Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.15 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 3852 4509657 4171541 2026-08-19T05:20:27Z Pirags 3757 /* Gatavošanās */ 4509657 wikitext text/x-wiki '''[[Latvijas PSR]] divpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes vēlēšanas''' notika {{dat|1990|03|18}}. Tās norisinājās 201 vienmandāta vēlēšanu apgabalā. Augstākās Padomes vēlēšanās piedalījās 81,25% (1 593 019) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tās bija pirmās vēlēšanas, kurās LPSR Augstākā Padome kļuva par vienpalātas parlamentu un vēlēšanu apgabalos varēja izvirzīt vairākus kandidātus. == Gatavošanās == Viens no galvenajiem Latvijas politikas spēkiem pirms vēlēšanām bija 1988. gada oktobrī dibinātā [[Latvijas Tautas fronte]] (LTF) – kustība par neatkarību un radikālām tirgus reformām ekonomikā, kas bija populārākā [[latvieši|latviešu]] vidū. Tā bija visbūtiskākā no sabiedriskajām organizācijām, kas sāka veidoties LPSR 1988. gadā un kļuva par [[Trešā atmoda|Trešās atmodas]] dzinējspēku. LTF vadīja tās priekšsēdētājs [[Dainis Īvāns]] un dzejnieks [[Jānis Peters]]. Pirms vēlēšanām LTF bloķējās ar [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|Latvijas Nacionālās neatkarības kustību]] (LNNK). Tie, kas atbalstīja [[Latvija]]s palikšanu PSRS sastāvā, apvienojās ap 1989. gada janvārī dibināto [[Internacionālā Darbaļaužu fronte|Internacionālo Darbaļaužu fronti]] (Interfronti), kuru vadīja [[Igors Lopatins]] un [[Anatolijs Aleksejevs]]. == Divi vēlēšanu bloki == Pirms vēlēšanām izveidojās LTF, [[Latvijas Zaļā partija|Zaļās partijas]] un LNNK bloks, kas konkurēja ar Interfrontes un [[Demokrātiskās iniciatīvas centrs|Demokrātiskās iniciatīvas centra]] bloku. Abas “frontes” uzsāka aktīvu aģitāciju par saviem mērķiem. LTF un LNNK praktiski visos apgabalos izvirzīja savus kandidātus. [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskajā partijā]] bija pārstāvēti abu strāvojumu piekritēji. Ievērojamākais no tās līderiem, kas bija tuvāki LTF, bija LPSR AP Prezidija priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]]. Oponentu vidū LKP spilgtākais pārstāvis bija Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs [[Alfrēds Rubiks]]. == Norise un rezultāti == 1990. gada 18. marta vēlēšanās (vairākos apgabalos vēlēšanas vai to otrā kārta notika aprīlī) iedzīvotāju vairākums atbalstīja LTF izvirzītos deputātu kandidātus. Augstākajā Padomē pēc vēlēšanu rezultātiem izveidojās divas frakcijas — uzvarējusī LTF (131 deputāts) un opozicionārā "[[Līdztiesība]]" (57 deputāti). Vairākumu ieguva Latvijas neatkarības atjaunošanai draudzīgi spēki.<gallery> Attēls:Supreme Soviet of Latvian SSR and Republic of Latvia in 1990-1993.svg|Tumši sarkanā - LTF deputāti, sarkanā - LKP deputāti, pelēkā - neatkarīgie jeb bezpartejiskie deputāti Attēls:Latvijas Tautas frontes 25. gadadienai veltītā konference (10082053974).jpg|[[Dainis Īvāns]], LTF vadītājs (2013. gads) </gallery> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Vēlēšanu rezultāti] * [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1990/st_900503.htm Pirmās AP sēdes protokols], kurā ir statistika par deputātiem — 03.05.1990. * [https://web.archive.org/web/20050106134137/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/ltf/dok/1990.02.03.htm LTF vēlēšanu platforma] * [https://web.archive.org/web/20061005062550/http://www.saeima.lv/Informacija/lrdep_sar.html Ievēlēto deputātu saraksts] {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas PSR]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] [[Kategorija:Vēlēšanas Latvijā]] [[Kategorija:1990. gads Latvijā]] qkdgay9djq4tup02ypwftdc2f5us82f 4509658 4509657 2026-08-19T05:22:30Z Pirags 3757 /* Norise un rezultāti */ 4509658 wikitext text/x-wiki '''[[Latvijas PSR]] divpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes vēlēšanas''' notika {{dat|1990|03|18}}. Tās norisinājās 201 vienmandāta vēlēšanu apgabalā. Augstākās Padomes vēlēšanās piedalījās 81,25% (1 593 019) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tās bija pirmās vēlēšanas, kurās LPSR Augstākā Padome kļuva par vienpalātas parlamentu un vēlēšanu apgabalos varēja izvirzīt vairākus kandidātus. == Gatavošanās == Viens no galvenajiem Latvijas politikas spēkiem pirms vēlēšanām bija 1988. gada oktobrī dibinātā [[Latvijas Tautas fronte]] (LTF) – kustība par neatkarību un radikālām tirgus reformām ekonomikā, kas bija populārākā [[latvieši|latviešu]] vidū. Tā bija visbūtiskākā no sabiedriskajām organizācijām, kas sāka veidoties LPSR 1988. gadā un kļuva par [[Trešā atmoda|Trešās atmodas]] dzinējspēku. LTF vadīja tās priekšsēdētājs [[Dainis Īvāns]] un dzejnieks [[Jānis Peters]]. Pirms vēlēšanām LTF bloķējās ar [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|Latvijas Nacionālās neatkarības kustību]] (LNNK). Tie, kas atbalstīja [[Latvija]]s palikšanu PSRS sastāvā, apvienojās ap 1989. gada janvārī dibināto [[Internacionālā Darbaļaužu fronte|Internacionālo Darbaļaužu fronti]] (Interfronti), kuru vadīja [[Igors Lopatins]] un [[Anatolijs Aleksejevs]]. == Divi vēlēšanu bloki == Pirms vēlēšanām izveidojās LTF, [[Latvijas Zaļā partija|Zaļās partijas]] un LNNK bloks, kas konkurēja ar Interfrontes un [[Demokrātiskās iniciatīvas centrs|Demokrātiskās iniciatīvas centra]] bloku. Abas “frontes” uzsāka aktīvu aģitāciju par saviem mērķiem. LTF un LNNK praktiski visos apgabalos izvirzīja savus kandidātus. [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskajā partijā]] bija pārstāvēti abu strāvojumu piekritēji. Ievērojamākais no tās līderiem, kas bija tuvāki LTF, bija LPSR AP Prezidija priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]]. Oponentu vidū LKP spilgtākais pārstāvis bija Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs [[Alfrēds Rubiks]]. == Norise un rezultāti == 1990. gada 18. marta vēlēšanās (vairākos apgabalos vēlēšanas vai to otrā kārta notika aprīlī) iedzīvotāju vairākums atbalstīja LTF izvirzītos deputātu kandidātus. Augstākajā Padomē pēc vēlēšanu rezultātiem izveidojās divas frakcijas — uzvarējusī LTF (131 deputāts) un opozicionārā "[[Līdztiesība]]" (57 deputāti). Vairākumu ieguva Latvijas neatkarības atjaunošanas atbalstītāji.<gallery> Attēls:Supreme Soviet of Latvian SSR and Republic of Latvia in 1990-1993.svg|Tumši sarkanā - LTF deputāti, sarkanā - LKP deputāti, pelēkā - neatkarīgie jeb bezpartejiskie deputāti Attēls:Latvijas Tautas frontes 25. gadadienai veltītā konference (10082053974).jpg|[[Dainis Īvāns]], LTF vadītājs (2013. gads) </gallery> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Vēlēšanu rezultāti] * [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1990/st_900503.htm Pirmās AP sēdes protokols], kurā ir statistika par deputātiem — 03.05.1990. * [https://web.archive.org/web/20050106134137/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/ltf/dok/1990.02.03.htm LTF vēlēšanu platforma] * [https://web.archive.org/web/20061005062550/http://www.saeima.lv/Informacija/lrdep_sar.html Ievēlēto deputātu saraksts] {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas PSR]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] [[Kategorija:Vēlēšanas Latvijā]] [[Kategorija:1990. gads Latvijā]] o0h0dyacu8fg6ugbo8op9ig2b1dh2z9 0 4812 4509569 4169986 2026-08-18T20:21:09Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260818)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4509569 wikitext text/x-wiki {{noformējums+}} {{Citas nozīmes|mākslas nozari|Kino (nozīmju atdalīšana)|Kino}} [[Attēls:LouisLePrinceFirstFilmEver.png|thumb|235px|Kadrs no [[Roundhejas dārza aina]]s, (''Roundhay Garden scene'') [[Luijs Le Prinss]] (''Louis Le Prince'') 1888. gads, 2 sek. īsfilma, vecākie līdz mūsdienām saglabājušies kustīgie kadri.]] '''Kino''' jeb '''kinematogrāfija''' (no [[sengrieķu valoda|sengrieķu]] κίνημα, ''kìnema'' 'kustība' un γράφειν, ''gràphein'' 'rakstīt') ir [[kinofilma|kustīgu attēlu]] fotografēšanas un filmēšanas māksla vai process, veicot to elektroniski, izmantojot [[attēla sensors|attēla sensoru]], vai ķīmiski, izmantojot gaismas jutīgu materiālu, piemēram, [[kinolente|kinolenti]].<ref>{{grāmatas atsauce |title= The Focal Dictionary of Photographic Technologies |url= https://archive.org/details/focaldictionaryo0000spen |last= Spencer|first= D A |year= 1973 |publisher= Focal Press |isbn=978-0133227192 |page=[https://archive.org/details/focaldictionaryo0000spen/page/454 454]}}</ref> Kinematogrāfija tiek uzskatīta gan par [[māksla]]s, gan par [[izklaide]]s nozari. [[Kinooperators|Kinooperatori]] izmanto [[lēca|lēcu]] (objektīvu), lai fokusētu objektu atstaroto gaismu fokusētu [[reāls attēls|reālā attēlā]], kas tiek pārnests uz kādu attēla sensoru vai gaismas jutīgu materiālu [[kinokamera]]s iekšpusē. Šīs ekspozīcijas tiek izveidotas secīgi un tiek saglabātas vēlākai apstrādei un apskatīšanai kā kinofilmai. Attēlu uzņemšana ar elektronisku attēla sensoru rada katra attēla [[pikselis|pikseļa]] [[lādiņpārneses ierīce|elektrisko lādiņu]], kas tiek elektroniski apstrādāts un saglabāts [[video failu formāti|video failā]] tā turpmākai apstrādei vai demonstrācijai. Attēli, kas uzņemti ar [[fotoemulsija|fotoemulsiju]], rada neredzamu [[latents attēls|latentu attēlu]] sēriju, ko ķīmiski "[[foto filmu attīstītājs|attīsta]]" par [[pozitīvs (fotogrāfija)|redzamu attēlu]]. Kino attēla attēli tiek [[kinoprojektors|projicēti]], lai apskatītu kinofilmu. Filmu veidošanā piedalās liels daudzums (parasti) profesionāļu — [[kinorežisors|režisori]], [[Kinooperators|operatori]], [[aktieris|aktieri]] utt. [[Kinematogrāfiski efekti]] var būt, piemēram, [[skaņa]], apgaismojums, [[kinokamera]]s leņķi, kostīmi utt. [[Ričoto Kanudo]] (Ricciotto Canudo 1877 — 1923), itāļu kino teorētiķis, savā 1911. gadā publicētajā manifestā "Sestās Mākslas dzimšana" (''La Naissance d'un sixième art'') apgalvoja, balstoties uz [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis|Hēgeļa]] "Lekcijām par estētiku", ka kino ir jauna māksla, kas līdzinās piecām kopš senatnes pazīstamajām: [[arhitektūra]]i, [[tēlniecība]]i, [[glezniecība]]i, [[mūzika]]i un [[dzeja]]i. Vēlāk (1923) Kanudo pievienos šim sarakstam [[deja|deju]] kā sesto priekšteci, tādējādi padarot kino par Septīto mākslu.<ref>« le Manifeste des sept arts » par Ricciotto Canudo, 1923, la Gazette des sept arts n° 2 http://fgimello.free.fr/enseignements/metz/textes_theoriques/canudo.htm</ref><ref>{{grāmatas atsauce |last=Bordwell |first=David |title=On the History of Film Style |publisher=Harvard University Press |year=1997 |page=29 |isbn=0-674-63429-2 |url=http://books.google.ie/books?id=DezHd2nJLScC&pg=PT43 }}</ref> == Kino vēsture == Kino pirmsākumi ir meklējami "kustīgajās bildēs". 19. gadsimta sākumā tika veikti pirmie eksperimenti, cenšoties iegūt kustības ilūziju ar vairāku secīgu attēlu ātras nomaiņas palīdzību. Piemēram, tika uzstādītas vairākas kameras, lai iegūtu skrejoša zirga uzņēmumu sēriju, to izdarīja [[Edvards Maibridžs]] 1878. gadā. Taču par kameras izgudrotāju var uzskatīt Eteniju-Džūlzu Mareju, kurš izgudroja kameru, jeb „fotografēšanas šauteni”, kas varēja izveidot atsevišķu fotogrāfiju katru [[sekunde|sekundi]], radot secīgu [[attēls|attēlu]] sēriju. Šajā kamerā Marejs ievietoja sevis izgudrotās celuloīda filmiņas, kas bija revolucionārs sasniegums. Viņa aparāts sākotnēji bija spējīgs iemūžināt 30 secīgus kadrus. Tālāk eksperimentiem ar kameru nodevās francūzis Luiss Aime Augustīns Le Prinss, kurš kamerā ievietoja [[papīrs|papīra]] ruļļus ar fotogrāfisko emulsiju, kurai bija spēja uztvert [[gaisma|gaismu]]. Le Prinss patentēja šos savus filmu rullīšus un ar tiem uzņēma filmiņas, divas no tām ir saglabājušās līdz mūsdienām, vienu no tām sauc „Satiksme šķērso Līdsas tiltu”, tā tika uzņemta 1888. gadā. 1895. gadā [[Ogists un Luī Limjēri]] patentēja pašizgudroto, divi-vienā kameru un projektoru, kas bija pārvietojams, rokās turams un viegls. Šajā iekārtā filmiņa bija 35 milimetru plata un uzņēma 16 kadrus sekundē. 24 kadri sekundē par standartu kļuva vēlajos 1920. gados. Pretēji izplatītajam nepareizajam pieņēmumam, ka ASV pirmās kameras un kustīgo bilžu projektorus izgudroja [[Tomass Edisons|Edisons]], to patiesībā 1890. gada novembrī izdarīja [[Viljams Diksons]]. Šī kamera darbojās ar [[Elektrodzinējs|elektriskā dzinēja]] palīdzību, taču neskatoties uz to, tajā laikā ar roku darbināmās kameras tomēr bija vēl populārākas, jo tās bija vieglākas un ērtākas. Pirmo uzņemto „kustīgo bildi” ASV radīja Diksons, to sauca „Monkeyshines” 1889. vai 1890. gadā, savas kameras, jeb kinetogrāfa testēšanai. Pirmā filmu studija „Melnā Marija” tika izveidota Amerikā, tā tika atvērta 1893. gadā. Pirmais kino dzima 1895. gadā, kad brāļi Lumjēri pirmajā pasaules kinoteātrī „Salon Indien”, kas atradās [[Parīze|Parīzē]], peļņas gūšanas nolūkos sāka prezentēt 10 filmiņas, no kurām neviena nepārsniedza 50 sekundes. Izrādot filmiņu, kuras nosaukums bija „Arrivee d'un train en gare a La Ciotat” jeb „Vilciena atbraukšana La Ciotā”, viņi sacēla publikā paniku, jo pūlis nodomāja, ka uz ekrāna redzamais pienākošais [[vilciens]] tūlīt ietrieksies auditorijā! Taču pirmā ēka, kas bija paredzēta kā kino teātris, tika uzcelta Parīzē 1897. Pirmā sižetiskā filma — „Ceļojums uz mēnesi” — tika uzņemta 1902. gadā, pretēji izplatītajam kļūdainajam uzskatam, ka pirmo uzņēma Amerikāņi ar nosaukumu „Vilciena lielā aplaupīšana”. „Ceļojuma uz mēnesi” scenārija autors un režisors ir „Džordžs Meliss”, un tas ir viņa slavenākais darbs. Tas ir uzņemts zinātniskās fantastikas žanrā, un tajā izmantotas tolaik kino vēsturē vēl nebijušas animācijas un specefekti, tāpēc „Ceļojumam uz mēnesi” ir arī nozīme kino tehnoloģiju attīstībā. Tās scenārijs veidots pēc Žila Verna grāmatas „Lidojums uz mēnesi” un Herberta Velsa romāna „Pirmie cilvēki uz mēness”. Šīs filmas režisors savu veikumu peļņas nolūkos nosūtīja uz ASV, taču Tomasa Edisona kino tehniķi slepeni izveidoja tās kopijas un izsūtīja pa visu valsti. „Ceļojuma uz mēnesi” autors bankrotēja, kamēr viņa filma vēl baudīja savus slavas mirkļus ASV. Otro sižetisko filmu "Vilciena lielā aplaupīšana" ("The Great Train Robbery") 1903. gadā uzņēma Edvīns Porters Edisona studijā. Filma kļuva par sensāciju. To izrādīja speciāli aptumšotās teltīs. Pirmās filmas intensīvi vienu pēc otras filmēja Ņujorkā un Ņūdžersijā. Tikai 1913. gadā filmas sāka uzņemt [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]]. == Kino Latvijā == Pirmais kino demonstrējums Rīgā notika 1896. gadā Solomonska cirka ēkā. Pirmo publisko kinoteātri "The Royal Vio" Rīgā uzcēla 1907. gadā. Tā zālē varēja sanākt 888 skatītāji, bet balkonā vēl 312. Pirmais kino Latvijā bija dokumentāla filma tāpat kā brāļiem Limjēriem. [[Aleksandrs Stanke]], latviešu operators, 1910. gadā nofilmēja Krievijas imperatora Nikolaja II vizīti Rīgā un Pētera I pieminekļa atklāšanu Rīgas centrā. Pēc tam sākās kino bums. Pilsētās cēla kinoteātrus, bet laukos skatījās mēmās filmas arī uz ekrāniem, ko veidoja gar šķūņa sienu nostiepts balts palags. 1930. gadā Latvijā bija 85 kinoteātri, to starp Rīgā — 31. Rīgā kopš 1913. gada tika filmētas mākslas filmas. == Skatīt arī == * [[Sirreālisma kino]] * [[Dokumentālā filma]] * [[Mēmais kino]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kultūra-aizmetnis}} {{māksla-aizmetnis}} {{eiropas kino}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kino| ]] c9opnasplrjdeyqx38pb241gfbzg92h 0 12181 4509661 4267592 2026-08-19T05:31:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509661 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Ķeguma HES | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = | image = KHES-1small.jpg | image_alt = | image_size = 250px | caption = Ķeguma HES —1 (VES) ēka (skats no Daugavas kreisā krasta) | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = [[Ķegums]], [[Ogres novads]], {{LAT}} | latd = 56.7399 | latNS = N | longd = 24.7064 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 1939. gads | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Ķeguma HES''' (sākotnēji '''Ķeguma Valsts elektrostacija''', saīsinājumā '''VES''') ir 1939. gadā uzbūvēta [[Daugavas hidroelektrostacija]], trešā lielākā [[hidroelektrostacija]] [[Latvija|Latvijā]] un Baltijas valstīs. [[Ķegums|Ķeguma]] HES faktiski ir hidroelektrostaciju komplekss, kas sastāv no divām dažādos laika posmos būvētām hidroelektrostacijām Daugavas labajā un kreisajā krastā. Elektrostacija atrodas 70 kilometrus no Daugavas grīvas un attiecīgi veido Daugavas HES kaskādes 2. pakāpi. Elektrostacijas īpašnieks un operators ir nacionālā energokompānija "[[Latvenergo]]". == Vēsture == [[Attēls:Ķeguma VES būve 1937. gada septembrī.jpg|thumb|Ķeguma VES būve 1937. gada septembrī.]] Ķeguma HES kompleksa vecākā daļa (Ķeguma VES, tagad Ķeguma HES-1) tika uzbūvēta no 1936. gada līdz 1939. gadam. 1936. gada 4. augustā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinetā]] tika pieņemts "Likums par Ķeguma spēka stacijas būvi" un 1937. gada 2. maijā tika likts tās pamatakmens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://energetikasmantojums.lv/keguma-hes-no-idejas-lidz-musdienam/|title=Ķeguma hidroelektrostacija no idejas līdz mūsdienām|website=Latvenergo Enerģētikas muzejs|access-date=2021-09-19|language=lv-LV|archive-date=2021-09-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20210917130820/https://energetikasmantojums.lv/keguma-hes-no-idejas-lidz-musdienam/}}</ref> Saskaņā ar līgumu ar zviedru celtniecības firmu "Svenska Entreprenad A.B." trīs gadu laikā tika uzcelta viena no tā laika modernākajām hidroelektrostacijām Eiropā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Ķeguma spēkstacija uzsāk otro jaunību|last=Līdaka|first=Marika|publisher=Latvijas Vēstnesis|website=www.vestnesis.lv|access-date=2020-11-21|date=2001-08-24|language=lv}}</ref>. Būvdarbos tika iesaistīti aptuveni četri tūkstoši cilvēku<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/latvijas-gadsimta-buves-keguma-hes.a301135/|title=Latvijas gadsimta būves: Ķeguma HES|last=Birziņš|first=Uldis|website=www.lsm.lv|access-date=2020-11-21|date=2018-11-28|language=lv}}</ref>. 1939. gada 15. oktobrī tika ieslēgts pirmais hidroagregāts, kas bija pamats vienotas Latvijas energosistēmas darbībai<ref name=":0" />. 1939. gadā, kad Ķegums vēl nedarbojās, Rīga un mazās elektrostacijas pa visu Latviju kopā ražoja tikai 230 gigavatstundas elektrības<ref name=":1" />. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Ķeguma HES gandrīz pilnībā tika saspridzināta. 1944. gada rudenī tika uzsākti atjaunošanas darbi<ref name=":0" />. Jau 1945. gadā atsāka darboties viena atjaunotā turbīna. Triju gadu laikā stacija tika atjaunota līdz pirmskara līmenim un darbus turpināja, lai uzstādītu plānoto ceturto agregātu<ref name=":2">{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=2012-10-18|title=Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES ūdenskrātuvju ekspluatācijas noteikumi|url=https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Vija/2012_10_18/21hesnoteikumi.pdf|journal=Tehniskie noteikumi|publisher=Latvenergo|volume=|pages=9-10|via=|access-date=2020-11-21|archive-date=2020-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20201129145331/https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Vija/2012_10_18/21hesnoteikumi.pdf}}</ref>. Lai tos paātrinātu, [[Latvijas PSR]] valdības vadītājs [[Vilis Lācis|Vilis Lācis]] 1949. gada 14. aprīlī ar vēstuli № 344-s vērsās pie PSRS Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka [[Lavrentijs Berija|L. Beriju]] izveidot Ķegumā Iekšlietu ministrijas [[Gulags|GULAG]]a [[Labošanas darbu kolonija|Labošanas darbu koloniju]] ar 800 ieslodzīto. PSRS iekšlietu ministrs S. Kruglovs 1949. gada 29. aprīlī atbildēja, ka var nodrošināt tikai 500 darbiniekus un tikai 1949. gada IV ceturksnī. Kolonija Nr. 9 tika izveidota, lai nodrošināt būvniecības darbus ar darba spēku, tajā bija 299 ieslodzītie un 60 cilvēki apsardzē. Neskatoties uz Latvijas PSR vēlmi to izmantot, 1950. gada 18. septembrī kolonija Nr.9 tika atzīta par nerentablu un likvidējamu<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Заключённые на стройках коммунизма. ГУЛАГ и объекты энергетики в СССР|last=О. В. Лавинская, Ю. Г. Орлова|first=|publisher=РОССПЭН|year=2008|isbn=978-5-8243-0918-8|location=Maskava|pages=127-128|url=http://www.rushydro.ru/file/main/global/industry/biblioteka/3076.html/03_r1.pdf|edition=Dokumenti un materiāli}}</ref>. 1953. gadā uzstādīja 4. agregātu un HES sasniedza projektēto jaudu. Lai palielinātu ģenerējošo jaudu, mazinātu straujās un lielās līmeņu izmaiņas ūdenskrātuvē, septiņdesmito gadu vidū tika īstenots Ķeguma HES paplašināšanas projekts: 1974. gadā sāka būvēt un 1979. gadā nodeva ekspluatācijā HES otro staciju Daugavas kreisajā krastā<ref name=":2" />. Ķeguma HES-2 bija aprīkota ar 3 hidroagregātiem, kuru kopējā jauda ir 192 MW. Tūlīt pēc paplašināšanas spēkstacijas vadība sāka domāt par to hidroagregātu rekonstrukciju, kas bija nokalpojuši apmēram trīsdesmit gadu. 1986. gadā PSRS Enerģētikas un elektrifikācijas ministrija pieņēma lēmumu par Ķeguma HES tehnisko modernizāciju. Projekts tika izstrādāts projektēšanas institūtā "Hidroprojekts" Krievijā, bet īstenots tas tika daļēji. 1986. gada 20. septembrī pārbaudes laikā sagāzās HES tilts, kura pārbaudi veica [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] speciālisti. Bojā gāja 11 (ieskaitot pārbaudes vadītāju), bet ievainojumus guva vēl 13 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/35-gadi-kops-latvija-lielakas-tilta-tragedijas-atminas-par-notikumiem-keguma.a421861/|title=35 gadi kopš Latvijā lielākās tilta traģēdijas. Atmiņas par notikumiem Ķegumā|last=Kinca|first=Aija|website=[[Latvijas Sabiedriskie mediji]]|access-date=2021-09-19|date=2021-09-18|language=lv}}</ref> 1988. gadā lietu izskatīja LPSR Augstākā tiesa, taču lieta beidzās bez notiesājoša sprieduma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/events/Parbaudes-laika-sagazas-Keguma-hidroelektrostacijas-tilts|title=20.09.1986: Pārbaudes laikā sagāžas Ķeguma hidroelektrostacijas tilts|website=timenote.info|access-date=2021-09-19|language=lv|archive-date=2021-09-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210920211810/https://timenote.info/lv/events/Parbaudes-laika-sagazas-Keguma-hidroelektrostacijas-tilts}}</ref> == Mūsdienās == Pēc neatkarības atgūšanas Ķeguma HES hidroagregātu nomaiņai tika pieņemts norvēģu konsultantu firmas "Norplan" priekšlikums — pāriet uz Rietumu tehnoloģiskajām iekārtām. 1996. gada nogalē tika noslēgts līgums ar konkursa kārtībā izvēlēto franču firmu "Gec Alstom" par Ķeguma HES pilnu rekonstrukciju. 1998. gada 11. maijā svinīgi tika sākti rekonstrukcijas darbi. Tie tika veikti par [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka|ERAB]] izsniegto kredītu. Rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniedza trīspadsmit miljonus [[Lats|latu]]<ref name=":0" />. Stacija ir aprīkota ar četriem hidroagregātiem ar vertikālām "Kaplan" tipa turbīnām, kuru uzstādītā jauda ir 72 [[Vats|megavati]] (MW). 2001. gadā pabeigta Ķeguma HES-1 rekonstrukcija, kurā tika nomainīti visi hidroagregāti un to automatizētās vadības sistēmas. Rekonstrukcijas rezultātā nedaudz palielināta elektrostacijas jauda. Savulaik Ķeguma hidroelektrostacija kalpoja arī kā viena no rezerves jaudām, kas avārijas gadījumā dažu minūšu laikā spēj uzsākt ražošanu, lai kompensētu Baltijas reģiona lielākās ģenerējošās vienības — 2009. gada beigās slēgtās [[Ignalina]]s [[atomelektrostacija]]s (AES) darbības daļēju vai pilnīgu apstāšanos. Atslēdzoties vienam no Ignalinas AES energobloka turboģeneratoriem, bija paredzēta automātiska divu Ķeguma HES hidroagregātu iedarbināšana. == Raksturojums == Ķeguma HES spiedienaugstums ir 14 metri, bet HES ūdenskrātuves tilpums ir 168,3 miljoni kubikmetru. Elektrostacijas uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir 264 megavati, bet izstrādes apjoms 2004. gadā veidoja 571 gigavatstundu, kas ir aptuveni 10% no valsts energokompānijas "[[Latvenergo]]" 2005. gadā realizētās elektroenerģijas apjoma. Ķeguma HES saražoto elektroenerģiju nodod 110 kilovoltu elektropārvades tīklā. === Attēlu galerija === <gallery> KHES2_small.jpg|Skats uz Ķeguma HES-2 ēku no Daugavas kreisā krasta KHES_small.jpg|Skats uz Ķeguma HES-2 ēku no dambja puses ĶegumaHES.JPG|Ķeguma HES. Skats no Daugavas kreisā krasta </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.latvenergo.lv Latvenergo mājas lapa] {{Enerģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Daugavas hidroelektrostacijas]] [[Kategorija:Ķegums]] [[Kategorija:Latvenergo]] [[Kategorija:Ogres novads]] n8cthkt26ybsmv1e4ptxrg6htw7bbna 0 14092 4509394 4184249 2026-08-18T15:57:11Z Meistars Joda 781 ne mazāks, bet lielāks! 4509394 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Square diffraction.jpg|thumbnail|235px|Gaismas intensitātes sadalījums uz ekrāna, kas radies difrakcijas rezultātā, gaismai izejot caur kvadrātisku spraugu]] [[Attēls:Two-Slit_Diffraction.png|thumbnail|235px|Difrakcija]] '''Difrakcija''' ir viļņu [[Elektromagnētisko viļņu skala|(elektromagnētisko]], [[Mehāniskie viļņi|mehānisko]] u.c.) apliekšanās ap dažādām nehomogenitātēm vidē, kas atrodas to izplatīšanās ceļā. Difrakcijas efekti ir novērojami, ja [[viļņa garums]] ir salīdzināms ar šķēršļa izmēru vai lielāks par to. Lai to izskaidrotu, jāzina Heigensa-Frenela princips. Heigensa principa būtība: katrs [[Punkts (ģeometrija)|punkts]] uz viļņa frontes jāuzskata par jaunu sekundāru viļņu avotu. Frenela princips: fiktīvie sekundārie viļņu avoti ir koherenti un [[Svārstības|svārstās]] vienādās fāzēs. Šie sekundārie viļņi pārklājoties interferē. == Skatīt arī == * [[Gaisma]] * [[Interference]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{fizika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jēdzieni fizikā]] [[Kategorija:Viļņu fizika]] [[Kategorija:Optika]] [[Kategorija:Kristalogrāfija]] [[Kategorija:Spektroskopija]] 6dejk35s8pevx3j8liu0vkj5x6e9ydg 0 14392 4509640 4495353 2026-08-19T04:41:36Z ZANDMANIS 91184 4509640 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Futbola izlases infokaste | Name = Latvija | Badge = Latvia national team logo.png | FIFA Trigramme = LVA | FIFA Rank = {{Nft rank|137.|steady|date=2026. gada 20. jūlijā}} <!-- up / down / steady --> | 1st ranking date = 1993. gada augusts | FIFA max = 45. | FIFA max date = 2009. gada novembris | FIFA min = 148. | FIFA min date = 2017. gada septembris | Elo Rank = 117. | Elo max = 40. | Elo max date = {{dat|1922|9|24|SK|bez}} | Elo min = 155. | Elo min date = {{dat|2019|10|15|SK|bez}} | Nickname = Sarkanbaltsarkanie<br />11 vilki | Association = [[Latvijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] | Coach = {{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]]<ref name="sportacentrs.com">https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/05022024-italis_nikolato_galvenais_kandidats_uz_tr</ref> | Captain = [[Kristers Tobers]] | Most caps = [[Vitālijs Astafjevs]] (167) | Top scorer = [[Māris Verpakovskis]] (29) | Home Stadium = [[Skonto stadions]] | pattern_la1 = _lva24h | pattern_b1 = _lva24h | pattern_ra1 = _lva24h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = AA0000 | body1 = AA0000 | rightarm1 = AA0000 | shorts1 = 000000 | socks1 = AA0000 | pattern_la2 = _lva24a | pattern_b2 = _lva24a | pattern_ra2 = _lva24a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|LVA}} 1:1 {{fb-rt|EST}}<br>([[Rīga]], [[Latvija]]; {{dat|1922|9|4|N}}) | Largest win = {{fb|LVA}} 6:1 {{fb-rt|LTU}}<br>(Rīga, Latvija; {{dat|1935|5|30|N}}) <br> {{fb|LVA}} 5:0 {{fb-rt|LTU}}<br>([[Veru]], [[Igaunija]]; {{dat|2012|6|1|N}}) <br>{{fb|GIB}} 0:5 {{fb-rt|LVA}}<br> ([[Gibraltārs]]; {{dat|2016|3|29|N}}) <br> {{fb|AND}} 0:5 {{fb-rt|LVA}} <br> ([[Andora la Velja]], [[Andora]]; {{dat|2020|11|17|N|}}) | Largest loss = {{fb|Zviedrija}} 12:0 {{fb-rt|LVA}}<br>([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1927|5|29|N}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] | Regional cup best = Grupu turnīrs, [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] | current = Latvijas futbola izlase 2024. gadā }} '''Latvijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Latvija|Latvijas Republiku]] tādās starptautiskās futbola sacensībās kā [[Eiropas čempionāts futbolā]] un [[FIFA Pasaules kauss]]. Latvijas futbola izlasi pārvalda [[Latvijas Futbola federācija]]. Lielākais Latvijas futbola izlases panākums bija piedalīšanās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]. Savas mājas spēles izlase aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], [[Rīga|Rīgā]], lai gan dažas spēles notiek arī [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadionā]]. == Vēsture == === Pirmskara Latvijas futbola izlase (1922—1940) === 1920. gadā tika nodibināta [[Latvijas Futbola federācija]], līdz ar to izveidojās arī Latvijas futbola izlase. Pirmo spēli Latvijas futbola izlase aizvadīja {{dat|1922|9|24}} pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], spēlējot neizšķirti 1:1. Pirmos vārtus Latvijas futbola izlases vēsturē guva uzbrucējs [[Edvīns Bārda]]. 1924. gadā izlase piedalījās [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] Parīzē, vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasei]]. Pirmo uzvaru Latvijas izlase izcīnīja {{dat|1924|10|18}} pret Igauniju - 2:0. 1928. gadā pirmoreiz risinājās [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa izcīņa]], kurā uzvarēja Latvija, pieveicot [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] un [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas]] izlases. 1920. gadu izcilākie Latvijas izlases futbolisti bija vārtsargs [[Arvīds Jurgens]], brāļi [[Edvīns Bārda|Edvīns]], [[Arvīds Bārda|Arvīds]] un [[Rūdolfs Bārda|Rūdolfs]] Bārdas, [[Voldemārs Grāvelis]], [[Arnolds Tauriņš]] un [[Alberts Šeibelis]].<ref name=":0" /> 1930. gados Latvijas izlase kļuva arvien spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.—1938. gadā [[Austrija]]s trenera [[Rūdolfs Štancels|Rūdolfa Štancela]] vadībā. Visbiežāk pārbaudes spēles notika ar [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], [[Somijas futbola izlase|Somiju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] un [[Polijas futbola izlase|Poliju]]. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu 1938. [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] finālturnīrā. Vispirms ar 4:2 un 5:1 tika pieveikta [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] izlase, bet izšķirošajā spēlē [[Vīne|Vīnē]] Latvija piekāpās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]] izlasei ar 1:2. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākšanās dēļ Latvijas futbola izlases darbība sākotnēji tika ierobežota, bet vēlāk pārtraukta pavisam. Pēdējo spēli Latvijas valsts izlase aizvadīja {{dat|1940|7|18}} pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], zaudējot ar 1:2. Vācu un Padomju okupācijas laikā Latvijas izlase, kāda tā bija brīvvalsts laikā, nepastāvēja.<ref name=":0" /> Labākie 1930. gadu Latvijas izlases futbolisti bija [[Jānis Lidmanis]], [[Ēriks Raisters]], [[Jānis Rozītis]], [[Fricis Kaņeps]], [[Iļja Vestermans]] un [[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]]. Par izcilāko pirmskara Latvijas futbolistu uzskatāms [[Ēriks Pētersons]],<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce | first = Askolds | last = Uldriķis | title = Latvijā futbolu spēlē 100 gadus | url = http://www.tvnet.lv/men/life/article.php?id=35523 | publisher = TVNET | date = {{dat|2006|9|29|SK}} | accessdate = 07.06.2008}}</ref> kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 21 vārtus. === Latvijas PSR izlase PSRS laikā (1940—1991) === Padomju Savienības lielākais, iekšējais sporta notikums bija PSRS Tautu spartakiādes. Dažās no tām tika iekļauts arī futbols, kur spēlēja savienoto republiku, Maskavas un Ļeņingradas izlases. Latviju kā izlase 1956. gada spartakiādē pārstāvēja [[FK Daugava Rīga (1944)|Rīgas "Daugava"]]. Komanda 4 spēlēs izcīnīja 3 uzvaras un cieta vienu zaudējumu. Vārti 10-7. Nākamreiz futbols spartakiāžu sastāvā tika iekļauts tikai 1979. gadā. Latvijas PSR atkal pārstāvēja Rīgas "Daugava". Rezultāts bija slikts — viena uzvara un 5 zaudējumi. Vārti 10-16. Nākamajās spartakiādēs startēja jauniešu komandas (līdz 20 gadu vecumam).<ref>[http://www.wikiwand.com/ru/%D0%A1%D0%BF%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B0%D0%BA%D0%B8%D0%B0%D0%B4%D0%B0_%D0%BD%D0%B0%D1%80%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D0%B2_%D0%A1%D0%A1%D0%A1%D0%A0]</ref> Latvijas PSR futbola izlase PSRS okupācijas laikā, līdz 1976. gadam turpināja piedalīties arī [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa izcīņā]] — turnīrā, kas pirmo reizi bija noticis 1928. gadā. === Atjaunotās Latvijas izlases pirmie gadi (1992—1997) === {{Enciklopēdisks stils}} 1990. gadā tika atjaunota [[Latvijas Futbola federācija]]. Uzreiz pēc neatkarības atgūšanas Latvija atgriezās [[FIFA]] sastāvā. Bija nepieciešams lemt par Latvijas izlases galveno treneri, lai arī nemaz pašas izlases vēl nebija. Par pirmo Latvijas izlases galveno treneri 1991. gada decembra LFF izpildkomitejas sēdē tika iecelts [[Jānis Gilis]]. Tika lemts, ka ņemot vērā amata svarīgumu, tika nolemts, ka izlases galvenais treneris vienlaicīgi nevar būt kāda kluba treneris. Jānis Gilis savā programmā uzsvēra, ka ir gatavs atteikties no [[FK Pārdaugava]] jauniešu komandas trenēšanas un pilnībā spēkus veltīts Latvijas izlasei. Otrs pretendents bija Marks Zahodins, taču viņam bija nopietns trīs gadu līgums. Taču Zahodins uzsvēra, ka ja Jānis Gilis vēlēsies, tad viņš būs gatavs kļūt par galvenā trenera palīgu. Jautājuma izskatīšana ilga 1 stundu un 22 minūtes. Pēc ievēlēsanas Gilis sacīja, ka nepieciešams vākt kopā komandu no nulles, jātiekas ar potenciālajiem spēlētājiem, jāaprunājas, jo varbūt kāds nemaz negrib tajā spēlēt. Šajā komandā jāspēlējot tiem, kam pirmajā vietā ir Latvijas gods. Tai komandai, kas rudenī spēlēja Klaipēdā bija eksperimentāls raksturs un tā tika veidota uz "ātru roku". Interesanti, ka Latvijas izlasei nebija ko vilkt mugurā, taču, tika saņemti vairāki piedāvājumi no ārzemju firmām. Vēlāk Jānis Gilis izvēlējas savus palīgus un tie bija Vadims Ulbergs un Vladimirs Beškarevs. Pirmo uzvaru atjaunotā izlase izcīnīja 10. jūlijā pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]] ar 2:1, abus vārtus guva [[Ainārs Linards]]. 1992. gada vasarā sākās 1994. gada [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīrs, kurā Latvijas izlase izcīnīja vēsturiskus neizšķirtus 0:0 pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] un [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], bet toties cieta sagrāves pret to pašu [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] (0:5) un [[Īrijas futbola izlase|Īriju]] (0:4). Izcīnot 5 neizšķirtus un 5 punktus, Latvijas izlase ieguva 6. vietu 7 komandu konkurencē savā apakšgrupā. Izlases kodolu veidoja bijušie Rīgas [[FK Daugava Rīga (1944)|"Daugavas"]] spēlētāji [[Jurijs Popkovs]], [[Jurijs Ševļakovs]], [[Oļegs Aleksejenko]], [[Ainārs Linards]] un [[Oļegs Karavajevs]], kā arī jaunie [[Mihails Zemļinskis]] un [[Vitālijs Astafjevs]]. 1994. un 1995. gadā Latvijas izlase piedalījās 1996. gada [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, un aizvien sīvāk spēja cīnīties pret [[Eiropa]]s spēcīgākajām komandām. Tika pieveiktas spēcīgās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]] un [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīrijas]] izlases, taču spilgtākā spēle šajā ciklā bija zaudējums [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] izlasei [[Portu]] ar 2:3. Pirmajā puslaikā portugāļi izvirzījās vadībā ar 3:0, tacu otrajā puslaikā jaunais uzbrucējs [[Vīts Rimkus]] guva divus vārtus, panākot 2:3. Rimkus šajā kvalifikācijas turnīrā 5 spēlēs guva 5 vārtus, kļūstot par izlases uzbrukuma līderi. Pamazām izlasē ienāca arī jaunie [[Imants Bleidelis|Bleidelis]], [[Andrejs Štolcers|Štolcers]] un [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Stepanovs]]. Kvalifikācijas turnīrā uz 1998. gada [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātu]] Latvijas izlase sīvās cīņās piekāpās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]], [[Skotijas futbola izlase|Skotijas]] un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] izlasēm, bet spēja pieveikt [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]] un [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]. Par izlases līderiem bija kļuvuši [[Skonto FC]] spēlētāji [[Vitālijs Astafjevs|Astafjevs]], [[Vladimirs Babičevs|Babičevs]], [[Marians Pahars|Pahars]] un [[Andrejs Štolcers|Štolcers]]. 1997. gada beigās [[Jānis Gilis]] atkāpās no galvenā trenera amata. No izlases aizgāja arī aizsardzības balsts un komandas kapteinis [[Jurijs Ševļakovs]]. ==== Simtā un pirmā atjaunotās Latvijas izlases spēle ==== {{dat|1992|4|8}} pēc 52 gadu pārtraukuma tika aizvadīta pirmā atjaunotās Latvijas futbola izlases spēle Bukarestē, kurā Latvija ar 0:2 zaudēja [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas]] izlasei. Latvijas valstsvienības atgriešanās spēli uz starptautiskās skatuves [[Bukareste|Bukarestē]] noskatījās 10 000 skatītāju. Tā Latvijai bija 100. spēle vēsturē. Latvijas futbolisti tajā pieredzēja sev neierastus apstākļus, jo naktsmītnes, ēdināšana, treniņapstākļi bija visaugstākajā līmenī. Lielu interesi izraisīja [[Vadims Ulbergs|Vadima Ulberga]] klātbūtne LFF delegācijā, jo Ulbergs bija iepriekšējās savsarpējās spēles aculiecinieks 1937. gadā, kad Latvija uzņēma Rumāniju [[Latvijas Universitātes stadions|ASK stadionā]], Rīgā un spēle beidzās 0:0. Šī pārbaudes spēle nebija nejauša, jo Rumānija ar [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] atbalstu cerēja uzlabot sadarbību ar [[Skandināvija|Skandināvijas valstīm]]. Bija piedāvājums arī no [[Austrijas futbola izlase]]s. Spēlei bija liela radio, TV un preses uzmanība. Klāt bija atlases cikla visu dalībvalstu pārstāvji, tai skaitā slavenais belģu treneris un bijušais futbolists [[Pauls van Himsts]]. Rumānijas izlasei bija gandrīz vislabākais sastāvs. Sastāvā iztrūka vienīgi [[George Hadži]], kuru nepalaida uz spēli [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]. Arī Rumānijas trenerim Kornelam Dinu šī bija debija jaunajā amatā. LFF delegācijai lielu iespaidu atstāja ''Steaua'' futbola komplekss, ko dēvēja arī par Rumānijas futbola templi. To bija veidojis viens no [[Nikolaje Čaušesku|Nikolajes Čaušesku]] dēliem un to arvien uzturēja armija: seši laukumi, no kuriem pieci īstā zālāja. Uz šo spēli biļete maksāja 150 lejas, kas bija aptuveni 2,5 ASV dolāri. Galvenais treneris [[Jānis Gilis]] bija nolēmis uzticēties jaunajiem. Tika lietota taktiskā shēma ar diviem brīvajiem aizsargiem, kas protams uzlika papildu slodzi pussargiem un uzbrucējiem. Pirmais puslaiks pagāja kvalitatīvi, taču otrajā puslaikā mūsējie aizrāvās ar brīvdomāšanu, kā rezultātā rumāņi ieguva lielu teritoriālo pārsvaru. Protams, Latvijas spēlētāji nervozēja un bija vairākas tehniskas kļūdas. Spēles sākumā gatavojoties tvert Pāvela Badea sitienu no 30 metriem, [[Raimonds Laizāns]] paslīdēja, un bumba pāri viņa galvai ielidoja vārtos. Tomēr komanda noturēja lielo spiedienu un kritiskā brīdī nesaplīsa. Laba izdevība bija izlīdzināt rezultātu [[Aivars Drupass|Aivaram Drupasam]], kurš saņēma [[Jurijs Popkovs|Jurija Popkova]] piespēli un krietienā asi uzsita no apmēram sešiem metriem, tomērt vārtsargs Bogdans Stelea reaģēja zibenīgi. Arī otrā puslaika sākums bija neveiksmīgs. Kļūdijās aizsargi, un 0:2. Izcelties varēja arī [[Rolands Bulders]], taču izdevīgā pozīcijā nesanāca spēcīgs sitiens. Ja pirmajā puslaikā Laizāns nervozēja, tad otrajā jau nopelnīja aplausus un pat atvairīja Gabi Balinta izpildīto soda sitienu spēles 84. minūtē. Komanda kopumā izturēja un parādīja cienīgu sniegumu. Treneris nedaudz vīlies bija [[Vitālijs Teplovs|Vitālijā Teplovā]], [[Aivars Drupass]] spēlēja ar nelielu traumu un [[Ilmārs Verpakovskis|Ilmāram Verpakovskim]] par sevi lika manīt gadi. Bija jāuzlabo uzbrukums, jo ar labu aizsardzību uzvarēt neizdosies. Rumāņi bija ārkārtīgi pārsteigti un apmulsa, kad uzzināja, ka neviens no Latvijas izlases spēlētājiem nav spēlējis [[PSRS futbola izlase|PSRS futbola izlasē]], kā arī nav spēlējuši [[PSRS futbola Augstākā līga|PSRS futbola Augstākās līgas]] komandās. Tā bija iespēja sevi parādīt pasaulei. Šī spēle bija labs stimuls izaugsmei, bet diemžēl, ne visās mūsu komandās darbs ritēja profesionāli un ne visiem izlases kandidātiem bija nopietna attieksme pret treniņiem. Interesanti, ka izlases treneris pirmajos gados atalgojumā saņēma 8500 rubļu jeb 55 ASV dolārus.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gilis|first=Jānis|date=1992. gada 4. septembris|title=Jānis Gilis aģentūrai Reuters|journal=Latvijas Jaunatne|volume=192-193}}</ref> === Dzodzuašvili aizsardzība un Džonsona uzbrukums (1998—2001) === 1997. gada nogalē par Latvijas futbola izlases treneri tika iecelts [[Gruzija|gruzīns]] [[Revazs Dzodzuašvili]]. Pārbaudes spēlēs Dzodzuašvili daudz eksperimentēja ar sastāvu, taču 2000. gada [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīru izlase iesāka ļoti veiksmīgi — 1998. gada rudenī ar 3:1 tika uzvarēta [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]], savukārt ar 1:0 uzvarēta [[Gruzijas futbola izlase|Gruzija]]. Par spīti zaudējumam ar 0:1 [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijā]], 1998. gadu Latvijas izlase pabeidza kā grupas līderi. Komanda spēlēja izteiktu aizsardzības uzbrukumu ar retiem, bet bīstamiem pretuzbrukumiem, kuru smailē atradās [[Marians Pahars]] un [[Andrejs Štolcers]]. Vārtos veiksmīgi darbojās vārtsargs [[Oļegs Karavajevs]]. 1999. gadu izlase iesāka ar diviem bezvārtu neizšķirtiem pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]] un [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]], un pēc šīm spēlēm no izlases aizgāja ilggadējais vārtsargs Karavajevs. Izlases pamatsastāvā nostiprinājās jaunie [[Juris Laizāns]] un [[Andrejs Rubins]]. Jūnijā izlase vispirms atkārtoti piekāpās slovēņiem, bet [[Atēnas|Atēnās]] ar 2:1 pieveica [[Grieķijas futbola izlase|grieķus]]. Pirmos vārtus šajā spēlē guva debitants [[Māris Verpakovskis]], par pamatvārtsargu kļuva [[Aleksandrs Koliņko]]. Pēc draudzības spēles ar [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlasi, no komandas aizgāja galvenais treneris [[Revazs Dzodzuašvili]]. 1999. gada vasarā par galveno treneri tika iecelts [[Anglija|anglis]] [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]], kurš bija izteikts uzbrukuma futbola piekritējs. Šo kvalifikācijas ciklu izlase pabeidza ar neizšķirtiem pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]], kā arī zaudēja [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas]] izlasei, nerealizējot izredzes iekļūt finālturnīrā. 2002. gada [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas ciklu izlase iesāka ar minimālu zaudējumu [[Skotijas futbola izlase|Skotijai]] 0:1, taču tam sekoja sagrāves pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas]] un [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas]] izlasēm. Pēc 2001. gada aprīlī piedzīvotā neižšķirta 1:1 spēlē ar [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]], [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]] tika atbrīvots no amata. === Starkova — Verpakovska ēra un Euro 2004 (2001—2004) === {{Skatīt arī|Latvijas futbola izlase 2004. gada Eiropas čempionātā}} [[Attēls:Karel Bruckner a1232.jpg|thumb|left|[[Karels Brukners]], [[Čehijas futbola izlase|Čehijas izlases]] galvenais treneris, spēlē pret Latviju.]] [[Attēls:Latvian kannattajia.jpg|thumb|Latvijas izlases fani tuvu pie ''[[Estadio do Bessa]]'', [[Portu]], pirms Latvijas un [[Vācijas futbola izlase|Vācijas]] futbola spēles 2004. gada 19. jūnijā]] Džonsona vietā par galveno treneri kļuva ilggadējais [[Skonto FC]] galvenais treneris [[Aleksandrs Starkovs]]. Viņa vadībā izlase pabeidza atlases ciklu ar trīs minimāliem zaudējumiem pret grupas favorītiem. 2004. gada [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] atlases ciklu izlase iesāka ar neizšķirtu pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] (0:0), kā arī ar 1:0 pieveicot [[Polijas futbola izlase|Poliju]]. Tam sekoja divas uzvaras pār [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]] izlasi un zaudējums [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijai]]. Savainojumu nomocītā [[Marians Pahars|Pahara]] vietā par uzbrukuma līderi kļuva [[Māris Verpakovskis]]. Komandā atgriezās arī 90. gadu vidus izlases uzbrukuma līderis [[Vīts Rimkus]]. Pirms rudens izšķirošajām cīņām Latvijas izlase saglabāja labas izredzes cīņā par iekļūšanu finālturnīrā. Pēc zaudējuma 0:2 Polijas izlasei Latvijas izlases situācija turnīra tabulā kļuva sarežģītāka, taču komanda spēja pieveikt Ungāriju (3:1) un Zviedriju (1:0). Abās spēlēs ar vārtu guvumiem izcēlās Māris Verpakovskis. Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai novembrī bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]. Pirmajā spēlē Rīgā pateicoties Verpakovska gūtajiem vārtiem, Latvija pieveica turkus ar 1:0. Otrajā cīņā [[Stambula|Stambulā]] Latvija spēja atspēlēties no 0:2 un panāca vajadzīgo rezultātu, spēlei noslēdzoties 2:2. Divu spēļu summā Latvijas izlase bija pieveikusi Turciju ar 3:2, tādējādi pirmoreiz savā vēsturē iekļūstot [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Izlases līderi šajā ciklā bija uzbrucējs [[Māris Verpakovskis]], vidējās līnijas spēlētāji komandas kapteinis [[Vitālijs Astafjevs]], [[Juris Laizāns]], [[Andrejs Rubins]], aizsargi [[Mihails Zemļinskis]] un [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]], kā arī vārtsargs [[Aleksandrs Koliņko]]. [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[Portugāle|Portugālē]] Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar spēcīgajām [[Čehijas futbola izlase|Čehijas]], [[Vācijas futbola izlase|Vācijas]] un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]] izlasēm. Pirmajā spēlē Latvija piekāpās [[Čehijas futbola izlase|Čehijas]] izlasei ar 1:2, taču otrajā spēlē izcīnīja vēsturisku bezvārtu neizšķirtu pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]]. Grupas trešajā un pēdējā spēlē Latvija zaudēja [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandei]] ar 0:3. === Starkova atlaišana un atgriešanās === [[Attēls:Russia - Latvia.jpg‎|thumb|Latvijas izlase spēlē pret Krieviju (0:1) [["Lokomotiv" stadions|"Lokomotiv" stadionā]], [[Maskava|Maskavā]], 2006. gadā]] [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] vadībā Latvija iesāka arī 2006. gada [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] atlases turnīru, taču jau pirmajā spēlē pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] Starkovs tika diskvalificēts uz 6 spēlēm. Turpinājumā Latvijas izlasi no rezervistu soliņa vadīja Starkova palīgs [[Jurijs Andrejevs]], bet Starkovs vēl palika galvenā trenera amatā nākamās 4 spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIFA uz sešām spēlēm diskvalificē Starkovu | url = http://www.tvnet.lv/sports/printArticle.php?id=15298# | publisher = TVNET | date = {{dat|2004|10|5|SK}} | accessdate = 15.05.2009}}</ref> Novembrī Starkovs pameta izlasi, pārceļoties uz [[Krievija]]s [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] komandu. Par izlases galveno treneri tika iecelts Andrejevs, kura vadībā arī izlase bez īpašiem panākumiem pabeidza šo kvalifikācijas ciklu. Ar 15 punktiem 12 spēlēs, Latvija pabeidza turnīru 5. vietā savā apakšgrupā, pieveicot vienīgi [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]], kā arī spēlējot neizšķirti ar [[Krievijas futbola izlase|Krievijas]], [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas]] un [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]] izlasēm. Šajā kvalifikācijas ciklā Latvijas izlase piedzīvoja pirmo zaudējumu [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijai]] kopš 1940. gada ar 1:2. 2006. gadā Latvijas izlase sāka dalību kvalifikācijas turnīrā uz [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātu]]. Tajā Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], [[Islandes futbola izlase|Islandi]], [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]]. Kvalifikācijas turnīru Latvija iesāka ar zaudējumu zviedriem savā laukumā ar 0:1, tālāk sekoja pārliecinoša uzvara pār Islandi 4:0, kā arī zaudējums ziemeļīriem ar 0:1. 2007. gada martā, pēc zaudējuma Lihtenšteinai, no galvenā trenera amata atkāpās Jurijs Andrejevs. Aprīļa sākumā par izlases galveno treneri pēc divarpus gadu pārtraukuma atkal kļuva Aleksandrs Starkovs. Viņa vadībā pa divām reizēm tika zaudēts Spānijai un Dānijai, kā arī vienreiz Zviedrijai, taču tika uzvarētas Lihtenšteinas, Islandes un Ziemeļīrijas izlases. Latvijas izlase šo atlases ciklu noslēdza 5. vietā savā grupā. 2008. gada rudenī Latvijas izlase sāka dalību [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā, kurā tika ielozēta vienā grupā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas]], [[Šveices futbola izlase|Šveices]], [[Moldovas futbola izlase|Moldovas]] un [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgas]] izlasēm. Pirmajā spēlē ar 2:1 Kišiņevā tika pieveikta Moldovas izlase. Tālāk divi zaudējumi grupas favorītēm: mājās Grieķijai ar 0:2 un izbraukumā Šveicei 1:2. Vārtus pēc standartsituācijas ar galvu guva Deniss Ivanovs. Pēdējā rudens spēlē Rīgā Latvija cīnījās neizšķirti ar Izraēlu 1:1. Pavasara spēlēs Latvijas izlase divreiz pieveica Luksemburgu. Ar 4:0 izbraukumā un 2:0 mājās. Pirmajā rudens izšķirošajā spēlē Latvijas izlase ar 1:0 Televivā uzvarēja Izraēlu paverot sev labas izredzes pacīnīties par pirmajām vietām. 9. septembrī Latvija cīnijās neizšķirti Skonto stadionā ar Šveici (2:2). Tā kā paralēlajā mačā Grieķija neuzvarēja Kišiņevā Moldovu (1:1). Latvija saglabāja labas izredzes cīņā par otro vietu. Situācija grupā bija: {| class="wikitable" !Vieta !Komanda !Punkti |- |1. |{{Fb|Šveice}} |17 |- |2. |{{Fb|Grieķija}} |14 |- |3. |{{Fb|Latvija}} |14 |- |4. |{{Fb|Izraēla}} |12 |- |5. |{{Fb|Luksemburga}} |5 |- |6. |{{Fb|Moldova}} |3 |} Priekšpēdējā un arī izšķirošajā spēlē Latvija Atēnu olimpiskajā stadionā zaudēja mājiniekiem Grieķiem ar 2:5. Pēc pirmā puslaika Latviju vadībā bija izvirzījis Māris Verpakovskis (2:1), bet otrajā puslaikā jau pēc divām nospēlētām minūtēm tiesnesis strīdīgā epizodē piešķira "pendeli" uz Latvijas vārtiem un to realizēja Gekass. Tas izrādījās arī lūzuma punkts un Gekass pamanījās raidīt bumbu Latvijas vārtos vēl divas reizes, gūstot 4 vārtus šajā spēlē. Vienu reizi 72. minūtē arī izcēlās Samarass un beigās 2:5. Pēdējā spēlē mājās Latvija ar 3:2 uzvarēja Moldovu. Cikla beigās Latvija ieguva trešo vietu un palika uzreiz aiz svītras. Laika posmā no 2010. gada septembra līdz 2011. gada oktobrim Latvijas futbola izlase piedalījās [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionāta]] [[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija|kvalifikācijas turnīrā]]. Finālturnīrs norisināsies 2012. gada jūnijā un jūlijā [[Polija|Polijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]]. Latvijas izlase tika ielozēta kvalifikācijas turnīra [[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — F grupa|F grupā]] kopā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]], [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlu]], [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un [[Maltas futbola izlase|Maltu]].Turnīru Latvijas izlase uzsāka ar spēli pret Horvātiju savā laukumā 2010. gada 3. septembrī, piedzīvojot zaudējumu ar 0:3, bet četras dienas vēlāk izbraukumā Latvija spēja pieveikt Maltu ar 2:0. Oktobrī Latvija Grieķijā zaudēja laukuma saimniekiem ar 0:1, bet Rīgā kompensācijas laikā, pateicoties [[Aleksandrs Cauņa|Aleksandra Cauņas]] rezultatīvajam sitienam, spēja panākt neizšķirtu 1:1 pret Gruziju. 2010. gadu Latvijas izlase noslēdza 5. vietā grupā. 2011. gadu Latvijas izlase sāka ar diviem zaudējumiem Izraēlai, gan izbraukumā, gan savā laukumā piekāpjoties ar rezultātu 1:2. 2. septembrī Latvija izcīnīja savu otro uzvaru kvalifikācijas turnīrā, ar 1:0 [[Tbilisi]] tika uzvarēta Gruzijas izlase, savukārt četras dienas vēlāk Rīgā Latvijas un Grieķijas izlašu spēlē tika fiksēts neizšķirts 1:1. 7. oktobrī Latvija ar 2:0 uzveica Maltu, bet pēc četrām dienām zaudēja Horvātijai. Latvija grupu beidza 4. vietā starp Izraēlas un Gruzijas izlasēm, tādējādi nekvalificējoties finālturnīram. No 2012. gada septembra līdz 2013. gada oktobrim Latvijas futbola izlase piedalījās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā. Latvijas izlase tika ielozēta UEFA zonas kvalifikācijas turnīra G grupā kopā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]], [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinas]] izlasēm. Pirmajās trīs spēlēs Latvija zaudēja Grieķijai (1:2), Bosnijai un Hercegovinai (1:4) un Slovākijai (1:2), bet tad prata uzveikt Lihtenšteinu (2:0). 2013. gadu Latvija sāka ar neapmierinošu neizšķirtu pret Lihtenšteinu (1:1) un turpināja ar zaudējumu Bosnijai un Hercegovinai (0:5). Pēc šīs spēlēs [[Latvijas Futbola federācija]]s valdē tika veikts balsojums par galvenā trenera [[Aleksandrs Starkovs|Aleksnadra Starkova]] atlaišanu, bet valde nobalsoja "pret".<ref>{{laikraksta atsauce |last1= Koscinkevičš|first1= Ilvars |title= Uz Bremzēm|journal= [[Sporta Avīze]]}}</ref> Tomēr vēlāk Starkovs uzrakstīja atlūgumu un par jauno Latvijas izlases treneri tika apstiprināts [[Marians Pahars]]. Līgums ar viņu tika noslēgts līdz [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas cikla beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/15072013-pahars_sakuma_tiksim_skaidriba_ar_trenera|title= Līgums ar Paharu noslēgts līdz 2018. gada Pasaules kausa izcīņai|accessdate=2013-07-16 |work= Jānis Rubulis|publisher= [[sportacentrs.com]]|date= {{dat|2013|7|15|L|bez}}}}</ref> === Izlase Pahara vadībā === Pirmā spēlē Paharam kā galvenajam trenerim bija pārbaudes spēle pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], kas noslēdzās ar rezultātu 1:1. Pirmo uzvaru kā treneris Pahars izcīnija {{dat|2013|09|06}}, 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē mājās pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]] — 2:1. Pēc tam gan tika piedzīvoti divi zaudējumi izbraukumā — 1:0 pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]] un Lietuvu, bet pēdējā šī cikla spēle pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] noslēdzās neizšķirti 2:2. Tādējādi ciklu Latvija noslēdza 5. vietā grupā, apsteidzot vienīgi [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]] un par trim punktu piekāpjoties Lietuvai. 2014. gada [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausā]] Latvijas izlase pusfinālā [[11 metru soda sitienu sērija|11 metru soda sitienu sērijā]] pārspēja [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], bet finālā ar rezultātu 1:0 pārspēja [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], vienīgos vārtus gūstot [[Nauris Bulvītis|Naurim Bulvītim]] tādējādi 22. reizi iegūstot šo kausu. [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s turnīrā, kas bija pirmais pilnais kvalifikācijas cikls Paharam kā galvenajam trenerim, Latvija tika ielozēta A grupā kopā ar [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]], [[Islandes futbola izlase|Islandi]], [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānu]], [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] un [[Turcijas futbola izlase|Turciju]]. Pirmajā cikla spēlē viesos tika nospēlēts neizšķirti 0:0 ar Kazahstānu. Turpinājumā mājās tika zaudēts Islandei ar 0:3 un nospēlēts neizšķirti 1:1 ar Turciju, bet pēdējā 2014. gada izlases spēlē tika piedzīvots zaudējums pret Nīderlandi ar rezultātu 6:0. 2015. gads sākās ar 1:1 neizšķirtu pret Čehiju, kur Latvijas izlase vienīgos vārtus ielaida spēles 90. minūtē, bet turpinājās ar vēl vienu zaudējumu Nīderlandei, tikai šoreiz ar rezultātu 0:2. Nākamā spēle notika 3. septembrī, [[Konja|Konjā]] Turcijā, kad Latvijas izlase nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Turcijas izlasi, bet 6. septembrī Rīgā tika piedzīvots zaudējums Čehijas izlasei ar 1:2. 10. oktobrī [[Reikjavika|Reikjavikā]] Latvijas izlase nospēlēja neizšķirti 2:2 ar Islandes izlasi, bet 13. oktobrī Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra pēdējā spēlē Rīgā ar 0:1 zaudēja Kazahstānas izlasei. Kvalifikācijas turnīra kopvērtējumā Latvija palika pēdējā, 6. vietā grupā. 2016. gada jūnijā Latvijas izlase 23. reizi izcīnīja [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausu]], uzvarot Lietuvas izlasi ar 2:1 un cīnoties neizšķirti ar Igauniju 0:0. [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijas ciklu]] Latvijas izlase iesāka ar uzvaru 1:0 izbraukumā pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]]. Tai sekoja četri zaudējumi — pret [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]] (0:2), [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]] (0:2), [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] (1:4) un [[Šveices futbola izlase|Šveici]] (0:1). {{dat|2017|3|28||bez}} tika piedzīvots zaudējums 0:5 arī draudzības spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas izlasi]], pēc kā Pahars iesniedza atlūgumu un atkāpās no izlases galvenā trenera amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/marians-pahars-atkapjas-no-latvijas-izlases-galvena-trenera-amata |title=Marians Pahars atkāpjas no Latvijas izlases galvenā trenera amata |date={{dat|2017|3|29|N|bez}} |publisher=LFF.lv |accessdate={{dat|2017|3|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929004540/https://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/marians-pahars-atkapjas-no-latvijas-izlases-galvena-trenera-amata/ }}</ref> === Starkova otrā atgriešanās un ārzemju treneri === 2017. gada 19. aprīlī Starkovs trešo reizi tika apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri, nomainot Paharu.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Brože|first1=Ulvis|title=Par Latvijas izlases galveno treneri atkal kļūst Starkovs|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/19042017-par_latvijas_izlases_galveno_treneri_atka|accessdate={{dat|2017|4|19||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|4|19||bez}}}}</ref> Viņa vadībā izlase piedzīvoja vairākus zaudējumus, bet vienīgā uzvara tika gūta 10. oktobrī pēdējā Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]]. 2017. gada septembrī [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] izlase noslīdēja uz visu laiku zemāko vietu, ieņemot 148. pozīciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-izlase-fifa-ranga-noslid-jau-uz-rekordzemo-148.vietu-14180533 |title=Latvijas futbola izlase FIFA rangā noslīd jau uz rekordzemo 148.vietu |date={{dat|2017|9|14||bez}} |accessdate={{dat|2020|10|4||bez}} |website=diena.lv}}</ref> Pēc zaudējuma [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāra]] izlasei 2018. gada 25. martā, Starkovs tika atbrīvots no amata.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/03042018-starkovu_atlaiz_no_latvijas_izlases_galve|title=Starkovu atlaiž no Latvijas izlases galvenā trenera amata|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-04-03|date=2018-04-03|language=lv}}</ref> 24. maijā galvenā trenera amatā tika apstiprināts somu speciālists [[Miksu Pātelainens]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/miksu-patelainens-pazino-23-kandidatu-sarakstu-valstsvienibas-spelem-junija |title=Miksu Pātelainens paziņo 23 kandidātu sarakstu valstsvienības spēlēm jūnijā |date={{dat|2018|5|24||bez}} |accessdate={{dat|2018|5|26||bez}} |publisher=[[LFF]] |archive-date={{dat|2019|09|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190919040901/https://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/miksu-patelainens-pazino-23-kandidatu-sarakstu-valstsvienibas-spelem-junija/ }}</ref> Pātelainena vadībā Latvijas izlase uzvarēja [[2018. gada Baltijas kauss futbolā|2018. gada Baltijas kausa]] izcīņā, bet vēlāk neveiksmīgi aizvadīja 2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga]]s spēles, neizcīnot nevienu uzvaru. Savā D līgas grupā ar [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas]], [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānas]] un [[Andoras futbola izlase|Andoras]] izlasēm tika izcīnīti četri punkti un iegūta 3. vieta. Pātelainens amatu atstāja, un 2019. gada 1. martā par galveno treneri tika apstiprināts [[Slovēnija]]s speciālists [[Slaviša Stojanovičs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-izlasi-turpmak-vadis-serbu-specialists-stojanovics.a306191/|title=Latvijas futbola izlasi turpmāk vadīs serbu speciālists Stojanovičs|website=www.lsm.lv|access-date={{dat|2020|10|4||bez}}}}</ref> Stojanoviča vadībā izlase piedzīvoja deviņus zaudējumus pēc kārtas [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] turnīrā. Tikai pēdējā atlases cikla spēlē tika uzvarēta [[Austrijas futbola izlase|Austrija]]. Latvijas izlase ieņēma pēdējo vietu sešu komandu grupā. 2020. gada janvārī sadarbība ar Stojanoviču tika pārtraukta. === Daiņa Kazakeviča vadības laiks === Latvijas futbola sabiedrībā arvien biežāk sāka izskanēt paziņojumi, ka Latvijas izlasi jāvada vietējam speciālistam, kurš labi pārzina Latvijas futbola sistēmu un nianses. Situāciju sarežģīja arī LFF politiskā situācija, kad LFF uz brīdi bija bez prezidenta un tobrīd bija lielas šaubas, ka regulārā treneru mainīšana dotu kādu ilgtermiņa risinājumu, jo četru gadu laikā tika nomainīti četri treneri. Taču, jau pēc Stojanoviča atlaišanas, par izlases galveno treneri uz 3 gadiem kļuva [[Dainis Kazakevičs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12413/dainis-kazakevics-apstiprinats-par-latvijas-izlases-galveno-treneri/ |title=Dainis Kazakevičs apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri |date={{dat|2020|01|20||bez}}|website=lff.lv |publisher=[[Latvijas Futbola federācija|LFF]] |accessdate={{dat|2020|10|4||bez}}}}</ref> [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga]]s turnīrā Latvija spēlēja vienā grupā ar [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]], [[Maltas futbola izlase|Maltu]] un Andoru. Pirmajās piecās spēlēs uzvaras neizdevās izcīnīt, četras reizes spēlējot neizšķirti un zaudējot Maltai. Tikai turnīra pēdējā spēlē uzvarēja izbraukumā Andoru ar 5:0. Nāciju līgas turnīru izlase noslēdza trešajā vietā grupā. Pēc šīs katastrofālās neveiksmes LFF tomēr uzticējās trenera ilgtermiņa vīzijai, kas rezultējās ar astoņu nezaudēto spēļu sēriju (ieskaitot pārbaudes spēles), kā arī beidzot tika sagaidīta uzvara [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]], uzvarot D grupas kopvērtējumā [[Andoras futbola izlase|Andoru]], [[Moldovas futbola izlase|Moldovu]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]]. Sērija varēja turpināties vēl garāka, taču priekšpēdējā spēlē Rīgā pilnā stadionā tika piedzīvots zaudējums Moldovai, kas sašķobīja pozitīvo vektoru, un uz pēdējo un arī izšķirošo spēli Andorā bija jādodas ar satraukumu. Satraukums piepildījās, jo smagā un nepārliecinošā spēlē Latvijas futbola izlase nospēlēja neizšķirti. [[Vladislavs Gutkovskis]] izvirzīja Latviju vadībā spēles 50. minūtē, taču divas minūtes pirms spēles pamatlaika beigām, rupji kļūdoties vārtsargam [[Pāvels Šteinbors|Pāvelam Šteinboram]], Andora izlīdzināja rezultātu. Tikai pateicoties labākai vārtu attiecībai pār Moldovu, Latvijas futbola izlase saglabāja pirmo vietu grupā, tādējādi izcīnot ceļazīmi uz C grupu. Neveiksmīgā sezonas izskaņa liedza arī izlasei iespēju cīnīties par Eiropas čempionāta "play-off" ceļazīmi 2024. gada pavasarī. Kopš 2020. gada sākuma, kad Dainis Kazakevičs sāka vadīt izlasi, trenera nonākšana amatā un darbība izsauca asu kritiku. Skepse pilnībā nepazuda arī 2022. gada piecu uzvaru sērijas laikā, taču 2023. gada sauklis "DainisOut" pārspēja visu iepriekšējo kritiku — 2023. gadā desmit spēlēs bija ciesti deviņi zaudējumi, turklāt kopš septembra sākuma sešos mačos gūti tikai divi vārti (uzvarā pār Armēniju, kurā fanu sektors demonstratīvi atstāja tribīnes 1. puslaikā, pieprasot trenera atkāpšanos). Arī vēlāk spiediens no sabiedrības nemazinājās, un līgumu pārtrauca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17266/kazakevics-neturpinas-nacionalas-izlases-galvena-trenera-darbu/ |title=Kazakevičs neturpinās nacionālās izlases galvenā trenera darbu |date={{dat|2023|12|7||bez}} |accessdate={{dat|2023|12|8||bez}} |publisher=[[LFF]]}}</ref> === Paolo Nikolato vadībā === {{nepilnīga sadaļa}} [[File:Latvia-Gibraltar football 2026-03-31.webm|thumb|Spēle starp Latvijas un Gibraltāra izlasi Skonto stadionā, Rīgā, 2026. gada 31. martā]] == Pasaules čempionātos == {{LV futbola izlase PČ}} == Eiropas čempionātos == {{LV futbola izlase EČ}} == Spēlētāju rekordi == {{Pamatraksts|Latvijas futbola izlases spēlētāju saraksts}} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti (Spēles) |- |align=left| [[Māris Verpakovskis]] |1999—2014 |29 (104) |- |align=left| [[Ēriks Pētersons]] |1929—1939 |21 (63) |- |align=left| [[Vitālijs Astafjevs]] |1992—2010 |16 (167) |- |align=left| [[Marians Pahars]] |1996—2007 |15 (75) |- |align=left| [[Juris Laizāns]] |1998—2013 |15 (113) |- |align=left| [[Alberts Šeibelis]] |1925—1939 |14 (54) |- |align=left| [[Iļja Vestermans]] |1935—1938 |13 (23) |- |align=left| [[Aleksandrs Cauņa]] |2007—2015 |12 (45) |- |align=left| [[Valērijs Šabala]] |2013— |12 (52) |- |align=left| [[Mihails Zemļinskis]] |1992—2005 |12 (105) |} === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |align=left| [[Vitālijs Astafjevs]] |1992—2010 |167 |- |align=left| [[Andrejs Rubins]] |1998—2010 |117 |- |align=left| [[Juris Laizāns]] |1998—2014 |113 |- |align=left| [[Imants Bleidelis]] |1995—2007 |106 |- |align=left| [[Mihails Zemļinskis]] |1992—2005 |105 |- |align=left| [[Māris Verpakovskis]] |1999—2014 |104 |- |align=left| [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]] |1995—2011 |100 |- |align=left| [[Andris Vaņins]] |2000—2019 |100 |- |align=left| [[Aleksandrs Koliņko]] |1997—2015 |94 |- |align=left| [[Kaspars Gorkšs]] |2005—2017 |89 |} == Izlases galvenie treneri == {| class="wikitable" |- !Treneris !Karjera izlasē |- |{{flaga|Latvija}} [[Juris Rēdlihs-Raiskums|Juris Rēdlihs]] |align=center|1922—1924 |- |{{flaga|Austrija}} [[Villijs Malošeks]] |align=center|1924 |- |{{flaga|Anglija}} [[Valters Vilsons]] |align=center|1925 |- |{{flaga|Ungārija}} [[Ferencs Molnārs]] |align=center|1926 |- |{{flaga|Austrija}} [[Kārlis Kurcs]] |align=center|1927 |- |''nav zināms'' |align=center|1928 |- |{{flaga|Austrija}} [[Villijs Malošeks]] |align=center|1929 |- |{{flaga|Latvija}} [[Juris Rēdlihs-Raiskums|Juris Rēdlihs]] |align=center|1930—1931 |- |{{flaga|Latvija}} [[Jānis Lapiņš]] |align=center|1932 |- |''nav zināms'' |align=center|1933—1934 |- |{{flaga|Ungārija}} [[Ferencs Vogenhūbers]] |align=center|1935 |- |{{flaga|Austrija}} [[Rūdolfs Štancels]] |align=center|1936—1939 |- |{{flaga|Latvija}} [[Kārlis Upenieks]] |align=center|1940 |- |{{flaga|Latvija}} [[Jānis Gilis]] |align=center|1992—1997 |- |{{flaga|Gruzija|1990}} [[Revazs Dzodzuašvili]] |align=center|1998—1999 |- |{{flaga|Anglija}} [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]] |align=center|1999—2001 |- |{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]] |align=center|2001—2004 |- |{{flaga|Latvija}} [[Jurijs Andrejevs]] |align=center|2004—2007 |- |{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]] |align=center|2007—2013 |- |{{flaga|Latvija}} [[Marians Pahars]] |align=center|2013—2017 |- |{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]] |align=center|2017—2018 |- |{{flaga|Somija}} [[Miksu Pātelainens]] |align=center|2018 |- |{{flaga|SLO}} [[Slaviša Stojanovičs]] |align=center|2019—2020 |- |{{flaga|LVA}} [[Dainis Kazakevičs]] <ref>[https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/stojanovics-par-atlaisanu-uzzinajis-ar-iszinu-kompensacija-sanems-170-000-eiro.d?id=51810935 Stojanoviču atlaiž ar īsziņu, vietā ieceļ Daini Kazakeviču]</ref> |align=center|2020—2023 |- |{{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]] <ref name="sportacentrs.com" /> |align=center|2024—pašlaik |} == Komandas sastāvs == === Pēdējais sastāvs === Uz izlases spēlēm 2026. gada martā ([[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] pārspēlēm par vietas saglabāšanu C līgā pret [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāru]] 26. un 31. martā) tika izsaukti šādi spēlētāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18838/latvijas-izlases-sastavs-marta-spelem-ar-gibraltaru/ |title=Latvijas izlases sastāvs marta spēlēm ar Gibraltāru |website=LFF.lv |date={{dat|2026|3|19|N|bez}}|access-date={{dat|2026|3|21||bez}}}}</ref> Spēles un gūtie vārti pēc {{dat|2025|11|16|G|bez}} spēles pret [[Serbijas futbola izlase|Serbijas izlasi]]. {{nat fs g start|background=maroon|color=white}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rihards Matrevics]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|3|18|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Prāgas "Dukla"|Dukla Praha]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Krišjānis Zviedris]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|1|25|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Frenks Dāvids Orols]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|6|28|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Roberts Savaļnieks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|2|4|df=yes}}|caps=72|goals=2|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Andrejs Cigaņiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|4|12|df=yes}}|caps=68|goals=4|club=[[FC Luzern]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Raivis Andris Jurkovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|12|9|df=y}}|caps=58|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Antonijs Černomordijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|9|26|df=y}}|caps=45|goals=2|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vitālijs Jagodinskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|2|28|df=yes}}|caps=39|goals=0|club=[[Visakha FC]]|clubnat=CAM}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Daniels Balodis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|6|10|df=yes}}|caps=24|goals=1|club=[[Prešovas "Tatran"|Tatran Prešov]]|clubnat=SVK}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Meļņiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|9|7|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Roberts Veips]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|2|22|df=yes}}|caps=4|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Birka]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|4|25|df=yes}}|caps=1|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niks Sliede]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|3|8|df=yes}}|caps=1|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Denniss Cirkins]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|6|df=yes}}|caps=0|goals=0|club=[[Sunderland AFC]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|2|16|df=y}}|caps=72|goals=12|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aleksejs Saveļjevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|1|30|df=y}}|caps=35|goals=1|club=[[FK Asia Talas]]|clubnat=KGZ}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eduards Emsis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|2|23|df=y}}|caps=33|goals=2|club=[[SJ Super Nova]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dmitrijs Zelenkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|5|15|df=y}}|caps=22|goals=1|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Renārs Varslavāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|8|23|df=y}}|caps=20|goals=1|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Vapne]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|8|31|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Sogndal Fotball|Sogndal]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bruno Melnis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|1|21|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristers Penkevics]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|1|28|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Zlīnas "Trinity"|FC Zlín]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristaps Grabovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2005|6|14|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Boldklubben af 1893|B93]]|clubnat=DEN}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vladislavs Gutkovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|4|2|df=y}}|caps=59|goals=13|club=[[Gdiņas "Arka"|Arka Gdynia]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Roberts Uldriķis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|4|3|df=y}}|caps=55|goals=8|club=[[Bīlefeldes "Arminia"|Arminia Bielefeld]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Regža]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|1|20|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[FC Hradec Králové]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dario Šits]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|2|4|df=y}}|caps=8|goals=2|club=[[Atlético Madrileño]]|clubnat=ESP}} {{nat fs end|background=maroon}} === Nesen izsauktie === Šie spēlētāji tika izsaukti uz izlasi pēdējo 12 mēnešu laikā: {{nat fs g start|background=maroon|color=white}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Roberts Ozols (futbolists)|Roberts Ozols]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|9|10|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[KF Bylis]]|clubnat=ALB}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alvis Jaunzems]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|6|16|df=y}}|caps=46|goals=0|club=[[Gdaņskas "Lechia"|Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kristers Tobers]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|12|13|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Aberdeen FC]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims Toņiševs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|5|12|df=yes}}|caps=8|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Oskars Vientiess]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|10|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[MFK Chrudim]]|clubnat=CZE}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eduards Dašķevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|7|12|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gļebs Žaleiko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|6|27|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FS Jelgava]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danila Patijčuks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|3|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Raimonds Krollis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|10|28|df=y}}|caps=40|goals=4|club=[[Liberecas "Slovan"|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ingars Pūlis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|1|24|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}} {{nat fs end|background=maroon}} === Oficiālās personas === {| class="wikitable" |- !Persona !Amats |- |{{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]] |galvenais treneris |- |{{flaga|ITA}} [[Masimo Paganins]] |trenera asistents |- |{{flaga|LVA}} [[Aleksandrs Cauņa]] |trenera asistents |- |{{flaga|LVA}} [[Andris Vaņins]] |vārtsargu treneris |- |{{flaga|ITA}} [[Vinčenco Pinkolini]] |fiziskās sagatavotības treneris |- |{{flaga|LVA}} [[Māris Smirnovs]] |fiziskās sagatavotības treneris |- |Leonardo Karleti |video analītiķis |- |Iļja Ščaņicins |video analītiķis |- |[[Roberts Mežeckis]] |ģenerālmenedžeris |- |Boriss Novikovs |ārsts |- |Artūrs Ivuškāns |fizioterapeits |- |Jurijs Ksenzovs |fizioterapeits |- |Dmitrijs Jefremenkovs |fizioterapeits |- |Jānis Zeltiņš |ekipējuma menedžeris |- |Iļja Poļakovs |preses sekretārs |} == Spēles == {{Pamatraksts|Latvijas futbola izlases spēles}} Latvijas futbola izlase savā pastāvēšanas vēsturē ir aizvadījusi 311 spēles, kurās ir gūtas 100 uzvaras, 66 reizes spēlēts neizšķirti un piedzīvoti 145 zaudējumi. Visvairāk reizes (50) Latvijas izlase ir spēlējusi pret [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasi]]. <small>(dati uz 25.10.2011.)</small> === Iepriekšējās un nākamās spēles === {| class="wikitable" text-align: center;" style="font-size: 90%" width=100% |- !width=13%|Datums !width=22%|Turnīrs !width=13%|Vieta !width=13%|Pretinieks !width=7%|Rezultāts !width=25%|Latvijas vārtu guvēji |- |{{dat|2021|03|24||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Melnkalne}} |align="center"|1:2 |[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]] |- |{{dat|2021|03|27||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Nīderlande}} [[Amsterdama]] |{{Fb|Nīderlande}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2021|03|30||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Turcija}} [[Stambula]] |{{Fb|Turcija}} |align="center"|3:3 |[[Roberts Savaļnieks]], [[Roberts Uldriķis]], [[Dāvis Ikaunieks]] |- |{{dat|2021|06|04||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Lietuva}} |align="center"|3:1 |''pretinieki savos vārtos'', [[Eduards Emsis]], [[Roberts Uldriķis]] |- |{{dat|2021|06|07||bez}} |[[draudzības spēle]] |{{Flaga|Vācija}} [[Diseldorfa]] |{{Fb|Vācija}} |align="center"|1:7 |[[Aleksejs Saveļjevs]] |- |{{dat|2021|06|10||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{Flaga|Igaunija}} [[Tallina]] |{{Fb|Igaunija}} |align="center"|1:2 |[[Dāvis Ikaunieks]] |- |{{dat|2021|09|01||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Gibraltārs}} |align="center"|3:1 |[[Vladislavs Gutkovskis]] (2), [[Andrejs Cigaņiks]] |- |{{dat|2021|09|04||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Norvēģija}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2021|09|07||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Melnkalne}} [[Podgorica]] |{{Fb|Melnkalne}} |align="center"|0:0 | |- |{{dat|2021|10|08||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Nīderlande}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2021|10|11||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Turcija}} |align="center"|1:2 |''pretinieki savos vārtos'' |- |{{dat|2021|11|13||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Norvēģija}} [[Oslo]] |{{Fb|Norvēģija}} |align="center"|0:0 | |- |{{dat|2021|11|16||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Gibraltārs}} [[Gibraltārs]] |{{Fb|Gibraltārs}} |align="center"|3:1 |[[Vladislavs Gutkovskis]], [[Roberts Uldriķis]], [[Raimonds Krollis]] |- |{{dat|2022|03|25||bez}} |[[draudzības spēle]] |{{Flaga|Malta}} [[Takali]] |{{Fb|Kuveita}} |align="center"|1:1 |[[Roberts Savaļnieks]] |- |{{dat|2022|03|29||bez}} |[[draudzības spēle]] |{{Flaga|Malta}} [[Takali]] |{{Fb|Azerbaidžāna}} |align="center"|1:0 |[[Vladislavs Gutkovskis]] |- |{{dat|2022|6|3||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Andora}} |align="center"|3:0 |[[Roberts Uldriķis]] (2), [[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]] |- |{{dat|2022|6|6||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Lihtenšteina}} |align="center"|1:0 |[[Artūrs Zjuzins]] |- |{{dat|2022|6|10||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Moldova}} [[Kišiņeva]] |{{fb|Moldova}} |align="center"|4:2 |[[Vladislavs Gutkovskis]] (2); [[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]] (2) |- |{{dat|2022|6|14||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Lihtenšteina}} [[Vaduca]] |{{fb|Lihtenšteina}} |align="center"|2:0 |[[Vladislavs Gutkovskis]] (2) |- |{{dat|2022|9|22||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Moldova}} |align="center"|1:2 |[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]] |- |{{dat|2022|9|25||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Andora}} [[Andora la Velja]] |{{fb|Andora}} |align="center"|1:1 |[[Vladislavs Gutkovskis]] |- |{{dat|2022|11|16||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Igaunija}} |align="center"|1:1 {{small|(11m: 6:4)}} |[[Raimonds Krollis]] |- |{{dat|2022|11|19||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Islande}} |align="center"|1:1 {{small|(11m: 7:8)}} |[[Andrejs Cigaņiks]] |- |{{dat|2023|3|22||bez}} |draudzības spēle |{{flaga|Īrija}} [[Dublina]] |{{fb|Īrija}} |align="center"|2:3 |[[Roberts Uldriķis]], [[Artūrs Zjuzins]] |- |{{dat|2023|3|28||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Velsa}} [[Kārdifa]] |{{fb|Velsa}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2023|6|16||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Turcija}} |align="center"|2:3 |[[Eduards Emsis]], [[Kristers Tobers]] |- |{{dat|2023|6|19||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]] |{{fb|Armēnija}} |align="center"|1:2 |''pretinieki savos vārtos'' |- |{{dat|2023|9|8||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Horvātija}} [[Rijeka]] |{{fb|Horvātija}} |align="center"|0:5 | |- |{{dat|2023|9|11||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Velsa}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2023|10|12||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Armēnija}} |align="center"|2:0 |[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]], [[Daniels Balodis]] |- |{{dat|2023|10|15||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Turcija}} [[Konja]] |{{fb|Turcija}} |align="center"|0:4 | |- |{{dat|2023|11|18||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Horvātija}} |align="center"|0:2 | | |- |{{dat|2023|11|21||bez}} |draudzības spēle |{{flaga|Polija}} [[Varšava]] |{{fb|Polija}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2024|3|21||bez}} |draudzības spēle |{{flaga|Kipra}} [[Larnaka]] |{{fb|Kipra}} |align="center"|1:1 |[[Andrejs Cigaņiks]] |- |{{dat|2024|3|26||bez}} |draudzības spēle |{{flaga|Kipra}} [[Larnaka]] |{{fb|Lihtenšteina}} |align="center"|1:1 |[[Raimonds Krollis]] |- |{{dat|2024|6|8||bez}} |Baltijas kauss |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Lietuva}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2024|6|11||bez}} |Baltijas kauss |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Fēru Salas}} |align="center"|1:0 |[[Andrejs Cigaņiks]] |- |{{dat|2024|9|7||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]] |{{fb|Armēnija}} |align="center"|1:4 |''pretinieki savos vārtos'' |- |{{dat|2024|9|10||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Fēru Salas}} |align="center"|1:0 |[[Renārs Varslavāns]] |- |{{dat|2024|10|10||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Ziemeļmaķedonija}} |align="center"|0:3 | |- |{{dat|2024|10|13||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Fēru Salas}} [[Touršhavna]] |{{fb|Fēru Salas}} |align="center"|1:1 |[[Dario Šits]] |- |{{dat|2024|11|14||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[Skopje]] |{{fb|Ziemeļmaķedonija}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2024|11|17||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Armēnija}} |align="center"|1:2 |[[Roberts Uldriķis]] |- |{{dat|2025|3|21||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Andora}} [[Andora la Velja]] |{{Fb|Andora}} |align="center"|1:0 |[[Dario Šits]] |- |{{dat|2025|3|24||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Anglija}} [[Londona]] |{{Fb|Anglija}} |align="center"|0:3 | |- |{{dat|2025|6|7||bez}} |draudzības spēle |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Azerbaidžāna}} |align="center"|0:0 | |- |{{dat|2025|6|10||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Albānija}} |align="center"|1:1 |[[Antonijs Černomordijs]] |- |{{dat|2025|9|6||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Serbija}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2025|9|9||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Albānija}} |{{Fb|Albānija}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2025|10|11||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Andora}} |align="center"|2:2 |[[Dmitrijs Zelenkovs]], [[Vladislavs Gutkovskis]] |- |{{dat|2025|10|14||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Anglija}} |align="center"|0:5 | |- |{{dat|2025|11|13||bez}} |draudzības spēle |{{Flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[Skopje]] |{{Fb|Ziemeļmaķedonija}} |align="center"|0:0 | |- |{{dat|2025|11|16||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Serbija}} [[Leskovaca]] |{{Fb|Serbija}} |align="center"| | |- |{{dat|2026|3|26||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] (pārspēles) |{{Flaga|Gibraltārs}} [[Gibraltārs]] |{{Fb|Gibraltārs}} |align="center"| | |- |{{dat|2026|3|31||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] (pārspēles) |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Gibraltārs}} |align="center"| | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{portāls2|Futbols}} {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.lff.lv Oficiālā Latvijas Futbola federācijas mājaslapa] {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Kristers Serģis]] un [[Artis Rasmanis]] | virsraksts = "[[Sporta Avīze]]s" gada aptaujas uzvarētājs | periods = 2003 | pēc = [[Viktors Ščerbatihs]]}} {{kastes beigas}} {{LV futbola izlase}} {{UEFA izlases}} {{Futbols Latvijā}} {{Latvijas nacionālās sporta izlases}} [[Kategorija:Latvijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Futbols Latvijā| Izlase]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] a3d6tpg90go46tz9uyzqcghljvpyknt 0 14799 4509534 4444105 2026-08-18T19:16:40Z ZANDMANIS 91184 4509534 wikitext text/x-wiki {{Nacionālās futbola federācijas infokaste | Logo = Albanian Football Federation.svg | Founded = 1930 | FIFA affiliation = 1932 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1954 | President = Armands Duka | Coach = Otto Baričs }} '''Albānijas Futbola federācija''' ({{val|sq|Federata Shqiptare e Futbollit}}; '''FSHF''') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Albānija|Albānijā]]. Tā rīko valsts futbola čempionātu, ieskaitot [[Albānijas futbola Superlīga|Albānijas Superlīgu]], kā arī atbild par [[Albānijas futbola izlase|Albānijas futbola izlasi]]. FSHF galvenā mītne atrodas [[Tirāna|Tirānā]]. Albānijas Futbola federācija tikla dibināta 1930. gada 6. jūnijā, [[FIFA]] sastāvā tā atrodas kopš 1932. gada. 1954. gadā FSHF bija viena no [[UEFA]] dibinātājām. == Ārējās saites == * [http://www.fshf.org Oficiālā mājaslapa] {{sq ikona}} {{angliski}} {{Albānija-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{UEFA federācijas}} [[Kategorija:Futbola organizācijas]] [[Kategorija:Futbols Albānijā]] fvpf9uuk73qgle1jifbmrftgvkkqsl3 0 14813 4509535 4358290 2026-08-18T19:18:37Z ZANDMANIS 91184 4509535 wikitext text/x-wiki {{Nacionālās futbola federācijas infokaste | Logo = Austrian Football Association Logo.svg | Founded = 1904 | FIFA affiliation = 1905 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1954 | President = Jozefs Prēls | }} [[File:Leo Windtner (ÖFB-Präsident) 7742a.jpg|thumb|Prezidents Leo Vintners.]] '''Austrijas Futbola Asociācija (ÖFB)''' ([[Vācu valoda|vācu val.]]: ''Österreichischer Fußball-Bund'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Austrija|Austrijā]]. Federācija organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Austrijas Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgu]], kā arī atbild par [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlasi]]. Tās galvenā mītne atrodas [[Vīne|Vīnē]]. Kopš 1905. gada ÖFB ir [[FIFA]] locekle, bet 1954. gadā kļuva par vienu no [[UEFA]] dibinātājām. == Ārējās saites == * [http://www.oefb.at/ Austrijas Futbola Asociācija] {{UEFA federācijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Futbola organizācijas]] [[Kategorija:Futbols Austrijā]] hyrl6jktkjmtn24izn87p0db1bscxu8 4509536 4509535 2026-08-18T19:19:40Z ZANDMANIS 91184 4509536 wikitext text/x-wiki {{Nacionālās futbola federācijas infokaste | Logo = Austrian Football Association Logo.svg | Founded = 1904 | FIFA affiliation = 1905 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1954 | President = Jozefs Prēls | }} [[File:Leo Windtner (ÖFB-Präsident) 7742a.jpg|thumb| Bijušais Prezidents Leo Vintners.]] '''Austrijas Futbola Asociācija (ÖFB)''' ([[Vācu valoda|vācu val.]]: ''Österreichischer Fußball-Bund'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Austrija|Austrijā]]. Federācija organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Austrijas Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgu]], kā arī atbild par [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlasi]]. Tās galvenā mītne atrodas [[Vīne|Vīnē]]. Kopš 1905. gada ÖFB ir [[FIFA]] locekle, bet 1954. gadā kļuva par vienu no [[UEFA]] dibinātājām. == Ārējās saites == * [http://www.oefb.at/ Austrijas Futbola Asociācija] {{UEFA federācijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Futbola organizācijas]] [[Kategorija:Futbols Austrijā]] 1gg6qxpj4mekbmone7khhg7py0a5tea 0 15139 4509409 4461311 2026-08-18T16:35:43Z ZANDMANIS 91184 4509409 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dakara | official_name = ''Dakar'' | settlement_type = galvaspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 280 | perrow = 1/2/2/1 | caption_align = center | image1 = Dakar-Indépendance.jpg | image2 = Monument renaissance.jpg | image3 = Dakar - Panorama urbain.jpg | image4 = Soumbedioune Boats (5405595088).jpg | image5 = Ngor Beach.jpg}} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Dakar, Senegal.svg | image_shield = Coat of arms of Dakar, Senegal.svg | pushpin_map = Senegāla | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 14 | latm = 41 | lats = 34 | latNS = N | longd = 17 | longm = 26 | longs = 48 | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Senegāla}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | area_total_km2 = 82.38 | population_total = 1278469 | population_as_of = {{dat|2023|12|31|SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = 2452656 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = }} '''Dakara''' ({{val|fr|Dakar}}, {{val|wo|Ndakaaru}}) ir [[Senegāla]]s galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Izvietojusies valsts rietumos uz [[Zaļais rags|Zaļā raga]] pussalas pie [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]]. Viena no lielākajām [[Rietumāfrika]]s ostām, ievērojams rūpniecības centrs.<ref>{{PZT|157}}</ref> == Vēsture == Pilsētu 16. gadsimtā dibinājuši portugāļi un tā vairākkārt mainījusi saimniekus, līdz 1677. gadā nonāca [[Francija]]s pārvaldē. Sākotnēji attīstījusies kā tirdzniecības centrs ar ievērojamu [[vergi|vergu]] tirdzniecības īpatsvaru. 1794. gadā Francijā formāli tika atcelta verdzība, bet Dakarā vergu tirdzniecība faktiski turpinājās līdz 1848. gadam. 19. gadsimta otrajā pusē sākās pilsētas strauja attīstība, tika izbūvēts dzelzceļš uz [[Senluī (pilsēta)|Senluī]] ziemeļos. 1902. gadā Dakara kļuva par [[Franču Rietumāfrika]]s galvaspilsētu. Otrā pasaules kara laikā Dakara bija [[Višī Francija]]s kontrolē. No 1959. līdz 1960. gadam Dakara bija [[Mali Federācija]]s galvaspilsēta, bet pēc tam — neatkarīgās [[Senegāla]]s galvaspilsēta. Dakara ir ievērojams Rietumāfrikas finanšu dentrs, šeit atrodas arī vairāku starptautisku organizāciju [[Ofiss|ofisi]]. == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === Dakarā dzimuši vai dzīvojuši: * [[Patriks Vieira]] (Patrick Vieira; 1976), Francijas futbola treneris un bijušais futbolists == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20071028121949/http://www.dakarville.sn/ Dakaras oficiālā mājaslapa] {{fr ikona}} * [http://www.fotopaises.com/fotos/Senegal/SN.html Dakaras fotogrāfijas] == Skatīt arī == * [[Dakaras rallijs]] {{Āfrikas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āfrikas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Senegālas pilsētas]] 7g4sa48ee69dkz67c5ikmedb8qkgm1g 0 15245 4509410 4506267 2026-08-18T16:38:40Z ZANDMANIS 91184 4509410 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Nīderlande | Badge = Netherlands national football team logo.svg | FIFA Trigramme = NED | Nickname = ''Oranje'' (oranžie)<br>''The Flying Dutchmen''(lidojošie holandieši) | Association = [[Nīderlandes Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Spānija}} [[Šavi]] | Captain = [[Virgils van Deiks]] | Most caps = [[Veslijs Sneiders]] (134) | Top scorer = [[Memfiss Depajs]] (55) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _ned26h | pattern_b1 = _ned26h | pattern_ra1 = _ned26h | pattern_sh1 = _ned26h | pattern_so1 = | leftarm1 = FF5533 | body1 = FF5533 | rightarm1 = FF5533 | shorts1 = 000000 | socks1 = FF5533 | pattern_la2 = _ned26a | pattern_b2 = _ned26a | pattern_ra2 = _ned26a | pattern_sh2 = _ned26a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FF6600 | socks2 = FFFFFF | FIFA Rank = {{Nft rank|9.|1|down||date=2026. gada 20. jūlijs}} | 1st ranking date = | FIFA max = 1. | FIFA max date = 2011. gada augusts | FIFA min = 36. | FIFA min date = 2017. gada augusts | First game = {{fb|Beļģija}} 1:4 {{fb-rt|Nīderlande}}<br />([[Antverpene]], [[Beļģija]]; {{dat|1905|4|30|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Nīderlande}} 11:0 {{fb-rt|Sanmarīno}}<br />([[Eindhovena]], [[Nīderlande]]; {{dat|2011|9|2|N|bez}}) | Largest loss = {{flaga|Anglija}} Anglija (amatieri) 12:2 {{fb-rt|Nīderlande}}<br />([[Dārlingtona]], [[Anglija]]; {{dat|1907|12|21|N|bez}}) | World cup apps = 12 | World cup first = 1934 | World cup best = 2. vieta: [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]; [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]; [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 11 | Regional cup first = [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] }} '''Nīderlandes futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Nīderlande|Nīderlandi]] starptautiskās futbola sacensībās. Nīderlandes futbola izlasi pārvalda [[Nīderlandes Futbola asociācija]]. Lielākie izlases panākumi bija 1970. gados, kad Nīderlandes izlase ar [[Johans Kruifs|Johanu Kruifu]] priekšgalā izcīnīja otro vietu [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gada Pasaules čempionātā]], šo pašu panākumu atkārtojot arī [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gadā]]. Vēlreiz Pasaules kausa finālā spēlēja [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]]. [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988. gadā]] Nīderlande uzvarēja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], un arī šobrīd ir viena no spēcīgākajām [[Eiropa]]s izlasēm. == Pasaules čempionātos == {{div col|2}} * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Astotdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Nepiedalījās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — 2. vieta * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — 2. vieta * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Astotdaļfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Ceturtdaļfināls * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — 4. vieta * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Astotdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — 2. vieta * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — 3. vieta * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Sešpadsmitdaļfināls<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/30062026-maroka_velu_atspelejas_1_8_finala_dalibni|title=Maroka vēlu atspēlējas, 1/8 fināla dalībniece noskaidrojas pendelēs|date=2026. gada 30. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> {{div col end}} == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nepiedalījās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās'' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — ''Nekvalificējās'' * [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — ''Nekvalificējās'' * [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — Pusfināls * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — Grupu turnīrs * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — ''Nekvalificējās'' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — '''Čempioni''' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Pusfināls * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Ceturtdaļfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Pusfināls * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Pusfināls * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Ceturtdaļfināls * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Grupu turnīrs * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — ''Nekvalificējās'' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Pusfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/10072024-votkinss_kompensacijas_laika_i_ievelk_i_f</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|6|9||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Veslijs Sneiders]] |2003—2018 |134 |- |[[Edvīns van der Sars]] |1995—2008 |130 |- |[[Franks de Būrs]] |1990—2004 |112 |- |'''[[Memfiss Depajs]]''' |2013—pašlaik |109 |- |[[Rafaels van der Vārts]] |2001—2013 |109 |- |[[Deilijs Blinds]] |2013—2024 |108 |- |[[Džovanni van Bronkhorsts]] |1996—2010 |106 |- |[[Dirks Kijts]] |2004—2014 |104 |- |[[Robins van Persijs]] |2005—2017 |102 |- |[[Filips Koku]] |1996—2006 |101 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Memfiss Depajs]]''' |2013—pašlaik |55 |- |[[Robins van Persijs]] |2005—2017 |50 |- |[[Klāss Jans Hintelārs]] |2006—2017 |42 |- |[[Patriks Kleiverts]] |1994—2004 |40 |- |[[Deniss Bergkamps]] |1990—2000 |37 |- |[[Arjens Robens]] |2003—2017 |37 |- |[[Fāss Vilkess]] |1946—1961 |35 |- |[[Rūds van Nistelrojs]] |1998—2011 |35 |- |[[Abe Lenstra]] |1940—1959 |33 |- |[[Johans Kruifs]] |1966—1977 |33 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Nīderlande}} == Skatīt arī == * [[Nīderlandes futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Nīderlandes futbola izlase | titlestyle = background:#FF771D; color:white; | list = {{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2014}} {{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2022}} {{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2026}} {{Nīderlandes futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Nīderlandes futbola izlase| ]] c40iguez48bsidkr4uke4deuzn7nw5m 4509411 4509410 2026-08-18T16:39:55Z ZANDMANIS 91184 4509411 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Nīderlande | Badge = Netherlands national football team logo.svg | FIFA Trigramme = NED | Nickname = ''Oranje'' (oranžie)<br>''The Flying Dutchmen''(lidojošie holandieši) | Association = [[Nīderlandes Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Spānija}} [[Šavi]] | Captain = [[Virgils van Deiks]] | Most caps = [[Veslijs Sneiders]] (134) | Top scorer = [[Memfiss Depajs]] (55) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _ned26h | pattern_b1 = _ned26h | pattern_ra1 = _ned26h | pattern_sh1 = _ned26h | pattern_so1 = | leftarm1 = FF5533 | body1 = FF5533 | rightarm1 = FF5533 | shorts1 = 000000 | socks1 = FF5533 | pattern_la2 = _ned26a | pattern_b2 = _ned26a | pattern_ra2 = _ned26a | pattern_sh2 = _ned26a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FF6600 | socks2 = FFFFFF | FIFA Rank = {{Nft rank|9.|down|1|date=2026. gada 20. jūlijs}} | 1st ranking date = | FIFA max = 1. | FIFA max date = 2011. gada augusts | FIFA min = 36. | FIFA min date = 2017. gada augusts | First game = {{fb|Beļģija}} 1:4 {{fb-rt|Nīderlande}}<br />([[Antverpene]], [[Beļģija]]; {{dat|1905|4|30|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Nīderlande}} 11:0 {{fb-rt|Sanmarīno}}<br />([[Eindhovena]], [[Nīderlande]]; {{dat|2011|9|2|N|bez}}) | Largest loss = {{flaga|Anglija}} Anglija (amatieri) 12:2 {{fb-rt|Nīderlande}}<br />([[Dārlingtona]], [[Anglija]]; {{dat|1907|12|21|N|bez}}) | World cup apps = 12 | World cup first = 1934 | World cup best = 2. vieta: [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]; [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]; [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 11 | Regional cup first = [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] }} '''Nīderlandes futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Nīderlande|Nīderlandi]] starptautiskās futbola sacensībās. Nīderlandes futbola izlasi pārvalda [[Nīderlandes Futbola asociācija]]. Lielākie izlases panākumi bija 1970. gados, kad Nīderlandes izlase ar [[Johans Kruifs|Johanu Kruifu]] priekšgalā izcīnīja otro vietu [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gada Pasaules čempionātā]], šo pašu panākumu atkārtojot arī [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gadā]]. Vēlreiz Pasaules kausa finālā spēlēja [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]]. [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988. gadā]] Nīderlande uzvarēja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], un arī šobrīd ir viena no spēcīgākajām [[Eiropa]]s izlasēm. == Pasaules čempionātos == {{div col|2}} * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Astotdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Nepiedalījās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — 2. vieta * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — 2. vieta * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Astotdaļfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Ceturtdaļfināls * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — 4. vieta * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Astotdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — 2. vieta * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — 3. vieta * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Sešpadsmitdaļfināls<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/30062026-maroka_velu_atspelejas_1_8_finala_dalibni|title=Maroka vēlu atspēlējas, 1/8 fināla dalībniece noskaidrojas pendelēs|date=2026. gada 30. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] — {{div col end}} == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nepiedalījās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās'' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — ''Nekvalificējās'' * [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — ''Nekvalificējās'' * [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — Pusfināls * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — Grupu turnīrs * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — ''Nekvalificējās'' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — '''Čempioni''' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Pusfināls * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Ceturtdaļfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Pusfināls * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Pusfināls * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Ceturtdaļfināls * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Grupu turnīrs * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — ''Nekvalificējās'' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Pusfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/10072024-votkinss_kompensacijas_laika_i_ievelk_i_f</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|6|9||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Veslijs Sneiders]] |2003—2018 |134 |- |[[Edvīns van der Sars]] |1995—2008 |130 |- |[[Franks de Būrs]] |1990—2004 |112 |- |'''[[Memfiss Depajs]]''' |2013—pašlaik |109 |- |[[Rafaels van der Vārts]] |2001—2013 |109 |- |[[Deilijs Blinds]] |2013—2024 |108 |- |[[Džovanni van Bronkhorsts]] |1996—2010 |106 |- |[[Dirks Kijts]] |2004—2014 |104 |- |[[Robins van Persijs]] |2005—2017 |102 |- |[[Filips Koku]] |1996—2006 |101 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Memfiss Depajs]]''' |2013—pašlaik |55 |- |[[Robins van Persijs]] |2005—2017 |50 |- |[[Klāss Jans Hintelārs]] |2006—2017 |42 |- |[[Patriks Kleiverts]] |1994—2004 |40 |- |[[Deniss Bergkamps]] |1990—2000 |37 |- |[[Arjens Robens]] |2003—2017 |37 |- |[[Fāss Vilkess]] |1946—1961 |35 |- |[[Rūds van Nistelrojs]] |1998—2011 |35 |- |[[Abe Lenstra]] |1940—1959 |33 |- |[[Johans Kruifs]] |1966—1977 |33 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Nīderlande}} == Skatīt arī == * [[Nīderlandes futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Nīderlandes futbola izlase | titlestyle = background:#FF771D; color:white; | list = {{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2014}} {{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2022}} {{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2026}} {{Nīderlandes futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Nīderlandes futbola izlase| ]] acilywejrgbrmbyaytutxpio99ph6xh 0 15283 4509533 3748943 2026-08-18T19:15:29Z ZANDMANIS 91184 4509533 wikitext text/x-wiki {{Nacionālās futbola federācijas infokaste | Logo = Futbols-Sanmarino.jpg | Founded = 1931 | FIFA affiliation = 1988 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1988 | President = Marko Tura | Coach = Džampolo Maca }} '''Sanmarīno Futbola Federācija (FSGC)''' ({{val|it|Federazione Sammarinese Giuoco Calcio}}) ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Sanmarīno]]. Tā organizē [[Sanmarīno Futbola čempionāts|Sanmarīno Futbola čempionātu]], kā arī atbild par [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno futbola izlasi]]. FSGC galvenā mītne atrodas galvaspilsētā [[Sanmarīno (pilsēta)|Sanmarīno]]. FSGC tika dibināta 1931. gadā, taču par [[FIFA]] un [[UEFA]] locekli tā kļuva tikai 1988. gadā. == Ārējās saites == * [http://www.fsgc.sm Sanmarīno Futbola Federācija] {{UEFA federācijas}} [[Kategorija:Futbola organizācijas]] 3zwoqy9smvr2oip761fxd2bb67op6j5 0 15332 4509700 4498382 2026-08-19T06:56:48Z Vylks 50297 4509700 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Skotija | Badge = Scotland national football team logo 2014.svg | FIFA Trigramme = SCO | Nickname = | Association = [[Skotijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|BEL}} [[Sebastjēns Pokoņoli]] | Captain = [[Endrū Robertsons]] | Most caps = [[Kenijs Dalglišs]] (102) | Top scorer = [[Kenijs Dalglišs]] (30)<br />[[Deniss Lo]] (30) | Home Stadium = ''[[Hampden Park]]'' <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _sco26h | pattern_b1 = _sco26hA | pattern_ra1 = _sco26h | pattern_sh1 = _sco26h | pattern_so1 = _sco26hl | leftarm1 = 000040 | body1 = 000040 | rightarm1 = 000040 | shorts1 = 000040 | socks1 = 000040 | pattern_la2 = _sco26a | pattern_b2 = _sco26aA | pattern_ra2 = _sco26a | pattern_sh2 = _sco26a2 | pattern_so2 = _adidaswhitel | leftarm2 = fa4d4f | body2 = fa4d4f | rightarm2 = fa4d4f | shorts2 = 4C2882 | socks2 = 4C2882 | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = | FIFA Rank = {{Nft rank|43.|down|5|date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 13. | FIFA max date = 2007. gada oktobris | FIFA min = 88. | FIFA min date = 2005. gada marts | First game = {{fb|Skotija}} 0:0 {{fb-rt|Anglija}}<br />([[Glāzgova]], [[Skotija]]; {{dat|1872|11|30|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Skotija}} 11:0 [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Īrija]] [[Attēls:St_Patrick's_saltire.svg|20px]]<br />([[Glāzgova]], [[Skotija]]; {{dat|1901|2|23|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Urugvaja}} 7:0 {{fb-rt|Skotija}}<br />([[Bāzele]], [[Šveice]]; {{dat|1954|6|19|N|bez}}) | World cup apps = 9 | World cup first = 1954 | World cup best = Grupu turnīrs | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] | Regional cup best = Grupu turnīrs: [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]], [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]], [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] }} '''Skotijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Skotija|Skotiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Skotijas futbola izlasi pārvalda [[Skotijas Futbola asociācija]]. Skotijas izlase deviņas reizes ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīros]], taču ne reizi nav iekļuvusi izslēgšanas turnīra kārtā. Skotijas izlase piedalījās pašā pirmajā oficiālajā [[Futbols|futbola]] valstsacīkstē, 1872. gada 30. novembrī cīnoties neizšķirti 0-0 ar [[Anglijas futbola izlase|Angliju]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Kvalificējās, bet izstājās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Grupu turnīrs * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — Grupu turnīrs * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — Grupu turnīrs * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — Grupu turnīrs * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Grupu turnīrs * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Grupu turnīrs * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Grupu turnīrs == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Grupu turnīrs * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Grupu turnīrs * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — ''Nekvalificējās'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]]—[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — ''Nekvalificējās'' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Grupu turnīrs * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Grupu turnīrs<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/24062024-ungarija_kompensacijas_pedeja_minute_izra</ref> == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|6|28||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Kenijs Dalglišs]] |1971—1986 |102 |- |'''[[Endrū Robertsons]]''' |2014—pašlaik |97 |- |[[Džims Leitons]] |1982—1998 |91 |- |'''[[Džons Makgins]]''' |2016—pašlaik |89 |- |'''[[Kreigs Gordons]]''' |2004—pašlaik |84 |- |[[Derens Flečers]] |2003—2017 |80 |- |[[Alekss Maklīšs]] |1980—1993 |77 |- |[[Pols Makstejs]] |1983—1997 |76 |- |'''[[Skots Maktominejs]]''' |2018—pašlaik |73 |- |[[Toms Boids]] |1990—2001 |72 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Deniss Lo]] |1958—1974 |30 |- |[[Kenijs Dalglišs]] |1971—1986 |30 |- |[[Hjū Galahers]] |1924—1935 |24 |- |[[Lorijs Railijs]] |1948—1957 |22 |- |'''[[Džons Makgins]]''' |2016—pašlaik |21 |- |[[Elijs Makoists]] |1986—1998 |19 |- |[[Kenijs Millers]] |2001—2013 |18 |- |[[Roberts Hamiltons]] |1899—1911 |15 |- |[[Džeimss Makfadens]] |2002—2010 |15 |- |'''[[Skots Maktominejs]]''' |2018—pašlaik |15 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Skotija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] izslēgšanas spēli pret [[Serbijas futbola izlase|Serbiju]] (12.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] (15.11.2020) un [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlu]] (18.11.2020). {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kreigs Gordons]]|age={{Birth date and age|1982|12|31|df=y}}|caps=54|goals=0|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Deivids Maršals]]|age={{Birth date and age|1985|3|5|df=y}}|caps=39|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džons Maklahlens]]|age={{Birth date and age|1987|9|9|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Endrū Konsidins]]|age={{Birth date and age|1987|4|1|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Aberdeen F.C.|Aberdeen]]|clubnat=SCO}} {{Nat fs g player|no=|name=[[Liams Kūpers]]|pos=DF|age={{Birth date and age|1991|8|30|df=y}}|goals=0|caps=4|clubnat=ENG|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deklans Gelahers]]|age={{Birth date and age|1991|2|13|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Skots Makkena]]|age={{Birth date and age|1996|11|12|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīvens O'Donels]]|age={{Birth date and age|1992|5|11|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Liams Palmers]]|age={{Birth date and age|1991|9|19|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]]|age={{Birth date and age|1994|3|11|df=y}}|caps=38|goals=3|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=ENG|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gregs Teilors]]|age={{Birth date and age|1997|11|5|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīrans Tīrnijs]]|age={{Birth date and age|1997|6|5|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{Nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Stjuarts Ārmstrongs]]|age={{Birth date and age|1992|3|30|df=y}}|caps=21|goals=2|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Raiens Kristijs]]|age={{Birth date and age|1995|2|22|df=y}}|caps=13|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Raiens Džeks]]|age={{Birth date and age|1992|2|27|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džons Makgins]]|age={{Birth date and age|1994|10|18|df=y}}|caps=26|goals=7|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kalums Makgregors]]|age={{Birth date and age|1993|6|14|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kenijs Maklīns]]|age={{Birth date and age|1992|1|8|df=y}}|caps=14|goals=1|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Skots Maktominejs]]|age={{Birth date and age|1996|12|8|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{Nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Olivers Bērks]]|age={{Birth date and age|1997|4|7|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lindons Daikss]]|age={{Birth date and age|1995|10|7|df=y}}|caps=5|goals=2|club=[[Queens Park Rangers F.C.|Queens Park Rangers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lī Grifits]]|age={{Birth date and age|1990|8|20|df=y}}|caps=19|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Olivers Makbērnijs]]|age={{Birth date and age|1996|6|4|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kalums Pītersons]]|age={{Birth date and age|1994|10|13|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lorenss Šenklands]]|age={{Birth date and age|1995|8|10|df=y}}|caps=3|goals=1|club=[[Dundee United F.C.|Dundee United]]|clubnat=SCO}} {{nat fs end}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.scottishfa.co.uk Skotijas futbola mājaslapa] {{UEFA izlases}} {{Skotijas futbola izlase - Euro 2024}} {{Skotijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] acsbvr8fk5t3x8ujwokrv4sotnwwd6c 0 15344 4509529 3748946 2026-08-18T19:09:56Z ZANDMANIS 91184 4509529 wikitext text/x-wiki {{Nacionālās futbola federācijas infokaste | Logo = Slovak Football Association logo.svg | Founded = 1938 | FIFA affiliation = 1994 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1993 | President = Jans Kovačiks | Coach = Jans Kočians }} '''Slovākijas Futbola Asociācija (SFZ)''' ([[Slovāku valoda|slovāku val.]]: ''Slovenský futbalový zväz'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Slovākija|Slovākijā]]. SFZ organizē [[Slovākijas Futbola čempionāts|Slovākijas čempionātu]], kā arī atbild par [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas futbola izlasi]]. Tās galvenā mītne atrodas [[Bratislava|Bratislavā]]. Asociācija tika dibināta 1938. un bija arī [[FIFA]] locekle, taču pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tā nepastāvēja, jo [[Čehoslovākija]]s futbolu vadīja [[Čehijas Futbola Asociācija|Čehoslovākijas futbola asociācija]]. Pēc [[Slovākija]]s neatkarības iegūšanas, SFZ tika uzņemta gan [[FIFA]], gan [[UEFA]]. == Ārējās saites == * [http://www.futbalsfz.sk/ Slovākijas Futbola Asociācija] {{UEFA federācijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Futbola organizācijas]] [[Kategorija:Futbols Slovākijā]] aoa8nnt8nfhktaxfezxoofc1zd2nwp2 0 15361 4509530 3748948 2026-08-18T19:11:28Z ZANDMANIS 91184 4509530 wikitext text/x-wiki {{Nacionālās futbola federācijas infokaste | Logo = Football Association of Finland logo.svg | Founded = 1907 | FIFA affiliation = 1908 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1954 | President = Āri Lahti | Coach = Rojs Hodžsons }} '''Somijas Futbola Asociācija (SPL)''' ([[Somu valoda|somu val.]]: ''Suomen Palloliitto'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Somija|Somijā]]. Asociācija organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Somijas Veikkauslīga|Somijas Veikkauslīgu]], kā arī atbild par [[Somijas futbola izlase|Somijas futbola izlasi]]. Tās galvenā mītne atrodas [[Helsinki|Helsinkos]]. Kopš 1908. gada SPL ir [[FIFA]] locekle, bet 1954. gadā kļuva par vienu no [[UEFA]] dibinātājām. [[File:Football Association of Finland logo.svg|thumb|Football Association of Finland logo]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130725095915/http://www.palloliito.fi/ Somijas Futbola Asociācija] {{UEFA federācijas}} [[Kategorija:Futbols Somijā]] [[Kategorija:Futbola organizācijas]] ktzpuyyd2qu4yv1kh92pevk8q9iw3bg 4509531 4509530 2026-08-18T19:11:56Z ZANDMANIS 91184 4509531 wikitext text/x-wiki {{Nacionālās futbola federācijas infokaste | Logo = Football Association of Finland logo.svg | Founded = 1907 | FIFA affiliation = 1908 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1954 | President = Āri Lahti | Coach = Rojs Hodžsons }} '''Somijas Futbola Asociācija (SPL)''' ([[Somu valoda|somu val.]]: ''Suomen Palloliitto'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Somija|Somijā]]. Asociācija organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Somijas Veikkauslīga|Somijas Veikkauslīgu]], kā arī atbild par [[Somijas futbola izlase|Somijas futbola izlasi]]. Tās galvenā mītne atrodas [[Helsinki|Helsinkos]]. Kopš 1908. gada SPL ir [[FIFA]] locekle, bet 1954. gadā kļuva par vienu no [[UEFA]] dibinātājām. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130725095915/http://www.palloliito.fi/ Somijas Futbola Asociācija] {{UEFA federācijas}} [[Kategorija:Futbols Somijā]] [[Kategorija:Futbola organizācijas]] slhlgfyfkmvrpkt55p447a3kjtpaax6 10 15425 4509601 4509203 2026-08-19T02:10:18Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4509601 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 4tb9sdhxxbap7dep35tf2x5p7a0x05j 0 15503 4509532 3748953 2026-08-18T19:13:04Z ZANDMANIS 91184 4509532 wikitext text/x-wiki {{Nacionālās futbola federācijas infokaste | Logo = Futbols-Ungarija.gif | Founded = 1901 | FIFA affiliation = 1907 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1954 | President = Šandors Čani | Coach = Peters Varhidi }} '''Ungārijas Futbola federācija (MLSZ)''' ({{val|hu|Magyar Labdarúgó Szövetség}}) ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Ungārija|Ungārijā]]. Tā organizē [[Ungārijas Futbola Čempionāts|Ungārijas futbola čempionātu]], kā arī atbild par [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas futbola izlasi]]. MLSZ galvenā mītne atrodas [[Budapešta|Budapeštā]]. 1907. gadā federācija tika uzņemta [[FIFA]] sastāvā, savukārt 1954. gadā tā kļuva par vienu no [[UEFA]] dibinātājām. == Ārējās saites == * [http://www.mlsz.hu Ungārijas Futbola federācija] {{UEFA federācijas}} [[Kategorija:Futbola organizācijas]] [[Kategorija:Futbols Ungārijā]] 0l6u9rc9iqix57jmmfmaijvsy61goay 0 15517 4509526 4154471 2026-08-18T19:08:37Z ZANDMANIS 91184 4509526 wikitext text/x-wiki {{Nacionālās futbola federācijas infokaste | Logo = Futbols-Zviedrija.png | Founded = 1904 | FIFA affiliation = 1904 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1954 | President = [[Simons Eštrēms]] | Coach = [[Larss Lāgerbeks]] }} '''Zviedrijas Futbola Asociācija (SvFF)''' ([[Zviedru valoda|zviedru val.]]: ''Svenska Fotbollförbundet'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Asociācija organizē [[Allsvenskan (futbols)|Zviedrijas Futbola līgu]], kā arī atbild par [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas futbola izlasi]]. Tās galvenā mītne atrodas [[Solna|Solnā]]. 1904. gada SvFF kļuva par vienu no [[FIFA]] dibinātājām, bet 1954. gadā - par vienu no [[UEFA]] dibinātājām. == Ārējās saites == * [http://www.svenskfotboll.se/ Zviedrijas Futbola Asociācija] {{UEFA federācijas}} [[Kategorija:Futbola organizācijas]] oyqnmsv529cj35d4q4muhkitb7fgun4 0 16024 4509404 4498457 2026-08-18T16:26:10Z ZANDMANIS 91184 4509404 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Senegāla | Badge = Senegalese Football Federation logo.svg | FIFA Trigramme = SEN | Nickname = ''Les Lions de la Teranga''<br />(Terangas lauvas) | Association = Senegālas Futbola federācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika) | Coach = {{flaga|FRA}} [[Patriks Vieira]] | Captain = [[Kalidu Kulibali]] | Most caps = [[Idrisa Gejs]] (135) | Top scorer = [[Sadio Manē]] (55) | Home Stadium = Stade Léopold Sédar Senghor | FIFA Rank = {{Nft rank|18.|down|3|date=2026. gada 20. jūlijs}}| | FIFA max = 18 | FIFA max date = [[2022. gads|2022. gada]] februāris-''pašlaik'' | FIFA min = 99 | FIFA min date = [[2013. gads|2013. gada]] jūnijs <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _sen18a | pattern_b1 = _sen18A | pattern_ra1 = _sen18a | pattern_sh1 = _sen18A | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _sen18h | pattern_b2 = _sen18H | pattern_ra2 = _sen18h | pattern_sh2 = _sen18H | pattern_so2 = | leftarm2 = 168E5D | body2 = 168E5D | rightarm2 = 168E5D | shorts2 = 168E5D | socks2 = 168E5D | First game = {{flaga|Benina}} [[Beninas futbola izlase|Dahomeja]] 3:2 {{fb-rt|SEN}}<br />([[Kotdivuāra]]; {{dat|1961|12|31|N|bez}}) | Largest win = {{fb|SEN}} 7:0 {{fb-rt|MRI}}<br />([[Dakara]], [[Senegāla]]; {{dat|2010|10|9|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|GUI}} 5:0 {{fb-rt|SEN}}<br />([[Gvineja]]; {{dat|1966|3|6|N|bez}}) | World cup apps = 4 | World cup first = 2002 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 18 | Regional cup first = 1965 | Regional cup best = 1. vieta:[[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] }} '''Senegālas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Senegāla|Senegālu]] starptautiskās futbola sacensībās. Senegālas futbola izlasi pārvalda Senegālas Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1961. gadā cīnoties pret [[Beninas futbola izlase|Dahomejas]] (tagadējās Beninas) izlasi. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīros]] Senegāla piedalījusies ir četras reizes. Labāko rezultātu sasniedza [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gadā]], kad, turnīra gaitā pieveicot spēcīgās [[Francijas futbola izlase|Francijas]] un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] izlases, kļuva par otro [[Āfrika]]s komandu pēc [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas]], kas iekļuvusi turnīra ceturtdaļfinālā, kur gan nācās piekāpties [[Turcijas futbola izlase|turkiem]]. Otro reizi Pasaules kausa finālturnīrā spēlēja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadā]], bet neizkļuva no grupas. Tāpat piedalījās arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada]] finālturnīros. [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa izcīņā]] senegālieši ir piedalījušies 18 reizes, izlases augstākais sasniegums ir izcīnītā 1. vieta [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gadā]].<ref>https://www.espn.com/soccer/report?gameId=629153</ref> Tā sākotnēji uzvarēja arī [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada turnīrā]], ar 1:0 papildlaikā pieveicot [[Marokas futbola izlase|Maroku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> Tomēr divus mēnešus vēlāk [[Āfrikas Futbola konfederācija]]s Apelācijas padome nolēma Senegālai piešķirt tehnisko zaudējumu finālā par īslaicīgu atteikšanos spēlēt un laukuma atstāšanu. Senegālas Futbola federācija paziņoja, ka pārsūdzēs lēmumu Sporta arbitrāžas tiesā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/18032026-kaut_kas_neredzets_divus_menesus_pec_fina |title=Kaut kas neredzēts: divus mēnešus pēc fināla Āfrikai jauna čempione |date={{dat|2026|3|18|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2026|4|3||bez}}}}</ref> == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nepiedalījās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Izstājās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Ceturtdaļfināls * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]—[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''Nekvalificējās'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Grupu turnīrs * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Astotdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Sešpadsmitdaļfināls == Āfrikas Nāciju kausā == {| |valign="top"| * 1957 -1963 - ''Nepiedalījās'' * 1965 - 4. vieta * 1968 - Grupu turnīrs * 1970-1978 - ''Nekvalificējās'' * 1980 - ''Nepiedalījās'' * 1982 - ''Nekvalificējās'' * 1984 - ''Nekvalificējās'' * 1986 - Grupu turnīrs * 1988 - ''Nekvalificējās'' * 1990 - 4. vieta * 1992 - Ceturtdaļfināls * 1994 - Ceturtdaļfināls * 1996 - ''Nekvalificējās'' |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1998 - ''Nekvalificējās'' * 2000 - Ceturtdaļfināls * 2002 - 2. vieta * 2004 - Ceturtdaļfināls * 2006 - 4. vieta * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - Grupu turnīrs * [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - Grupu turnīrs * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - ''Nekvalificējās'' * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Grupu turnīrs * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - Ceturtdaļfināls * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - 2. vieta * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - '''Čempioni''' |valign="top"| * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] — 9. vieta * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] — 2. vieta |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Senegāla}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlēm pret [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfriku]], 10. un 14. novembrī 2017. {{nat fs g start|background=green|color=yellow}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Clément Diop]]|age={{birth date and age|1993|10|12|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Montreal Impact]]|clubnat=CAN}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Khadem Diaje]]|age={{birth date and age|1984|11|30|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Horoya AC|Horoya]]|clubnat=GUI}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Alfred Gomis]]|age={{birth date and age|1993|9|5|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[S.P.A.L. 2013|SPAL]]|clubnat=ITA}} {{nat fs break|background=green}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Kara Mhodži]]|other=[[Captain (association football)|Vice-captain]]|age={{birth date and age|1989|11|11|df=y}}|caps=51|goals=5|club=[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kalidou Koulibalji]]|age={{birth date and age|1991|6|20|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Fallou Diagne]]|age={{birth date and age|1989|8|14|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Youssouf Sabaly]]|age={{birth date and age|1993|3|5|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Salif Sané]]|age={{birth date and age|1990|8|25|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Adama Mbengue]]|age={{birth date and age|1993|12|1|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Stade Malherbe Caen|Caen]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Saliou Ciss]]|age={{birth date and age|1989|9|15|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Lamine Gassama]]|age={{birth date and age|1989|10|20|df=y}}|caps=38|goals=0|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Moussa Wagué]]|age={{birth date and age|1998|10|4|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[K.A.S. Eupen|Eupen]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break|background=green}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Idrissa Gveije]]|age={{birth date and age|1989|9|26|df=y}}|caps=58|goals=1|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Čeikhou Kouijate]]|other=[[Captain (association football)|Captain]]|age={{birth date and age|1989|12|21|df=y}}|caps=46|goals=2|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Čeiks Keita]]|age={{birth date and age|1986|3|29|df=y}}|caps=21|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Badou Ndiaye]]|age={{birth date and age|1990|10|27|df=y}}|caps=16|goals=1|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Alfred N'Diaye]]|age={{birth date and age|1990|3|6|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Assane Dioussé]]|age={{birth date and age|1997|9|20|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break|background=green}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Sadio Manē]]|age={{birth date and age|1992|4|10|df=y}}|caps=50|goals=14|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Musa Sovs]]|age={{birth date and age|1986|1|19|df=y}}|caps=49|goals=18|club=[[Bursaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Musa Konatē]]|age={{birth date and age|1993|4|3|df=y}}|caps=25|goals=8|club=[[Amiens SC|Amiens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Keita Baldé Diao]]|age={{birth date and age|1995|3|8|df=y}}|caps=16|goals=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=MCO}} {{nat fs g player|no=6|pos=FW|name=[[Diafra Sakho]]|age={{birth date and age|1989|12|24|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Opa Nguette]]|age={{birth date and age|1994|7|8|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[M'Baye Niang]]|age={{birth date and age|1994|12|19|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Torino F.C.|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs end|background=green}}--> ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.galsenfoot.com Senegal] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180629170545/http://www.galsenfoot.com/ |date={{dat|2018|06|29||bez}} }} at Galsenfoot * [https://www.national-football-teams.com/country/163/2022/Senegal.html Senegal] at the NFT * [https://www.cafonline.com/member-associations/sen/ Senegal] at [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/SEN Senegal] at [[FIFA]] * [https://betting-online.ng/senegal-group-a/ Senegal team World Cup 2022] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220829075659/https://betting-online.ng/senegal-group-a/ |date={{dat|2022|08|29||bez}} }} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] [[Kategorija:Senegālas futbola izlase| ]] b5c54xqo8mlyma2wvv7tz9osenr561n 0 17505 4509749 3987080 2026-08-19T10:05:02Z Treisijs 347 4509749 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Mērija Šellija | vārds_orig = ''Mary Shelley'' | attēls = Mary Wollstonecraft Shelley Rothwell.tif | att_izmērs = | att_nosaukums = Mērijas Šellijas portrets | dz_gads = 1797 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 30 | dz_vieta = {{vieta|Anglija|Londona}} | m_gads = 1851 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 1 | m_vieta = {{vieta|Anglija|Londona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = romānu un stāstu rakstniece, dramaturģe, esejiste, biogrāfe | rakstīšanas valoda = | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Frankenšteins]]" (1818)<br />"[[Pēdējais cilvēks (romāns)|Pēdējais cilvēks]]" (1826) | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Mērija Šellija''' (''Mary Shelley''), meitas vārds '''Mērija Volstonkrāfta Godvina''' (''Mary Wollstonecraft Godwin''; dzimusi {{dat|1797|8|30}}, mirusi {{dat|1851|2|1}}) bija [[angļi|angļu]] romānu un stāstu rakstniece, dramaturģe, esejiste un biogrāfe, kuras pazīstamākais darbs ir [[gotiskais romāns]] "[[Frankenšteins]]" (1818). Mazāk zināms, bet, iespējams, labākais Mērijas Šellijas romāns ir "[[Pēdējais cilvēks (romāns)|Pēdējais cilvēks]]" (''The Last Man'', 1826). Šie abi darbi ļauj Mēriju Šelliju uzskatīt par vienu no svarīgākajiem [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] literatūras priekštečiem. == Biogrāfija == Mērija Šellija piedzima [[Londona|Londonā]] pazīstamas [[feminisms|feministes]] un rakstnieces [[Mērija Volstonkrāfta|Mērijas Volstonkrāftas]] un [[filozofija|filozofa]] un [[anarhisms|anarhista]] [[Viljams Godvins|Viljama Godvina]] ģimenē. Viņas māte nomira desmit dienas pēc dzemdībām. Mērija Šellija saņēma izcilu mājas izglītību. 1814. gadā Mērija Šellija aizbēga uz [[Francija|Franciju]] kopā ar slaveno angļu [[romantisms|romantisma]] dzejnieku [[Persijs Bišs Šellijs|Pērsiju Šelliju]], kas viņas dēļ bija pametis sievu, un savu pusmāsu Džeinu Kleirmontu. Mērija Šellija bija iepazinusies ar Pērsiju Šelliju, kad tas kopā ar savu sievu bija viesojies pie viņas tēva. Kad pēc dažām nedēļām viņi atgriezās Anglijā, Mērijas Šellijas tēvs, radikālais brīvās mīlestības sludinātājs, atteicās viņus pat satikt un turpmākos divus gadus ar Mēriju Šelliju nerunāja. 1816. gada maijā Mērija Šellija ar vīru un Džeinu (tad jau — Kleiru) Kleirmontu devās pavadīt vasaru pie [[Ženēvas ezers|Ženēvas ezera]]. Kādā vakarā, laikapstākļu spiesti pavadīt telpās, viņi kopā ar grupu citu jaunu rakstnieku un intelektuāļu, ietekmējušies no spoku stāstiem no grāmatas ''Fantasmagoriana'', nolēma sarīkot savstarpējas sacensības šausmu stāstu sacerēšanā. Viens no šī vakara viesiem — [[Džons Polidori]] — vēlāk sarakstīja romānu "Vampīrs" (''The Vampyre'', 1819), kas lielā mērā ietekmēja [[Brems Stokers|Bremu Stokeru]]. Nākamajā naktī Mērija Šellija esot redzējusi sapni, kas bijis romāna "Frankenšteins" pamatā. 1816. gada septembrī Mērija Šellija ar Persiju Šelliju atgriezās Anglijā. Tā paša gada 9. oktobrī viņas pusmāsa Fanija Aimleja izdarīja pašnāvību, savukārt 10. decembrī pašnāvību izdarīja Pērsija Šellija pirmā sieva Herieta. 1816. gada 30. decembrī, drīz vien pēc Herietas nāves, Pērsijs un Mērija apprecējās. 1817. gada pavasarī Mērija Šellija pabeidza rakstīt "Frankenšteinu". Sākumā viņi dzīvoja vairākās vietās Anglijā, pēc tam [[Itālija|Itālijā]]. Itālijā nomira divi viņu bērni — meita Kleira un dēls Vills. Mērija Šellija uzrakstīja vēl dažus romānus — ''Valperga'' (1823), ''Last Man'' (1826), ''The Fortunes of Perkin Warbeck'' (1830), ''Lodore'' (1835), ''Falkner'' (1837). Mērija Šellija nomira 1851. gada 1. februārī 53 gadu vecumā Londonā, nāves cēlonis — smadzeņu vēzis. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šellija, Mērija}} [[Kategorija:1797. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1851. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes rakstnieces]] [[Kategorija:Šausmu literatūras rakstnieki]] [[Kategorija:Anglijas zinātniskās fantastikas rakstnieki]] [[Kategorija:Romantisms]] [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Londonā mirušie]] ozw7s909191digg9jkbou70vl7fj6sy 0 18583 4509725 4384261 2026-08-19T08:35:12Z ~2026-45506-43 149279 /* Dzīvesgājums */ 4509725 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aivars Aksenoks | vārds_orģ = | attēls = Daina.Skadmane.Izstade.jpg | att_izm = 260px | apraksts = | amats = [[Rīgas dome|Rīgas domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2005|03|29|N}} | term_beigas = {{dat|2007|02|19|N}} | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis = [[Gundars Bojārs]] | pēctecis = [[Jānis Birks]] | amats2 = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2002|11|07|N}} | term_beigas2 = {{dat|2004|03|09|N}} | prezidents2 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers2 = [[Einars Repše]] | priekštecis2 = [[Ingrīda Labucka]] | pēctecis2 = [[Vineta Muižniece]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|5|24}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] <small>(?—1991)</small><br />[[Jaunais Laiks|JL]] <small>(2002—2008)</small><br />[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]] <small>(2008—2011)</small><br />[[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] <small>(kopš 2011)</small> 2014. gadā no TB/LNNK izslēgts | dzīvesb = Ilze Aksenoka | profesija = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]<br />[[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | māte = [[Rita Aksenoka]] }} '''Aivars Aksenoks''' (dzimis {{dat|1961|5|24}}) ir [[Latvija]]s [[politika|politiķis]] un valsts kapitālsabiedrības vadītājs. Bijušais [[Latvijas tieslietu ministrs]] un [[Rīgas dome]]s priekšsēdētājs (pārstāvot partiju "[[Jaunais laiks]]"). Pašlaik [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] biedrs == Dzīvesgājums == Dzimis 1961. gadā Rīgā Raimonda Gunāra Aksenenoka-Aksenoka un izmeklētājas [[Rita Aksenoka|Ritas Aksenokas]] ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Deklarācijas par amatiem, nekustamajiem īpašumiem,… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2025-12-23|language=lv}}</ref> Mācījās [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]]. Studēja [[RTU|Rīgas Politehniskā institūta]] Mehānikas un mašīnbūves fakultātē, ieguva automobiļu un automobiļu saimniecības specialitāti (1984). [[Latvijas PSR]] laikā bija [[PSKP|Komunistiskās partijas]] biedrs. Lai gan Aksenoks uzskata, ka izbeidza darbību partijā jau 1989. gadā, jo beidza maksāt biedra naudu, oficiālu iesniegumu par izstāšanos iesniedza 1991. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Aksenoka teiktajam atliek ticēt | url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/latvijas-zinas/aksenoka-teiktajam-atliek-ticet | first = Pāvels | last = Sloga, Gunta un Širovs | publisher = Diena | date = 2005. gada 24. martā | accessdate = 2009. gada 6. jūlijā | quote = ''Viņš apgalvo, ka par 1991. gada 13. janvāra notikumiem uzzinājis ar novēlošanos - toreiz vienīgais saziņas veids ar mājām bijušas vēstules. Iesniegumu par KP pamešanu uzrakstījis 1991. gada augusta puča laikā un iesniedzis to SSOD pārstāvniecībā Vjetnamā. "Tas bija vienīgais veids, kā es varēju paust savu attieksmi pret notikumiem Padomju savienībā," viņš stāsta. A. Aksenoks uzskata, ka darbību KP pārtraucis jau 1989. gadā, kad vairs nemaksāja biedra naudu.'' }}</ref> Bija [[CSDD]] Rīgas nodaļas priekšnieks. Līdztekus studēja [[Latvijas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē, ko absolvēja 2003. gadā. No 2002. līdz 2004. gadam bija [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] [[Einars Repše|E. Repšes]] [[Repšes Ministru kabinets|valdībā]]. Kopš 2005. gada — [[Rīgas dome]]s priekšsēdētājs un [[Rīgas brīvosta]]s pārvaldes valdes loceklis. Pirmoreiz Rīgas domes vēsturē 2007. gadā atlaists no domes priekšsēdētāja amata. 2008. gada sākumā izstājās no JL, bet tā paša gada {{dat||12|1}} pievienojās [[TB/LNNK]]. 2014. gadā no TB/LNNK izslēgts. 2009. gada oktobrī Aksenoks kļuva par [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzeja]] direktoru, 2018. gadā par [[Ceļu satiksmes drošības direkcija|CSDD]] valdes locekli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/csdd-valdei-pievienojies-aivars-aksenoks.d?id=49950279|title=CSDD valdei pievienojies Aivars Aksenoks|work=delfi.lv|access-date=2018-11-08|date=2018-04-18|last=Veidemanis|first=Guntars|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ingrīda Labucka]] | virsraksts = [[Latvijas Tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2004|3|9|N}} | pēc = [[Vineta Muižniece]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Gundars Bojārs]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas pašvaldības vadītājs]] | periods = {{dat|2005|3|29|N}} — {{dat|2007|2|19|N}} | pēc = [[Jānis Birks]] }} {{kastes beigas}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Rīgas pašvaldības vadītāji}} {{Rīgas dome 2005}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Aksenoks, Aivars}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]] [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] lqmfrkix4kcwn1hvw5wuabz4sce8tdc 4509756 4509725 2026-08-19T10:17:21Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-45506-43|~2026-45506-43]] ([[User talk:~2026-45506-43|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4509725 Neredzu to Guglī 4509756 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aivars Aksenoks | vārds_orģ = | attēls = Daina.Skadmane.Izstade.jpg | att_izm = 260px | apraksts = | amats = [[Rīgas dome|Rīgas domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2005|03|29|N}} | term_beigas = {{dat|2007|02|19|N}} | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis = [[Gundars Bojārs]] | pēctecis = [[Jānis Birks]] | amats2 = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2002|11|07|N}} | term_beigas2 = {{dat|2004|03|09|N}} | prezidents2 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers2 = [[Einars Repše]] | priekštecis2 = [[Ingrīda Labucka]] | pēctecis2 = [[Vineta Muižniece]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|5|24}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] <small>(?—1991)</small><br />[[Jaunais Laiks|JL]] <small>(2002—2008)</small><br />[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]] <small>(2008—2011)</small><br />[[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = Ilze Aksenoka | profesija = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]<br />[[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | māte = [[Rita Aksenoka]] }} '''Aivars Aksenoks''' (dzimis {{dat|1961|5|24}}) ir [[Latvija]]s [[politika|politiķis]] un valsts kapitālsabiedrības vadītājs. Bijušais [[Latvijas tieslietu ministrs]] un [[Rīgas dome]]s priekšsēdētājs (pārstāvot partiju "[[Jaunais laiks]]"). Pašlaik [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] biedrs == Dzīvesgājums == Dzimis 1961. gadā Rīgā Raimonda Gunāra Aksenenoka-Aksenoka un izmeklētājas [[Rita Aksenoka|Ritas Aksenokas]] ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Deklarācijas par amatiem, nekustamajiem īpašumiem,… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2025-12-23|language=lv}}</ref> Mācījās [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]]. Studēja [[RTU|Rīgas Politehniskā institūta]] Mehānikas un mašīnbūves fakultātē, ieguva automobiļu un automobiļu saimniecības specialitāti (1984). [[Latvijas PSR]] laikā bija [[PSKP|Komunistiskās partijas]] biedrs. Lai gan Aksenoks uzskata, ka izbeidza darbību partijā jau 1989. gadā, jo beidza maksāt biedra naudu, oficiālu iesniegumu par izstāšanos iesniedza 1991. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Aksenoka teiktajam atliek ticēt | url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/latvijas-zinas/aksenoka-teiktajam-atliek-ticet | first = Pāvels | last = Sloga, Gunta un Širovs | publisher = Diena | date = 2005. gada 24. martā | accessdate = 2009. gada 6. jūlijā | quote = ''Viņš apgalvo, ka par 1991. gada 13. janvāra notikumiem uzzinājis ar novēlošanos - toreiz vienīgais saziņas veids ar mājām bijušas vēstules. Iesniegumu par KP pamešanu uzrakstījis 1991. gada augusta puča laikā un iesniedzis to SSOD pārstāvniecībā Vjetnamā. "Tas bija vienīgais veids, kā es varēju paust savu attieksmi pret notikumiem Padomju savienībā," viņš stāsta. A. Aksenoks uzskata, ka darbību KP pārtraucis jau 1989. gadā, kad vairs nemaksāja biedra naudu.'' }}</ref> Bija [[CSDD]] Rīgas nodaļas priekšnieks. Līdztekus studēja [[Latvijas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē, ko absolvēja 2003. gadā. No 2002. līdz 2004. gadam bija [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] [[Einars Repše|E. Repšes]] [[Repšes Ministru kabinets|valdībā]]. Kopš 2005. gada — [[Rīgas dome]]s priekšsēdētājs un [[Rīgas brīvosta]]s pārvaldes valdes loceklis. Pirmoreiz Rīgas domes vēsturē 2007. gadā atlaists no domes priekšsēdētāja amata. 2008. gada sākumā izstājās no JL, bet tā paša gada {{dat||12|1}} pievienojās [[TB/LNNK]]. 2009. gada oktobrī Aksenoks kļuva par [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzeja]] direktoru, 2018. gadā par [[Ceļu satiksmes drošības direkcija|CSDD]] valdes locekli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/csdd-valdei-pievienojies-aivars-aksenoks.d?id=49950279|title=CSDD valdei pievienojies Aivars Aksenoks|work=delfi.lv|access-date=2018-11-08|date=2018-04-18|last=Veidemanis|first=Guntars|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ingrīda Labucka]] | virsraksts = [[Latvijas Tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2004|3|9|N}} | pēc = [[Vineta Muižniece]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Gundars Bojārs]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas pašvaldības vadītājs]] | periods = {{dat|2005|3|29|N}} — {{dat|2007|2|19|N}} | pēc = [[Jānis Birks]] }} {{kastes beigas}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Rīgas pašvaldības vadītāji}} {{Rīgas dome 2005}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Aksenoks, Aivars}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]] [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] 0m82njwt7042dhxcnc0and1u81o2tzz 4509770 4509756 2026-08-19T10:53:51Z Egilus 27634 4509770 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aivars Aksenoks | vārds_orģ = | attēls = Daina.Skadmane.Izstade.jpg | att_izm = 260px | apraksts = | amats = [[Rīgas dome|Rīgas domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2005|03|29|N}} | term_beigas = {{dat|2007|02|19|N}} | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis = [[Gundars Bojārs]] | pēctecis = [[Jānis Birks]] | amats2 = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2002|11|07|N}} | term_beigas2 = {{dat|2004|03|09|N}} | prezidents2 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers2 = [[Einars Repše]] | priekštecis2 = [[Ingrīda Labucka]] | pēctecis2 = [[Vineta Muižniece]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|5|24}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] <small>(?—1991)</small><br />[[Jaunais Laiks|JL]] <small>(2002—2008)</small><br />[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]] <small>(2008—2011)</small><br />[[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = Ilze Aksenoka | profesija = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]<br />[[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | māte = [[Rita Aksenoka]] }} '''Aivars Aksenoks''' (dzimis {{dat|1961|5|24}}) ir [[Latvija]]s [[politika|politiķis]] un valsts kapitālsabiedrības vadītājs. Bijušais [[Latvijas tieslietu ministrs]] un [[Rīgas dome]]s priekšsēdētājs (pārstāvot partiju "[[Jaunais laiks]]"). Pašlaik [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] biedrs, taču kopš 2010. gadiem politikā aktīvi nedarbojas.<ref>https://jauns.lv/raksts/zinas/155687-aivars-aksenoks-neplano-atgriezties-politika Jauns, 2012. Aivars Aksenoks neplāno atgriezties politikā</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1961. gadā Rīgā Raimonda Gunāra Aksenenoka-Aksenoka un izmeklētājas [[Rita Aksenoka|Ritas Aksenokas]] ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Deklarācijas par amatiem, nekustamajiem īpašumiem,… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2025-12-23|language=lv}}</ref> Mācījās [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]]. Studēja [[RTU|Rīgas Politehniskā institūta]] Mehānikas un mašīnbūves fakultātē, ieguva automobiļu un automobiļu saimniecības specialitāti (1984). [[Latvijas PSR]] laikā bija [[PSKP|Komunistiskās partijas]] biedrs. Lai gan Aksenoks uzskata, ka izbeidza darbību partijā jau 1989. gadā, jo beidza maksāt biedra naudu, oficiālu iesniegumu par izstāšanos iesniedza 1991. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Aksenoka teiktajam atliek ticēt | url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/latvijas-zinas/aksenoka-teiktajam-atliek-ticet | first = Pāvels | last = Sloga, Gunta un Širovs | publisher = Diena | date = 2005. gada 24. martā | accessdate = 2009. gada 6. jūlijā | quote = ''Viņš apgalvo, ka par 1991. gada 13. janvāra notikumiem uzzinājis ar novēlošanos - toreiz vienīgais saziņas veids ar mājām bijušas vēstules. Iesniegumu par KP pamešanu uzrakstījis 1991. gada augusta puča laikā un iesniedzis to SSOD pārstāvniecībā Vjetnamā. "Tas bija vienīgais veids, kā es varēju paust savu attieksmi pret notikumiem Padomju savienībā," viņš stāsta. A. Aksenoks uzskata, ka darbību KP pārtraucis jau 1989. gadā, kad vairs nemaksāja biedra naudu.'' }}</ref> Bija [[CSDD]] Rīgas nodaļas priekšnieks. Līdztekus studēja [[Latvijas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē, ko absolvēja 2003. gadā. No 2002. līdz 2004. gadam bija [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] [[Einars Repše|E. Repšes]] [[Repšes Ministru kabinets|valdībā]]. Kopš 2005. gada — [[Rīgas dome]]s priekšsēdētājs un [[Rīgas brīvosta]]s pārvaldes valdes loceklis. Pirmoreiz Rīgas domes vēsturē 2007. gadā atlaists no domes priekšsēdētāja amata. 2008. gada sākumā izstājās no JL, bet tā paša gada {{dat||12|1}} pievienojās [[TB/LNNK]]. 2009. gada oktobrī Aksenoks kļuva par [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzeja]] direktoru, 2018. gadā par [[Ceļu satiksmes drošības direkcija|CSDD]] valdes locekli<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/csdd-valdei-pievienojies-aivars-aksenoks.d?id=49950279|title=CSDD valdei pievienojies Aivars Aksenoks|work=delfi.lv|access-date=2018-11-08|date=2018-04-18|last=Veidemanis|first=Guntars|language=lv}}</ref> un vēlāk tās priekšsēdētāju. Pēc veiksmīga hakeru uzbrukuma CSDD sistēmām 2026. gada augustā pret Aksenoku tika vērsts valsts vadītāju spiediens par atbildības uzņemšanos un atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/528020-kulbergs-velas-aksenoka-atkapsanos.htm|title=Kulbergs: "Vai nu jūs uzliekat atlūgumu galdā jau rītdien, vai nu rēķinieties ar sekām"|website=nra.lv|access-date=2026-08-19|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8529818/pec-verienigas-datu-nopludes-csdd-vadiba-nedrikst-turpinat-darbu-uzskata-rinkevics|title=Pēc vērienīgās datu noplūdes CSDD vadība nedrīkst turpināt darbu, uzskata Rinkēvičs|website=Latvijā|access-date=2026-08-19|date=2026-08-18|language=lv}}</ref> Aksenoks sākotnēji paziņoja, ka valdes vainu notikušajā nesaredz un atkāpties netaisās,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzentlmenis.lv/csdd-valdes-priekssedetajs-aksenoks-nak-klaja-ar-pazinojumu-par-atkapsanas-prasibu/299046/|title=CSDD valdes priekšsēdētājs Aksenoks nāk klaja ar paziņojumu par atkāpšanās prasību|last=Andersons|first=Aigars|website=Džentlmenis.lv|access-date=2026-08-19|date=2026-08-18|language=lv-LV}}</ref> tomēr pēc tam paziņoja, ka pēc izmeklēšanas beigām gatavs atkāpties<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.08.2026-csdd-vaditajs-aksenoks-pec-kiberincidenta-izmeklesanas-gatavs-atkapties-no-amata.a659378/|title=CSDD vadītājs Aksenoks pēc kiberincidenta izmeklēšanas gatavs atkāpties no amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-19|language=lv}}</ref> un pēc tam - ka valde atkāpsies nākamajā dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/528046-atkapjas-csdd-valde.htm|title=Atkāpusies arī CSDD valde; Aksenoks atsakās komentēt notikušo|website=nra.lv|access-date=2026-08-19|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ingrīda Labucka]] | virsraksts = [[Latvijas Tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2004|3|9|N}} | pēc = [[Vineta Muižniece]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Gundars Bojārs]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas pašvaldības vadītājs]] | periods = {{dat|2005|3|29|N}} — {{dat|2007|2|19|N}} | pēc = [[Jānis Birks]] }} {{kastes beigas}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Rīgas pašvaldības vadītāji}} {{Rīgas dome 2005}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Aksenoks, Aivars}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]] [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] b9o7fqfpfvc0acisylds2dcvx5o1xe1 4509771 4509770 2026-08-19T10:54:16Z Egilus 27634 4509771 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aivars Aksenoks | vārds_orģ = | attēls = Daina.Skadmane.Izstade.jpg | att_izm = 260px | apraksts = | amats = [[Rīgas dome|Rīgas domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2005|03|29|N}} | term_beigas = {{dat|2007|02|19|N}} | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis = [[Gundars Bojārs]] | pēctecis = [[Jānis Birks]] | amats2 = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2002|11|07|N}} | term_beigas2 = {{dat|2004|03|09|N}} | prezidents2 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers2 = [[Einars Repše]] | priekštecis2 = [[Ingrīda Labucka]] | pēctecis2 = [[Vineta Muižniece]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|5|24}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] <small>(?—1991)</small><br />[[Jaunais Laiks|JL]] <small>(2002—2008)</small><br />[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]] <small>(2008—2011)</small><br />[[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = Ilze Aksenoka | profesija = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]<br />[[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | māte = [[Rita Aksenoka]] }} '''Aivars Aksenoks''' (dzimis {{dat|1961|5|24}}) ir [[Latvija]]s [[politika|politiķis]] un valsts kapitālsabiedrības vadītājs. Bijušais [[Latvijas tieslietu ministrs]] un [[Rīgas dome]]s priekšsēdētājs (pārstāvot partiju "[[Jaunais laiks]]"). Pašlaik [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] biedrs, taču kopš 2010. gadiem politikā aktīvi nedarbojas.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/155687-aivars-aksenoks-neplano-atgriezties-politika Jauns, 2012. Aivars Aksenoks neplāno atgriezties politikā]</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1961. gadā Rīgā Raimonda Gunāra Aksenenoka-Aksenoka un izmeklētājas [[Rita Aksenoka|Ritas Aksenokas]] ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Deklarācijas par amatiem, nekustamajiem īpašumiem,… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2025-12-23|language=lv}}</ref> Mācījās [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]]. Studēja [[RTU|Rīgas Politehniskā institūta]] Mehānikas un mašīnbūves fakultātē, ieguva automobiļu un automobiļu saimniecības specialitāti (1984). [[Latvijas PSR]] laikā bija [[PSKP|Komunistiskās partijas]] biedrs. Lai gan Aksenoks uzskata, ka izbeidza darbību partijā jau 1989. gadā, jo beidza maksāt biedra naudu, oficiālu iesniegumu par izstāšanos iesniedza 1991. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Aksenoka teiktajam atliek ticēt | url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/latvijas-zinas/aksenoka-teiktajam-atliek-ticet | first = Pāvels | last = Sloga, Gunta un Širovs | publisher = Diena | date = 2005. gada 24. martā | accessdate = 2009. gada 6. jūlijā | quote = ''Viņš apgalvo, ka par 1991. gada 13. janvāra notikumiem uzzinājis ar novēlošanos - toreiz vienīgais saziņas veids ar mājām bijušas vēstules. Iesniegumu par KP pamešanu uzrakstījis 1991. gada augusta puča laikā un iesniedzis to SSOD pārstāvniecībā Vjetnamā. "Tas bija vienīgais veids, kā es varēju paust savu attieksmi pret notikumiem Padomju savienībā," viņš stāsta. A. Aksenoks uzskata, ka darbību KP pārtraucis jau 1989. gadā, kad vairs nemaksāja biedra naudu.'' }}</ref> Bija [[CSDD]] Rīgas nodaļas priekšnieks. Līdztekus studēja [[Latvijas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē, ko absolvēja 2003. gadā. No 2002. līdz 2004. gadam bija [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] [[Einars Repše|E. Repšes]] [[Repšes Ministru kabinets|valdībā]]. Kopš 2005. gada — [[Rīgas dome]]s priekšsēdētājs un [[Rīgas brīvosta]]s pārvaldes valdes loceklis. Pirmoreiz Rīgas domes vēsturē 2007. gadā atlaists no domes priekšsēdētāja amata. 2008. gada sākumā izstājās no JL, bet tā paša gada {{dat||12|1}} pievienojās [[TB/LNNK]]. 2009. gada oktobrī Aksenoks kļuva par [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzeja]] direktoru, 2018. gadā par [[Ceļu satiksmes drošības direkcija|CSDD]] valdes locekli<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/csdd-valdei-pievienojies-aivars-aksenoks.d?id=49950279|title=CSDD valdei pievienojies Aivars Aksenoks|work=delfi.lv|access-date=2018-11-08|date=2018-04-18|last=Veidemanis|first=Guntars|language=lv}}</ref> un vēlāk tās priekšsēdētāju. Pēc veiksmīga hakeru uzbrukuma CSDD sistēmām 2026. gada augustā pret Aksenoku tika vērsts valsts vadītāju spiediens par atbildības uzņemšanos un atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/528020-kulbergs-velas-aksenoka-atkapsanos.htm|title=Kulbergs: "Vai nu jūs uzliekat atlūgumu galdā jau rītdien, vai nu rēķinieties ar sekām"|website=nra.lv|access-date=2026-08-19|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8529818/pec-verienigas-datu-nopludes-csdd-vadiba-nedrikst-turpinat-darbu-uzskata-rinkevics|title=Pēc vērienīgās datu noplūdes CSDD vadība nedrīkst turpināt darbu, uzskata Rinkēvičs|website=Latvijā|access-date=2026-08-19|date=2026-08-18|language=lv}}</ref> Aksenoks sākotnēji paziņoja, ka valdes vainu notikušajā nesaredz un atkāpties netaisās,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzentlmenis.lv/csdd-valdes-priekssedetajs-aksenoks-nak-klaja-ar-pazinojumu-par-atkapsanas-prasibu/299046/|title=CSDD valdes priekšsēdētājs Aksenoks nāk klaja ar paziņojumu par atkāpšanās prasību|last=Andersons|first=Aigars|website=Džentlmenis.lv|access-date=2026-08-19|date=2026-08-18|language=lv-LV}}</ref> tomēr pēc tam paziņoja, ka pēc izmeklēšanas beigām gatavs atkāpties<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.08.2026-csdd-vaditajs-aksenoks-pec-kiberincidenta-izmeklesanas-gatavs-atkapties-no-amata.a659378/|title=CSDD vadītājs Aksenoks pēc kiberincidenta izmeklēšanas gatavs atkāpties no amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-19|language=lv}}</ref> un pēc tam - ka valde atkāpsies nākamajā dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/528046-atkapjas-csdd-valde.htm|title=Atkāpusies arī CSDD valde; Aksenoks atsakās komentēt notikušo|website=nra.lv|access-date=2026-08-19|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ingrīda Labucka]] | virsraksts = [[Latvijas Tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2004|3|9|N}} | pēc = [[Vineta Muižniece]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Gundars Bojārs]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas pašvaldības vadītājs]] | periods = {{dat|2005|3|29|N}} — {{dat|2007|2|19|N}} | pēc = [[Jānis Birks]] }} {{kastes beigas}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Rīgas pašvaldības vadītāji}} {{Rīgas dome 2005}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Aksenoks, Aivars}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]] [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] 2vrtdur6bb036ca64jlo01sa665xrei 0 19178 4509592 4474143 2026-08-19T00:21:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509592 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|valsti|Maķedonija|Maķedonija}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Република Северна Македонија''<br />''Republika e Maqedonisë së Veriut'' | pilnais_valsts_nosaukums = Ziemeļmaķedonijas Republika | valsts_nosaukums = Ziemeļmaķedonija | karoga_attēls = Flag of the Republic of Macedonia.svg|125px | karoga_nosaukums = Ziemeļmaķedonijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of North Macedonia.svg|125px | ģerboņa_nosaukums = Ziemeļmaķedonijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 105px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Denes nad Makedonija|Денес Над Македонија]]'' | kartes_attēls = North_Macedonia_(orthographic_projection).svg|275px | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Skopje]] | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[maķedoniešu valoda]],<br />[[albāņu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Parlamentāra sistēma|Parlamentāra demokrātija]] | valsts_galvas_tituls = [[Ziemeļmaķedonijas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]] | valsts_galva = [[Gordana Siljanovska-Davkova]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Hristijans Mickoskis]] | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = No [[Dienvidslāvija]]s | dibināta = | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{dat|1991|9|8}} | neatkarības_notikums2 = Atzīta | neatkarības_datums2 = {{dat|1993|4|8}} | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 = 25 713 | platība_rangs = 145. | procenti_ūdens = 1,9 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2021 | iedzīvotāju_skaits = 2 022 547 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 142. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 80,1 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 122. | IKP_PPP = $12 383 milj. | IKP_PPP_gads = 2019 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $6143 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = | HDI_gads = | HDI_kategorija = | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Denars]]/MKD | valūtas_kods = EUR | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]+1 | utc_offset = +2 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]+1 | utc_offset_DST = +3 | domēns = [[.mk]] | tālsarunu_kods = 389 | piezīme1 = | piezīme2 = | piezīme3 = | piezīme4 = | piezīme5 = | iso_kods_num = 807 | iso_kods_alfa2 = MK | iso_kods_alfa3 = MKD }} '''Ziemeļmaķedonijas Republika''',<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://vestnesis.lv/op/2018/218.9 |author= Valsts Valodas Centrs |title= Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā |publisher= Latvijas Vēstnesis |date= 2018. gada 31. oktobris |accessdate= 2019. gada 14. februārī}}</ref> arī '''Ziemeļu Maķedonija''' ({{val|mk|Република Северна Македонија}}),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://bnn.lv/griekija-makedonija-vienojas-par-abam-pienemamu-balkanu-valsts-nosaukumu-286581 |title= Grieķija un Maķedonija vienojas par abām pieņemamu Balkānu valsts nosaukumu |publisher= bnn.lv |date= 2018. gada 13. jūnijs |accessdate= 2019. gada 15. febrārī |archive-date= 2018. gada 14. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20180614123935/http://bnn.lv/griekija-makedonija-vienojas-par-abam-pienemamu-balkanu-valsts-nosaukumu-286581 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.1188.lv/iesaka/padomi/top-celojumu-galamerki-2020-gada-1943 |title=1188: TOP ceļojumu galamērķi 2020. gadā |access-date={{dat|2021|01|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210122024917/https://www.1188.lv/iesaka/padomi/top-celojumu-galamerki-2020-gada-1943 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/pielikumi/eb_gripa_2020_gada_10._nedela.pdf |title=SPKC: EPIDEMIOLOĢIJAS BIĻETENS, 9. lpp. |access-date={{dat|2021|01|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210121150545/https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/pielikumi/eb_gripa_2020_gada_10._nedela.pdf }}</ref><ref>[https://airbalticcard.com/lv/konfigurejiet-savu-esim/ Air Baltic Card: Konfigurējiet savu eSIM, Zona B]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rub.lv/nosledzies-esf-projekts-par-darbinieku-izglitosanu/ |title=Rīgas Uzņemēju biedrība: Noslēdzies ESF projekts par darbinieku izglītošanu |access-date={{dat|2021|01|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210122085725/https://rub.lv/nosledzies-esf-projekts-par-darbinieku-izglitosanu/ }}</ref> ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]. Ziemeļmaķedonija aizņem aptuveni 38% no vēsturiskā [[Maķedonija (reģions)|Maķedonijas reģiona]] platības. Robežojas ar [[Grieķija|Grieķiju]] dienvidos, [[Bulgārija|Bulgāriju]] austrumos, [[Serbija|Serbiju]] un [[Kosova|Kosovu]] ziemeļos un [[Albānija|Albāniju]] rietumos. Kopš 2005. gada decembra tā ir [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts. 2019. gada 6. februārī Maķedonija parakstīja vienošanās protokolu par pievienošanos [[NATO]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/makedonija-paraksta-vienosanas-protokolu-ar-nato.a308536/ Maķedonija paraksta vienošanās protokolu ar NATO] lsm.lv 2019. gada 6. februārī</ref> {{dat|2020|3|27||bez}} valsts iestājās NATO, kļūstot par organizācijas 30. dalībvalsti.<ref>{{ziņu atsauce |title=Ziemeļmaķedonija oficiāli kļūst par NATO dalībvalsti |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ziemelmakedonija-oficiali-klust-par-nato-dalibvalsti.a353633/ |accessdate={{dat|2020|3|28||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|3|27||bez}}}}</ref> == Vēsture == {{Pamatraksts|Maķedonijas vēsture|Maķedonijas nosaukuma strīds}} Vēsturiskā [[Maķedonija (reģions)|Maķedonija]] ir ar [[Senie grieķi|senajiem grieķiem]] saistīts reģions, kas mūsdienās aptver daļu Grieķijas, daļu Ziemeļmaķedonijas, daļu Bulgārijas un nelielas teritorijas Albānijā, Serbijā un Kosovā. Mūsdienu [[Dienvidslāvu valodas|dienvidslāvu valodu grupas]] [[maķedoniešu valoda]] dažādos laikos tikusi klasificēta kā [[Bulgāru valoda|bulgāru valodā]] ietilpstošs dialektu kopums. [[Balkānu kari|Balkānu karu]] laikā Bulgārija (1912), pēc tam Serbija (1913) ieņēma [[Senā Maķedonija|Senās Maķedonijas]] teritoriju, kas pirms tam bija [[Osmaņu impērija]]s pārvaldē. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā to atkal ieņēma Bulgārija, bet pēc kara beigām ieguva [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika]]. Tās sastāvā 1946. gadā tika nodibināta Maķedonijas Tautas Republika. Jau Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas (DSFR) laikā Grieķija bažījās, ka DSFR varētu mēģināt "apvienot" Dienvidslāvijas sastāvā esošo Maķedoniju ar Grieķijas sastāvā esošo Senās Maķedonijas daļu. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma Grieķija pieprasīja Maķedonijas Republikai mainīt savu nosaukumu, tika izdarīti mēģinājumi panākt vienošanos par pagaidu nosaukumu — "Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija". Grieķijas valdība pauda, ka izmantos veto tiesības pret Maķedonijas iestāšanos [[Eiropas Savienība|ES]] vai [[NATO]], ja netiks panākta vienošanās par nosaukuma maiņu.<ref>"[http://setimes.com/cocoon/setimes/xhtml/en_GB/newsbriefs/setimes/newsbriefs/2007/09/07/nb-06 Southeast European Times]". ''Greece to veto Macedonia's EU, NATO bids if name issue not resolved.''</ref> Tā pasludināja neatkarību 1991. gadā kā '''Maķedonijas Republika'''. 1993. gadā Maķedonijas Republika kļuva par [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s locekli, bet valsts nosaukuma strīda dēļ ar [[Grieķija|Grieķiju]] tā tika uzņemta ANO kā '''Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija''' ({{val|en|FYROM}}). 2018. gadā Maķedonija panāca vienošanos ar [[Grieķija|Grieķiju]], ka turpmāk tās oficiālais nosaukums būs Ziemeļmaķedonijas Republika, kas oficiāli stājās spēkā 2019. gada 12. februārī. == Ģeogrāfija == Ziemeļmaķedonija ir [[iekšzemes valsts]], tās platība ir 25 713 kvadrātkilometri. Valsts reljefs lielākoties ir kalnains: tajā ir 16 virsotnes, kas augstākas par 2000 metriem, kā arī vairāk nekā 50 ezeri. Valsti iekļauj un šķērso kalnu grēdas ar atzarojumiem — [[Šara kalni]] rietumos, [[Pirins|Pirina]] kalni austrumos un [[Crna Gora]] ziemeļos.<ref>[https://www.britannica.com/place/North-Macedonia Britannica: North Macedonia]</ref> Valsts augstākais punkts ir [[Korabs]] (2764 m vjl), kas atrodas starp Kosovu, Albāniju un Maķedoniju, tā iezīmējot šo trīs robežu krustpunktu. Valsti no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem divās daļās tekot sadala [[Vardara]]s upe. Tā caur Grieķiju ietek [[Egejas jūra|Egejas jūrā]], tomēr ir pārāk sekla, lai varētu tikt izmantota nopietnai kuģošanai. Valsts dienvidrietumos atrodas divas lielākās ūdenstilpes: [[Ohridas ezers|Ohridas]] un [[Prespas ezers]]. Cauri Ziemeļmaķedonijai no Grieķijas uz Serbiju iet dzelzceļa līnija un autoceļš, savukārt Skopjē atrodas starptautiskā lidosta. Netālu no galvaspilsētas Skopjes atrodas hroma rūdas raktuves. Maķedoniju apdraud seismiskās aktivitātes — uz dienvidiem no Maķedonijas atrodas Eirāzijas — Āfrikas plātņu sadursmes zona, 1963. gadā Skopji izpostīja zemestrīce. Maķedonijā nokrišņu daudzums ir līdzīgs Latvijai, tomēr tā atrodas vairāk uz dienvidiem, kādēļ vidējā gada temperatūra ir vismaz par 5 grādiem augstāka. Maķedonija atrodas uz mērenās un subtropu joslas robežas, valsti galvenokārt klāj skujkoki un podzolētā augsne. == Iedzīvotāji == Valsts galvaspilsēta ir [[Skopje]] ar 544 086 iedzīvotājiem (2015). Valsts oficiālā valoda ir [[maķedoniešu valoda]], bet nacionālā valūta ir [[denars]]. Albāņu apdzīvotajās teritorijās [[albāņu valoda]]i ir oficiāls otrās valodas statuss (ja tajā runājošo skaits pārsniedz 20%), tostarp tāds ir arī galvaspilsētā Skopjē. Atbilstoši 2009. gada [[tautskaite]]s datiem Maķedonijā bija 2 022 547 iedzīvotāji, taču iedzīvotāju skaits samazinās un 2021. gada tautskaites provizoriskie rezultāti liecināja, ka valstī ir 1 832 696 iedzīvotāji. Lielākā etniskā grupa ir [[maķedonieši]], kas pēc 2021. gada datiem sastāda 58,44% iedzīvotāju. Liela grupa ir [[albāņi]] — 24,3% kuri dominē valsts ziemeļrietumu daļā. Pārējās grupas ir ievērojami mazākas: [[turki]] — 3,86%, [[čigāni]] — 2,53%, [[serbi]] — 1,3%. Pēc reliģiskās piederības lielākā daļa Maķedonijas iedzīvotāju pieder [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu Pareizticīgajai baznīcai]] (65%), pārsvarā pakļaujoties [[Maķedonijas Pareizticīgā baznīca|Maķedonijas Pareizticīgajai baznīcai]]. 33% iedzīvotāju ir [[musulmaņi]] (albāņi un turki). Rakstība — [[kirilica]] (oficiālā rakstība maķedoniešu valodai) un [[latīņu alfabēts]] (albāņu valodai). Lielākā pilsēta ir [[Skopje]], citas lielākās pilsētas ir [[Bitola]], [[Kumanova]], [[Prilepa]], [[Tetova]], [[Velesa]], [[Ohrida]] un [[Gostivara]]. Daudz iedzīvotāju dzīvo laukos. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Ziemeļmaķedonijas pilsētu uzskaitījums]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://makedonija.name/ Macedonia Info] * [http://www.travel2macedonia.com.mk/ Travel2Macedonia — Traveling & tourism portal] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080725230921/http://travel2macedonia.com.mk/ |date={{dat|2008|07|25||bez}} }} {{Eiropa}} {{NATO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļmaķedonija| ]] s04s6n97nj0ltliz19wmhislxpb4dgc 0 26454 4509791 4505962 2026-08-19T11:57:28Z ~2026-45444-19 149285 /* Privātā dzīve */ 4509791 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vinets Veldre | attēls = | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Latvijas Republikas Veselības ministrs]] | term_sākums = {{Dat|2007|01|25|N}} | term_beigas = {{Dat|2007|12|20|N}} | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]<br />[[Valdis Zatlers]] | premjers = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis = [[Gundars Bērziņš (politiķis)|Gundars Bērziņš]] | pēctecis = [[Ivars Eglītis]] | amats2 = [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs]] | term_sākums2 = {{Dat|2007|12|20|N}} | term_beigas2 = {{Dat|2009|03|12|N}} | prezidents2 = [[Valdis Zatlers]] | premjers2 = [[Ivars Godmanis]] | priekštecis2 = [[Atis Slakteris]] | pēctecis2 = [[Imants Lieģis]] | dzim_dati = {{Dat|1971|03|27|N}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Tautas partija]] <small>(2007-2010)</small> | dzīvesb = | profesija = veterinārārsts | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vinets Veldre''' (dzimis {{Dat|1971|3|27}}) ir [[latvieši|latviešu]] veterinārārsts, ierēdnis un bijušais [[politiķis]], bijis [[Latvijas veselības ministrs]] un [[Latvijas aizsardzības ministrs]], bijis [[Tautas partija]]s biedrs.<ref name="cvk.lv1" /><ref name="db.lv1">[http://www.db.lv/citas-zinas/jaunais-veselibas-ministrs-vinets-veldre-110832 db.lv raksts par Vineta iecelšānu, kā veselības ministru]</ref> V. Veldre ir ieguvis veterinārārsta izglītību [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Veterinārmedicīnas fakultātē, vēlāk ieguvis diplomus un sertifikātus [[Vācija|Vācijā]] (pārtikas drošība), [[Dānija|Dānijā]] (sabiedrības veselība), [[Zviedrija|Zviedrijā]] (veterināra tiesu ekspertīze), [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (civilā aizsardzība), [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] (ātra reaģēšana katastrofu un sērgu gadījumos). No 1995. līdz 2007. gadam V. Veldre izveidoja un strādāja [[Valsts Pārtikas un Veterinārais dienests|Pārtikas un Veterinārajā dienestā]],<ref name="cvk.lv1">[http://sv2014.cvk.lv/saraksti/fcbaf3e7201d.html cvk.lv 2014. gada saeimas vēlēšanu informācija par Veldri]</ref> kopš 1999. gada bija galvenais valsts pārtikas un veterinārais inspektors, Latvijas pilnvarotais pārstāvis Starptautiskajā Epizootiju birojā Parīzē. == Politiskā darbība == {{Dat|2007|1|25}}, no amata atkāpjoties [[Gundars Bērziņš (politiķis)|G. Bērziņam]], V. Veldre, būdams bezpartijisks [[Tautas partija]]s virzīts kandidāts, kļuva par [[Latvijas Veselības ministrs|veselības ministru]] [[Aigars Kalvītis|A. Kalvīša]] vadītajā [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|valdībā]], kas izraisīja sabiedrības neizpratni, jo viņa līdzšinējā pieredze vairāk bija saistīta ar mājdzīvnieku veselības aprūpi, kā arī pārtikas ražošanas uzraudzību. {{Dat|2007|10|19|Ģ}} V. Veldre iestājās Tautas partijā. Pēc [[Aigars Kalvītis|A. Kalvīša]] [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|valdības]] demisijas tika izvirzīts [[Latvijas Aizsardzības ministrs|aizsardzības ministra]] amatam [[Ivars Godmanis|I.Godmaņa]] [[Godmaņa Ministru kabinets|valdībā]], neraugoties uz pieredzes trūkumu aizsardzības jomā. Pēc valdības apstiprināšanas no [[2007. gads|2007]]. gada [[20. decembris|20. decembra]] līdz [[2009. gads|2009]]. gada [[12. marts|12. martam]] ieņēma [[Latvijas Aizsardzības ministrs|aizsardzības ministra]] amatu. Apbalvots ar personīgo ieroci no Ministru Prezidenta, pēc ministra amata atstāšanas apbalvots ar [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|bruņoto spēku]], Militārās pretizlūkošanas dienesta, [[Latvijas Valsts robežsardze|robežsardzes]], muitas, [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrija]]s apbalvojumiem.{{fact}} == Privātā dzīve == V. Veldres ģimenē ir meita. Vaļasprieki: literatūra, zirgu sports, stenda šaušana, tuvcīņa. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Gundars Bērziņš (politiķis)|Gundars Bērziņš]] | virsraksts = [[Latvijas veselības ministrs]] | periods = {{Dat|2007|1|25|N}} — {{Dat|2007|12|20|N}} | pēc = [[Ivars Eglītis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Atis Slakteris]] | virsraksts = [[Latvijas aizsardzības ministrs]] | periods = {{Dat|2007|12|20|N}} — {{Dat|2009|03|12|N}} | pēc = [[Imants Lieģis]] }} {{kastes beigas}} {{Godmaņa Ministru kabinets}} {{Kalvīša 2. Ministru kabinets}} {{DEFAULTSORT:Veldre, Vinets}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] [[Kategorija:Latvijas veselības ministri]] [[Kategorija:Latvijas veterinārārsti]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] sfvh44dc3vt77ema16bagmr6bkdnn2j 0 28413 4509450 4498329 2026-08-18T18:33:25Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4509450 wikitext text/x-wiki '''5. janvāris''' ir gada 5. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 360 dienas (361 [[garais gads|garajā gadā]]). == Vārda dienas == [[Sīmanis]], [[Zintis]] == Notikumi == * [[1531. gads]] — par [[Romiešu karalis|Romiešu karali]] kļuva [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinands I Hābsburgs]]. * [[1769. gads]] — [[Džeimss Vats]] ieguva patentu uz savu [[tvaika dzinējs|tvaika dzinēju]]. * [[1895. gads]] — atklāti [[rentgenstari]]. * [[1917. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: Latvijā sākās [[Ziemassvētku kaujas]]. * [[1919. gads]]: ** [[Latvijas brīvības cīņas]]: [[Jelgava|Jelgavā]] [[Oskars Kalpaks|Kalpaka]] bruņotā vienība tika noformēta par [[1. latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķo bataljonu]]. ** [[Viļņa|Viļņu]] ieņēma [[Sarkanā armija]]. * [[1945. gads]] — [[Polija|Polijā]] izveidota jauna, promaskaviski noskaņota valdība. * [[1968. gads]] — [[Prāgas pavasaris]]: [[Aleksandrs Dubčeks]] kļuva par [[Čehoslovākija]]s komunistiskās partijas vadītāju. * [[1972. gads]] — ''[[Space Shuttle]]'': [[ASV prezidents]] [[Ričards Niksons]] parakstīja [[kosmoplāns|kosmoplānu]] izveides programmu. * [[1976. gads]] — [[Sarkanie khmeri]] [[Kambodža|Kambodžu]] pārdēvēja par [[Demokrātiskā Kampučija|Demokrātisko Kampučiju]]. * [[1987. gads]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[policija]] pirmo reizi nozieguma atklāšanā izmantoja [[ģenētika|ģenētisko]] metodi. [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] rezultāti palīdzēja atrast noziedznieku, kurš bija izvarojis un nožņaudzis divas skolnieces. * [[1997. gads]] — [[Krievija]] izveda savus bruņotos spēkus no [[Čečenija]]s. * [[2004. gads]] — par [[NATO]] ģenerālsekretāru tika iecelts [[Jāps de Hops Shefers]], amarā nomainot [[Džordžs Robertsons|Džordžu Robertsonu]]. * [[2019. gads]]: ** Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs [[Bartolomejs I]] parakstīja dekrētu, kas oficiāli atzina un nodibināja jaunizveidoto [[Ukrainas Pareizticīgā baznīca|Ukrainas Pareizticīgo baznīcu]] un piešķīra tai pašpārvaldi (autokefāli).<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-46768270 |title=Ukraine Orthodox Church granted independence from Russian Church |date=5 January 2019| work= BBC |accessdate=8 January 2019}}</ref> ** [[Huans Guaido]] tika ievēlēts par [[Venecuēlas Nacionālā asambleja|Venecuēlas Nacionālās asamblejas]] prezidentu. ** [[Kevins Svīnijs]] paziņoja par atkāpšanos no [[ASV Aizsardzības departaments|ASV Aizsardzības departamenta]] administrācijas vadītāja amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/pentagona-administracijas-vaditajs-atkapjas-no-amata.d?id=50716771|title=Pentagona administrācijas vadītājs atkāpjas no amata}}</ref> * [[2022. gads]]: ** [[Kazahstāna]]s premjerministrs [[Askars Mamins]] paziņoja par atkāpšanos no amata, turpinoties protestiem visā valstī; ** no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}</ref> * [[2023. gads]] — [[Svētā Pētera laukums|Svētā Pētera laukumā]] [[Vatikāns|Vatikānā]] notika [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] [[Benedikts XVI|Benedikta XVI]] bēres.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2022-12-31 |title=Pope Francis to lead funeral for Benedict XVI, a first in modern history |url=https://www.france24.com/en/europe/20221231-pope-francis-to-lead-funeral-for-benedict-xvi-a-first-in-modern-history |access-date=2022-12-31 |website=France 24 |language=en}}</ref> == Dzimuši == * [[1592. gads]] — [[Šahs Džahāns]] (شاه ‌جهان), Mogolu imperators (miris 1666. gadā) * [[1762. gads]] — [[Konstance Mocarte]] (''Constanze Mozart''), Austrijas dziedātāja (mirusi 1842. gadā) * [[1876. gads]] — [[Konrāds Adenauers]] (''Konrad Adenauer''), pirmais VFR kanclers (miris 1967. gadā) * [[1900. gads]] — [[Īvs Tangī]] (''Yves Tanguy''), franču mākslinieks (miris 1955. gadā) * [[1903. gads Latvijā|1903. gads]] — [[Mārtiņš Zīverts]], latviešu dramaturgs (miris 1990. gadā) * [[1917. gads]] — [[Džeina Vaimena]] (''Jane Wyman''), amerikāņu aktrise (mirusi 2007. gadā) * [[1921. gads]] — [[Frīdrihs Dirrenmats]] (''Friedrich Dürrenmatt''), Šveices rakstnieks (miris 1990. gadā) * [[1928. gads]]: ** [[Zulfikārs Ali Bhuto]] (''Zulfikar Ali Bhutto''), Pakistānas politiķis (miris 1979. gadā) ** [[Volters Mondeils]] (''Walter Mondale''), 42. ASV viceprezidents, ASV senators no Minesotas štata (miris 2021. gadā) * [[1931. gads]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), amerikāņu aktieris un režisors (miris 2026. gadā) * [[1932. gads]]: ** [[Umberto Eko]] (''Umberto Eco''), itāliešu rakstnieks un filozofs (miris 2016. gadā) ** [[Raisa Gorbačova]] (''Раи́са Горбачёва''), PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova sieva (mirusi 1999. gadā) * [[1937. gads]] — [[Anni Lākmane]] (''Anni Laakmann''), Vācijas šahiste (mirusi 2025. gadā) * [[1938. gads]]: ** [[Huans Karloss I]] (''Juan Carlos I''), Spānijas karalis ** [[Ngugi va Tiongo]] (''Ngũgĩ wa Thiong'o''), Kenijas rakstnieks (miris 2025. gadā) * [[1941. gads]] — [[Hajao Mijadzaki]] (宮崎 駿), japāņu kinorežisors, animators, scenārists un mangas mākslinieks * [[1946. gads]] — [[Daiena Kītone]] (''Diane Keaton''), ASV aktrise un režisore (mirusi 2025. gadā) * [[1952. gads]] — [[Uli Hēness]] (''Uli Hoeneß''), vācu futbolists * [[1955. gads Latvijā|1955. gads]] — [[Māris Grīnblats]], latviešu politiķis (miris 2021. gadā) * [[1956. gads]] — [[Franks Valters Šteinmeiers]] (''Frank-Walter Steinmeier''), vācu politiķis * [[1959. gads]] — [[Klensijs Brauns]] (''Clancy Brown''), amerikāņu aktieris * [[1965. gads]] — [[Vinnijs Džonss]] (''Vinnie Jones''), angļu futbolists un kinoaktieris * [[1969. gads]]: ** [[Merilins Mensons]] (''Marilyn Manson''), ASV rokmūziķis ** [[Šejs Vigems]] (''Shea Whigham''), amerikāņu aktieris * [[1975. gads]] — [[Bredlijs Kūpers]] (''Bradley Cooper''), ASV aktieris * [[1976. gads Latvijā|1976. gads]] — [[Aigars Prūsis]], latviešu politiķis un publicists * [[1978. gads]]: ** [[Dženuarija Džonsa]] (''January Jones''), amerikāņu aktrise ** [[Franks Montaņī]] (''Franck Montagny''), franču autosportists * [[1982. gads]]: ** [[Janica Kosteliča]] (''Janica Kostelić''), horvātu kalnu slēpotāja ** [[Vadims Vasiļevskis]], latviešu šķēpmetējs * [[1988. gads]] — [[Nikola Kaliničs]] (''Nikola Kalinić''), horvātu futbolists == Miruši == * [[1173. gads]] — [[Boļeslavs IV Cirtainais]] (''Bolesław IV Kędzierzawy''), Polijas lielkņazs (dzimis 1120. vai 1121. gadā) * [[1589. gads]] — [[Katrīna Mediči]] (''Catherine de Médicis''), Francijas karaliene — konsorte (dzimusi 1519. gadā) * [[1762. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat|1761|12|25}}) — [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete Petrovna]] (''Елизавета Петровна''), Krievijas imperatore (dzimusi 1709. gadā) * [[1910. gads]] — [[Leons Valrass]] (''Léon Walras''), franču ekonomists (dzimis 1834. gadā) * [[1922. gads]] — [[Ernests Šekltons]] (''Ernest Shackleton''), britu jūrnieks, polārpētnieks (dzimis 1874. gadā) * [[1929. gads]] — [[Nikolajs Nikolajevičs (lielkņazs)|Nikolajs Nikolajevičs]] (''Николай Николаевич''), krievu ģenerālis (dzimis 1856. gadā) * [[1933. gads]] — [[Kelvins Kūlidžs]] (''Calvin Coolidge''), 30. ASV prezidents (dzimis 1872. gadā) * [[1951. gads]] — [[Edvards Bašnells]] (''Edward Bushnell''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1875. gadā) * [[1981. gads]] — [[Harolds Jūrijs]] (''Harold Urey''), ASV fizikālķīmiķis (dzimis 1893. gadā) * [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — [[Augusts Annuss]], latviešu gleznotājs (dzimis 1893. gadā) * [[1988. gads]] — [[Pīts Maravičs]] (''Pete Maravich''), ASV profesionāls basketbolists (dzimis 1947. gadā) * [[2001. gads]] — [[Elizabete Anskomba]] (''Elizabeth Anscombe''), britu filozofe (dzimusi 1919. gadā) * [[2018. gads]] — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā) * [[2023. gads]] — [[Ērls Bouens]] (''Earl Boen''), amerikāņu aktieris (dzimis 1941. gadā) * [[2024. gads]]: ** [[Guna Ābele]], latviešu sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1941. gadā) ** [[Mariu Zagalu]] (''Mário Zagallo''), Brazīlijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1931. gadā) * [[2025. gads]]: ** [[Daina Avotiņa]], latviešu dzejniece, rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1926. gadā) ** [[Roberts Hībners]] (''Robert Hübner''), Vācijas šahists (dzimis 1948. gadā) ** [[Kosts Simitis]] (''Κώστας Σημίτης''), Grieķijas politiķis (dzimis 1936. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Tucindans]] ([[Bosnija un Hercegovina|Bosnija]], [[Serbija]], [[Melnkalne]]) * Sociālās aizsardzības diena ([[Baltkrievija]]) * [[Zoroastrisms]] — Zervana-Karana svētki == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Janvāris]] nx0rsc0pm2ujrc90p7q5opuy7vvt0cn 3 32175 4509371 4508859 2026-08-18T14:20:30Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4509371 wikitext text/x-wiki Sveicināts Vikipedijā! Ievēroju, ka gribi rakstīt par ASV prezidentiem. Lapā [[ASV prezidents]] gan vajadzētu dot kaut kādu formulējumu - vispārīgas ziņas, tad atsevišķā lapā - prezidentu sarakstu, bet par katru prezidentu atsevišķu rakstu. Tādēļ jau arī bija ielikta norāde, ka raksts jāuzlabo. Vēl kas. nevajag pēc katra sīka labojuma spiest "Saglabāt". Labāk ar pogu "Parādīt pirmskatu" novērtēt, kā izskatās teksts, un tikai pašās beigās nospiest "Saglabāt". --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 08:53, 2 maijā, 2007 (UTC) == Attēlu autortiesības == Sveiks! Skatos, ka Tu augšupielādē daudz attēlu ar Vācijas pazīstamākajiem cilvēkiem. Kā ir ar to autortiesībām? Visiem attēliem jābūt ievietošanas atļaujai no autora. Droši var ņemt bildes no [http://commons.wikimedia.org/wiki/Main_Page Commons] krātuves, turklāt var attēla kodu rakstīt tieši tā pat kā no latviešu vikipēdijas. Tur ir diezgan daudz bilžu, piemēram par to pašu [http://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Mehmet_Scholl Memetu Šolu]. Nevar ņemt citu Googlē atrastu bildi tikai tāpēc, ka tā smukāka ir. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] 09:35, 12 oktobrī, 2007 (UTC) :Brīdinu, ka visi attēli, kam nav norādīta izcelsme un autortiesību statuss, agri vai vēlu tiks dzēsti. Vai tiešām ir tik grūti uzrakstīt tos pāris vārdus? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 10:21, 30 oktobrī, 2007 (UTC) ::Atkārtoju vēlreiz attiecībā uz attēliem - tiem ir jānorāda izcelsme, lai varētu spriest par to autortiesību statusu! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:01, 14 decembrī, 2007 (UTC) :::Atgādinu kārtējo reizi - '''augšuplādējot attēlus, ir jānorāda to izcelsme!''' Kāpēc citiem būtu jātērē milzumu laika, lai to pēc tam noskaidrotu? Lai iekopētu adresi, vajag tikai dažas liekas sekundes! Ja tas atkārtosies vēlreiz - būs jādomā par bloķēšanu :( Turklāt Ullas Šmites foto vispār nebija jāielādē - tas ir atrodams ''Commons'' ([[:Image:Ulla Schmidt (2007).jpg]]) ļoti labā kvalitātē, bet ielādēta tika nevajadzīgi samazināta versija, kas enciklopēdiju tikai lieki piesārņo. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 12:34, 12 janvārī, 2008 (UTC) ::::Saskaņā ar [[Wikipedia:Balsošana/Pazīstami Vācijas cilvēki|balsošanu]] visi Vācijas cilvēku attēli, kam tā arī netika norādīta izcelsme, tika dzēsti. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:21, 1 februārī, 2008 (UTC) Ja ir aizmirsies, atgādinu - attēli ar nezināmu izcelsmi un autortiesībām tiek dzēsti. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:52, 21 jūnijā, 2010 (UTC) :Nesaprotu, vai Tu principā ignorē prasību norādīt attēlu avotu un licenci jeb tas ir dēļ problēmas neizpratnes :( --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 08:24, 11 augustā, 2010 (UTC) :: Nē neignorēju vnk.. man tos attēlus neuzrāda kaut angļu vikipēdijā tie ir... tādāl es no angļu vikipēdijas vnk pārlādēju.. vai tad var kaut kā savādāaak.... --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 09:00, 11 augustā, 2010 (UTC) :::Tad tā arī jānorāda, ka tie nāk no tādas un tādas vietas en wiki un pievienot tās pašas autortiesību veidnes, kas tur (vai analoģiskas mūsējās, ja pārkopētās nestrādā). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:29, 11 augustā, 2010 (UTC) :::Palīdzi man tad izdarīt .. kur to var izdarīt... --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ::::Apmēram tā [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Justin_Ahomad%C3%A9gb%C3%A9-Tom%C3%AAtin.jpg Attēls:Justin Ahomadégbé-Tomêtin.jpg]. --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 08:49, 11 augustā, 2010 (UTC) ::::Es būtu priecīgs, ja tu vismaz ieliktu attēlu lapās adreses, no kurienes tie ņemti. Viselementārākais Copy no pārlūka adrešu rindas un Paste attēla lapā. Ja pat tas ir par grūtu, tad attēliem vispār nevajadzētu ķerties klāt un lietot tikai tos, kas ir Vikikrātuvē. Pliki attēli, kam nav vispār nekādas informācijas attēlu lapās, tiks dzēsti bez ierunām. Attēlu augšuplādes lapā viss ir sīki paskaidrots. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 08:53, 11 augustā, 2010 (UTC) ==2007== Lūdzu, beidz atjaunot mirušo sarakstu. Lielākā daļa šo cilvēku diez vai jebkad parādīsies latviešu Vikipēdijā (piemēram, meksikāņu komentētājs). Turklāt, vārdi ir slikti iztulkoti (Frasers, Aledžandro, Džose...). --'''[[Lietotājs:SpeedKing|<span style="color:black">Speed</span>]][[Lietotājs:SpeedKing|<span style="background-color:black;color:white">King</span>]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 11:43, 14 maijā, 2008 (UTC) ==Kleivas== Varam arii taks izlabot viens orta kluusdas un tas nekas ka visi vini latviesu vikipedia neoparaadisies tas jau neaizliedz vinus piemineet!!!! ==Gadi== Nevajag hronoloģijā rakstīt tagadnē par pagājušiem laikiem. Arī teikuma vidū rakstīt ar lielajiem burtiem. Piem. [[8. februāris]] – Sākas [[Austrumtimora]]s ... Arī šei nevajadzētu likt sporta notikumus, tiem paredzēta lapa "XXXX. gads sportā", šeit būtu vieta tikai ļoti nozīmīgiem sporta notikumiem. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 08:37, 17 maijā, 2008 (UTC) Nav jēgas no rakstiem, kur informatīvs ir tikai viens teikums. Tādi būs jādzēš. Labāk sakoncentrējies un uzraksti pilnu rakstu par kādu gadu, nevis pa druskai "ieķēpā" daudzos. Un vēl — par pagātnes notikumiem jāraksta pagātnes formā (vai ciešamajā kartā). --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 09:33, 22 jūlijā, 2008 (UTC) :Raksti [[1886]], [[1832]], [[1821]], [[1792]], [[1789]] un [[1973]] ir dzēšami. Lūdzu papildini tos. Vari arī tulkot šos rakstus no citām Vikipēdijām. Lai redzētu, kuru rakstu par gadiem vēl nav, spied [[gadu saraksts|šeit]]. --[[Lietotājs:Romanskolduns|Romanskolduns]] 15:57, 22 jūlijā, 2008 (UTC) ==Pilsētu uzskaitījumi== Pilsētu uzskaitījumi ir vienkārši saraksti. Aprakstus par lielākajām pilsētām jāliek pie attiecīgajiem rakstiem [[Stokholma]] un [[Riodežaneiro]]. --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 10:03, 21 maijā, 2008 (UTC) ==Saites datumu rakstos== Nevajadzētu likt papildu saites datumu rakstos. Tas ir lieki un novērš uzmanību no pašas personas. Ja kādam interesēs, tas atvērs attiecīgo rakstu par personu, un tur būs viss, kas vajadzīgs. Tā tas ir pieņemts angļu viki; mūsējā skat. uzmetumu: [[Lietotājs:Dainis/gadu sablons]]. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 10:27, 29 augustā, 2008 (UTC) == Notikumi datumu rakstos == Lūdzu, ievēro dažas lietas, pievienojot faktus datumu rakstos: #Ja pievieno notikumus, ieliec garo domuzīmi (—) un raksti notikumus pagātnes formā. #Dzimušajiem un mirušajiem norādi oriģinālrakstību. #Norādi arī dzimšanas gadus mirušajiem, miršanas gadus dzimušajiem. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|<span style="color:black">Speed</span>]][[Lietotājs:SpeedKing|<span style="background-color:black;color:white">King</span>]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 17:33, 24 oktobrī, 2008 (UTC) ==Faktu precizitāte== Lūdzu pārbaudi faktus, kurus liec iekšā. Nedrīkst automātiski pārkopēt no letonikas, esmu ievērojis, ka reizēm tur ir kļūdaini fakti. Arī citvalodu vikipēdijās ir kļūdas, tāpēc ir jāpārbauda no vairakiem avotiem. Piemēram, rakstā [[7. novembris]]: Čārlzs Dikenss dzimis 7. februārī; Sabiedroto izsēšanās Ziemeļāfrikā notika 8. novembrī. Lūdzu, esi precīzāks! --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 09:23, 8 novembrī, 2008 (UTC) == Āfrika == Ievēro, ka [[Pasaules mantojuma objekti Āfrikā|šo rakstu]] grib dzēst, varbūt vajadzētu vienu darbu pabeigt pirms mesties pie nākamā ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 16:28, 8 jūlijā, 2010 (UTC) == Cari == Negribi to sarakstu atdalīt atsevišķi (tas ir neplinīgs un es domāju, ka garš saraksts un raksts vienā lapā neiederētos ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 16:36, 13 jūlijā, 2010 (UTC) To sarakstu ne jau es izveidoju.. es tikai viņu nedaudz uzlaboju... [[Lietotājs Kleivas|Kleivas]] 14. jūlijā, 2010 (UTC) :Tas bija ietikums, ko tu taisnojies ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 17:28, 14 jūlijā, 2010 (UTC) == Rakstu kvalitāte == [[Akvila|Šis]] raksts ir par īsu un vēl sliti noformēts, ja tu to neuzlabosi, tas drīz tiks dzēsts. Starp citu, citi saviem nepabeigtajiem darbiem izveido apakšlapas zem savas lietotājlapas, kur darbu pabeidz un tikai tad izveido rakstu ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 08:52, 18 jūlijā, 2010 (UTC) == Prezidentu bildes == Ja tu ātri nepievienosi augšuplādētajiem attēliem derīgas autortiesību veidnes, tie visi tiks dzēsti. Tā kā tas nav pirmais aizrādījums, rēķinies ar administratīvām sankcijām. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:25, 11 augustā, 2010 (UTC) :Visu to attēlu kaudzi izdzēsu (kārtējā mēslu saslaucīšanas akcija). Secinājumi, šķiet, diez vai tiks izdarīti... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 02:41, 15 augustā, 2010 (UTC) == Kleivas pēdējās izmaiņas == Manuprāt Kleivas pēdējās izmaiņas datumu rakstos ir jāatceļ, jo fakti, kas ir pievienoti, nav no tiem nozīmīgākajiem. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 16:31, 28 novembrī, 2010 (UTC) * atkal, kādam nav pa prātam [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] :Piekrītu Treisijam! --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 17:20, 28 novembrī, 2010 (UTC) :Nevis nav pa prātam, bet tas viss bija pārāk mazsvarīgs priekš datumu rakstiem. Par ko tie pārvērtīsies, ja tur saliks visas jebkad izdotās grāmatas? Labāk uzraksti rakstus (normālus) par katru no tām. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 23:09, 28 novembrī, 2010 (UTC) ::Paskaties angļu un citu valodu vikipēdiju datumu rakstos. Vai tur ir atrodams tāds lērums vienveidīgu, garlaicīgu notikumu? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 17:51, 4 decembrī, 2010 (UTC) == Valstu vadītāji 20. gadsimtā == Kā jau bija paredzams tas raksts ir nenormāli garš un bremzē veroties vaļā. Vai tu nevēlies to tomēr sadalīt rakstos par katru valsti atsevišķi ? Diez vai kādu vispār intresē visi 20. gs. valstu vadītāji, drīzāk jau kāda konkrēta valsts atsevišķi ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 02:01, 29 novembrī, 2010 (UTC) ** var jau..... [[Lietotāja diskusija:Kleivas|kleivas]] Jautājums: No kurienes tu ņem tos uzvārdus (latviskos)? Tev tur pilnīga zafte! Nedrīkst šitā haltūrēt! ja gribi rakstīt, paskaties kādās enciklopēdijās, nevis tikai bliez uz dullo! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 14:31, 16 decembrī, 2010 (UTC) {{brīdinājums}} Par ķēmošanos ar [[Džiangs Zemins]] un tamlīdzīgiem. Ja neņemsi vērā vikipēdijas nosacījumus - vaino pats sevi! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 15:12, 20 decembrī, 2010 (UTC) tad palidzi man izlabot [[Lietotāja diskusija:Kleivas|kleivas]] :Sorry, nē! Neredzu jēgu no tāda saraksta. Ja gribi pa šo tēmu darboties - mācies un apgūsti tēmu. Turpināsi tādā pašā garā - dzēsīšu un bloķēšu. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:21, 20 decembrī, 2010 (UTC) == G20 samniti == Vai tiešām tie samniti ir tik nozīmīgi, ka ir jāpievieno datumu rakstiem? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 13:01, 20 janvārī, 2011 (UTC) :Kāpēc gan tie nebūtu svarīgi. Tad jau arī Rīgas sammits (2008.g. NATO) arī nemaz svarīgs nav. [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ::Rīgas samits notika 2006. gadā un nav nevienā datumu rakstā. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] <small>([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] <span style="white-space:nowrap; font-weight:bold;">&nbsp;·</span> [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])</small> 13:25, 20 janvārī, 2011 (UTC) :::[[NATO samits 2006|Rīgas samits]] jau ir pieminēts rakstā [[2006. gads Latvijā]]. Ar to arī pietiek. Par pasākumiem, kas regulāri atkārtojas, nav vērts ķēpāt gadu rakstus un vēl jo mazāk datumu rakstus. Ja kādā samitā kaut kas īpašs notiek pasaules mērogā, tad to gan vajag pieminēt. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 14:00, 20 janvārī, 2011 (UTC) Nu izbeidz taču aiztikt tos datumu rakstus. Ne Ugandas amatpersonu stāšanās amatos, ne G20 samiti, ne valstu karogu maiņas nav gana nozīmīgas, lai piesārņotu tos rakstus. Ir taču tik daudz citu rakstu un tēmu, pie kurām var strādāt. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] <small>([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] <span style="white-space:nowrap; font-weight:bold;">&nbsp;·</span> [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])</small> 16:32, 25 janvārī, 2011 (UTC) {{pēdējais brīdinājums}} Metro atklāšana, Āzijas spēles un tamlīdzīgi notikumi nav gana nozīmīgi, lai tos pievienotu datumu rakstiem. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] <small>([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] <span style="white-space:nowrap; font-weight:bold;">&nbsp;·</span> [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])</small> 18:30, 7 februārī, 2011 (UTC) == 2011. gads == Izlasi vēlreiz savus pievienotos faktus rakstā [[2011. gads]] un izlabo pareizrakstības kļūdas. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 18:53, 30 janvārī, 2011 (UTC) :Es tur nedaudz pielaboju, bet nākošreiz gan pirms spied pogu saglabāt lapu pārlasi vēlreiz to, ko grasies ievietot.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 19:15, 30 janvārī, 2011 (UTC) ::Kārtējais, ap kuru ucinās. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 18:32, 7 februārī, 2011 (UTC) == Rakstu garumi == Sveiks! Varbūt tomēr pieraksti kaut ko vairāk nekā vienu teikumu?--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 14:25, 21 martā, 2011 (UTC) == Ģeogrāfiskie nosaukumi == Lūgums akurātāk attiekties pret lietotajiem ģeogrāfiskajiem nosaukumiem. Ja pašam nav atlantu, vismaz salīdzini ar nosaukumiem rakstos (domāti ir Ukrainas apgabali un to centri un Spānijas reģioni). nevajag izdomāt savus nosaukumus vai norakstīt no vecām kartēm. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 10:44, 16 maijā, 2011 (UTC) --- Es tos nomorakstu es parkopeju jau tos kas ir rakstiti latviešu valodas Vikipedija (Ukrainas administratīvasi iedalijums tur jau ar tadiemm nosaukumiem bija dots. es tkai saliku tabula un pieformeju labak... --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 19:10, 16 maijā, 2011 (UTC) {{brīdinājums}} Ja turpināsi šitik pavirši cept rakstus, bloks būs beztermiņa. Nav šeit vajadzīgi raksti dēļ tā, lai tie būtu, vajadzīga ir '''precīza''' informācija. Tevis saražotajos kļūdu ir pārāk daudz. Atgriezies pie sevis iesāktajiem rakstiem un izlabo kļūdas. Ja ko nesaproti vai neproti, JAUTĀ! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 19:11, 18 maijā, 2011 (UTC) :Un vēl kas (kas šobrīd ir vissīkākais sīkums, bet pie reizes var ielabot) — četrciparu skaitļos atstarpi starp pirmo un otro ciparu nevajag (t.i. — nevis 1 234, bet 1234), atstarpe liekama sākot ar 5-ciparu skaitļiem.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 19:15, 18 maijā, 2011 (UTC) ::Ja lieto veidni <nowiki>{{sk|1234}}</nowiki>, kas liek to atstarpi, iznāk {{sk|1234}} - '''ar''' atstarpi. Kā tad īsti ir? -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 21.25 (EET) :Kolēģi, lūdzu, paskaidrojiet. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 16.09 (EET) == Informācijas ticamība un precizitāte == Cik tev gadu, džekiņ? 12? Kā var tik ilgi nepielekt, ka šeit ir '''enciklopēdija''' un neprecīzs '''fufelis''' ar zemu ticamības pakāpi, pilns ar kļūdām un neprecizitātēm, '''netiks pieļauts'''. Ja tavs nākamais raksts būs tādā pat līmenī, kā iepriekšējie, vaino pats sevi! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 05:50, 26 maijā, 2011 (UTC) == Valstu administratīvie iedalījumi == Lūdzu pārdomā, ko raksti par valstu administratīvajiem iedalījumiem. Vairums valstīm iedalījums neaprobežojas tikai ar pirmā līmeņa iedalījumu. Bieži vien ir vēl sīkāks iedalījums, kas arī būtu jāpiemin attiecīgajos rakstos, piemēram, Francija daļās reģionos, tad departamentos, tad apgabalos un tā tālāk. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 10:44, 7 jūnijā, 2011 (UTC) == Pilsētas == Priekš kam tu pilsētu rakstos bāz iekšā tās tabulas ar attēliem? Tādas neliek pilsētu rakstos un it kā ir diez gan viegli pamanīt, ka arī vizuāli izskatās stipri ''tizli''. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 17:16, 28 augustā, 2011 (UTC) :Un silts ieteikums: nākošreiz, pirms sāc ievietot rakstos šādus vai tamlīdzīgus jaunievedumus, pakonsultējies ar citiem vikipēdistiem. Un būtu jau laiks arī apgūt ko citu, izņemot tabulas ar bildītēm. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:02, 28 augustā, 2011 (UTC) == Gadu raksti == Sveiks! Vai Tu lūgums nevarētu gadu rakstus papildināt ar notikumiem šādā formātā: * datums nominatīvā — (garā domuzīme, nevis īsā vai kāda cita "strīpiņa") notikums, sākas ar mazo burtu, ja vien tas nav īpašvārds. Un beigās punkts. Piemēram: * [[23. janvāris]] — sākās [[Gvinejas—Bisavas neatkarības karš]]. Paldies. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 18:04, 16 janvārī, 2012 (UTC) Mirušo/dzimušo personu iekļaušanai gadu rakstos ir šādi [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|kritēriji]]. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 20:53, 13 februārī, 2012 (UTC) Atstāju iespēju, ja tiks savāktas 20 starpviki saites, atkomentēt attiecīgo personu. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 21:08, 13 februārī, 2012 (UTC) == par sistemātisku paviršību == {{brīdinājums}} --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 10:27, 17 maijā, 2012 (UTC) ja turpināsi darboties tā kā līdz šim, kad vienā rakstā ir aprīlī Fransuā Ollands, bet maijā Fransuā Holands (šis ir tikai viens no nez cik piemēriem) - aicināšu tevi bloķēt! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 10:27, 17 maijā, 2012 (UTC) :{{brīdinājums}} skaties ko raksti: http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2012._gads&diff=1722272&oldid=1717519 --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 11:27, 19 jūlijā, 2012 (UTC) ::Nezinu kā ir iespējams TIK daudz kļūdu pielaist nejauši. Ja pa nopietnam, tad bezmaz viss Tavs, kolēģi, devums būtu jāpārskata!! --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 09:50, 1 jūnijā, 2013 (EEST) == [[1202. gads]] == Ja nav noslēpums, no kurienes iegūti precīzie kronēšanas datumi? --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 12:04, 4 jūnijā, 2013 (EEST) * Skatijos vai nu angļu vikipēdija vai šajā gadijumā dāņu vikipēdijā http://da.wikipedia.org/wiki/Valdemar_Sejr --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 12:06, 4 jūnijā, 2013 (EEST) * Ja kas gadus un datums es ņemu no pasha raksta mūsu Latviešu vikipēdijas, ja tie sakrīt ar angļu vikipēdiju. [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 12:06, 4 jūnijā, 2013 (EEST) Par Valdemāru: ja ievieto šādu informāciju, tad būtu labi paskatīties rindiņu augstāk, kur arī viens Valdemārs stāv, un kaut kā lasītājam draudzīgi tās abas saskaņot. Par Hokonu: en wiki kā reiz '''NAV''' [[:en:Haakon III of Norway|minēts]], 3. marts, bet 9. marts. Komentāri? --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 12:34, 4 jūnijā, 2013 (EEST) Okey. Par Valdemāru savienoju.. bet to Hokonu III neeesmu rakstijis es.. paskaties hronoloģijā.. un tad apsūdzi. [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 12:37, 4 jūnijā, 2013 (EEST) :OK, pārsteidzos. Vienīgi atgādināšu, ka kļūdu ķeršana prasa krietni vairāk laika nekā neprecīzas informācijas pievienošana. --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 12:50, 4 jūnijā, 2013 (EEST) :: ok, labi. Vienkārši gribu papildināt GADU notikumu sarakstu ar notikumiem, kas Vikipēdijā ir minēti. == 1364. gads == Lūgums veidojot jaunus gadu rakstus, pievienot pēc iespējas vairāk notikumu.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 11:44, 5 jūnijā, 2013 (EEST) == Datumi == Lūgums rūpīgāk ievietot datumus personu biogrāfijās — piemēram, [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Francis_%C5%A0%C5%ABberts&diff=2055431&oldid=2002270 šeit] Šūberta nāves gads un it īpaši [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Fransisko_Goija&diff=1905180&oldid=1897739 šeit] Goijas dati! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 22:25, 7 jūlijā, 2013 (EEST) ==Atsauces== Kāds no VIEDAJIEM VIKIPĒDISTIEM var palīdzēt ar atsauču pareizu izveidošanu, citādi visu laiku man rāda '''KĻŪDA ATSAUCĒ'''. p.s. Cerams, ka te kāds tiešām palīdzēs, nevis tikai barstīsies apvainojumiem! '''[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]''' :Varbūt tad ieliec kaut vai te vai konkrētā rakstā to atsauci, lai var redzēt, kur ir problēma. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 12:48, 17 jūlijā, 2013 (EEST) ::Vari palasīt šo - [[Palīdzība:Atsauces un ārējās saites]]. Kopēt atsauces var tikai no angļu vikipēdijas, citu valodu vikipēdijām tas NESTRĀDĀ. Ja kas - atceries vai tu esi ielicis <code><nowiki><ref></nowiki></code> un <code><nowiki></ref></nowiki></code> tagus, kā arī ja ir saīsināts kā <code><nowiki><ref name="Piemērs" /></nowiki></code>, pārliecinies, ka atsauce ar nosaukumu "Piemērs" tiešām eksistē.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 12:52, 17 jūlijā, 2013 (EEST) : A kur palika <code><nowiki>{{atsauces}}</nowiki></code>?--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 12:58, 17 jūlijā, 2013 (EEST) ::: LŪDZU Paskatieties MANĀ SMILŠU KASTĒ [[Lietotājs:Kleivas/Smilšu kaste]]. Pie Adamovas un Zūru muižām! Atsauces nestrada tā kā vajag!Palīdziet uzlabot!!!! '''[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]''' ::::<code><nowiki>{{atsauces}}</nowiki></code>--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 13:01, 17 jūlijā, 2013 (EEST) :::::Vai, kā visur pieņemts, atsevišķu atsauču sadaļu. <code><nowiki>== Atsauces == {{atsauces}}</nowiki></code> Protams, bez code un nowiki tagiem. Kur tad tās atsauces tev rādīsies, ja nemaz nav atsauču sadaļas? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 13:18, 17 jūlijā, 2013 (EEST) == Lūdzu, esi uzmanīgāks == Vajag pārbaudīt datus, ko raksti. Piemēram, 2000. gadā Meksikas prezidents Visente Fokss netika iecelts, bet ievēlēts. Tāpat arī: <code><nowiki> par [[Skivākija]]s prezidentu tika iecelts [[Ivans Gašparovičs]].</nowiki></code> --[[Lietotājs:Edis|Edis]] ([[Lietotāja diskusija:Edis|diskusija]]) 15:51, 5 augustā, 2013 (EEST) == Tuksnešu uzskaitījums == Drīkst pajautāt: no kurienes tu smelies tos tuksnešu nosaukumus? Tev neviena ģeogrāfijas atlanta nav? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:34, 23 augustā, 2013 (EEST) :: Es vēlāk pielabošu neprecīzos nosaukumus.. Es biju rakstijis, ka ir jāpaciešas! [[Lietotāja diskusija:Kleivsd|Kleivas]] == Pēdējo izmaiņu lapa... == ...izskatās arvien briesmīgāk :) Tu negribi izveidot sev kādu datu bāzi Excelī vai tamlīdzīgā programmā, savākt tur visus vadītājus un viņu vadīšanas gadus un tad likt Vikipēdijas sarakstā visus uzreiz? Tagadējā veidā tev apniks daudz ātrāk, nekā tu tiksi līdz pagājušā gadsimta vidum... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 20:02, 27 oktobrī, 2013 (EET) == Palīdzība [[Lietotājs:Kleivas/Smilšu kaste (Suņu šķirņu uzskatījums)]] == Izsakiet lūdzu, kā Jums šķiet vai šim rakstam ([[Lietotājs:Kleivas/Smilšu kaste (Suņu šķirņu uzskatījums)]]) ir vajadzīgas katrai suņu škirnei atsauce --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 11:47, 26. novembrī, 2013. :No viena un tā paša avota — nav jēgas. <s>Bet būtu labi turpmāk informāciju no rakstiem [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=R%C4%ABga&diff=prev&oldid=2110986 dzēst] pēc, nevis pirms papildraksta uztaisīšanas.</s> Atvainojos, vēlāk pamanīju, ka raksts ticis izdzēsts. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 23:30, 26 decembrī, 2013 (EET) == Paldies... == ...par [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] pilsētu karti, jau ieliku rakstā. Pati fona karte gan mazliet nobīdījusies uz augšu, piemēram, [[Lodeinoje Poļe]] atrodas pie upes, bet [[Sjastroja]] ir krietni tuvāk Lādogas ezeram. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 01:03, 7 martā, 2014 (EET) == Ciemu navigācijas veidnes == Šīs veidnes gan nevajag pārtaisīt - tas gadījums, kad efekts pārvēršas par defektu. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 13:45, 16 aprīlī, 2014 (EEST) == VietasKartes == Lūgums jaunizveidotajām VietasKartēm pievienot saiti uz Vikidatiem (iw). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 16:50, 4 maijā, 2014 (EEST) :kā to izdarīt? --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 16:51, 4 maijā, 2014 (EEST) ::Kreisajā pusē apakšā "Pievienot saites" un ievadi tur tās pašas veidnes citas valodas versijas valodas kodu un veidnes pilno nosaukumu. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:11, 4 maijā, 2014 (EEST) :::Man tur vajag reģistrēties, jo prasa ielogoties? --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]]) 17:13, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::Grūti to izdarīt? Kurš tev pakaļ liks tās saites? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:32, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::: varu pamēģināt! Vienkārši nekad neesmu tu darījis. Par to nebiji iedomājies!? --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]]) 17:34, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::::A vajadzēja? Tu esi tik ražīgs un ātrs, ka nedaudz atgādini vienu kolēģi uz trīs burtiem (nepadomā neko sliktu). Tikai ir daudzas lietas, kas vēl jāiemācās un dažas no tām - steidzami. :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:36, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::::: A kā talāk darīties?! Izstāsti kas un kā, lai zinu! Šo es tiešām nezinu! Cerams, ka tev pamācīšana ir tikpat vienkārši izdarāma, kā kļūdu aizrādīšana ... :) --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]]) 17:37, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::::::Pirmkārt - pārliecinies, vai tev lietotāja izstādījumos ir aktīvs "Globālais konts". Ja nav - jāpanāk lai ir. Tad tu varēsi ar vienu un to pašu lietotājvārdu iet iekšā visās Vikijās, ieskaitot Commons un Vikidatus. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:43, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::::::: Kur to var redzēt! --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 17:49, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::::::::Lapas augšpusē "Izvēles", tālāk "pamatinformācija" -> "Globālā konta statuss". --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:51, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::::::::: Izdarīts?! Ko tālāk?!! --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 17:55, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::::::::::Pamēģini tagad ieiet tajos Vikidatos. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:58, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::::::::::: Ok sapratu! Kas īsti jāraksta logā VALODA un kas LAPA! --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 18:01, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::::::::::::Ja tu taisi tās veidnes pēc angļu viki parauga, tad "en" un "Template:Locantion map xxxx" (pilns veidnes nosaukums). Tālāk pats sapratīsi. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:19, 4 maijā, 2014 (EEST) :Otrkārt - izproti līdz galam, ko dari! VietasKarte Fidži palika pusratā. Ja uzmanīgi papētīsi oriģinālo kodu, sapratīsi, kur fiška. Angliskā veidne mums pagaidām nestrādā - skaties ru vai kādas citas vikijas paraugu. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 20:50, 4 maijā, 2014 (EEST) == Fiziskās kartes == Fiziskās kartes nav jēgas atsevišķi taisīt. Parasto karti pret fizisko veidnēs var samainīt ar opciju "alt". --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:14, 11 maijā, 2014 (EEST) :Ups! nepaskatījos, ko tudari, sorry :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:17, 11 maijā, 2014 (EEST) == Kārtošana pēc alfabēta == Kāpēc tu VietasKarte Āzija izlaboji "Azija" uz "Āzija"? Saproti, kā tas darbojas? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:39, 11 maijā, 2014 (EEST) :Atkal es nolažojos, piedod! :( Izrādās, ka tas kārtošanas mehānisms jau palaists, a es te vēl ar DEFAULTSORTIEM ņemos :( --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:44, 11 maijā, 2014 (EEST) == Kaimanu Salas == Apskaties uzmanīgu uz lapas nosaukumu: "'''Izmainīt''' Veidne:VietasKarte Kaimanu Salas (Lielbritānija)". Es jau pārvietoju uz [[Veidne:VietasKarte Kaimanu Salas (Lielbritānija)|šo]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 20:32, 11 maijā, 2014 (EEST) ==Nobela prēmiju laureāti== Redzu, ka tu arī rūpējies par Nobela prēmiju laureātu sarakstiem. Derētu sakārtot sarakstu [[Nobela prēmiju laureāti]], pirms kāds administrators nav to izdzēsis. Ja tā nav tava šī brīža prioritāte, tad es to varētu izdarīt. Ceru, ka nebūs iebildumu, ja tabulu taisīšu līdzīgi kā angļiem un citiem - 7 kolonās, pa gadiem. Lai nebūtu lieki jātērē laiks laureātu vārdu latviskošanas pārbaudei, gribēju tev jautāt, vai nesen uzlabotajā sarakstā [[Nobela prēmijas laureāti pēc valsts]] tu viņu vārdus jau pārbaudīji? Tad es droši varētu to izmantot un ietaupīt laiku.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 19:45, 30 jūnijā, 2014 (EEST) :: Vari veidot! Man arī bija ideja šo rakstu uzlabot, bet pašlaik esmu nedaudz aizņemts! Runājot par vārdiem ir pārbaudīti tikai tie kuri Latviešu Vikipēdijā ir pieejami, pārējos centos, pēc LV valodas atveidot, cerams, ka pareizi! Bet tas būtu vairāk jāprasa, kādam VIEDAJAM VIKIPĒDISTAM! Tā kā neviens vēl nav cēlis sūdzību/prasību (pa šo laiku kad es atjaunoju/uzlaboju to rakstu) pēc labošanas šī raksta tad domāju, ka vari balstīties uz šo rakstu!--[[Lietotājs:kleivas|kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:kleivas|diskusija]]) 17:19, 2. jūlijā, 2014 (EEST) :::Paldies par atbildi! Pēc pāris dienām ķeršos klāt tam rakstam.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 19:50, 3 jūlijā, 2014 (EEST) == Ukrainas pilsētu uzskaitījums == Varbūt kāds var palīdzēt un izskaidrot! Kāpēc '''Ukrainas apgabalu VietasKartes''' nestrādā, normāli! Es tagas veidoju Ukrainas pilsētu uzskaitījumu un gribēju ielikt beigās katra apgabala karti ar pilsētām! Kāds var paskaidrot vai arī palīdzēt! --[[Lietotājs:kleivas|kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:kleivas|diskusija]]) 11:06, 9. jūlijā, 2014 (EEST) :Kā tas izpaužas? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 11:16, 9 jūlijā, 2014 (EEST) ::Es tikai ceru, ka tu netaisies ar savu ražojumu aizvietot esošo rakstu [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums]]. Tavas megatabulas ir ļoti neērtas - smagas, neglītas un nepārskatāmas. Tā kā būtu pienācis laiks pilnveidot savas prasmes. Vismaz ielāgot beidzot, ka lietotāja lapa NAV DOMĀTA melnrakstiem (bet ne jau pirmo reizi tas tev teikts). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 12:45, 9 jūlijā, 2014 (EEST) == Hlist == {{hlist paz}} --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 16:16, 18 jūlijā, 2014 (EEST) == Latvija == Sveiks! Negribi palīdzēt uzlabot rakstu par tēvzemi? Varbūt vari nomainīt [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|šajā rakstā]] skaitļus uz veidni? Piemēram, Ainažiem (pirmā pilsēta) <pre>| [[Ainaži]] || [[Attēls:Ainazi gerb.png|center|25px]] || 1926. gads || 869 || [[Salacgrīvas novads]]</pre> jānomaina uz <pre>| [[Ainaži]] || [[Attēls:Ainazi gerb.png|center|25px]] || 1926. gads || {{iedzsk|dati|Ainaži|nts=yes}} || [[Salacgrīvas novads]]</pre> Tātad 869 -> {{tlx|iedzsk|dati|Ainaži|nts{{=}}yes}} Un šādi visām pilsētām... Pilsētu nosaukumi (tas, kas tev jāvada Ainažu vietā) ir [[Veidne:Iedzsk/dati|šajā veidnē]] (starp | un =). Ja nevēlies kaut ko nočakarēt, tad vari to izdarīt kādā no savām smilšu kastēm. Un kur ir {{sort|kaut kāds skaitlis|kaut kāds skaitlis}}, tur ir viss jānomaina: {{tlx|sort|kaut kāds skaitlis|kaut kāds skaitlis}} -> {{tlx|iedzsk|dati|pilsētas nosaukums|nts{{=}}yes}} --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:00, 5 augustā, 2014 (EEST) == Apakšlapas == Starp citu, [[Special:Contributions/Kleivas|Tava devuma lapas]] apakšā ir saites uz visām [[Special:PrefixIndex/User:Kleivas/|Tavām apakšlapām]]. Man visus tos valsts vadītāju uzskatījumus dzēst? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:32, 3 decembrī, 2014 (EET) :: Jā dzēst visas izņemot tās divas kuras ir norādītas manā profilā! Būtu pats to izdarījis, bet neviens man nav pateicis kā to var darīt! {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 11:37, 3 decembrī, 2014 (EET) :::Dzēšanas privilēģijas ir tikai adminiem :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:42, 3 decembrī, 2014 (EET) :::: Tā jau šķita! Tad varēsi izdzēst?! {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 11:45, 3 decembrī, 2014 (EET) :::::Jā, tūlīt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:46, 3 decembrī, 2014 (EET) ::::: Paldies! {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 11:46, 3 decembrī, 2014 (EET) ::::::Uff... gatavs. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:59, 3 decembrī, 2014 (EET) == Ungārijas pilsētu uzskaitījums == {{ping|Edgars2007}} Vai vari paskatīties kāpēc pie raksta [[Ungārijas pilsētu uzskaitījums]] ir nepareizas valodu uzstādījumi uz cituvalodu Vikipēdijām... ? ‎{{ping|ScAvenger}} Vai vari paskatīties rakstā [[Ungārijas pilsētu uzskaitījums]] ir nepareizi noradīts raksts uz citu valodu vikipēdijām. Tur vajag norādīt saiti uz šo: https://hu.wikipedia.org/wiki/Magyarorsz%C3%A1g_v%C3%A1rosainak_list%C3%A1ja [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] :Ar ko šie uzskaitījumi atšķiras? Mūsējais, nepilnīgais, kā reize ir tuvāks tam starpviki saitēs esošajam. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 08:12, 4 decembrī, 2014 (EET) :: {{ping|ScAvenger}} Pašlaik es veidoju pilno sarakstu ar visām pilsētām. Tā ka varētu samainīt, jau! Drīz būs gatavs! --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 08:25, 4 decembrī, 2014 (EET) :::Darīts. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:24, 4 decembrī, 2014 (EET) == .. vietas kartes == {{ping|ScAvenger}} {{ping|Kikos}} Varat, paskatīties, kas nav kārtībā ar šīm vietas kartēm [[Veidne:VietasKarte Krasnojarskas novads|Krasnojarkas]] un [[Veidne:VietasKarte Magadanas apgabals|Magadanas apgabaliem]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 18:22, 24 decembrī, 2014 (EET) :Kas tieši nav kārtībā? Mēs neprotam lasīt domas :) Parādi piemēru (kaut vai šajā diskusijā). --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:50, 24 decembrī, 2014 (EET) {{ping|ScAvenger}} {{ping|Kikos}} Ieskatieties, kāpēc punkti nesalec pareizakās vietās: :Vajadzēja x un y apakšlapas kopēt no krievu Vikipēdijas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:11, 25 decembrī, 2014 (EET) == Tavs paraksts == Lai citi saņemtu ziņu, ka tu esi lietojis {{tl|ping}} veidni ar attiecīgajiem lietotāju vārdiem, tev '''tajā pašā labojumā''' ir jāieliek tās paraksta četras tildes (t.i., jānospiež tā paraksta poga), citādi lietotāji nesaņems paziņojumu par to, ka tu esi viņus ''pingojis''. Manuāla paraksta pievienošana (ar roku ievadīts laiks u.t.t.) nederēs. Savu parakstu mainīt vari uzstādījumos. Ja nepatīk saite "diskusija", tad [[Special:Preferences]] šeit sadaļā "Paraksts" ieraksti tajā laukā (jākopē bez šiem {{tag|pre}}): <pre>[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]</pre> un ieliec ķeksi pie "Vienkāršs paraksts (bez automātiskās saites)". --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:17, 25 decembrī, 2014 (EET) == Pilsētu kartes == Godājamais! Vai Jums pašam neliekas, ka tā vienkārši iepļeckātas kartes čakarē rakstus? Nu tā kā govei segli reizēm :( Varbūt ir vērts ieguldīt vēl mazliet darba, lai tas neizskatītos tik tizli? Nu vismaz kā [[Ļvovas apgabals]], kur ir pilsētu saraksts, vai kā [[Burgenlande]], kur karte ielikta tabulā. [[Čeļabinskas apgabals]] ir vienkārši satriecošs - jau pats raksts ir mazs un nevarīgs un tad vēl tā karte... Neņem ļaunā, bet šie efekti pārvēršas par defektiem. Diemžēl. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 20:24, 28 decembrī, 2014 (EET) == Pilsētu uzskaitījumu raksti == Lapās * [[Beļģijas pilsētu uzskaitījums]] * [[Bosnijas un Hercegovinas pilsētu uzskaitījums]] * [[Čukotkas autonomais apvidus]] * [[Čerņigovas apgabals]] * [[Doneckas apgabals]] * [[Kazahstānas pilsētu uzskaitījums]] * [[Luhanskas apgabals]] * [[Rumānijas pilsētu uzskaitījums]] * [[Serbijas pilsētu uzskaitījums]] viens vai daži punkti kartēs neattēlojas pareizi (ārpus kartes), tā tam vismaz vajadzētu būt. Lūgums salabot. Instrukcijas: # atveram labošanas režīmā # nospiežam "Parādīt pirmskatu" # nospiežam "Parsētāja profilēšanas dati" lapas apakšā # apakšā nospiežam "rādīt" zem Lua logs # salabojam attiecīgās vietas (atrodas pie parametra "Label"). Ja ir jautājumi, droši uzdod. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:57, 4 martā, 2015 (EET) ::'''Done!''' Nezināju par šādu lietu, paskatīšos arī pārējās kartes tagad!--[[Lietotājs:Kleivas]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 8:49, 5 martā, 2015 (EET) :::Es viņu tikai vakar ieviesu. Pārējās kartes vari neskatīties. Visas, kur šādi rezultāti parādās, es jau nosaucu. Tie raksti ir [[:Kategorija:Vietas kartes ar iespējamām kļūdām|šīs kategorijas]], tur vēl ir divi Tevis veidotie raksti; pārējos vari neskatīties. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:31, 5 martā, 2015 (EET) :::: Nesaprotu kas vainas ir '''Čukotkas autonomais apvidus''' --[[Lietotājs:Kleivas]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 9:34, 5 martā, 2015 (EET) :::::Labi, vēlāk apskatīšos. Salaboju, teiksim tā - bija nepareizs kods kartei. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:37, 5 martā, 2015 (EET) == Translating the interface in your language, we need your help == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Hello Kleivas, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done! [[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]] Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:07, 26 aprīlī, 2015 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&oldid=12031713 --> == Starpviki saites rakstiem par administratīvajiem iedalījumiem == Skatos, ka vairākiem rakstiem par konkrētas valsts administratīvo iedalījumu ir nepareizas starpviki saites, piemēram, [[Hondurasas administratīvais iedalījums]] ir savienots ar [[:d:Q728145|Hondurasas departamentiem]] nevis tik tiešām ar [[:d:Q15097620|administratīvo iedalījumu]]. Un to esmu ievērojis vairākiem rakstiem par administratīvajiem iedalījumiem. Vajadzētu pareizi salikt starpviki saites... -- [[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 23:50, 21 jūlijā, 2015 (EEST) :: {{ping|Treisijs}} Tas ir tādēļ ka vispār angļu valodā nav tāda precīza raksta. Latviski vieglāk ir ja visi līdzīgie raksti būtu ar identiskiem nosaukumiem (kaut vai meklēšanai). Citiem cilvēkiem vieglāk būtu atrast to, ko viņi vēlas. Citādi kā viņš var zināt vai Hondurasā ir departamenti, rajoni, pagasti vai vēl kaut kas! Ir jāpieņem, jo jāsaprot, ka Vikipēdiju izmanto arī citi cilvēki kuriem nav tik plašas zināšanas.... Varbūt jāpajautā pārējiem Vikipēdistiem, kuram viņi piekrīt?! --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]]) 7:40, 22 jūlijā, 2015 (EEST) ::: Piekrītu Tev, ka vieglāk atrast pēc atslēgas vārdiem ‘Hondurasas administratīvais iedalījums’, bet es vairāk par starpviki saitēm. Ja ir divi varianti — [[:d:Q728145|Hondurasas departamenti]] un [[:d:Q15097620|Hondurasas administratīvais iedalījums]] —, tad vajadzētu izvēlēties tomēr to precīzāko variantu pat tad, ja angļu Vikipēdijā nav šāda raksta. Angļu Vikipēdijā daudz kas nav. Piemēra pēc gribas nosaukt, ka angļu valodas Vikipēdijā nav raksta par [[dzelzceļš|dzelzceļu]] vai par [[gaiss|gaisu]]. PS: Kāds citiem Vikipēdijas lietotājiem ir viedoklis par šo jautājumu? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 00:26, 23 jūlijā, 2015 (EEST) ::::Piekrītu Treisijam. Jāliek uz atbilstošāko rakstu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:49, 23 jūlijā, 2015 (EEST) ::::: {{ping|Treisijs}} {{ping|Edgars2007}} Bet ko darīt ja tāds vispār nevienā Vikipēdijā nepastāv!? Vai tad paliks bez saitēm! Kleivas! 12:58, 23 jūlijā, 2015 (EEST) ::::::Ja tādi raksti būs, tad to varam atsevišķi apspriest. Bet domāju, ka vismaz vēl vienā Vikipēdijā noteikti būs, vismaz no lielajām (vācu, franču, itāļu, nīderlandiešu, poļu, krievu). --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 13:18, 23 jūlijā, 2015 (EEST) Kāpēc tu turpini likt nepareizas starpviki saites? Tikko pusstundu veltīju, lai pēdējiem taviem rakstiem saliktu tās pareizi. Lūdzu turpmāk liec pareizas, lai nav bardaka, un man nebūtu jātērē laiks, labojot tās (tā vietā varētu darīt kaut ko citu Vikipēdijas uzlabošanas nolūkos). --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 00:24, 28 jūlijā, 2015 (EEST) :: Mazajām valstīm nav administratīvo iedalījumu rakstu lapas. Vismaz neesmu atradis. Kleivas! 07:32, 28 jūlijā, 2015 (EEST) ::: Vakar ievēroju, ka krievu valodas Vikipēdijā visām valstīm ir administratīvā iedalījuma raksti, tāpēc aicinu sasaistīt latviešu rakstu ar krievu rakstu. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 10:55, 28 jūlijā, 2015 (EEST) :::: Paldies, pamanīju! Kleivas! 11:16, 28 jūlijā, 2015 (EEST) == Karogi == Sveiks! Piebremzē ar tiem karogiem navigācijas veidnēs. Nepiekrītu, ka tā ir labāk. Vispirms izdiskutēsim. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2015. gada 15. decembris, plkst. 12.17 (EET) :: Atvērts esmu priekš diskusijas! Vienkārši likās uzskatāmi! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2015. gada 15. decembris, plkst. 12.20 (EET) :::Pievienojos Papuasam. Man arī lec acīs tas raibums. Nemaz nav uzskatāmi.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2015. gada 15. decembris, plkst. 18.49 (EET) ::::Ar karogiem veidne kļūst par pārāk smagu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 16. decembris, plkst. 12.40 (EET) ::::: Ok! Paldies, tad nelikšu! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2015. gada 18. decembris, plkst. 09.34 (EET) == Saraksti no Wikidata == [[:d:Wikidata:Project chat#Looking for list article editors|Šis tevi varētu interesēt]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 20. jūnijs, plkst. 18.25 (EEST) == kārtējā prastā paviršība? == apskaties, lūdzu, šo: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Arm%C4%93nijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums&curid=264010&diff=2574374&oldid=2574373 labojumu]. kur ņēmi, ka vairāk kā puse Armēnijas iedzīvotāju dzīvo Erevānā? vai pats izdomāji? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 28. augusts, plkst. 15.37 (EEST) == {{subst:#switch:lv|es=CEE Primavera 2016 Encuesta|#default= CEE Spring 2016 Survey|hu=CEE Tavasz 2016 kérdőív|sq=Anketa e CEE Spring 2016|et=Kesk- ja Ida-Euroopa kevad (CEE Spring) 2016 küsitlus|tr=Orta ve Doğu Avrupa (CEE) Baha... == [[File:Logo CEE-t.png|right|170px]] Sveiks, '''CEE Spring 2016''' dalībniek! Starptautiskie konkursa organizatori lūdz tev aizpildīt aptauju par konkursu. Tā ir ļoti īsa. Tā dos mums statistikas datus un ļaus uzlabot nākamo konkursu. '''Lūdzu aizpildi šo aptauju: https://wikimedia.qualtrics.com/jfe/form/SV_eLP1PKZWjSpIi45''' Ar laba vēlējumiem, <br />-- [[:m:user:Ата|Ата]], izmantojot [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|masu paziņojumus]] 2016. gada 10. septembris, plkst. 16.28 (EEST) <!-- Message sent by User:Base@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Base/MassMessage/CEE_Spring-2016-participants&oldid=15897871 --> == Nikolai Noskovs == Здравствуйте уважаемый Kleivas! Я не знаю латышского и конечно помню Новую волну в Юрмале, но для вас делаю заказ: вы сможете на вашем языке статью про рок-музыканта Николая Носкова? Если вы сделаете эту статью, то я вам буду очень благодарна! Спасибо! --[[Special:Contributions/178.71.220.64|178.71.220.64]] 2016. gada 3. novembris, plkst. 18.17 (EET) == Jāizlabo kļūda == Lūdzu, savā rakstā [[Igaunijas prezidentu uzskaitījums]] izlabo kļūdu tekstā pie Lennarta Meri portreta. Šis ir neliels brīdinājums. Nedrīkst strādāt tik pavirši. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 7. janvāris, plkst. 19.13 (EET) == Kleivas, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.04 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.54 (EEST) == Reformu partija == sveiks! vēršu uzmanību, ka raksts [[Reformu partija]] ir nozīmju atdalīšanas lapa. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 1. augusts, plkst. 22.37 (EEST) == Izaicinājums == Izaicinājums Tevi panākt ir pieņemts... būs interesantāk :) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 9. februāris, plkst. 15.56 (EET) :: {{ping|Treisijs}} Reiss atcēlās uz rītu! Šovakar vēl varu aizbēgt! :D [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2018. gada 9. februāris, plkst. 21.50 (EET) == Nozīmju atdalīšanas saišu palīgs == Sveiks! Iesaku [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|iestatījumos]] ieslēgt "highlightDisambig", tas ļaus redzēt, kuras saites ved uz "nozīmju atdalīšanu" — olimpiskajos rakstos pa kādai vēl palicis. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 2. marts, plkst. 18.39 (EET) == Serbu Republika un Serbija un Melnkalne olimpiskajās spēlēs == Skatos, ka rakstu [[Serbija un Melnkalne olimpiskajās spēlēs]] esi saistījis ar [[Serbu Republika|Serbu Republiku]] (skatīt [[Vikipēdija:CEE Spring 2018/Loterija|CEE Spring 2018/Loterija]]). Man liekas, ka tas nav īsti korekti. Serbu Republika atrodas [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 16. aprīlis, plkst. 20.57 (EEST) ::Tev taisnība![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2018. gada 17. aprīlis, plkst. 10.42 (EEST) == UNESCO koordinātas == [[:Kategorija:Vietas kartes ar iespējamām kļūdām|Kategorijā]] ieklīduši daži Tavi raksti. Lūgums apskatīties. Darām šādi: * atveram lapu labošanas režīmā * nospiežam "Parādīt pirmskatu" * Atveram tabulu (padaram redzamu) "Parsētāja profilēšanas dati", beigās ir "LUA žurnāls". * Vikikodā sameklējam pareizo "pinu" un cenšamies kaut ko izdarīt ar to :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 12. maijs, plkst. 09.34 (EEST) == Dabas skati Vikipēdijā 2018 == Sveiki! Aicinu Tevi piedalīties mūsu kopienas organizētajā fotokonkursā "Dabas skati Vikipēdijā 2018"! Vairāk informācijas [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|šeit]]. --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.50 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.37 (EEST) == Vikipēdiešu sanākšana == Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. Tev pienākusi arī paciņa no Austrijas kā pateicība par sniegumu CEE Spring 2018 konkursā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.12 (EET) ::{{ping|Papuass}} Nebūšu, jo tieši trešdienas vakarā aizlidoju prom no ziemas uz vasaru![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 09.07 (EET) == Iekavas (10.05.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Ziemeļkoreja]] (PRK) |} Paldies! <!-- --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 17.02 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Ziemeļkoreja]] (PRK) |} Paldies! <!-- --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 18.02 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Ziemeļkoreja]] (PRK) |} Paldies! <!-- --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 19.02 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Ziemeļkoreja]] (PRK) |} Paldies! <!-- --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 20.02 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Ziemeļkoreja]] (PRK) |} Paldies! <!-- --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 21.02 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Ziemeļkoreja]] (PRK) |} Paldies! <!-- --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 22.02 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Ziemeļkoreja]] (PRK) |} Paldies! <!-- --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 23.02 (EEST) == Iekavas (26.06.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3083673 šis labojums] lapā [[Teniss olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Teniss olimpiskajās spēlēs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>izcīnījuši [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportisti — 43 olimpiskās medaļas <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>17 zelta, 14 sudraba un 12 bronzas nedaļas. Taču [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]] tenisisti |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 27. jūnijs, plkst. 00.02 (EEST) == Iekavas (08.08.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3097808 šis labojums] lapā [[Francija olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Francija olimpiskajās spēlēs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>vasaras olimpiskās spēles |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 8. augusts, plkst. 12.02 (EEST) == [[:Attēls:Wrestling, Rio 2016.png|Wrestling, Rio 2016.png]] == {{Informācija-autortiesības|Wrestling, Rio 2016.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :: {{ping|Edgars2007}} un tu nevari, palīdzēt un novērst vienkāršu kļūdu, nevis draudēt! Paldies! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 21.09 (EEST) :::To tak dara bots, kurš licenci nevar izdomāt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 22.19 (EEST) :::: {{ping|Edgars2007}} Tad gaidu, kad tikšu bloķēts. Būs vairāk laika citām lietām. [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 22.22 (EEST) :::::Jā, tas ir pilnībā automātisks process, kurā cilvēks nav iesaistīts. Par bloķēšanu - neuzprasies ;) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 1. oktobris, plkst. 10.51 (EEST) ::::::Neviens tevi par tādu nieku netaisās bloķēt, vienkārši vajag atcerēties ielikt licenci, tad tādu paziņojumu nebūs. Tāpat arī izcelsmes avots ir vajadzīgs, angļu lapā ir, var vienkārši nokopēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 1. oktobris, plkst. 11.21 (EEST) == Iekavas (14.10.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3122954 šis labojums] lapā [[Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <span style="color:red;font-weight:bold;">&#123;</span> |} Paldies! <!-- (0, 0, 1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 14. oktobris, plkst. 16.02 (EEST) == Iekavas (31.10.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3129138 šis labojums] lapā [[Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <span style="color:red;font-weight:bold;">&#123;</span> |} Paldies! <!-- (0, 0, 1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 31. oktobris, plkst. 13.02 (EET) == Olimpiskās dalības == sveiks! vai vari paskaidrot, kādēļ dzēs dalības tabulas valstu olimpiskajos rakstos? vai plāno kautko veidot to vietā? manuprāt, tās tabulas bija gluži labas un varētu palikt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 19. decembris, plkst. 23.24 (EET) :: Dublējās informāciju, jo tas jau viss bija redzams, neaudz augstāk, infokastē! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 09.02 (EET) :::ok, tad pamatojums ir skaidrs. itkā jau tās izvērstāas tabulas rakstos likās tīri glītas, žēl, ka tiek mestas laukā. bet nu labi, ka vismaz ar pamatojumu :) veiksmi vikidarbā! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 09.13 (EET) ::::Jācer, ka atgriezīsies, kad būs uz ko saites salikt :) --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 10.50 (EET) :::::katrā ziņā gribu uzteikt aktīvo un apjomīgo darbu pie olimpiskās tematikas aprakstīšanas un apkopošanas. tāpat arī darba kvalitātes uzlabošanu! un pajautāt - kādi ir tavi plāni [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] aprakstīšanai? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 11.20 (EET) :::::: Centīšos, kaut ko rakstīt! Gaidu, kad nāks tuvāk, lai ir precīza un pilnīga informācija. Man nepatīk rakstīt nākotnes formā tādēļ gaidu konkrētus notikumus un tad jau redzēsim![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 11.30 (EET) == Iekavas (27.02.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=ātrslidošanā gan īsajā distancē (1500 metri), šis labojums] lapā [[Latvija 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvija 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>startēja. [[Haralds Silovs]] kļuva par pirmo sportistu ziemas olimpiskajās spēlēs, kurš startēja <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;&#91;</span>ātrslidošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 27. februāris, plkst. 22.02 (EET) == Iekavas (27.04.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3209626 šis labojums] lapā [[Georgijs Orfanidis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Georgijs Orfanidis|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 27. aprīlis, plkst. 20.02 (EEST) == Moving your photos to Commons == Hi Kleivas! You have uploaded a lot of photos to lv.wiki and I would like to move them to Commons. To get the best results files need to be prepared so that they match the templates on Commons. Otherwise information will be lost or changed into something incorrect. As far as I can see you have uploaded 13 files in [[:Kategorija:All free media]]. I have moved them to [[:Kategorija:Files uploaded by User:Kleivas]] so that is easier to locate them. Perhaps you can help check if they are your files or from another wikipedia for example. Do you have a category for files that are uploaded to Commons? The license on the files is <nowiki>{{CC-BY-SA-3.0|Kleivas}}</nowiki> and it seems that it will also work if the file is moved to Commons. But we can also change the template to <nowiki>{{self|author=[[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]]|cc-by-sa-3.0}}</nowiki>. Once moved to Commons it will look a bit like on [[:c:File:Maiznīcas iela.JPG]]. Do you have any preference on how it looks? I will change it with my bot if you agree with the alternative way so you do not have to change it manually :-) I know that perhaps there will be a few files that may not be possible to move to Commons because of {{tl|FoP-Latvia}} so I think that the template should be added to all files that can't be moved to Commons. Many of the files does not have a description. It can either be added manually or the bot can add the file name as the description. It will not always be a good name but perhaps it is better than no name at all. For all the photos taken by you I can add {{tl|own}} in source field with my bot and [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] in author field. Let me hear what you think :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 29. jūnijs, plkst. 21.33 (EEST) == Iekavas (10.07.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3275333 šis labojums] lapā [[Dimitrijs Delijannis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Dimitrijs Delijannis|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#91;&#91;Kategorija:Vieglatlēti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&#93;&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;&#93;</span> |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 10. jūlijs, plkst. 20.02 (EEST) == Wiki Loves the Olympics 2020 == [[:m:Wiki Loves the Olympics 2020|Konkurss tieši tev]]! --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 17. jūlijs, plkst. 15.24 (EEST) == Iekavas (30.10.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3318666 šis labojums] lapā [[Klemāns]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Klemāns|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>''Klemāns''' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#123;&#123;val&#124;fr&#124;Clément&#125;&#125; ir franču uzvārds. Cilvēku ar šādu uzvārdu: |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 30. oktobris, plkst. 19.02 (EET) == Iekavas (17.12.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3337775 šis labojums] lapā [[1979. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1979. gads|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * &#91;&#91;7. februāris&#93;&#93; — &#91;&#91;Jozefs Mengele&#93;&#93; (''Josef Mengele''), vācu ārsts (dzimis &#91;&#91;1911&#93;&#93;. gadā)<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span><p>&#93; — &#91;&#91;Deniss Gabors&#93;&#93; (''Dennis Gabor''), ungāru izcelsmes britu fiziķis (dzimis &#91;&#91;1900&#93;&#93;. gadā)<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span><p>vasaras olimpiskās spēles&#124;1900. gada vasaras olimpisko spēļu&#93;&#93; dalībnieks (dzimis &#91;&#91;1874&#93;&#93;. gadā)<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span><p>&#93; — &#91;&#91;Zulfikārs Ali Bhuto&#93;&#93; (''Zulfikar Ali Bhutto''), Pakistānas politiķis (dzimis &#91;&#91;1928&#93;&#93;. gadā)<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span><p>&#91;19. aprīlis&#93;&#93; — &#91;&#91;Vilhelms Bitrihs&#93;&#93; (''Wilhelm Bittrich''), vācu karavīrs (dzimis &#91;&#91;1894&#93;&#93;. gadā)<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> |} Paldies! <!-- (-5, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 17. decembris, plkst. 23.02 (EET) == Franči bez vārda == Iesaku laicīgi jau saukt rakstus formā "Uzvārds (vingrotājs)". Vismaz daļai uzvārdu jau šobrīd nāk prātā personas ar citu vārdu. Vēlāk sanāks daudz pārvietošanas un saišu labošanas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 27. decembris, plkst. 23.29 (EET) == Iekavas (29.12.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3342988 šis labojums] lapā [[Rezerfords]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Rezerfords|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>''Rezerfords''' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#123;&#123;val&#124;en&#124;Rutherford&#125;&#125; ir skotu un ziemeļangļu izcelsmes uzvārds. |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 29. decembris, plkst. 16.02 (EET) == Iekavas (20.01.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3354744 šis labojums] lapā [[Terjē]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Terjē|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>''Terjē''' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#123;&#123;val&#124;fr&#124;Terrier&#125;&#125; var būt: |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. janvāris, plkst. 18.02 (EET) == Iekavas (05.02.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3363932 šis labojums] lapā [[1950. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1950. gads|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>&#91;3. aprīlis&#93; — &#91;&#91;Kurts Veils&#93;&#93; (''Kurt Weill''), vācu komponists (dzimis 1900. gadā) |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 5. februāris, plkst. 17.02 (EET) == Iekavas (13.02.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3367746 šis labojums] lapā [[Bertrāns]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Bertrāns|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * &#91;&#91;Žozefs Bertrāns (peldētājs)&#93;&#93; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>(''Joseph Bertrand''; 1879—?) — fraņcu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 13. februāris, plkst. 21.02 (EET) == Iekavas (30.05.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3423197 šis labojums] lapā [[11. februāris]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:11. februāris|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Likebergs&#93;&#93; (''Peder Lykkeberg''), dāņu peldētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>&#91;1944&#93;. gadā) |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 30. maijs, plkst. 20.02 (EEST) == Iekavas (20.01.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3541220 šis labojums] lapā [[Agafonovs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Agafonovs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: '''Agafonovs''' &#123;&#123;val&#124;ru&#124;Агафо́нов&#125;&#125;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> ir &#91;&#91;krievu valoda&#124;krievu&#93;&#93; izcelsmes uzvārds. |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 21.02 (EET) == Iekavas (25.01.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3543437 šis labojums] lapā [[Tomass Dukurs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Tomass Dukurs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;&#40;</span>Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs&#125;&#125;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;&#125;</span> |} Paldies! <!-- (2, 0, -2, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. janvāris, plkst. 10.02 (EET) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3543438 šis labojums] lapā [[Endija Tērauda]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Endija Tērauda|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;&#40;</span>Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;&#125;</span> |} Paldies! <!-- (2, 0, -2, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. janvāris, plkst. 11.02 (EET) == Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs == Vai tiešām visu vajadzēja dzēst ārā no vecās raksta versijas? Neko nevarēja atstāt vai pārvietot? --[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2022. gada 1. februāris, plkst. 23.17 (EET) :: Tur nekas nebija pabeigts līdz galam! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 09.16 (EET) :::Uztaisam botu, kurš izdzēš visus rakstus ar "īss-aizmetnis" veidni :) Bet, labi, nestrīdēšos. --[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 09.32 (EET) ::: Tāpat īsti neuzskatu par pieņemamu pilnīgi izdzēst cita lietotāja devumu bez pamatojuma (turklāt šo informāciju neieliekot rakstā). Ja ir kas nepabeigts, tad laba ideja ir to pabeigt. :) --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.00 (EET) ::::jā, lai arī cik man pašam nepatīk uz to skatīties, dzēst esošo saturu nebija skaisti. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.15 (EET) ::::es gan piemetināšu, ka jā, noteikti ir keisi, kad labāk ir rakstā atstāt divas rindiņas teksta, izdzēšot 98% satura. bet tie ir izņēmuma gadījumi. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.51 (EET) :::: {{ping|DJ EV}} {{ping|Edgars2007}} Vai tiešām rakstā ir jāsaglabā sadaļa ('''Turnīri'''), kas ir pilnīgi tukšas tabulas. Šo sadaļu vispārīgajā rakstā uzskatu pilnīgi par bezjēdzīgu, jo tā ir vīriešu turnīra sadaļa. Ja taps šāds raksts tad tur iekļausim. Pašlaik tā lapa ir nebaudāma un nelasāma.[[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2022. gada 3. februāris, plkst. 21.03 (EET) == Iekavas (28.06.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3640299 šis labojums] lapā [[Beržess]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Beržess|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>''Beržess''' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#123;&#123;val&#124;fr&#124;Bergès&#125;&#125; var būt: |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 28. jūnijs, plkst. 07.02 (EEST) == Iekavas (04.08.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3666406 šis labojums] lapā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#124; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;&#91;</span> |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 10.02 (EEST) == Iekavas (27.09.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3693272 šis labojums] lapā [[Belenijs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Belenijs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>'Belenijs''' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#123;&#123;val&#124;en&#124;Balleny&#125;&#125; var būt: |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 27. septembris, plkst. 10.02 (EEST) == Iekavas (29.09.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3694478 šis labojums] lapā [[Barka]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Barka|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * &#91;&#91;Hanibāls Barka&#93;&#93; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>''Hannibal Barca''; 247. g.p.m.ē. — 183. g.p.m.ē.<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span> — Kartāgas republikas senators un karavadonis |} Paldies! <!-- (1, 0, -1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. septembris, plkst. 16.02 (EEST) == Iekavas (25.10.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3712017 šis labojums] lapā [[Papa]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Papa|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * &#91;&#91;Irēne Papa&#93;&#93; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>''Ειρήνη Παππά''; dzimusi kā '''Irēne Leleku''' (''Ειρήνη Λελέκου''; 1929—2022) ― grieķu aktrise un |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. oktobris, plkst. 19.02 (EEST) == Modulis:Country alias == Hello! Can you open the Country alias module for editing so I can add flags on my own. I know that the page is locked so only administrators can edit it. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 18.15 (EET) == Articles about nations at the Olympic Games == Hello! Can you add articles about nations at the Olympic Games?. Then I mean all the nations which has participated at the Olympics from 1896 until today. I will give the time that you need to do this it requires resources and time to do it and also the interest to bother with it. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 15.50 (EEST) == Module:Country alias == Hello! Is it possible for you to copy the current version of the Country alias module?. The version you use was the first created version of the module. Since then the module has changed very much. I have added a data module and there I have added the correct flags as well as correct competition names and also correct some names of the nations. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2023. gada 4. oktobris, plkst. 16.40 (EEST) == Template:Nations at the Olympics == Hello! Can you add templates for nations at both the Summer and Winter Olympics. It should be for all games from 1896 until today?. [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 5. decembris, plkst. 15.54 (EET) == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 18.57 (EEST) == Iekavas (07.07.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4491544|page=1992. gads|debug=(0, -2, 0, 0)|list=yes|remaining=[[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste){{!}}Konservatīvā partija]]. ** par [[Albānija]]s prezidentu<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>] kļuva [[Sali Beriša]], anatā nomainot pagaidu prezidentu [[Peters Arbnori{{!}}Peteru Arbnori]]. * [[ [Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste){{!}}Konservatīvā partija]]. ** par [[Albānija]]s prezidentu]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> kļuva [[Sali Beriša]], anatā nomainot pagaidu prezidentu [[Peters Arbnori{{!}}Peteru Arbnori]]. * [[10.|lines=5}} == Iekavas (08.07.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4491999 šis labojums] lapā [[1851. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1851. gads|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Venēcija{{!}}Venēcijā]] notika [[Džuzepe Verdi{{!}}Džuzepes Verdi]] operas &quot;[[Rigoleto]]&quot; pirmizrāde. [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4492230 šis labojums] lapā [[Aina]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Aina|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: sievietes vārds (8. oktobris). [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4492203 šis labojums] lapā [[1821. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1821. gads|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Nikaragva]], [[Salvadora]] deklarēja neatkarību no [[Spānija]]s. === Nezināms datums === * izveidoti <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[Meksikas bruņotie spēki]. == Dzimuši == * [[16. februāris]] — [[Heinrihs Barts]] (&#x27;&#x27;Heinrich |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 21.20 (EEST) == Vietvārdi == * [[Aina (pilsēta)]] — pilsēta [[Apvienotie Arābu Emirāti]]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>Apvienotajos Arābu Emirātos]]; * [[Ainaseņš]] — upe, [[Malta (upe){{!}}Maltas]] kreisā krasta pieteka. == Vietvārdi == * [[Aina (pilsēta)]] — pilsēta [[Apvienotie Arābu Emirāti]]]Apvienotajos Arābu Emirātos<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>]; * [[Ainaseņš]] — upe, [[Malta (upe){{!}}Maltas]] kreisā krasta pieteka. &#123;&#123;nozīmju atdalīšana&#125;&#125; == Vietvārdi == * [[Aina (pilsēta)]] — pilsēta [[Apvienotie Arābu Emirāti]]]Apvienotajos Arābu Emirātos]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>; * [[Ainaseņš]] — upe, [[Malta (upe){{!}}Maltas]] kreisā krasta pieteka. &#123;&#123;nozīmju atdalīšana&#125;&#125; |} Paldies! <!-- (0, -3, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 21.20 (EEST) == Aprīlis == * [[8. aprīlis]] — dibināts ASV finanšu pakalpojumu uzņēmums &#x27;&#x27;[[Western Union]]&#x27;&#x27;. == ??? == Venēcija{{!}}Venēcijā]] notika [[Džuzepe Verdi{{!}}Džuzepes Verdi]] operas &quot;[[Rigoleto]]&quot; pirmizrāde. == Aprīlis == * [[8. aprīlis]] — dibināts ASV finanšu pakalpojumu uzņēmums &#x27;&#x27;[[Western Union]]&#x27;&#x27;. == Maijs == 1774]].) * [[1. februāris]] — [[Mērija Šellija]] (&#x27;&#x27;Mary Shelley&#x27;&#x27;), angļu rakstniece, dzimusi [[1797]].<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> * [[18. februāris]] — [[Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi]] (&#x27;&#x27;Carl Gustav Jacob Jacobie&#x27;&#x27;), vācu |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 15.40 (EEST) == Iekavas (19.07.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4496048|page=1996. gads|debug=(0, 1, 0, 0)|list=yes|remaining=notika [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss{{!}}41. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā{{!}}Īrija]s pārstāve &#x27;&#x27;[[Eimāra Kvinna]]&#x27;&#x27; ar dziesmu &#x27;&#x27;[[The Voice]|lines=0}} {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4496047|page=1995. gads|debug=(0, 1, 0, 0)|list=yes|remaining=notika [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss{{!}}40. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā{{!}}Norvēģija]s pārstāvji &#x27;&#x27;[[Secret Garden]]&#x27;&#x27; ar dziesmu &#x27;&#x27;[[|lines=0}} [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4496118 šis labojums] lapā [[1935. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1935. gads|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: iebruka [[Etiopija{{!}}Etiopijā]]. * [[3. oktobris]] — sākās [[Otrais Itālijas—Etiopijas karš]]. Tas ilga līdz <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[1937. gads{{!}}1937. fada [[19. februāris{{!}}19. februārim]]. == Decembris == * [[18. decembris]] — [[Etiopija{{!}}Etiopijā]]. * [[3. oktobris]] — sākās [[Otrais Itālijas—Etiopijas karš]]. Tas ilga līdz [<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>1937. gads{{!}}1937. fada [[19. februāris{{!}}19. februārim]]. == Decembris == * [[18. decembris]] — par |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. jūlijs, plkst. 21.40 (EEST) == OSM kartes == Tevi nemulsina, ka iebāžot tās kartes, sačakarējas raksta formatējums, bildes aizpeld utt? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 22. jūlijs, plkst. 16.30 (EEST) :Tad kāds ir risinājums? [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2026. gada 22. jūlijs, plkst. 16.31 (EEST) ::Skatīties, ko dari. Pārbaudīt, vai karte attēlo to, kas paredzēts (nevis vietu okeānā), vai neaizpeld attēli tekstā. Un vai vispār šī karte šajā rakstā ir nepieciešama. Tas, ka tu māki to ielikt, nenozīmē, ka tā karte rakstā ir vajadzīga.--[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 23. jūlijs, plkst. 09.02 (EEST) == Iekavas (22.07.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4497583 šis labojums] lapā [[2019. gads sportā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2019. gads sportā|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: aprīlis]] — [[Beļģija{{!}}Beļģijā]] notika [[2019. gada Flandrijas tūre{{!}}Flandijas tūre]] riteņbraukšanā<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>], kur uzvarēja itāļu riteņbraucējs [[Alberto Betiols]] no &#x27;&#x27;[[EF Education–EasyPost]]&#x27;&#x27; komandas. * aprīlis]] — [[Beļģija{{!}}Beļģijā]] notika [[2019. gada Flandrijas tūre{{!}}Flandijas tūre]] riteņbraukšanā]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>, kur uzvarēja itāļu riteņbraucējs [[Alberto Betiols]] no &#x27;&#x27;[[EF Education–EasyPost]]&#x27;&#x27; komandas. * |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūlijs, plkst. 20.20 (EEST) == Iekavas (10.08.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4505435|page=Itālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(0, 0, 0, -2)|list=yes|remaining=Parīze&#125;&#125; {{!}} date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] {{!}} competitors = <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>25 (zināmi 24 vīrieši un 1 sieviete) {{!}} sports = 6 {{!}} flagbearer = {{!}} rank Kopā {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Jāšana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}}left{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>2&#125;&#125;{{!}}[[Uberto Viskonti di Madrone]] &lt;br/&gt; [[Džans Džordžo Trisīno]] &lt;br/&gt; &#x27;&#x27;vairāki nezināmi Trisīno]] &lt;br/&gt; &#x27;&#x27;vairāki nezināmi sportisti&#x27;&#x27;&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}}left{{!}}1&#125;&#125;{{!}}[[Elvīra Gerra]]&#125;&#125; {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>3&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Paukošana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}} yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}}left{{!}}1&#125;&#125;{{!}}[[Kamillo Pavanello]]&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;1&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- ! Kopā: (6 sporta veidi) {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>24 {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} &gt;25 {{!}}} [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4505431 šis labojums] lapā [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1900. gada vasaras olimpiskās spēles|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: 1900. gada vasaras{{!}}2&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}AUT{{!}}1900. gada vasaras{{!}}16&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}BEL{{!}}1900. gada vasaras{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}BOH{{!}}1900. gada vasaras{{!}}7&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}DEN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}14&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}} IND{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}IRI{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}ITA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>25&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}CAN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}2&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}RU1{{!}}1900. gada vasaras{{!}}4&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}} old&#125;&#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles&#125;&#125; &#123;&#123;s-ttl{{!}}70px<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>] &lt;br /&gt; &#x27;&#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&#x27;&#x27; &lt;br /&gt; &#123;&#123;flaga{{!}}Francija&#125;&#125; Parīze 1900 &lt;br /&gt; II old&#125;&#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles&#125;&#125; &#123;&#123;s-ttl{{!}}70px]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> &lt;br /&gt; &#x27;&#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&#x27;&#x27; &lt;br /&gt; &#123;&#123;flaga{{!}}Francija&#125;&#125; Parīze 1900 &lt;br /&gt; II |} Paldies! <!-- (0, 0, 0, -1) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 22.00 (EEST) {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4505418|page=Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(0, 0, 0, -1)|list=yes|remaining=Parīze&#125;&#125; {{!}} date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] {{!}} competitors = <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65 (visi vīrieši) {{!}} sports = 10 {{!}} flagbearer = {{!}} rank = 5 {{!}} gold 11&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Jāšana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}}left{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>11&#125;&#125;{{!}}[[Emē Hāgemans]] &lt;br/&gt; [[Pols Lambērs]] &lt;br/&gt; [[Konstants van Langendonks]] &lt;br/&gt; [[Žoržs der Pūls]] &lt;br/&gt; [[Etjēns van Zeilens van Neievelts]] &lt;br/&gt; &#x27;&#x27;vairāki nezināmi sportisti&#x27;&#x27;&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>11&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}}left{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>4&#125;&#125;{{!}}[[Emīls Druārs]] &lt;br/&gt; [[Emanuels Fulons]] &lt;br/&gt; [[Luijs Glinē]] &lt;br/&gt; [[Hūberts Van Inniss]] &lt; [De Purtēns]] &lt;br/&gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;2&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- ! Kopā: (10 sporta veidi) {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} &gt;65 {{!}}} {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4505416|page=Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(0, 0, 0, -3)|list=yes|remaining=Parīze&#125;&#125; {{!}} date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] {{!}} competitors = <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65 (visi vīrieši) {{!}} sports = 10 {{!}} flagbearer = {{!}} rank = 5 {{!}} gold 11&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Jāšana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}}left{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>11&#125;&#125;{{!}}[[Emē Hāgemans]] &lt;br/&gt; [[Pols Lambērs]] &lt;br/&gt; [[Konstants van Langendonks]] &lt;br/&gt; [[Žoržs der Pūls]] &lt;br/&gt; [[Etjēns van Zeilens van Neievelts]] &lt;br/&gt; &#x27;&#x27;vairāki nezināmi sportisti&#x27;&#x27;&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>11&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}}left{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>4&#125;&#125;{{!}}[[Emīls Druārs]] &lt;br/&gt; [[Emanuels Fulons]] &lt;br/&gt; [[Luijs Glinē]] &lt;br/&gt; [[Hūberts Van Inniss]] &lt; [De Purtēns]] &lt;br/&gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;2&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- ! Kopā: (10 sporta veidi) {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} &gt;65 {{!}}} [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4505471 šis labojums] lapā [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Mēlanenivelīna]] {{!}}date = 1900. gada 22. maijs (1. brauciens) un 25. maijs (2. brauciens) {{!}}competitors = <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>11 {{!}}nations = 1 {{!}}teams = 4 {{!}}gold = [[Viljams Eksšovs]] &lt;br/&gt; [[Frederiks Blanšī]] &lt; burātāji [[Viljams Eksšovs]], [[Frederiks Blanšī]] un [[Žaks Le Lavasjē]]. Sudraba medaļu ieguva Francijas<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>burātāji [[Leons Sisē]], [[Žaks Dukē]], [[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]], Savukārt bronzas Iekavās uzrādīts zināmais/dokumentētais sportistu skaits no valsts.&#x27;&#x27; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}FRA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>11&#125;&#125; [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4505499 šis labojums] lapā [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1900. gada vasaras olimpiskās spēles|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: 1900. gada vasaras{{!}}2&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}AUT{{!}}1900. gada vasaras{{!}}16&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}BEL{{!}}1900. gada vasaras{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}BOH{{!}}1900. gada vasaras{{!}}7&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}DEN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}14&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}} 1900. gada vasaras{{!}}7&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}DEN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}14&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}FRA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>765&#125;&#125; (&#x27;&#x27;rīkotājvalsts&#x27;&#x27;) * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}GRE{{!}}1900. gada vasaras{{!}}3&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}HAI{{!}}1900. gada IND{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}IRI{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}ITA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>25&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}CAN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}2&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}RU1{{!}}1900. gada vasaras{{!}}4&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}} old&#125;&#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles&#125;&#125; &#123;&#123;s-ttl{{!}}70px<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>] &lt;br /&gt; &#x27;&#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&#x27;&#x27; &lt;br /&gt; &#123;&#123;flaga{{!}}Francija&#125;&#125; Parīze 1900 &lt;br /&gt; II old&#125;&#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles&#125;&#125; &#123;&#123;s-ttl{{!}}70px]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> &lt;br /&gt; &#x27;&#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&#x27;&#x27; &lt;br /&gt; &#123;&#123;flaga{{!}}Francija&#125;&#125; Parīze 1900 &lt;br /&gt; II |} Paldies! <!-- (0, 0, 0, -1) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 22.40 (EEST) == Atsauces un piezīmes == &#123;&#123;atsauces&#125;&#125; == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/ |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, -2) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 22.20 (EEST) == Medaļu ieguvēji == [[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[ ] &lt;br/&gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;2&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- ! Kopā: (10 sporta veidi) {{!}}{{!}} &gt;65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65 {{!}}} == Medaļu ieguvēji == [[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[Hūberts Van|lines=37}} == Medaļu ieguvēji == [[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[ ] &lt;br/&gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;2&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- ! Kopā: (10 sporta veidi) {{!}}{{!}} &gt;65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65 {{!}}} == Medaļu ieguvēji == [[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[Hūberts Van|lines=37}} == Medaļu ieguvēji == [[Attēls:GG Trissino a cavallo.jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[Džans hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}}left{{!}}1&#125;&#125;{{!}}[[Kamillo Pavanello]]&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;1&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- ! Kopā: (6 sporta veidi) {{!}}{{!}} &gt;24 {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>25 {{!}}} == Medaļu ieguvēji == [[Attēls:GG Trissino a cavallo.jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[Džans Džordžo Trisīno]|lines=34}} == Iekavas (11.08.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4505604|page=Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(0, 0, 0, -1)|list=yes|remaining=Parīze&#125;&#125; {{!}} date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] {{!}} competitors = <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65 (visi vīrieši) {{!}} sports = 10 {{!}} flagbearer = {{!}} rank = 5 {{!}} gold 11&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Jāšana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}}left{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>11&#125;&#125;{{!}}[[Emē Hāgemans]] &lt;br/&gt; [[Pols Lambērs]] &lt;br/&gt; [[Konstants van Langendonks]] &lt;br/&gt; [[Žoržs der Pūls]] &lt;br/&gt; [[Etjēns van Zeilens van Neievelts]] &lt;br/&gt; &#x27;&#x27;vairāki nezināmi sportisti&#x27;&#x27;&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>11&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}}left{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>4&#125;&#125;{{!}}[[Emīls Druārs]] &lt;br/&gt; [[Emanuels Fulons]] &lt;br/&gt; [[Luijs Glinē]] &lt;br/&gt; [[Hūberts Van Inniss]] &lt; &lt;br/&gt; [[Luijs Glinē]] &lt;br/&gt; [[Hūberts Van Inniss]] &lt;br/&gt; &#x27;&#x27;vairāki nezināmi sportisti&#x27;&#x27;&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>4&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Paukošana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}} [De Purtēns]] &lt;br/&gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;2&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- ! Kopā: (10 sporta veidi) {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} &gt;65 {{!}}} == Medaļu ieguvēji == [[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[ ] &lt;br/&gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;2&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- ! Kopā: (10 sporta veidi) {{!}}{{!}} &gt;65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65 {{!}}} == Medaļu ieguvēji == [[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[Hūberts Van|lines=43}} == Iekavas (16.08.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4507785|page=1846. gads|debug=(0, 1, 0, 0)|list=yes|remaining==== Februāris === * [[21. februāris]]—[[3. marts]] — notika poļu nacionālās atbrīvošanās sacelšanās <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[Krakovas sacelšanās]. {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4508002|page=Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(0, -1, 0, 0)|list=yes|remaining=spēlēs — astoņnieki vīriešiem{{!}}Astoņnieki (M8+)]] {{!}}- {{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &#x27;&#x27;&#x27;Bronza&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[ {{!}}- {{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &#x27;&#x27;&#x27;Bronza&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}{{!}} [[ {{!}}} &#123;&#123;col-2&#125;&#125; [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4508390 šis labojums] lapā [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1900. gada vasaras olimpiskās spēles|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: 1900. gada vasaras{{!}}1&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}AUT{{!}}1900. gada vasaras{{!}}16&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}BEL{{!}}1900. gada vasaras{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}BOH{{!}}1900. gada vasaras{{!}}7&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}DEN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}14&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}} 1900. gada vasaras{{!}}7&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}DEN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}14&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}FRA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>767&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}GRE{{!}}1900. gada vasaras{{!}}3&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}HAI{{!}}1900. gada vasaras{{!}}2&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}} IND{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}IRI{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}ITA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>25&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}RU1{{!}}1900. gada vasaras{{!}}4&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}CUB{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}} olimpiskajās spēlēs{{!}}uzskaitījums]]&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Burāšana{{!}}1900{{!}}vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}}{{!}} 6 {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>95 {{!}}{{!}} &gt;94 {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} &#x27;&#x27;[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs{{!}}uzskaitījums]]&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align= olimpiskajās spēlēs{{!}}uzskaitījums]]&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Burāšana{{!}}1900{{!}}vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}}{{!}} 6 {{!}}{{!}} &gt;95 {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>94 {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} &#x27;&#x27;[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs{{!}}uzskaitījums]]&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left{{!}} &#123;&#123; old&#125;&#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles&#125;&#125; &#123;&#123;s-ttl{{!}}70px<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>] &lt;br /&gt; &#x27;&#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&#x27;&#x27; &lt;br /&gt; &#123;&#123;flaga{{!}}Francija&#125;&#125; Parīze 1900 &lt;br /&gt; II old&#125;&#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles&#125;&#125; &#123;&#123;s-ttl{{!}}70px]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> &lt;br /&gt; &#x27;&#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&#x27;&#x27; &lt;br /&gt; &#123;&#123;flaga{{!}}Francija&#125;&#125; Parīze 1900 &lt;br /&gt; II |} Paldies! <!-- (0, 0, 0, -2) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. augusts, plkst. 22.20 (EEST) === Medaļu sadalījums pa spēlēs — astoņnieki vīriešiem{{!}}Astoņnieki (M8+)]] {{!}}- {{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &#x27;&#x27;&#x27;Bronza&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}{{!}} [<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span> {{!}}- {{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &#x27;&#x27;&#x27;Bronza&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}{{!}} [[ {{!}}} &#123;&#123;col-2&#125;&#125; === Medaļu sadalījums pa Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &#x27;&#x27;&#x27;Bronza&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}{{!}} [[ {{!}}- {{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &#x27;&#x27;&#x27;Bronza&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[ {{!}}} &#123;&#123;col-2&#125;&#125; === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === &#123;&#123;legend2{{!}}#ccccff{{!}}Pirmās valstij Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &#x27;&#x27;&#x27;Bronza&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}{{!}} [[ {{!}}- {{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &#x27;&#x27;&#x27;Bronza&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}{{!}} [<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span> {{!}}} &#123;&#123;col-2&#125;&#125; === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === &#123;&#123;legend2{{!}}#ccccff{{!}}Pirmās valstij|lines=33}} === Marts === * [[17. marts]] — [[Venēcija{{!}}Venēcijā]] notika [[Džuzepe|lines=4}} == Iekavas (17.08.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4508845|page=Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|debug=(0, -2, 0, 0)|list=yes|remaining=Žoržs{{!}}Garnjē&#125;&#125; {{!}}{{!}} {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} uzbrucējs, kapteinis {{!}}{{!}} align=left{{!}} &#123;&#123;flaga{{!}}FRA&#125;&#125; &#x27;&#x27;[[Club Français]]&#x27;&#x27; {{!}}-<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> {{!}} align=left{{!}}&#123;&#123;sortname{{!}}Renē{{!}}Granžāns&#125;&#125; {{!}}{{!}} {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} uzbrucējs {{!}}{{!}} align=left{{!}} &#123;&#123;flaga{{!}}FRA&#125;&#125; &#x27;&#x27;[[|lines=2}} == Iekavas (18.08.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4509366|page=1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums|debug=(-2, 0, 0, 0)|list=yes|remaining={{!}} &#x27;&#x27;&#x27;1&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left{{!}}&#123;&#123;sortname{{!}}Andrē{{!}}Prevo&#125;&#125; {{!}}{{!}} align=left{{!}}&#123;&#123;ValstsOS{{!}}FRA{{!}}1900. gada vasaras&#125;&#125;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> {{!}}{{!}} align=left{{!}}&#123;&#123;osv{{!}}Teniss{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}}{{!}} align=left{{!}}[[Teniss 1900. gada vasaras &#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left{{!}}&#123;&#123;sortname{{!}}Žoržs de la{{!}}Šapels&#125;&#125; {{!}}{{!}} align=left{{!}}&#123;&#123;ValstsOS{{!}}FRA{{!}}1900. gada vasaras&#125;&#125;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> {{!}}{{!}} align=left{{!}}&#123;&#123;osv{{!}}Teniss{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}}{{!}} align=left{{!}}[[Teniss 1900. gada vasaras|lines=5}} ke42ics4jiuztqeuvxgmz99lndnosbg 0 33247 4509739 4487335 2026-08-19T09:42:28Z Autors 2882 Pāris korekcijas personāžiem un pāris faktaloģiski papildinājumi. 4509739 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Satellites LV'' | Attēls = Satellites_LV.jpg | Att_izm = | Apraksts = Satellites LV [[2010. gads|2010]]. gadā | Fons = mūzikas grupa | Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | Žanrs = [[popmūzika|pops]], [[rokmūzika|roks]], [[elektroniskā mūzika]], [[britpops]], [[postroks]], [[indīroks]] | Gadi = [[1996]]—pašlaik | Dalībnieki = [[Jānis Žilde]]<br />[[Edgars Žilde]]<br />[[Andris Apīnis]]<br />[[Mareks Ameriks]] }} '''''Satellites LV''''' ir [[Latvija|latviešu]] [[mūzika]]s grupa, kas darbojas kopš 1996. gada. Tās sastāvā šobrīd ir apvienības dibinātāji [[Jānis Žilde]] un [[Edgars Žilde]], kā arī [[Mareks Ameriks]] un Andris Apīnis. Grupa [[1990. gadi|1990. gadu]] otrajā pusē, kā '''''The Satellites''''', ieguva popularitāti ar vairākiem veiksmīgiem singliem un uzvaru mūzikas festivālā "[[Liepājas Dzintars]]" [[1997]]. gadā. Grupa saņēmusi četras "[[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofona]]" balvas un 2017. gadā "[[Austras balva|Austras balvu]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/austras-balva-2017-pieskirta-grupai-satellites-lv.a257821/|title=«Austras balva 2017» piešķirta grupai «Satellites LV»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-27|language=lv}}</ref> == Vēsture == === 1996–1999: Britpop vilnis un "Piens" === Grupas darbība aizsākās deviņdesmito gadu vidū ar nosaukumu ''The Satellites''. Plašāku atpazīstamību viņi ieguva 1997. gada pavasarī, kad debijas singls "Nekad, nekad" kļuva par radio hitu. Tajā pašā vasarā grupa guva lielu panākumu, izcīnot ''Grand Prix'' tajā brīdī lielākajā Baltijas rokfestivālā "Liepājas Dzintars '97". Pēc ilgām ierakstu sesijām 1998. gadā klajā nāca debijas albums "Piens" (izdevējs ''Platforma Records''). Tajā pašā gadā iznāca arī grupas singls "Happy To Follow", bet [[1999]]. gadā iznāca grupas pirmais dubultsingls "This Is More Than You Could Ever Hope/Move Inside". === 2000–2001: "Satellites LV" un kosmopolītiskais "Kind of Glue" === [[Attēls:TheSatellitesPiens.jpg|120px|thumb|right|''The Satellites'' — "Piens" ([[1998]])]] Gadsimtu mijā grupa mainīja nosaukumu (no ''The Satellites'' uz ''Satellites LV)'' un pievērsās eksperimentālākiem skanējumiem, ietekmējoties no postroka un minimālisma. Otrais albums "[[Kind Of Glue]]" datējams ar [[2001. gads|2001]]. gadu. [[2000. gads|2000]]. gada izskaņā albuma ieraksta sesiju beigās Edgars Žilde devās studēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Ierakstā piedalījās viesmūziķi, tostarp džeza trompetists [[Gunārs Rozenbergs]]. === 2007–2009: Atgriešanās un konceptuālie dubultalbumi === [[Attēls:KindofGlue.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV — "Kind of Glue" ([[2001. gads|2001]])]] Grupa atjaunoja darbību [[2006. gads|2006]]. gadā. ''Satellites LV'' jaunās muzikālās ietekmes ieplūda no dažādām pusēm — Edgara ASV iespaidi, "Kubas" [[džezs|džeza]] un [[krautroks|krautroka]] sakausējums, ''The Satellites'' [[Melodija|melodiskums]], vēlīnais "Kind of Glue" [[Postroks|postroka]] posms, "kubas" skaņas, Ervinga taustiņi un Jāņa Žildes soloalbuma "[[Stāvi]]" minimālisms.{{Nepieciešama atsauce}} {{dat|2007|7|16}} iznāca jauns grupas radio singls "Dienas Gaismas Detaļas". Tam sekoja uzstāšanās "[[Positivus AB]]" festivālā. {{dat|2007|9|10}} iznāca jauns grupas radio singls "Karavīriņi".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/18975515/noklausies-grupas-satellites-lv-jaunako-dziesmu-karavirini |title=Noklausies grupas 'Satellites LV' jaunāko dziesmu 'Karavīriņi'! |date=2007. gada 17. septembris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apollo.lv/5094966/satellites-lv-piedava-singlu-karavirini |title=«Satellites LV» piedāvā singlu «Karavīriņi» |date=2007. gada 18. septembris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Tas tika pirmatskaņots [[Radio SWH]] {{dat||9|12}}. Septembrī radiosingls "Dienas Gaismas Detaļas" studentu radiostacijā "Naba" iekaroja topa 1. vietu un noturējās līderpozīcijās vienu nedēļu. Gan "Dienas Gaismas Detaļas", gan "Karavīriņi" ierakstīti vienā vasaras ierakstu sesijā. Rudens ierakstu sesijās ''Satellites LV'' strādāja ar četriem jauniem skaņdarbiem — "Policija brauc!", "Rotaļlietu veikalā", "Baidos atklāt" un "Pirmais", pēdējais no tiem novembra beigās izvēlēts kā trešais radiosingls. {{dat||12|1}} ''Satellites LV'' uzstājās kā iesildošā grupa britu ''indie'' mūzikas leģendu ''[[The Wedding Present]]'' koncertā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/19321127/the-wedding-present-koncertu-iesildis-zig-zag-un-satellites-lv |title='The Wedding Present' koncertu iesildīs 'Zig Zag' un 'Satellites LV' |date=2007. gada 25. oktobris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada janvārī grupas radiosingls "Pirmais" iekaroja "Radio SWH top 20" 1. vietu un noturējās šajā pozīcijā divas nedēļas pēc kārtas. 2008. gada martā pie klausītājiem nonāca ceturtais radiosingls "Policija brauc!", kas Radio "SWH" ieņēma 2. vietu, bet Radio "Naba" sasniedza topa virsotni. [[Attēls:satelliteslvvadu.jpg|120px|thumb|right|''Satellites LV'' — "Vadu" ([[2009. gads|2009]])]] 2008. gada 7 oktobrī ''indie''/''shoegaze'' grupa ''[[Tribes of the City]]'', sadarbojoties ar brāļiem Žildēm no ''Satellites LV'', ierakstīja kopīgu dziesmu "Vienā pārī".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4788134/tribes-of-the-city-pied-satellites-lv-viena-pari-audio |title=Tribes Of The City pied. Satellites LV "Vienā pārī" (audio) |date=2008. gada 7. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/22115529/noklausies-tribes-of-the-city-jauno-dziesmu-viena-pari |title=Noklausies 'Tribes of the City' jauno dziesmu 'Vienā pārī'! |date=2008. gada 7. oktobris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Jau 28. novembrī pie klausītājiem nonāca jauns singls "Rotaļlietu veikalā", kā arī b-puse "Vēlos, lai tu zini". [[Attēls:satelliteslvbezvadu.jpg|120px|thumb|right|''Satellites LV'' — "Bezvadu" ([[2009. gads|2009]])]] 2009. gadā martā grupa pabeidza darbu pie abiem albumiem un nodod klausītājiem radio singlu "Grāvējs",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/5653807/satellites-lv-gravejs-audio |title=Satellites LV "Grāvējs" (audio) |date=2009. gada 13. februāris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/23223726/satellites-lv-laiz-klaja-singlu-gravejs |title='Satellites LV' laiž klajā singlu 'Grāvējs' |date=2009. gada 13. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> kas sasniedza topa virsotnes gan [[Radio SWH]] — #2, gan arī [[Rietumu Radio]] — #1. 2009. gada pavasarī grupa plānoja vairākus koncertus gaidāmo albumu prezentāciju ietvaros. Tiek dibināta ierakstu izdevniecība "asd records". 2010. gada 23. februārī ''Satellites LV'' ieguva divas [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons"]] nominācijās "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais roka albums|Labākais roka albums]]" ("Vadu") un "Labākais video" (Mārtiņš Grauds "Pirmais"). Cīņā par nomināciju "[[Labākais alternatīvās mūzikas albums|Labākais alternatīvās mūzikas albums]]" grupas ieraksts "Bezvadu" palika otrais aiz ''Tribes of the City''. 2010. gada decembrī iznāca Edgara Žildes solo projekta [[Augusts IV]] [[mazalbums]]. "Augusts IV" 2011. gada janvārī tika nominēts Mūzikas ierakstu gada balvas nominācijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums". [[Attēls:Satellites LV Pagride.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Pagrīdē" (2012)]] [[Attēls:Satellites LV Pagride Remix.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Pagrīdē" Remix (2012)]] === 2012–2016: "Pagrīdē" albums un sadarbība === 2012. gadā tika izdots studijas albums "Pagrīdē", kas bija pieteikums indīroka un postpanka estētikā. 2013. gada 26. februārī grupa saņēma Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu par albumu «Pagrīdē» kategorijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums". Lai paplašinātu albuma skanējuma robežas un parādītu dziesmu potenciālu elektroniskās mūzikas kontekstā, ierakstam sekoja arī īpašs remiksu albums kopā ar bītmeikeru apvienību "Dirty Deal Audio". Tajā grupas materiālu dekonstruēja un savās versijās pārlika dažādi Latvijas elektroniskās un alternatīvās skatuves producenti un dīdžeji, tostarp Ansis, Oriole un NiklāvZ. 2014. gadā grupu uzaicināja ieskaņot savu versiju kādai no mūzikas autora Edgara Šverna dziesmām albumam "[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/72-dazadi-izpilditaji-albums-brali-un-masas-2014.a97602/ Brāļi un māsas]", grupai izvēloties dziesmu "Cilvēks tik uz pus". === '''Sadarbība ar mūziķiem''' === 2008. gadā grupa "Satellites LV" un apvienība "Tribes of the City" ierakstīja kopīgu skaņdarbu shoegaze un indie roka žanrā "Vienā pārī". 2014. gadā ierakstu izdevniecība "Tornis Rec" izdod Latvijas alternatīvās mūzikas izlasi "Brāļi un māsas". Izdevumā iekļauta grupas "Satellites LV" dziesmas "Cilvēks tik uz pus" versija. 2013. gadā vinila formātā tiek izdots starptautisks Baltijas valstu elektroniskās un alternatīvās mūzikas projekts un izlase "Baltic Trail". Izdevumā "Satellites LV" mūziķis Edgars Žilde sadarbojas ar dažādiem Baltijas izpildītājiem un producentiem, tostarp ''TV Maskava'' (Latvija), ''Sander Mölder'' (Igaunija), ''Vaiper Despotin'' (Lietuva) un ''Wasted Gaze'' (Igaunija). === '''Mūzika filmās''' === 2022. gadā grupas "Satellites LV" skaņdarbs "Policija brauc!" tiek iekļauts režisores Lindas Oltes spēlfilmas "Māsas" skaņu celiņā. 2010. gadā grupa "Satellites LV" iekļauj oriģinālmūziku režisora Sauļus Drungas Lietuvas spēlfilmai "Anarhija Žirmūnos" (''Anarchija Žirmūnuose''). === 2017: "Varavīksnes galā" === [[Attēls:Satellites LV Varavīksnes galā.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Varavīksnes galā" (2017)]] 2017. gada oktobrī iznāca albums "Varavīksnes galā".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4552730/satellites-lv-laiz-klaja-albumu-varaviksnes-gala|title=«Satellites LV» laiž klajā albumu «Varavīksnes galā»|website=Mūzika Latvijā|access-date=2026-06-20|date=2017-10-12|language=lv}}</ref> Albumu producējusi grupa kopā ar līdzproducentu Gati Zaķi. 2017. gada novembrī "Austras balvas" mūzikas kritiķu un industrijas pārstāvju žūrija "Varavīksnes galā" nosauca par gada labāko Latvijas albumu.<ref name=":0" /> 2018. gadā albums ieguva arī "Zelta mikrofonu" kā labākais "Indie vai alternatīvās mūzikas albums". [[Attēls:Satellites LV Ego Uguno.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Ego Uguņo" (2018)]] === 2018: "Ego Uguņo" === Grupa turpināja aktīvi strādāt studijā. 2018. gadā izdeva b-pušu un retumu albumu "Ego uguņo". === 2020-2026: "Nedrošība", "Asaras" un "Svētdienas svārki" === 2026. gadā CD singla formātā izdeva jaunu singlu "Svētdienas svārki", atsaucoties uz grupas 30 gadu garo vēsturi. == Blakusprojekti == === Kuba === [[Attēls:kuba15.jpg|120px|thumb|right|Kuba — "15 Episodes Of Kuba" ([[2003. gads|2003]])]] Grupa sastāvēja no [[Toms Ostrovskis|Toma Ostrovska]], [[Mareks Ameriks|Mareka Amerika]], [[Jānis Žilde|Jāņa Žildes]], [[Martinezs Gonzalezs|Martineza Gonzalesa]], [[Arnis Račinskis|Arņa Račinska]] un [[Mikus Solovejs|Mikus Soloveja]]. [[2002]]. gadā izdotais albums "15 Episodes Of Kuba" 2003. gadā saņēma divas Mūzikas ierakstu gada balvas (nominācijās "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākā debija|Labākā debija]]" un "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums|Labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums]]"). [[2005. gads|2005]]. gada novembrī iznāca grupas radio singls "Baku". 2006. gada augustā iznāca grupas radio/TV singls "Aukstu tēju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4803106/kuba-aukstu-teju-augstu-leju-video |title=kuba «Aukstu tēju augstu lēju» (video) |date=2006. gada 16. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Dziesmai tiek izveidots arī video, kura autors ir režisors Roberts Kuļenko. 2006. gadā pēc 5 gadu pastāvēšanas grupa paziņoja par muzikālās darbības pārtraukšanu. 2024. gadā Kuba ar albumu "Laukumi" ieguva alternatīvās popmūzikas balvu "Austras balva".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/15.09.2024-alternativas-popmuzikas-austras-balvu-sogad-ieguvusi-grupa-kuba.a568830/|title=Alternatīvās popmūzikas «Austras balvu» šogad ieguvusi grupa «Kuba»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-27|language=lv}}</ref> === Raadio === Jānis Žilde (Konstruktoriņš) un Arnis Račinskis (Laborants) izveidoja projektu "Raadio", par kura galvenajām ietekmēm min [[1980. gadi|1980. gadu]] popmūziku un tā dēvēto elektronisko "datapop" mūzikas stilu. [[2004. gads|2004]]. gada nogalē tika ierakstīti divi jauni elektroniski skaņdarbi, no kuriem viens ar nosaukumu "Automāts" kļuva par radiosinglu. Dziesma ar Edmunda Jansona videoklipu tika nominēta arī Gada balvai. === "Stāvi" (Jāņa Žildes soloalbums) === [[Attēls:Stavi.jpg|120px|thumb|right|Jānis Žilde — "Stāvi" ([[2004. gads|2004]])]] Albums "Stāvi" tika izdots [[2004. gads|2004]]. gadā un Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonijā tika nominēts labākā instrumentālās mūzikas albuma kategorijā. Mūzika no šī albuma jau izmantota vairākās kinofilmās.{{Nepieciešama atsauce}} Plates pirmā singla videoklipu darinājis režisors un animators [[Edmunds Jansons]]. Skaņdarbs pagājušogad jau guvis ievērojamus panākumus radio "Naba" gada noslēguma topā un ierindojies augstajā 32. vietā. Animētais video ir savdabīgs ieskats mākslinieka Edmunda Jansona ("[[Haikas]]", "[[Šūpuļdziesma]]", "[[Zvaigžņu tēja]]", "[[Baltā]]") topošajā multiplikācijas filmiņā "[[Šķērrocis]]", tajā izmantoti vairāki fragmenti no jaunās īsfilmas. Filmiņas pamatā ir Heinriha Hofmaņa dzejolis "[[Stāsts par īkšķa sūkātāju]]" ([[Kārlis Vērdiņš|Kārļa Vērdiņa]] tulkojumā). === "Augusts IV" (Edgara Žildes solo projekts) === [[Augusts IV]] ir [[mūzika]]s grupas ''Satellites LV'' dalībnieka Edgara Žildes viena cilvēka solo projekts, kas ierakstīts mājas studijā. [[Attēls:Augusts-IV_EP_2010_Edgars_Zilde.jpg|120px|thumb|right|Augusts IV — "Augusts IV" ([[2010. gads|2010]])]] 2010. gada janvārī "Augusts IV" tika izvirzīts Mūzikas Gada Balvas nominācijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gadabalva.lv/index.php?mact=News,cntnt01,detail,0&cntnt01articleid=7&cntnt01origid=56&cntnt01returnid=75 |title=Noskaidroti nominētie ieraksti Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai 2010|date=2011-01-11|work=gadabalva.lv}}</ref> Pirmais projekta vēstnesis bija radio singls „Mūsu Politika”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4818768/augusts-iv-musu-politika |title=Augusts IV "Mūsu politika" |date=2010. gada 6. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> kas stāsta par draugu un laika biedru paaudzi kādā noteiktā vēstures posmā. Jau pirmajās nedēļās dziesma iekļuva radio "Naba" rotācijā un Top 10. Laikraksts "Diena" 2011. gada 13. janvāra "Izklaidē" albumam piešķīra 5/5 zvaigznītes, nodēvējot to par "nesteidzīgas ziemas mūziku". 2010. gada 12. decembrī kultūras namā "Ziemeļblāzma" tika uzņemts dziesmas video klips, tā režisore bija Kate Krolle, operators Aigars Sērmukšs. == Diskogrāfija == {{Pamatraksts|Satellites LV diskogrāfija}} == Bijušie dalībnieki un viesmākslinieki == * [[Gunārs Rozenbergs]] ([[trompete]]) * [[Jānis Volkmanis]] ([[trompete]]) * [[Mikus Solovejs]] ([[saksofons]]) * [[Tīna Ostrovska]] ([[sitamie instrumenti]], [[ksilofons]], [[vijole]]) * [[Tīna Ostrovska|Toms Ostrovskis]] ([[sitamie instrumenti|basģitāra]]) * [[Haralds Bondars]] ([[sitamie instrumenti]]) * [[Uldis Zariņš]] ([[bungas]]; [[1996]]—[[2000. gads|2000]]) * [[Laura Ziemele]] ([[vokāls|bekvokāls]]; [[1996]]) * [[Kristīne Blekte]] ([[vokāls|bekvokāls]]; [[1996]]) * [[Egīls Eglītis]] ([[basģitāra]]; [[1996]]) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.instagram.com/satelliteslv ''Satellites LV'' ''Instagram'' lapa] * [https://www.facebook.com/satelliteslv/ ''Satellites LV'' ''Facebook'' lapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas popgrupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Latvijas britpopa grupas]] [[Kategorija:Latvijas elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas postroka grupas]] [[Kategorija:Latvijas indīroka grupas]] sdg88se9aqc0gy2p63ij8dvn9gzm8r5 4509751 4509739 2026-08-19T10:06:37Z Egilus 27634 Mazliet patīrīju 4509751 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Satellites LV'' | Attēls = Satellites_LV.jpg | Att_izm = | Apraksts = Satellites LV [[2010. gads|2010]]. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | Žanrs = [[popmūzika|pops]], [[rokmūzika|roks]], [[elektroniskā mūzika]], [[britpops]], [[postroks]], [[indīroks]] | Gadi = [[1996]]—pašlaik | Dalībnieki = [[Jānis Žilde]]<br />[[Edgars Žilde]]<br />[[Andris Apīnis]]<br />[[Mareks Ameriks]] }} '''''Satellites LV''''' ir [[Latvija|latviešu]] [[mūzika]]s grupa, kas darbojas kopš 1996. gada. Tās sastāvā šobrīd ir apvienības dibinātāji [[Jānis Žilde]] un [[Edgars Žilde]], kā arī [[Mareks Ameriks]] un Andris Apīnis. Grupa 1990. gadu otrajā pusē, kā '''''The Satellites''''', ieguva popularitāti ar vairākiem veiksmīgiem singliem un uzvaru mūzikas festivālā "[[Liepājas Dzintars]]" 1997. gadā. Grupa saņēmusi četras "[[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofona]]" balvas un 2017. gadā "[[Austras balva|Austras balvu]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/austras-balva-2017-pieskirta-grupai-satellites-lv.a257821/|title=«Austras balva 2017» piešķirta grupai «Satellites LV»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-27|language=lv}}</ref> == Vēsture == === 1996–1999: Britpop vilnis un "Piens" === Grupas darbība aizsākās deviņdesmito gadu vidū ar nosaukumu ''The Satellites''. Plašāku atpazīstamību viņi ieguva 1997. gada pavasarī, kad debijas singls "Nekad, nekad" kļuva par radio hitu. Tajā pašā vasarā grupa guva lielu panākumu, izcīnot ''Grand Prix'' tajā brīdī lielākajā Baltijas rokfestivālā "Liepājas Dzintars '97". Pēc ilgām ierakstu sesijām 1998. gadā klajā nāca debijas albums "Piens" (izdevējs ''Platforma Records''). Tajā pašā gadā iznāca arī grupas singls "Happy To Follow", bet 1999. gadā iznāca grupas pirmais dubultsingls "This Is More Than You Could Ever Hope/Move Inside". === 2000–2001: "Satellites LV" un kosmopolītiskais "Kind of Glue" === [[Attēls:TheSatellitesPiens.jpg|120px|thumb|right|''The Satellites'' — "Piens" ([[1998]])]] Gadsimtu mijā grupa mainīja nosaukumu (no ''The Satellites'' uz ''Satellites LV)'' un pievērsās eksperimentālākiem skanējumiem, ietekmējoties no postroka un minimālisma. Otrais albums "[[Kind Of Glue]]" datējams ar 2001. gadu. 2000. gada izskaņā albuma ieraksta sesiju beigās Edgars Žilde devās studēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Ierakstā piedalījās viesmūziķi, tostarp džeza trompetists [[Gunārs Rozenbergs]]. === 2007–2009: Atgriešanās un konceptuālie dubultalbumi === [[Attēls:KindofGlue.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV — "Kind of Glue" ([[2001. gads|2001]])]] Grupa atjaunoja darbību 2006. gadā. ''Satellites LV'' jaunās muzikālās ietekmes ieplūda no dažādām pusēm — Edgara ASV iespaidi, "Kubas" [[džezs|džeza]] un [[krautroks|krautroka]] sakausējums, ''The Satellites'' [[Melodija|melodiskums]], vēlīnais "Kind of Glue" [[Postroks|postroka]] posms, "kubas" skaņas, Ervinga taustiņi un Jāņa Žildes soloalbuma "[[Stāvi]]" minimālisms.{{Nepieciešama atsauce}} {{dat|2007|7|16}} iznāca jauns grupas radio singls "Dienas Gaismas Detaļas". Tam sekoja uzstāšanās "[[Positivus AB]]" festivālā. {{dat|2007|9|10}} iznāca jauns grupas radio singls "Karavīriņi".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/18975515/noklausies-grupas-satellites-lv-jaunako-dziesmu-karavirini |title=Noklausies grupas 'Satellites LV' jaunāko dziesmu 'Karavīriņi'! |date=2007. gada 17. septembris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apollo.lv/5094966/satellites-lv-piedava-singlu-karavirini |title=«Satellites LV» piedāvā singlu «Karavīriņi» |date=2007. gada 18. septembris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Tas tika pirmatskaņots [[Radio SWH]] {{dat||9|12}}. Septembrī radiosingls "Dienas Gaismas Detaļas" studentu radiostacijā "Naba" iekaroja topa 1. vietu un noturējās līderpozīcijās vienu nedēļu. Gan "Dienas Gaismas Detaļas", gan "Karavīriņi" ierakstīti vienā vasaras ierakstu sesijā. Rudens ierakstu sesijās ''Satellites LV'' strādāja ar četriem jauniem skaņdarbiem — "Policija brauc!", "Rotaļlietu veikalā", "Baidos atklāt" un "Pirmais", pēdējais no tiem novembra beigās izvēlēts kā trešais radiosingls. {{dat||12|1}} ''Satellites LV'' uzstājās kā iesildošā grupa britu ''indie'' mūzikas leģendu ''[[The Wedding Present]]'' koncertā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/19321127/the-wedding-present-koncertu-iesildis-zig-zag-un-satellites-lv |title='The Wedding Present' koncertu iesildīs 'Zig Zag' un 'Satellites LV' |date=2007. gada 25. oktobris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> 2008. gada janvārī grupas radiosingls "Pirmais" iekaroja "Radio SWH top 20" 1. vietu un noturējās šajā pozīcijā divas nedēļas pēc kārtas. 2008. gada martā pie klausītājiem nonāca ceturtais radiosingls "Policija brauc!", kas Radio "SWH" ieņēma 2. vietu, bet Radio "Naba" sasniedza topa virsotni. [[Attēls:satelliteslvvadu.jpg|120px|thumb|right|''Satellites LV'' — "Vadu" ([[2009. gads|2009]])]] 2008. gada 7 oktobrī ''indie''/''shoegaze'' grupa ''[[Tribes of the City]]'', sadarbojoties ar brāļiem Žildēm no ''Satellites LV'', ierakstīja kopīgu dziesmu "Vienā pārī".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4788134/tribes-of-the-city-pied-satellites-lv-viena-pari-audio |title=Tribes Of The City pied. Satellites LV "Vienā pārī" (audio) |date=2008. gada 7. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/22115529/noklausies-tribes-of-the-city-jauno-dziesmu-viena-pari |title=Noklausies 'Tribes of the City' jauno dziesmu 'Vienā pārī'! |date=2008. gada 7. oktobris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Jau 28. novembrī pie klausītājiem nonāca jauns singls "Rotaļlietu veikalā", kā arī b-puse "Vēlos, lai tu zini". [[Attēls:satelliteslvbezvadu.jpg|120px|thumb|right|''Satellites LV'' — "Bezvadu" ([[2009. gads|2009]])]] 2009. gadā martā grupa pabeidza darbu pie abiem albumiem un nodod klausītājiem radio singlu "Grāvējs",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/5653807/satellites-lv-gravejs-audio |title=Satellites LV "Grāvējs" (audio) |date=2009. gada 13. februāris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/23223726/satellites-lv-laiz-klaja-singlu-gravejs |title='Satellites LV' laiž klajā singlu 'Grāvējs' |date=2009. gada 13. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> kas sasniedza topa virsotnes gan [[Radio SWH]] — #2, gan arī [[Rietumu Radio]] — #1. 2009. gada pavasarī grupa plānoja vairākus koncertus gaidāmo albumu prezentāciju ietvaros. Tiek dibināta ierakstu izdevniecība "asd records". 2010. gada 23. februārī ''Satellites LV'' ieguva divas [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons"]] nominācijās "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais roka albums|Labākais roka albums]]" ("Vadu") un "Labākais video" (Mārtiņš Grauds "Pirmais"). Cīņā par nomināciju "[[Labākais alternatīvās mūzikas albums|Labākais alternatīvās mūzikas albums]]" grupas ieraksts "Bezvadu" palika otrais aiz ''Tribes of the City''. 2010. gada decembrī iznāca Edgara Žildes solo projekta [[Augusts IV]] [[mazalbums]]. "Augusts IV" 2011. gada janvārī tika nominēts Mūzikas ierakstu gada balvas nominācijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums". [[Attēls:Satellites LV Pagride.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Pagrīdē" (2012)]] [[Attēls:Satellites LV Pagride Remix.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Pagrīdē" Remix (2012)]] === 2012–2016: "Pagrīdē" albums un sadarbība === 2012. gadā tika izdots studijas albums "Pagrīdē", kas bija pieteikums indīroka un postpanka estētikā. 2013. gada 26. februārī grupa saņēma Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu par albumu «Pagrīdē» kategorijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums". Lai paplašinātu albuma skanējuma robežas un parādītu dziesmu potenciālu elektroniskās mūzikas kontekstā, ierakstam sekoja arī īpašs remiksu albums kopā ar bītmeikeru apvienību "Dirty Deal Audio". Tajā grupas materiālu dekonstruēja un savās versijās pārlika dažādi Latvijas elektroniskās un alternatīvās skatuves producenti un dīdžeji, tostarp Ansis, Oriole un NiklāvZ. 2014. gadā grupu uzaicināja ieskaņot savu versiju kādai no mūzikas autora Edgara Šverna dziesmām albumam "Brāļi un māsas", grupai izvēloties dziesmu "Cilvēks tik uz pus". === Sadarbība ar mūziķiem === 2008. gadā grupa "Satellites LV" un apvienība "Tribes of the City" ierakstīja kopīgu skaņdarbu ''shoegaze'' un [[Indīroks|indīroka]] žanrā "Vienā pārī". 2013. gadā vinila formātā izdeva starptautisks Baltijas valstu elektroniskās un alternatīvās mūzikas projekts un izlase "Baltic Trail". Izdevumā "Satellites LV" mūziķis Edgars Žilde sadarbojās ar dažādiem Baltijas izpildītājiem un producentiem, tostarp ''TV Maskava'' (Latvija), ''Sander Mölder'' (Igaunija), ''Vaiper Despotin'' (Lietuva) un ''Wasted Gaze'' (Igaunija). 2014. gadā ierakstu izdevniecība "Tornis Rec" izdeva Latvijas alternatīvās mūzikas izlasi "Brāļi un māsas". Izdevumā iekļauta grupas "Satellites LV" dziesmas "Cilvēks tik uz pus" versija. === Mūzika filmās === 2010. gadā grupa "Satellites LV" iekļāva oriģinālmūziku režisora Sauļus Drungas Lietuvas spēlfilmai "Anarhija Žirmūnos" (''Anarchija Žirmūnuose''). 2022. gadā grupas "Satellites LV" skaņdarbu "Policija brauc!" iekļāva režisores Lindas Oltes spēlfilmas "Māsas" skaņu celiņā. === 2017: "Varavīksnes galā" === [[Attēls:Satellites LV Varavīksnes galā.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Varavīksnes galā" (2017)]] 2017. gada oktobrī iznāca albums "Varavīksnes galā".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4552730/satellites-lv-laiz-klaja-albumu-varaviksnes-gala|title=«Satellites LV» laiž klajā albumu «Varavīksnes galā»|website=Mūzika Latvijā|access-date=2026-06-20|date=2017-10-12|language=lv}}</ref> Albumu producējusi grupa kopā ar līdzproducentu Gati Zaķi. 2017. gada novembrī "Austras balvas" mūzikas kritiķu un industrijas pārstāvju žūrija "Varavīksnes galā" nosauca par gada labāko Latvijas albumu.<ref name=":0" /> 2018. gadā albums ieguva arī "Zelta mikrofonu" kā labākais "Indie vai alternatīvās mūzikas albums". [[Attēls:Satellites LV Ego Uguno.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Ego Uguņo" (2018)]] === 2018: "Ego Uguņo" === Grupa turpināja aktīvi strādāt studijā. 2018. gadā izdeva b-pušu un retumu albumu "Ego uguņo". === 2020-2026: "Nedrošība", "Asaras" un "Svētdienas svārki" === 2026. gadā CD singla formātā izdeva jaunu singlu "Svētdienas svārki", atsaucoties uz grupas 30 gadu garo vēsturi. == Blakusprojekti == === Kuba === [[Attēls:kuba15.jpg|120px|thumb|right|Kuba — "15 Episodes Of Kuba" ([[2003. gads|2003]])]] Grupa sastāvēja no [[Toms Ostrovskis|Toma Ostrovska]], [[Mareks Ameriks|Mareka Amerika]], [[Jānis Žilde|Jāņa Žildes]], [[Martinezs Gonzalezs|Martineza Gonzalesa]], [[Arnis Račinskis|Arņa Račinska]] un [[Mikus Solovejs|Mikus Soloveja]]. 2002. gadā izdotais albums "15 Episodes Of Kuba" 2003. gadā saņēma divas Mūzikas ierakstu gada balvas (nominācijās "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākā debija|Labākā debija]]" un "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums|Labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums]]"). 2005. gada novembrī iznāca grupas radio singls "Baku". 2006. gada augustā iznāca grupas radio/TV singls "Aukstu tēju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4803106/kuba-aukstu-teju-augstu-leju-video |title=kuba «Aukstu tēju augstu lēju» (video) |date=2006. gada 16. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Dziesmai tiek izveidots arī video, kura autors ir režisors Roberts Kuļenko. 2006. gadā pēc 5 gadu pastāvēšanas grupa paziņoja par muzikālās darbības pārtraukšanu. 2024. gadā Kuba ar albumu "Laukumi" ieguva alternatīvās popmūzikas balvu "Austras balva".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/15.09.2024-alternativas-popmuzikas-austras-balvu-sogad-ieguvusi-grupa-kuba.a568830/|title=Alternatīvās popmūzikas «Austras balvu» šogad ieguvusi grupa «Kuba»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-27|language=lv}}</ref> === Raadio === Jānis Žilde (Konstruktoriņš) un Arnis Račinskis (Laborants) izveidoja projektu "Raadio", par kura galvenajām ietekmēm min [[1980. gadi|1980. gadu]] popmūziku un tā dēvēto elektronisko "datapop" mūzikas stilu. 2004. gada nogalē tika ierakstīti divi jauni elektroniski skaņdarbi, no kuriem viens ar nosaukumu "Automāts" kļuva par radiosinglu. Dziesma ar Edmunda Jansona videoklipu tika nominēta arī Gada balvai. === Stāvi (Jāņa Žildes soloalbums) === [[Attēls:Stavi.jpg|120px|thumb|right|Jānis Žilde — "Stāvi" (2004)]] Albums "Stāvi" tika izdots 2004. gadā un Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonijā tika nominēts labākā instrumentālās mūzikas albuma kategorijā. Mūzika no šī albuma jau izmantota vairākās kinofilmās.{{Nepieciešama atsauce}} Plates pirmā singla videoklipu darinājis režisors un animators [[Edmunds Jansons]]. Skaņdarbs pagājušogad radio "Naba" gada noslēguma topā ierindojies 32. vietā. Animētais video ir ieskats mākslinieka Edmunda Jansona ("[[Haikas]]", "[[Šūpuļdziesma]]", "[[Zvaigžņu tēja]]", "[[Baltā]]") topošajā multiplikācijas filmiņā "[[Šķērrocis]]", tajā izmantoti vairāki fragmenti no jaunās īsfilmas. Filmiņas pamatā ir Heinriha Hofmaņa dzejolis "[[Stāsts par īkšķa sūkātāju]]" ([[Kārlis Vērdiņš|Kārļa Vērdiņa]] tulkojumā). ===Augusts IV (Edgara Žildes solo projekts) === [[Augusts IV]] ir mūzikas grupas ''Satellites LV'' dalībnieka Edgara Žildes viena cilvēka solo projekts, kas ierakstīts mājas studijā. [[Attēls:Augusts-IV_EP_2010_Edgars_Zilde.jpg|120px|thumb|right|Augusts IV — "Augusts IV" (2010)]] 2010. gada janvārī "Augusts IV" tika izvirzīts Mūzikas Gada Balvas nominācijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gadabalva.lv/index.php?mact=News,cntnt01,detail,0&cntnt01articleid=7&cntnt01origid=56&cntnt01returnid=75 |title=Noskaidroti nominētie ieraksti Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai 2010|date=2011-01-11|work=gadabalva.lv}}</ref> Pirmais projekta vēstnesis bija radio singls „Mūsu Politika”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4818768/augusts-iv-musu-politika |title=Augusts IV "Mūsu politika" |date=2010. gada 6. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> kas stāsta par draugu un laika biedru paaudzi kādā noteiktā vēstures posmā. Jau pirmajās nedēļās dziesma iekļuva radio "Naba" rotācijā un Top 10. Laikraksts "Diena" 2011. gada 13. janvāra "Izklaidē" albumam piešķīra 5/5 zvaigznītes, nodēvējot to par "nesteidzīgas ziemas mūziku". 2010. gada 12. decembrī kultūras namā "Ziemeļblāzma" tika uzņemts dziesmas video klips, tā režisore bija Kate Krolle, operators Aigars Sērmukšs. == Diskogrāfija == {{Pamatraksts|Satellites LV diskogrāfija}} == Bijušie dalībnieki un viesmākslinieki == * [[Gunārs Rozenbergs]] ([[trompete]]) * [[Jānis Volkmanis]] ([[trompete]]) * [[Mikus Solovejs]] ([[saksofons]]) * [[Tīna Ostrovska]] ([[sitamie instrumenti]], [[ksilofons]], [[vijole]]) * [[Toms Ostrovskis]] ([[sitamie instrumenti|basģitāra]]) * [[Haralds Bondars]] ([[sitamie instrumenti]]) * [[Uldis Zariņš]] ([[bungas]]; 1996—2000) * [[Laura Ziemele]] ([[vokāls|bekvokāls]]; 1996) * [[Kristīne Blekte]] ([[vokāls|bekvokāls]]; 1996) * [[Egīls Eglītis]] ([[basģitāra]]; 1996) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.instagram.com/satelliteslv ''Satellites LV'' ''Instagram'' lapa] * [https://www.facebook.com/satelliteslv/ ''Satellites LV'' ''Facebook'' lapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas popgrupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Latvijas britpopa grupas]] [[Kategorija:Latvijas elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas postroka grupas]] [[Kategorija:Latvijas indīroka grupas]] s1h768z7t08kuebzd7h1mrdiejwd5mj 4509752 4509751 2026-08-19T10:07:19Z Egilus 27634 4509752 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Satellites LV'' | Attēls = Satellites_LV.jpg | Att_izm = | Apraksts = Satellites LV 2010. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | Žanrs = [[popmūzika|pops]], [[rokmūzika|roks]], [[elektroniskā mūzika]], [[britpops]], [[postroks]], [[indīroks]] | Gadi = [[1996]]—pašlaik | Dalībnieki = [[Jānis Žilde]]<br />[[Edgars Žilde]]<br />[[Andris Apīnis]]<br />[[Mareks Ameriks]] }} '''''Satellites LV''''' ir [[Latvija|latviešu]] [[mūzika]]s grupa, kas darbojas kopš 1996. gada. Tās sastāvā šobrīd ir apvienības dibinātāji [[Jānis Žilde]] un [[Edgars Žilde]], kā arī [[Mareks Ameriks]] un Andris Apīnis. Grupa 1990. gadu otrajā pusē, kā '''''The Satellites''''', ieguva popularitāti ar vairākiem veiksmīgiem singliem un uzvaru mūzikas festivālā "[[Liepājas Dzintars]]" 1997. gadā. Grupa saņēmusi četras "[[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofona]]" balvas un 2017. gadā "[[Austras balva|Austras balvu]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/austras-balva-2017-pieskirta-grupai-satellites-lv.a257821/|title=«Austras balva 2017» piešķirta grupai «Satellites LV»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-27|language=lv}}</ref> == Vēsture == === 1996–1999: Britpop vilnis un "Piens" === Grupas darbība aizsākās deviņdesmito gadu vidū ar nosaukumu ''The Satellites''. Plašāku atpazīstamību viņi ieguva 1997. gada pavasarī, kad debijas singls "Nekad, nekad" kļuva par radio hitu. Tajā pašā vasarā grupa guva lielu panākumu, izcīnot ''Grand Prix'' tajā brīdī lielākajā Baltijas rokfestivālā "Liepājas Dzintars '97". Pēc ilgām ierakstu sesijām 1998. gadā klajā nāca debijas albums "Piens" (izdevējs ''Platforma Records''). Tajā pašā gadā iznāca arī grupas singls "Happy To Follow", bet 1999. gadā iznāca grupas pirmais dubultsingls "This Is More Than You Could Ever Hope/Move Inside". === 2000–2001: "Satellites LV" un kosmopolītiskais "Kind of Glue" === [[Attēls:TheSatellitesPiens.jpg|120px|thumb|right|''The Satellites'' — "Piens" ([[1998]])]] Gadsimtu mijā grupa mainīja nosaukumu (no ''The Satellites'' uz ''Satellites LV)'' un pievērsās eksperimentālākiem skanējumiem, ietekmējoties no postroka un minimālisma. Otrais albums "[[Kind Of Glue]]" datējams ar 2001. gadu. 2000. gada izskaņā albuma ieraksta sesiju beigās Edgars Žilde devās studēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Ierakstā piedalījās viesmūziķi, tostarp džeza trompetists [[Gunārs Rozenbergs]]. === 2007–2009: Atgriešanās un konceptuālie dubultalbumi === [[Attēls:KindofGlue.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV — "Kind of Glue" ([[2001. gads|2001]])]] Grupa atjaunoja darbību 2006. gadā. ''Satellites LV'' jaunās muzikālās ietekmes ieplūda no dažādām pusēm — Edgara ASV iespaidi, "Kubas" [[džezs|džeza]] un [[krautroks|krautroka]] sakausējums, ''The Satellites'' [[Melodija|melodiskums]], vēlīnais "Kind of Glue" [[Postroks|postroka]] posms, "kubas" skaņas, Ervinga taustiņi un Jāņa Žildes soloalbuma "[[Stāvi]]" minimālisms.{{Nepieciešama atsauce}} {{dat|2007|7|16}} iznāca jauns grupas radio singls "Dienas Gaismas Detaļas". Tam sekoja uzstāšanās "[[Positivus AB]]" festivālā. {{dat|2007|9|10}} iznāca jauns grupas radio singls "Karavīriņi".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/18975515/noklausies-grupas-satellites-lv-jaunako-dziesmu-karavirini |title=Noklausies grupas 'Satellites LV' jaunāko dziesmu 'Karavīriņi'! |date=2007. gada 17. septembris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apollo.lv/5094966/satellites-lv-piedava-singlu-karavirini |title=«Satellites LV» piedāvā singlu «Karavīriņi» |date=2007. gada 18. septembris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Tas tika pirmatskaņots [[Radio SWH]] {{dat||9|12}}. Septembrī radiosingls "Dienas Gaismas Detaļas" studentu radiostacijā "Naba" iekaroja topa 1. vietu un noturējās līderpozīcijās vienu nedēļu. Gan "Dienas Gaismas Detaļas", gan "Karavīriņi" ierakstīti vienā vasaras ierakstu sesijā. Rudens ierakstu sesijās ''Satellites LV'' strādāja ar četriem jauniem skaņdarbiem — "Policija brauc!", "Rotaļlietu veikalā", "Baidos atklāt" un "Pirmais", pēdējais no tiem novembra beigās izvēlēts kā trešais radiosingls. {{dat||12|1}} ''Satellites LV'' uzstājās kā iesildošā grupa britu ''indie'' mūzikas leģendu ''[[The Wedding Present]]'' koncertā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/19321127/the-wedding-present-koncertu-iesildis-zig-zag-un-satellites-lv |title='The Wedding Present' koncertu iesildīs 'Zig Zag' un 'Satellites LV' |date=2007. gada 25. oktobris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> 2008. gada janvārī grupas radiosingls "Pirmais" iekaroja "Radio SWH top 20" 1. vietu un noturējās šajā pozīcijā divas nedēļas pēc kārtas. 2008. gada martā pie klausītājiem nonāca ceturtais radiosingls "Policija brauc!", kas Radio "SWH" ieņēma 2. vietu, bet Radio "Naba" sasniedza topa virsotni. [[Attēls:satelliteslvvadu.jpg|120px|thumb|right|''Satellites LV'' — "Vadu" ([[2009. gads|2009]])]] 2008. gada 7 oktobrī ''indie''/''shoegaze'' grupa ''[[Tribes of the City]]'', sadarbojoties ar brāļiem Žildēm no ''Satellites LV'', ierakstīja kopīgu dziesmu "Vienā pārī".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4788134/tribes-of-the-city-pied-satellites-lv-viena-pari-audio |title=Tribes Of The City pied. Satellites LV "Vienā pārī" (audio) |date=2008. gada 7. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/22115529/noklausies-tribes-of-the-city-jauno-dziesmu-viena-pari |title=Noklausies 'Tribes of the City' jauno dziesmu 'Vienā pārī'! |date=2008. gada 7. oktobris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Jau 28. novembrī pie klausītājiem nonāca jauns singls "Rotaļlietu veikalā", kā arī b-puse "Vēlos, lai tu zini". [[Attēls:satelliteslvbezvadu.jpg|120px|thumb|right|''Satellites LV'' — "Bezvadu" ([[2009. gads|2009]])]] 2009. gadā martā grupa pabeidza darbu pie abiem albumiem un nodod klausītājiem radio singlu "Grāvējs",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/5653807/satellites-lv-gravejs-audio |title=Satellites LV "Grāvējs" (audio) |date=2009. gada 13. februāris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/23223726/satellites-lv-laiz-klaja-singlu-gravejs |title='Satellites LV' laiž klajā singlu 'Grāvējs' |date=2009. gada 13. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> kas sasniedza topa virsotnes gan [[Radio SWH]] — #2, gan arī [[Rietumu Radio]] — #1. 2009. gada pavasarī grupa plānoja vairākus koncertus gaidāmo albumu prezentāciju ietvaros. Tiek dibināta ierakstu izdevniecība "asd records". 2010. gada 23. februārī ''Satellites LV'' ieguva divas [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons"]] nominācijās "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais roka albums|Labākais roka albums]]" ("Vadu") un "Labākais video" (Mārtiņš Grauds "Pirmais"). Cīņā par nomināciju "[[Labākais alternatīvās mūzikas albums|Labākais alternatīvās mūzikas albums]]" grupas ieraksts "Bezvadu" palika otrais aiz ''Tribes of the City''. 2010. gada decembrī iznāca Edgara Žildes solo projekta [[Augusts IV]] [[mazalbums]]. "Augusts IV" 2011. gada janvārī tika nominēts Mūzikas ierakstu gada balvas nominācijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums". [[Attēls:Satellites LV Pagride.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Pagrīdē" (2012)]] [[Attēls:Satellites LV Pagride Remix.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Pagrīdē" Remix (2012)]] === 2012–2016: "Pagrīdē" albums un sadarbība === 2012. gadā tika izdots studijas albums "Pagrīdē", kas bija pieteikums indīroka un postpanka estētikā. 2013. gada 26. februārī grupa saņēma Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu par albumu «Pagrīdē» kategorijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums". Lai paplašinātu albuma skanējuma robežas un parādītu dziesmu potenciālu elektroniskās mūzikas kontekstā, ierakstam sekoja arī īpašs remiksu albums kopā ar bītmeikeru apvienību "Dirty Deal Audio". Tajā grupas materiālu dekonstruēja un savās versijās pārlika dažādi Latvijas elektroniskās un alternatīvās skatuves producenti un dīdžeji, tostarp Ansis, Oriole un NiklāvZ. 2014. gadā grupu uzaicināja ieskaņot savu versiju kādai no mūzikas autora Edgara Šverna dziesmām albumam "Brāļi un māsas", grupai izvēloties dziesmu "Cilvēks tik uz pus". === Sadarbība ar mūziķiem === 2008. gadā grupa "Satellites LV" un apvienība "Tribes of the City" ierakstīja kopīgu skaņdarbu ''shoegaze'' un [[Indīroks|indīroka]] žanrā "Vienā pārī". 2013. gadā vinila formātā izdeva starptautisks Baltijas valstu elektroniskās un alternatīvās mūzikas projekts un izlase "Baltic Trail". Izdevumā "Satellites LV" mūziķis Edgars Žilde sadarbojās ar dažādiem Baltijas izpildītājiem un producentiem, tostarp ''TV Maskava'' (Latvija), ''Sander Mölder'' (Igaunija), ''Vaiper Despotin'' (Lietuva) un ''Wasted Gaze'' (Igaunija). 2014. gadā ierakstu izdevniecība "Tornis Rec" izdeva Latvijas alternatīvās mūzikas izlasi "Brāļi un māsas". Izdevumā iekļauta grupas "Satellites LV" dziesmas "Cilvēks tik uz pus" versija. === Mūzika filmās === 2010. gadā grupa "Satellites LV" iekļāva oriģinālmūziku režisora Sauļus Drungas Lietuvas spēlfilmai "Anarhija Žirmūnos" (''Anarchija Žirmūnuose''). 2022. gadā grupas "Satellites LV" skaņdarbu "Policija brauc!" iekļāva režisores Lindas Oltes spēlfilmas "Māsas" skaņu celiņā. === 2017: "Varavīksnes galā" === [[Attēls:Satellites LV Varavīksnes galā.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Varavīksnes galā" (2017)]] 2017. gada oktobrī iznāca albums "Varavīksnes galā".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4552730/satellites-lv-laiz-klaja-albumu-varaviksnes-gala|title=«Satellites LV» laiž klajā albumu «Varavīksnes galā»|website=Mūzika Latvijā|access-date=2026-06-20|date=2017-10-12|language=lv}}</ref> Albumu producējusi grupa kopā ar līdzproducentu Gati Zaķi. 2017. gada novembrī "Austras balvas" mūzikas kritiķu un industrijas pārstāvju žūrija "Varavīksnes galā" nosauca par gada labāko Latvijas albumu.<ref name=":0" /> 2018. gadā albums ieguva arī "Zelta mikrofonu" kā labākais "Indie vai alternatīvās mūzikas albums". [[Attēls:Satellites LV Ego Uguno.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Ego Uguņo" (2018)]] === 2018: "Ego Uguņo" === Grupa turpināja aktīvi strādāt studijā. 2018. gadā izdeva b-pušu un retumu albumu "Ego uguņo". === 2020-2026: "Nedrošība", "Asaras" un "Svētdienas svārki" === 2026. gadā CD singla formātā izdeva jaunu singlu "Svētdienas svārki", atsaucoties uz grupas 30 gadu garo vēsturi. == Blakusprojekti == === Kuba === [[Attēls:kuba15.jpg|120px|thumb|right|Kuba — "15 Episodes Of Kuba" ([[2003. gads|2003]])]] Grupa sastāvēja no [[Toms Ostrovskis|Toma Ostrovska]], [[Mareks Ameriks|Mareka Amerika]], [[Jānis Žilde|Jāņa Žildes]], [[Martinezs Gonzalezs|Martineza Gonzalesa]], [[Arnis Račinskis|Arņa Račinska]] un [[Mikus Solovejs|Mikus Soloveja]]. 2002. gadā izdotais albums "15 Episodes Of Kuba" 2003. gadā saņēma divas Mūzikas ierakstu gada balvas (nominācijās "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākā debija|Labākā debija]]" un "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums|Labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums]]"). 2005. gada novembrī iznāca grupas radio singls "Baku". 2006. gada augustā iznāca grupas radio/TV singls "Aukstu tēju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4803106/kuba-aukstu-teju-augstu-leju-video |title=kuba «Aukstu tēju augstu lēju» (video) |date=2006. gada 16. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Dziesmai tiek izveidots arī video, kura autors ir režisors Roberts Kuļenko. 2006. gadā pēc 5 gadu pastāvēšanas grupa paziņoja par muzikālās darbības pārtraukšanu. 2024. gadā Kuba ar albumu "Laukumi" ieguva alternatīvās popmūzikas balvu "Austras balva".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/15.09.2024-alternativas-popmuzikas-austras-balvu-sogad-ieguvusi-grupa-kuba.a568830/|title=Alternatīvās popmūzikas «Austras balvu» šogad ieguvusi grupa «Kuba»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-27|language=lv}}</ref> === Raadio === Jānis Žilde (Konstruktoriņš) un Arnis Račinskis (Laborants) izveidoja projektu "Raadio", par kura galvenajām ietekmēm min [[1980. gadi|1980. gadu]] popmūziku un tā dēvēto elektronisko "datapop" mūzikas stilu. 2004. gada nogalē tika ierakstīti divi jauni elektroniski skaņdarbi, no kuriem viens ar nosaukumu "Automāts" kļuva par radiosinglu. Dziesma ar Edmunda Jansona videoklipu tika nominēta arī Gada balvai. === Stāvi (Jāņa Žildes soloalbums) === [[Attēls:Stavi.jpg|120px|thumb|right|Jānis Žilde — "Stāvi" (2004)]] Albums "Stāvi" tika izdots 2004. gadā un Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonijā tika nominēts labākā instrumentālās mūzikas albuma kategorijā. Mūzika no šī albuma jau izmantota vairākās kinofilmās.{{Nepieciešama atsauce}} Plates pirmā singla videoklipu darinājis režisors un animators [[Edmunds Jansons]]. Skaņdarbs pagājušogad radio "Naba" gada noslēguma topā ierindojies 32. vietā. Animētais video ir ieskats mākslinieka Edmunda Jansona ("[[Haikas]]", "[[Šūpuļdziesma]]", "[[Zvaigžņu tēja]]", "[[Baltā]]") topošajā multiplikācijas filmiņā "[[Šķērrocis]]", tajā izmantoti vairāki fragmenti no jaunās īsfilmas. Filmiņas pamatā ir Heinriha Hofmaņa dzejolis "[[Stāsts par īkšķa sūkātāju]]" ([[Kārlis Vērdiņš|Kārļa Vērdiņa]] tulkojumā). ===Augusts IV (Edgara Žildes solo projekts) === [[Augusts IV]] ir mūzikas grupas ''Satellites LV'' dalībnieka Edgara Žildes viena cilvēka solo projekts, kas ierakstīts mājas studijā. [[Attēls:Augusts-IV_EP_2010_Edgars_Zilde.jpg|120px|thumb|right|Augusts IV — "Augusts IV" (2010)]] 2010. gada janvārī "Augusts IV" tika izvirzīts Mūzikas Gada Balvas nominācijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gadabalva.lv/index.php?mact=News,cntnt01,detail,0&cntnt01articleid=7&cntnt01origid=56&cntnt01returnid=75 |title=Noskaidroti nominētie ieraksti Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai 2010|date=2011-01-11|work=gadabalva.lv}}</ref> Pirmais projekta vēstnesis bija radio singls „Mūsu Politika”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4818768/augusts-iv-musu-politika |title=Augusts IV "Mūsu politika" |date=2010. gada 6. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> kas stāsta par draugu un laika biedru paaudzi kādā noteiktā vēstures posmā. Jau pirmajās nedēļās dziesma iekļuva radio "Naba" rotācijā un Top 10. Laikraksts "Diena" 2011. gada 13. janvāra "Izklaidē" albumam piešķīra 5/5 zvaigznītes, nodēvējot to par "nesteidzīgas ziemas mūziku". 2010. gada 12. decembrī kultūras namā "Ziemeļblāzma" tika uzņemts dziesmas video klips, tā režisore bija Kate Krolle, operators Aigars Sērmukšs. == Diskogrāfija == {{Pamatraksts|Satellites LV diskogrāfija}} == Bijušie dalībnieki un viesmākslinieki == * [[Gunārs Rozenbergs]] ([[trompete]]) * [[Jānis Volkmanis]] ([[trompete]]) * [[Mikus Solovejs]] ([[saksofons]]) * [[Tīna Ostrovska]] ([[sitamie instrumenti]], [[ksilofons]], [[vijole]]) * [[Toms Ostrovskis]] ([[sitamie instrumenti|basģitāra]]) * [[Haralds Bondars]] ([[sitamie instrumenti]]) * [[Uldis Zariņš]] ([[bungas]]; 1996—2000) * [[Laura Ziemele]] ([[vokāls|bekvokāls]]; 1996) * [[Kristīne Blekte]] ([[vokāls|bekvokāls]]; 1996) * [[Egīls Eglītis]] ([[basģitāra]]; 1996) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.instagram.com/satelliteslv ''Satellites LV'' ''Instagram'' lapa] * [https://www.facebook.com/satelliteslv/ ''Satellites LV'' ''Facebook'' lapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas popgrupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Latvijas britpopa grupas]] [[Kategorija:Latvijas elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas postroka grupas]] [[Kategorija:Latvijas indīroka grupas]] lto85bbdwb5emmfl216srd2h9u62s2q 0 35860 4509413 4056699 2026-08-18T16:49:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509413 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Viktors Skudra | attēls = Viktors Skudra.jpg | apraksts = Skudra kā Satversmes tiesas tiesnesis | amats = [[Latvijas tieslietu ministrs|Latvijas Republikas tieslietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|1990|06|05|N}} | term_beigas = {{dat|1993|05|18|N}} | premjers = [[Ivars Godmanis]] | priekštecis = amats atjaunots<ref group="P">Viktors Skudra bija arī pēdējais Latvijas PSR tieslietu ministrs; viņa priekštecis šajā amatā bija Jānis Salenieks. Pēdējais Latvijas tieslietu ministrs neatkarības gados bija [[Juris Pabērzs]] (Kirhenšteina valdībā), taču, tā kā Kirhenšteina valdības leģitimitāti var apstrīdēt, par Skudras priekšteci tiek uzskatīts arī [[Hermanis Apsītis]] (Ulmaņa valdībā).</ref> | pēctecis = [[Egils Levits]] | dzim_dati = {{dat|1943|07|10|N}} | dzim_vieta = {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Mākoņkalna pagasts]], [[Rēzeknes apriņķis]], [[Latvijas ģenerālapgabals]] (tagad {{LAT}}) | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2011|5|22|1943|7|10}} | mir_vieta = | partija = | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[jurisprudence|jurists]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Viktors Skudra''' ({{dat|1943|07|10|N}} — {{dat|2011|05|22|N}}) bija latviešu jurists un politiķis, pirmais atjaunotās Latvijas Republikas [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]], [[Satversmes tiesa]]s tiesnesis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1943. gadā [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Mākoņkalna pagasts|Mākoņkalna pagastā]]. No [[1963]]. līdz [[1970]]. gadam strādāja Latvijas Teātra biedrības mākslas priekšmetu darbnīcā. Līdz 1973. gadam studēja [[Latvijas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē, līdztekus no 1970. līdz [[1980]]. gadam strādāja par Rīgas pilsētas prokurora palīgu, tad par Rīgas pilsētas [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Oktobra rajona]] prokurora vietnieku, [[Saldus rajons|Saldus rajona]] prokuroru, Ventspils starprajonu prokuroru. No [[1982]]. līdz [[1987]]. gadam Skudra bija [[Latvijas PSR]] prokurora vietnieks, no 1987. līdz [[1988]]. gadam — PSKP SK instruktors.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=407323 Saeima apstiprina Satversmes tiesas tiesnešus]</ref> [[Atmodas kustība]]s laikā 1988. gadā kļuva par Latvijas PSR tieslietu ministru, atbalstīja [[Latvijas Juristu biedrība]]s izveidošanu. Toreizējais Latvijas PSR prokurors [[Jānis Dzenītis]] tikšanās laikā ar Medvedevu uzstājās ar apsūdzošu runu, ka Latvijas PSR ir juristi, kuri esot "beatbildīgi nostājušies uz padomju valsti graujoša ceļa un atbalstot Latvijas tautas fronti", pieminot Viktoru Skudru, [[Ilmārs Bišers|Ilmāru Bišeru]], [[Juris Bojārs|Juri Bojāru]] un [[Aivars Endziņš|Aivaru Endziņu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Viktors-Skudra |title=Viktors Skudra |access-date={{dat|2012|05|22||bez}} |archive-date={{dat|2012|11|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121118150001/http://nekropole.info/lv/Viktors-Skudra }}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]]. [[1992]]. gadā kopā ar tā laika ģenerālprokuroru [[Jānis Skrastiņš (prokurors)|Jāni Skrastiņu]] tiesā iesniedza prasību par [[Jānis Kučinskis|Jāņa Kučinska]] vadītā laikraksta "Pilsonis" slēgšanu, jo tas savās slejās bija aicinājis boikotēt pilsoņu reģistra veidošanu, ko Skudra un Skrastiņš traktēja kā nepakļaušanos likumiem un likuma par presi pārkāpumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/life/articles/97541 |title=Mediji un vara |access-date={{dat|2007|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927022918/http://www.apollo.lv/portal/life/articles/97541 |archivedate={{dat|2007|09|27||bez}} }}</ref> No 1993. gada bija zvērinātu advokātu biroja vadītājs, [[Aivars Lembergs|Aivara Lemberga]] advokāts lietā pret Ģenerālprokuratūru par goda un cieņas aizskaršanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=1156317945 |title=Lūko pēc paklausīgiem Satversmes tiesnešiem? |access-date={{dat|2007|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928063208/http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=1156317945 |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref> [[2006. gads|2006]]. gada nogalē [[Saeima]] apstiprināja par [[Satversmes tiesa]]s tiesnesi.<ref>[http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&mid=4&show=18 Satversmes tiesas tiesneši] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070925100434/http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&mid=4&show=18 |date={{dat|2007|09|25||bez}} }}.</ref> Pirms tam Saeimas juridiskā komisija viņa kandidatūru noraidīja, pārmetot Skudram zinātniskā grāda trūkumu un notikumus ap izdevumu "Pilsonis".<ref>[http://www.geliosjurist.lv/index.php?part=new&lng=lv&id=202 Skudra neatsauks savu kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam]{{Novecojusi saite}}</ref> Negaidīti miris {{dat|2011|05|22}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Pēkšņi miris ST tiesnesis Skudra | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.05.23. | accessdate = 2011.05.23 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/peksni-miris-st-tiesnesis-skudra.d?id=38648895}}</ref> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group="P"}} === Atsauces === {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Juris Pabērzs]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|1990|06|05|N}} — {{dat|1993|05|18|N}} | pēc = [[Egils Levits]]}} {{kastes beigas}} {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skudra, Viktors}} [[Kategorija:1943. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2011. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] [[Kategorija:Latvijas prokurori]] [[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Satversmes tiesas tiesneši]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas komisāri un ministri]] [[Kategorija:PSRS juristi]] ej8u08gtuhu37m5q4m1e8f3mei82d77 0 38595 4509633 4193227 2026-08-19T04:33:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509633 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Ēriks Ķiģelis | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1955|5|11}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Saldus}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|1985|10|3|1955|5|11}} | Vieta_mr = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}} | Vieta = | Žanrs = [[Rokmūzika]] | Nodarbošanās = Ģitārists | Instrumenti = | Gadi = [[1970]] — [[1985]] |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = Forte, Cantus, [[Līvi (rokgrupa)|Līvi]], [[Corpus]] | Mlapa = | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = V }} '''Ēriks Ķiģelis''' (dzimis {{dat|1955|5|11}} [[Saldus|Saldū]], miris {{dat|1985|10|3}} uz [[Rīga]]s—[[Liepāja]]s šosejas)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Eriks-Kigelis|title=Ēriks Ķiģelis|website=timenote.info|access-date=2022-12-15|language=lv|archive-date=2019-08-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20190813093107/https://timenote.info/lv/Eriks-Kigelis}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[ģitāra|ģitārists]], kas spēlējis grupās [[Līvi (rokgrupa)|Līvi]] un [[Corpus]]. Pazīstams rokmūziķis ir arī viņa dēls [[Fēlikss Ķiģelis]]. == Biogrāfija == Dzimis {{dat|1955|5|11}} [[Saldus|Saldū]]. Mācījies spēlēt [[akordeons|akordeonu]] bērnu mūzikas skolā. Padsmit gadu vecumā, kad smagas kājas traumas dēļ bija spiests vairākus gadus pavadīt slimnīcā, nopietnāk pievērsās mūzikai — sāka apgūt ģitārspēli un sacerēja pirmās dziesmas. Pēc iznākšanas no slimnīcas [[Saldus|Saldū]] kopā ar brāli nodibināja grupu Forte, kas atskaņoja savas un [[Jimi Hendrix Experience]] kompozīcijas. Pēc tam īslaicīgi muzicēja citā Saldus grupā ''Cantus''. 1970. gadu vidū pārcēlās uz [[Liepāja|Liepāju]], kur iepazinās ar [[Juris Pavītols|Juri Pavītolu]]. 1976. gadā abi izveidoja jaunu grupu, kam deva iepriekšējās Pavītola grupas nosaukumu — [[Līvi (rokgrupa)|Līvi]]. Laika gaitā starp J. Pavītolu un Ē. Ķiģeli radās arvien lielākas domstarpības, līdz 1978. gadā Ķiģelis atstāja "Līvus" un nodibināja jaunu grupu [[Corpus]]. Tieši Corpus sastāvā Ķiģelis sacerējis savas zināmākās dziesmas: ''[[Zīlīte (dziesma)|Zīlīte]]'', ''[[Vēju muzikants]]'', ''[[Mazais sapnītis]]'' u.c. 1980. gada rudenī Ē. Ķiģelis atstāja ''Corpus'' un atgriezās "Līvos". Tieši šajā laikā "Līvi" kļuva par vienu no populārākajām un nozīmīgākajām latviešu rokgrupām, jau 1981. gadā kopā ar [[Credo (grupa)|Credo]] uzvarot republikas skatē. 1982. gadā "Līvus" atstāja Pavītols, bet par vienu no gada hitiem kļuva Ē. Ķiģeļa vēl ''Corpus'' laikos sacerētā ''Zīlīte'' "Līvu" izpildījumā. Ē. Ķiģelis arvien vairāk centās sevi apliecināt lielākas formas skaņdarbos. Tapa piecpadsmit minūšu skaņdarbs ''Veltījums Liepājai'' ar [[Māris Čaklais|Māra Čaklā]] dzeju, kas bija iecerēts kā skaņdarbs rokgrupai un [[simfoniskais orķestris|simfoniskajam orķestrim]], lai arī tas tika realizēts tikai grupas versijā. Vēlāk tapa dziesmu cikls ''[[Kurzemei — saules ceļš]]'' ar [[Olafs Gūtmanis|Olafa Gūtmaņa]] dzeju. {{dat|1985|10|1||bez}} notika "Līvu" koncerts ar cikla ''Kurzemei — saules ceļš'' pirmatskaņojumu. Divas dienas vēlāk — [[3. oktobris|3. oktobra]] naktī — Ķiģeļa vadītā automašīna [[VAZ]] iebrauca pretējā braukšanas joslā un sadūrās ar pretimbraucošo smago automašīnu. Ē. Ķiģelis šai avārijā gāja bojā. Kopš 1987. gada Ērika Ķiģeļa piemiņai Saldū tiek rīkots rokfestivāls "[[Saldus Saule]]", kuru pēdējos gados organizē dēls — Fēlikss Ķiģelis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ķiģelis, Ēriks}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1985. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu ģitāristi]] [[Kategorija:Līvi (grupa)]] [[Kategorija:Saldū dzimušie]] [[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]] 6hyk6o0awj0x030drzradopa57abhkx 0 39137 4509518 4472948 2026-08-18T19:02:58Z ZANDMANIS 91184 4509518 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #11204C | nos = ''Tottenham Hotspur'' | logo = [[Attēls:Totenhemas Hotspur logo.png|120px]] | pilns = Totenhemas futbola klubs "Hotspur" (''Tottenham Hotspur Football Club'') | iesauka = ''Spurs, The Lilywhites'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Londona}} | dib = 1882 | dib_mēn = 9 | dib_dat = 5 | stad = [[Tottenham Hotspur stadions|''Tottenham Hotspur'' stadions]] | ietilp = 62 062 | prez = {{flaga|Anglija}} Daniels Levijs | tren = {{flaga|ITA}} [[Roberto De Dzerbi]] | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 17. vieta | pattern_la1 = _tottenham2627h | pattern_b1 = _tottenham2627h | pattern_ra1 = _tottenham2627h | pattern_sh1 = _tottenham2627h | pattern_so1 = _tottenham2627hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _tottenham2627a | pattern_b2 = _tottenham2627a | pattern_ra2 = _tottenham2627a | pattern_sh2 = _tottenham2627a | pattern_so2 = _tottenham2627al | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 | pattern_la3 = _tottenham2627t | pattern_b3 = _tottenham2627t | pattern_ra3 = _tottenham2627t | pattern_sh3 = _tottenham2627t | pattern_so3 = _tottenham2627tl | leftarm3 = 800080 | body3 = 800080 | rightarm3 = 800080 | shorts3 = 800080 | socks3 = 800080 | īpašn = ENIC International Ltd. }} '''Totenhemas futbola klubs "Hotspur"''' ({{val|en|Tottenham Hotspur Football Club}}) ir [[Totenhema|Totenhemā]] ([[Londona]]s daļā) bāzēts [[Anglija|angļu]] [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts [[1882]]. gadā. Klubs divreiz izcīnījis Anglijas čempionu titulu un astoņreiz — [[FA kauss|FA kausu]]. == Komandas sastāvs == :''Atjaunots {{dat|2025|9|7||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/21/Tottenham-Hotspur/squad|title=Spurs First Team Players & Squad|website=Premier League|access-date=2023-02-06|language=en}}</ref> {{fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=ITA|pos=GK|name=[[Guljelmo Vikārio]]}} {{Fs player|no= 3|nat=ROU|pos=DF|name=[[Radu Dregušins]]}} {{Fs player|no= 4|nat=AUT|pos=DF|name=[[Kevins Danso]]}} {{Fs player|no= 6|nat=POR|pos=MF|name=[[Žuau Paļiņa]]|other=īrē no [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]}} {{fs player|no= 7|nat=NED|pos=MF|name=[[Havi Simonss]]}} {{fs player|no= 8|nat=MLI|pos=FW|name=[[Īvs Bisuma]]}} {{fs player|no= 9|nat=BRA|pos=FW|name=[[Rišarlisons]]}} {{fs player|no=10|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džeimss Medisons (futbolists)|Džeimss Medisons]]}} {{fs player|no=11|nat=FRA|pos=FW|name=[[Matiss Tels]]}} {{Fs player|no=13|nat=ITA|pos=DF|name=[[Destinijs Udogi]]}} {{Fs player|no=14|nat=ENG|pos=MF|name=[[Ārčijs Grejs]]}} {{Fs player|no=15|nat=SWE|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]}} {{Fs player|no=17|nat=ARG|pos=DF|name=[[Kristians Romero]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{fs player|no=19|nat=ENG|pos=FW|name=[[Dominiks Solanke]]}} {{fs player|no=20|nat=GHA|pos=FW|name=[[Mohameds Kuduss]]}} {{Fs mid}} {{fs player|no=21|nat=SWE|pos=MF|name=[[Dejans Kuluševskis]]}} {{fs player|no=22|nat=WAL|pos=FW|name=[[Brenans Džonsons]]}} {{fs player|no=23|nat=ESP|pos=DF|name=[[Pedro Porro]]}} {{fs player|no=24|nat=ENG|pos=DF|name=[[Djeds Spenss]]}} {{fs player|no=25|nat=JAP|pos=DF|name=[[Kota Takai]]}} {{fs player|no=28|nat=FRA|pos=FW|name=[[Vilsons Odobērs]]}} {{fs player|no=29|nat=SEN|pos=MF|name=[[Pape Matars Sārs]]}} {{fs player|no=30|nat=URY|pos=MF|name=[[Rodrigo Bentankurs]]}} {{fs player|no=31|nat=CZE|pos=GK|name=[[Antonīns Kinskis]]}} {{fs player|no=33|nat=WAL|pos=DF|name=[[Bens Deiviss]]}} {{fs player|no=37|nat=NED|pos=DF|name=[[Mikijs van de Vens]]}} {{fs player|no=39|nat=FRA|pos=FW|name=[[Randals Kolo Muani]]|other=īrē no [[Paris Saint-Germain]]}} {{fs player|no=40|nat=ENG|pos=GK|name=[[Brendons Ostins]]}} {{fs player|no=44|nat=ENG|pos=FW|name=[[Deins Skārlets]]}} {{fs end}} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempioni (2): 1950–51, 1960–61 ** Vicečempioni (5): 1921–22, 1951–52, 1956–57, 1962–63, [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016–17]] * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Čempioni (2): 1919–20, 1949–50 ** Vicečempioni (2): 1908–09, 1932–33 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 1900–01, 1920–21, 1960–61, 1961–62, 1966–67, 1980–81, 1981–82, 1990–91 ** Finālisti (1): 1986–87 * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (4): 1970–71, 1972–73, 1998–99, 2007–08 ** Finālisti (5): 1981–82, 2001–02, 2008–09, 2014–15, 2020–21 * '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (7): 1921, 1951, 1961, 1962, 1967, 1981, 1991 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Finālisti (1): [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018–19]] * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / UEFA Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1971–72, 1983–84, [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/21052025-kuriozi_varti_un_fantastisks_glabins_tote|title= Kuriozi vārti un fantastisks glābiņš: Totenhemai pirmā starptautiskā trofeja 41 gada laikā|accessdate=2025-05-22 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> ** Finālisti (1): 1973–74 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1962–63 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.tottenhamhotspur.com/ Oficiālā kluba vietne] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C.]] rgbwlrdrwuw4dqoddj6cuslyw7nt0pf 0 45311 4509357 4239527 2026-08-18T13:12:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509357 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|zemūdeņu bāzes kuģi|Varonis (nozīmju atdalīšana) | Varonis}} [[Attēls:Latvijas karakuģi Daugavas grīvā 1939. gada augustā.jpg|thumb|300px|Latvijas [[Karakuģis|karakuģi]] [[Virsaitis (karakuģis)|"Virsaitis"]], "[[Imanta (mīnu aizžogotājtraleris)|Imanta]]", "[[Viesturs (mīnu aizžogotājtraleris)|Viesturs]]" un "[[Varonis (karakuģis)|Varonis]]" 1939. gada augustā.]] '''Varonis''' bija [[Latvijas Kara flote]]s zemūdeņu bāzes kuģis no 1927. līdz 1940. gadam. == Tehniskie parametri == Ūdensizspaids (dedveits) 250 t, ātrums 10 mezgli, dzinējs 450 ZS, garums 29,1 m, platums 6,5 m, iegrime 3,6 m.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://warshipsresearch.blogspot.com/2014/07/russian-submarine-depot-ship-varonis.html|title=WARSHIPSRESEARCH: Russian [submarine] depot ship Varonis (1908) around 1944|last=Alvama|website=WARSHIPSRESEARCH|access-date=2022-04-15|date=2014-07-13}}</ref> Veicis dažādus materiāli tehniskos un saimnieciskos uzdevumus ([[Zemūdene|zemūdeņu]] kaujas mērķu transportēšana, jūrnieku atpūtas vieta, pārtikas sagatavošana). Minēts, ka kādu laiku kalpojis [[Ledlauzis|ledlauža]] statusā.<ref name=":0" /> == Vēsture == Uzbūvēts [[1908]]. gadā [[Vācija|Vācijā]] kā '''''Passat''''', pēc dažām ziņām, [[Ķīle|Ķīles]] ''Reichswerft'' būvētavā. Pēc [[Pirmais pasaules karš|1. pasaules kara]] beigām atradies vācu bāzē [[Liepāja|Liepājā]], līdz 1919. gada 10. oktobrī nodots Latvijas [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Apsardzības ministrijas]] rīcībā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://fleetphoto.ru/vessel/102413/?lang=en|title=Урал – Буксиры, толкачи - точный проект/тип не известен|website=fleetphoto.ru|access-date=2022-04-15|language=en}}</ref> [[Latvija]]s Jūras krastu aizsardzības eskadrā no [[1927]]. gada. * pieraksta osta: Liepāja * komandieri: ** Hermanis Klīve; ** Antons Brūders;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Antons-Bruders|title=Antons Brūders|website=timenote.info|access-date=2022-04-15|language=lv|archive-date=2024-12-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20241225085754/https://timenote.info/lv/Antons-Bruders}}</ref> ** A. Gūtmanis; ** A. Ezeriņš. * komandā 12 jūrnieki (1 virsnieks) Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940]]. gada jūlijā [[Padomju Savienība|PSRS]] iekļāva kuģi savā [[Baltijas kara flote|Baltijas kara flotē]] (no 1941. gada janvāra līdz Vācijas uzbrukumam PSRS atradies [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|IeTK]] Robežaizsardzības spēku sastāvā ar nosaukumu '''''Ural''' (Урал)''). [[1941]]. gadā, iespējams, 28. augustā "Varonis" nogrima, uzbraucis uz mīnas.<ref name=":1" /> Pēc dažām ziņām, pēc kara izcelts un turpinājis kuģot padomju dienestā līdz 1950. gadiem ar nosaukumu ''Pyarnu'', līdz sagriezts metāllūžņos.<ref name=":0" /> == Bibliogrāfija == * Latvijas jūrniecības vēsture. Enciklopēdija. - Rīga, 1998. == Atsauces == <references /> [[Kategorija:Latvijas Kara flote]] [[Kategorija:Latvijas kuģi]] 3n380kgtyt8sh4me3gyzcfubtwci9mp 0 47071 4509424 4424445 2026-08-18T17:20:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509424 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilhelms Ķuze | vārds_orig = | attēls = Vilhelms Ķuze.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1875 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Zaubes pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1941 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 4 | m_vieta = [[Usoļlags]], {{USSR}} (tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = latvietis | nodarbošanās = saldumu ražošana | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V. | vecāki = Kārlis, Anna | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Olga Zeltiņa (1901– m. 1938) | bērni = meitas Erna un Velta | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Vilhelms Ķuze''' ([[1875]] - [[1941]]) bija latviešu skolotājs un uzņēmējs, viens no [[Latvija]]s lielākajiem ražotājiem, saldumu fabrikas "A/S Ķuze" īpašnieks. Savu produkciju (50 veidu [[biskvīts|biskvītu]] un [[piparkūkas|piparkūku]], 65 veidu [[šokolāde|šokolādi]], 150 veidu [[konfektes|konfekšu]], 25 veidu [[vafeles|vafeļu]], 30 veidu [[kafija]]s u.c.) uzņēmums [[eksports|eksportēja]] uz [[Eiropa]]s, [[Ziemeļamerika]]s, [[Āfrika]]s, [[Āzija]]s valstīm un Austrāliju. Kopumā [[1935]] gadā "A./S. Ķuze" eksportēja 485 [[tonna]]s 500 dažādu veidu saldumu.<ref name="db.lv">[http://www.db.lv/citas-zinas/legendas-vilhelma-kuzes-saldumu-karaliste-149916 Leģendas: Vilhelma Ķuzes saldumu karaliste] db.lv 2008. gada 13. oktobrī</ref> == Biogrāfija == [[Attēls:Kjuze_fabrika.jpg‎|right|thumb|200px|V. Ķuzes šokolādes fabrika (1910).]] Dzimis 1875. gada 13. septembrī (pēc vecā stila 6. septembrī) [[Zaubes pagasts|Jaunpils (Zaubes) pagasta]] "Iņģēnu" mājās Kārļa Ķuzes un viņa sievas Annas ģimenē. Skolas gaitas sāka 1885. gadā vietējā draudzes skolā, 1888. gadā pārgāja uz [[Nītaure]]s ministrijas skolu. 1890. gadā iestājās [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas skolā. 1892. gadā sāka strādāt par palīgskolotāju Jaunpils (Zaubes) draudzes skolā un pēc gada ieguva skolotāja diplomu, no 1894. gada strādāja par palīgskolotāju [[Baižkalna pagasts|Baižkalna pagasta]] skolā. 1897. gadā Baižkalna pagasta skolu slēdza un Ķuze pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]], kur sāka strādāt darbarīku fabrikā "Otto Erbe" kā algu aprēķināšanas darbinieks, korespondents, ceļojošs aģents utt. 1901. gadā apprecējās ar Olgu Zeltiņu. Pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] 1906]]. gadā sāka darboties kā uzņēmējs, par lētu maksu ar visiem parādiem nopērkot koka namu [[Laboratorijas iela (Rīga)|Laboratorijas ielā 7]], kur atvēra pārtikas veikalu. Veikalā tirgoja viņa sieva un sievasmāte, bet pats turpināja strādāt Erbes fabrikā. Veikals izputēja un Ķuze bija spiests māju pārdot. 1910. gadā viņš noīrēja telpas [[Avotu iela (Rīga)|Avotu ielā 16]], kur atvēra maiznīcu un konditoreju. 1912. gadā viņš nopirka namu [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju ielā 25]], kur uzbūvēja darbnīcas, tvaika cepamo krāsni un ierīkoja nelielu konfekšu ražotni. 1913. gadā Ķuzes uzņēmumā strādāja 60 cilvēki un viņa īpašumā bija četri veikali. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma 1915. gadā fabriku lika evakuēt uz [[Krievija|Krieviju]]. Ķuze strādāja [[Maskava]]s uzņēmumā "Centrosojuz", nodibināja savu uzņēmumu "Sokol", kurā sāka eikaliptu-mentola un iesala konfekšu ražošanu. Cukura trūkuma dēļ viņš bija spiests konfekšu ražošanu pārtraukt un sākt ražot zābaksmēru. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s Ķuze sāka ražot un pārdot parafīna sveces un vārīt ziepes. 1920. gada rudenī Ķuze ar ģimeni atgriezās Rīgā. Tajā pašā gadā atjaunoja darbu Krāsotāju ielas [[Cepumi|biskvītu]] [[Ceptuve|ceptuvē]], 1922. gadā atjaunoja konfekšu un karameļu ražošanu. 1923. sāka celt jaunu fabriku un atvēra veikalu Brīvības ielā 13. 1930. gadā sāka [[kafija]]s ražošanu, 1933. gadā ierīkoja piena kondensēšanas nodaļu. 1934. gadā uzcēla jaunu fabrikas ēku Artilērijas ielā 55. 1935. gadā pārorganizēja uzņēmumu par akciju sabiedrību "A./S. Ķuze" ar [[Pamatkapitāls|pamatkapitālu]] {{sk|1200000}} Ls. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 17. jūnijā "A/S Ķuze" fabriku un veikalus nacionalizēja, uzņēmumu pārdēvēja par cepumu (biskvītu) fabriku "17. jūnijs". Karameļu izgatavošanu turpināja fabrika "Uzvara", bet [[šokolāde]]s ražošanu nodeva fabrikai "[[Laima (zīmols)|Laima]]". V. Ķuzi ar ģimeni 1941. gada 14. jūnijā izsūtīja uz [[PSRS]] [[GULAG|Gulaga]] nometni [[Usoļlags|Usoļlagu]], kur viņš 1941. gada 4. oktobrī mira.<ref name="db.lv"/> Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā "17. jūniju" pārdēvēja par "[[Staburadze (zīmols)|Staburadzi]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.acadlib.lu.lv/arc/no_Kuzes_lidz_Staburadzei/kuze.htm|title=Izstāde "No Ķuzes līdz Staburadzei"|website=Latvijas Akadēmiskā bibliotēka|access-date=2021-04-03}}</ref> 2004. gadā [[Jēkaba iela (Rīga)|Jēkaba ielā]] uzņēmējs, politiķa [[Māris Gulbis (politiķis)|Māra Gulbja]] tēvs Māris atvēra kafejnīcu un saldumu veikalu "V. Ķuze".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.atputasbazes.lv/lv/blogi/dazadas_lietas/1098_lidz_ar_vardu_saglabajas_ari_muzs_vilhelms_kuze/|title=Līdz ar vārdu saglabājas arī mūžs. Vilhelms Ķuze :: Atputasbazes.lv|last=Grīniece|first=Anita|website=www.atputasbazes.lv|access-date=2021-04-03|date=2010-10-10}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vipi.tv/vip/latvija/idn2306/maris-gulbis-par-saldumiem-un-mari-gulbi/|title=Māris Gulbis par saldumiem un Māri Gulbi|website=Vipi.tv|access-date=2021-04-03|date=2006-06-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kuze.lv/index.php/lv/kafejnicas|title=kuze.lv - Kafejnīca|website=www.kuze.lv|access-date=2021-04-03}}</ref> Ķuze bija precējies ar Olgu Ķuzi (dz. Zeltiņa, dzimusi 1881. gadā, mirusi pēc slimības 1938. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Olga-KUZE|title=Olga Ķuze|website=timenote.info|access-date=2021-04-03|language=lv|archive-date=2023-03-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230307122706/https://timenote.info/lv/Olga-KUZE}}</ref> Laulībā piedzima divas meitas – Erna (laulībā - Veidemane, mirusi 1946. gadā [[Baireita|Baireitā]], Vācijā)<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_000_ylas1947n017&#124;article:DIVL410&#124;query:ERNA%20%C4%B6UZE&#124;issueType:P|title=Sludinājumi - Mana mīļā sieva, māte, vīramāte ERNA VEIDEMANE dzim. ĶUZE|work=Latviešu Ziņas|access-date=2021-04-04|date=1947-03-01|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_000_ylas1947n017{{!}}article:DIVL410{{!}}query:ERNA%20%C4%B6UZE{{!}}issueType:P}}</ref> un Velta (1906-1980, laulībā - Muške),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Velta-Muske|title=Velta Muške|website=timenote.info|access-date=2021-04-03|language=lv|archive-date=2024-12-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20241225081448/https://timenote.info/lv/Velta-Muske}}</ref> kas no izsūtījuma atgriezusies Latvijā 1956. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/39275/|title=Zudusī Latvija - Rīga. Vilhelms Ķuze ar ģimeni|website=www.zudusilatvija.lv|access-date=2021-04-03}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_lies1989n09&#124;article:DIVL643&#124;issueType:P|title=Pirms un pēc 17. jūnija|work=Liesma|access-date=2021-04-04|date=1989. gada septembris|last=Puga|first=Aivars|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_lies1989n09{{!}}article:DIVL643{{!}}issueType:P}}</ref> == Ražojumi == Starp V. Ķuzes ražojumiem bija biskvīti „Vārpu vainags”, „Launadziņš”, „Imanta”, „Tālavas maisījums”, šokolādes „Kaķu mēlītes”, „Luxus”, „Brazilriekstu šokolāde”, „Skaistā Latvija”, pastilas „Koknese”, konfekšu šķirnes skārda kastītēs „Tūtiņas”, „Kastaņi”, „Ķirši spirtā”, „Pomeranču miziņas”, „Kokosa dadzīši”, karameles „Vēžu kakliņi”, „Bonza”, „Taurenītis”, „Jumis”, „Garausītis”, „Zaļā līdaciņa”, „Ražas svētība” un citas. Savu produkciju viņš eksportēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], [[Francija|Franciju]], [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Ēģipte|Ēģipti]], vairākām [[Āzija]]s valstīm un [[Austrālija|Austrāliju]].<ref>[http://www.laikmetazimes.lv/2013/03/04/latvijas-zimolu-legendas-saldumu-razotaji/ Saldā Latvija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171115003443/http://www.laikmetazimes.lv/2013/03/04/latvijas-zimolu-legendas-saldumu-razotaji/ |date={{dat|2017|11|15||bez}} }} Ervīns Jākobsons, www.laikmetazimes.lv</ref> === V. Ķuzes fabrikas godalgas === [[Attēls:Ķuzes plakāts.png|thumb|200px|V. Ķuzes fabrikas reklāmas plakāts.]] * Starptautiskā Rūpniecības izstāde Rīgā - atzinības raksts (1921) * Kurzemes lauksaimniecības un rūpniecības izstāde [[Liepāja|Liepājā]] - Zelta medaļa (1924) * 3. Lauksaimniecības un rūpniecības izstāde Liepājā - ''Grand Prix'' (1926) * izstāde [[Jelgava|Jelgavā]] - "Zemgales goda krusts" (1927) * Rīgas pilsētas Goda diploms (1929) * Starptautiskā izstāde [[Antverpene|Antverpenē]] - ''Grand Prix'' (1930) * Palestīnas starptautiskā izstāde [[Telaviva|Telavivā]] — Augstākais diploms (1932) * ''Arts au fouer'' [[Parīze|Parīzē]] - Goda krusts (1935) * Izstāde [[Brisele|Briselē]] - ''Grand Prix'' (1935) == Apbalvojumi, piemiņa == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 3. (16.11.1932.)<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_wawe1932n261&#124;article:DIVL20&#124;query:Triju%20zvaig%C5%BE%C5%86u%20Triju%20zvaig%C5%BE%C5%86u%20Triju%20zvaig%C5%BE%C5%86u&#124;issueType:P|title=Ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvoto 13. saraksts.|work=[[Valdības Vēstnesis]]|access-date=2021-04-04|date=1932-11-17|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_wawe1932n261{{!}}article:DIVL20{{!}}query:Triju%20zvaig%C5%BE%C5%86u%20Triju%20zvaig%C5%BE%C5%86u%20Triju%20zvaig%C5%BE%C5%86u{{!}}issueType:P}}</ref> un 4. šķira;<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_zeba1937n103&#124;article:DIVL110&#124;query:Triju%20zvaig%C5%BE%C5%86u%20%C4%B6uze&#124;issueType:P|title=Latvju rūpnieka sasniegumi.|work=[[Zemgales Balss]]|access-date=2021-04-04|date=1937-05-10|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_zeba1937n103{{!}}article:DIVL110{{!}}query:Triju%20zvaig%C5%BE%C5%86u%20%C4%B6uze{{!}}issueType:P}}</ref> * Pie rūpnīcas "Staburadze" (bijušās V. Ķuzes fabrikas) ēkas Artilērijas ielā uzstādīta piemiņas plāksne V. Ķuzem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/grizinkalns/rupnieciba/staburadze/|title=Staburadze :: Rūpniecība :: Grīziņkalns :: Cita Rīga|website=www.citariga.lv|access-date=2021-04-03}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.citariga.lv/?page=14&id=16&part=4&lng=1 V. Ķuzes uzņēmums portālā Cita Rīga] * Veidemanis, Rūdolfs — [https://dom.lndb.lv/data/obj/file/16821257.pdf Vilhelms Ķuze un viņa darbs (1937)] (arhīva kopija: [https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0306089676%7CissueType:B saite]) {{Cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ķuze, Vilhelms}} [[Kategorija:1875. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] e27pfl7t7hrobm7gso9uw39m1ns18po 0 47896 4509387 4455576 2026-08-18T15:30:29Z ~2026-45102-01 149255 /* 16. gadsimts */ papildināts 4509387 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vēsture}} '''[[Latvijas vēsture]]s hronoloģija''' aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem [[Latvija]]s teritorijā līdz mūsdienām. == 4. gadsimts pirms mūsu ēras == * 325. gadā p.m.ē. [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] ceļotājs [[Masīlijas Pitejs]] nonācis līdz [[Baltijas jūra]]i un aprakstījis dzintara atradnes. == 1. gadsimts p.m.ē == * 20. gadā p.m.ē. grieķu vēsturnieks un ģeogrāfs [[Strabons]] sarakstīja darbu „Ģeogrāfija” (''Geographica''), kura 17 sējumos bija apkopota aprakstošā cilvēces vēsture un dažādu reģionu ģeogrāfija. == 1. gadsimts == * 98. gadā [[Tacits|Kornēlijs Tacits]] savā grāmatā „[[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām]]” (''De origine, moribus ac situ Germanorum'') aprakstīja arī [[aisti|aistu ciltis]] (''aestorium gentes''). == 2. gadsimts == [[Attēls:1578 Europae Octava Tabula Mercator.jpg|thumb|270px|Viena no senākajām kartēm, kurā attēlota Latvijas teritorija — [[Aleksandrija]]s zinātnieka [[Ptolemajs|Klaudija Ptolemaja]] (ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidotā karte, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''MARE SARMATICVM'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), kuršiem un sēļiem. Apakšā [[Azovas jūra]] (''PALVDES MEOTIDES'') un [[Melnā jūra|Melnās jūras daļa]] (''PONTI EVXINI PARS'') ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās [[Baltkrievija]]s teritorija apzīmēta kā Eiropas [[Sarmati]]ja.]] * [[Ptolemajs|Klaudijs Ptolemajs]] (dzīvojis ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidoja karti, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''mare Sarmaticvm'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), [[kurši]]em, [[sēļi]]em u.c. == 5. gadsimts == * Uzrakstīts kristiešu mūka [[Pauls Orozijs|Paula Orozija]] (''Paulus Orosius'') darbs „Vēsture pret pagāniem” (''Historiae adversum paganos''), kuru 9. gadsimtā savos darbos izmantoja ceļotājs [[Vulfstans no Hedebijas|Vulfstans]]. == 6. gadsimts == * [[Kasiodors]] savā hronikā pieminēja aistu sūtņus, kas pirms 526. gada ieradušies [[Ravenna|Ravennā]] pie ostgotu valdnieka [[Teodorihs|Teodoriha]] ar dzintara dāvanām. * [[Jordāns]] savā [[goti|gotu]] vēstures aprakstā (''De origine actibusque Getarum'' jeb ''Getica'') pieminēja aistus, kas dzīvoja Baltijas jūras („Ģermāņu okeāna”) krastā un savulaik bija pakļauti gotu ķēniņam [[Ermanariks|Ermanarikam]]. == 7. gadsimts == * Pirms 695. gada [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņš]] [[Ivars Vidfamne]] iekaroja „Pilskalnu zemi” ([[Garderīke|Garderīki]]), kuru lokalizē [[Baltijas jūra]]s austrumu krastā un tagadējās ziemeļrietumu [[Krievija]]s teritorijā. == 8. gadsimts == * ~750. gadā notika teiksmainā [[Brovallas kauja]], kurā [[zviedri|zviedru]] ķēniņa pusē cīnījās arī [[kurši]] un [[igauņi]], bet [[dāņi|dāņu]] ķēniņa pusē arī [[līvi]] sava karavadoņa Gēra (''Ger Livicus'') vadībā. == 9. gadsimts == * ~800. gadā [[kurši]] izdzina [[vikingi|vikingu]] tirgotājus no [[Kursa (valsts)|Kursas]] * 854. gadā [[Zviedrijas karaļi|zviedru vikingu kēniņš]] [[Olafs (I)|Olafs]] uzbruka kuršu karaļvalsts pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij (''Seeburg''), ko aizstāvēja apmēram 7000 karavīru ([[Grobiņa|Grobiņas kauja]]). * [[Heimskringla]]s sāgas par svēto Olavu LXXX nodaļā minēts, ka [[Upsāla]]s ķēniņš [[Eriks Anundsons]] 860. gados karojis [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Kursa (valsts)|Kursā]]. * Ap 866.—894. gadu [[sāgas|sāgās]] minētais kuršu vadonis [[Lokers]] (''Loker, Curetum tyrannus'') uzvarēja dāņu vikingus un sagūstīja ķēniņu [[Hadings|Hadingu]], kas pēc atbrīvošanās no gūsta uzbruka [[Daugava]]s ķēniņam Andvanam. Dāņu vikingu ķēniņš [[Frodi]] uzbruka [[kurši|kuršu]] ķēniņa [[Dorno]] (''Curetum rex Dorno'') pilsētai. * 880. gadā [[Anglosakši|anglosakšu]] ceļotājs un tirgotājs [[Vulfstans no Hedebijas]] aprakstīja [[Baltijas jūra]]s dienvidu krasta ģeogrāfiju un pieminēja uz austrumiem dzīvojušās [[Balti|baltu]] ciltis, kas tradicionāli sauktas par [[aisti]]em jeb „austrumniekiem”. Viņu zeme nosaukta par „Austrumu zemi” (''Eastland''), viņu galvenā osta bijusi [[Truso]]. == 10. gadsimts == * ~925. gadā noticis [[Egila sāgas|Egila sāgās]] aprakstīts norvēģu ķēniņa dienestā esošā vikinga [[Egils Skallagrimsons|Egila Skallagrimsona]] karadraudzes sirojums uz [[Kursa (valsts)|Kursu]]. Vikingi ar kuršiem uz pusgadu noslēdza pamieru un tirdzniecības līgumu; kad līguma laiks beidzās, viņi sāka laupīt un Egils kopā ar citiem vikingiem nokļuva gūstā kādā mājā. Viņam izdevās atbrīvoties, un pēc mājas nodedzināšanas viņš ar karadraudzi devās uz Dāniju.<ref>[http://www.historia.lv/raksts/egila-sagu-xlvi-nodala-kas-stasta-par-vikingu-sirojumu-uz-kursu-ap-925gadu Egila sāgu XLVI nodaļa, kas stāsta par vikingu sirojumu uz Kursu ap 925. gadu]</ref> * No 945. līdz 978. gadam [[Norvēģija|norvēģu]] vikingu ķēniņš [[Ragnvalds]] (''Ragnvaldr'') mēģināja pakļaut sev [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Daugavas ūdensceļu]] tagadējās [[Latvija]]s un [[Baltkrievija]]s teritorijā. Vikingi apmetās nocietinātos pilskalnos [[Daugmales pilskalns|Daugmalē]], [[Koknese (valsts)|Koknesē]], [[Jersika (valsts)|Jersikā]], [[Polockas vēsture|Polockā]] un citviet. * 986. gadā islandiešu vikings [[Torvalds Kodransons]] no [[Konstantinopole]]s ķeizara ({{val|is|Miklagarðskeisara}}) Bazileja I saņēma pilnvarojumu [[kristietība]]s izplatīšanai pie [[rūsi|rūsu]] ķēniņiem un pa [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Dņepras—Daugavas ūdensceļu]] devās pie Ragnvalda meitas Ragnhildas, kuras viena no iespējamajām dzīvesvietām esot atradusies tagadējā [[Krāslava]]s pilskalnā.<ref>[http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/56343/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BA%D0%B0 Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона. — С.-Пб.: Брокгауз-Ефрон. 1890—1907.]</ref> * Pirms 1000. gada, kā liecina teksts [[Mervalas rūnu akmens|Mervalas rūnu akmenī]], [[zviedri|zviedru]] vikingi „...bieži burāja uz [[Zemgale (valsts)|Simkalu]] ar bagātiem kuģiem ap [[Kolkasrags|Kolkasragu]]”. == 11. gadsimts == [[Attēls:Tirdzniecības ceļi Latvijā ap 1000. gadu.JPG|thumb|270px|Tirdzniecības ceļi Latvijā ap 1000. gadu ([[Francis Balodis]], 1939).]] * Vikingu sāgā par [[Ingvara sāga|Ingvaru Tālbraucēju]] (''Yngvars saga víðförla'') par aptuveni 1020. gada notikumiem minēts, ka vārdā nenosaukts zemgaļu ķēniņš (''kong'') maksājis meslus zviedru karalim Olavam (''Olof Skötkonung)'' ap 980—1022. * 1041. gadā [[Polockas kņazs|Polockas ķēniņš]] [[Bračislavs Izjaslavičs|Vartilavs]] ([[Eimunda sāga|Eimunda sāgā]]: ''konungr Vartilafr'') savam sabiedrotajam un bijušajam [[Norvēģijas valdnieku uzskaitījums|Norvēģijas vikingu ķēniņam]] Eimundam Hringsonam piešķīra valdīšanā [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemi]] (Сенковский, 1834) vai [[Jersikas ķēniņvalsts|Jersikas ķēniņvalsti]] (Сапунов, 1916).<ref>[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html Эймундова сага. Перевод и примечания О. И. Сенковского в книге: Сенковский О. И. Собр. соч. СПб., 1858, т. 5.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131104161317/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html |date={{dat|2013|11|04||bez}} }} (Skat. 44. komentāru)</ref><ref>[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 Прядь об Эймунде Хрингссоне, перевод Е. А. Рыдзевской, комментарии Т. Н. Джаксон.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304023503/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} (Skat. 48. komentāru)</ref> * Pēc 1050. gada [[Līvzeme|Līvzemē]] un [[Ventava|Ventavā]] karoja zviedru vikingi, par ko liecina [[Vekholmas rūnu akmens]] un [[Šonemas rūnu akmens]]. * 1075. gadā vācu garīdznieks [[Ādams no Brēmenes]] rakstīja, ka [[Kursa (valsts)|Kurzeme]] un citas Baltijas jūras austrumu krasta valstis ir pakļautas [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņa]] virskundzībai. Tur ir ļoti daudz zelta un vislabākie zirgi un tur no visas pasaules dodas ļaudis prasīt viņu dievu pareģojumus, sevišķi no [[Spānija]]s un [[Grieķija]]s ({{val|la|A toto orbe ibi responsa petuntur, maxime ab Hispanis et Graecis}}). Tās iedzīvotāji nav [[kristietība|kristieši]], bet pēc [[Dānijas karaļi|dāņu ķēniņa]] [[Svends II|Svenda II]] pamudinājuma tur atrodas kāda tirgotāja celta baznīca.<ref>[http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210921204844/http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm |date={{dat|2021|09|21||bez}} }}[[Edgars Dunsdorfs]]. Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. Melburna: Austrālijas Latvietis, 1955., 21.lpp.</ref> == 12. gadsimts == [[Attēls:Baltu robežas vēlajā Dzelzs laikmetā.JPG|thumb|270px|Baltu un lībiešu zemju aptuvenās robežas Latvijā, dzelzs laikmeta beigās.]] * 1106. gadā Polockas ķēniņš [[Rogvolods Vseslavičs|Ringvalds]] kopā ar saviem brāļiem devās karagājienā pret [[zemgaļi]]em, kur [[Daugava]]s lejtecē tika sakauts.<ref>В том же 6614 (1106) лете победиша '''зимегола''' Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. — Skat. [http://www.bsu.by/Cache/pdf/362553.pdf БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X — XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. — Мінск: Беларус. навука, 2010. — 410 с. (citāts no 46 lpp.)]{{Novecojusi saite}} (baltkrieviski)</ref> * 1147. gada 13. aprīlī Romas pāvests [[Eugenijs III]] izdeva jaunu krusta karu bullu pret pagāniem aiz vācu zemju robežām, kas pazīstama kā ''Divina dispensatione''. * 1174. gada notikumu sakarā [[Hipatija hronika|Kijivas hronikā]] pieminēta Lučina (iespējams, mūsdienu [[Ludza]]). * 1179. gadā [[Novgorodas kņazs]] Mstislavs Rostislavičs vadīja karagājienu pret „[[Atzele]]s [[čudi]]em”. * 1184. gadā katoļu misionārs [[Meinhards]] uzcēla koka kapelu [[Daugava]]s krastā pie [[Ikšķile]]s ciema. * 1188. gada 1. oktobrī pāvests [[Klements III]] apstiprināja priestera Meinarda iecelšanu par [[Livonijas bīskaps|Līvzemes bīskapu]] ar sēdekli Ikšķilē un piešķīra šo bīskapiju [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskapam]] Hartvigam II. * 1193. gadā Romas pāvests [[Celestīns III]] izsludināja kārtējo krusta karu pret [[Ziemeļeiropa]]s [[pagāni]]em. * 1198. gada 24. jūlijā notika [[1198. gada Kauja pie Rīgas|Kauja pie Rīgas]], kurā tika nogalināts otrais [[Livonijas bīskaps]] [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]]. * 1199. gada 5. oktobrī pāvests [[Inocents III]] izdeva bullu pret Livonijas atkritējiem no [[katoļu ticība]]s, pret [[barbari]]em, kas pielūdz „nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus”. == 13. gadsimts == [[Attēls:Kursa Zemgale Līvzeme un Letgale 13. gadsimta sākumā.png|thumb|270px|[[Kursa (valsts)|Kursa]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Līvzeme]] un [[Latgale]] 13. gadsimta sākumā (1854. gada karte).]] * Pēc 1200. gada Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] centās atbrīvot latgaļus no [[Polocka]]s meslu kundzības un atvērt Rīgas tirgotājiem ceļu pa Daugavu. Lai to panāktu, viņam bija jāpakļauj [[Jersikas ķēniņvalsts]], kas bija noslēgusi savienību ar lietuviešu kunigaišiem. * 1201. gadā tika dibināta Rīga. * 1202. gadā abats [[Teoderihs no Turaidas]] pēc [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga izveidoja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]]. * 1203. gadā Polockas kņazs [[Vladimirs Vseslavičs|Valdemārs]] kopā ar Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] un viņa lietuviešu sabiedrotajiem iebruka [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemē]], lai ar varu piedzītu meslus. Polockieši uzbruka Ikšķilei un Salaspilij, bet Jersikas ķēniņš kopā ar leišiem uzbruka Rīgai. * 1204. gadā neveiksmīgs lietuviešu un līvu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. *1205. gadā Rīgā notika teātra izrāde. * 1206. gadā pēc līvu nemiernieku aicinājuma Polockas kņazs atkārtoti kopā ar Jersikas Visvaldi un citiem sabiedrotajiem uzbruka Ikšķilei un Salaspilij. Viņiem piebiedrojušies Turaidas līvi, bet ne [[Tālava]]s letgaļi. Krustnešu karaspēks apspieda Salaspils valdnieka Ako vadīto līvu sacelšanos, kopā ar [[Tērvete (zeme)|Tērvetes]] Viesturu ieņēma Turaidas līvu pili. Līvzeme tika sadalīta starp bīskapu un zobenbrāļiem. * 1207. gadā krustneši ieņēma [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valsti un tās ķēniņš [[Vjačko|Vetseka]] bija spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali, pretī dabūdams pusi no saviem bijušajiem īpašumiem kā lēni. * 1208. gadā kristītie letgaļu valdnieki [[Beverīna]]s [[Tālivaldis]], [[Satekle]]s [[Rūsiņš]] un [[Autine]]s [[Varidots]] izveidoja militāru savienību ar Zobenbrāļu ordeni pret igauņiem. * 1208. gadā lietuvieši sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku. Pēc [[1208. gada Sēlpils aplenkums|Sēlpils aplenkuma]] [[sēļi]] slēdza mieru ar krustnešiem * 1209. gadā, izmantodams par ieganstu Jersikas ķēniņa savienību ar lietuviešiem, kas atkārtoti siroja letgaļu un igauņu zemēs, bīskaps Alberts kopā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilsētu. Pats ķēniņš patvērās savā Dignājas pilī otrpus Daugavai. * 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] piespieda kļūt par [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] [[Vasalis|vasali]], par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Svinīgā ceremonija notika Pētera baznīcas laukumā Rīgā citu bīskapa Alberta pavalstnieku klātbūtnē. Trīs daļas no Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par [[Lēnis|lēni]], bet jau iepriekš krustnešu pusē pārgājušās [[Autīne]]s un [[Cesvaine]]s pavalstis palika [[Bīskaps|bīskapa]] rīcībā. * 1210. gadā neveiksmīgs kuršu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. * 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes. * 1211. gadā tika izveidota [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitula]] [[Klosteris|klostera]] [[skola]] pie [[Rīgas Doms|Rīgas Doma katedrāles]] ar latīņu mācību valodu. * 1212. gadā Jersikas ķēniņa pilī notika Livonijas bīskapa Alberta un [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] Valdemāra tikšanās par turpmāko sadarbību, Polockas kņazs atteicās no meslu tiesībām līvu zemēs, iespējams, arī Koknesē un Jersikas zemēs. * 1213. gadā daļa atņemto Jersikas zemju tika apmainītas un ordenim palika tikai Alene un Autīne. * 1213. gadā zobenbrāļi sagūstīja Jersikas ķēniņa sievastēvu Daugeruti, kas bija devies pie [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņaza]] slēgt savienību pret Livoniju. * 1214. gadā bīskapa Kokneses vācu vasalis Harmūts uzbruka Jersikas pilij un to izlaupīja. * 1224. gadā Jersikas Visvaldis „''lūdza''” atdot [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapam]] savas atlikušās ķēniņvalsts pusi, ko bīskaps Alberts izlēņoja tālāk Ikšķiles bruņiniekam Konrādam. Dzimtas leģenda vēsta, ka Ikšķiles Konrāds apprecējis Visvalža meitu. * 1224. gadā pēc [[Tālava]]s un [[Atzele]]s dalīšanas arī Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene (tagad — [[Baltinavas novads|Baltinavas]], [[Balvu novads|Balvu]], [[Viļakas novads|Viļakas novadi]]) tika [[Livonijas bīskapija]]i. * 1225. gadā vecais Jersikas ķēniņš Visvaldis ieradās Rīgā, lai apsveiktu pāvesta legātu Modenas Vilhelmu. * 1226. gadā atvērās Jura baznīcas skola. * 1230. gadā Rīgas miera līgums ar kuršiem (''Rigensium et Fratrum Militiae compositio cum Curonibus''). Noslēgts starp [[Abava]]s ielejas kuršu ciemu vecākajiem, Rīgas domkapitulu, [[Zobenbrāļi]]em un Rīgas pilsētas rāti. * 1230. gadā Jersikas ķēniņš [[Visvaldis]] savā zemē pie Līksnas upītes atļāvis nodibināt katoļu ticības sludinātāju misiju. * 1236. gadā [[Saules kauja|Saules kaujā]] zemaiši un zemgaļi sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku. * 1237. gadā Livonijas bīskaps netālu no latgaļu [[Asote]]s pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (''Kreutzburg''). * 1239. gadā pēc ķēniņa Visvalža nāves Livonijas bīskaps uzdāvināja Livonijas ordenim pusi no Jersikas pilsnovada ar visiem īpašumiem, kas acīmredzot atradās Latgales dienviddaļā. * 1240.—1242. gadā [[Pleskava]] ar zemēm atradās Ordeņa pārvaldībā. * 1242. gadā pēc [[Ledus kauja]]s ordenis atsacījās no Latgales austrumu daļas [[Lotigola]]s, kuru tas bija ieguvis pēc ķēniņa Visvalža nāves kā viņam lēnī atstāto Jersikas valsts daļu. * 1248. gadā [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] pakļāva [[Lotigola]]s un [[Polocka]]s zemes un par [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] iecēla savu radinieku [[Tautvils|Tautvilu]], bet drīz vien atcēla viņu no amata neuzticības dēļ. Tautvils aizbēga uz Rīgu, kristījās un sabiedrojās ar Livonijas mestru [[Andreass no Felves|Andreasu]], iespējams, ka kļūdams par viņa vasali. * 1253. gadā pēc Mindauga kristīšanās un izlīguma ar Livonijas ordeni Tautvils saņēma atpakaļ Polockas kņazisti kā lēni, bet atteicās no [[Lotigola]]s. * 1255. gadā Rīgas arhibīskapijai piederēja tikai [[Asote]]s, [[Lepene]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pilsnovadi, pārējās Latgales zemes piederēja Livonijas ordenim. * 1256. gadā par nodevību no Lietuvas padzītais kņazs Daumants pārcēlās uz Pleskavu kopā ar vēl 300 ģimenēm. * 1260. gadā žemaiši un kurši [[Durbes kauja|sakāva krustnešus pie Durbes]]. * 1263. gadā [[Nalsene]]s kunigaitis un [[Polockas kņazs]] [[Gerdenis]] pēc Tautivila dēla Konstantīna padzīšanas apstiprināja iepriekš noslēgto līgumu ar Livonijas ordeni, kurā atteicās no [[Lotigola]]s ar Rēznas pili. * 1275. gadā ordeņa mestrs [[Ernsts fon Rasburgs]] (''Ernst von Rassburg''), lai nostiprinātos iekarotajās latgaļu zemēs un kotrolētu tirdzniecības ceļus pa Daugavu, senajā latgaļu Naujenes pilskalnā uzcēla Vec-Daugavpils jeb [[Dinaburgas pils|Dinaburgas pili]] (''Duneburc''). * 1277. gadā lietuviešu kunigaitis [[Traidens]] veselu mēnesi nesekmīgi centās ieņemt Daugavpili. * 1279. gadā [[Cēsu komturi|Cēsu komturejas]] vienība kaujas laukā ieradās ar sarkanbaltsarkanu karogu. * 1279. gadā Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks Traidenis sakāva krustnešu spēkus [[Aizkraukle|Aizkrauklē]]. * 1287. gadā notika zemgaļu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. * 1289. gadā zemgaļi nodedzināja savas pilis un aizgāja uz Lietuvu. * 1290. gadā bez mantiniekiem esošais [[Polockas kņazs]] Konstantīns novēlēja savu kņazisti [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapam]], bet savstarpējo karu dēļ ar ordeni viņš pārdeva šīs tiesības uz Polocku Lietuvas dižkungam. * 1297. gadā sākās [[Livonijas pilsoņu karš]], kas beidzās ar Livonijas ordeņa uzvaru 1330. gadā. == 14. gadsimts == * 1307. gadā dižkungs [[Vītenis]] Polockas kņazisti iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā un lietuvieši pieteica pretenzijas arī uz bijušajām Jersikas ķēniņa zemēm Latgalē. * 1313. gadā Livonijas ordenis atguva lietuviešu nopostīto Vec-Daugavpili ([[Naujene|Naujeni]]). * 1323. gadā Livonijas ordeņa vicemestrs [[Konrāds Ketelhods]] iebruka tajā [[Lotigola]]s daļā, kas atradās Novgorodas pakļautībā. * 1324. gadā [[Novgoroda]]s karaspēks iebruka ordeņa pārvaldītajā Latgales daļā un aizveda gūstā daudz iedzīvotāju. * 1338. gadā pēc kara ar lietuviešiem uz austrumiem no Aiviekstes drīkstēja brīvi tirgoties gan vācieši, gan lietuvieši un krievi. * 1345. gadā Lietuvas dižkunigaitis [[Aļģirds]] kopā ar savu brāli [[Ķēstutis|Ķēstuti]] iebruka [[Zemgale|Zemgalē]], ieņēma [[Tērvetes pilskalns|Tērvetes pili]] un aizdedzināja [[Jelgavas pils|Jelgavas pili]]. * 1346. gadā lietuvieši nopostīja [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pili]]. * 1347. gadā ordeņa mestrs [[Gosvins fon Hērike]] nostiprināja Daugavpils cietoksni ar četriem torņiem. * 1351. gadā [[Melnā nāve|Mēra pandēmija (1346—1353)]] sasniedza Latviju. * 1353. gadā Sv. Pētera baznīcas pārziņā durvis vēra pirmā laicīgā skola — Pētera skola (vēlāk Maurīcija, Morica skola). * 1367. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Frimersheims]] par strīdīgajām teritorijām karoja ar Novgorodas republiku. * 1399. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vennemars fon Brigenejs]] agrākās latgaļu koka pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla [[Ludza]]s pili. Pils atradās pie pašas [[Pleskava]]s republikas robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no ordeņa bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla [[Krasnogorodska]]s cietoksni (''Krasnij Gorodok''). == 15. gadsimts == [[Attēls:Fra Mauro kartes fragments ar Rīgu 15. gadsimta vidū.jpg|thumb|270px|[[Fra Mauro karte]]s fragments ar Rīgu 15. gadsimta vidū.]] [[Attēls:Livonijas ordeņa valsts dienvidu robežas izmaiņas pēc 1422. gada.png|thumb|270px|Livonijas ordeņa valsts dienvidu daļas zaudēšana (iesvītrota) pēc 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas.]] * 1413. gadā pēc [[Jagailis|Jagaiļa]] pavēles [[Betigola|Betigalas]] apkārtnē pie [[Dubīsa]]s upes tika nodzēsta [[Krīvu krīvs|krīvu krīvu]] Svētā uguns. * 1422. gadā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordenis bija spiests atteikties no [[Kursa (valsts)|Kursas]], [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] un [[Sēlija (zeme)|Sēlijas]] dienvidu daļas, kuras iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]i pievienotajā [[Žemaitija|Žemaitijā]]. * 1432. gadā ordeņa mestrs [[Cise fon Rūtenbergs]] karoja Lietuvā. * 1435. gada 1. septembrī Livonijas ordenis tika smagi sakauts [[Pabaiskas kauja|Pabaiskas kaujā]]. * 1435. gada 4. decembrī [[Valka|Valkā]] Livonijas ordenis un tā vasaļi parakstīja „vienu draudzīgu vienošanos” (''eiine fruntliche eyntracht'') ar visiem [[Livonijas Konfederācija]]s partneriem par kopīgu militāru sadarbību. * 1461.—1464. gadā, kad ordeņa mestrs [[Johans fon Mengede]] apcietināja Rīgas arhibīskapu [[Silvestrs Stodevešers|Silvestri]] un izlaupīja viņa zemes, Pleskavas karaspēks okupēja arhibīskapam piederošās [[Atzele]]s austrumu daļu (tagadējo [[Pitalova]]s rajonu). Tās iedzīvotājus vai nu deportēja, vai pārkristīja pareizticībā. * 1478. gadā [[Maskavija]] anektēja Novgorodu un Maskavas lielkņazs [[Ivans III]] pieprasīja [[Livonijas Konfederācija]]i maksāt 13. gadsimta līgumos pieminētos Tērbatas meslus Novgorodai. * 1480. gadā [[Livonijas—Maskavijas kari|Livonijas—Maskavijas kara]] laikā mestrs [[Bernds fon der Borhs]] un Rēzeknes fogts nesekmīgi mēģināja ieņemt Pleskavas kremli. * 1481. gadā Maskavijas karaspēks, ko vadīja lielkņazs Ivans III, iebruka Latgalē, ieņēma Daugavpili un nopostīja Rēzekni un Ludzas pili. * 1491. gadā [[Livonijas ordenis]] aplenca un ieņēma Rīgas pilsētu. * 1493. gada 13. martā ordeņa mestrs [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]] noslēdza miera līgumu ar Maskaviju uz 10 gadiem, kurā krievi atsacījās no okupētajām Latgales zemēm. == 16. gadsimts == [[Attēls:Wolter von Plettenberg (1450-1535).jpg|thumb|160px|[[Valters fon Pletenbergs]], kurš sakāva [[Maskavija]]s armiju [[Kauja pie Smoļinas|kaujā pie Smoļinas]].]] [[Attēls:Livonijas Konfederācijas Latvijas daļa pēc 1525.png|thumb|270px|Livonijas Konfederācijas Latvijas daļa Pletenberga laikā (pēc 1525).]] [[Attēls:LIVONIAE NOVA DESCRIPTIO 1573-1578.jpg|thumb|270px|[[16. gadsimts|16. gadsimta]] Livonijas karte.]] [[Attēls:Livonija 16. gs.jpg|thumb|270px|Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai ([[Zviedru Igaunija]]i).]] [[Attēls:Latvijas teritorija Livonijas kartē pirms 1570.jpg|thumb|270px|Latvijas teritorija Livonijas kartē (pirms 1570).]] * 1501. gada janvārī Livonijas landtāgā Valmierā tika noslēgts aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgums uz 10 gadiem starp Livonijas Konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju. * 1502. gadā pie [[Pleskava]]s [[Livonijas ordenis]] mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] vadībā sakāva [[Maskavija]]s armiju ([[Kauja pie Smoļinas]]). * 1503. gadā parakstīja pamieru ar Maskaviju, ko vairākkārt pagarināja līdz 1558. gadam. * 1515. gadā zemniekiem aizliedza nēsāt ieročus. * 1521. gadā [[Andreass Knopke]] sāka sludināt [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Rīgas Svētā Pētera baznīcā]]. * 1522. gadā [[Silvestrs Tegetmeijers]] sāka latviski sludināt [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba baznīcā]]. * 1523. gadā sākās [[Svētbilžu grautiņi (Livonija)|svētbilžu grautiņi]] un katoļu garīdzniekus izraidīja no Rīgas. Vidzemē sludināja radikālais [[Melhiors Hofmans]]. Lai novērstu zemnieku nemierus, viņu izraidīja no valsts. * 1524. gadā Sv. Jēkaba baznīcā nodibināja pirmo Rīgas latviešu draudzi. * 1525. gadā [[Lībeka|Lībekā]] iznāca pirmā latviski iespiestā lūgšanu grāmata (nav saglabājusies). * 1525. gadā Vācu ordeņa lielmestrs [[Albrehts Hoencollerns|Albrehts]] pārgāja luterānismā un pasludināja Vācu ordeņa valsti par laicīgu [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]]. Tas lika ordenim ieņemt neitrālu pozīciju reformācijas jautājumos. * 1530. gadā [[Nikolajs Ramms]] pārtulkoja baušļus latviski un sastādīja pirmo garīgo dziesmu krājumu. * 1532. gadā Rīgā alus nesēju un vedēju ģildes sāka rakstīt latviski savu amata locekļu sarakstus. * 1535. gadā Cēsīs mira [[Valters fon Pletenbergs]]. * 1550. gadā sāka pazemināties gada vidējā temperatūra — sākās [[Mazais ledus laikmets]], kas ilga līdz apmēram 1800. gadam. * 1557. gadā Maskavijas cars [[Ivans IV|Jānis Briesmīgais]] pieteica karu [[Livonijas Konfederācija]]i, sākās [[Livonijas karš]]. * 1558. gadā Maskavijas karaspēks ieņēma [[Narva|Narvu]], padevās arī [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksnes cietoksnis]], krievi izpostīja Livonijas austrumu daļu. * 1559. gadā Livonijas ordenis pieņēma [[Lietuvas lielkņaziste]]s protektorātu. * 1559. gadā [[Piltene]]s un [[Sāmsala]]s [[bīskaps]] Minhauzens pārdeva savas valdnieka tiesības [[Dānija]]s karalim [[Frederiks II|Frederikam II]]. Viņš šīs teritorijas uzdāvināja savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|hercogam Magnusam]]. * 1559. gadā Latvijā sākās [[raganu medības]]. * 1560. gadā Ordenis mēģināja apturēt krievu armiju, bet tika sakauts ([[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]]). Sākās zemnieku nemieri Vidzemē un Ziemeļigaunijā (igauņi esot ievēlējuši savu ķēniņu). * 1561. gadā [[Igaunijas bruņniecība]] un [[Tallina|Rēveles]] pilsēta padevās [[Zviedrija]]s karalim [[Ēriks IV|Ērikam XIV]]. Livonijas mestrs [[Gothards Ketlers]] un Rīgas virsbīskaps [[Brandenburgas Vilhelms]] kļūst par [[Lietuvas lielkņaziste]]s vasaļiem. * 1562. gadā Rīgā Livonijas mestrs zvērēja uzticību Lietuvas valdniekam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]], tika parakstīta [[Viļņas ūnija]] starp Lietuvu un Livoniju, kurā dižkungs Sigismunds Augusts Livonijai deva privilēģijas saglabāt ticības brīvību un autonomu iekšējo pārvaldi. Livonija tiesību ziņā tika pielīdzināta 1525. gadā dibinātajai [[Prūsijas hercogiste]]i, piešķirot to lēnī pēdējam ordeņa meistaram [[Gothards Ketlers|Gothardam Ketleram]]. * 1566. gadā tika noslēgta jauna [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]] jeb [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]], pēc līguma noslēgšanas Latvija tika sadalīta divās daļās: [[Rīgas arhibīskapija]]s zemes tika apvienotas ar bijušajām [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa valsts]] [[Daugava]]s labā krasta zemēm vienotā Livonijas hercogistē, ko vēlāk sāka dēvēt par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogisti]], jo Daugavas kreisā krasta zemēs izveidoja autonomu [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]]. * 1569. gadā parakstīta [[Ļubļinas ūnija]] starp Lietuvu un Poliju. * 1570. gadā [[Kurzemes landtāgs]] pieņēma [[Ketlera privilēģijas]] — lēņu muižas kļuva par dzimtmuižām. * 1577. gadā, nevēloties krist Jāņa Briesmīgā rokās, pilī uzspridzinājās Cēsu cietokšņa aizstāvji, tāpat darīja arī [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbenes pils]] aizstāvji. * 1577. gada decembrī apmēram 200 jātnieku un tikpat kājnieku Jāņa Bīriņa vadībā pēkšņā nakts uzbrukumā padzina krievu garnizonu no Cēsīm. * 1581. gadā pēc [[Drohičinas līgums|Drohičinas līguma]] parakstīšanas [[Rīgas brīvpilsēta]] pakļāvās Polijas—Lietuvas karalim [[Stefans Batorijs|Stefanam Batorijam]]. * 1582. gadā [[jezuīti]] [[Pjotrs Skarga]] un [[Johans Vincerijs]] Rīgā atvēra ģimnāziju, kurā mācījās arī latvieši. Sākās [[kontrreformācija]]. * 1582. gadā Stefans Batorijs ieviesa [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]. * 1583. gadā tika izveidota katoļu [[Livonijas bīskapija]] ar centru [[Cēsis|Cēsīs]]. * 1583. gadā Rīgā, [[Jelgava|Jelgavā]] un Tērbatā nodibināja [[Jezuīti|jezuītu]] kolēģijas. Puse Rīgas ostas ienākumu pienācās pilsētai, otra puse — jezuītiem. * 1583. gadā [[Zviedrija]] un Polija—Lietuva kopīgi atspieda [[Krievijas cariste]]s karaspēku uz Krieviju. Krievija un Polija—Lietuva noslēdza [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līgumu]]. * 1584. gadā parādījās pirmais [[dainas|latvju dainu]] pieraksts. * 1584.—1589. notika [[Kalendāra nemieri Rīgā]]. Cīņa par ietekmi starp [[Lielā ģilde (Rīga)|Lielo ģildi]] un [[Mazā ģilde (Rīga)|Mazo ģildi]]. * 1585. gadā pēc [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma kara]] [[Dānija]] atteicās no bijušās [[Kurzemes bīskapija]]s teritorijas par labu Polijai—Lietuvai. * 1585. gadā Viļņā jezuīti nodrukāja [[Katehisms|katķismu]] latviešu valodā. * 1587. gadā līdz ar [[katoļticība|katoļu]] vajāšanu vilni jezuītus no Rīgas padzina, to īpašumus konfiscēja. * 1588. gadā Rīgā [[Nikolajs Mollīns]] iekārtoja grāmatu spiestuvi. * 1591. gadā ar karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III]] pavēli Rīgā tika atjaunota jezuītu kolēģija. == 17. gadsimts == [[Attēls:Latvijas karte no Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus 1613.jpg|thumb|270px|1613. gada Latvijas karte (no ''Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus'').]] [[Attēls:Livonia Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Amsterdam, 1634.jpg|thumb|270px|[[Gerhards Merkators|Gerharda Merkatora]] karte, 1634.]] [[Attēls:Latvijas teritorija 17. gadsimtā.jpg|thumb|270px|Latvijas karte 17. gadsimtā, kurā [[Zviedru Vidzeme]]s latviešu apdzīvotā daļa nosaukta par ''LITLANDIA'' (no {{val|de|Lettland}}).]] [[Attēls:Letten Curlandia Semgallia ap 1640.jpg|thumb|270px|Vidzemes latviešu daļa (''Letten''), [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (''Curlandia Semgal.'') ap 1640. gadu.]] * 1600.—1629. gadā Latvijas teritorijā norisinājās Zviedrijas un Polijas—Lietuvas karš. [[Sigismunds III Vāsa]] bija gan Polijas—Lietuvas, gan Zviedrijas karalis. Hercogs Kārlis (no 1604. gada [[Kārlis IX]]) un zviedru muižniecība sadumpojās pret karali un sāka karu Livonijā. * 1601. gadā zviedrus sakāva pie Kokneses ([[Kokneses kauja]]). * 1605. gadā zviedrus sakāva pie [[Salaspils]] ([[Salaspils kauja]]). Turpmāk notika sīkas lokālas sadursmes. * 1606. gadā sākās mēra epidēmija. * 1611. gadā par Zviedrijas karali kļuva [[Gustavs II Ādolfs]], kurš valdīja līdz 1632. gadam * 1621. gadā [[Rīgas aplenkums (1621)|zviedri ieņēma Rīgu]] un slēdza jezuītu kolēģiju. * 1621. gadā Rīgā sāka darboties pirmā pilsētas ūdensapgādes sūkņu stacija. * 1625. gadā Zviedrija pabeidza iekarot Vidzemi. * 1629. gadā noslēgts [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] līgums. Polijas—Lietuvas pārvaldē palika Livonijas vaivadija ([[Inflantija]]). Zviedrija ieguva Igauniju, Rīgu un Vidzemi līdz [[Aiviekste]]i. * 1629. gadā notika [[Zviedru Vidzeme]]s administratīvās reformas: 1) ģenerālgubernators (civilā un militārā vara); 2) Rīgas gubernators (arī Vidzemē); 3) Ziemeļigaunijas gubernators; 4) Teritoriālā reforma (Rīgas, Cēsu, Tērbatas un [[Pērnava]]s apriņķi); 5) [[Draudžu novadi|Draudžu novadu]] reforma; 6) Tiesu reforma (3 pakāpju tiesa: [[zemes tiesa]], [[pils tiesa]], [[galma tiesa]]). Muižnieki nedrīkstēja sodīt zemniekus stingrāk kā ar 10 pāriem rīkšu. Tika nostiprināta Rīga. Administratīvi izplatīja luterānismu ([[pēriens|miesassodi]], ja negāja uz baznīcu). Bez klaušām bija jāmaksā arī valsts nodevas. * 1630.—1639. gadā notika zemnieku nemieri. * 1632. gadā tika pieņemts Tiesu likums — izbēgušu zemnieku izdošana, „mājas pārmācības” tiesības, policijas vara muižas teritorijā. * 1632. gadā Tērbatā dibināja [[Zviedru Vidzeme]]s universitāti. * 1632. gadā katoļticībā pārgājušais [[Alsungas pils|Alsungas]] muižnieks Johans Ulrihs fon Šverins uzsāka sev padoto [[Alsungas draudzes novads|Alsungas draudzes novada]] luterāņu iedzīvotāju pievēršanu katoļticībai. * 1639. gadā patents, ka ne tikai zemnieki, bet arī kalpi un vaļinieki tika piesaistīti pie muižas novada. * 1640. gadā [[Kurzemes hercogiste]] ieguva [[Tobāgo]] koloniju. * 1642. gadā Kurzemes hercogistes tronī kāpa [[Jēkabs Ketlers]], viņš strauji attīstīja tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību. 17 metāllietuves, 18 kokzāģētavas, 10 vilnas vērptuves, 85 linu austuves, 14 salpetra manufaktūras, 100 darvas dedzinātavas, 30 kaļķu cepļi, 10 stikla manufaktūras, 5 papīra dzirnavas, 2 kuģu būvētavas. * 1649. gadā tika iespiesta „Historia Lettica”. * 1651. gadā Kurzemes hercogiste ieguva [[Gambija]]s koloniju. * 1654.—1660. gadā Livonijas teritorijā notika [[Otrais Ziemeļu karš]] starp Zviedriju un Polijas—Lietuvas valsti. * 1658. gadā zviedru karaspēks izlaupīja Kurzemes hercogisti un sagūstīja hercogu. * 1659. gadā pēc vajāšanām Krievijā, uz Livoniju pārcēlās pirmie vecticībnieki. * 1660. gadā Zviedrija un Polija—Lietuva slēdza mieru [[Oliva|Olivā]] ([[Olivas miers]]). * 1671. gadā Livonijas zemnieki tika galīgi piesaistīti muižai — „[[Vidzemes zemes kārtība]]”. * 1675. gadā Rīgā nodibināja [[Rīgas licejs|Kārļa liceju]], vēlāk — Rīgas Ķeizariskais licejs. * 1680. gadā Zviedrijas karalis sāka atprasīt agrāk izdalītās valsts muižas ([[muižu redukcija]]). Atsavināja 5/6 no muižām. Veidojās muižnieku opozīcija (it sevišķi Livonijā). Uz reducētajām muižām attiecināja [[vaku grāmatas]]. * 1684. gadā Priekulē ar [[Sadedzināšana|sadedzināšanu]] notiesāja vara kalves kalēju — [[Priekules Ikars|Zviedri Johansonu]], kurš vairākas reizes (no 1670. līdz 1684. gadam) lidinājies pa gaisu ar pašdarinātu, deltaplānam līdzīgu aparātu. * 1687. gadā pieņemts likums, ka katrā draudzē jābūt skolai zemnieku bērniem. * 1690. gadā Rīgā pieņēma tirdzniecības reglamentu, kas ierobežoja ārzemnieku iespējas tirgoties. * 1694. gadā par zviedru karaļa apvainošanu notiesāja [[Johans Patkuls|Johanu Patkulu]], taču viņš aizbēga un sāka vērpt intrigas. * 1695.—1697. gadā bija neražas un bada posms. * 1696. gadā ieviesa „Ekonomijas reglamentu” — klaušu un nodevu normas, pārpalikumu varēja brīvi pārdot. * 1700. gadā sākās [[Lielais Ziemeļu karš]]. [[Saksija|Sakšu]] karaspēks mēģināja ieņemt Rīgu. == 18. gadsimts == [[Attēls:Kurzemes_un_Livonijas_hercogistes_1745.jpg|thumb|270px|Kurzemes un Livonijas hercogistu karte ar krieviskajiem vietvārdiem (1745). Sadalītā Latvija parādīta kā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], [[Livonijas hercogiste]] ([[Rīgas guberņa]]) un [[Inflantijas vaivadija|Inflantija]] (ap punktētu robežlīniju iezīmēta [[Polockas vaivadija]]s sastāvā).]] * 1701. gadā zviedri [[Spilves kauja|kaujā pie Spilves]] sakāva Saksijas karaspēku. Pārziemojuši Kurzemes hercogistē, zviedri iebruka Lietuvā, tālāk caur Poliju devās uz Saksiju. * 1704. gadā krievu karaspēks ieņēma Narvu un Tērbatu. * 1709. gadā Krievija piespieda Kurzemes hercogu [[Frīdrihs Vilhelms Ketlers|Fridrihu Vilhelmu]] apprecēt [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameitu [[Anna I|Annu]]. Drīz pēc tam hercogs strauji saslima un nomira. * 1710. gadā krievu armija ieņēma Tallinu un Pērnavu. Visa [[Zviedru Livonija]] un [[Zviedru Igaunija]] nokļuva Krievijas rokās. * 1710. gadā [[Rīgas rāte]] parakstīja pamiera „[[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Akorda punktus]]”, pakļaujoties [[Krievijas cariste]]i * 1711. gadā pēc krievu armijas posta darbiem sākās [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra epidēmija]]. * 1713. gadā tika izveidota [[Rīgas guberņa]]. * 1721. gadā — [[Nīštates miera līgums]] beidza Ziemeļu karu. Vidzemi anektēja [[Krievijas Impērija]]. [[Vācbaltieši|Vācbaltiešu]] aristokrātija ieguva lielākas privilēģijas nekā Zviedru Vidzemes laikā. Nostiprināja autonomiju, atjaunoja [[landtāgs|landtāgu]]. * 1721. gadā Krievija anulēja muižu redukciju un akceptēja 16. gadsimta [[Sigismunda Augusta privilēģija]]s. Pēc kara pieauga labības cenas. * 1716. gadā Rīga konfliktēja ar valdību par karavīru izvietošanu namnieku mājās. [[Pēteris I]] iecēla Rīgas rātei inspektoru. Mainījās preču īpatsvars Rīgas ostā. Lielāku nozīmi ieguva tehniskās kultūras (lini, kaņepes, kokmateriāli). * 1726. gadā [[Kurzemes landtāgs]] pēc hercoga atraitnes Annas uzstājīgas vēlēšanās par Kurzemes hercogu ievēlēja sakšu grāfu [[Saksijas Morics|Moricu]], taču krievu garnizons viņu padzina. * 1727. gadā aizliedza nevāciem iegādāties mājas [[Vecrīga|Rīgas iekšpilsētā]]. * 1730. gadā Kurzemes hercoga atraitne [[Anna I|Anna]] kļuva par Krievijas imperatori, pieauga vācbaltiešu ietekme Pēterburgas galmā. * 1737. gadā par Kurzemes hercogu iecēla [[Ernests Johans Bīrons|Ernestu Bīronu]]. * 1738. gadā sākās [[Brāļu draudze|hernhūtiešu]] kustība Vidzemē. * 1738. gadā Rīgas rāte pavēlēja visiem latviešiem pārdot savas mājas Rīgā, citādi tās atsavinās. * 1739. gadā Baltijas ģenerālgubernators atcēla rātes lēmumu. * 1739. gadā Rīgas rāte aizliedza latviešiem nēsāt „vācu drēbes”. * 1739. gadā Pēterburgā pieņēma „[[Rozeni|Rozena]] deklarāciju”, kas noteica, ka zemnieki ir dzimtcilvēki. Muižnieku domas dalījās — bija ''jauno'' grupējums, kas, apgaismības ietekmēti, vēlējās ko mainīt (Georgs Aizens, Švarcenbergs, Jannaus). * 1740. gadā Bīronu izsūtīja uz Sibīriju (līdz 1762.), un hercogisti pārvaldīja ''Zemes padome''. * 1743. gadā aizliedza [[brāļu draudzes]], taču tās turpināja pulcēties slepeni. * 1757. gadā darbu sāka [[Krāslava]]s katoļu seminārijs. * 1760. gadā [[Aizkraukle]]s muižnieks Šulcs fon Ašerādens deva saviem zemniekiem brīvību. * 1764. gadā [[Katrīna II]] apmeklēja Vidzemi un lika sastādīt tiesiskos aktus. * 1765. gadā ģenerālgubernators [[Džordžs Brauns]] 12. aprīlī izdeva patentu no 11 punktiem, kurus uzdeva atrisināt landtāgam. 5 svarīgākie: 1) ja zemniekam nav parādu, tam jāļauj brīvi rīkoties ar savu kustamo īpašumu; 2) nevar patvarīgi mainīt klaušu apjomu; 3) ierobežot muižnieku tiesu varu; 4) klaušu darbu uzskaite;5) tiesības sūdzēties Bruģa tiesā. — Muižniecība to ignorēja. * 1768. gadā iespieda pirmo žurnālu latviešu valodā — „[[Latviešu ārste]]”. * 1770. gadā tika pasludināta ticības brīvība. * 1772. gadā Krievijas Impērija anektēja Latgali (Pirmā [[Polijas dalīšana]]). * 1775. gadā [[Pēteris Bīrons|hercogs Pēteris]] Jelgavā dibināja ''[[Academia Petrina]].'' * 1785. gadā latviešu mehāniķis — [[Ernests Johans Bīnemanis]] Jelgavā palaida gaisa balonu. * 1795. gadā Krievijas Impērija anektēja Kurzemes un Zemgales hercogisti. * 1798. gadā [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]] apmetās nākamais [[Francijas un Navarras karalis]] [[Luijs XVIII]]. == 19. gadsimts == [[Attēls:Lantkahrte_no_Latweeschu_semmes_1859.jpg|thumb|270px|1859. gada "[[Latvieši|Latviešu zemes]] ''lantkārte''" ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], bet ne [[Vitebskas guberņa]]s latviešu daļa) ar tālaika vietvārdu rakstību.]] [[Attēls:1889. gada Latvijas karte.png|270px|right|thumb|1889. gada Latvijas karte]] [[Attēls:Latvijas - latviešu zemes karte 1911.jpg|270px|right|thumb|Latvijas - latviešu zemes karte (1911).]] * 1802. gadā notika [[Kauguru nemieri]], kuru laikā 17 zemnieki tika ievainoti, bet nemieru vadītājus deportēja uz [[Tjumeņas apgabals|Toboļskas guberņu]] [[Sibīrija|Sibīrijā]]. * 1804. gadā publicēja Kārļa Elferfelda lugu „Tā dzimšanas diena”. * 1804. gadā flāmu aeronauts [[Etjēns Gaspārs Robērs]] (Robertsons) devās lidojumā ar gaisa balonu no Citadeles [[Rīga|Rīgā]] un piezemējās [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]. * 1810. gadā sakarā ar Napoleona armijas uzbrukuma draudiem tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]], kuram bija svarīga loma Krievijas ziemeļaustrumu robežu aizsardzībā. Tā ēku un nostiprinājumu celtniecība turpinājās līdz 1878. gadam. * [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā Napoleona armija ieņēma gandrīz visu Kurzemes guberņu un fomāli atjaunoja [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste|Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogisti]]. Pēc zaudētās [[Iecavas kauja]]s Rīgas militārais gubernators [[Magnuss Gustavs fon Esens]] lika nodedzināt Rīgas priekšpilsētas. * 1817. gadā atcēla dzimtbūšanu Kurzemes guberņā (Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā). *1818. gadā Dikļu muižas Zundas rijā notika pirmā teātra izrāde latviešu valodā — F. Šillera luga „Laupītāji”. * 1819. gadā atcēla dzimtbūšanu Vidzemes guberņā. * 1822. gadā Jelgavā sāka drukāt „[[Latviešu Avīzes]]”. * 1836. gadā caur Daugavpili un Rēzekni izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterpils]] — [[Varšava]]s šoseju (tagad [[Autoceļš A13 (Latvija)|A13]] 163,4 km). * 1837. gada augustā Rīgā ieradās [[Rihards Vāgners]] un līdz 1839. gada jūlijam strādāja par [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Pilsētas teātra]] galveno [[Diriģents|diriģentu]]. * 1839. gadā tika dibināts [[Vidzemes skolotāju seminārs]]. * 1841. gadā Latgalē sākās [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošana]]. * 1858. gadā pabeidza būvēt Vidzemes šoseju (tagad [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]]) līdz [[Pleskava]]i, kur tā savienojās ar Pēterpils — Varšavas šoseju. * 1860. gadā caur Daugavpili un Rēzekni uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas — Varšavas dzelzceļa līniju]]. * 1861. gada 19. februārī tika izdots [[dzimtļaužu brīvlaišana]]s manifests ar tulkojumu latgaliešu izloksnē „''Nulikszonas ap ziemnikim izgojuszym nu dzymtigas pidoreszonas''”, pēc kura Latgales zemnieki ieguva personas brīvību. * 1862. gadā atvēra [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehnikumu]], kur mācības notika vāciski. * 1863. gadā tika uzcelts jaunais [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Rīgas pilsētas teātris]]. * 1865. gadā stājās spēkā pilnīgs [[latīņu druka]]s aizliegums Latgalē. * 1864. gadā Dikļos notika pirmie latviešu Dziedāšanas svētki. * 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] iniciatīvas atvēra jauna tipa [[Ainažu jūrskola|jūrskolu Ainažos]]. * 1865. gadā caur Krustpili, Daugavpili un Krāslavu uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas — Orlas dzelzceļa līniju]]. * 1869. gada 29. janvārī [[Ape|Apē]] nodibināts pūtēju orķestris. * 1873. gadā „[[Dievs, svētī Latviju]]” pirmatskaņojums. * 1875. gadā [[valodu politika Latvijā|pārkrievošanas politikas]] ietvaros sāka ieviest [[krievu valoda]]s mācīšanu draudžu un pagastu skolās. * 1876. gadā sākta elektroenerģijas ražošana [[Bille]]s voiloka fabrikā pie Amatas. * 1879. gadā Rīgā iededzināja pirmo elektrisko apgaismojumu. * 1882. gadā Rīgā sāka darbu zirgu tramvajs. * 1887. gadā Siguldā atklāja pirmo kamaniņu braukšanas trasi Baltijā, bet Rīgā atklāja pirmo velotreku. * 1889. gadā „[[Leitnera velosipēdu fabrika|Leitnera velosipēdu fabrikā]]” izgatavoja pirmo motociklu „Russia”, triciklu un auto ar tādu pašu nosaukumu. * 1890. gadā tika likvidēta Kurzemes un Vidzemes guberņu autonomija, no 1885. līdz 1890. gadam visās valsts uzturētajās skolās pārgāja uz mācībām vienīgi krievu valodā. * 1893. gadā [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku. *1896. gadā Rīgā notiek pirmais publiskais kinoseanss. * 1899. gadā dažādus priekšnesumus, paceļoties gaisa balonā, rādīja [[Ernests Vītols]] ar sievu Margaritu. * 1899. gada septembrī [[Liepāja|Liepājā]] sāka kursēt pirmais elektriskais tramvajs Baltijā. == 20. gadsimts == [[Attēls:Vācijas okupētā Latvija 1918.jpg|thumb|270px|[[Vācijas Impērija]]s [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] okupētā Latvija (1918. gada oktobrī). Parādītas [[Kurzemes Hercogiste|Kurzeme]]s (''Gouv. Libau''), [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas]] (''Gouv. Riga''), kā arī [[Vidzeme]]s dienviddaļas (''LIVLAND'') un [[Latgale]]s (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri.]] [[Attēls:Latvija ar Palangu un Roņu salu Harmsworth 1920.jpg|thumb|270px|Latvijas karte pirms galīgās robežu nospraušanas ar Palangu un Roņu salu, bet bez Ainažiem un Rūjienas (Harmsworth, 1920).]] [[Attēls:Latvia1925physical.jpg|thumb|270px|Latvijas fiziskās ģeogrāfijas karte (1925).]] [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] [[Attēls:Latvijas_ģenerālapgabals_1942._gadā.jpg|thumb|270px|Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942)]] * 1901. gadā Rīgas 700. gadadienas svinības. * 1903. gadā iznāca Jāņa Raiņa „Tālas noskaņas zilā vakarā”. * 1903. gadā Latvijas teritorijā izdota pirmā skaņuplate latviešu valodā. * 1904. gadā caur Krustpili un Rēzekni uzbūvēja [[Ventspils]]-[[Ribinska]]s dzelzceļa līniju. * 1904. gadā atcēla latīņu drukas aizliegumu Latgalē. * 1905. gada janvārī sākās [[1905. gada revolūcija Latvijā]], kas turpinājās līdz 1907. gadam. * 1906. gadā skolu jaunākajās klasēs atļāva mācības [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. * 1909. gadā Teodors Kalups Rīgā atvēra lidmašīnu ražošanas rūpnīcu „Motors”. * 1913. gadā mācības latviešu valodā atkal aizliedza. * 1914. gadā Rīgā notika [[Otrā Krievijas olimpiāde]]. * 1915. gadā [[Pirmais pasaules karš]] spieda Vidzemē un Latgalē apmesties lielai daļai no Kurzemes guberņas bēgļiem. * 1915. gadā pilnīgi visi rūpniecības uzņēmumi tika aizvesti uz Krieviju un [[Ukraina|Ukrainu]]. Līdzi devās arī daudz tehniku apkalpojošo speciālistu. * 1915. gadā sāka veidot latviešu strēlnieku bataljonus. * 1917. gada 9.—10. maijā Rēzeknē notika [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Latgales pārstāvju kongress]], kas lēma par Latgales atkalapvienošanu ar citiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. * 1917. gada septembrī Vidzemē varu pārņēma [[Iskolats]]. * 1917. gada decembrī [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome izdeva rīkojumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no [[Vitebskas guberņa]]s un to pievienošanu [[Vidzemes guberņa]]i. * 1918. gada janvārī Krievijas Satversmes sapulcē Latvija pasludināja savu [[Latvijas autonomijas idejas|autonomiju]]. * 1918. gada februārī visu Latvijas teritoriju ieņēma ķeizariskās [[Vācija]]s armija. * 1918. gada 27. augustā tika parakstīta [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanās]] par Krievijas atteikšanos no Igaunijas un Vidzemes guberņām. * {{dat|1918|11|18||bez}} Latvija pasludināja savu valstisko neatkarību. * 1918. gada decembrī Latviju, izņemot Kurzemes rietumu daļu, ieņēma [[Sarkanā armija]]. [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Liepāja]]s periods. * 1919. gadā darbību sāka „[[VEF|Valsts Elektrotehniskā Fabrika]]”. * 1920. gada janvārī [[Latgales atbrīvošana|Latgali ieņēma Latvijas armija]]. Daugavpils un Krāslavas ieņemšanā piedalījās Polijas armija. * 1920. gada 11. augustā Padomju Krievija [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Rīgas miera līgumā]] ar Latviju atteicās no pretenzijām uz Latgali. * 1920. gadā ar starptautiskās šķīrējtiesas lēmumu [[Valka]]s centru un [[Roņu sala|Roņu salu]] piešķīra Igaunijai. * 1925. gada martā sākās radio pārraides no Kuģu ielas radiotelegrāfa raidītāja. * 1925. gadā sāka darboties lidmašīnu fabrika „[[Christine Backman]]”. * 1927. gadā darbu sāka „Ābrama Leibovica foto radio centrāle” (vēlākā „[[Radiotehnika (zīmols)|RRR]]”). * 1934. gads [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa valsts apvērsums]]. * 1936. gadā VEF sāka būvēt lidmašīnas. * 1937. gadā darbu sāka automobiļu rūpnīca „[[Ford-Vairogs]]”. * 1937. gada 10. novembrī notika pirmā TV pārraide apmēram 500 cilvēku lielai skatītāju grupai Rīgā. * 1939. gadā Latvijā viesojās [[Džons Kenedijs]]. * 1940. gada jūnijā [[Latvijas okupācija (1940)|Latviju okupēja]] Sarkanā armija, bet augustā to inkorporēja [[Padomju Savienība|PSRS]]. Sākās ''baigais gads''. * 1941. gada jūnijā notika Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz [[Gulags|Gulaga]] nometnēm un [[Sibīrija]]s nometinājuma vietām. Pirms tam notika Latvijas armijas virsnieku [[1941. gada jūnija notikumi Litenē|nogalināšana Litenē]]. * 1943. gadā pagrīdē sāka darbu [[Latvijas Centrālā padome|LCP]]. * 1944. gadā no Latvijas tika atdalīti seši [[Abrene]]s apriņķa pagasti un pievienoti [[Krievija]]i. * 1947. gadā Rīgā atklāja pirmo trolejbusu maršrutu. * 1948. gadā [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu svētkiem]] pievienoja Deju svētkus. * 1949. gada martā notika Latvijas iedzīvotāju [[1949. gada marta deportācijas|deportācija]] uz Sibīriju. * 1954. gadā, apvienojot Rīgas eksperimentālo automobiļu fabriku un Rīgas 2. autoremontrūpnīcā izveidoto autobusu virsbūvju rūpnīcu, izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]]. * 1957. gadā notika pēdējā bruņotā [[Mežabrāļi|mežabrāļu]] kauja ar padomju okupācijas karaspēku. * 1959. gadā no amatiem atcēla [[nacionālkomunisti|nacionālkomunistus]] un pastiprinājās [[Latvijas pārkrievošana]]. * 1959. gadā notika pirmie [[Mākslas dienas|Mākslas dienu]] pasākumi. * 1960. gadā VEF sāk ražot „Spīdolu” — pirmo pārnēsājamo tranzistoru radio PSRS. * 1963. gadā aizturēta avioreisa dēļ Rīgā viesojās [[Jurijs Gagarins]]. * 1971. gadā pasaulē izplatīja visas pasaules kompartijām adresētu [[17 latviešu komunistu vēstule|17 Latvijas komunistu vēstuli]] par stāvokli Latvijā. * 1985. gada 20. aprīlī notika pret [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]] vērsts neformālo jaunatnes kustību dalībnieku gājiens Rīgā. * 1986. gadā [[Liepāja|Liepājā]] nodibināja Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupu „[[Helsinki-86]]”. * 1986. gadā notika [[Čatokvas konference Jūrmalā]]. * 1987. gadā notika [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības kluba]] rīkots protesta mītiņš pret [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]]. * 1988. gads notika [[VAK]] rīkota tautas manifestācija [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparkā]]. * 1988. gadā nodibināja [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas fronti]]. * 1989. gadā notika [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] akcija, kur rokās sadevās apmēram 2 miljoni cilvēku, savienojot Viļņu, Rīgu un Tallinu. * 1990. gadā [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību]], kas tika starptautiski atzīta pēc [[Augusta pučs|1991. gada augusta puča]]. * 1993. gada janvārī Latvijai piešķīra [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautisko tālsarunu kodu]] +371. * 1994. gadā no Latvijas izveda pēdējās [[padomju armija]]s daļas. * 1994. gadā LCP beidz savu darbību. * 1995. gada 9. maijā legalizējās pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis — [[Jānis Pīnups]]. == 21. gadsimts == [[Attēls:Latvijas novadi (krāsās).png|thumb|270px|Latvijas novadi un republikas pilsētas pēc 2009. gada reformas.]] * 2001. gada augustā Rīgas 800. gadadienas svinības. * {{dat|2002|5|25||bez}} [[Marija Naumova]] uzvarēja [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. * {{dat|2003|5|23||bez}} Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. * 2003. gada decembrī [[Latvijas futbola izlase]] pirmo reizi kvalificējās [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātam]]. * {{dat|2004|3|29||bez}} Latvija kļuva par [[NATO]] dalībvalsti. * {{dat|2004|5|1||bez}} Latvija iestājās [[Eiropas Savienība]]s sastāvā. * 2007. gadā tika parakstīts Latvijas — Krievijas robežlīgums, kurā tika atzīta 1944. gada robeža. * {{dat|2007|7|8}} [[Valdis Zatlers]] kļuva par [[Latvijas prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]]. * 2008.—2010. gadā globālā [[finanšu krīze]] izraisīja [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|Latvijas finanšu un pārvaldes krīzi]]. * {{dat|2011|5|28||bez}} valsts prezidents [[Valdis Zatlers]] ierosināja [[2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu|referendumu par Saeimas atlaišanu]]. * {{dat|2011|7|8||bez}} [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] kļuva par Latvijas Valsts prezidentu. * {{dat|2011|7|23||bez}} norisinājās referendums par [[10. Saeima]]s atlaišanu. Tā tika atlaista. * 2012. gada 18. februārī notika [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|referendums par grozījumiem Satversmē]], kas paredzēja ieviest [[krievu valoda|krievu valodu]] kā otru valsts valodu valstī. Referendumā tika nobalsots pret šiem grozījumiem. * {{dat|2013|11|21||bez}} Rīgā [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|sagruva lielveikala „Maxima” jumts]], kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki. * 2014. gada 1. janvārī Latvijā tika ieviesta jauna nacionālā valūta, un līdzšinējos [[lati|latus]] nomainīja [[eiro]]. * {{dat|2015|7|8||bez}} [[Raimonds Vējonis]] kļuva par Latvijas prezidentu. * 2017. gadā tika palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. Tas paredzēts kuģu satiksmes kontrolei. * {{dat|2018|9|24||bez}} Romas katoļu pāvests [[Francisks]] viesojās Latvijā. * 2019. gada 8. jūlijā [[Egils Levits]] kļuva par Latvijas Valsts prezidentu. == Skatīt arī == * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas Konfederācija]] * [[Rīgas arhibīskapija]] * [[Pārdaugavas hercogiste]] * [[Zviedru Vidzeme]] * [[Vidzemes guberņa]] * [[Vidzeme]] * [[Latgale]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas vēsture| ]] 1dodw4kmlysfpecssm99blfrq41ozov 4509445 4509387 2026-08-18T18:04:56Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-45102-01|~2026-45102-01]] ([[User talk:~2026-45102-01|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4509387 Skatoties kur. 4509445 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vēsture}} '''[[Latvijas vēsture]]s hronoloģija''' aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem [[Latvija]]s teritorijā līdz mūsdienām. == 4. gadsimts pirms mūsu ēras == * 325. gadā p.m.ē. [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] ceļotājs [[Masīlijas Pitejs]] nonācis līdz [[Baltijas jūra]]i un aprakstījis dzintara atradnes. == 1. gadsimts p.m.ē == * 20. gadā p.m.ē. grieķu vēsturnieks un ģeogrāfs [[Strabons]] sarakstīja darbu „Ģeogrāfija” (''Geographica''), kura 17 sējumos bija apkopota aprakstošā cilvēces vēsture un dažādu reģionu ģeogrāfija. == 1. gadsimts == * 98. gadā [[Tacits|Kornēlijs Tacits]] savā grāmatā „[[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām]]” (''De origine, moribus ac situ Germanorum'') aprakstīja arī [[aisti|aistu ciltis]] (''aestorium gentes''). == 2. gadsimts == [[Attēls:1578 Europae Octava Tabula Mercator.jpg|thumb|270px|Viena no senākajām kartēm, kurā attēlota Latvijas teritorija — [[Aleksandrija]]s zinātnieka [[Ptolemajs|Klaudija Ptolemaja]] (ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidotā karte, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''MARE SARMATICVM'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), kuršiem un sēļiem. Apakšā [[Azovas jūra]] (''PALVDES MEOTIDES'') un [[Melnā jūra|Melnās jūras daļa]] (''PONTI EVXINI PARS'') ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās [[Baltkrievija]]s teritorija apzīmēta kā Eiropas [[Sarmati]]ja.]] * [[Ptolemajs|Klaudijs Ptolemajs]] (dzīvojis ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidoja karti, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''mare Sarmaticvm'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), [[kurši]]em, [[sēļi]]em u.c. == 5. gadsimts == * Uzrakstīts kristiešu mūka [[Pauls Orozijs|Paula Orozija]] (''Paulus Orosius'') darbs „Vēsture pret pagāniem” (''Historiae adversum paganos''), kuru 9. gadsimtā savos darbos izmantoja ceļotājs [[Vulfstans no Hedebijas|Vulfstans]]. == 6. gadsimts == * [[Kasiodors]] savā hronikā pieminēja aistu sūtņus, kas pirms 526. gada ieradušies [[Ravenna|Ravennā]] pie ostgotu valdnieka [[Teodorihs|Teodoriha]] ar dzintara dāvanām. * [[Jordāns]] savā [[goti|gotu]] vēstures aprakstā (''De origine actibusque Getarum'' jeb ''Getica'') pieminēja aistus, kas dzīvoja Baltijas jūras („Ģermāņu okeāna”) krastā un savulaik bija pakļauti gotu ķēniņam [[Ermanariks|Ermanarikam]]. == 7. gadsimts == * Pirms 695. gada [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņš]] [[Ivars Vidfamne]] iekaroja „Pilskalnu zemi” ([[Garderīke|Garderīki]]), kuru lokalizē [[Baltijas jūra]]s austrumu krastā un tagadējās ziemeļrietumu [[Krievija]]s teritorijā. == 8. gadsimts == * ~750. gadā notika teiksmainā [[Brovallas kauja]], kurā [[zviedri|zviedru]] ķēniņa pusē cīnījās arī [[kurši]] un [[igauņi]], bet [[dāņi|dāņu]] ķēniņa pusē arī [[līvi]] sava karavadoņa Gēra (''Ger Livicus'') vadībā. == 9. gadsimts == * ~800. gadā [[kurši]] izdzina [[vikingi|vikingu]] tirgotājus no [[Kursa (valsts)|Kursas]] * 854. gadā [[Zviedrijas karaļi|zviedru vikingu kēniņš]] [[Olafs (I)|Olafs]] uzbruka kuršu karaļvalsts pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij (''Seeburg''), ko aizstāvēja apmēram 7000 karavīru ([[Grobiņa|Grobiņas kauja]]). * [[Heimskringla]]s sāgas par svēto Olavu LXXX nodaļā minēts, ka [[Upsāla]]s ķēniņš [[Eriks Anundsons]] 860. gados karojis [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Kursa (valsts)|Kursā]]. * Ap 866.—894. gadu [[sāgas|sāgās]] minētais kuršu vadonis [[Lokers]] (''Loker, Curetum tyrannus'') uzvarēja dāņu vikingus un sagūstīja ķēniņu [[Hadings|Hadingu]], kas pēc atbrīvošanās no gūsta uzbruka [[Daugava]]s ķēniņam Andvanam. Dāņu vikingu ķēniņš [[Frodi]] uzbruka [[kurši|kuršu]] ķēniņa [[Dorno]] (''Curetum rex Dorno'') pilsētai. * 880. gadā [[Anglosakši|anglosakšu]] ceļotājs un tirgotājs [[Vulfstans no Hedebijas]] aprakstīja [[Baltijas jūra]]s dienvidu krasta ģeogrāfiju un pieminēja uz austrumiem dzīvojušās [[Balti|baltu]] ciltis, kas tradicionāli sauktas par [[aisti]]em jeb „austrumniekiem”. Viņu zeme nosaukta par „Austrumu zemi” (''Eastland''), viņu galvenā osta bijusi [[Truso]]. == 10. gadsimts == * ~925. gadā noticis [[Egila sāgas|Egila sāgās]] aprakstīts norvēģu ķēniņa dienestā esošā vikinga [[Egils Skallagrimsons|Egila Skallagrimsona]] karadraudzes sirojums uz [[Kursa (valsts)|Kursu]]. Vikingi ar kuršiem uz pusgadu noslēdza pamieru un tirdzniecības līgumu; kad līguma laiks beidzās, viņi sāka laupīt un Egils kopā ar citiem vikingiem nokļuva gūstā kādā mājā. Viņam izdevās atbrīvoties, un pēc mājas nodedzināšanas viņš ar karadraudzi devās uz Dāniju.<ref>[http://www.historia.lv/raksts/egila-sagu-xlvi-nodala-kas-stasta-par-vikingu-sirojumu-uz-kursu-ap-925gadu Egila sāgu XLVI nodaļa, kas stāsta par vikingu sirojumu uz Kursu ap 925. gadu]</ref> * No 945. līdz 978. gadam [[Norvēģija|norvēģu]] vikingu ķēniņš [[Ragnvalds]] (''Ragnvaldr'') mēģināja pakļaut sev [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Daugavas ūdensceļu]] tagadējās [[Latvija]]s un [[Baltkrievija]]s teritorijā. Vikingi apmetās nocietinātos pilskalnos [[Daugmales pilskalns|Daugmalē]], [[Koknese (valsts)|Koknesē]], [[Jersika (valsts)|Jersikā]], [[Polockas vēsture|Polockā]] un citviet. * 986. gadā islandiešu vikings [[Torvalds Kodransons]] no [[Konstantinopole]]s ķeizara ({{val|is|Miklagarðskeisara}}) Bazileja I saņēma pilnvarojumu [[kristietība]]s izplatīšanai pie [[rūsi|rūsu]] ķēniņiem un pa [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Dņepras—Daugavas ūdensceļu]] devās pie Ragnvalda meitas Ragnhildas, kuras viena no iespējamajām dzīvesvietām esot atradusies tagadējā [[Krāslava]]s pilskalnā.<ref>[http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/56343/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BA%D0%B0 Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона. — С.-Пб.: Брокгауз-Ефрон. 1890—1907.]</ref> * Pirms 1000. gada, kā liecina teksts [[Mervalas rūnu akmens|Mervalas rūnu akmenī]], [[zviedri|zviedru]] vikingi „...bieži burāja uz [[Zemgale (valsts)|Simkalu]] ar bagātiem kuģiem ap [[Kolkasrags|Kolkasragu]]”. == 11. gadsimts == [[Attēls:Tirdzniecības ceļi Latvijā ap 1000. gadu.JPG|thumb|270px|Tirdzniecības ceļi Latvijā ap 1000. gadu ([[Francis Balodis]], 1939).]] * Vikingu sāgā par [[Ingvara sāga|Ingvaru Tālbraucēju]] (''Yngvars saga víðförla'') par aptuveni 1020. gada notikumiem minēts, ka vārdā nenosaukts zemgaļu ķēniņš (''kong'') maksājis meslus zviedru karalim Olavam (''Olof Skötkonung)'' ap 980—1022. * 1041. gadā [[Polockas kņazs|Polockas ķēniņš]] [[Bračislavs Izjaslavičs|Vartilavs]] ([[Eimunda sāga|Eimunda sāgā]]: ''konungr Vartilafr'') savam sabiedrotajam un bijušajam [[Norvēģijas valdnieku uzskaitījums|Norvēģijas vikingu ķēniņam]] Eimundam Hringsonam piešķīra valdīšanā [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemi]] (Сенковский, 1834) vai [[Jersikas ķēniņvalsts|Jersikas ķēniņvalsti]] (Сапунов, 1916).<ref>[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html Эймундова сага. Перевод и примечания О. И. Сенковского в книге: Сенковский О. И. Собр. соч. СПб., 1858, т. 5.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131104161317/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html |date={{dat|2013|11|04||bez}} }} (Skat. 44. komentāru)</ref><ref>[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 Прядь об Эймунде Хрингссоне, перевод Е. А. Рыдзевской, комментарии Т. Н. Джаксон.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304023503/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} (Skat. 48. komentāru)</ref> * Pēc 1050. gada [[Līvzeme|Līvzemē]] un [[Ventava|Ventavā]] karoja zviedru vikingi, par ko liecina [[Vekholmas rūnu akmens]] un [[Šonemas rūnu akmens]]. * 1075. gadā vācu garīdznieks [[Ādams no Brēmenes]] rakstīja, ka [[Kursa (valsts)|Kurzeme]] un citas Baltijas jūras austrumu krasta valstis ir pakļautas [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņa]] virskundzībai. Tur ir ļoti daudz zelta un vislabākie zirgi un tur no visas pasaules dodas ļaudis prasīt viņu dievu pareģojumus, sevišķi no [[Spānija]]s un [[Grieķija]]s ({{val|la|A toto orbe ibi responsa petuntur, maxime ab Hispanis et Graecis}}). Tās iedzīvotāji nav [[kristietība|kristieši]], bet pēc [[Dānijas karaļi|dāņu ķēniņa]] [[Svends II|Svenda II]] pamudinājuma tur atrodas kāda tirgotāja celta baznīca.<ref>[http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210921204844/http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm |date={{dat|2021|09|21||bez}} }}[[Edgars Dunsdorfs]]. Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. Melburna: Austrālijas Latvietis, 1955., 21.lpp.</ref> == 12. gadsimts == [[Attēls:Baltu robežas vēlajā Dzelzs laikmetā.JPG|thumb|270px|Baltu un lībiešu zemju aptuvenās robežas Latvijā, dzelzs laikmeta beigās.]] * 1106. gadā Polockas ķēniņš [[Rogvolods Vseslavičs|Ringvalds]] kopā ar saviem brāļiem devās karagājienā pret [[zemgaļi]]em, kur [[Daugava]]s lejtecē tika sakauts.<ref>В том же 6614 (1106) лете победиша '''зимегола''' Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. — Skat. [http://www.bsu.by/Cache/pdf/362553.pdf БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X — XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. — Мінск: Беларус. навука, 2010. — 410 с. (citāts no 46 lpp.)]{{Novecojusi saite}} (baltkrieviski)</ref> * 1147. gada 13. aprīlī Romas pāvests [[Eugenijs III]] izdeva jaunu krusta karu bullu pret pagāniem aiz vācu zemju robežām, kas pazīstama kā ''Divina dispensatione''. * 1174. gada notikumu sakarā [[Hipatija hronika|Kijivas hronikā]] pieminēta Lučina (iespējams, mūsdienu [[Ludza]]). * 1179. gadā [[Novgorodas kņazs]] Mstislavs Rostislavičs vadīja karagājienu pret „[[Atzele]]s [[čudi]]em”. * 1184. gadā katoļu misionārs [[Meinhards]] uzcēla koka kapelu [[Daugava]]s krastā pie [[Ikšķile]]s ciema. * 1188. gada 1. oktobrī pāvests [[Klements III]] apstiprināja priestera Meinarda iecelšanu par [[Livonijas bīskaps|Līvzemes bīskapu]] ar sēdekli Ikšķilē un piešķīra šo bīskapiju [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskapam]] Hartvigam II. * 1193. gadā Romas pāvests [[Celestīns III]] izsludināja kārtējo krusta karu pret [[Ziemeļeiropa]]s [[pagāni]]em. * 1198. gada 24. jūlijā notika [[1198. gada Kauja pie Rīgas|Kauja pie Rīgas]], kurā tika nogalināts otrais [[Livonijas bīskaps]] [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]]. * 1199. gada 5. oktobrī pāvests [[Inocents III]] izdeva bullu pret Livonijas atkritējiem no [[katoļu ticība]]s, pret [[barbari]]em, kas pielūdz „nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus”. == 13. gadsimts == [[Attēls:Kursa Zemgale Līvzeme un Letgale 13. gadsimta sākumā.png|thumb|270px|[[Kursa (valsts)|Kursa]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Līvzeme]] un [[Latgale]] 13. gadsimta sākumā (1854. gada karte).]] * Pēc 1200. gada Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] centās atbrīvot latgaļus no [[Polocka]]s meslu kundzības un atvērt Rīgas tirgotājiem ceļu pa Daugavu. Lai to panāktu, viņam bija jāpakļauj [[Jersikas ķēniņvalsts]], kas bija noslēgusi savienību ar lietuviešu kunigaišiem. * 1201. gadā tika dibināta Rīga. * 1202. gadā abats [[Teoderihs no Turaidas]] pēc [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga izveidoja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]]. * 1203. gadā Polockas kņazs [[Vladimirs Vseslavičs|Valdemārs]] kopā ar Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] un viņa lietuviešu sabiedrotajiem iebruka [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemē]], lai ar varu piedzītu meslus. Polockieši uzbruka Ikšķilei un Salaspilij, bet Jersikas ķēniņš kopā ar leišiem uzbruka Rīgai. * 1204. gadā neveiksmīgs lietuviešu un līvu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. *1205. gadā Rīgā notika teātra izrāde. * 1206. gadā pēc līvu nemiernieku aicinājuma Polockas kņazs atkārtoti kopā ar Jersikas Visvaldi un citiem sabiedrotajiem uzbruka Ikšķilei un Salaspilij. Viņiem piebiedrojušies Turaidas līvi, bet ne [[Tālava]]s letgaļi. Krustnešu karaspēks apspieda Salaspils valdnieka Ako vadīto līvu sacelšanos, kopā ar [[Tērvete (zeme)|Tērvetes]] Viesturu ieņēma Turaidas līvu pili. Līvzeme tika sadalīta starp bīskapu un zobenbrāļiem. * 1207. gadā krustneši ieņēma [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valsti un tās ķēniņš [[Vjačko|Vetseka]] bija spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali, pretī dabūdams pusi no saviem bijušajiem īpašumiem kā lēni. * 1208. gadā kristītie letgaļu valdnieki [[Beverīna]]s [[Tālivaldis]], [[Satekle]]s [[Rūsiņš]] un [[Autine]]s [[Varidots]] izveidoja militāru savienību ar Zobenbrāļu ordeni pret igauņiem. * 1208. gadā lietuvieši sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku. Pēc [[1208. gada Sēlpils aplenkums|Sēlpils aplenkuma]] [[sēļi]] slēdza mieru ar krustnešiem * 1209. gadā, izmantodams par ieganstu Jersikas ķēniņa savienību ar lietuviešiem, kas atkārtoti siroja letgaļu un igauņu zemēs, bīskaps Alberts kopā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilsētu. Pats ķēniņš patvērās savā Dignājas pilī otrpus Daugavai. * 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] piespieda kļūt par [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] [[Vasalis|vasali]], par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Svinīgā ceremonija notika Pētera baznīcas laukumā Rīgā citu bīskapa Alberta pavalstnieku klātbūtnē. Trīs daļas no Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par [[Lēnis|lēni]], bet jau iepriekš krustnešu pusē pārgājušās [[Autīne]]s un [[Cesvaine]]s pavalstis palika [[Bīskaps|bīskapa]] rīcībā. * 1210. gadā neveiksmīgs kuršu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. * 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes. * 1211. gadā tika izveidota [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitula]] [[Klosteris|klostera]] [[skola]] pie [[Rīgas Doms|Rīgas Doma katedrāles]] ar latīņu mācību valodu. * 1212. gadā Jersikas ķēniņa pilī notika Livonijas bīskapa Alberta un [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] Valdemāra tikšanās par turpmāko sadarbību, Polockas kņazs atteicās no meslu tiesībām līvu zemēs, iespējams, arī Koknesē un Jersikas zemēs. * 1213. gadā daļa atņemto Jersikas zemju tika apmainītas un ordenim palika tikai Alene un Autīne. * 1213. gadā zobenbrāļi sagūstīja Jersikas ķēniņa sievastēvu Daugeruti, kas bija devies pie [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņaza]] slēgt savienību pret Livoniju. * 1214. gadā bīskapa Kokneses vācu vasalis Harmūts uzbruka Jersikas pilij un to izlaupīja. * 1224. gadā Jersikas Visvaldis „''lūdza''” atdot [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapam]] savas atlikušās ķēniņvalsts pusi, ko bīskaps Alberts izlēņoja tālāk Ikšķiles bruņiniekam Konrādam. Dzimtas leģenda vēsta, ka Ikšķiles Konrāds apprecējis Visvalža meitu. * 1224. gadā pēc [[Tālava]]s un [[Atzele]]s dalīšanas arī Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene (tagad — [[Baltinavas novads|Baltinavas]], [[Balvu novads|Balvu]], [[Viļakas novads|Viļakas novadi]]) tika [[Livonijas bīskapija]]i. * 1225. gadā vecais Jersikas ķēniņš Visvaldis ieradās Rīgā, lai apsveiktu pāvesta legātu Modenas Vilhelmu. * 1226. gadā atvērās Jura baznīcas skola. * 1230. gadā Rīgas miera līgums ar kuršiem (''Rigensium et Fratrum Militiae compositio cum Curonibus''). Noslēgts starp [[Abava]]s ielejas kuršu ciemu vecākajiem, Rīgas domkapitulu, [[Zobenbrāļi]]em un Rīgas pilsētas rāti. * 1230. gadā Jersikas ķēniņš [[Visvaldis]] savā zemē pie Līksnas upītes atļāvis nodibināt katoļu ticības sludinātāju misiju. * 1236. gadā [[Saules kauja|Saules kaujā]] zemaiši un zemgaļi sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku. * 1237. gadā Livonijas bīskaps netālu no latgaļu [[Asote]]s pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (''Kreutzburg''). * 1239. gadā pēc ķēniņa Visvalža nāves Livonijas bīskaps uzdāvināja Livonijas ordenim pusi no Jersikas pilsnovada ar visiem īpašumiem, kas acīmredzot atradās Latgales dienviddaļā. * 1240.—1242. gadā [[Pleskava]] ar zemēm atradās Ordeņa pārvaldībā. * 1242. gadā pēc [[Ledus kauja]]s ordenis atsacījās no Latgales austrumu daļas [[Lotigola]]s, kuru tas bija ieguvis pēc ķēniņa Visvalža nāves kā viņam lēnī atstāto Jersikas valsts daļu. * 1248. gadā [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] pakļāva [[Lotigola]]s un [[Polocka]]s zemes un par [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] iecēla savu radinieku [[Tautvils|Tautvilu]], bet drīz vien atcēla viņu no amata neuzticības dēļ. Tautvils aizbēga uz Rīgu, kristījās un sabiedrojās ar Livonijas mestru [[Andreass no Felves|Andreasu]], iespējams, ka kļūdams par viņa vasali. * 1253. gadā pēc Mindauga kristīšanās un izlīguma ar Livonijas ordeni Tautvils saņēma atpakaļ Polockas kņazisti kā lēni, bet atteicās no [[Lotigola]]s. * 1255. gadā Rīgas arhibīskapijai piederēja tikai [[Asote]]s, [[Lepene]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pilsnovadi, pārējās Latgales zemes piederēja Livonijas ordenim. * 1256. gadā par nodevību no Lietuvas padzītais kņazs Daumants pārcēlās uz Pleskavu kopā ar vēl 300 ģimenēm. * 1260. gadā žemaiši un kurši [[Durbes kauja|sakāva krustnešus pie Durbes]]. * 1263. gadā [[Nalsene]]s kunigaitis un [[Polockas kņazs]] [[Gerdenis]] pēc Tautivila dēla Konstantīna padzīšanas apstiprināja iepriekš noslēgto līgumu ar Livonijas ordeni, kurā atteicās no [[Lotigola]]s ar Rēznas pili. * 1275. gadā ordeņa mestrs [[Ernsts fon Rasburgs]] (''Ernst von Rassburg''), lai nostiprinātos iekarotajās latgaļu zemēs un kotrolētu tirdzniecības ceļus pa Daugavu, senajā latgaļu Naujenes pilskalnā uzcēla Vec-Daugavpils jeb [[Dinaburgas pils|Dinaburgas pili]] (''Duneburc''). * 1277. gadā lietuviešu kunigaitis [[Traidens]] veselu mēnesi nesekmīgi centās ieņemt Daugavpili. * 1279. gadā [[Cēsu komturi|Cēsu komturejas]] vienība kaujas laukā ieradās ar sarkanbaltsarkanu karogu. * 1279. gadā Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks Traidenis sakāva krustnešu spēkus [[Aizkraukle|Aizkrauklē]]. * 1287. gadā notika zemgaļu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. * 1289. gadā zemgaļi nodedzināja savas pilis un aizgāja uz Lietuvu. * 1290. gadā bez mantiniekiem esošais [[Polockas kņazs]] Konstantīns novēlēja savu kņazisti [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapam]], bet savstarpējo karu dēļ ar ordeni viņš pārdeva šīs tiesības uz Polocku Lietuvas dižkungam. * 1297. gadā sākās [[Livonijas pilsoņu karš]], kas beidzās ar Livonijas ordeņa uzvaru 1330. gadā. == 14. gadsimts == * 1307. gadā dižkungs [[Vītenis]] Polockas kņazisti iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā un lietuvieši pieteica pretenzijas arī uz bijušajām Jersikas ķēniņa zemēm Latgalē. * 1313. gadā Livonijas ordenis atguva lietuviešu nopostīto Vec-Daugavpili ([[Naujene|Naujeni]]). * 1323. gadā Livonijas ordeņa vicemestrs [[Konrāds Ketelhods]] iebruka tajā [[Lotigola]]s daļā, kas atradās Novgorodas pakļautībā. * 1324. gadā [[Novgoroda]]s karaspēks iebruka ordeņa pārvaldītajā Latgales daļā un aizveda gūstā daudz iedzīvotāju. * 1338. gadā pēc kara ar lietuviešiem uz austrumiem no Aiviekstes drīkstēja brīvi tirgoties gan vācieši, gan lietuvieši un krievi. * 1345. gadā Lietuvas dižkunigaitis [[Aļģirds]] kopā ar savu brāli [[Ķēstutis|Ķēstuti]] iebruka [[Zemgale|Zemgalē]], ieņēma [[Tērvetes pilskalns|Tērvetes pili]] un aizdedzināja [[Jelgavas pils|Jelgavas pili]]. * 1346. gadā lietuvieši nopostīja [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pili]]. * 1347. gadā ordeņa mestrs [[Gosvins fon Hērike]] nostiprināja Daugavpils cietoksni ar četriem torņiem. * 1351. gadā [[Melnā nāve|Mēra pandēmija (1346—1353)]] sasniedza Latviju. * 1353. gadā Sv. Pētera baznīcas pārziņā durvis vēra pirmā laicīgā skola — Pētera skola (vēlāk Maurīcija, Morica skola). * 1367. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Frimersheims]] par strīdīgajām teritorijām karoja ar Novgorodas republiku. * 1399. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vennemars fon Brigenejs]] agrākās latgaļu koka pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla [[Ludza]]s pili. Pils atradās pie pašas [[Pleskava]]s republikas robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no ordeņa bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla [[Krasnogorodska]]s cietoksni (''Krasnij Gorodok''). == 15. gadsimts == [[Attēls:Fra Mauro kartes fragments ar Rīgu 15. gadsimta vidū.jpg|thumb|270px|[[Fra Mauro karte]]s fragments ar Rīgu 15. gadsimta vidū.]] [[Attēls:Livonijas ordeņa valsts dienvidu robežas izmaiņas pēc 1422. gada.png|thumb|270px|Livonijas ordeņa valsts dienvidu daļas zaudēšana (iesvītrota) pēc 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas.]] * 1413. gadā pēc [[Jagailis|Jagaiļa]] pavēles [[Betigola|Betigalas]] apkārtnē pie [[Dubīsa]]s upes tika nodzēsta [[Krīvu krīvs|krīvu krīvu]] Svētā uguns. * 1422. gadā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordenis bija spiests atteikties no [[Kursa (valsts)|Kursas]], [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] un [[Sēlija (zeme)|Sēlijas]] dienvidu daļas, kuras iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]i pievienotajā [[Žemaitija|Žemaitijā]]. * 1432. gadā ordeņa mestrs [[Cise fon Rūtenbergs]] karoja Lietuvā. * 1435. gada 1. septembrī Livonijas ordenis tika smagi sakauts [[Pabaiskas kauja|Pabaiskas kaujā]]. * 1435. gada 4. decembrī [[Valka|Valkā]] Livonijas ordenis un tā vasaļi parakstīja „vienu draudzīgu vienošanos” (''eiine fruntliche eyntracht'') ar visiem [[Livonijas Konfederācija]]s partneriem par kopīgu militāru sadarbību. * 1461.—1464. gadā, kad ordeņa mestrs [[Johans fon Mengede]] apcietināja Rīgas arhibīskapu [[Silvestrs Stodevešers|Silvestri]] un izlaupīja viņa zemes, Pleskavas karaspēks okupēja arhibīskapam piederošās [[Atzele]]s austrumu daļu (tagadējo [[Pitalova]]s rajonu). Tās iedzīvotājus vai nu deportēja, vai pārkristīja pareizticībā. * 1478. gadā [[Maskavija]] anektēja Novgorodu un Maskavas lielkņazs [[Ivans III]] pieprasīja [[Livonijas Konfederācija]]i maksāt 13. gadsimta līgumos pieminētos Tērbatas meslus Novgorodai. * 1480. gadā [[Livonijas—Maskavijas kari|Livonijas—Maskavijas kara]] laikā mestrs [[Bernds fon der Borhs]] un Rēzeknes fogts nesekmīgi mēģināja ieņemt Pleskavas kremli. * 1481. gadā Maskavijas karaspēks, ko vadīja lielkņazs Ivans III, iebruka Latgalē, ieņēma Daugavpili un nopostīja Rēzekni un Ludzas pili. * 1491. gadā [[Livonijas ordenis]] aplenca un ieņēma Rīgas pilsētu. * 1493. gada 13. martā ordeņa mestrs [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]] noslēdza miera līgumu ar Maskaviju uz 10 gadiem, kurā krievi atsacījās no okupētajām Latgales zemēm. == 16. gadsimts == [[Attēls:Wolter von Plettenberg (1450-1535).jpg|thumb|160px|[[Valters fon Pletenbergs]], kurš sakāva [[Maskavija]]s armiju [[Kauja pie Smoļinas|kaujā pie Smoļinas]].]] [[Attēls:Livonijas Konfederācijas Latvijas daļa pēc 1525.png|thumb|270px|Livonijas Konfederācijas Latvijas daļa Pletenberga laikā (pēc 1525).]] [[Attēls:LIVONIAE NOVA DESCRIPTIO 1573-1578.jpg|thumb|270px|[[16. gadsimts|16. gadsimta]] Livonijas karte.]] [[Attēls:Livonija 16. gs.jpg|thumb|270px|Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai ([[Zviedru Igaunija]]i).]] [[Attēls:Latvijas teritorija Livonijas kartē pirms 1570.jpg|thumb|270px|Latvijas teritorija Livonijas kartē (pirms 1570).]] * 1501. gada janvārī Livonijas landtāgā Valmierā tika noslēgts aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgums uz 10 gadiem starp Livonijas Konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju. * 1502. gadā pie [[Pleskava]]s [[Livonijas ordenis]] mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] vadībā sakāva [[Maskavija]]s armiju ([[Kauja pie Smoļinas]]). * 1503. gadā parakstīja pamieru ar Maskaviju, ko vairākkārt pagarināja līdz 1558. gadam. * 1521. gadā [[Andreass Knopke]] sāka sludināt [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Rīgas Svētā Pētera baznīcā]]. * 1522. gadā [[Silvestrs Tegetmeijers]] sāka latviski sludināt [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba baznīcā]]. * 1523. gadā sākās [[Svētbilžu grautiņi (Livonija)|svētbilžu grautiņi]] un katoļu garīdzniekus izraidīja no Rīgas. Vidzemē sludināja radikālais [[Melhiors Hofmans]]. Lai novērstu zemnieku nemierus, viņu izraidīja no valsts. * 1524. gadā Sv. Jēkaba baznīcā nodibināja pirmo Rīgas latviešu draudzi. * 1525. gadā [[Lībeka|Lībekā]] iznāca pirmā latviski iespiestā lūgšanu grāmata (nav saglabājusies). * 1525. gadā Vācu ordeņa lielmestrs [[Albrehts Hoencollerns|Albrehts]] pārgāja luterānismā un pasludināja Vācu ordeņa valsti par laicīgu [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]]. Tas lika ordenim ieņemt neitrālu pozīciju reformācijas jautājumos. * 1530. gadā [[Nikolajs Ramms]] pārtulkoja baušļus latviski un sastādīja pirmo garīgo dziesmu krājumu. * 1532. gadā Rīgā alus nesēju un vedēju ģildes sāka rakstīt latviski savu amata locekļu sarakstus. * 1535. gadā Cēsīs mira [[Valters fon Pletenbergs]]. * 1550. gadā sāka pazemināties gada vidējā temperatūra — sākās [[Mazais ledus laikmets]], kas ilga līdz apmēram 1800. gadam. * 1557. gadā Maskavijas cars [[Ivans IV|Jānis Briesmīgais]] pieteica karu [[Livonijas Konfederācija]]i, sākās [[Livonijas karš]]. * 1558. gadā Maskavijas karaspēks ieņēma [[Narva|Narvu]], padevās arī [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksnes cietoksnis]], krievi izpostīja Livonijas austrumu daļu. * 1559. gadā Livonijas ordenis pieņēma [[Lietuvas lielkņaziste]]s protektorātu. * 1559. gadā [[Piltene]]s un [[Sāmsala]]s [[bīskaps]] Minhauzens pārdeva savas valdnieka tiesības [[Dānija]]s karalim [[Frederiks II|Frederikam II]]. Viņš šīs teritorijas uzdāvināja savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|hercogam Magnusam]]. * 1559. gadā Latvijā sākās [[raganu medības]]. * 1560. gadā Ordenis mēģināja apturēt krievu armiju, bet tika sakauts ([[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]]). Sākās zemnieku nemieri Vidzemē un Ziemeļigaunijā (igauņi esot ievēlējuši savu ķēniņu). * 1561. gadā [[Igaunijas bruņniecība]] un [[Tallina|Rēveles]] pilsēta padevās [[Zviedrija]]s karalim [[Ēriks IV|Ērikam XIV]]. Livonijas mestrs [[Gothards Ketlers]] un Rīgas virsbīskaps [[Brandenburgas Vilhelms]] kļūst par [[Lietuvas lielkņaziste]]s vasaļiem. * 1562. gadā Rīgā Livonijas mestrs zvērēja uzticību Lietuvas valdniekam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]], tika parakstīta [[Viļņas ūnija]] starp Lietuvu un Livoniju, kurā dižkungs Sigismunds Augusts Livonijai deva privilēģijas saglabāt ticības brīvību un autonomu iekšējo pārvaldi. Livonija tiesību ziņā tika pielīdzināta 1525. gadā dibinātajai [[Prūsijas hercogiste]]i, piešķirot to lēnī pēdējam ordeņa meistaram [[Gothards Ketlers|Gothardam Ketleram]]. * 1566. gadā tika noslēgta jauna [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]] jeb [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]], pēc līguma noslēgšanas Latvija tika sadalīta divās daļās: [[Rīgas arhibīskapija]]s zemes tika apvienotas ar bijušajām [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa valsts]] [[Daugava]]s labā krasta zemēm vienotā Livonijas hercogistē, ko vēlāk sāka dēvēt par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogisti]], jo Daugavas kreisā krasta zemēs izveidoja autonomu [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]]. * 1569. gadā parakstīta [[Ļubļinas ūnija]] starp Lietuvu un Poliju. * 1570. gadā [[Kurzemes landtāgs]] pieņēma [[Ketlera privilēģijas]] — lēņu muižas kļuva par dzimtmuižām. * 1577. gadā, nevēloties krist Jāņa Briesmīgā rokās, pilī uzspridzinājās Cēsu cietokšņa aizstāvji, tāpat darīja arī [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbenes pils]] aizstāvji. * 1577. gada decembrī apmēram 200 jātnieku un tikpat kājnieku Jāņa Bīriņa vadībā pēkšņā nakts uzbrukumā padzina krievu garnizonu no Cēsīm. * 1581. gadā pēc [[Drohičinas līgums|Drohičinas līguma]] parakstīšanas [[Rīgas brīvpilsēta]] pakļāvās Polijas—Lietuvas karalim [[Stefans Batorijs|Stefanam Batorijam]]. * 1582. gadā [[jezuīti]] [[Pjotrs Skarga]] un [[Johans Vincerijs]] Rīgā atvēra ģimnāziju, kurā mācījās arī latvieši. Sākās [[kontrreformācija]]. * 1582. gadā Stefans Batorijs ieviesa [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]. * 1583. gadā tika izveidota katoļu [[Livonijas bīskapija]] ar centru [[Cēsis|Cēsīs]]. * 1583. gadā Rīgā, [[Jelgava|Jelgavā]] un Tērbatā nodibināja [[Jezuīti|jezuītu]] kolēģijas. Puse Rīgas ostas ienākumu pienācās pilsētai, otra puse — jezuītiem. * 1583. gadā [[Zviedrija]] un Polija—Lietuva kopīgi atspieda [[Krievijas cariste]]s karaspēku uz Krieviju. Krievija un Polija—Lietuva noslēdza [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līgumu]]. * 1584. gadā parādījās pirmais [[dainas|latvju dainu]] pieraksts. * 1584.—1589. notika [[Kalendāra nemieri Rīgā]]. Cīņa par ietekmi starp [[Lielā ģilde (Rīga)|Lielo ģildi]] un [[Mazā ģilde (Rīga)|Mazo ģildi]]. * 1585. gadā pēc [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma kara]] [[Dānija]] atteicās no bijušās [[Kurzemes bīskapija]]s teritorijas par labu Polijai—Lietuvai. * 1585. gadā Viļņā jezuīti nodrukāja [[Katehisms|katķismu]] latviešu valodā. * 1587. gadā līdz ar [[katoļticība|katoļu]] vajāšanu vilni jezuītus no Rīgas padzina, to īpašumus konfiscēja. * 1588. gadā Rīgā [[Nikolajs Mollīns]] iekārtoja grāmatu spiestuvi. * 1591. gadā ar karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III]] pavēli Rīgā tika atjaunota jezuītu kolēģija. == 17. gadsimts == [[Attēls:Latvijas karte no Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus 1613.jpg|thumb|270px|1613. gada Latvijas karte (no ''Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus'').]] [[Attēls:Livonia Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Amsterdam, 1634.jpg|thumb|270px|[[Gerhards Merkators|Gerharda Merkatora]] karte, 1634.]] [[Attēls:Latvijas teritorija 17. gadsimtā.jpg|thumb|270px|Latvijas karte 17. gadsimtā, kurā [[Zviedru Vidzeme]]s latviešu apdzīvotā daļa nosaukta par ''LITLANDIA'' (no {{val|de|Lettland}}).]] [[Attēls:Letten Curlandia Semgallia ap 1640.jpg|thumb|270px|Vidzemes latviešu daļa (''Letten''), [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (''Curlandia Semgal.'') ap 1640. gadu.]] * 1600.—1629. gadā Latvijas teritorijā norisinājās Zviedrijas un Polijas—Lietuvas karš. [[Sigismunds III Vāsa]] bija gan Polijas—Lietuvas, gan Zviedrijas karalis. Hercogs Kārlis (no 1604. gada [[Kārlis IX]]) un zviedru muižniecība sadumpojās pret karali un sāka karu Livonijā. * 1601. gadā zviedrus sakāva pie Kokneses ([[Kokneses kauja]]). * 1605. gadā zviedrus sakāva pie [[Salaspils]] ([[Salaspils kauja]]). Turpmāk notika sīkas lokālas sadursmes. * 1606. gadā sākās mēra epidēmija. * 1611. gadā par Zviedrijas karali kļuva [[Gustavs II Ādolfs]], kurš valdīja līdz 1632. gadam * 1621. gadā [[Rīgas aplenkums (1621)|zviedri ieņēma Rīgu]] un slēdza jezuītu kolēģiju. * 1621. gadā Rīgā sāka darboties pirmā pilsētas ūdensapgādes sūkņu stacija. * 1625. gadā Zviedrija pabeidza iekarot Vidzemi. * 1629. gadā noslēgts [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] līgums. Polijas—Lietuvas pārvaldē palika Livonijas vaivadija ([[Inflantija]]). Zviedrija ieguva Igauniju, Rīgu un Vidzemi līdz [[Aiviekste]]i. * 1629. gadā notika [[Zviedru Vidzeme]]s administratīvās reformas: 1) ģenerālgubernators (civilā un militārā vara); 2) Rīgas gubernators (arī Vidzemē); 3) Ziemeļigaunijas gubernators; 4) Teritoriālā reforma (Rīgas, Cēsu, Tērbatas un [[Pērnava]]s apriņķi); 5) [[Draudžu novadi|Draudžu novadu]] reforma; 6) Tiesu reforma (3 pakāpju tiesa: [[zemes tiesa]], [[pils tiesa]], [[galma tiesa]]). Muižnieki nedrīkstēja sodīt zemniekus stingrāk kā ar 10 pāriem rīkšu. Tika nostiprināta Rīga. Administratīvi izplatīja luterānismu ([[pēriens|miesassodi]], ja negāja uz baznīcu). Bez klaušām bija jāmaksā arī valsts nodevas. * 1630.—1639. gadā notika zemnieku nemieri. * 1632. gadā tika pieņemts Tiesu likums — izbēgušu zemnieku izdošana, „mājas pārmācības” tiesības, policijas vara muižas teritorijā. * 1632. gadā Tērbatā dibināja [[Zviedru Vidzeme]]s universitāti. * 1632. gadā katoļticībā pārgājušais [[Alsungas pils|Alsungas]] muižnieks Johans Ulrihs fon Šverins uzsāka sev padoto [[Alsungas draudzes novads|Alsungas draudzes novada]] luterāņu iedzīvotāju pievēršanu katoļticībai. * 1639. gadā patents, ka ne tikai zemnieki, bet arī kalpi un vaļinieki tika piesaistīti pie muižas novada. * 1640. gadā [[Kurzemes hercogiste]] ieguva [[Tobāgo]] koloniju. * 1642. gadā Kurzemes hercogistes tronī kāpa [[Jēkabs Ketlers]], viņš strauji attīstīja tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību. 17 metāllietuves, 18 kokzāģētavas, 10 vilnas vērptuves, 85 linu austuves, 14 salpetra manufaktūras, 100 darvas dedzinātavas, 30 kaļķu cepļi, 10 stikla manufaktūras, 5 papīra dzirnavas, 2 kuģu būvētavas. * 1649. gadā tika iespiesta „Historia Lettica”. * 1651. gadā Kurzemes hercogiste ieguva [[Gambija]]s koloniju. * 1654.—1660. gadā Livonijas teritorijā notika [[Otrais Ziemeļu karš]] starp Zviedriju un Polijas—Lietuvas valsti. * 1658. gadā zviedru karaspēks izlaupīja Kurzemes hercogisti un sagūstīja hercogu. * 1659. gadā pēc vajāšanām Krievijā, uz Livoniju pārcēlās pirmie vecticībnieki. * 1660. gadā Zviedrija un Polija—Lietuva slēdza mieru [[Oliva|Olivā]] ([[Olivas miers]]). * 1671. gadā Livonijas zemnieki tika galīgi piesaistīti muižai — „[[Vidzemes zemes kārtība]]”. * 1675. gadā Rīgā nodibināja [[Rīgas licejs|Kārļa liceju]], vēlāk — Rīgas Ķeizariskais licejs. * 1680. gadā Zviedrijas karalis sāka atprasīt agrāk izdalītās valsts muižas ([[muižu redukcija]]). Atsavināja 5/6 no muižām. Veidojās muižnieku opozīcija (it sevišķi Livonijā). Uz reducētajām muižām attiecināja [[vaku grāmatas]]. * 1684. gadā Priekulē ar [[Sadedzināšana|sadedzināšanu]] notiesāja vara kalves kalēju — [[Priekules Ikars|Zviedri Johansonu]], kurš vairākas reizes (no 1670. līdz 1684. gadam) lidinājies pa gaisu ar pašdarinātu, deltaplānam līdzīgu aparātu. * 1687. gadā pieņemts likums, ka katrā draudzē jābūt skolai zemnieku bērniem. * 1690. gadā Rīgā pieņēma tirdzniecības reglamentu, kas ierobežoja ārzemnieku iespējas tirgoties. * 1694. gadā par zviedru karaļa apvainošanu notiesāja [[Johans Patkuls|Johanu Patkulu]], taču viņš aizbēga un sāka vērpt intrigas. * 1695.—1697. gadā bija neražas un bada posms. * 1696. gadā ieviesa „Ekonomijas reglamentu” — klaušu un nodevu normas, pārpalikumu varēja brīvi pārdot. * 1700. gadā sākās [[Lielais Ziemeļu karš]]. [[Saksija|Sakšu]] karaspēks mēģināja ieņemt Rīgu. == 18. gadsimts == [[Attēls:Kurzemes_un_Livonijas_hercogistes_1745.jpg|thumb|270px|Kurzemes un Livonijas hercogistu karte ar krieviskajiem vietvārdiem (1745). Sadalītā Latvija parādīta kā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], [[Livonijas hercogiste]] ([[Rīgas guberņa]]) un [[Inflantijas vaivadija|Inflantija]] (ap punktētu robežlīniju iezīmēta [[Polockas vaivadija]]s sastāvā).]] * 1701. gadā zviedri [[Spilves kauja|kaujā pie Spilves]] sakāva Saksijas karaspēku. Pārziemojuši Kurzemes hercogistē, zviedri iebruka Lietuvā, tālāk caur Poliju devās uz Saksiju. * 1704. gadā krievu karaspēks ieņēma Narvu un Tērbatu. * 1709. gadā Krievija piespieda Kurzemes hercogu [[Frīdrihs Vilhelms Ketlers|Fridrihu Vilhelmu]] apprecēt [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameitu [[Anna I|Annu]]. Drīz pēc tam hercogs strauji saslima un nomira. * 1710. gadā krievu armija ieņēma Tallinu un Pērnavu. Visa [[Zviedru Livonija]] un [[Zviedru Igaunija]] nokļuva Krievijas rokās. * 1710. gadā [[Rīgas rāte]] parakstīja pamiera „[[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Akorda punktus]]”, pakļaujoties [[Krievijas cariste]]i * 1711. gadā pēc krievu armijas posta darbiem sākās [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra epidēmija]]. * 1713. gadā tika izveidota [[Rīgas guberņa]]. * 1721. gadā — [[Nīštates miera līgums]] beidza Ziemeļu karu. Vidzemi anektēja [[Krievijas Impērija]]. [[Vācbaltieši|Vācbaltiešu]] aristokrātija ieguva lielākas privilēģijas nekā Zviedru Vidzemes laikā. Nostiprināja autonomiju, atjaunoja [[landtāgs|landtāgu]]. * 1721. gadā Krievija anulēja muižu redukciju un akceptēja 16. gadsimta [[Sigismunda Augusta privilēģija]]s. Pēc kara pieauga labības cenas. * 1716. gadā Rīga konfliktēja ar valdību par karavīru izvietošanu namnieku mājās. [[Pēteris I]] iecēla Rīgas rātei inspektoru. Mainījās preču īpatsvars Rīgas ostā. Lielāku nozīmi ieguva tehniskās kultūras (lini, kaņepes, kokmateriāli). * 1726. gadā [[Kurzemes landtāgs]] pēc hercoga atraitnes Annas uzstājīgas vēlēšanās par Kurzemes hercogu ievēlēja sakšu grāfu [[Saksijas Morics|Moricu]], taču krievu garnizons viņu padzina. * 1727. gadā aizliedza nevāciem iegādāties mājas [[Vecrīga|Rīgas iekšpilsētā]]. * 1730. gadā Kurzemes hercoga atraitne [[Anna I|Anna]] kļuva par Krievijas imperatori, pieauga vācbaltiešu ietekme Pēterburgas galmā. * 1737. gadā par Kurzemes hercogu iecēla [[Ernests Johans Bīrons|Ernestu Bīronu]]. * 1738. gadā sākās [[Brāļu draudze|hernhūtiešu]] kustība Vidzemē. * 1738. gadā Rīgas rāte pavēlēja visiem latviešiem pārdot savas mājas Rīgā, citādi tās atsavinās. * 1739. gadā Baltijas ģenerālgubernators atcēla rātes lēmumu. * 1739. gadā Rīgas rāte aizliedza latviešiem nēsāt „vācu drēbes”. * 1739. gadā Pēterburgā pieņēma „[[Rozeni|Rozena]] deklarāciju”, kas noteica, ka zemnieki ir dzimtcilvēki. Muižnieku domas dalījās — bija ''jauno'' grupējums, kas, apgaismības ietekmēti, vēlējās ko mainīt (Georgs Aizens, Švarcenbergs, Jannaus). * 1740. gadā Bīronu izsūtīja uz Sibīriju (līdz 1762.), un hercogisti pārvaldīja ''Zemes padome''. * 1743. gadā aizliedza [[brāļu draudzes]], taču tās turpināja pulcēties slepeni. * 1757. gadā darbu sāka [[Krāslava]]s katoļu seminārijs. * 1760. gadā [[Aizkraukle]]s muižnieks Šulcs fon Ašerādens deva saviem zemniekiem brīvību. * 1764. gadā [[Katrīna II]] apmeklēja Vidzemi un lika sastādīt tiesiskos aktus. * 1765. gadā ģenerālgubernators [[Džordžs Brauns]] 12. aprīlī izdeva patentu no 11 punktiem, kurus uzdeva atrisināt landtāgam. 5 svarīgākie: 1) ja zemniekam nav parādu, tam jāļauj brīvi rīkoties ar savu kustamo īpašumu; 2) nevar patvarīgi mainīt klaušu apjomu; 3) ierobežot muižnieku tiesu varu; 4) klaušu darbu uzskaite;5) tiesības sūdzēties Bruģa tiesā. — Muižniecība to ignorēja. * 1768. gadā iespieda pirmo žurnālu latviešu valodā — „[[Latviešu ārste]]”. * 1770. gadā tika pasludināta ticības brīvība. * 1772. gadā Krievijas Impērija anektēja Latgali (Pirmā [[Polijas dalīšana]]). * 1775. gadā [[Pēteris Bīrons|hercogs Pēteris]] Jelgavā dibināja ''[[Academia Petrina]].'' * 1785. gadā latviešu mehāniķis — [[Ernests Johans Bīnemanis]] Jelgavā palaida gaisa balonu. * 1795. gadā Krievijas Impērija anektēja Kurzemes un Zemgales hercogisti. * 1798. gadā [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]] apmetās nākamais [[Francijas un Navarras karalis]] [[Luijs XVIII]]. == 19. gadsimts == [[Attēls:Lantkahrte_no_Latweeschu_semmes_1859.jpg|thumb|270px|1859. gada "[[Latvieši|Latviešu zemes]] ''lantkārte''" ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], bet ne [[Vitebskas guberņa]]s latviešu daļa) ar tālaika vietvārdu rakstību.]] [[Attēls:1889. gada Latvijas karte.png|270px|right|thumb|1889. gada Latvijas karte]] [[Attēls:Latvijas - latviešu zemes karte 1911.jpg|270px|right|thumb|Latvijas - latviešu zemes karte (1911).]] * 1802. gadā notika [[Kauguru nemieri]], kuru laikā 17 zemnieki tika ievainoti, bet nemieru vadītājus deportēja uz [[Tjumeņas apgabals|Toboļskas guberņu]] [[Sibīrija|Sibīrijā]]. * 1804. gadā publicēja Kārļa Elferfelda lugu „Tā dzimšanas diena”. * 1804. gadā flāmu aeronauts [[Etjēns Gaspārs Robērs]] (Robertsons) devās lidojumā ar gaisa balonu no Citadeles [[Rīga|Rīgā]] un piezemējās [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]. * 1810. gadā sakarā ar Napoleona armijas uzbrukuma draudiem tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]], kuram bija svarīga loma Krievijas ziemeļaustrumu robežu aizsardzībā. Tā ēku un nostiprinājumu celtniecība turpinājās līdz 1878. gadam. * [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā Napoleona armija ieņēma gandrīz visu Kurzemes guberņu un fomāli atjaunoja [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste|Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogisti]]. Pēc zaudētās [[Iecavas kauja]]s Rīgas militārais gubernators [[Magnuss Gustavs fon Esens]] lika nodedzināt Rīgas priekšpilsētas. * 1817. gadā atcēla dzimtbūšanu Kurzemes guberņā (Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā). *1818. gadā Dikļu muižas Zundas rijā notika pirmā teātra izrāde latviešu valodā — F. Šillera luga „Laupītāji”. * 1819. gadā atcēla dzimtbūšanu Vidzemes guberņā. * 1822. gadā Jelgavā sāka drukāt „[[Latviešu Avīzes]]”. * 1836. gadā caur Daugavpili un Rēzekni izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterpils]] — [[Varšava]]s šoseju (tagad [[Autoceļš A13 (Latvija)|A13]] 163,4 km). * 1837. gada augustā Rīgā ieradās [[Rihards Vāgners]] un līdz 1839. gada jūlijam strādāja par [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Pilsētas teātra]] galveno [[Diriģents|diriģentu]]. * 1839. gadā tika dibināts [[Vidzemes skolotāju seminārs]]. * 1841. gadā Latgalē sākās [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošana]]. * 1858. gadā pabeidza būvēt Vidzemes šoseju (tagad [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]]) līdz [[Pleskava]]i, kur tā savienojās ar Pēterpils — Varšavas šoseju. * 1860. gadā caur Daugavpili un Rēzekni uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas — Varšavas dzelzceļa līniju]]. * 1861. gada 19. februārī tika izdots [[dzimtļaužu brīvlaišana]]s manifests ar tulkojumu latgaliešu izloksnē „''Nulikszonas ap ziemnikim izgojuszym nu dzymtigas pidoreszonas''”, pēc kura Latgales zemnieki ieguva personas brīvību. * 1862. gadā atvēra [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehnikumu]], kur mācības notika vāciski. * 1863. gadā tika uzcelts jaunais [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Rīgas pilsētas teātris]]. * 1865. gadā stājās spēkā pilnīgs [[latīņu druka]]s aizliegums Latgalē. * 1864. gadā Dikļos notika pirmie latviešu Dziedāšanas svētki. * 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] iniciatīvas atvēra jauna tipa [[Ainažu jūrskola|jūrskolu Ainažos]]. * 1865. gadā caur Krustpili, Daugavpili un Krāslavu uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas — Orlas dzelzceļa līniju]]. * 1869. gada 29. janvārī [[Ape|Apē]] nodibināts pūtēju orķestris. * 1873. gadā „[[Dievs, svētī Latviju]]” pirmatskaņojums. * 1875. gadā [[valodu politika Latvijā|pārkrievošanas politikas]] ietvaros sāka ieviest [[krievu valoda]]s mācīšanu draudžu un pagastu skolās. * 1876. gadā sākta elektroenerģijas ražošana [[Bille]]s voiloka fabrikā pie Amatas. * 1879. gadā Rīgā iededzināja pirmo elektrisko apgaismojumu. * 1882. gadā Rīgā sāka darbu zirgu tramvajs. * 1887. gadā Siguldā atklāja pirmo kamaniņu braukšanas trasi Baltijā, bet Rīgā atklāja pirmo velotreku. * 1889. gadā „[[Leitnera velosipēdu fabrika|Leitnera velosipēdu fabrikā]]” izgatavoja pirmo motociklu „Russia”, triciklu un auto ar tādu pašu nosaukumu. * 1890. gadā tika likvidēta Kurzemes un Vidzemes guberņu autonomija, no 1885. līdz 1890. gadam visās valsts uzturētajās skolās pārgāja uz mācībām vienīgi krievu valodā. * 1893. gadā [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku. *1896. gadā Rīgā notiek pirmais publiskais kinoseanss. * 1899. gadā dažādus priekšnesumus, paceļoties gaisa balonā, rādīja [[Ernests Vītols]] ar sievu Margaritu. * 1899. gada septembrī [[Liepāja|Liepājā]] sāka kursēt pirmais elektriskais tramvajs Baltijā. == 20. gadsimts == [[Attēls:Vācijas okupētā Latvija 1918.jpg|thumb|270px|[[Vācijas Impērija]]s [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] okupētā Latvija (1918. gada oktobrī). Parādītas [[Kurzemes Hercogiste|Kurzeme]]s (''Gouv. Libau''), [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas]] (''Gouv. Riga''), kā arī [[Vidzeme]]s dienviddaļas (''LIVLAND'') un [[Latgale]]s (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri.]] [[Attēls:Latvija ar Palangu un Roņu salu Harmsworth 1920.jpg|thumb|270px|Latvijas karte pirms galīgās robežu nospraušanas ar Palangu un Roņu salu, bet bez Ainažiem un Rūjienas (Harmsworth, 1920).]] [[Attēls:Latvia1925physical.jpg|thumb|270px|Latvijas fiziskās ģeogrāfijas karte (1925).]] [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] [[Attēls:Latvijas_ģenerālapgabals_1942._gadā.jpg|thumb|270px|Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942)]] * 1901. gadā Rīgas 700. gadadienas svinības. * 1903. gadā iznāca Jāņa Raiņa „Tālas noskaņas zilā vakarā”. * 1903. gadā Latvijas teritorijā izdota pirmā skaņuplate latviešu valodā. * 1904. gadā caur Krustpili un Rēzekni uzbūvēja [[Ventspils]]-[[Ribinska]]s dzelzceļa līniju. * 1904. gadā atcēla latīņu drukas aizliegumu Latgalē. * 1905. gada janvārī sākās [[1905. gada revolūcija Latvijā]], kas turpinājās līdz 1907. gadam. * 1906. gadā skolu jaunākajās klasēs atļāva mācības [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. * 1909. gadā Teodors Kalups Rīgā atvēra lidmašīnu ražošanas rūpnīcu „Motors”. * 1913. gadā mācības latviešu valodā atkal aizliedza. * 1914. gadā Rīgā notika [[Otrā Krievijas olimpiāde]]. * 1915. gadā [[Pirmais pasaules karš]] spieda Vidzemē un Latgalē apmesties lielai daļai no Kurzemes guberņas bēgļiem. * 1915. gadā pilnīgi visi rūpniecības uzņēmumi tika aizvesti uz Krieviju un [[Ukraina|Ukrainu]]. Līdzi devās arī daudz tehniku apkalpojošo speciālistu. * 1915. gadā sāka veidot latviešu strēlnieku bataljonus. * 1917. gada 9.—10. maijā Rēzeknē notika [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Latgales pārstāvju kongress]], kas lēma par Latgales atkalapvienošanu ar citiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. * 1917. gada septembrī Vidzemē varu pārņēma [[Iskolats]]. * 1917. gada decembrī [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome izdeva rīkojumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no [[Vitebskas guberņa]]s un to pievienošanu [[Vidzemes guberņa]]i. * 1918. gada janvārī Krievijas Satversmes sapulcē Latvija pasludināja savu [[Latvijas autonomijas idejas|autonomiju]]. * 1918. gada februārī visu Latvijas teritoriju ieņēma ķeizariskās [[Vācija]]s armija. * 1918. gada 27. augustā tika parakstīta [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanās]] par Krievijas atteikšanos no Igaunijas un Vidzemes guberņām. * {{dat|1918|11|18||bez}} Latvija pasludināja savu valstisko neatkarību. * 1918. gada decembrī Latviju, izņemot Kurzemes rietumu daļu, ieņēma [[Sarkanā armija]]. [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Liepāja]]s periods. * 1919. gadā darbību sāka „[[VEF|Valsts Elektrotehniskā Fabrika]]”. * 1920. gada janvārī [[Latgales atbrīvošana|Latgali ieņēma Latvijas armija]]. Daugavpils un Krāslavas ieņemšanā piedalījās Polijas armija. * 1920. gada 11. augustā Padomju Krievija [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Rīgas miera līgumā]] ar Latviju atteicās no pretenzijām uz Latgali. * 1920. gadā ar starptautiskās šķīrējtiesas lēmumu [[Valka]]s centru un [[Roņu sala|Roņu salu]] piešķīra Igaunijai. * 1925. gada martā sākās radio pārraides no Kuģu ielas radiotelegrāfa raidītāja. * 1925. gadā sāka darboties lidmašīnu fabrika „[[Christine Backman]]”. * 1927. gadā darbu sāka „Ābrama Leibovica foto radio centrāle” (vēlākā „[[Radiotehnika (zīmols)|RRR]]”). * 1934. gads [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa valsts apvērsums]]. * 1936. gadā VEF sāka būvēt lidmašīnas. * 1937. gadā darbu sāka automobiļu rūpnīca „[[Ford-Vairogs]]”. * 1937. gada 10. novembrī notika pirmā TV pārraide apmēram 500 cilvēku lielai skatītāju grupai Rīgā. * 1939. gadā Latvijā viesojās [[Džons Kenedijs]]. * 1940. gada jūnijā [[Latvijas okupācija (1940)|Latviju okupēja]] Sarkanā armija, bet augustā to inkorporēja [[Padomju Savienība|PSRS]]. Sākās ''baigais gads''. * 1941. gada jūnijā notika Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz [[Gulags|Gulaga]] nometnēm un [[Sibīrija]]s nometinājuma vietām. Pirms tam notika Latvijas armijas virsnieku [[1941. gada jūnija notikumi Litenē|nogalināšana Litenē]]. * 1943. gadā pagrīdē sāka darbu [[Latvijas Centrālā padome|LCP]]. * 1944. gadā no Latvijas tika atdalīti seši [[Abrene]]s apriņķa pagasti un pievienoti [[Krievija]]i. * 1947. gadā Rīgā atklāja pirmo trolejbusu maršrutu. * 1948. gadā [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu svētkiem]] pievienoja Deju svētkus. * 1949. gada martā notika Latvijas iedzīvotāju [[1949. gada marta deportācijas|deportācija]] uz Sibīriju. * 1954. gadā, apvienojot Rīgas eksperimentālo automobiļu fabriku un Rīgas 2. autoremontrūpnīcā izveidoto autobusu virsbūvju rūpnīcu, izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]]. * 1957. gadā notika pēdējā bruņotā [[Mežabrāļi|mežabrāļu]] kauja ar padomju okupācijas karaspēku. * 1959. gadā no amatiem atcēla [[nacionālkomunisti|nacionālkomunistus]] un pastiprinājās [[Latvijas pārkrievošana]]. * 1959. gadā notika pirmie [[Mākslas dienas|Mākslas dienu]] pasākumi. * 1960. gadā VEF sāk ražot „Spīdolu” — pirmo pārnēsājamo tranzistoru radio PSRS. * 1963. gadā aizturēta avioreisa dēļ Rīgā viesojās [[Jurijs Gagarins]]. * 1971. gadā pasaulē izplatīja visas pasaules kompartijām adresētu [[17 latviešu komunistu vēstule|17 Latvijas komunistu vēstuli]] par stāvokli Latvijā. * 1985. gada 20. aprīlī notika pret [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]] vērsts neformālo jaunatnes kustību dalībnieku gājiens Rīgā. * 1986. gadā [[Liepāja|Liepājā]] nodibināja Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupu „[[Helsinki-86]]”. * 1986. gadā notika [[Čatokvas konference Jūrmalā]]. * 1987. gadā notika [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības kluba]] rīkots protesta mītiņš pret [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]]. * 1988. gads notika [[VAK]] rīkota tautas manifestācija [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparkā]]. * 1988. gadā nodibināja [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas fronti]]. * 1989. gadā notika [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] akcija, kur rokās sadevās apmēram 2 miljoni cilvēku, savienojot Viļņu, Rīgu un Tallinu. * 1990. gadā [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību]], kas tika starptautiski atzīta pēc [[Augusta pučs|1991. gada augusta puča]]. * 1993. gada janvārī Latvijai piešķīra [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautisko tālsarunu kodu]] +371. * 1994. gadā no Latvijas izveda pēdējās [[padomju armija]]s daļas. * 1994. gadā LCP beidz savu darbību. * 1995. gada 9. maijā legalizējās pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis — [[Jānis Pīnups]]. == 21. gadsimts == [[Attēls:Latvijas novadi (krāsās).png|thumb|270px|Latvijas novadi un republikas pilsētas pēc 2009. gada reformas.]] * 2001. gada augustā Rīgas 800. gadadienas svinības. * {{dat|2002|5|25||bez}} [[Marija Naumova]] uzvarēja [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. * {{dat|2003|5|23||bez}} Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. * 2003. gada decembrī [[Latvijas futbola izlase]] pirmo reizi kvalificējās [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātam]]. * {{dat|2004|3|29||bez}} Latvija kļuva par [[NATO]] dalībvalsti. * {{dat|2004|5|1||bez}} Latvija iestājās [[Eiropas Savienība]]s sastāvā. * 2007. gadā tika parakstīts Latvijas — Krievijas robežlīgums, kurā tika atzīta 1944. gada robeža. * {{dat|2007|7|8}} [[Valdis Zatlers]] kļuva par [[Latvijas prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]]. * 2008.—2010. gadā globālā [[finanšu krīze]] izraisīja [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|Latvijas finanšu un pārvaldes krīzi]]. * {{dat|2011|5|28||bez}} valsts prezidents [[Valdis Zatlers]] ierosināja [[2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu|referendumu par Saeimas atlaišanu]]. * {{dat|2011|7|8||bez}} [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] kļuva par Latvijas Valsts prezidentu. * {{dat|2011|7|23||bez}} norisinājās referendums par [[10. Saeima]]s atlaišanu. Tā tika atlaista. * 2012. gada 18. februārī notika [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|referendums par grozījumiem Satversmē]], kas paredzēja ieviest [[krievu valoda|krievu valodu]] kā otru valsts valodu valstī. Referendumā tika nobalsots pret šiem grozījumiem. * {{dat|2013|11|21||bez}} Rīgā [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|sagruva lielveikala „Maxima” jumts]], kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki. * 2014. gada 1. janvārī Latvijā tika ieviesta jauna nacionālā valūta, un līdzšinējos [[lati|latus]] nomainīja [[eiro]]. * {{dat|2015|7|8||bez}} [[Raimonds Vējonis]] kļuva par Latvijas prezidentu. * 2017. gadā tika palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. Tas paredzēts kuģu satiksmes kontrolei. * {{dat|2018|9|24||bez}} Romas katoļu pāvests [[Francisks]] viesojās Latvijā. * 2019. gada 8. jūlijā [[Egils Levits]] kļuva par Latvijas Valsts prezidentu. == Skatīt arī == * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas Konfederācija]] * [[Rīgas arhibīskapija]] * [[Pārdaugavas hercogiste]] * [[Zviedru Vidzeme]] * [[Vidzemes guberņa]] * [[Vidzeme]] * [[Latgale]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas vēsture| ]] 83761c0rv7zbw224ygne8sdrxj839p3 4509508 4509445 2026-08-18T18:59:29Z ~2026-45102-01 149255 /* 16. gadsimts */ kāpēc jādzēš, ja var izlabot! 4509508 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vēsture}} '''[[Latvijas vēsture]]s hronoloģija''' aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem [[Latvija]]s teritorijā līdz mūsdienām. == 4. gadsimts pirms mūsu ēras == * 325. gadā p.m.ē. [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] ceļotājs [[Masīlijas Pitejs]] nonācis līdz [[Baltijas jūra]]i un aprakstījis dzintara atradnes. == 1. gadsimts p.m.ē == * 20. gadā p.m.ē. grieķu vēsturnieks un ģeogrāfs [[Strabons]] sarakstīja darbu „Ģeogrāfija” (''Geographica''), kura 17 sējumos bija apkopota aprakstošā cilvēces vēsture un dažādu reģionu ģeogrāfija. == 1. gadsimts == * 98. gadā [[Tacits|Kornēlijs Tacits]] savā grāmatā „[[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām]]” (''De origine, moribus ac situ Germanorum'') aprakstīja arī [[aisti|aistu ciltis]] (''aestorium gentes''). == 2. gadsimts == [[Attēls:1578 Europae Octava Tabula Mercator.jpg|thumb|270px|Viena no senākajām kartēm, kurā attēlota Latvijas teritorija — [[Aleksandrija]]s zinātnieka [[Ptolemajs|Klaudija Ptolemaja]] (ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidotā karte, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''MARE SARMATICVM'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), kuršiem un sēļiem. Apakšā [[Azovas jūra]] (''PALVDES MEOTIDES'') un [[Melnā jūra|Melnās jūras daļa]] (''PONTI EVXINI PARS'') ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās [[Baltkrievija]]s teritorija apzīmēta kā Eiropas [[Sarmati]]ja.]] * [[Ptolemajs|Klaudijs Ptolemajs]] (dzīvojis ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidoja karti, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''mare Sarmaticvm'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), [[kurši]]em, [[sēļi]]em u.c. == 5. gadsimts == * Uzrakstīts kristiešu mūka [[Pauls Orozijs|Paula Orozija]] (''Paulus Orosius'') darbs „Vēsture pret pagāniem” (''Historiae adversum paganos''), kuru 9. gadsimtā savos darbos izmantoja ceļotājs [[Vulfstans no Hedebijas|Vulfstans]]. == 6. gadsimts == * [[Kasiodors]] savā hronikā pieminēja aistu sūtņus, kas pirms 526. gada ieradušies [[Ravenna|Ravennā]] pie ostgotu valdnieka [[Teodorihs|Teodoriha]] ar dzintara dāvanām. * [[Jordāns]] savā [[goti|gotu]] vēstures aprakstā (''De origine actibusque Getarum'' jeb ''Getica'') pieminēja aistus, kas dzīvoja Baltijas jūras („Ģermāņu okeāna”) krastā un savulaik bija pakļauti gotu ķēniņam [[Ermanariks|Ermanarikam]]. == 7. gadsimts == * Pirms 695. gada [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņš]] [[Ivars Vidfamne]] iekaroja „Pilskalnu zemi” ([[Garderīke|Garderīki]]), kuru lokalizē [[Baltijas jūra]]s austrumu krastā un tagadējās ziemeļrietumu [[Krievija]]s teritorijā. == 8. gadsimts == * ~750. gadā notika teiksmainā [[Brovallas kauja]], kurā [[zviedri|zviedru]] ķēniņa pusē cīnījās arī [[kurši]] un [[igauņi]], bet [[dāņi|dāņu]] ķēniņa pusē arī [[līvi]] sava karavadoņa Gēra (''Ger Livicus'') vadībā. == 9. gadsimts == * ~800. gadā [[kurši]] izdzina [[vikingi|vikingu]] tirgotājus no [[Kursa (valsts)|Kursas]] * 854. gadā [[Zviedrijas karaļi|zviedru vikingu kēniņš]] [[Olafs (I)|Olafs]] uzbruka kuršu karaļvalsts pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij (''Seeburg''), ko aizstāvēja apmēram 7000 karavīru ([[Grobiņa|Grobiņas kauja]]). * [[Heimskringla]]s sāgas par svēto Olavu LXXX nodaļā minēts, ka [[Upsāla]]s ķēniņš [[Eriks Anundsons]] 860. gados karojis [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Kursa (valsts)|Kursā]]. * Ap 866.—894. gadu [[sāgas|sāgās]] minētais kuršu vadonis [[Lokers]] (''Loker, Curetum tyrannus'') uzvarēja dāņu vikingus un sagūstīja ķēniņu [[Hadings|Hadingu]], kas pēc atbrīvošanās no gūsta uzbruka [[Daugava]]s ķēniņam Andvanam. Dāņu vikingu ķēniņš [[Frodi]] uzbruka [[kurši|kuršu]] ķēniņa [[Dorno]] (''Curetum rex Dorno'') pilsētai. * 880. gadā [[Anglosakši|anglosakšu]] ceļotājs un tirgotājs [[Vulfstans no Hedebijas]] aprakstīja [[Baltijas jūra]]s dienvidu krasta ģeogrāfiju un pieminēja uz austrumiem dzīvojušās [[Balti|baltu]] ciltis, kas tradicionāli sauktas par [[aisti]]em jeb „austrumniekiem”. Viņu zeme nosaukta par „Austrumu zemi” (''Eastland''), viņu galvenā osta bijusi [[Truso]]. == 10. gadsimts == * ~925. gadā noticis [[Egila sāgas|Egila sāgās]] aprakstīts norvēģu ķēniņa dienestā esošā vikinga [[Egils Skallagrimsons|Egila Skallagrimsona]] karadraudzes sirojums uz [[Kursa (valsts)|Kursu]]. Vikingi ar kuršiem uz pusgadu noslēdza pamieru un tirdzniecības līgumu; kad līguma laiks beidzās, viņi sāka laupīt un Egils kopā ar citiem vikingiem nokļuva gūstā kādā mājā. Viņam izdevās atbrīvoties, un pēc mājas nodedzināšanas viņš ar karadraudzi devās uz Dāniju.<ref>[http://www.historia.lv/raksts/egila-sagu-xlvi-nodala-kas-stasta-par-vikingu-sirojumu-uz-kursu-ap-925gadu Egila sāgu XLVI nodaļa, kas stāsta par vikingu sirojumu uz Kursu ap 925. gadu]</ref> * No 945. līdz 978. gadam [[Norvēģija|norvēģu]] vikingu ķēniņš [[Ragnvalds]] (''Ragnvaldr'') mēģināja pakļaut sev [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Daugavas ūdensceļu]] tagadējās [[Latvija]]s un [[Baltkrievija]]s teritorijā. Vikingi apmetās nocietinātos pilskalnos [[Daugmales pilskalns|Daugmalē]], [[Koknese (valsts)|Koknesē]], [[Jersika (valsts)|Jersikā]], [[Polockas vēsture|Polockā]] un citviet. * 986. gadā islandiešu vikings [[Torvalds Kodransons]] no [[Konstantinopole]]s ķeizara ({{val|is|Miklagarðskeisara}}) Bazileja I saņēma pilnvarojumu [[kristietība]]s izplatīšanai pie [[rūsi|rūsu]] ķēniņiem un pa [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Dņepras—Daugavas ūdensceļu]] devās pie Ragnvalda meitas Ragnhildas, kuras viena no iespējamajām dzīvesvietām esot atradusies tagadējā [[Krāslava]]s pilskalnā.<ref>[http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/56343/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BA%D0%B0 Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона. — С.-Пб.: Брокгауз-Ефрон. 1890—1907.]</ref> * Pirms 1000. gada, kā liecina teksts [[Mervalas rūnu akmens|Mervalas rūnu akmenī]], [[zviedri|zviedru]] vikingi „...bieži burāja uz [[Zemgale (valsts)|Simkalu]] ar bagātiem kuģiem ap [[Kolkasrags|Kolkasragu]]”. == 11. gadsimts == [[Attēls:Tirdzniecības ceļi Latvijā ap 1000. gadu.JPG|thumb|270px|Tirdzniecības ceļi Latvijā ap 1000. gadu ([[Francis Balodis]], 1939).]] * Vikingu sāgā par [[Ingvara sāga|Ingvaru Tālbraucēju]] (''Yngvars saga víðförla'') par aptuveni 1020. gada notikumiem minēts, ka vārdā nenosaukts zemgaļu ķēniņš (''kong'') maksājis meslus zviedru karalim Olavam (''Olof Skötkonung)'' ap 980—1022. * 1041. gadā [[Polockas kņazs|Polockas ķēniņš]] [[Bračislavs Izjaslavičs|Vartilavs]] ([[Eimunda sāga|Eimunda sāgā]]: ''konungr Vartilafr'') savam sabiedrotajam un bijušajam [[Norvēģijas valdnieku uzskaitījums|Norvēģijas vikingu ķēniņam]] Eimundam Hringsonam piešķīra valdīšanā [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemi]] (Сенковский, 1834) vai [[Jersikas ķēniņvalsts|Jersikas ķēniņvalsti]] (Сапунов, 1916).<ref>[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html Эймундова сага. Перевод и примечания О. И. Сенковского в книге: Сенковский О. И. Собр. соч. СПб., 1858, т. 5.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131104161317/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html |date={{dat|2013|11|04||bez}} }} (Skat. 44. komentāru)</ref><ref>[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 Прядь об Эймунде Хрингссоне, перевод Е. А. Рыдзевской, комментарии Т. Н. Джаксон.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304023503/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} (Skat. 48. komentāru)</ref> * Pēc 1050. gada [[Līvzeme|Līvzemē]] un [[Ventava|Ventavā]] karoja zviedru vikingi, par ko liecina [[Vekholmas rūnu akmens]] un [[Šonemas rūnu akmens]]. * 1075. gadā vācu garīdznieks [[Ādams no Brēmenes]] rakstīja, ka [[Kursa (valsts)|Kurzeme]] un citas Baltijas jūras austrumu krasta valstis ir pakļautas [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņa]] virskundzībai. Tur ir ļoti daudz zelta un vislabākie zirgi un tur no visas pasaules dodas ļaudis prasīt viņu dievu pareģojumus, sevišķi no [[Spānija]]s un [[Grieķija]]s ({{val|la|A toto orbe ibi responsa petuntur, maxime ab Hispanis et Graecis}}). Tās iedzīvotāji nav [[kristietība|kristieši]], bet pēc [[Dānijas karaļi|dāņu ķēniņa]] [[Svends II|Svenda II]] pamudinājuma tur atrodas kāda tirgotāja celta baznīca.<ref>[http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210921204844/http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm |date={{dat|2021|09|21||bez}} }}[[Edgars Dunsdorfs]]. Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. Melburna: Austrālijas Latvietis, 1955., 21.lpp.</ref> == 12. gadsimts == [[Attēls:Baltu robežas vēlajā Dzelzs laikmetā.JPG|thumb|270px|Baltu un lībiešu zemju aptuvenās robežas Latvijā, dzelzs laikmeta beigās.]] * 1106. gadā Polockas ķēniņš [[Rogvolods Vseslavičs|Ringvalds]] kopā ar saviem brāļiem devās karagājienā pret [[zemgaļi]]em, kur [[Daugava]]s lejtecē tika sakauts.<ref>В том же 6614 (1106) лете победиша '''зимегола''' Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. — Skat. [http://www.bsu.by/Cache/pdf/362553.pdf БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X — XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. — Мінск: Беларус. навука, 2010. — 410 с. (citāts no 46 lpp.)]{{Novecojusi saite}} (baltkrieviski)</ref> * 1147. gada 13. aprīlī Romas pāvests [[Eugenijs III]] izdeva jaunu krusta karu bullu pret pagāniem aiz vācu zemju robežām, kas pazīstama kā ''Divina dispensatione''. * 1174. gada notikumu sakarā [[Hipatija hronika|Kijivas hronikā]] pieminēta Lučina (iespējams, mūsdienu [[Ludza]]). * 1179. gadā [[Novgorodas kņazs]] Mstislavs Rostislavičs vadīja karagājienu pret „[[Atzele]]s [[čudi]]em”. * 1184. gadā katoļu misionārs [[Meinhards]] uzcēla koka kapelu [[Daugava]]s krastā pie [[Ikšķile]]s ciema. * 1188. gada 1. oktobrī pāvests [[Klements III]] apstiprināja priestera Meinarda iecelšanu par [[Livonijas bīskaps|Līvzemes bīskapu]] ar sēdekli Ikšķilē un piešķīra šo bīskapiju [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskapam]] Hartvigam II. * 1193. gadā Romas pāvests [[Celestīns III]] izsludināja kārtējo krusta karu pret [[Ziemeļeiropa]]s [[pagāni]]em. * 1198. gada 24. jūlijā notika [[1198. gada Kauja pie Rīgas|Kauja pie Rīgas]], kurā tika nogalināts otrais [[Livonijas bīskaps]] [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]]. * 1199. gada 5. oktobrī pāvests [[Inocents III]] izdeva bullu pret Livonijas atkritējiem no [[katoļu ticība]]s, pret [[barbari]]em, kas pielūdz „nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus”. == 13. gadsimts == [[Attēls:Kursa Zemgale Līvzeme un Letgale 13. gadsimta sākumā.png|thumb|270px|[[Kursa (valsts)|Kursa]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Līvzeme]] un [[Latgale]] 13. gadsimta sākumā (1854. gada karte).]] * Pēc 1200. gada Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] centās atbrīvot latgaļus no [[Polocka]]s meslu kundzības un atvērt Rīgas tirgotājiem ceļu pa Daugavu. Lai to panāktu, viņam bija jāpakļauj [[Jersikas ķēniņvalsts]], kas bija noslēgusi savienību ar lietuviešu kunigaišiem. * 1201. gadā tika dibināta Rīga. * 1202. gadā abats [[Teoderihs no Turaidas]] pēc [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga izveidoja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]]. * 1203. gadā Polockas kņazs [[Vladimirs Vseslavičs|Valdemārs]] kopā ar Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] un viņa lietuviešu sabiedrotajiem iebruka [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemē]], lai ar varu piedzītu meslus. Polockieši uzbruka Ikšķilei un Salaspilij, bet Jersikas ķēniņš kopā ar leišiem uzbruka Rīgai. * 1204. gadā neveiksmīgs lietuviešu un līvu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. *1205. gadā Rīgā notika teātra izrāde. * 1206. gadā pēc līvu nemiernieku aicinājuma Polockas kņazs atkārtoti kopā ar Jersikas Visvaldi un citiem sabiedrotajiem uzbruka Ikšķilei un Salaspilij. Viņiem piebiedrojušies Turaidas līvi, bet ne [[Tālava]]s letgaļi. Krustnešu karaspēks apspieda Salaspils valdnieka Ako vadīto līvu sacelšanos, kopā ar [[Tērvete (zeme)|Tērvetes]] Viesturu ieņēma Turaidas līvu pili. Līvzeme tika sadalīta starp bīskapu un zobenbrāļiem. * 1207. gadā krustneši ieņēma [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valsti un tās ķēniņš [[Vjačko|Vetseka]] bija spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali, pretī dabūdams pusi no saviem bijušajiem īpašumiem kā lēni. * 1208. gadā kristītie letgaļu valdnieki [[Beverīna]]s [[Tālivaldis]], [[Satekle]]s [[Rūsiņš]] un [[Autine]]s [[Varidots]] izveidoja militāru savienību ar Zobenbrāļu ordeni pret igauņiem. * 1208. gadā lietuvieši sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku. Pēc [[1208. gada Sēlpils aplenkums|Sēlpils aplenkuma]] [[sēļi]] slēdza mieru ar krustnešiem * 1209. gadā, izmantodams par ieganstu Jersikas ķēniņa savienību ar lietuviešiem, kas atkārtoti siroja letgaļu un igauņu zemēs, bīskaps Alberts kopā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilsētu. Pats ķēniņš patvērās savā Dignājas pilī otrpus Daugavai. * 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] piespieda kļūt par [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] [[Vasalis|vasali]], par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Svinīgā ceremonija notika Pētera baznīcas laukumā Rīgā citu bīskapa Alberta pavalstnieku klātbūtnē. Trīs daļas no Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par [[Lēnis|lēni]], bet jau iepriekš krustnešu pusē pārgājušās [[Autīne]]s un [[Cesvaine]]s pavalstis palika [[Bīskaps|bīskapa]] rīcībā. * 1210. gadā neveiksmīgs kuršu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. * 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes. * 1211. gadā tika izveidota [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitula]] [[Klosteris|klostera]] [[skola]] pie [[Rīgas Doms|Rīgas Doma katedrāles]] ar latīņu mācību valodu. * 1212. gadā Jersikas ķēniņa pilī notika Livonijas bīskapa Alberta un [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] Valdemāra tikšanās par turpmāko sadarbību, Polockas kņazs atteicās no meslu tiesībām līvu zemēs, iespējams, arī Koknesē un Jersikas zemēs. * 1213. gadā daļa atņemto Jersikas zemju tika apmainītas un ordenim palika tikai Alene un Autīne. * 1213. gadā zobenbrāļi sagūstīja Jersikas ķēniņa sievastēvu Daugeruti, kas bija devies pie [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņaza]] slēgt savienību pret Livoniju. * 1214. gadā bīskapa Kokneses vācu vasalis Harmūts uzbruka Jersikas pilij un to izlaupīja. * 1224. gadā Jersikas Visvaldis „''lūdza''” atdot [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapam]] savas atlikušās ķēniņvalsts pusi, ko bīskaps Alberts izlēņoja tālāk Ikšķiles bruņiniekam Konrādam. Dzimtas leģenda vēsta, ka Ikšķiles Konrāds apprecējis Visvalža meitu. * 1224. gadā pēc [[Tālava]]s un [[Atzele]]s dalīšanas arī Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene (tagad — [[Baltinavas novads|Baltinavas]], [[Balvu novads|Balvu]], [[Viļakas novads|Viļakas novadi]]) tika [[Livonijas bīskapija]]i. * 1225. gadā vecais Jersikas ķēniņš Visvaldis ieradās Rīgā, lai apsveiktu pāvesta legātu Modenas Vilhelmu. * 1226. gadā atvērās Jura baznīcas skola. * 1230. gadā Rīgas miera līgums ar kuršiem (''Rigensium et Fratrum Militiae compositio cum Curonibus''). Noslēgts starp [[Abava]]s ielejas kuršu ciemu vecākajiem, Rīgas domkapitulu, [[Zobenbrāļi]]em un Rīgas pilsētas rāti. * 1230. gadā Jersikas ķēniņš [[Visvaldis]] savā zemē pie Līksnas upītes atļāvis nodibināt katoļu ticības sludinātāju misiju. * 1236. gadā [[Saules kauja|Saules kaujā]] zemaiši un zemgaļi sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku. * 1237. gadā Livonijas bīskaps netālu no latgaļu [[Asote]]s pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (''Kreutzburg''). * 1239. gadā pēc ķēniņa Visvalža nāves Livonijas bīskaps uzdāvināja Livonijas ordenim pusi no Jersikas pilsnovada ar visiem īpašumiem, kas acīmredzot atradās Latgales dienviddaļā. * 1240.—1242. gadā [[Pleskava]] ar zemēm atradās Ordeņa pārvaldībā. * 1242. gadā pēc [[Ledus kauja]]s ordenis atsacījās no Latgales austrumu daļas [[Lotigola]]s, kuru tas bija ieguvis pēc ķēniņa Visvalža nāves kā viņam lēnī atstāto Jersikas valsts daļu. * 1248. gadā [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] pakļāva [[Lotigola]]s un [[Polocka]]s zemes un par [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] iecēla savu radinieku [[Tautvils|Tautvilu]], bet drīz vien atcēla viņu no amata neuzticības dēļ. Tautvils aizbēga uz Rīgu, kristījās un sabiedrojās ar Livonijas mestru [[Andreass no Felves|Andreasu]], iespējams, ka kļūdams par viņa vasali. * 1253. gadā pēc Mindauga kristīšanās un izlīguma ar Livonijas ordeni Tautvils saņēma atpakaļ Polockas kņazisti kā lēni, bet atteicās no [[Lotigola]]s. * 1255. gadā Rīgas arhibīskapijai piederēja tikai [[Asote]]s, [[Lepene]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pilsnovadi, pārējās Latgales zemes piederēja Livonijas ordenim. * 1256. gadā par nodevību no Lietuvas padzītais kņazs Daumants pārcēlās uz Pleskavu kopā ar vēl 300 ģimenēm. * 1260. gadā žemaiši un kurši [[Durbes kauja|sakāva krustnešus pie Durbes]]. * 1263. gadā [[Nalsene]]s kunigaitis un [[Polockas kņazs]] [[Gerdenis]] pēc Tautivila dēla Konstantīna padzīšanas apstiprināja iepriekš noslēgto līgumu ar Livonijas ordeni, kurā atteicās no [[Lotigola]]s ar Rēznas pili. * 1275. gadā ordeņa mestrs [[Ernsts fon Rasburgs]] (''Ernst von Rassburg''), lai nostiprinātos iekarotajās latgaļu zemēs un kotrolētu tirdzniecības ceļus pa Daugavu, senajā latgaļu Naujenes pilskalnā uzcēla Vec-Daugavpils jeb [[Dinaburgas pils|Dinaburgas pili]] (''Duneburc''). * 1277. gadā lietuviešu kunigaitis [[Traidens]] veselu mēnesi nesekmīgi centās ieņemt Daugavpili. * 1279. gadā [[Cēsu komturi|Cēsu komturejas]] vienība kaujas laukā ieradās ar sarkanbaltsarkanu karogu. * 1279. gadā Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks Traidenis sakāva krustnešu spēkus [[Aizkraukle|Aizkrauklē]]. * 1287. gadā notika zemgaļu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. * 1289. gadā zemgaļi nodedzināja savas pilis un aizgāja uz Lietuvu. * 1290. gadā bez mantiniekiem esošais [[Polockas kņazs]] Konstantīns novēlēja savu kņazisti [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapam]], bet savstarpējo karu dēļ ar ordeni viņš pārdeva šīs tiesības uz Polocku Lietuvas dižkungam. * 1297. gadā sākās [[Livonijas pilsoņu karš]], kas beidzās ar Livonijas ordeņa uzvaru 1330. gadā. == 14. gadsimts == * 1307. gadā dižkungs [[Vītenis]] Polockas kņazisti iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā un lietuvieši pieteica pretenzijas arī uz bijušajām Jersikas ķēniņa zemēm Latgalē. * 1313. gadā Livonijas ordenis atguva lietuviešu nopostīto Vec-Daugavpili ([[Naujene|Naujeni]]). * 1323. gadā Livonijas ordeņa vicemestrs [[Konrāds Ketelhods]] iebruka tajā [[Lotigola]]s daļā, kas atradās Novgorodas pakļautībā. * 1324. gadā [[Novgoroda]]s karaspēks iebruka ordeņa pārvaldītajā Latgales daļā un aizveda gūstā daudz iedzīvotāju. * 1338. gadā pēc kara ar lietuviešiem uz austrumiem no Aiviekstes drīkstēja brīvi tirgoties gan vācieši, gan lietuvieši un krievi. * 1345. gadā Lietuvas dižkunigaitis [[Aļģirds]] kopā ar savu brāli [[Ķēstutis|Ķēstuti]] iebruka [[Zemgale|Zemgalē]], ieņēma [[Tērvetes pilskalns|Tērvetes pili]] un aizdedzināja [[Jelgavas pils|Jelgavas pili]]. * 1346. gadā lietuvieši nopostīja [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pili]]. * 1347. gadā ordeņa mestrs [[Gosvins fon Hērike]] nostiprināja Daugavpils cietoksni ar četriem torņiem. * 1351. gadā [[Melnā nāve|Mēra pandēmija (1346—1353)]] sasniedza Latviju. * 1353. gadā Sv. Pētera baznīcas pārziņā durvis vēra pirmā laicīgā skola — Pētera skola (vēlāk Maurīcija, Morica skola). * 1367. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Frimersheims]] par strīdīgajām teritorijām karoja ar Novgorodas republiku. * 1399. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vennemars fon Brigenejs]] agrākās latgaļu koka pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla [[Ludza]]s pili. Pils atradās pie pašas [[Pleskava]]s republikas robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no ordeņa bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla [[Krasnogorodska]]s cietoksni (''Krasnij Gorodok''). == 15. gadsimts == [[Attēls:Fra Mauro kartes fragments ar Rīgu 15. gadsimta vidū.jpg|thumb|270px|[[Fra Mauro karte]]s fragments ar Rīgu 15. gadsimta vidū.]] [[Attēls:Livonijas ordeņa valsts dienvidu robežas izmaiņas pēc 1422. gada.png|thumb|270px|Livonijas ordeņa valsts dienvidu daļas zaudēšana (iesvītrota) pēc 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas.]] * 1413. gadā pēc [[Jagailis|Jagaiļa]] pavēles [[Betigola|Betigalas]] apkārtnē pie [[Dubīsa]]s upes tika nodzēsta [[Krīvu krīvs|krīvu krīvu]] Svētā uguns. * 1422. gadā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordenis bija spiests atteikties no [[Kursa (valsts)|Kursas]], [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] un [[Sēlija (zeme)|Sēlijas]] dienvidu daļas, kuras iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]i pievienotajā [[Žemaitija|Žemaitijā]]. * 1432. gadā ordeņa mestrs [[Cise fon Rūtenbergs]] karoja Lietuvā. * 1435. gada 1. septembrī Livonijas ordenis tika smagi sakauts [[Pabaiskas kauja|Pabaiskas kaujā]]. * 1435. gada 4. decembrī [[Valka|Valkā]] Livonijas ordenis un tā vasaļi parakstīja „vienu draudzīgu vienošanos” (''eiine fruntliche eyntracht'') ar visiem [[Livonijas Konfederācija]]s partneriem par kopīgu militāru sadarbību. * 1461.—1464. gadā, kad ordeņa mestrs [[Johans fon Mengede]] apcietināja Rīgas arhibīskapu [[Silvestrs Stodevešers|Silvestri]] un izlaupīja viņa zemes, Pleskavas karaspēks okupēja arhibīskapam piederošās [[Atzele]]s austrumu daļu (tagadējo [[Pitalova]]s rajonu). Tās iedzīvotājus vai nu deportēja, vai pārkristīja pareizticībā. * 1478. gadā [[Maskavija]] anektēja Novgorodu un Maskavas lielkņazs [[Ivans III]] pieprasīja [[Livonijas Konfederācija]]i maksāt 13. gadsimta līgumos pieminētos Tērbatas meslus Novgorodai. * 1480. gadā [[Livonijas—Maskavijas kari|Livonijas—Maskavijas kara]] laikā mestrs [[Bernds fon der Borhs]] un Rēzeknes fogts nesekmīgi mēģināja ieņemt Pleskavas kremli. * 1481. gadā Maskavijas karaspēks, ko vadīja lielkņazs Ivans III, iebruka Latgalē, ieņēma Daugavpili un nopostīja Rēzekni un Ludzas pili. * 1491. gadā [[Livonijas ordenis]] aplenca un ieņēma Rīgas pilsētu. * 1493. gada 13. martā ordeņa mestrs [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]] noslēdza miera līgumu ar Maskaviju uz 10 gadiem, kurā krievi atsacījās no okupētajām Latgales zemēm. == 16. gadsimts == [[Attēls:Wolter von Plettenberg (1450-1535).jpg|thumb|160px|[[Valters fon Pletenbergs]], kurš sakāva [[Maskavija]]s armiju [[Kauja pie Smoļinas|kaujā pie Smoļinas]].]] [[Attēls:Livonijas Konfederācijas Latvijas daļa pēc 1525.png|thumb|270px|Livonijas Konfederācijas Latvijas daļa Pletenberga laikā (pēc 1525).]] [[Attēls:LIVONIAE NOVA DESCRIPTIO 1573-1578.jpg|thumb|270px|[[16. gadsimts|16. gadsimta]] Livonijas karte.]] [[Attēls:Livonija 16. gs.jpg|thumb|270px|Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai ([[Zviedru Igaunija]]i).]] [[Attēls:Latvijas teritorija Livonijas kartē pirms 1570.jpg|thumb|270px|Latvijas teritorija Livonijas kartē (pirms 1570).]] * 1501. gada janvārī Livonijas landtāgā Valmierā tika noslēgts aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgums uz 10 gadiem starp Livonijas Konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju. * 1502. gadā pie [[Pleskava]]s [[Livonijas ordenis]] mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] vadībā sakāva [[Maskavija]]s armiju ([[Kauja pie Smoļinas]]). * 1503. gadā parakstīja pamieru ar Maskaviju, ko vairākkārt pagarināja līdz 1558. gadam. * 1515. gadā zemniekiem Livonijā aizliedza nēsāt ieročus. * 1521. gadā [[Andreass Knopke]] sāka sludināt [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Rīgas Svētā Pētera baznīcā]]. * 1522. gadā [[Silvestrs Tegetmeijers]] sāka latviski sludināt [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba baznīcā]]. * 1523. gadā sākās [[Svētbilžu grautiņi (Livonija)|svētbilžu grautiņi]] un katoļu garīdzniekus izraidīja no Rīgas. Vidzemē sludināja radikālais [[Melhiors Hofmans]]. Lai novērstu zemnieku nemierus, viņu izraidīja no valsts. * 1524. gadā Sv. Jēkaba baznīcā nodibināja pirmo Rīgas latviešu draudzi. * 1525. gadā [[Lībeka|Lībekā]] iznāca pirmā latviski iespiestā lūgšanu grāmata (nav saglabājusies). * 1525. gadā Vācu ordeņa lielmestrs [[Albrehts Hoencollerns|Albrehts]] pārgāja luterānismā un pasludināja Vācu ordeņa valsti par laicīgu [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]]. Tas lika ordenim ieņemt neitrālu pozīciju reformācijas jautājumos. * 1530. gadā [[Nikolajs Ramms]] pārtulkoja baušļus latviski un sastādīja pirmo garīgo dziesmu krājumu. * 1532. gadā Rīgā alus nesēju un vedēju ģildes sāka rakstīt latviski savu amata locekļu sarakstus. * 1535. gadā Cēsīs mira [[Valters fon Pletenbergs]]. * 1550. gadā sāka pazemināties gada vidējā temperatūra — sākās [[Mazais ledus laikmets]], kas ilga līdz apmēram 1800. gadam. * 1557. gadā Maskavijas cars [[Ivans IV|Jānis Briesmīgais]] pieteica karu [[Livonijas Konfederācija]]i, sākās [[Livonijas karš]]. * 1558. gadā Maskavijas karaspēks ieņēma [[Narva|Narvu]], padevās arī [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksnes cietoksnis]], krievi izpostīja Livonijas austrumu daļu. * 1559. gadā Livonijas ordenis pieņēma [[Lietuvas lielkņaziste]]s protektorātu. * 1559. gadā [[Piltene]]s un [[Sāmsala]]s [[bīskaps]] Minhauzens pārdeva savas valdnieka tiesības [[Dānija]]s karalim [[Frederiks II|Frederikam II]]. Viņš šīs teritorijas uzdāvināja savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|hercogam Magnusam]]. * 1559. gadā Latvijā sākās [[raganu medības]]. * 1560. gadā Ordenis mēģināja apturēt krievu armiju, bet tika sakauts ([[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]]). Sākās zemnieku nemieri Vidzemē un Ziemeļigaunijā (igauņi esot ievēlējuši savu ķēniņu). * 1561. gadā [[Igaunijas bruņniecība]] un [[Tallina|Rēveles]] pilsēta padevās [[Zviedrija]]s karalim [[Ēriks IV|Ērikam XIV]]. Livonijas mestrs [[Gothards Ketlers]] un Rīgas virsbīskaps [[Brandenburgas Vilhelms]] kļūst par [[Lietuvas lielkņaziste]]s vasaļiem. * 1562. gadā Rīgā Livonijas mestrs zvērēja uzticību Lietuvas valdniekam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]], tika parakstīta [[Viļņas ūnija]] starp Lietuvu un Livoniju, kurā dižkungs Sigismunds Augusts Livonijai deva privilēģijas saglabāt ticības brīvību un autonomu iekšējo pārvaldi. Livonija tiesību ziņā tika pielīdzināta 1525. gadā dibinātajai [[Prūsijas hercogiste]]i, piešķirot to lēnī pēdējam ordeņa meistaram [[Gothards Ketlers|Gothardam Ketleram]]. * 1566. gadā tika noslēgta jauna [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]] jeb [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]], pēc līguma noslēgšanas Latvija tika sadalīta divās daļās: [[Rīgas arhibīskapija]]s zemes tika apvienotas ar bijušajām [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa valsts]] [[Daugava]]s labā krasta zemēm vienotā Livonijas hercogistē, ko vēlāk sāka dēvēt par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogisti]], jo Daugavas kreisā krasta zemēs izveidoja autonomu [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]]. * 1569. gadā parakstīta [[Ļubļinas ūnija]] starp Lietuvu un Poliju. * 1570. gadā [[Kurzemes landtāgs]] pieņēma [[Ketlera privilēģijas]] — lēņu muižas kļuva par dzimtmuižām. * 1577. gadā, nevēloties krist Jāņa Briesmīgā rokās, pilī uzspridzinājās Cēsu cietokšņa aizstāvji, tāpat darīja arī [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbenes pils]] aizstāvji. * 1577. gada decembrī apmēram 200 jātnieku un tikpat kājnieku Jāņa Bīriņa vadībā pēkšņā nakts uzbrukumā padzina krievu garnizonu no Cēsīm. * 1581. gadā pēc [[Drohičinas līgums|Drohičinas līguma]] parakstīšanas [[Rīgas brīvpilsēta]] pakļāvās Polijas—Lietuvas karalim [[Stefans Batorijs|Stefanam Batorijam]]. * 1582. gadā [[jezuīti]] [[Pjotrs Skarga]] un [[Johans Vincerijs]] Rīgā atvēra ģimnāziju, kurā mācījās arī latvieši. Sākās [[kontrreformācija]]. * 1582. gadā Stefans Batorijs ieviesa [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]. * 1583. gadā tika izveidota katoļu [[Livonijas bīskapija]] ar centru [[Cēsis|Cēsīs]]. * 1583. gadā Rīgā, [[Jelgava|Jelgavā]] un Tērbatā nodibināja [[Jezuīti|jezuītu]] kolēģijas. Puse Rīgas ostas ienākumu pienācās pilsētai, otra puse — jezuītiem. * 1583. gadā [[Zviedrija]] un Polija—Lietuva kopīgi atspieda [[Krievijas cariste]]s karaspēku uz Krieviju. Krievija un Polija—Lietuva noslēdza [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līgumu]]. * 1584. gadā parādījās pirmais [[dainas|latvju dainu]] pieraksts. * 1584.—1589. notika [[Kalendāra nemieri Rīgā]]. Cīņa par ietekmi starp [[Lielā ģilde (Rīga)|Lielo ģildi]] un [[Mazā ģilde (Rīga)|Mazo ģildi]]. * 1585. gadā pēc [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma kara]] [[Dānija]] atteicās no bijušās [[Kurzemes bīskapija]]s teritorijas par labu Polijai—Lietuvai. * 1585. gadā Viļņā jezuīti nodrukāja [[Katehisms|katķismu]] latviešu valodā. * 1587. gadā līdz ar [[katoļticība|katoļu]] vajāšanu vilni jezuītus no Rīgas padzina, to īpašumus konfiscēja. * 1588. gadā Rīgā [[Nikolajs Mollīns]] iekārtoja grāmatu spiestuvi. * 1591. gadā ar karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III]] pavēli Rīgā tika atjaunota jezuītu kolēģija. == 17. gadsimts == [[Attēls:Latvijas karte no Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus 1613.jpg|thumb|270px|1613. gada Latvijas karte (no ''Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus'').]] [[Attēls:Livonia Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Amsterdam, 1634.jpg|thumb|270px|[[Gerhards Merkators|Gerharda Merkatora]] karte, 1634.]] [[Attēls:Latvijas teritorija 17. gadsimtā.jpg|thumb|270px|Latvijas karte 17. gadsimtā, kurā [[Zviedru Vidzeme]]s latviešu apdzīvotā daļa nosaukta par ''LITLANDIA'' (no {{val|de|Lettland}}).]] [[Attēls:Letten Curlandia Semgallia ap 1640.jpg|thumb|270px|Vidzemes latviešu daļa (''Letten''), [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (''Curlandia Semgal.'') ap 1640. gadu.]] * 1600.—1629. gadā Latvijas teritorijā norisinājās Zviedrijas un Polijas—Lietuvas karš. [[Sigismunds III Vāsa]] bija gan Polijas—Lietuvas, gan Zviedrijas karalis. Hercogs Kārlis (no 1604. gada [[Kārlis IX]]) un zviedru muižniecība sadumpojās pret karali un sāka karu Livonijā. * 1601. gadā zviedrus sakāva pie Kokneses ([[Kokneses kauja]]). * 1605. gadā zviedrus sakāva pie [[Salaspils]] ([[Salaspils kauja]]). Turpmāk notika sīkas lokālas sadursmes. * 1606. gadā sākās mēra epidēmija. * 1611. gadā par Zviedrijas karali kļuva [[Gustavs II Ādolfs]], kurš valdīja līdz 1632. gadam * 1621. gadā [[Rīgas aplenkums (1621)|zviedri ieņēma Rīgu]] un slēdza jezuītu kolēģiju. * 1621. gadā Rīgā sāka darboties pirmā pilsētas ūdensapgādes sūkņu stacija. * 1625. gadā Zviedrija pabeidza iekarot Vidzemi. * 1629. gadā noslēgts [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] līgums. Polijas—Lietuvas pārvaldē palika Livonijas vaivadija ([[Inflantija]]). Zviedrija ieguva Igauniju, Rīgu un Vidzemi līdz [[Aiviekste]]i. * 1629. gadā notika [[Zviedru Vidzeme]]s administratīvās reformas: 1) ģenerālgubernators (civilā un militārā vara); 2) Rīgas gubernators (arī Vidzemē); 3) Ziemeļigaunijas gubernators; 4) Teritoriālā reforma (Rīgas, Cēsu, Tērbatas un [[Pērnava]]s apriņķi); 5) [[Draudžu novadi|Draudžu novadu]] reforma; 6) Tiesu reforma (3 pakāpju tiesa: [[zemes tiesa]], [[pils tiesa]], [[galma tiesa]]). Muižnieki nedrīkstēja sodīt zemniekus stingrāk kā ar 10 pāriem rīkšu. Tika nostiprināta Rīga. Administratīvi izplatīja luterānismu ([[pēriens|miesassodi]], ja negāja uz baznīcu). Bez klaušām bija jāmaksā arī valsts nodevas. * 1630.—1639. gadā notika zemnieku nemieri. * 1632. gadā tika pieņemts Tiesu likums — izbēgušu zemnieku izdošana, „mājas pārmācības” tiesības, policijas vara muižas teritorijā. * 1632. gadā Tērbatā dibināja [[Zviedru Vidzeme]]s universitāti. * 1632. gadā katoļticībā pārgājušais [[Alsungas pils|Alsungas]] muižnieks Johans Ulrihs fon Šverins uzsāka sev padoto [[Alsungas draudzes novads|Alsungas draudzes novada]] luterāņu iedzīvotāju pievēršanu katoļticībai. * 1639. gadā patents, ka ne tikai zemnieki, bet arī kalpi un vaļinieki tika piesaistīti pie muižas novada. * 1640. gadā [[Kurzemes hercogiste]] ieguva [[Tobāgo]] koloniju. * 1642. gadā Kurzemes hercogistes tronī kāpa [[Jēkabs Ketlers]], viņš strauji attīstīja tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību. 17 metāllietuves, 18 kokzāģētavas, 10 vilnas vērptuves, 85 linu austuves, 14 salpetra manufaktūras, 100 darvas dedzinātavas, 30 kaļķu cepļi, 10 stikla manufaktūras, 5 papīra dzirnavas, 2 kuģu būvētavas. * 1649. gadā tika iespiesta „Historia Lettica”. * 1651. gadā Kurzemes hercogiste ieguva [[Gambija]]s koloniju. * 1654.—1660. gadā Livonijas teritorijā notika [[Otrais Ziemeļu karš]] starp Zviedriju un Polijas—Lietuvas valsti. * 1658. gadā zviedru karaspēks izlaupīja Kurzemes hercogisti un sagūstīja hercogu. * 1659. gadā pēc vajāšanām Krievijā, uz Livoniju pārcēlās pirmie vecticībnieki. * 1660. gadā Zviedrija un Polija—Lietuva slēdza mieru [[Oliva|Olivā]] ([[Olivas miers]]). * 1671. gadā Livonijas zemnieki tika galīgi piesaistīti muižai — „[[Vidzemes zemes kārtība]]”. * 1675. gadā Rīgā nodibināja [[Rīgas licejs|Kārļa liceju]], vēlāk — Rīgas Ķeizariskais licejs. * 1680. gadā Zviedrijas karalis sāka atprasīt agrāk izdalītās valsts muižas ([[muižu redukcija]]). Atsavināja 5/6 no muižām. Veidojās muižnieku opozīcija (it sevišķi Livonijā). Uz reducētajām muižām attiecināja [[vaku grāmatas]]. * 1684. gadā Priekulē ar [[Sadedzināšana|sadedzināšanu]] notiesāja vara kalves kalēju — [[Priekules Ikars|Zviedri Johansonu]], kurš vairākas reizes (no 1670. līdz 1684. gadam) lidinājies pa gaisu ar pašdarinātu, deltaplānam līdzīgu aparātu. * 1687. gadā pieņemts likums, ka katrā draudzē jābūt skolai zemnieku bērniem. * 1690. gadā Rīgā pieņēma tirdzniecības reglamentu, kas ierobežoja ārzemnieku iespējas tirgoties. * 1694. gadā par zviedru karaļa apvainošanu notiesāja [[Johans Patkuls|Johanu Patkulu]], taču viņš aizbēga un sāka vērpt intrigas. * 1695.—1697. gadā bija neražas un bada posms. * 1696. gadā ieviesa „Ekonomijas reglamentu” — klaušu un nodevu normas, pārpalikumu varēja brīvi pārdot. * 1700. gadā sākās [[Lielais Ziemeļu karš]]. [[Saksija|Sakšu]] karaspēks mēģināja ieņemt Rīgu. == 18. gadsimts == [[Attēls:Kurzemes_un_Livonijas_hercogistes_1745.jpg|thumb|270px|Kurzemes un Livonijas hercogistu karte ar krieviskajiem vietvārdiem (1745). Sadalītā Latvija parādīta kā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], [[Livonijas hercogiste]] ([[Rīgas guberņa]]) un [[Inflantijas vaivadija|Inflantija]] (ap punktētu robežlīniju iezīmēta [[Polockas vaivadija]]s sastāvā).]] * 1701. gadā zviedri [[Spilves kauja|kaujā pie Spilves]] sakāva Saksijas karaspēku. Pārziemojuši Kurzemes hercogistē, zviedri iebruka Lietuvā, tālāk caur Poliju devās uz Saksiju. * 1704. gadā krievu karaspēks ieņēma Narvu un Tērbatu. * 1709. gadā Krievija piespieda Kurzemes hercogu [[Frīdrihs Vilhelms Ketlers|Fridrihu Vilhelmu]] apprecēt [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameitu [[Anna I|Annu]]. Drīz pēc tam hercogs strauji saslima un nomira. * 1710. gadā krievu armija ieņēma Tallinu un Pērnavu. Visa [[Zviedru Livonija]] un [[Zviedru Igaunija]] nokļuva Krievijas rokās. * 1710. gadā [[Rīgas rāte]] parakstīja pamiera „[[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Akorda punktus]]”, pakļaujoties [[Krievijas cariste]]i * 1711. gadā pēc krievu armijas posta darbiem sākās [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra epidēmija]]. * 1713. gadā tika izveidota [[Rīgas guberņa]]. * 1721. gadā — [[Nīštates miera līgums]] beidza Ziemeļu karu. Vidzemi anektēja [[Krievijas Impērija]]. [[Vācbaltieši|Vācbaltiešu]] aristokrātija ieguva lielākas privilēģijas nekā Zviedru Vidzemes laikā. Nostiprināja autonomiju, atjaunoja [[landtāgs|landtāgu]]. * 1721. gadā Krievija anulēja muižu redukciju un akceptēja 16. gadsimta [[Sigismunda Augusta privilēģija]]s. Pēc kara pieauga labības cenas. * 1716. gadā Rīga konfliktēja ar valdību par karavīru izvietošanu namnieku mājās. [[Pēteris I]] iecēla Rīgas rātei inspektoru. Mainījās preču īpatsvars Rīgas ostā. Lielāku nozīmi ieguva tehniskās kultūras (lini, kaņepes, kokmateriāli). * 1726. gadā [[Kurzemes landtāgs]] pēc hercoga atraitnes Annas uzstājīgas vēlēšanās par Kurzemes hercogu ievēlēja sakšu grāfu [[Saksijas Morics|Moricu]], taču krievu garnizons viņu padzina. * 1727. gadā aizliedza nevāciem iegādāties mājas [[Vecrīga|Rīgas iekšpilsētā]]. * 1730. gadā Kurzemes hercoga atraitne [[Anna I|Anna]] kļuva par Krievijas imperatori, pieauga vācbaltiešu ietekme Pēterburgas galmā. * 1737. gadā par Kurzemes hercogu iecēla [[Ernests Johans Bīrons|Ernestu Bīronu]]. * 1738. gadā sākās [[Brāļu draudze|hernhūtiešu]] kustība Vidzemē. * 1738. gadā Rīgas rāte pavēlēja visiem latviešiem pārdot savas mājas Rīgā, citādi tās atsavinās. * 1739. gadā Baltijas ģenerālgubernators atcēla rātes lēmumu. * 1739. gadā Rīgas rāte aizliedza latviešiem nēsāt „vācu drēbes”. * 1739. gadā Pēterburgā pieņēma „[[Rozeni|Rozena]] deklarāciju”, kas noteica, ka zemnieki ir dzimtcilvēki. Muižnieku domas dalījās — bija ''jauno'' grupējums, kas, apgaismības ietekmēti, vēlējās ko mainīt (Georgs Aizens, Švarcenbergs, Jannaus). * 1740. gadā Bīronu izsūtīja uz Sibīriju (līdz 1762.), un hercogisti pārvaldīja ''Zemes padome''. * 1743. gadā aizliedza [[brāļu draudzes]], taču tās turpināja pulcēties slepeni. * 1757. gadā darbu sāka [[Krāslava]]s katoļu seminārijs. * 1760. gadā [[Aizkraukle]]s muižnieks Šulcs fon Ašerādens deva saviem zemniekiem brīvību. * 1764. gadā [[Katrīna II]] apmeklēja Vidzemi un lika sastādīt tiesiskos aktus. * 1765. gadā ģenerālgubernators [[Džordžs Brauns]] 12. aprīlī izdeva patentu no 11 punktiem, kurus uzdeva atrisināt landtāgam. 5 svarīgākie: 1) ja zemniekam nav parādu, tam jāļauj brīvi rīkoties ar savu kustamo īpašumu; 2) nevar patvarīgi mainīt klaušu apjomu; 3) ierobežot muižnieku tiesu varu; 4) klaušu darbu uzskaite;5) tiesības sūdzēties Bruģa tiesā. — Muižniecība to ignorēja. * 1768. gadā iespieda pirmo žurnālu latviešu valodā — „[[Latviešu ārste]]”. * 1770. gadā tika pasludināta ticības brīvība. * 1772. gadā Krievijas Impērija anektēja Latgali (Pirmā [[Polijas dalīšana]]). * 1775. gadā [[Pēteris Bīrons|hercogs Pēteris]] Jelgavā dibināja ''[[Academia Petrina]].'' * 1785. gadā latviešu mehāniķis — [[Ernests Johans Bīnemanis]] Jelgavā palaida gaisa balonu. * 1795. gadā Krievijas Impērija anektēja Kurzemes un Zemgales hercogisti. * 1798. gadā [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]] apmetās nākamais [[Francijas un Navarras karalis]] [[Luijs XVIII]]. == 19. gadsimts == [[Attēls:Lantkahrte_no_Latweeschu_semmes_1859.jpg|thumb|270px|1859. gada "[[Latvieši|Latviešu zemes]] ''lantkārte''" ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], bet ne [[Vitebskas guberņa]]s latviešu daļa) ar tālaika vietvārdu rakstību.]] [[Attēls:1889. gada Latvijas karte.png|270px|right|thumb|1889. gada Latvijas karte]] [[Attēls:Latvijas - latviešu zemes karte 1911.jpg|270px|right|thumb|Latvijas - latviešu zemes karte (1911).]] * 1802. gadā notika [[Kauguru nemieri]], kuru laikā 17 zemnieki tika ievainoti, bet nemieru vadītājus deportēja uz [[Tjumeņas apgabals|Toboļskas guberņu]] [[Sibīrija|Sibīrijā]]. * 1804. gadā publicēja Kārļa Elferfelda lugu „Tā dzimšanas diena”. * 1804. gadā flāmu aeronauts [[Etjēns Gaspārs Robērs]] (Robertsons) devās lidojumā ar gaisa balonu no Citadeles [[Rīga|Rīgā]] un piezemējās [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]. * 1810. gadā sakarā ar Napoleona armijas uzbrukuma draudiem tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]], kuram bija svarīga loma Krievijas ziemeļaustrumu robežu aizsardzībā. Tā ēku un nostiprinājumu celtniecība turpinājās līdz 1878. gadam. * [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā Napoleona armija ieņēma gandrīz visu Kurzemes guberņu un fomāli atjaunoja [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste|Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogisti]]. Pēc zaudētās [[Iecavas kauja]]s Rīgas militārais gubernators [[Magnuss Gustavs fon Esens]] lika nodedzināt Rīgas priekšpilsētas. * 1817. gadā atcēla dzimtbūšanu Kurzemes guberņā (Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā). *1818. gadā Dikļu muižas Zundas rijā notika pirmā teātra izrāde latviešu valodā — F. Šillera luga „Laupītāji”. * 1819. gadā atcēla dzimtbūšanu Vidzemes guberņā. * 1822. gadā Jelgavā sāka drukāt „[[Latviešu Avīzes]]”. * 1836. gadā caur Daugavpili un Rēzekni izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterpils]] — [[Varšava]]s šoseju (tagad [[Autoceļš A13 (Latvija)|A13]] 163,4 km). * 1837. gada augustā Rīgā ieradās [[Rihards Vāgners]] un līdz 1839. gada jūlijam strādāja par [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Pilsētas teātra]] galveno [[Diriģents|diriģentu]]. * 1839. gadā tika dibināts [[Vidzemes skolotāju seminārs]]. * 1841. gadā Latgalē sākās [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošana]]. * 1858. gadā pabeidza būvēt Vidzemes šoseju (tagad [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]]) līdz [[Pleskava]]i, kur tā savienojās ar Pēterpils — Varšavas šoseju. * 1860. gadā caur Daugavpili un Rēzekni uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas — Varšavas dzelzceļa līniju]]. * 1861. gada 19. februārī tika izdots [[dzimtļaužu brīvlaišana]]s manifests ar tulkojumu latgaliešu izloksnē „''Nulikszonas ap ziemnikim izgojuszym nu dzymtigas pidoreszonas''”, pēc kura Latgales zemnieki ieguva personas brīvību. * 1862. gadā atvēra [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehnikumu]], kur mācības notika vāciski. * 1863. gadā tika uzcelts jaunais [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Rīgas pilsētas teātris]]. * 1865. gadā stājās spēkā pilnīgs [[latīņu druka]]s aizliegums Latgalē. * 1864. gadā Dikļos notika pirmie latviešu Dziedāšanas svētki. * 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] iniciatīvas atvēra jauna tipa [[Ainažu jūrskola|jūrskolu Ainažos]]. * 1865. gadā caur Krustpili, Daugavpili un Krāslavu uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas — Orlas dzelzceļa līniju]]. * 1869. gada 29. janvārī [[Ape|Apē]] nodibināts pūtēju orķestris. * 1873. gadā „[[Dievs, svētī Latviju]]” pirmatskaņojums. * 1875. gadā [[valodu politika Latvijā|pārkrievošanas politikas]] ietvaros sāka ieviest [[krievu valoda]]s mācīšanu draudžu un pagastu skolās. * 1876. gadā sākta elektroenerģijas ražošana [[Bille]]s voiloka fabrikā pie Amatas. * 1879. gadā Rīgā iededzināja pirmo elektrisko apgaismojumu. * 1882. gadā Rīgā sāka darbu zirgu tramvajs. * 1887. gadā Siguldā atklāja pirmo kamaniņu braukšanas trasi Baltijā, bet Rīgā atklāja pirmo velotreku. * 1889. gadā „[[Leitnera velosipēdu fabrika|Leitnera velosipēdu fabrikā]]” izgatavoja pirmo motociklu „Russia”, triciklu un auto ar tādu pašu nosaukumu. * 1890. gadā tika likvidēta Kurzemes un Vidzemes guberņu autonomija, no 1885. līdz 1890. gadam visās valsts uzturētajās skolās pārgāja uz mācībām vienīgi krievu valodā. * 1893. gadā [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku. *1896. gadā Rīgā notiek pirmais publiskais kinoseanss. * 1899. gadā dažādus priekšnesumus, paceļoties gaisa balonā, rādīja [[Ernests Vītols]] ar sievu Margaritu. * 1899. gada septembrī [[Liepāja|Liepājā]] sāka kursēt pirmais elektriskais tramvajs Baltijā. == 20. gadsimts == [[Attēls:Vācijas okupētā Latvija 1918.jpg|thumb|270px|[[Vācijas Impērija]]s [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] okupētā Latvija (1918. gada oktobrī). Parādītas [[Kurzemes Hercogiste|Kurzeme]]s (''Gouv. Libau''), [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas]] (''Gouv. Riga''), kā arī [[Vidzeme]]s dienviddaļas (''LIVLAND'') un [[Latgale]]s (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri.]] [[Attēls:Latvija ar Palangu un Roņu salu Harmsworth 1920.jpg|thumb|270px|Latvijas karte pirms galīgās robežu nospraušanas ar Palangu un Roņu salu, bet bez Ainažiem un Rūjienas (Harmsworth, 1920).]] [[Attēls:Latvia1925physical.jpg|thumb|270px|Latvijas fiziskās ģeogrāfijas karte (1925).]] [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] [[Attēls:Latvijas_ģenerālapgabals_1942._gadā.jpg|thumb|270px|Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942)]] * 1901. gadā Rīgas 700. gadadienas svinības. * 1903. gadā iznāca Jāņa Raiņa „Tālas noskaņas zilā vakarā”. * 1903. gadā Latvijas teritorijā izdota pirmā skaņuplate latviešu valodā. * 1904. gadā caur Krustpili un Rēzekni uzbūvēja [[Ventspils]]-[[Ribinska]]s dzelzceļa līniju. * 1904. gadā atcēla latīņu drukas aizliegumu Latgalē. * 1905. gada janvārī sākās [[1905. gada revolūcija Latvijā]], kas turpinājās līdz 1907. gadam. * 1906. gadā skolu jaunākajās klasēs atļāva mācības [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. * 1909. gadā Teodors Kalups Rīgā atvēra lidmašīnu ražošanas rūpnīcu „Motors”. * 1913. gadā mācības latviešu valodā atkal aizliedza. * 1914. gadā Rīgā notika [[Otrā Krievijas olimpiāde]]. * 1915. gadā [[Pirmais pasaules karš]] spieda Vidzemē un Latgalē apmesties lielai daļai no Kurzemes guberņas bēgļiem. * 1915. gadā pilnīgi visi rūpniecības uzņēmumi tika aizvesti uz Krieviju un [[Ukraina|Ukrainu]]. Līdzi devās arī daudz tehniku apkalpojošo speciālistu. * 1915. gadā sāka veidot latviešu strēlnieku bataljonus. * 1917. gada 9.—10. maijā Rēzeknē notika [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Latgales pārstāvju kongress]], kas lēma par Latgales atkalapvienošanu ar citiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. * 1917. gada septembrī Vidzemē varu pārņēma [[Iskolats]]. * 1917. gada decembrī [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome izdeva rīkojumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no [[Vitebskas guberņa]]s un to pievienošanu [[Vidzemes guberņa]]i. * 1918. gada janvārī Krievijas Satversmes sapulcē Latvija pasludināja savu [[Latvijas autonomijas idejas|autonomiju]]. * 1918. gada februārī visu Latvijas teritoriju ieņēma ķeizariskās [[Vācija]]s armija. * 1918. gada 27. augustā tika parakstīta [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanās]] par Krievijas atteikšanos no Igaunijas un Vidzemes guberņām. * {{dat|1918|11|18||bez}} Latvija pasludināja savu valstisko neatkarību. * 1918. gada decembrī Latviju, izņemot Kurzemes rietumu daļu, ieņēma [[Sarkanā armija]]. [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Liepāja]]s periods. * 1919. gadā darbību sāka „[[VEF|Valsts Elektrotehniskā Fabrika]]”. * 1920. gada janvārī [[Latgales atbrīvošana|Latgali ieņēma Latvijas armija]]. Daugavpils un Krāslavas ieņemšanā piedalījās Polijas armija. * 1920. gada 11. augustā Padomju Krievija [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Rīgas miera līgumā]] ar Latviju atteicās no pretenzijām uz Latgali. * 1920. gadā ar starptautiskās šķīrējtiesas lēmumu [[Valka]]s centru un [[Roņu sala|Roņu salu]] piešķīra Igaunijai. * 1925. gada martā sākās radio pārraides no Kuģu ielas radiotelegrāfa raidītāja. * 1925. gadā sāka darboties lidmašīnu fabrika „[[Christine Backman]]”. * 1927. gadā darbu sāka „Ābrama Leibovica foto radio centrāle” (vēlākā „[[Radiotehnika (zīmols)|RRR]]”). * 1934. gads [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa valsts apvērsums]]. * 1936. gadā VEF sāka būvēt lidmašīnas. * 1937. gadā darbu sāka automobiļu rūpnīca „[[Ford-Vairogs]]”. * 1937. gada 10. novembrī notika pirmā TV pārraide apmēram 500 cilvēku lielai skatītāju grupai Rīgā. * 1939. gadā Latvijā viesojās [[Džons Kenedijs]]. * 1940. gada jūnijā [[Latvijas okupācija (1940)|Latviju okupēja]] Sarkanā armija, bet augustā to inkorporēja [[Padomju Savienība|PSRS]]. Sākās ''baigais gads''. * 1941. gada jūnijā notika Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz [[Gulags|Gulaga]] nometnēm un [[Sibīrija]]s nometinājuma vietām. Pirms tam notika Latvijas armijas virsnieku [[1941. gada jūnija notikumi Litenē|nogalināšana Litenē]]. * 1943. gadā pagrīdē sāka darbu [[Latvijas Centrālā padome|LCP]]. * 1944. gadā no Latvijas tika atdalīti seši [[Abrene]]s apriņķa pagasti un pievienoti [[Krievija]]i. * 1947. gadā Rīgā atklāja pirmo trolejbusu maršrutu. * 1948. gadā [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu svētkiem]] pievienoja Deju svētkus. * 1949. gada martā notika Latvijas iedzīvotāju [[1949. gada marta deportācijas|deportācija]] uz Sibīriju. * 1954. gadā, apvienojot Rīgas eksperimentālo automobiļu fabriku un Rīgas 2. autoremontrūpnīcā izveidoto autobusu virsbūvju rūpnīcu, izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]]. * 1957. gadā notika pēdējā bruņotā [[Mežabrāļi|mežabrāļu]] kauja ar padomju okupācijas karaspēku. * 1959. gadā no amatiem atcēla [[nacionālkomunisti|nacionālkomunistus]] un pastiprinājās [[Latvijas pārkrievošana]]. * 1959. gadā notika pirmie [[Mākslas dienas|Mākslas dienu]] pasākumi. * 1960. gadā VEF sāk ražot „Spīdolu” — pirmo pārnēsājamo tranzistoru radio PSRS. * 1963. gadā aizturēta avioreisa dēļ Rīgā viesojās [[Jurijs Gagarins]]. * 1971. gadā pasaulē izplatīja visas pasaules kompartijām adresētu [[17 latviešu komunistu vēstule|17 Latvijas komunistu vēstuli]] par stāvokli Latvijā. * 1985. gada 20. aprīlī notika pret [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]] vērsts neformālo jaunatnes kustību dalībnieku gājiens Rīgā. * 1986. gadā [[Liepāja|Liepājā]] nodibināja Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupu „[[Helsinki-86]]”. * 1986. gadā notika [[Čatokvas konference Jūrmalā]]. * 1987. gadā notika [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības kluba]] rīkots protesta mītiņš pret [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]]. * 1988. gads notika [[VAK]] rīkota tautas manifestācija [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparkā]]. * 1988. gadā nodibināja [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas fronti]]. * 1989. gadā notika [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] akcija, kur rokās sadevās apmēram 2 miljoni cilvēku, savienojot Viļņu, Rīgu un Tallinu. * 1990. gadā [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību]], kas tika starptautiski atzīta pēc [[Augusta pučs|1991. gada augusta puča]]. * 1993. gada janvārī Latvijai piešķīra [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautisko tālsarunu kodu]] +371. * 1994. gadā no Latvijas izveda pēdējās [[padomju armija]]s daļas. * 1994. gadā LCP beidz savu darbību. * 1995. gada 9. maijā legalizējās pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis — [[Jānis Pīnups]]. == 21. gadsimts == [[Attēls:Latvijas novadi (krāsās).png|thumb|270px|Latvijas novadi un republikas pilsētas pēc 2009. gada reformas.]] * 2001. gada augustā Rīgas 800. gadadienas svinības. * {{dat|2002|5|25||bez}} [[Marija Naumova]] uzvarēja [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. * {{dat|2003|5|23||bez}} Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. * 2003. gada decembrī [[Latvijas futbola izlase]] pirmo reizi kvalificējās [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātam]]. * {{dat|2004|3|29||bez}} Latvija kļuva par [[NATO]] dalībvalsti. * {{dat|2004|5|1||bez}} Latvija iestājās [[Eiropas Savienība]]s sastāvā. * 2007. gadā tika parakstīts Latvijas — Krievijas robežlīgums, kurā tika atzīta 1944. gada robeža. * {{dat|2007|7|8}} [[Valdis Zatlers]] kļuva par [[Latvijas prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]]. * 2008.—2010. gadā globālā [[finanšu krīze]] izraisīja [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|Latvijas finanšu un pārvaldes krīzi]]. * {{dat|2011|5|28||bez}} valsts prezidents [[Valdis Zatlers]] ierosināja [[2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu|referendumu par Saeimas atlaišanu]]. * {{dat|2011|7|8||bez}} [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] kļuva par Latvijas Valsts prezidentu. * {{dat|2011|7|23||bez}} norisinājās referendums par [[10. Saeima]]s atlaišanu. Tā tika atlaista. * 2012. gada 18. februārī notika [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|referendums par grozījumiem Satversmē]], kas paredzēja ieviest [[krievu valoda|krievu valodu]] kā otru valsts valodu valstī. Referendumā tika nobalsots pret šiem grozījumiem. * {{dat|2013|11|21||bez}} Rīgā [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|sagruva lielveikala „Maxima” jumts]], kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki. * 2014. gada 1. janvārī Latvijā tika ieviesta jauna nacionālā valūta, un līdzšinējos [[lati|latus]] nomainīja [[eiro]]. * {{dat|2015|7|8||bez}} [[Raimonds Vējonis]] kļuva par Latvijas prezidentu. * 2017. gadā tika palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. Tas paredzēts kuģu satiksmes kontrolei. * {{dat|2018|9|24||bez}} Romas katoļu pāvests [[Francisks]] viesojās Latvijā. * 2019. gada 8. jūlijā [[Egils Levits]] kļuva par Latvijas Valsts prezidentu. == Skatīt arī == * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas Konfederācija]] * [[Rīgas arhibīskapija]] * [[Pārdaugavas hercogiste]] * [[Zviedru Vidzeme]] * [[Vidzemes guberņa]] * [[Vidzeme]] * [[Latgale]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas vēsture| ]] nharrqkry82wl03v4em5y3x9r5aygda 4509520 4509508 2026-08-18T19:05:56Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-45102-01|~2026-45102-01]] ([[User talk:~2026-45102-01|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4509508 Izdzēst un izlabot šai gadījumā ir viens un tas pats. Gads ir nosacīts un Livonijas dažādās daļās bija dažāds stāvoklis. 4509520 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vēsture}} '''[[Latvijas vēsture]]s hronoloģija''' aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem [[Latvija]]s teritorijā līdz mūsdienām. == 4. gadsimts pirms mūsu ēras == * 325. gadā p.m.ē. [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] ceļotājs [[Masīlijas Pitejs]] nonācis līdz [[Baltijas jūra]]i un aprakstījis dzintara atradnes. == 1. gadsimts p.m.ē == * 20. gadā p.m.ē. grieķu vēsturnieks un ģeogrāfs [[Strabons]] sarakstīja darbu „Ģeogrāfija” (''Geographica''), kura 17 sējumos bija apkopota aprakstošā cilvēces vēsture un dažādu reģionu ģeogrāfija. == 1. gadsimts == * 98. gadā [[Tacits|Kornēlijs Tacits]] savā grāmatā „[[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām]]” (''De origine, moribus ac situ Germanorum'') aprakstīja arī [[aisti|aistu ciltis]] (''aestorium gentes''). == 2. gadsimts == [[Attēls:1578 Europae Octava Tabula Mercator.jpg|thumb|270px|Viena no senākajām kartēm, kurā attēlota Latvijas teritorija — [[Aleksandrija]]s zinātnieka [[Ptolemajs|Klaudija Ptolemaja]] (ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidotā karte, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''MARE SARMATICVM'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), kuršiem un sēļiem. Apakšā [[Azovas jūra]] (''PALVDES MEOTIDES'') un [[Melnā jūra|Melnās jūras daļa]] (''PONTI EVXINI PARS'') ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās [[Baltkrievija]]s teritorija apzīmēta kā Eiropas [[Sarmati]]ja.]] * [[Ptolemajs|Klaudijs Ptolemajs]] (dzīvojis ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidoja karti, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''mare Sarmaticvm'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), [[kurši]]em, [[sēļi]]em u.c. == 5. gadsimts == * Uzrakstīts kristiešu mūka [[Pauls Orozijs|Paula Orozija]] (''Paulus Orosius'') darbs „Vēsture pret pagāniem” (''Historiae adversum paganos''), kuru 9. gadsimtā savos darbos izmantoja ceļotājs [[Vulfstans no Hedebijas|Vulfstans]]. == 6. gadsimts == * [[Kasiodors]] savā hronikā pieminēja aistu sūtņus, kas pirms 526. gada ieradušies [[Ravenna|Ravennā]] pie ostgotu valdnieka [[Teodorihs|Teodoriha]] ar dzintara dāvanām. * [[Jordāns]] savā [[goti|gotu]] vēstures aprakstā (''De origine actibusque Getarum'' jeb ''Getica'') pieminēja aistus, kas dzīvoja Baltijas jūras („Ģermāņu okeāna”) krastā un savulaik bija pakļauti gotu ķēniņam [[Ermanariks|Ermanarikam]]. == 7. gadsimts == * Pirms 695. gada [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņš]] [[Ivars Vidfamne]] iekaroja „Pilskalnu zemi” ([[Garderīke|Garderīki]]), kuru lokalizē [[Baltijas jūra]]s austrumu krastā un tagadējās ziemeļrietumu [[Krievija]]s teritorijā. == 8. gadsimts == * ~750. gadā notika teiksmainā [[Brovallas kauja]], kurā [[zviedri|zviedru]] ķēniņa pusē cīnījās arī [[kurši]] un [[igauņi]], bet [[dāņi|dāņu]] ķēniņa pusē arī [[līvi]] sava karavadoņa Gēra (''Ger Livicus'') vadībā. == 9. gadsimts == * ~800. gadā [[kurši]] izdzina [[vikingi|vikingu]] tirgotājus no [[Kursa (valsts)|Kursas]] * 854. gadā [[Zviedrijas karaļi|zviedru vikingu kēniņš]] [[Olafs (I)|Olafs]] uzbruka kuršu karaļvalsts pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij (''Seeburg''), ko aizstāvēja apmēram 7000 karavīru ([[Grobiņa|Grobiņas kauja]]). * [[Heimskringla]]s sāgas par svēto Olavu LXXX nodaļā minēts, ka [[Upsāla]]s ķēniņš [[Eriks Anundsons]] 860. gados karojis [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Kursa (valsts)|Kursā]]. * Ap 866.—894. gadu [[sāgas|sāgās]] minētais kuršu vadonis [[Lokers]] (''Loker, Curetum tyrannus'') uzvarēja dāņu vikingus un sagūstīja ķēniņu [[Hadings|Hadingu]], kas pēc atbrīvošanās no gūsta uzbruka [[Daugava]]s ķēniņam Andvanam. Dāņu vikingu ķēniņš [[Frodi]] uzbruka [[kurši|kuršu]] ķēniņa [[Dorno]] (''Curetum rex Dorno'') pilsētai. * 880. gadā [[Anglosakši|anglosakšu]] ceļotājs un tirgotājs [[Vulfstans no Hedebijas]] aprakstīja [[Baltijas jūra]]s dienvidu krasta ģeogrāfiju un pieminēja uz austrumiem dzīvojušās [[Balti|baltu]] ciltis, kas tradicionāli sauktas par [[aisti]]em jeb „austrumniekiem”. Viņu zeme nosaukta par „Austrumu zemi” (''Eastland''), viņu galvenā osta bijusi [[Truso]]. == 10. gadsimts == * ~925. gadā noticis [[Egila sāgas|Egila sāgās]] aprakstīts norvēģu ķēniņa dienestā esošā vikinga [[Egils Skallagrimsons|Egila Skallagrimsona]] karadraudzes sirojums uz [[Kursa (valsts)|Kursu]]. Vikingi ar kuršiem uz pusgadu noslēdza pamieru un tirdzniecības līgumu; kad līguma laiks beidzās, viņi sāka laupīt un Egils kopā ar citiem vikingiem nokļuva gūstā kādā mājā. Viņam izdevās atbrīvoties, un pēc mājas nodedzināšanas viņš ar karadraudzi devās uz Dāniju.<ref>[http://www.historia.lv/raksts/egila-sagu-xlvi-nodala-kas-stasta-par-vikingu-sirojumu-uz-kursu-ap-925gadu Egila sāgu XLVI nodaļa, kas stāsta par vikingu sirojumu uz Kursu ap 925. gadu]</ref> * No 945. līdz 978. gadam [[Norvēģija|norvēģu]] vikingu ķēniņš [[Ragnvalds]] (''Ragnvaldr'') mēģināja pakļaut sev [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Daugavas ūdensceļu]] tagadējās [[Latvija]]s un [[Baltkrievija]]s teritorijā. Vikingi apmetās nocietinātos pilskalnos [[Daugmales pilskalns|Daugmalē]], [[Koknese (valsts)|Koknesē]], [[Jersika (valsts)|Jersikā]], [[Polockas vēsture|Polockā]] un citviet. * 986. gadā islandiešu vikings [[Torvalds Kodransons]] no [[Konstantinopole]]s ķeizara ({{val|is|Miklagarðskeisara}}) Bazileja I saņēma pilnvarojumu [[kristietība]]s izplatīšanai pie [[rūsi|rūsu]] ķēniņiem un pa [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Dņepras—Daugavas ūdensceļu]] devās pie Ragnvalda meitas Ragnhildas, kuras viena no iespējamajām dzīvesvietām esot atradusies tagadējā [[Krāslava]]s pilskalnā.<ref>[http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/56343/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BA%D0%B0 Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона. — С.-Пб.: Брокгауз-Ефрон. 1890—1907.]</ref> * Pirms 1000. gada, kā liecina teksts [[Mervalas rūnu akmens|Mervalas rūnu akmenī]], [[zviedri|zviedru]] vikingi „...bieži burāja uz [[Zemgale (valsts)|Simkalu]] ar bagātiem kuģiem ap [[Kolkasrags|Kolkasragu]]”. == 11. gadsimts == [[Attēls:Tirdzniecības ceļi Latvijā ap 1000. gadu.JPG|thumb|270px|Tirdzniecības ceļi Latvijā ap 1000. gadu ([[Francis Balodis]], 1939).]] * Vikingu sāgā par [[Ingvara sāga|Ingvaru Tālbraucēju]] (''Yngvars saga víðförla'') par aptuveni 1020. gada notikumiem minēts, ka vārdā nenosaukts zemgaļu ķēniņš (''kong'') maksājis meslus zviedru karalim Olavam (''Olof Skötkonung)'' ap 980—1022. * 1041. gadā [[Polockas kņazs|Polockas ķēniņš]] [[Bračislavs Izjaslavičs|Vartilavs]] ([[Eimunda sāga|Eimunda sāgā]]: ''konungr Vartilafr'') savam sabiedrotajam un bijušajam [[Norvēģijas valdnieku uzskaitījums|Norvēģijas vikingu ķēniņam]] Eimundam Hringsonam piešķīra valdīšanā [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemi]] (Сенковский, 1834) vai [[Jersikas ķēniņvalsts|Jersikas ķēniņvalsti]] (Сапунов, 1916).<ref>[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html Эймундова сага. Перевод и примечания О. И. Сенковского в книге: Сенковский О. И. Собр. соч. СПб., 1858, т. 5.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131104161317/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html |date={{dat|2013|11|04||bez}} }} (Skat. 44. komentāru)</ref><ref>[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 Прядь об Эймунде Хрингссоне, перевод Е. А. Рыдзевской, комментарии Т. Н. Джаксон.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304023503/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} (Skat. 48. komentāru)</ref> * Pēc 1050. gada [[Līvzeme|Līvzemē]] un [[Ventava|Ventavā]] karoja zviedru vikingi, par ko liecina [[Vekholmas rūnu akmens]] un [[Šonemas rūnu akmens]]. * 1075. gadā vācu garīdznieks [[Ādams no Brēmenes]] rakstīja, ka [[Kursa (valsts)|Kurzeme]] un citas Baltijas jūras austrumu krasta valstis ir pakļautas [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņa]] virskundzībai. Tur ir ļoti daudz zelta un vislabākie zirgi un tur no visas pasaules dodas ļaudis prasīt viņu dievu pareģojumus, sevišķi no [[Spānija]]s un [[Grieķija]]s ({{val|la|A toto orbe ibi responsa petuntur, maxime ab Hispanis et Graecis}}). Tās iedzīvotāji nav [[kristietība|kristieši]], bet pēc [[Dānijas karaļi|dāņu ķēniņa]] [[Svends II|Svenda II]] pamudinājuma tur atrodas kāda tirgotāja celta baznīca.<ref>[http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210921204844/http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm |date={{dat|2021|09|21||bez}} }}[[Edgars Dunsdorfs]]. Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. Melburna: Austrālijas Latvietis, 1955., 21.lpp.</ref> == 12. gadsimts == [[Attēls:Baltu robežas vēlajā Dzelzs laikmetā.JPG|thumb|270px|Baltu un lībiešu zemju aptuvenās robežas Latvijā, dzelzs laikmeta beigās.]] * 1106. gadā Polockas ķēniņš [[Rogvolods Vseslavičs|Ringvalds]] kopā ar saviem brāļiem devās karagājienā pret [[zemgaļi]]em, kur [[Daugava]]s lejtecē tika sakauts.<ref>В том же 6614 (1106) лете победиша '''зимегола''' Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. — Skat. [http://www.bsu.by/Cache/pdf/362553.pdf БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X — XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. — Мінск: Беларус. навука, 2010. — 410 с. (citāts no 46 lpp.)]{{Novecojusi saite}} (baltkrieviski)</ref> * 1147. gada 13. aprīlī Romas pāvests [[Eugenijs III]] izdeva jaunu krusta karu bullu pret pagāniem aiz vācu zemju robežām, kas pazīstama kā ''Divina dispensatione''. * 1174. gada notikumu sakarā [[Hipatija hronika|Kijivas hronikā]] pieminēta Lučina (iespējams, mūsdienu [[Ludza]]). * 1179. gadā [[Novgorodas kņazs]] Mstislavs Rostislavičs vadīja karagājienu pret „[[Atzele]]s [[čudi]]em”. * 1184. gadā katoļu misionārs [[Meinhards]] uzcēla koka kapelu [[Daugava]]s krastā pie [[Ikšķile]]s ciema. * 1188. gada 1. oktobrī pāvests [[Klements III]] apstiprināja priestera Meinarda iecelšanu par [[Livonijas bīskaps|Līvzemes bīskapu]] ar sēdekli Ikšķilē un piešķīra šo bīskapiju [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskapam]] Hartvigam II. * 1193. gadā Romas pāvests [[Celestīns III]] izsludināja kārtējo krusta karu pret [[Ziemeļeiropa]]s [[pagāni]]em. * 1198. gada 24. jūlijā notika [[1198. gada Kauja pie Rīgas|Kauja pie Rīgas]], kurā tika nogalināts otrais [[Livonijas bīskaps]] [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]]. * 1199. gada 5. oktobrī pāvests [[Inocents III]] izdeva bullu pret Livonijas atkritējiem no [[katoļu ticība]]s, pret [[barbari]]em, kas pielūdz „nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus”. == 13. gadsimts == [[Attēls:Kursa Zemgale Līvzeme un Letgale 13. gadsimta sākumā.png|thumb|270px|[[Kursa (valsts)|Kursa]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Līvzeme]] un [[Latgale]] 13. gadsimta sākumā (1854. gada karte).]] * Pēc 1200. gada Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] centās atbrīvot latgaļus no [[Polocka]]s meslu kundzības un atvērt Rīgas tirgotājiem ceļu pa Daugavu. Lai to panāktu, viņam bija jāpakļauj [[Jersikas ķēniņvalsts]], kas bija noslēgusi savienību ar lietuviešu kunigaišiem. * 1201. gadā tika dibināta Rīga. * 1202. gadā abats [[Teoderihs no Turaidas]] pēc [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga izveidoja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]]. * 1203. gadā Polockas kņazs [[Vladimirs Vseslavičs|Valdemārs]] kopā ar Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] un viņa lietuviešu sabiedrotajiem iebruka [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemē]], lai ar varu piedzītu meslus. Polockieši uzbruka Ikšķilei un Salaspilij, bet Jersikas ķēniņš kopā ar leišiem uzbruka Rīgai. * 1204. gadā neveiksmīgs lietuviešu un līvu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. *1205. gadā Rīgā notika teātra izrāde. * 1206. gadā pēc līvu nemiernieku aicinājuma Polockas kņazs atkārtoti kopā ar Jersikas Visvaldi un citiem sabiedrotajiem uzbruka Ikšķilei un Salaspilij. Viņiem piebiedrojušies Turaidas līvi, bet ne [[Tālava]]s letgaļi. Krustnešu karaspēks apspieda Salaspils valdnieka Ako vadīto līvu sacelšanos, kopā ar [[Tērvete (zeme)|Tērvetes]] Viesturu ieņēma Turaidas līvu pili. Līvzeme tika sadalīta starp bīskapu un zobenbrāļiem. * 1207. gadā krustneši ieņēma [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valsti un tās ķēniņš [[Vjačko|Vetseka]] bija spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali, pretī dabūdams pusi no saviem bijušajiem īpašumiem kā lēni. * 1208. gadā kristītie letgaļu valdnieki [[Beverīna]]s [[Tālivaldis]], [[Satekle]]s [[Rūsiņš]] un [[Autine]]s [[Varidots]] izveidoja militāru savienību ar Zobenbrāļu ordeni pret igauņiem. * 1208. gadā lietuvieši sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku. Pēc [[1208. gada Sēlpils aplenkums|Sēlpils aplenkuma]] [[sēļi]] slēdza mieru ar krustnešiem * 1209. gadā, izmantodams par ieganstu Jersikas ķēniņa savienību ar lietuviešiem, kas atkārtoti siroja letgaļu un igauņu zemēs, bīskaps Alberts kopā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilsētu. Pats ķēniņš patvērās savā Dignājas pilī otrpus Daugavai. * 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] piespieda kļūt par [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] [[Vasalis|vasali]], par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Svinīgā ceremonija notika Pētera baznīcas laukumā Rīgā citu bīskapa Alberta pavalstnieku klātbūtnē. Trīs daļas no Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par [[Lēnis|lēni]], bet jau iepriekš krustnešu pusē pārgājušās [[Autīne]]s un [[Cesvaine]]s pavalstis palika [[Bīskaps|bīskapa]] rīcībā. * 1210. gadā neveiksmīgs kuršu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. * 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes. * 1211. gadā tika izveidota [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitula]] [[Klosteris|klostera]] [[skola]] pie [[Rīgas Doms|Rīgas Doma katedrāles]] ar latīņu mācību valodu. * 1212. gadā Jersikas ķēniņa pilī notika Livonijas bīskapa Alberta un [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] Valdemāra tikšanās par turpmāko sadarbību, Polockas kņazs atteicās no meslu tiesībām līvu zemēs, iespējams, arī Koknesē un Jersikas zemēs. * 1213. gadā daļa atņemto Jersikas zemju tika apmainītas un ordenim palika tikai Alene un Autīne. * 1213. gadā zobenbrāļi sagūstīja Jersikas ķēniņa sievastēvu Daugeruti, kas bija devies pie [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņaza]] slēgt savienību pret Livoniju. * 1214. gadā bīskapa Kokneses vācu vasalis Harmūts uzbruka Jersikas pilij un to izlaupīja. * 1224. gadā Jersikas Visvaldis „''lūdza''” atdot [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapam]] savas atlikušās ķēniņvalsts pusi, ko bīskaps Alberts izlēņoja tālāk Ikšķiles bruņiniekam Konrādam. Dzimtas leģenda vēsta, ka Ikšķiles Konrāds apprecējis Visvalža meitu. * 1224. gadā pēc [[Tālava]]s un [[Atzele]]s dalīšanas arī Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene (tagad — [[Baltinavas novads|Baltinavas]], [[Balvu novads|Balvu]], [[Viļakas novads|Viļakas novadi]]) tika [[Livonijas bīskapija]]i. * 1225. gadā vecais Jersikas ķēniņš Visvaldis ieradās Rīgā, lai apsveiktu pāvesta legātu Modenas Vilhelmu. * 1226. gadā atvērās Jura baznīcas skola. * 1230. gadā Rīgas miera līgums ar kuršiem (''Rigensium et Fratrum Militiae compositio cum Curonibus''). Noslēgts starp [[Abava]]s ielejas kuršu ciemu vecākajiem, Rīgas domkapitulu, [[Zobenbrāļi]]em un Rīgas pilsētas rāti. * 1230. gadā Jersikas ķēniņš [[Visvaldis]] savā zemē pie Līksnas upītes atļāvis nodibināt katoļu ticības sludinātāju misiju. * 1236. gadā [[Saules kauja|Saules kaujā]] zemaiši un zemgaļi sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku. * 1237. gadā Livonijas bīskaps netālu no latgaļu [[Asote]]s pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (''Kreutzburg''). * 1239. gadā pēc ķēniņa Visvalža nāves Livonijas bīskaps uzdāvināja Livonijas ordenim pusi no Jersikas pilsnovada ar visiem īpašumiem, kas acīmredzot atradās Latgales dienviddaļā. * 1240.—1242. gadā [[Pleskava]] ar zemēm atradās Ordeņa pārvaldībā. * 1242. gadā pēc [[Ledus kauja]]s ordenis atsacījās no Latgales austrumu daļas [[Lotigola]]s, kuru tas bija ieguvis pēc ķēniņa Visvalža nāves kā viņam lēnī atstāto Jersikas valsts daļu. * 1248. gadā [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] pakļāva [[Lotigola]]s un [[Polocka]]s zemes un par [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] iecēla savu radinieku [[Tautvils|Tautvilu]], bet drīz vien atcēla viņu no amata neuzticības dēļ. Tautvils aizbēga uz Rīgu, kristījās un sabiedrojās ar Livonijas mestru [[Andreass no Felves|Andreasu]], iespējams, ka kļūdams par viņa vasali. * 1253. gadā pēc Mindauga kristīšanās un izlīguma ar Livonijas ordeni Tautvils saņēma atpakaļ Polockas kņazisti kā lēni, bet atteicās no [[Lotigola]]s. * 1255. gadā Rīgas arhibīskapijai piederēja tikai [[Asote]]s, [[Lepene]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pilsnovadi, pārējās Latgales zemes piederēja Livonijas ordenim. * 1256. gadā par nodevību no Lietuvas padzītais kņazs Daumants pārcēlās uz Pleskavu kopā ar vēl 300 ģimenēm. * 1260. gadā žemaiši un kurši [[Durbes kauja|sakāva krustnešus pie Durbes]]. * 1263. gadā [[Nalsene]]s kunigaitis un [[Polockas kņazs]] [[Gerdenis]] pēc Tautivila dēla Konstantīna padzīšanas apstiprināja iepriekš noslēgto līgumu ar Livonijas ordeni, kurā atteicās no [[Lotigola]]s ar Rēznas pili. * 1275. gadā ordeņa mestrs [[Ernsts fon Rasburgs]] (''Ernst von Rassburg''), lai nostiprinātos iekarotajās latgaļu zemēs un kotrolētu tirdzniecības ceļus pa Daugavu, senajā latgaļu Naujenes pilskalnā uzcēla Vec-Daugavpils jeb [[Dinaburgas pils|Dinaburgas pili]] (''Duneburc''). * 1277. gadā lietuviešu kunigaitis [[Traidens]] veselu mēnesi nesekmīgi centās ieņemt Daugavpili. * 1279. gadā [[Cēsu komturi|Cēsu komturejas]] vienība kaujas laukā ieradās ar sarkanbaltsarkanu karogu. * 1279. gadā Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks Traidenis sakāva krustnešu spēkus [[Aizkraukle|Aizkrauklē]]. * 1287. gadā notika zemgaļu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. * 1289. gadā zemgaļi nodedzināja savas pilis un aizgāja uz Lietuvu. * 1290. gadā bez mantiniekiem esošais [[Polockas kņazs]] Konstantīns novēlēja savu kņazisti [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapam]], bet savstarpējo karu dēļ ar ordeni viņš pārdeva šīs tiesības uz Polocku Lietuvas dižkungam. * 1297. gadā sākās [[Livonijas pilsoņu karš]], kas beidzās ar Livonijas ordeņa uzvaru 1330. gadā. == 14. gadsimts == * 1307. gadā dižkungs [[Vītenis]] Polockas kņazisti iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā un lietuvieši pieteica pretenzijas arī uz bijušajām Jersikas ķēniņa zemēm Latgalē. * 1313. gadā Livonijas ordenis atguva lietuviešu nopostīto Vec-Daugavpili ([[Naujene|Naujeni]]). * 1323. gadā Livonijas ordeņa vicemestrs [[Konrāds Ketelhods]] iebruka tajā [[Lotigola]]s daļā, kas atradās Novgorodas pakļautībā. * 1324. gadā [[Novgoroda]]s karaspēks iebruka ordeņa pārvaldītajā Latgales daļā un aizveda gūstā daudz iedzīvotāju. * 1338. gadā pēc kara ar lietuviešiem uz austrumiem no Aiviekstes drīkstēja brīvi tirgoties gan vācieši, gan lietuvieši un krievi. * 1345. gadā Lietuvas dižkunigaitis [[Aļģirds]] kopā ar savu brāli [[Ķēstutis|Ķēstuti]] iebruka [[Zemgale|Zemgalē]], ieņēma [[Tērvetes pilskalns|Tērvetes pili]] un aizdedzināja [[Jelgavas pils|Jelgavas pili]]. * 1346. gadā lietuvieši nopostīja [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pili]]. * 1347. gadā ordeņa mestrs [[Gosvins fon Hērike]] nostiprināja Daugavpils cietoksni ar četriem torņiem. * 1351. gadā [[Melnā nāve|Mēra pandēmija (1346—1353)]] sasniedza Latviju. * 1353. gadā Sv. Pētera baznīcas pārziņā durvis vēra pirmā laicīgā skola — Pētera skola (vēlāk Maurīcija, Morica skola). * 1367. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Frimersheims]] par strīdīgajām teritorijām karoja ar Novgorodas republiku. * 1399. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vennemars fon Brigenejs]] agrākās latgaļu koka pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla [[Ludza]]s pili. Pils atradās pie pašas [[Pleskava]]s republikas robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no ordeņa bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla [[Krasnogorodska]]s cietoksni (''Krasnij Gorodok''). == 15. gadsimts == [[Attēls:Fra Mauro kartes fragments ar Rīgu 15. gadsimta vidū.jpg|thumb|270px|[[Fra Mauro karte]]s fragments ar Rīgu 15. gadsimta vidū.]] [[Attēls:Livonijas ordeņa valsts dienvidu robežas izmaiņas pēc 1422. gada.png|thumb|270px|Livonijas ordeņa valsts dienvidu daļas zaudēšana (iesvītrota) pēc 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas.]] * 1413. gadā pēc [[Jagailis|Jagaiļa]] pavēles [[Betigola|Betigalas]] apkārtnē pie [[Dubīsa]]s upes tika nodzēsta [[Krīvu krīvs|krīvu krīvu]] Svētā uguns. * 1422. gadā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordenis bija spiests atteikties no [[Kursa (valsts)|Kursas]], [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] un [[Sēlija (zeme)|Sēlijas]] dienvidu daļas, kuras iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]i pievienotajā [[Žemaitija|Žemaitijā]]. * 1432. gadā ordeņa mestrs [[Cise fon Rūtenbergs]] karoja Lietuvā. * 1435. gada 1. septembrī Livonijas ordenis tika smagi sakauts [[Pabaiskas kauja|Pabaiskas kaujā]]. * 1435. gada 4. decembrī [[Valka|Valkā]] Livonijas ordenis un tā vasaļi parakstīja „vienu draudzīgu vienošanos” (''eiine fruntliche eyntracht'') ar visiem [[Livonijas Konfederācija]]s partneriem par kopīgu militāru sadarbību. * 1461.—1464. gadā, kad ordeņa mestrs [[Johans fon Mengede]] apcietināja Rīgas arhibīskapu [[Silvestrs Stodevešers|Silvestri]] un izlaupīja viņa zemes, Pleskavas karaspēks okupēja arhibīskapam piederošās [[Atzele]]s austrumu daļu (tagadējo [[Pitalova]]s rajonu). Tās iedzīvotājus vai nu deportēja, vai pārkristīja pareizticībā. * 1478. gadā [[Maskavija]] anektēja Novgorodu un Maskavas lielkņazs [[Ivans III]] pieprasīja [[Livonijas Konfederācija]]i maksāt 13. gadsimta līgumos pieminētos Tērbatas meslus Novgorodai. * 1480. gadā [[Livonijas—Maskavijas kari|Livonijas—Maskavijas kara]] laikā mestrs [[Bernds fon der Borhs]] un Rēzeknes fogts nesekmīgi mēģināja ieņemt Pleskavas kremli. * 1481. gadā Maskavijas karaspēks, ko vadīja lielkņazs Ivans III, iebruka Latgalē, ieņēma Daugavpili un nopostīja Rēzekni un Ludzas pili. * 1491. gadā [[Livonijas ordenis]] aplenca un ieņēma Rīgas pilsētu. * 1493. gada 13. martā ordeņa mestrs [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]] noslēdza miera līgumu ar Maskaviju uz 10 gadiem, kurā krievi atsacījās no okupētajām Latgales zemēm. == 16. gadsimts == [[Attēls:Wolter von Plettenberg (1450-1535).jpg|thumb|160px|[[Valters fon Pletenbergs]], kurš sakāva [[Maskavija]]s armiju [[Kauja pie Smoļinas|kaujā pie Smoļinas]].]] [[Attēls:Livonijas Konfederācijas Latvijas daļa pēc 1525.png|thumb|270px|Livonijas Konfederācijas Latvijas daļa Pletenberga laikā (pēc 1525).]] [[Attēls:LIVONIAE NOVA DESCRIPTIO 1573-1578.jpg|thumb|270px|[[16. gadsimts|16. gadsimta]] Livonijas karte.]] [[Attēls:Livonija 16. gs.jpg|thumb|270px|Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai ([[Zviedru Igaunija]]i).]] [[Attēls:Latvijas teritorija Livonijas kartē pirms 1570.jpg|thumb|270px|Latvijas teritorija Livonijas kartē (pirms 1570).]] * 1501. gada janvārī Livonijas landtāgā Valmierā tika noslēgts aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgums uz 10 gadiem starp Livonijas Konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju. * 1502. gadā pie [[Pleskava]]s [[Livonijas ordenis]] mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] vadībā sakāva [[Maskavija]]s armiju ([[Kauja pie Smoļinas]]). * 1503. gadā parakstīja pamieru ar Maskaviju, ko vairākkārt pagarināja līdz 1558. gadam. * 1521. gadā [[Andreass Knopke]] sāka sludināt [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Rīgas Svētā Pētera baznīcā]]. * 1522. gadā [[Silvestrs Tegetmeijers]] sāka latviski sludināt [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba baznīcā]]. * 1523. gadā sākās [[Svētbilžu grautiņi (Livonija)|svētbilžu grautiņi]] un katoļu garīdzniekus izraidīja no Rīgas. Vidzemē sludināja radikālais [[Melhiors Hofmans]]. Lai novērstu zemnieku nemierus, viņu izraidīja no valsts. * 1524. gadā Sv. Jēkaba baznīcā nodibināja pirmo Rīgas latviešu draudzi. * 1525. gadā [[Lībeka|Lībekā]] iznāca pirmā latviski iespiestā lūgšanu grāmata (nav saglabājusies). * 1525. gadā Vācu ordeņa lielmestrs [[Albrehts Hoencollerns|Albrehts]] pārgāja luterānismā un pasludināja Vācu ordeņa valsti par laicīgu [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]]. Tas lika ordenim ieņemt neitrālu pozīciju reformācijas jautājumos. * 1530. gadā [[Nikolajs Ramms]] pārtulkoja baušļus latviski un sastādīja pirmo garīgo dziesmu krājumu. * 1532. gadā Rīgā alus nesēju un vedēju ģildes sāka rakstīt latviski savu amata locekļu sarakstus. * 1535. gadā Cēsīs mira [[Valters fon Pletenbergs]]. * 1550. gadā sāka pazemināties gada vidējā temperatūra — sākās [[Mazais ledus laikmets]], kas ilga līdz apmēram 1800. gadam. * 1557. gadā Maskavijas cars [[Ivans IV|Jānis Briesmīgais]] pieteica karu [[Livonijas Konfederācija]]i, sākās [[Livonijas karš]]. * 1558. gadā Maskavijas karaspēks ieņēma [[Narva|Narvu]], padevās arī [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksnes cietoksnis]], krievi izpostīja Livonijas austrumu daļu. * 1559. gadā Livonijas ordenis pieņēma [[Lietuvas lielkņaziste]]s protektorātu. * 1559. gadā [[Piltene]]s un [[Sāmsala]]s [[bīskaps]] Minhauzens pārdeva savas valdnieka tiesības [[Dānija]]s karalim [[Frederiks II|Frederikam II]]. Viņš šīs teritorijas uzdāvināja savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|hercogam Magnusam]]. * 1559. gadā Latvijā sākās [[raganu medības]]. * 1560. gadā Ordenis mēģināja apturēt krievu armiju, bet tika sakauts ([[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]]). Sākās zemnieku nemieri Vidzemē un Ziemeļigaunijā (igauņi esot ievēlējuši savu ķēniņu). * 1561. gadā [[Igaunijas bruņniecība]] un [[Tallina|Rēveles]] pilsēta padevās [[Zviedrija]]s karalim [[Ēriks IV|Ērikam XIV]]. Livonijas mestrs [[Gothards Ketlers]] un Rīgas virsbīskaps [[Brandenburgas Vilhelms]] kļūst par [[Lietuvas lielkņaziste]]s vasaļiem. * 1562. gadā Rīgā Livonijas mestrs zvērēja uzticību Lietuvas valdniekam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]], tika parakstīta [[Viļņas ūnija]] starp Lietuvu un Livoniju, kurā dižkungs Sigismunds Augusts Livonijai deva privilēģijas saglabāt ticības brīvību un autonomu iekšējo pārvaldi. Livonija tiesību ziņā tika pielīdzināta 1525. gadā dibinātajai [[Prūsijas hercogiste]]i, piešķirot to lēnī pēdējam ordeņa meistaram [[Gothards Ketlers|Gothardam Ketleram]]. * 1566. gadā tika noslēgta jauna [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]] jeb [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]], pēc līguma noslēgšanas Latvija tika sadalīta divās daļās: [[Rīgas arhibīskapija]]s zemes tika apvienotas ar bijušajām [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa valsts]] [[Daugava]]s labā krasta zemēm vienotā Livonijas hercogistē, ko vēlāk sāka dēvēt par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogisti]], jo Daugavas kreisā krasta zemēs izveidoja autonomu [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]]. * 1569. gadā parakstīta [[Ļubļinas ūnija]] starp Lietuvu un Poliju. * 1570. gadā [[Kurzemes landtāgs]] pieņēma [[Ketlera privilēģijas]] — lēņu muižas kļuva par dzimtmuižām. * 1577. gadā, nevēloties krist Jāņa Briesmīgā rokās, pilī uzspridzinājās Cēsu cietokšņa aizstāvji, tāpat darīja arī [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbenes pils]] aizstāvji. * 1577. gada decembrī apmēram 200 jātnieku un tikpat kājnieku Jāņa Bīriņa vadībā pēkšņā nakts uzbrukumā padzina krievu garnizonu no Cēsīm. * 1581. gadā pēc [[Drohičinas līgums|Drohičinas līguma]] parakstīšanas [[Rīgas brīvpilsēta]] pakļāvās Polijas—Lietuvas karalim [[Stefans Batorijs|Stefanam Batorijam]]. * 1582. gadā [[jezuīti]] [[Pjotrs Skarga]] un [[Johans Vincerijs]] Rīgā atvēra ģimnāziju, kurā mācījās arī latvieši. Sākās [[kontrreformācija]]. * 1582. gadā Stefans Batorijs ieviesa [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]. * 1583. gadā tika izveidota katoļu [[Livonijas bīskapija]] ar centru [[Cēsis|Cēsīs]]. * 1583. gadā Rīgā, [[Jelgava|Jelgavā]] un Tērbatā nodibināja [[Jezuīti|jezuītu]] kolēģijas. Puse Rīgas ostas ienākumu pienācās pilsētai, otra puse — jezuītiem. * 1583. gadā [[Zviedrija]] un Polija—Lietuva kopīgi atspieda [[Krievijas cariste]]s karaspēku uz Krieviju. Krievija un Polija—Lietuva noslēdza [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līgumu]]. * 1584. gadā parādījās pirmais [[dainas|latvju dainu]] pieraksts. * 1584.—1589. notika [[Kalendāra nemieri Rīgā]]. Cīņa par ietekmi starp [[Lielā ģilde (Rīga)|Lielo ģildi]] un [[Mazā ģilde (Rīga)|Mazo ģildi]]. * 1585. gadā pēc [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma kara]] [[Dānija]] atteicās no bijušās [[Kurzemes bīskapija]]s teritorijas par labu Polijai—Lietuvai. * 1585. gadā Viļņā jezuīti nodrukāja [[Katehisms|katķismu]] latviešu valodā. * 1587. gadā līdz ar [[katoļticība|katoļu]] vajāšanu vilni jezuītus no Rīgas padzina, to īpašumus konfiscēja. * 1588. gadā Rīgā [[Nikolajs Mollīns]] iekārtoja grāmatu spiestuvi. * 1591. gadā ar karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III]] pavēli Rīgā tika atjaunota jezuītu kolēģija. == 17. gadsimts == [[Attēls:Latvijas karte no Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus 1613.jpg|thumb|270px|1613. gada Latvijas karte (no ''Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus'').]] [[Attēls:Livonia Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Amsterdam, 1634.jpg|thumb|270px|[[Gerhards Merkators|Gerharda Merkatora]] karte, 1634.]] [[Attēls:Latvijas teritorija 17. gadsimtā.jpg|thumb|270px|Latvijas karte 17. gadsimtā, kurā [[Zviedru Vidzeme]]s latviešu apdzīvotā daļa nosaukta par ''LITLANDIA'' (no {{val|de|Lettland}}).]] [[Attēls:Letten Curlandia Semgallia ap 1640.jpg|thumb|270px|Vidzemes latviešu daļa (''Letten''), [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (''Curlandia Semgal.'') ap 1640. gadu.]] * 1600.—1629. gadā Latvijas teritorijā norisinājās Zviedrijas un Polijas—Lietuvas karš. [[Sigismunds III Vāsa]] bija gan Polijas—Lietuvas, gan Zviedrijas karalis. Hercogs Kārlis (no 1604. gada [[Kārlis IX]]) un zviedru muižniecība sadumpojās pret karali un sāka karu Livonijā. * 1601. gadā zviedrus sakāva pie Kokneses ([[Kokneses kauja]]). * 1605. gadā zviedrus sakāva pie [[Salaspils]] ([[Salaspils kauja]]). Turpmāk notika sīkas lokālas sadursmes. * 1606. gadā sākās mēra epidēmija. * 1611. gadā par Zviedrijas karali kļuva [[Gustavs II Ādolfs]], kurš valdīja līdz 1632. gadam * 1621. gadā [[Rīgas aplenkums (1621)|zviedri ieņēma Rīgu]] un slēdza jezuītu kolēģiju. * 1621. gadā Rīgā sāka darboties pirmā pilsētas ūdensapgādes sūkņu stacija. * 1625. gadā Zviedrija pabeidza iekarot Vidzemi. * 1629. gadā noslēgts [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] līgums. Polijas—Lietuvas pārvaldē palika Livonijas vaivadija ([[Inflantija]]). Zviedrija ieguva Igauniju, Rīgu un Vidzemi līdz [[Aiviekste]]i. * 1629. gadā notika [[Zviedru Vidzeme]]s administratīvās reformas: 1) ģenerālgubernators (civilā un militārā vara); 2) Rīgas gubernators (arī Vidzemē); 3) Ziemeļigaunijas gubernators; 4) Teritoriālā reforma (Rīgas, Cēsu, Tērbatas un [[Pērnava]]s apriņķi); 5) [[Draudžu novadi|Draudžu novadu]] reforma; 6) Tiesu reforma (3 pakāpju tiesa: [[zemes tiesa]], [[pils tiesa]], [[galma tiesa]]). Muižnieki nedrīkstēja sodīt zemniekus stingrāk kā ar 10 pāriem rīkšu. Tika nostiprināta Rīga. Administratīvi izplatīja luterānismu ([[pēriens|miesassodi]], ja negāja uz baznīcu). Bez klaušām bija jāmaksā arī valsts nodevas. * 1630.—1639. gadā notika zemnieku nemieri. * 1632. gadā tika pieņemts Tiesu likums — izbēgušu zemnieku izdošana, „mājas pārmācības” tiesības, policijas vara muižas teritorijā. * 1632. gadā Tērbatā dibināja [[Zviedru Vidzeme]]s universitāti. * 1632. gadā katoļticībā pārgājušais [[Alsungas pils|Alsungas]] muižnieks Johans Ulrihs fon Šverins uzsāka sev padoto [[Alsungas draudzes novads|Alsungas draudzes novada]] luterāņu iedzīvotāju pievēršanu katoļticībai. * 1639. gadā patents, ka ne tikai zemnieki, bet arī kalpi un vaļinieki tika piesaistīti pie muižas novada. * 1640. gadā [[Kurzemes hercogiste]] ieguva [[Tobāgo]] koloniju. * 1642. gadā Kurzemes hercogistes tronī kāpa [[Jēkabs Ketlers]], viņš strauji attīstīja tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību. 17 metāllietuves, 18 kokzāģētavas, 10 vilnas vērptuves, 85 linu austuves, 14 salpetra manufaktūras, 100 darvas dedzinātavas, 30 kaļķu cepļi, 10 stikla manufaktūras, 5 papīra dzirnavas, 2 kuģu būvētavas. * 1649. gadā tika iespiesta „Historia Lettica”. * 1651. gadā Kurzemes hercogiste ieguva [[Gambija]]s koloniju. * 1654.—1660. gadā Livonijas teritorijā notika [[Otrais Ziemeļu karš]] starp Zviedriju un Polijas—Lietuvas valsti. * 1658. gadā zviedru karaspēks izlaupīja Kurzemes hercogisti un sagūstīja hercogu. * 1659. gadā pēc vajāšanām Krievijā, uz Livoniju pārcēlās pirmie vecticībnieki. * 1660. gadā Zviedrija un Polija—Lietuva slēdza mieru [[Oliva|Olivā]] ([[Olivas miers]]). * 1671. gadā Livonijas zemnieki tika galīgi piesaistīti muižai — „[[Vidzemes zemes kārtība]]”. * 1675. gadā Rīgā nodibināja [[Rīgas licejs|Kārļa liceju]], vēlāk — Rīgas Ķeizariskais licejs. * 1680. gadā Zviedrijas karalis sāka atprasīt agrāk izdalītās valsts muižas ([[muižu redukcija]]). Atsavināja 5/6 no muižām. Veidojās muižnieku opozīcija (it sevišķi Livonijā). Uz reducētajām muižām attiecināja [[vaku grāmatas]]. * 1684. gadā Priekulē ar [[Sadedzināšana|sadedzināšanu]] notiesāja vara kalves kalēju — [[Priekules Ikars|Zviedri Johansonu]], kurš vairākas reizes (no 1670. līdz 1684. gadam) lidinājies pa gaisu ar pašdarinātu, deltaplānam līdzīgu aparātu. * 1687. gadā pieņemts likums, ka katrā draudzē jābūt skolai zemnieku bērniem. * 1690. gadā Rīgā pieņēma tirdzniecības reglamentu, kas ierobežoja ārzemnieku iespējas tirgoties. * 1694. gadā par zviedru karaļa apvainošanu notiesāja [[Johans Patkuls|Johanu Patkulu]], taču viņš aizbēga un sāka vērpt intrigas. * 1695.—1697. gadā bija neražas un bada posms. * 1696. gadā ieviesa „Ekonomijas reglamentu” — klaušu un nodevu normas, pārpalikumu varēja brīvi pārdot. * 1700. gadā sākās [[Lielais Ziemeļu karš]]. [[Saksija|Sakšu]] karaspēks mēģināja ieņemt Rīgu. == 18. gadsimts == [[Attēls:Kurzemes_un_Livonijas_hercogistes_1745.jpg|thumb|270px|Kurzemes un Livonijas hercogistu karte ar krieviskajiem vietvārdiem (1745). Sadalītā Latvija parādīta kā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], [[Livonijas hercogiste]] ([[Rīgas guberņa]]) un [[Inflantijas vaivadija|Inflantija]] (ap punktētu robežlīniju iezīmēta [[Polockas vaivadija]]s sastāvā).]] * 1701. gadā zviedri [[Spilves kauja|kaujā pie Spilves]] sakāva Saksijas karaspēku. Pārziemojuši Kurzemes hercogistē, zviedri iebruka Lietuvā, tālāk caur Poliju devās uz Saksiju. * 1704. gadā krievu karaspēks ieņēma Narvu un Tērbatu. * 1709. gadā Krievija piespieda Kurzemes hercogu [[Frīdrihs Vilhelms Ketlers|Fridrihu Vilhelmu]] apprecēt [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameitu [[Anna I|Annu]]. Drīz pēc tam hercogs strauji saslima un nomira. * 1710. gadā krievu armija ieņēma Tallinu un Pērnavu. Visa [[Zviedru Livonija]] un [[Zviedru Igaunija]] nokļuva Krievijas rokās. * 1710. gadā [[Rīgas rāte]] parakstīja pamiera „[[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Akorda punktus]]”, pakļaujoties [[Krievijas cariste]]i * 1711. gadā pēc krievu armijas posta darbiem sākās [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra epidēmija]]. * 1713. gadā tika izveidota [[Rīgas guberņa]]. * 1721. gadā — [[Nīštates miera līgums]] beidza Ziemeļu karu. Vidzemi anektēja [[Krievijas Impērija]]. [[Vācbaltieši|Vācbaltiešu]] aristokrātija ieguva lielākas privilēģijas nekā Zviedru Vidzemes laikā. Nostiprināja autonomiju, atjaunoja [[landtāgs|landtāgu]]. * 1721. gadā Krievija anulēja muižu redukciju un akceptēja 16. gadsimta [[Sigismunda Augusta privilēģija]]s. Pēc kara pieauga labības cenas. * 1716. gadā Rīga konfliktēja ar valdību par karavīru izvietošanu namnieku mājās. [[Pēteris I]] iecēla Rīgas rātei inspektoru. Mainījās preču īpatsvars Rīgas ostā. Lielāku nozīmi ieguva tehniskās kultūras (lini, kaņepes, kokmateriāli). * 1726. gadā [[Kurzemes landtāgs]] pēc hercoga atraitnes Annas uzstājīgas vēlēšanās par Kurzemes hercogu ievēlēja sakšu grāfu [[Saksijas Morics|Moricu]], taču krievu garnizons viņu padzina. * 1727. gadā aizliedza nevāciem iegādāties mājas [[Vecrīga|Rīgas iekšpilsētā]]. * 1730. gadā Kurzemes hercoga atraitne [[Anna I|Anna]] kļuva par Krievijas imperatori, pieauga vācbaltiešu ietekme Pēterburgas galmā. * 1737. gadā par Kurzemes hercogu iecēla [[Ernests Johans Bīrons|Ernestu Bīronu]]. * 1738. gadā sākās [[Brāļu draudze|hernhūtiešu]] kustība Vidzemē. * 1738. gadā Rīgas rāte pavēlēja visiem latviešiem pārdot savas mājas Rīgā, citādi tās atsavinās. * 1739. gadā Baltijas ģenerālgubernators atcēla rātes lēmumu. * 1739. gadā Rīgas rāte aizliedza latviešiem nēsāt „vācu drēbes”. * 1739. gadā Pēterburgā pieņēma „[[Rozeni|Rozena]] deklarāciju”, kas noteica, ka zemnieki ir dzimtcilvēki. Muižnieku domas dalījās — bija ''jauno'' grupējums, kas, apgaismības ietekmēti, vēlējās ko mainīt (Georgs Aizens, Švarcenbergs, Jannaus). * 1740. gadā Bīronu izsūtīja uz Sibīriju (līdz 1762.), un hercogisti pārvaldīja ''Zemes padome''. * 1743. gadā aizliedza [[brāļu draudzes]], taču tās turpināja pulcēties slepeni. * 1757. gadā darbu sāka [[Krāslava]]s katoļu seminārijs. * 1760. gadā [[Aizkraukle]]s muižnieks Šulcs fon Ašerādens deva saviem zemniekiem brīvību. * 1764. gadā [[Katrīna II]] apmeklēja Vidzemi un lika sastādīt tiesiskos aktus. * 1765. gadā ģenerālgubernators [[Džordžs Brauns]] 12. aprīlī izdeva patentu no 11 punktiem, kurus uzdeva atrisināt landtāgam. 5 svarīgākie: 1) ja zemniekam nav parādu, tam jāļauj brīvi rīkoties ar savu kustamo īpašumu; 2) nevar patvarīgi mainīt klaušu apjomu; 3) ierobežot muižnieku tiesu varu; 4) klaušu darbu uzskaite;5) tiesības sūdzēties Bruģa tiesā. — Muižniecība to ignorēja. * 1768. gadā iespieda pirmo žurnālu latviešu valodā — „[[Latviešu ārste]]”. * 1770. gadā tika pasludināta ticības brīvība. * 1772. gadā Krievijas Impērija anektēja Latgali (Pirmā [[Polijas dalīšana]]). * 1775. gadā [[Pēteris Bīrons|hercogs Pēteris]] Jelgavā dibināja ''[[Academia Petrina]].'' * 1785. gadā latviešu mehāniķis — [[Ernests Johans Bīnemanis]] Jelgavā palaida gaisa balonu. * 1795. gadā Krievijas Impērija anektēja Kurzemes un Zemgales hercogisti. * 1798. gadā [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]] apmetās nākamais [[Francijas un Navarras karalis]] [[Luijs XVIII]]. == 19. gadsimts == [[Attēls:Lantkahrte_no_Latweeschu_semmes_1859.jpg|thumb|270px|1859. gada "[[Latvieši|Latviešu zemes]] ''lantkārte''" ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], bet ne [[Vitebskas guberņa]]s latviešu daļa) ar tālaika vietvārdu rakstību.]] [[Attēls:1889. gada Latvijas karte.png|270px|right|thumb|1889. gada Latvijas karte]] [[Attēls:Latvijas - latviešu zemes karte 1911.jpg|270px|right|thumb|Latvijas - latviešu zemes karte (1911).]] * 1802. gadā notika [[Kauguru nemieri]], kuru laikā 17 zemnieki tika ievainoti, bet nemieru vadītājus deportēja uz [[Tjumeņas apgabals|Toboļskas guberņu]] [[Sibīrija|Sibīrijā]]. * 1804. gadā publicēja Kārļa Elferfelda lugu „Tā dzimšanas diena”. * 1804. gadā flāmu aeronauts [[Etjēns Gaspārs Robērs]] (Robertsons) devās lidojumā ar gaisa balonu no Citadeles [[Rīga|Rīgā]] un piezemējās [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]. * 1810. gadā sakarā ar Napoleona armijas uzbrukuma draudiem tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]], kuram bija svarīga loma Krievijas ziemeļaustrumu robežu aizsardzībā. Tā ēku un nostiprinājumu celtniecība turpinājās līdz 1878. gadam. * [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā Napoleona armija ieņēma gandrīz visu Kurzemes guberņu un fomāli atjaunoja [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste|Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogisti]]. Pēc zaudētās [[Iecavas kauja]]s Rīgas militārais gubernators [[Magnuss Gustavs fon Esens]] lika nodedzināt Rīgas priekšpilsētas. * 1817. gadā atcēla dzimtbūšanu Kurzemes guberņā (Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā). *1818. gadā Dikļu muižas Zundas rijā notika pirmā teātra izrāde latviešu valodā — F. Šillera luga „Laupītāji”. * 1819. gadā atcēla dzimtbūšanu Vidzemes guberņā. * 1822. gadā Jelgavā sāka drukāt „[[Latviešu Avīzes]]”. * 1836. gadā caur Daugavpili un Rēzekni izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterpils]] — [[Varšava]]s šoseju (tagad [[Autoceļš A13 (Latvija)|A13]] 163,4 km). * 1837. gada augustā Rīgā ieradās [[Rihards Vāgners]] un līdz 1839. gada jūlijam strādāja par [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Pilsētas teātra]] galveno [[Diriģents|diriģentu]]. * 1839. gadā tika dibināts [[Vidzemes skolotāju seminārs]]. * 1841. gadā Latgalē sākās [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošana]]. * 1858. gadā pabeidza būvēt Vidzemes šoseju (tagad [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]]) līdz [[Pleskava]]i, kur tā savienojās ar Pēterpils — Varšavas šoseju. * 1860. gadā caur Daugavpili un Rēzekni uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas — Varšavas dzelzceļa līniju]]. * 1861. gada 19. februārī tika izdots [[dzimtļaužu brīvlaišana]]s manifests ar tulkojumu latgaliešu izloksnē „''Nulikszonas ap ziemnikim izgojuszym nu dzymtigas pidoreszonas''”, pēc kura Latgales zemnieki ieguva personas brīvību. * 1862. gadā atvēra [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehnikumu]], kur mācības notika vāciski. * 1863. gadā tika uzcelts jaunais [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Rīgas pilsētas teātris]]. * 1865. gadā stājās spēkā pilnīgs [[latīņu druka]]s aizliegums Latgalē. * 1864. gadā Dikļos notika pirmie latviešu Dziedāšanas svētki. * 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] iniciatīvas atvēra jauna tipa [[Ainažu jūrskola|jūrskolu Ainažos]]. * 1865. gadā caur Krustpili, Daugavpili un Krāslavu uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas — Orlas dzelzceļa līniju]]. * 1869. gada 29. janvārī [[Ape|Apē]] nodibināts pūtēju orķestris. * 1873. gadā „[[Dievs, svētī Latviju]]” pirmatskaņojums. * 1875. gadā [[valodu politika Latvijā|pārkrievošanas politikas]] ietvaros sāka ieviest [[krievu valoda]]s mācīšanu draudžu un pagastu skolās. * 1876. gadā sākta elektroenerģijas ražošana [[Bille]]s voiloka fabrikā pie Amatas. * 1879. gadā Rīgā iededzināja pirmo elektrisko apgaismojumu. * 1882. gadā Rīgā sāka darbu zirgu tramvajs. * 1887. gadā Siguldā atklāja pirmo kamaniņu braukšanas trasi Baltijā, bet Rīgā atklāja pirmo velotreku. * 1889. gadā „[[Leitnera velosipēdu fabrika|Leitnera velosipēdu fabrikā]]” izgatavoja pirmo motociklu „Russia”, triciklu un auto ar tādu pašu nosaukumu. * 1890. gadā tika likvidēta Kurzemes un Vidzemes guberņu autonomija, no 1885. līdz 1890. gadam visās valsts uzturētajās skolās pārgāja uz mācībām vienīgi krievu valodā. * 1893. gadā [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku. *1896. gadā Rīgā notiek pirmais publiskais kinoseanss. * 1899. gadā dažādus priekšnesumus, paceļoties gaisa balonā, rādīja [[Ernests Vītols]] ar sievu Margaritu. * 1899. gada septembrī [[Liepāja|Liepājā]] sāka kursēt pirmais elektriskais tramvajs Baltijā. == 20. gadsimts == [[Attēls:Vācijas okupētā Latvija 1918.jpg|thumb|270px|[[Vācijas Impērija]]s [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] okupētā Latvija (1918. gada oktobrī). Parādītas [[Kurzemes Hercogiste|Kurzeme]]s (''Gouv. Libau''), [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas]] (''Gouv. Riga''), kā arī [[Vidzeme]]s dienviddaļas (''LIVLAND'') un [[Latgale]]s (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri.]] [[Attēls:Latvija ar Palangu un Roņu salu Harmsworth 1920.jpg|thumb|270px|Latvijas karte pirms galīgās robežu nospraušanas ar Palangu un Roņu salu, bet bez Ainažiem un Rūjienas (Harmsworth, 1920).]] [[Attēls:Latvia1925physical.jpg|thumb|270px|Latvijas fiziskās ģeogrāfijas karte (1925).]] [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] [[Attēls:Latvijas_ģenerālapgabals_1942._gadā.jpg|thumb|270px|Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942)]] * 1901. gadā Rīgas 700. gadadienas svinības. * 1903. gadā iznāca Jāņa Raiņa „Tālas noskaņas zilā vakarā”. * 1903. gadā Latvijas teritorijā izdota pirmā skaņuplate latviešu valodā. * 1904. gadā caur Krustpili un Rēzekni uzbūvēja [[Ventspils]]-[[Ribinska]]s dzelzceļa līniju. * 1904. gadā atcēla latīņu drukas aizliegumu Latgalē. * 1905. gada janvārī sākās [[1905. gada revolūcija Latvijā]], kas turpinājās līdz 1907. gadam. * 1906. gadā skolu jaunākajās klasēs atļāva mācības [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. * 1909. gadā Teodors Kalups Rīgā atvēra lidmašīnu ražošanas rūpnīcu „Motors”. * 1913. gadā mācības latviešu valodā atkal aizliedza. * 1914. gadā Rīgā notika [[Otrā Krievijas olimpiāde]]. * 1915. gadā [[Pirmais pasaules karš]] spieda Vidzemē un Latgalē apmesties lielai daļai no Kurzemes guberņas bēgļiem. * 1915. gadā pilnīgi visi rūpniecības uzņēmumi tika aizvesti uz Krieviju un [[Ukraina|Ukrainu]]. Līdzi devās arī daudz tehniku apkalpojošo speciālistu. * 1915. gadā sāka veidot latviešu strēlnieku bataljonus. * 1917. gada 9.—10. maijā Rēzeknē notika [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Latgales pārstāvju kongress]], kas lēma par Latgales atkalapvienošanu ar citiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. * 1917. gada septembrī Vidzemē varu pārņēma [[Iskolats]]. * 1917. gada decembrī [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome izdeva rīkojumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no [[Vitebskas guberņa]]s un to pievienošanu [[Vidzemes guberņa]]i. * 1918. gada janvārī Krievijas Satversmes sapulcē Latvija pasludināja savu [[Latvijas autonomijas idejas|autonomiju]]. * 1918. gada februārī visu Latvijas teritoriju ieņēma ķeizariskās [[Vācija]]s armija. * 1918. gada 27. augustā tika parakstīta [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanās]] par Krievijas atteikšanos no Igaunijas un Vidzemes guberņām. * {{dat|1918|11|18||bez}} Latvija pasludināja savu valstisko neatkarību. * 1918. gada decembrī Latviju, izņemot Kurzemes rietumu daļu, ieņēma [[Sarkanā armija]]. [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Liepāja]]s periods. * 1919. gadā darbību sāka „[[VEF|Valsts Elektrotehniskā Fabrika]]”. * 1920. gada janvārī [[Latgales atbrīvošana|Latgali ieņēma Latvijas armija]]. Daugavpils un Krāslavas ieņemšanā piedalījās Polijas armija. * 1920. gada 11. augustā Padomju Krievija [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Rīgas miera līgumā]] ar Latviju atteicās no pretenzijām uz Latgali. * 1920. gadā ar starptautiskās šķīrējtiesas lēmumu [[Valka]]s centru un [[Roņu sala|Roņu salu]] piešķīra Igaunijai. * 1925. gada martā sākās radio pārraides no Kuģu ielas radiotelegrāfa raidītāja. * 1925. gadā sāka darboties lidmašīnu fabrika „[[Christine Backman]]”. * 1927. gadā darbu sāka „Ābrama Leibovica foto radio centrāle” (vēlākā „[[Radiotehnika (zīmols)|RRR]]”). * 1934. gads [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa valsts apvērsums]]. * 1936. gadā VEF sāka būvēt lidmašīnas. * 1937. gadā darbu sāka automobiļu rūpnīca „[[Ford-Vairogs]]”. * 1937. gada 10. novembrī notika pirmā TV pārraide apmēram 500 cilvēku lielai skatītāju grupai Rīgā. * 1939. gadā Latvijā viesojās [[Džons Kenedijs]]. * 1940. gada jūnijā [[Latvijas okupācija (1940)|Latviju okupēja]] Sarkanā armija, bet augustā to inkorporēja [[Padomju Savienība|PSRS]]. Sākās ''baigais gads''. * 1941. gada jūnijā notika Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz [[Gulags|Gulaga]] nometnēm un [[Sibīrija]]s nometinājuma vietām. Pirms tam notika Latvijas armijas virsnieku [[1941. gada jūnija notikumi Litenē|nogalināšana Litenē]]. * 1943. gadā pagrīdē sāka darbu [[Latvijas Centrālā padome|LCP]]. * 1944. gadā no Latvijas tika atdalīti seši [[Abrene]]s apriņķa pagasti un pievienoti [[Krievija]]i. * 1947. gadā Rīgā atklāja pirmo trolejbusu maršrutu. * 1948. gadā [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu svētkiem]] pievienoja Deju svētkus. * 1949. gada martā notika Latvijas iedzīvotāju [[1949. gada marta deportācijas|deportācija]] uz Sibīriju. * 1954. gadā, apvienojot Rīgas eksperimentālo automobiļu fabriku un Rīgas 2. autoremontrūpnīcā izveidoto autobusu virsbūvju rūpnīcu, izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]]. * 1957. gadā notika pēdējā bruņotā [[Mežabrāļi|mežabrāļu]] kauja ar padomju okupācijas karaspēku. * 1959. gadā no amatiem atcēla [[nacionālkomunisti|nacionālkomunistus]] un pastiprinājās [[Latvijas pārkrievošana]]. * 1959. gadā notika pirmie [[Mākslas dienas|Mākslas dienu]] pasākumi. * 1960. gadā VEF sāk ražot „Spīdolu” — pirmo pārnēsājamo tranzistoru radio PSRS. * 1963. gadā aizturēta avioreisa dēļ Rīgā viesojās [[Jurijs Gagarins]]. * 1971. gadā pasaulē izplatīja visas pasaules kompartijām adresētu [[17 latviešu komunistu vēstule|17 Latvijas komunistu vēstuli]] par stāvokli Latvijā. * 1985. gada 20. aprīlī notika pret [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]] vērsts neformālo jaunatnes kustību dalībnieku gājiens Rīgā. * 1986. gadā [[Liepāja|Liepājā]] nodibināja Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupu „[[Helsinki-86]]”. * 1986. gadā notika [[Čatokvas konference Jūrmalā]]. * 1987. gadā notika [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības kluba]] rīkots protesta mītiņš pret [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]]. * 1988. gads notika [[VAK]] rīkota tautas manifestācija [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparkā]]. * 1988. gadā nodibināja [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas fronti]]. * 1989. gadā notika [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] akcija, kur rokās sadevās apmēram 2 miljoni cilvēku, savienojot Viļņu, Rīgu un Tallinu. * 1990. gadā [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību]], kas tika starptautiski atzīta pēc [[Augusta pučs|1991. gada augusta puča]]. * 1993. gada janvārī Latvijai piešķīra [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautisko tālsarunu kodu]] +371. * 1994. gadā no Latvijas izveda pēdējās [[padomju armija]]s daļas. * 1994. gadā LCP beidz savu darbību. * 1995. gada 9. maijā legalizējās pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis — [[Jānis Pīnups]]. == 21. gadsimts == [[Attēls:Latvijas novadi (krāsās).png|thumb|270px|Latvijas novadi un republikas pilsētas pēc 2009. gada reformas.]] * 2001. gada augustā Rīgas 800. gadadienas svinības. * {{dat|2002|5|25||bez}} [[Marija Naumova]] uzvarēja [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. * {{dat|2003|5|23||bez}} Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. * 2003. gada decembrī [[Latvijas futbola izlase]] pirmo reizi kvalificējās [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātam]]. * {{dat|2004|3|29||bez}} Latvija kļuva par [[NATO]] dalībvalsti. * {{dat|2004|5|1||bez}} Latvija iestājās [[Eiropas Savienība]]s sastāvā. * 2007. gadā tika parakstīts Latvijas — Krievijas robežlīgums, kurā tika atzīta 1944. gada robeža. * {{dat|2007|7|8}} [[Valdis Zatlers]] kļuva par [[Latvijas prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]]. * 2008.—2010. gadā globālā [[finanšu krīze]] izraisīja [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|Latvijas finanšu un pārvaldes krīzi]]. * {{dat|2011|5|28||bez}} valsts prezidents [[Valdis Zatlers]] ierosināja [[2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu|referendumu par Saeimas atlaišanu]]. * {{dat|2011|7|8||bez}} [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] kļuva par Latvijas Valsts prezidentu. * {{dat|2011|7|23||bez}} norisinājās referendums par [[10. Saeima]]s atlaišanu. Tā tika atlaista. * 2012. gada 18. februārī notika [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|referendums par grozījumiem Satversmē]], kas paredzēja ieviest [[krievu valoda|krievu valodu]] kā otru valsts valodu valstī. Referendumā tika nobalsots pret šiem grozījumiem. * {{dat|2013|11|21||bez}} Rīgā [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|sagruva lielveikala „Maxima” jumts]], kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki. * 2014. gada 1. janvārī Latvijā tika ieviesta jauna nacionālā valūta, un līdzšinējos [[lati|latus]] nomainīja [[eiro]]. * {{dat|2015|7|8||bez}} [[Raimonds Vējonis]] kļuva par Latvijas prezidentu. * 2017. gadā tika palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. Tas paredzēts kuģu satiksmes kontrolei. * {{dat|2018|9|24||bez}} Romas katoļu pāvests [[Francisks]] viesojās Latvijā. * 2019. gada 8. jūlijā [[Egils Levits]] kļuva par Latvijas Valsts prezidentu. == Skatīt arī == * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas Konfederācija]] * [[Rīgas arhibīskapija]] * [[Pārdaugavas hercogiste]] * [[Zviedru Vidzeme]] * [[Vidzemes guberņa]] * [[Vidzeme]] * [[Latgale]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas vēsture| ]] 83761c0rv7zbw224ygne8sdrxj839p3 4509579 4509520 2026-08-18T22:30:57Z ~2026-45102-01 149255 /* 16. gadsimts */ 4509579 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vēsture}} '''[[Latvijas vēsture]]s hronoloģija''' aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem [[Latvija]]s teritorijā līdz mūsdienām. == 4. gadsimts pirms mūsu ēras == * 325. gadā p.m.ē. [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] ceļotājs [[Masīlijas Pitejs]] nonācis līdz [[Baltijas jūra]]i un aprakstījis dzintara atradnes. == 1. gadsimts p.m.ē == * 20. gadā p.m.ē. grieķu vēsturnieks un ģeogrāfs [[Strabons]] sarakstīja darbu „Ģeogrāfija” (''Geographica''), kura 17 sējumos bija apkopota aprakstošā cilvēces vēsture un dažādu reģionu ģeogrāfija. == 1. gadsimts == * 98. gadā [[Tacits|Kornēlijs Tacits]] savā grāmatā „[[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām]]” (''De origine, moribus ac situ Germanorum'') aprakstīja arī [[aisti|aistu ciltis]] (''aestorium gentes''). == 2. gadsimts == [[Attēls:1578 Europae Octava Tabula Mercator.jpg|thumb|270px|Viena no senākajām kartēm, kurā attēlota Latvijas teritorija — [[Aleksandrija]]s zinātnieka [[Ptolemajs|Klaudija Ptolemaja]] (ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidotā karte, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''MARE SARMATICVM'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), kuršiem un sēļiem. Apakšā [[Azovas jūra]] (''PALVDES MEOTIDES'') un [[Melnā jūra|Melnās jūras daļa]] (''PONTI EVXINI PARS'') ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās [[Baltkrievija]]s teritorija apzīmēta kā Eiropas [[Sarmati]]ja.]] * [[Ptolemajs|Klaudijs Ptolemajs]] (dzīvojis ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidoja karti, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''mare Sarmaticvm'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), [[kurši]]em, [[sēļi]]em u.c. == 5. gadsimts == * Uzrakstīts kristiešu mūka [[Pauls Orozijs|Paula Orozija]] (''Paulus Orosius'') darbs „Vēsture pret pagāniem” (''Historiae adversum paganos''), kuru 9. gadsimtā savos darbos izmantoja ceļotājs [[Vulfstans no Hedebijas|Vulfstans]]. == 6. gadsimts == * [[Kasiodors]] savā hronikā pieminēja aistu sūtņus, kas pirms 526. gada ieradušies [[Ravenna|Ravennā]] pie ostgotu valdnieka [[Teodorihs|Teodoriha]] ar dzintara dāvanām. * [[Jordāns]] savā [[goti|gotu]] vēstures aprakstā (''De origine actibusque Getarum'' jeb ''Getica'') pieminēja aistus, kas dzīvoja Baltijas jūras („Ģermāņu okeāna”) krastā un savulaik bija pakļauti gotu ķēniņam [[Ermanariks|Ermanarikam]]. == 7. gadsimts == * Pirms 695. gada [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņš]] [[Ivars Vidfamne]] iekaroja „Pilskalnu zemi” ([[Garderīke|Garderīki]]), kuru lokalizē [[Baltijas jūra]]s austrumu krastā un tagadējās ziemeļrietumu [[Krievija]]s teritorijā. == 8. gadsimts == * ~750. gadā notika teiksmainā [[Brovallas kauja]], kurā [[zviedri|zviedru]] ķēniņa pusē cīnījās arī [[kurši]] un [[igauņi]], bet [[dāņi|dāņu]] ķēniņa pusē arī [[līvi]] sava karavadoņa Gēra (''Ger Livicus'') vadībā. == 9. gadsimts == * ~800. gadā [[kurši]] izdzina [[vikingi|vikingu]] tirgotājus no [[Kursa (valsts)|Kursas]] * 854. gadā [[Zviedrijas karaļi|zviedru vikingu kēniņš]] [[Olafs (I)|Olafs]] uzbruka kuršu karaļvalsts pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij (''Seeburg''), ko aizstāvēja apmēram 7000 karavīru ([[Grobiņa|Grobiņas kauja]]). * [[Heimskringla]]s sāgas par svēto Olavu LXXX nodaļā minēts, ka [[Upsāla]]s ķēniņš [[Eriks Anundsons]] 860. gados karojis [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Kursa (valsts)|Kursā]]. * Ap 866.—894. gadu [[sāgas|sāgās]] minētais kuršu vadonis [[Lokers]] (''Loker, Curetum tyrannus'') uzvarēja dāņu vikingus un sagūstīja ķēniņu [[Hadings|Hadingu]], kas pēc atbrīvošanās no gūsta uzbruka [[Daugava]]s ķēniņam Andvanam. Dāņu vikingu ķēniņš [[Frodi]] uzbruka [[kurši|kuršu]] ķēniņa [[Dorno]] (''Curetum rex Dorno'') pilsētai. * 880. gadā [[Anglosakši|anglosakšu]] ceļotājs un tirgotājs [[Vulfstans no Hedebijas]] aprakstīja [[Baltijas jūra]]s dienvidu krasta ģeogrāfiju un pieminēja uz austrumiem dzīvojušās [[Balti|baltu]] ciltis, kas tradicionāli sauktas par [[aisti]]em jeb „austrumniekiem”. Viņu zeme nosaukta par „Austrumu zemi” (''Eastland''), viņu galvenā osta bijusi [[Truso]]. == 10. gadsimts == * ~925. gadā noticis [[Egila sāgas|Egila sāgās]] aprakstīts norvēģu ķēniņa dienestā esošā vikinga [[Egils Skallagrimsons|Egila Skallagrimsona]] karadraudzes sirojums uz [[Kursa (valsts)|Kursu]]. Vikingi ar kuršiem uz pusgadu noslēdza pamieru un tirdzniecības līgumu; kad līguma laiks beidzās, viņi sāka laupīt un Egils kopā ar citiem vikingiem nokļuva gūstā kādā mājā. Viņam izdevās atbrīvoties, un pēc mājas nodedzināšanas viņš ar karadraudzi devās uz Dāniju.<ref>[http://www.historia.lv/raksts/egila-sagu-xlvi-nodala-kas-stasta-par-vikingu-sirojumu-uz-kursu-ap-925gadu Egila sāgu XLVI nodaļa, kas stāsta par vikingu sirojumu uz Kursu ap 925. gadu]</ref> * No 945. līdz 978. gadam [[Norvēģija|norvēģu]] vikingu ķēniņš [[Ragnvalds]] (''Ragnvaldr'') mēģināja pakļaut sev [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Daugavas ūdensceļu]] tagadējās [[Latvija]]s un [[Baltkrievija]]s teritorijā. Vikingi apmetās nocietinātos pilskalnos [[Daugmales pilskalns|Daugmalē]], [[Koknese (valsts)|Koknesē]], [[Jersika (valsts)|Jersikā]], [[Polockas vēsture|Polockā]] un citviet. * 986. gadā islandiešu vikings [[Torvalds Kodransons]] no [[Konstantinopole]]s ķeizara ({{val|is|Miklagarðskeisara}}) Bazileja I saņēma pilnvarojumu [[kristietība]]s izplatīšanai pie [[rūsi|rūsu]] ķēniņiem un pa [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Dņepras—Daugavas ūdensceļu]] devās pie Ragnvalda meitas Ragnhildas, kuras viena no iespējamajām dzīvesvietām esot atradusies tagadējā [[Krāslava]]s pilskalnā.<ref>[http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/56343/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BA%D0%B0 Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона. — С.-Пб.: Брокгауз-Ефрон. 1890—1907.]</ref> * Pirms 1000. gada, kā liecina teksts [[Mervalas rūnu akmens|Mervalas rūnu akmenī]], [[zviedri|zviedru]] vikingi „...bieži burāja uz [[Zemgale (valsts)|Simkalu]] ar bagātiem kuģiem ap [[Kolkasrags|Kolkasragu]]”. == 11. gadsimts == [[Attēls:Tirdzniecības ceļi Latvijā ap 1000. gadu.JPG|thumb|270px|Tirdzniecības ceļi Latvijā ap 1000. gadu ([[Francis Balodis]], 1939).]] * Vikingu sāgā par [[Ingvara sāga|Ingvaru Tālbraucēju]] (''Yngvars saga víðförla'') par aptuveni 1020. gada notikumiem minēts, ka vārdā nenosaukts zemgaļu ķēniņš (''kong'') maksājis meslus zviedru karalim Olavam (''Olof Skötkonung)'' ap 980—1022. * 1041. gadā [[Polockas kņazs|Polockas ķēniņš]] [[Bračislavs Izjaslavičs|Vartilavs]] ([[Eimunda sāga|Eimunda sāgā]]: ''konungr Vartilafr'') savam sabiedrotajam un bijušajam [[Norvēģijas valdnieku uzskaitījums|Norvēģijas vikingu ķēniņam]] Eimundam Hringsonam piešķīra valdīšanā [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemi]] (Сенковский, 1834) vai [[Jersikas ķēniņvalsts|Jersikas ķēniņvalsti]] (Сапунов, 1916).<ref>[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html Эймундова сага. Перевод и примечания О. И. Сенковского в книге: Сенковский О. И. Собр. соч. СПб., 1858, т. 5.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131104161317/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html |date={{dat|2013|11|04||bez}} }} (Skat. 44. komentāru)</ref><ref>[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 Прядь об Эймунде Хрингссоне, перевод Е. А. Рыдзевской, комментарии Т. Н. Джаксон.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304023503/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} (Skat. 48. komentāru)</ref> * Pēc 1050. gada [[Līvzeme|Līvzemē]] un [[Ventava|Ventavā]] karoja zviedru vikingi, par ko liecina [[Vekholmas rūnu akmens]] un [[Šonemas rūnu akmens]]. * 1075. gadā vācu garīdznieks [[Ādams no Brēmenes]] rakstīja, ka [[Kursa (valsts)|Kurzeme]] un citas Baltijas jūras austrumu krasta valstis ir pakļautas [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņa]] virskundzībai. Tur ir ļoti daudz zelta un vislabākie zirgi un tur no visas pasaules dodas ļaudis prasīt viņu dievu pareģojumus, sevišķi no [[Spānija]]s un [[Grieķija]]s ({{val|la|A toto orbe ibi responsa petuntur, maxime ab Hispanis et Graecis}}). Tās iedzīvotāji nav [[kristietība|kristieši]], bet pēc [[Dānijas karaļi|dāņu ķēniņa]] [[Svends II|Svenda II]] pamudinājuma tur atrodas kāda tirgotāja celta baznīca.<ref>[http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210921204844/http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm |date={{dat|2021|09|21||bez}} }}[[Edgars Dunsdorfs]]. Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. Melburna: Austrālijas Latvietis, 1955., 21.lpp.</ref> == 12. gadsimts == [[Attēls:Baltu robežas vēlajā Dzelzs laikmetā.JPG|thumb|270px|Baltu un lībiešu zemju aptuvenās robežas Latvijā, dzelzs laikmeta beigās.]] * 1106. gadā Polockas ķēniņš [[Rogvolods Vseslavičs|Ringvalds]] kopā ar saviem brāļiem devās karagājienā pret [[zemgaļi]]em, kur [[Daugava]]s lejtecē tika sakauts.<ref>В том же 6614 (1106) лете победиша '''зимегола''' Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. — Skat. [http://www.bsu.by/Cache/pdf/362553.pdf БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X — XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. — Мінск: Беларус. навука, 2010. — 410 с. (citāts no 46 lpp.)]{{Novecojusi saite}} (baltkrieviski)</ref> * 1147. gada 13. aprīlī Romas pāvests [[Eugenijs III]] izdeva jaunu krusta karu bullu pret pagāniem aiz vācu zemju robežām, kas pazīstama kā ''Divina dispensatione''. * 1174. gada notikumu sakarā [[Hipatija hronika|Kijivas hronikā]] pieminēta Lučina (iespējams, mūsdienu [[Ludza]]). * 1179. gadā [[Novgorodas kņazs]] Mstislavs Rostislavičs vadīja karagājienu pret „[[Atzele]]s [[čudi]]em”. * 1184. gadā katoļu misionārs [[Meinhards]] uzcēla koka kapelu [[Daugava]]s krastā pie [[Ikšķile]]s ciema. * 1188. gada 1. oktobrī pāvests [[Klements III]] apstiprināja priestera Meinarda iecelšanu par [[Livonijas bīskaps|Līvzemes bīskapu]] ar sēdekli Ikšķilē un piešķīra šo bīskapiju [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskapam]] Hartvigam II. * 1193. gadā Romas pāvests [[Celestīns III]] izsludināja kārtējo krusta karu pret [[Ziemeļeiropa]]s [[pagāni]]em. * 1198. gada 24. jūlijā notika [[1198. gada Kauja pie Rīgas|Kauja pie Rīgas]], kurā tika nogalināts otrais [[Livonijas bīskaps]] [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]]. * 1199. gada 5. oktobrī pāvests [[Inocents III]] izdeva bullu pret Livonijas atkritējiem no [[katoļu ticība]]s, pret [[barbari]]em, kas pielūdz „nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus”. == 13. gadsimts == [[Attēls:Kursa Zemgale Līvzeme un Letgale 13. gadsimta sākumā.png|thumb|270px|[[Kursa (valsts)|Kursa]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Līvzeme]] un [[Latgale]] 13. gadsimta sākumā (1854. gada karte).]] * Pēc 1200. gada Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] centās atbrīvot latgaļus no [[Polocka]]s meslu kundzības un atvērt Rīgas tirgotājiem ceļu pa Daugavu. Lai to panāktu, viņam bija jāpakļauj [[Jersikas ķēniņvalsts]], kas bija noslēgusi savienību ar lietuviešu kunigaišiem. * 1201. gadā tika dibināta Rīga. * 1202. gadā abats [[Teoderihs no Turaidas]] pēc [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga izveidoja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]]. * 1203. gadā Polockas kņazs [[Vladimirs Vseslavičs|Valdemārs]] kopā ar Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] un viņa lietuviešu sabiedrotajiem iebruka [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemē]], lai ar varu piedzītu meslus. Polockieši uzbruka Ikšķilei un Salaspilij, bet Jersikas ķēniņš kopā ar leišiem uzbruka Rīgai. * 1204. gadā neveiksmīgs lietuviešu un līvu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. *1205. gadā Rīgā notika teātra izrāde. * 1206. gadā pēc līvu nemiernieku aicinājuma Polockas kņazs atkārtoti kopā ar Jersikas Visvaldi un citiem sabiedrotajiem uzbruka Ikšķilei un Salaspilij. Viņiem piebiedrojušies Turaidas līvi, bet ne [[Tālava]]s letgaļi. Krustnešu karaspēks apspieda Salaspils valdnieka Ako vadīto līvu sacelšanos, kopā ar [[Tērvete (zeme)|Tērvetes]] Viesturu ieņēma Turaidas līvu pili. Līvzeme tika sadalīta starp bīskapu un zobenbrāļiem. * 1207. gadā krustneši ieņēma [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valsti un tās ķēniņš [[Vjačko|Vetseka]] bija spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali, pretī dabūdams pusi no saviem bijušajiem īpašumiem kā lēni. * 1208. gadā kristītie letgaļu valdnieki [[Beverīna]]s [[Tālivaldis]], [[Satekle]]s [[Rūsiņš]] un [[Autine]]s [[Varidots]] izveidoja militāru savienību ar Zobenbrāļu ordeni pret igauņiem. * 1208. gadā lietuvieši sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku. Pēc [[1208. gada Sēlpils aplenkums|Sēlpils aplenkuma]] [[sēļi]] slēdza mieru ar krustnešiem * 1209. gadā, izmantodams par ieganstu Jersikas ķēniņa savienību ar lietuviešiem, kas atkārtoti siroja letgaļu un igauņu zemēs, bīskaps Alberts kopā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilsētu. Pats ķēniņš patvērās savā Dignājas pilī otrpus Daugavai. * 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] piespieda kļūt par [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] [[Vasalis|vasali]], par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Svinīgā ceremonija notika Pētera baznīcas laukumā Rīgā citu bīskapa Alberta pavalstnieku klātbūtnē. Trīs daļas no Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par [[Lēnis|lēni]], bet jau iepriekš krustnešu pusē pārgājušās [[Autīne]]s un [[Cesvaine]]s pavalstis palika [[Bīskaps|bīskapa]] rīcībā. * 1210. gadā neveiksmīgs kuršu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. * 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes. * 1211. gadā tika izveidota [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitula]] [[Klosteris|klostera]] [[skola]] pie [[Rīgas Doms|Rīgas Doma katedrāles]] ar latīņu mācību valodu. * 1212. gadā Jersikas ķēniņa pilī notika Livonijas bīskapa Alberta un [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] Valdemāra tikšanās par turpmāko sadarbību, Polockas kņazs atteicās no meslu tiesībām līvu zemēs, iespējams, arī Koknesē un Jersikas zemēs. * 1213. gadā daļa atņemto Jersikas zemju tika apmainītas un ordenim palika tikai Alene un Autīne. * 1213. gadā zobenbrāļi sagūstīja Jersikas ķēniņa sievastēvu Daugeruti, kas bija devies pie [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņaza]] slēgt savienību pret Livoniju. * 1214. gadā bīskapa Kokneses vācu vasalis Harmūts uzbruka Jersikas pilij un to izlaupīja. * 1224. gadā Jersikas Visvaldis „''lūdza''” atdot [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapam]] savas atlikušās ķēniņvalsts pusi, ko bīskaps Alberts izlēņoja tālāk Ikšķiles bruņiniekam Konrādam. Dzimtas leģenda vēsta, ka Ikšķiles Konrāds apprecējis Visvalža meitu. * 1224. gadā pēc [[Tālava]]s un [[Atzele]]s dalīšanas arī Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene (tagad — [[Baltinavas novads|Baltinavas]], [[Balvu novads|Balvu]], [[Viļakas novads|Viļakas novadi]]) tika [[Livonijas bīskapija]]i. * 1225. gadā vecais Jersikas ķēniņš Visvaldis ieradās Rīgā, lai apsveiktu pāvesta legātu Modenas Vilhelmu. * 1226. gadā atvērās Jura baznīcas skola. * 1230. gadā Rīgas miera līgums ar kuršiem (''Rigensium et Fratrum Militiae compositio cum Curonibus''). Noslēgts starp [[Abava]]s ielejas kuršu ciemu vecākajiem, Rīgas domkapitulu, [[Zobenbrāļi]]em un Rīgas pilsētas rāti. * 1230. gadā Jersikas ķēniņš [[Visvaldis]] savā zemē pie Līksnas upītes atļāvis nodibināt katoļu ticības sludinātāju misiju. * 1236. gadā [[Saules kauja|Saules kaujā]] zemaiši un zemgaļi sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku. * 1237. gadā Livonijas bīskaps netālu no latgaļu [[Asote]]s pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (''Kreutzburg''). * 1239. gadā pēc ķēniņa Visvalža nāves Livonijas bīskaps uzdāvināja Livonijas ordenim pusi no Jersikas pilsnovada ar visiem īpašumiem, kas acīmredzot atradās Latgales dienviddaļā. * 1240.—1242. gadā [[Pleskava]] ar zemēm atradās Ordeņa pārvaldībā. * 1242. gadā pēc [[Ledus kauja]]s ordenis atsacījās no Latgales austrumu daļas [[Lotigola]]s, kuru tas bija ieguvis pēc ķēniņa Visvalža nāves kā viņam lēnī atstāto Jersikas valsts daļu. * 1248. gadā [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] pakļāva [[Lotigola]]s un [[Polocka]]s zemes un par [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] iecēla savu radinieku [[Tautvils|Tautvilu]], bet drīz vien atcēla viņu no amata neuzticības dēļ. Tautvils aizbēga uz Rīgu, kristījās un sabiedrojās ar Livonijas mestru [[Andreass no Felves|Andreasu]], iespējams, ka kļūdams par viņa vasali. * 1253. gadā pēc Mindauga kristīšanās un izlīguma ar Livonijas ordeni Tautvils saņēma atpakaļ Polockas kņazisti kā lēni, bet atteicās no [[Lotigola]]s. * 1255. gadā Rīgas arhibīskapijai piederēja tikai [[Asote]]s, [[Lepene]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pilsnovadi, pārējās Latgales zemes piederēja Livonijas ordenim. * 1256. gadā par nodevību no Lietuvas padzītais kņazs Daumants pārcēlās uz Pleskavu kopā ar vēl 300 ģimenēm. * 1260. gadā žemaiši un kurši [[Durbes kauja|sakāva krustnešus pie Durbes]]. * 1263. gadā [[Nalsene]]s kunigaitis un [[Polockas kņazs]] [[Gerdenis]] pēc Tautivila dēla Konstantīna padzīšanas apstiprināja iepriekš noslēgto līgumu ar Livonijas ordeni, kurā atteicās no [[Lotigola]]s ar Rēznas pili. * 1275. gadā ordeņa mestrs [[Ernsts fon Rasburgs]] (''Ernst von Rassburg''), lai nostiprinātos iekarotajās latgaļu zemēs un kotrolētu tirdzniecības ceļus pa Daugavu, senajā latgaļu Naujenes pilskalnā uzcēla Vec-Daugavpils jeb [[Dinaburgas pils|Dinaburgas pili]] (''Duneburc''). * 1277. gadā lietuviešu kunigaitis [[Traidens]] veselu mēnesi nesekmīgi centās ieņemt Daugavpili. * 1279. gadā [[Cēsu komturi|Cēsu komturejas]] vienība kaujas laukā ieradās ar sarkanbaltsarkanu karogu. * 1279. gadā Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks Traidenis sakāva krustnešu spēkus [[Aizkraukle|Aizkrauklē]]. * 1287. gadā notika zemgaļu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. * 1289. gadā zemgaļi nodedzināja savas pilis un aizgāja uz Lietuvu. * 1290. gadā bez mantiniekiem esošais [[Polockas kņazs]] Konstantīns novēlēja savu kņazisti [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapam]], bet savstarpējo karu dēļ ar ordeni viņš pārdeva šīs tiesības uz Polocku Lietuvas dižkungam. * 1297. gadā sākās [[Livonijas pilsoņu karš]], kas beidzās ar Livonijas ordeņa uzvaru 1330. gadā. == 14. gadsimts == * 1307. gadā dižkungs [[Vītenis]] Polockas kņazisti iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā un lietuvieši pieteica pretenzijas arī uz bijušajām Jersikas ķēniņa zemēm Latgalē. * 1313. gadā Livonijas ordenis atguva lietuviešu nopostīto Vec-Daugavpili ([[Naujene|Naujeni]]). * 1323. gadā Livonijas ordeņa vicemestrs [[Konrāds Ketelhods]] iebruka tajā [[Lotigola]]s daļā, kas atradās Novgorodas pakļautībā. * 1324. gadā [[Novgoroda]]s karaspēks iebruka ordeņa pārvaldītajā Latgales daļā un aizveda gūstā daudz iedzīvotāju. * 1338. gadā pēc kara ar lietuviešiem uz austrumiem no Aiviekstes drīkstēja brīvi tirgoties gan vācieši, gan lietuvieši un krievi. * 1345. gadā Lietuvas dižkunigaitis [[Aļģirds]] kopā ar savu brāli [[Ķēstutis|Ķēstuti]] iebruka [[Zemgale|Zemgalē]], ieņēma [[Tērvetes pilskalns|Tērvetes pili]] un aizdedzināja [[Jelgavas pils|Jelgavas pili]]. * 1346. gadā lietuvieši nopostīja [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pili]]. * 1347. gadā ordeņa mestrs [[Gosvins fon Hērike]] nostiprināja Daugavpils cietoksni ar četriem torņiem. * 1351. gadā [[Melnā nāve|Mēra pandēmija (1346—1353)]] sasniedza Latviju. * 1353. gadā Sv. Pētera baznīcas pārziņā durvis vēra pirmā laicīgā skola — Pētera skola (vēlāk Maurīcija, Morica skola). * 1367. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Frimersheims]] par strīdīgajām teritorijām karoja ar Novgorodas republiku. * 1399. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vennemars fon Brigenejs]] agrākās latgaļu koka pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla [[Ludza]]s pili. Pils atradās pie pašas [[Pleskava]]s republikas robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no ordeņa bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla [[Krasnogorodska]]s cietoksni (''Krasnij Gorodok''). == 15. gadsimts == [[Attēls:Fra Mauro kartes fragments ar Rīgu 15. gadsimta vidū.jpg|thumb|270px|[[Fra Mauro karte]]s fragments ar Rīgu 15. gadsimta vidū.]] [[Attēls:Livonijas ordeņa valsts dienvidu robežas izmaiņas pēc 1422. gada.png|thumb|270px|Livonijas ordeņa valsts dienvidu daļas zaudēšana (iesvītrota) pēc 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas.]] * 1413. gadā pēc [[Jagailis|Jagaiļa]] pavēles [[Betigola|Betigalas]] apkārtnē pie [[Dubīsa]]s upes tika nodzēsta [[Krīvu krīvs|krīvu krīvu]] Svētā uguns. * 1422. gadā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordenis bija spiests atteikties no [[Kursa (valsts)|Kursas]], [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] un [[Sēlija (zeme)|Sēlijas]] dienvidu daļas, kuras iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]i pievienotajā [[Žemaitija|Žemaitijā]]. * 1432. gadā ordeņa mestrs [[Cise fon Rūtenbergs]] karoja Lietuvā. * 1435. gada 1. septembrī Livonijas ordenis tika smagi sakauts [[Pabaiskas kauja|Pabaiskas kaujā]]. * 1435. gada 4. decembrī [[Valka|Valkā]] Livonijas ordenis un tā vasaļi parakstīja „vienu draudzīgu vienošanos” (''eiine fruntliche eyntracht'') ar visiem [[Livonijas Konfederācija]]s partneriem par kopīgu militāru sadarbību. * 1461.—1464. gadā, kad ordeņa mestrs [[Johans fon Mengede]] apcietināja Rīgas arhibīskapu [[Silvestrs Stodevešers|Silvestri]] un izlaupīja viņa zemes, Pleskavas karaspēks okupēja arhibīskapam piederošās [[Atzele]]s austrumu daļu (tagadējo [[Pitalova]]s rajonu). Tās iedzīvotājus vai nu deportēja, vai pārkristīja pareizticībā. * 1478. gadā [[Maskavija]] anektēja Novgorodu un Maskavas lielkņazs [[Ivans III]] pieprasīja [[Livonijas Konfederācija]]i maksāt 13. gadsimta līgumos pieminētos Tērbatas meslus Novgorodai. * 1480. gadā [[Livonijas—Maskavijas kari|Livonijas—Maskavijas kara]] laikā mestrs [[Bernds fon der Borhs]] un Rēzeknes fogts nesekmīgi mēģināja ieņemt Pleskavas kremli. * 1481. gadā Maskavijas karaspēks, ko vadīja lielkņazs Ivans III, iebruka Latgalē, ieņēma Daugavpili un nopostīja Rēzekni un Ludzas pili. * 1491. gadā [[Livonijas ordenis]] aplenca un ieņēma Rīgas pilsētu. * 1493. gada 13. martā ordeņa mestrs [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]] noslēdza miera līgumu ar Maskaviju uz 10 gadiem, kurā krievi atsacījās no okupētajām Latgales zemēm. == 16. gadsimts == [[Attēls:Wolter von Plettenberg (1450-1535).jpg|thumb|160px|[[Valters fon Pletenbergs]], kurš sakāva [[Maskavija]]s armiju [[Kauja pie Smoļinas|kaujā pie Smoļinas]].]] [[Attēls:Livonijas Konfederācijas Latvijas daļa pēc 1525.png|thumb|270px|Livonijas Konfederācijas Latvijas daļa Pletenberga laikā (pēc 1525).]] [[Attēls:LIVONIAE NOVA DESCRIPTIO 1573-1578.jpg|thumb|270px|[[16. gadsimts|16. gadsimta]] Livonijas karte.]] [[Attēls:Livonija 16. gs.jpg|thumb|270px|Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai ([[Zviedru Igaunija]]i).]] [[Attēls:Latvijas teritorija Livonijas kartē pirms 1570.jpg|thumb|270px|Latvijas teritorija Livonijas kartē (pirms 1570).]] * 1501. gada janvārī Livonijas landtāgā Valmierā tika noslēgts aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgums uz 10 gadiem starp Livonijas Konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju. * 1502. gadā pie [[Pleskava]]s [[Livonijas ordenis]] mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] vadībā sakāva [[Maskavija]]s armiju ([[Kauja pie Smoļinas]]). * 1503. gadā parakstīja pamieru ar Maskaviju, ko vairākkārt pagarināja līdz 1558. gadam. * 1515. gadā latviešu zemniekiem aizliedz nēsāt ieročus. * 1521. gadā [[Andreass Knopke]] sāka sludināt [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Rīgas Svētā Pētera baznīcā]]. * 1522. gadā [[Silvestrs Tegetmeijers]] sāka latviski sludināt [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba baznīcā]]. * 1523. gadā sākās [[Svētbilžu grautiņi (Livonija)|svētbilžu grautiņi]] un katoļu garīdzniekus izraidīja no Rīgas. Vidzemē sludināja radikālais [[Melhiors Hofmans]]. Lai novērstu zemnieku nemierus, viņu izraidīja no valsts. * 1524. gadā Sv. Jēkaba baznīcā nodibināja pirmo Rīgas latviešu draudzi. * 1525. gadā [[Lībeka|Lībekā]] iznāca pirmā latviski iespiestā lūgšanu grāmata (nav saglabājusies). * 1525. gadā Vācu ordeņa lielmestrs [[Albrehts Hoencollerns|Albrehts]] pārgāja luterānismā un pasludināja Vācu ordeņa valsti par laicīgu [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]]. Tas lika ordenim ieņemt neitrālu pozīciju reformācijas jautājumos. * 1530. gadā [[Nikolajs Ramms]] pārtulkoja baušļus latviski un sastādīja pirmo garīgo dziesmu krājumu. * 1532. gadā Rīgā alus nesēju un vedēju ģildes sāka rakstīt latviski savu amata locekļu sarakstus. * 1535. gadā Cēsīs mira [[Valters fon Pletenbergs]]. * 1550. gadā sāka pazemināties gada vidējā temperatūra — sākās [[Mazais ledus laikmets]], kas ilga līdz apmēram 1800. gadam. * 1557. gadā Maskavijas cars [[Ivans IV|Jānis Briesmīgais]] pieteica karu [[Livonijas Konfederācija]]i, sākās [[Livonijas karš]]. * 1558. gadā Maskavijas karaspēks ieņēma [[Narva|Narvu]], padevās arī [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksnes cietoksnis]], krievi izpostīja Livonijas austrumu daļu. * 1559. gadā Livonijas ordenis pieņēma [[Lietuvas lielkņaziste]]s protektorātu. * 1559. gadā [[Piltene]]s un [[Sāmsala]]s [[bīskaps]] Minhauzens pārdeva savas valdnieka tiesības [[Dānija]]s karalim [[Frederiks II|Frederikam II]]. Viņš šīs teritorijas uzdāvināja savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|hercogam Magnusam]]. * 1559. gadā Latvijā sākās [[raganu medības]]. * 1560. gadā Ordenis mēģināja apturēt krievu armiju, bet tika sakauts ([[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]]). Sākās zemnieku nemieri Vidzemē un Ziemeļigaunijā (igauņi esot ievēlējuši savu ķēniņu). * 1561. gadā [[Igaunijas bruņniecība]] un [[Tallina|Rēveles]] pilsēta padevās [[Zviedrija]]s karalim [[Ēriks IV|Ērikam XIV]]. Livonijas mestrs [[Gothards Ketlers]] un Rīgas virsbīskaps [[Brandenburgas Vilhelms]] kļūst par [[Lietuvas lielkņaziste]]s vasaļiem. * 1562. gadā Rīgā Livonijas mestrs zvērēja uzticību Lietuvas valdniekam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]], tika parakstīta [[Viļņas ūnija]] starp Lietuvu un Livoniju, kurā dižkungs Sigismunds Augusts Livonijai deva privilēģijas saglabāt ticības brīvību un autonomu iekšējo pārvaldi. Livonija tiesību ziņā tika pielīdzināta 1525. gadā dibinātajai [[Prūsijas hercogiste]]i, piešķirot to lēnī pēdējam ordeņa meistaram [[Gothards Ketlers|Gothardam Ketleram]]. * 1566. gadā tika noslēgta jauna [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]] jeb [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]], pēc līguma noslēgšanas Latvija tika sadalīta divās daļās: [[Rīgas arhibīskapija]]s zemes tika apvienotas ar bijušajām [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa valsts]] [[Daugava]]s labā krasta zemēm vienotā Livonijas hercogistē, ko vēlāk sāka dēvēt par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogisti]], jo Daugavas kreisā krasta zemēs izveidoja autonomu [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]]. * 1569. gadā parakstīta [[Ļubļinas ūnija]] starp Lietuvu un Poliju. * 1570. gadā [[Kurzemes landtāgs]] pieņēma [[Ketlera privilēģijas]] — lēņu muižas kļuva par dzimtmuižām. * 1577. gadā, nevēloties krist Jāņa Briesmīgā rokās, pilī uzspridzinājās Cēsu cietokšņa aizstāvji, tāpat darīja arī [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbenes pils]] aizstāvji. * 1577. gada decembrī apmēram 200 jātnieku un tikpat kājnieku Jāņa Bīriņa vadībā pēkšņā nakts uzbrukumā padzina krievu garnizonu no Cēsīm. * 1581. gadā pēc [[Drohičinas līgums|Drohičinas līguma]] parakstīšanas [[Rīgas brīvpilsēta]] pakļāvās Polijas—Lietuvas karalim [[Stefans Batorijs|Stefanam Batorijam]]. * 1582. gadā [[jezuīti]] [[Pjotrs Skarga]] un [[Johans Vincerijs]] Rīgā atvēra ģimnāziju, kurā mācījās arī latvieši. Sākās [[kontrreformācija]]. * 1582. gadā Stefans Batorijs ieviesa [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]. * 1583. gadā tika izveidota katoļu [[Livonijas bīskapija]] ar centru [[Cēsis|Cēsīs]]. * 1583. gadā Rīgā, [[Jelgava|Jelgavā]] un Tērbatā nodibināja [[Jezuīti|jezuītu]] kolēģijas. Puse Rīgas ostas ienākumu pienācās pilsētai, otra puse — jezuītiem. * 1583. gadā [[Zviedrija]] un Polija—Lietuva kopīgi atspieda [[Krievijas cariste]]s karaspēku uz Krieviju. Krievija un Polija—Lietuva noslēdza [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līgumu]]. * 1584. gadā parādījās pirmais [[dainas|latvju dainu]] pieraksts. * 1584.—1589. notika [[Kalendāra nemieri Rīgā]]. Cīņa par ietekmi starp [[Lielā ģilde (Rīga)|Lielo ģildi]] un [[Mazā ģilde (Rīga)|Mazo ģildi]]. * 1585. gadā pēc [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma kara]] [[Dānija]] atteicās no bijušās [[Kurzemes bīskapija]]s teritorijas par labu Polijai—Lietuvai. * 1585. gadā Viļņā jezuīti nodrukāja [[Katehisms|katķismu]] latviešu valodā. * 1587. gadā līdz ar [[katoļticība|katoļu]] vajāšanu vilni jezuītus no Rīgas padzina, to īpašumus konfiscēja. * 1588. gadā Rīgā [[Nikolajs Mollīns]] iekārtoja grāmatu spiestuvi. * 1591. gadā ar karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III]] pavēli Rīgā tika atjaunota jezuītu kolēģija. == 17. gadsimts == [[Attēls:Latvijas karte no Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus 1613.jpg|thumb|270px|1613. gada Latvijas karte (no ''Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus'').]] [[Attēls:Livonia Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Amsterdam, 1634.jpg|thumb|270px|[[Gerhards Merkators|Gerharda Merkatora]] karte, 1634.]] [[Attēls:Latvijas teritorija 17. gadsimtā.jpg|thumb|270px|Latvijas karte 17. gadsimtā, kurā [[Zviedru Vidzeme]]s latviešu apdzīvotā daļa nosaukta par ''LITLANDIA'' (no {{val|de|Lettland}}).]] [[Attēls:Letten Curlandia Semgallia ap 1640.jpg|thumb|270px|Vidzemes latviešu daļa (''Letten''), [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (''Curlandia Semgal.'') ap 1640. gadu.]] * 1600.—1629. gadā Latvijas teritorijā norisinājās Zviedrijas un Polijas—Lietuvas karš. [[Sigismunds III Vāsa]] bija gan Polijas—Lietuvas, gan Zviedrijas karalis. Hercogs Kārlis (no 1604. gada [[Kārlis IX]]) un zviedru muižniecība sadumpojās pret karali un sāka karu Livonijā. * 1601. gadā zviedrus sakāva pie Kokneses ([[Kokneses kauja]]). * 1605. gadā zviedrus sakāva pie [[Salaspils]] ([[Salaspils kauja]]). Turpmāk notika sīkas lokālas sadursmes. * 1606. gadā sākās mēra epidēmija. * 1611. gadā par Zviedrijas karali kļuva [[Gustavs II Ādolfs]], kurš valdīja līdz 1632. gadam * 1621. gadā [[Rīgas aplenkums (1621)|zviedri ieņēma Rīgu]] un slēdza jezuītu kolēģiju. * 1621. gadā Rīgā sāka darboties pirmā pilsētas ūdensapgādes sūkņu stacija. * 1625. gadā Zviedrija pabeidza iekarot Vidzemi. * 1629. gadā noslēgts [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] līgums. Polijas—Lietuvas pārvaldē palika Livonijas vaivadija ([[Inflantija]]). Zviedrija ieguva Igauniju, Rīgu un Vidzemi līdz [[Aiviekste]]i. * 1629. gadā notika [[Zviedru Vidzeme]]s administratīvās reformas: 1) ģenerālgubernators (civilā un militārā vara); 2) Rīgas gubernators (arī Vidzemē); 3) Ziemeļigaunijas gubernators; 4) Teritoriālā reforma (Rīgas, Cēsu, Tērbatas un [[Pērnava]]s apriņķi); 5) [[Draudžu novadi|Draudžu novadu]] reforma; 6) Tiesu reforma (3 pakāpju tiesa: [[zemes tiesa]], [[pils tiesa]], [[galma tiesa]]). Muižnieki nedrīkstēja sodīt zemniekus stingrāk kā ar 10 pāriem rīkšu. Tika nostiprināta Rīga. Administratīvi izplatīja luterānismu ([[pēriens|miesassodi]], ja negāja uz baznīcu). Bez klaušām bija jāmaksā arī valsts nodevas. * 1630.—1639. gadā notika zemnieku nemieri. * 1632. gadā tika pieņemts Tiesu likums — izbēgušu zemnieku izdošana, „mājas pārmācības” tiesības, policijas vara muižas teritorijā. * 1632. gadā Tērbatā dibināja [[Zviedru Vidzeme]]s universitāti. * 1632. gadā katoļticībā pārgājušais [[Alsungas pils|Alsungas]] muižnieks Johans Ulrihs fon Šverins uzsāka sev padoto [[Alsungas draudzes novads|Alsungas draudzes novada]] luterāņu iedzīvotāju pievēršanu katoļticībai. * 1639. gadā patents, ka ne tikai zemnieki, bet arī kalpi un vaļinieki tika piesaistīti pie muižas novada. * 1640. gadā [[Kurzemes hercogiste]] ieguva [[Tobāgo]] koloniju. * 1642. gadā Kurzemes hercogistes tronī kāpa [[Jēkabs Ketlers]], viņš strauji attīstīja tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību. 17 metāllietuves, 18 kokzāģētavas, 10 vilnas vērptuves, 85 linu austuves, 14 salpetra manufaktūras, 100 darvas dedzinātavas, 30 kaļķu cepļi, 10 stikla manufaktūras, 5 papīra dzirnavas, 2 kuģu būvētavas. * 1649. gadā tika iespiesta „Historia Lettica”. * 1651. gadā Kurzemes hercogiste ieguva [[Gambija]]s koloniju. * 1654.—1660. gadā Livonijas teritorijā notika [[Otrais Ziemeļu karš]] starp Zviedriju un Polijas—Lietuvas valsti. * 1658. gadā zviedru karaspēks izlaupīja Kurzemes hercogisti un sagūstīja hercogu. * 1659. gadā pēc vajāšanām Krievijā, uz Livoniju pārcēlās pirmie vecticībnieki. * 1660. gadā Zviedrija un Polija—Lietuva slēdza mieru [[Oliva|Olivā]] ([[Olivas miers]]). * 1671. gadā Livonijas zemnieki tika galīgi piesaistīti muižai — „[[Vidzemes zemes kārtība]]”. * 1675. gadā Rīgā nodibināja [[Rīgas licejs|Kārļa liceju]], vēlāk — Rīgas Ķeizariskais licejs. * 1680. gadā Zviedrijas karalis sāka atprasīt agrāk izdalītās valsts muižas ([[muižu redukcija]]). Atsavināja 5/6 no muižām. Veidojās muižnieku opozīcija (it sevišķi Livonijā). Uz reducētajām muižām attiecināja [[vaku grāmatas]]. * 1684. gadā Priekulē ar [[Sadedzināšana|sadedzināšanu]] notiesāja vara kalves kalēju — [[Priekules Ikars|Zviedri Johansonu]], kurš vairākas reizes (no 1670. līdz 1684. gadam) lidinājies pa gaisu ar pašdarinātu, deltaplānam līdzīgu aparātu. * 1687. gadā pieņemts likums, ka katrā draudzē jābūt skolai zemnieku bērniem. * 1690. gadā Rīgā pieņēma tirdzniecības reglamentu, kas ierobežoja ārzemnieku iespējas tirgoties. * 1694. gadā par zviedru karaļa apvainošanu notiesāja [[Johans Patkuls|Johanu Patkulu]], taču viņš aizbēga un sāka vērpt intrigas. * 1695.—1697. gadā bija neražas un bada posms. * 1696. gadā ieviesa „Ekonomijas reglamentu” — klaušu un nodevu normas, pārpalikumu varēja brīvi pārdot. * 1700. gadā sākās [[Lielais Ziemeļu karš]]. [[Saksija|Sakšu]] karaspēks mēģināja ieņemt Rīgu. == 18. gadsimts == [[Attēls:Kurzemes_un_Livonijas_hercogistes_1745.jpg|thumb|270px|Kurzemes un Livonijas hercogistu karte ar krieviskajiem vietvārdiem (1745). Sadalītā Latvija parādīta kā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], [[Livonijas hercogiste]] ([[Rīgas guberņa]]) un [[Inflantijas vaivadija|Inflantija]] (ap punktētu robežlīniju iezīmēta [[Polockas vaivadija]]s sastāvā).]] * 1701. gadā zviedri [[Spilves kauja|kaujā pie Spilves]] sakāva Saksijas karaspēku. Pārziemojuši Kurzemes hercogistē, zviedri iebruka Lietuvā, tālāk caur Poliju devās uz Saksiju. * 1704. gadā krievu karaspēks ieņēma Narvu un Tērbatu. * 1709. gadā Krievija piespieda Kurzemes hercogu [[Frīdrihs Vilhelms Ketlers|Fridrihu Vilhelmu]] apprecēt [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameitu [[Anna I|Annu]]. Drīz pēc tam hercogs strauji saslima un nomira. * 1710. gadā krievu armija ieņēma Tallinu un Pērnavu. Visa [[Zviedru Livonija]] un [[Zviedru Igaunija]] nokļuva Krievijas rokās. * 1710. gadā [[Rīgas rāte]] parakstīja pamiera „[[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Akorda punktus]]”, pakļaujoties [[Krievijas cariste]]i * 1711. gadā pēc krievu armijas posta darbiem sākās [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra epidēmija]]. * 1713. gadā tika izveidota [[Rīgas guberņa]]. * 1721. gadā — [[Nīštates miera līgums]] beidza Ziemeļu karu. Vidzemi anektēja [[Krievijas Impērija]]. [[Vācbaltieši|Vācbaltiešu]] aristokrātija ieguva lielākas privilēģijas nekā Zviedru Vidzemes laikā. Nostiprināja autonomiju, atjaunoja [[landtāgs|landtāgu]]. * 1721. gadā Krievija anulēja muižu redukciju un akceptēja 16. gadsimta [[Sigismunda Augusta privilēģija]]s. Pēc kara pieauga labības cenas. * 1716. gadā Rīga konfliktēja ar valdību par karavīru izvietošanu namnieku mājās. [[Pēteris I]] iecēla Rīgas rātei inspektoru. Mainījās preču īpatsvars Rīgas ostā. Lielāku nozīmi ieguva tehniskās kultūras (lini, kaņepes, kokmateriāli). * 1726. gadā [[Kurzemes landtāgs]] pēc hercoga atraitnes Annas uzstājīgas vēlēšanās par Kurzemes hercogu ievēlēja sakšu grāfu [[Saksijas Morics|Moricu]], taču krievu garnizons viņu padzina. * 1727. gadā aizliedza nevāciem iegādāties mājas [[Vecrīga|Rīgas iekšpilsētā]]. * 1730. gadā Kurzemes hercoga atraitne [[Anna I|Anna]] kļuva par Krievijas imperatori, pieauga vācbaltiešu ietekme Pēterburgas galmā. * 1737. gadā par Kurzemes hercogu iecēla [[Ernests Johans Bīrons|Ernestu Bīronu]]. * 1738. gadā sākās [[Brāļu draudze|hernhūtiešu]] kustība Vidzemē. * 1738. gadā Rīgas rāte pavēlēja visiem latviešiem pārdot savas mājas Rīgā, citādi tās atsavinās. * 1739. gadā Baltijas ģenerālgubernators atcēla rātes lēmumu. * 1739. gadā Rīgas rāte aizliedza latviešiem nēsāt „vācu drēbes”. * 1739. gadā Pēterburgā pieņēma „[[Rozeni|Rozena]] deklarāciju”, kas noteica, ka zemnieki ir dzimtcilvēki. Muižnieku domas dalījās — bija ''jauno'' grupējums, kas, apgaismības ietekmēti, vēlējās ko mainīt (Georgs Aizens, Švarcenbergs, Jannaus). * 1740. gadā Bīronu izsūtīja uz Sibīriju (līdz 1762.), un hercogisti pārvaldīja ''Zemes padome''. * 1743. gadā aizliedza [[brāļu draudzes]], taču tās turpināja pulcēties slepeni. * 1757. gadā darbu sāka [[Krāslava]]s katoļu seminārijs. * 1760. gadā [[Aizkraukle]]s muižnieks Šulcs fon Ašerādens deva saviem zemniekiem brīvību. * 1764. gadā [[Katrīna II]] apmeklēja Vidzemi un lika sastādīt tiesiskos aktus. * 1765. gadā ģenerālgubernators [[Džordžs Brauns]] 12. aprīlī izdeva patentu no 11 punktiem, kurus uzdeva atrisināt landtāgam. 5 svarīgākie: 1) ja zemniekam nav parādu, tam jāļauj brīvi rīkoties ar savu kustamo īpašumu; 2) nevar patvarīgi mainīt klaušu apjomu; 3) ierobežot muižnieku tiesu varu; 4) klaušu darbu uzskaite;5) tiesības sūdzēties Bruģa tiesā. — Muižniecība to ignorēja. * 1768. gadā iespieda pirmo žurnālu latviešu valodā — „[[Latviešu ārste]]”. * 1770. gadā tika pasludināta ticības brīvība. * 1772. gadā Krievijas Impērija anektēja Latgali (Pirmā [[Polijas dalīšana]]). * 1775. gadā [[Pēteris Bīrons|hercogs Pēteris]] Jelgavā dibināja ''[[Academia Petrina]].'' * 1785. gadā latviešu mehāniķis — [[Ernests Johans Bīnemanis]] Jelgavā palaida gaisa balonu. * 1795. gadā Krievijas Impērija anektēja Kurzemes un Zemgales hercogisti. * 1798. gadā [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]] apmetās nākamais [[Francijas un Navarras karalis]] [[Luijs XVIII]]. == 19. gadsimts == [[Attēls:Lantkahrte_no_Latweeschu_semmes_1859.jpg|thumb|270px|1859. gada "[[Latvieši|Latviešu zemes]] ''lantkārte''" ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], bet ne [[Vitebskas guberņa]]s latviešu daļa) ar tālaika vietvārdu rakstību.]] [[Attēls:1889. gada Latvijas karte.png|270px|right|thumb|1889. gada Latvijas karte]] [[Attēls:Latvijas - latviešu zemes karte 1911.jpg|270px|right|thumb|Latvijas - latviešu zemes karte (1911).]] * 1802. gadā notika [[Kauguru nemieri]], kuru laikā 17 zemnieki tika ievainoti, bet nemieru vadītājus deportēja uz [[Tjumeņas apgabals|Toboļskas guberņu]] [[Sibīrija|Sibīrijā]]. * 1804. gadā publicēja Kārļa Elferfelda lugu „Tā dzimšanas diena”. * 1804. gadā flāmu aeronauts [[Etjēns Gaspārs Robērs]] (Robertsons) devās lidojumā ar gaisa balonu no Citadeles [[Rīga|Rīgā]] un piezemējās [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]. * 1810. gadā sakarā ar Napoleona armijas uzbrukuma draudiem tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]], kuram bija svarīga loma Krievijas ziemeļaustrumu robežu aizsardzībā. Tā ēku un nostiprinājumu celtniecība turpinājās līdz 1878. gadam. * [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā Napoleona armija ieņēma gandrīz visu Kurzemes guberņu un fomāli atjaunoja [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste|Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogisti]]. Pēc zaudētās [[Iecavas kauja]]s Rīgas militārais gubernators [[Magnuss Gustavs fon Esens]] lika nodedzināt Rīgas priekšpilsētas. * 1817. gadā atcēla dzimtbūšanu Kurzemes guberņā (Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā). *1818. gadā Dikļu muižas Zundas rijā notika pirmā teātra izrāde latviešu valodā — F. Šillera luga „Laupītāji”. * 1819. gadā atcēla dzimtbūšanu Vidzemes guberņā. * 1822. gadā Jelgavā sāka drukāt „[[Latviešu Avīzes]]”. * 1836. gadā caur Daugavpili un Rēzekni izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterpils]] — [[Varšava]]s šoseju (tagad [[Autoceļš A13 (Latvija)|A13]] 163,4 km). * 1837. gada augustā Rīgā ieradās [[Rihards Vāgners]] un līdz 1839. gada jūlijam strādāja par [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Pilsētas teātra]] galveno [[Diriģents|diriģentu]]. * 1839. gadā tika dibināts [[Vidzemes skolotāju seminārs]]. * 1841. gadā Latgalē sākās [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošana]]. * 1858. gadā pabeidza būvēt Vidzemes šoseju (tagad [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]]) līdz [[Pleskava]]i, kur tā savienojās ar Pēterpils — Varšavas šoseju. * 1860. gadā caur Daugavpili un Rēzekni uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas — Varšavas dzelzceļa līniju]]. * 1861. gada 19. februārī tika izdots [[dzimtļaužu brīvlaišana]]s manifests ar tulkojumu latgaliešu izloksnē „''Nulikszonas ap ziemnikim izgojuszym nu dzymtigas pidoreszonas''”, pēc kura Latgales zemnieki ieguva personas brīvību. * 1862. gadā atvēra [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehnikumu]], kur mācības notika vāciski. * 1863. gadā tika uzcelts jaunais [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Rīgas pilsētas teātris]]. * 1865. gadā stājās spēkā pilnīgs [[latīņu druka]]s aizliegums Latgalē. * 1864. gadā Dikļos notika pirmie latviešu Dziedāšanas svētki. * 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] iniciatīvas atvēra jauna tipa [[Ainažu jūrskola|jūrskolu Ainažos]]. * 1865. gadā caur Krustpili, Daugavpili un Krāslavu uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas — Orlas dzelzceļa līniju]]. * 1869. gada 29. janvārī [[Ape|Apē]] nodibināts pūtēju orķestris. * 1873. gadā „[[Dievs, svētī Latviju]]” pirmatskaņojums. * 1875. gadā [[valodu politika Latvijā|pārkrievošanas politikas]] ietvaros sāka ieviest [[krievu valoda]]s mācīšanu draudžu un pagastu skolās. * 1876. gadā sākta elektroenerģijas ražošana [[Bille]]s voiloka fabrikā pie Amatas. * 1879. gadā Rīgā iededzināja pirmo elektrisko apgaismojumu. * 1882. gadā Rīgā sāka darbu zirgu tramvajs. * 1887. gadā Siguldā atklāja pirmo kamaniņu braukšanas trasi Baltijā, bet Rīgā atklāja pirmo velotreku. * 1889. gadā „[[Leitnera velosipēdu fabrika|Leitnera velosipēdu fabrikā]]” izgatavoja pirmo motociklu „Russia”, triciklu un auto ar tādu pašu nosaukumu. * 1890. gadā tika likvidēta Kurzemes un Vidzemes guberņu autonomija, no 1885. līdz 1890. gadam visās valsts uzturētajās skolās pārgāja uz mācībām vienīgi krievu valodā. * 1893. gadā [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku. *1896. gadā Rīgā notiek pirmais publiskais kinoseanss. * 1899. gadā dažādus priekšnesumus, paceļoties gaisa balonā, rādīja [[Ernests Vītols]] ar sievu Margaritu. * 1899. gada septembrī [[Liepāja|Liepājā]] sāka kursēt pirmais elektriskais tramvajs Baltijā. == 20. gadsimts == [[Attēls:Vācijas okupētā Latvija 1918.jpg|thumb|270px|[[Vācijas Impērija]]s [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] okupētā Latvija (1918. gada oktobrī). Parādītas [[Kurzemes Hercogiste|Kurzeme]]s (''Gouv. Libau''), [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas]] (''Gouv. Riga''), kā arī [[Vidzeme]]s dienviddaļas (''LIVLAND'') un [[Latgale]]s (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri.]] [[Attēls:Latvija ar Palangu un Roņu salu Harmsworth 1920.jpg|thumb|270px|Latvijas karte pirms galīgās robežu nospraušanas ar Palangu un Roņu salu, bet bez Ainažiem un Rūjienas (Harmsworth, 1920).]] [[Attēls:Latvia1925physical.jpg|thumb|270px|Latvijas fiziskās ģeogrāfijas karte (1925).]] [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] [[Attēls:Latvijas_ģenerālapgabals_1942._gadā.jpg|thumb|270px|Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942)]] * 1901. gadā Rīgas 700. gadadienas svinības. * 1903. gadā iznāca Jāņa Raiņa „Tālas noskaņas zilā vakarā”. * 1903. gadā Latvijas teritorijā izdota pirmā skaņuplate latviešu valodā. * 1904. gadā caur Krustpili un Rēzekni uzbūvēja [[Ventspils]]-[[Ribinska]]s dzelzceļa līniju. * 1904. gadā atcēla latīņu drukas aizliegumu Latgalē. * 1905. gada janvārī sākās [[1905. gada revolūcija Latvijā]], kas turpinājās līdz 1907. gadam. * 1906. gadā skolu jaunākajās klasēs atļāva mācības [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. * 1909. gadā Teodors Kalups Rīgā atvēra lidmašīnu ražošanas rūpnīcu „Motors”. * 1913. gadā mācības latviešu valodā atkal aizliedza. * 1914. gadā Rīgā notika [[Otrā Krievijas olimpiāde]]. * 1915. gadā [[Pirmais pasaules karš]] spieda Vidzemē un Latgalē apmesties lielai daļai no Kurzemes guberņas bēgļiem. * 1915. gadā pilnīgi visi rūpniecības uzņēmumi tika aizvesti uz Krieviju un [[Ukraina|Ukrainu]]. Līdzi devās arī daudz tehniku apkalpojošo speciālistu. * 1915. gadā sāka veidot latviešu strēlnieku bataljonus. * 1917. gada 9.—10. maijā Rēzeknē notika [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Latgales pārstāvju kongress]], kas lēma par Latgales atkalapvienošanu ar citiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. * 1917. gada septembrī Vidzemē varu pārņēma [[Iskolats]]. * 1917. gada decembrī [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome izdeva rīkojumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no [[Vitebskas guberņa]]s un to pievienošanu [[Vidzemes guberņa]]i. * 1918. gada janvārī Krievijas Satversmes sapulcē Latvija pasludināja savu [[Latvijas autonomijas idejas|autonomiju]]. * 1918. gada februārī visu Latvijas teritoriju ieņēma ķeizariskās [[Vācija]]s armija. * 1918. gada 27. augustā tika parakstīta [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanās]] par Krievijas atteikšanos no Igaunijas un Vidzemes guberņām. * {{dat|1918|11|18||bez}} Latvija pasludināja savu valstisko neatkarību. * 1918. gada decembrī Latviju, izņemot Kurzemes rietumu daļu, ieņēma [[Sarkanā armija]]. [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Liepāja]]s periods. * 1919. gadā darbību sāka „[[VEF|Valsts Elektrotehniskā Fabrika]]”. * 1920. gada janvārī [[Latgales atbrīvošana|Latgali ieņēma Latvijas armija]]. Daugavpils un Krāslavas ieņemšanā piedalījās Polijas armija. * 1920. gada 11. augustā Padomju Krievija [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Rīgas miera līgumā]] ar Latviju atteicās no pretenzijām uz Latgali. * 1920. gadā ar starptautiskās šķīrējtiesas lēmumu [[Valka]]s centru un [[Roņu sala|Roņu salu]] piešķīra Igaunijai. * 1925. gada martā sākās radio pārraides no Kuģu ielas radiotelegrāfa raidītāja. * 1925. gadā sāka darboties lidmašīnu fabrika „[[Christine Backman]]”. * 1927. gadā darbu sāka „Ābrama Leibovica foto radio centrāle” (vēlākā „[[Radiotehnika (zīmols)|RRR]]”). * 1934. gads [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa valsts apvērsums]]. * 1936. gadā VEF sāka būvēt lidmašīnas. * 1937. gadā darbu sāka automobiļu rūpnīca „[[Ford-Vairogs]]”. * 1937. gada 10. novembrī notika pirmā TV pārraide apmēram 500 cilvēku lielai skatītāju grupai Rīgā. * 1939. gadā Latvijā viesojās [[Džons Kenedijs]]. * 1940. gada jūnijā [[Latvijas okupācija (1940)|Latviju okupēja]] Sarkanā armija, bet augustā to inkorporēja [[Padomju Savienība|PSRS]]. Sākās ''baigais gads''. * 1941. gada jūnijā notika Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz [[Gulags|Gulaga]] nometnēm un [[Sibīrija]]s nometinājuma vietām. Pirms tam notika Latvijas armijas virsnieku [[1941. gada jūnija notikumi Litenē|nogalināšana Litenē]]. * 1943. gadā pagrīdē sāka darbu [[Latvijas Centrālā padome|LCP]]. * 1944. gadā no Latvijas tika atdalīti seši [[Abrene]]s apriņķa pagasti un pievienoti [[Krievija]]i. * 1947. gadā Rīgā atklāja pirmo trolejbusu maršrutu. * 1948. gadā [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu svētkiem]] pievienoja Deju svētkus. * 1949. gada martā notika Latvijas iedzīvotāju [[1949. gada marta deportācijas|deportācija]] uz Sibīriju. * 1954. gadā, apvienojot Rīgas eksperimentālo automobiļu fabriku un Rīgas 2. autoremontrūpnīcā izveidoto autobusu virsbūvju rūpnīcu, izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]]. * 1957. gadā notika pēdējā bruņotā [[Mežabrāļi|mežabrāļu]] kauja ar padomju okupācijas karaspēku. * 1959. gadā no amatiem atcēla [[nacionālkomunisti|nacionālkomunistus]] un pastiprinājās [[Latvijas pārkrievošana]]. * 1959. gadā notika pirmie [[Mākslas dienas|Mākslas dienu]] pasākumi. * 1960. gadā VEF sāk ražot „Spīdolu” — pirmo pārnēsājamo tranzistoru radio PSRS. * 1963. gadā aizturēta avioreisa dēļ Rīgā viesojās [[Jurijs Gagarins]]. * 1971. gadā pasaulē izplatīja visas pasaules kompartijām adresētu [[17 latviešu komunistu vēstule|17 Latvijas komunistu vēstuli]] par stāvokli Latvijā. * 1985. gada 20. aprīlī notika pret [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]] vērsts neformālo jaunatnes kustību dalībnieku gājiens Rīgā. * 1986. gadā [[Liepāja|Liepājā]] nodibināja Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupu „[[Helsinki-86]]”. * 1986. gadā notika [[Čatokvas konference Jūrmalā]]. * 1987. gadā notika [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības kluba]] rīkots protesta mītiņš pret [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]]. * 1988. gads notika [[VAK]] rīkota tautas manifestācija [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparkā]]. * 1988. gadā nodibināja [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas fronti]]. * 1989. gadā notika [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] akcija, kur rokās sadevās apmēram 2 miljoni cilvēku, savienojot Viļņu, Rīgu un Tallinu. * 1990. gadā [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību]], kas tika starptautiski atzīta pēc [[Augusta pučs|1991. gada augusta puča]]. * 1993. gada janvārī Latvijai piešķīra [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautisko tālsarunu kodu]] +371. * 1994. gadā no Latvijas izveda pēdējās [[padomju armija]]s daļas. * 1994. gadā LCP beidz savu darbību. * 1995. gada 9. maijā legalizējās pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis — [[Jānis Pīnups]]. == 21. gadsimts == [[Attēls:Latvijas novadi (krāsās).png|thumb|270px|Latvijas novadi un republikas pilsētas pēc 2009. gada reformas.]] * 2001. gada augustā Rīgas 800. gadadienas svinības. * {{dat|2002|5|25||bez}} [[Marija Naumova]] uzvarēja [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. * {{dat|2003|5|23||bez}} Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. * 2003. gada decembrī [[Latvijas futbola izlase]] pirmo reizi kvalificējās [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātam]]. * {{dat|2004|3|29||bez}} Latvija kļuva par [[NATO]] dalībvalsti. * {{dat|2004|5|1||bez}} Latvija iestājās [[Eiropas Savienība]]s sastāvā. * 2007. gadā tika parakstīts Latvijas — Krievijas robežlīgums, kurā tika atzīta 1944. gada robeža. * {{dat|2007|7|8}} [[Valdis Zatlers]] kļuva par [[Latvijas prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]]. * 2008.—2010. gadā globālā [[finanšu krīze]] izraisīja [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|Latvijas finanšu un pārvaldes krīzi]]. * {{dat|2011|5|28||bez}} valsts prezidents [[Valdis Zatlers]] ierosināja [[2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu|referendumu par Saeimas atlaišanu]]. * {{dat|2011|7|8||bez}} [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] kļuva par Latvijas Valsts prezidentu. * {{dat|2011|7|23||bez}} norisinājās referendums par [[10. Saeima]]s atlaišanu. Tā tika atlaista. * 2012. gada 18. februārī notika [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|referendums par grozījumiem Satversmē]], kas paredzēja ieviest [[krievu valoda|krievu valodu]] kā otru valsts valodu valstī. Referendumā tika nobalsots pret šiem grozījumiem. * {{dat|2013|11|21||bez}} Rīgā [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|sagruva lielveikala „Maxima” jumts]], kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki. * 2014. gada 1. janvārī Latvijā tika ieviesta jauna nacionālā valūta, un līdzšinējos [[lati|latus]] nomainīja [[eiro]]. * {{dat|2015|7|8||bez}} [[Raimonds Vējonis]] kļuva par Latvijas prezidentu. * 2017. gadā tika palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. Tas paredzēts kuģu satiksmes kontrolei. * {{dat|2018|9|24||bez}} Romas katoļu pāvests [[Francisks]] viesojās Latvijā. * 2019. gada 8. jūlijā [[Egils Levits]] kļuva par Latvijas Valsts prezidentu. == Skatīt arī == * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas Konfederācija]] * [[Rīgas arhibīskapija]] * [[Pārdaugavas hercogiste]] * [[Zviedru Vidzeme]] * [[Vidzemes guberņa]] * [[Vidzeme]] * [[Latgale]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas vēsture| ]] 6wbeeyvb9ofv8cwf7wwsyshydznwkxj 4509588 4509579 2026-08-19T00:09:04Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-45102-01|~2026-45102-01]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4509520 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vēsture}} '''[[Latvijas vēsture]]s hronoloģija''' aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem [[Latvija]]s teritorijā līdz mūsdienām. == 4. gadsimts pirms mūsu ēras == * 325. gadā p.m.ē. [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] ceļotājs [[Masīlijas Pitejs]] nonācis līdz [[Baltijas jūra]]i un aprakstījis dzintara atradnes. == 1. gadsimts p.m.ē == * 20. gadā p.m.ē. grieķu vēsturnieks un ģeogrāfs [[Strabons]] sarakstīja darbu „Ģeogrāfija” (''Geographica''), kura 17 sējumos bija apkopota aprakstošā cilvēces vēsture un dažādu reģionu ģeogrāfija. == 1. gadsimts == * 98. gadā [[Tacits|Kornēlijs Tacits]] savā grāmatā „[[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām]]” (''De origine, moribus ac situ Germanorum'') aprakstīja arī [[aisti|aistu ciltis]] (''aestorium gentes''). == 2. gadsimts == [[Attēls:1578 Europae Octava Tabula Mercator.jpg|thumb|270px|Viena no senākajām kartēm, kurā attēlota Latvijas teritorija — [[Aleksandrija]]s zinātnieka [[Ptolemajs|Klaudija Ptolemaja]] (ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidotā karte, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''MARE SARMATICVM'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), kuršiem un sēļiem. Apakšā [[Azovas jūra]] (''PALVDES MEOTIDES'') un [[Melnā jūra|Melnās jūras daļa]] (''PONTI EVXINI PARS'') ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās [[Baltkrievija]]s teritorija apzīmēta kā Eiropas [[Sarmati]]ja.]] * [[Ptolemajs|Klaudijs Ptolemajs]] (dzīvojis ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidoja karti, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''mare Sarmaticvm'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), [[kurši]]em, [[sēļi]]em u.c. == 5. gadsimts == * Uzrakstīts kristiešu mūka [[Pauls Orozijs|Paula Orozija]] (''Paulus Orosius'') darbs „Vēsture pret pagāniem” (''Historiae adversum paganos''), kuru 9. gadsimtā savos darbos izmantoja ceļotājs [[Vulfstans no Hedebijas|Vulfstans]]. == 6. gadsimts == * [[Kasiodors]] savā hronikā pieminēja aistu sūtņus, kas pirms 526. gada ieradušies [[Ravenna|Ravennā]] pie ostgotu valdnieka [[Teodorihs|Teodoriha]] ar dzintara dāvanām. * [[Jordāns]] savā [[goti|gotu]] vēstures aprakstā (''De origine actibusque Getarum'' jeb ''Getica'') pieminēja aistus, kas dzīvoja Baltijas jūras („Ģermāņu okeāna”) krastā un savulaik bija pakļauti gotu ķēniņam [[Ermanariks|Ermanarikam]]. == 7. gadsimts == * Pirms 695. gada [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņš]] [[Ivars Vidfamne]] iekaroja „Pilskalnu zemi” ([[Garderīke|Garderīki]]), kuru lokalizē [[Baltijas jūra]]s austrumu krastā un tagadējās ziemeļrietumu [[Krievija]]s teritorijā. == 8. gadsimts == * ~750. gadā notika teiksmainā [[Brovallas kauja]], kurā [[zviedri|zviedru]] ķēniņa pusē cīnījās arī [[kurši]] un [[igauņi]], bet [[dāņi|dāņu]] ķēniņa pusē arī [[līvi]] sava karavadoņa Gēra (''Ger Livicus'') vadībā. == 9. gadsimts == * ~800. gadā [[kurši]] izdzina [[vikingi|vikingu]] tirgotājus no [[Kursa (valsts)|Kursas]] * 854. gadā [[Zviedrijas karaļi|zviedru vikingu kēniņš]] [[Olafs (I)|Olafs]] uzbruka kuršu karaļvalsts pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij (''Seeburg''), ko aizstāvēja apmēram 7000 karavīru ([[Grobiņa|Grobiņas kauja]]). * [[Heimskringla]]s sāgas par svēto Olavu LXXX nodaļā minēts, ka [[Upsāla]]s ķēniņš [[Eriks Anundsons]] 860. gados karojis [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Kursa (valsts)|Kursā]]. * Ap 866.—894. gadu [[sāgas|sāgās]] minētais kuršu vadonis [[Lokers]] (''Loker, Curetum tyrannus'') uzvarēja dāņu vikingus un sagūstīja ķēniņu [[Hadings|Hadingu]], kas pēc atbrīvošanās no gūsta uzbruka [[Daugava]]s ķēniņam Andvanam. Dāņu vikingu ķēniņš [[Frodi]] uzbruka [[kurši|kuršu]] ķēniņa [[Dorno]] (''Curetum rex Dorno'') pilsētai. * 880. gadā [[Anglosakši|anglosakšu]] ceļotājs un tirgotājs [[Vulfstans no Hedebijas]] aprakstīja [[Baltijas jūra]]s dienvidu krasta ģeogrāfiju un pieminēja uz austrumiem dzīvojušās [[Balti|baltu]] ciltis, kas tradicionāli sauktas par [[aisti]]em jeb „austrumniekiem”. Viņu zeme nosaukta par „Austrumu zemi” (''Eastland''), viņu galvenā osta bijusi [[Truso]]. == 10. gadsimts == * ~925. gadā noticis [[Egila sāgas|Egila sāgās]] aprakstīts norvēģu ķēniņa dienestā esošā vikinga [[Egils Skallagrimsons|Egila Skallagrimsona]] karadraudzes sirojums uz [[Kursa (valsts)|Kursu]]. Vikingi ar kuršiem uz pusgadu noslēdza pamieru un tirdzniecības līgumu; kad līguma laiks beidzās, viņi sāka laupīt un Egils kopā ar citiem vikingiem nokļuva gūstā kādā mājā. Viņam izdevās atbrīvoties, un pēc mājas nodedzināšanas viņš ar karadraudzi devās uz Dāniju.<ref>[http://www.historia.lv/raksts/egila-sagu-xlvi-nodala-kas-stasta-par-vikingu-sirojumu-uz-kursu-ap-925gadu Egila sāgu XLVI nodaļa, kas stāsta par vikingu sirojumu uz Kursu ap 925. gadu]</ref> * No 945. līdz 978. gadam [[Norvēģija|norvēģu]] vikingu ķēniņš [[Ragnvalds]] (''Ragnvaldr'') mēģināja pakļaut sev [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Daugavas ūdensceļu]] tagadējās [[Latvija]]s un [[Baltkrievija]]s teritorijā. Vikingi apmetās nocietinātos pilskalnos [[Daugmales pilskalns|Daugmalē]], [[Koknese (valsts)|Koknesē]], [[Jersika (valsts)|Jersikā]], [[Polockas vēsture|Polockā]] un citviet. * 986. gadā islandiešu vikings [[Torvalds Kodransons]] no [[Konstantinopole]]s ķeizara ({{val|is|Miklagarðskeisara}}) Bazileja I saņēma pilnvarojumu [[kristietība]]s izplatīšanai pie [[rūsi|rūsu]] ķēniņiem un pa [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Dņepras—Daugavas ūdensceļu]] devās pie Ragnvalda meitas Ragnhildas, kuras viena no iespējamajām dzīvesvietām esot atradusies tagadējā [[Krāslava]]s pilskalnā.<ref>[http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/56343/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BA%D0%B0 Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона. — С.-Пб.: Брокгауз-Ефрон. 1890—1907.]</ref> * Pirms 1000. gada, kā liecina teksts [[Mervalas rūnu akmens|Mervalas rūnu akmenī]], [[zviedri|zviedru]] vikingi „...bieži burāja uz [[Zemgale (valsts)|Simkalu]] ar bagātiem kuģiem ap [[Kolkasrags|Kolkasragu]]”. == 11. gadsimts == [[Attēls:Tirdzniecības ceļi Latvijā ap 1000. gadu.JPG|thumb|270px|Tirdzniecības ceļi Latvijā ap 1000. gadu ([[Francis Balodis]], 1939).]] * Vikingu sāgā par [[Ingvara sāga|Ingvaru Tālbraucēju]] (''Yngvars saga víðförla'') par aptuveni 1020. gada notikumiem minēts, ka vārdā nenosaukts zemgaļu ķēniņš (''kong'') maksājis meslus zviedru karalim Olavam (''Olof Skötkonung)'' ap 980—1022. * 1041. gadā [[Polockas kņazs|Polockas ķēniņš]] [[Bračislavs Izjaslavičs|Vartilavs]] ([[Eimunda sāga|Eimunda sāgā]]: ''konungr Vartilafr'') savam sabiedrotajam un bijušajam [[Norvēģijas valdnieku uzskaitījums|Norvēģijas vikingu ķēniņam]] Eimundam Hringsonam piešķīra valdīšanā [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemi]] (Сенковский, 1834) vai [[Jersikas ķēniņvalsts|Jersikas ķēniņvalsti]] (Сапунов, 1916).<ref>[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html Эймундова сага. Перевод и примечания О. И. Сенковского в книге: Сенковский О. И. Собр. соч. СПб., 1858, т. 5.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131104161317/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html |date={{dat|2013|11|04||bez}} }} (Skat. 44. komentāru)</ref><ref>[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 Прядь об Эймунде Хрингссоне, перевод Е. А. Рыдзевской, комментарии Т. Н. Джаксон.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304023503/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} (Skat. 48. komentāru)</ref> * Pēc 1050. gada [[Līvzeme|Līvzemē]] un [[Ventava|Ventavā]] karoja zviedru vikingi, par ko liecina [[Vekholmas rūnu akmens]] un [[Šonemas rūnu akmens]]. * 1075. gadā vācu garīdznieks [[Ādams no Brēmenes]] rakstīja, ka [[Kursa (valsts)|Kurzeme]] un citas Baltijas jūras austrumu krasta valstis ir pakļautas [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņa]] virskundzībai. Tur ir ļoti daudz zelta un vislabākie zirgi un tur no visas pasaules dodas ļaudis prasīt viņu dievu pareģojumus, sevišķi no [[Spānija]]s un [[Grieķija]]s ({{val|la|A toto orbe ibi responsa petuntur, maxime ab Hispanis et Graecis}}). Tās iedzīvotāji nav [[kristietība|kristieši]], bet pēc [[Dānijas karaļi|dāņu ķēniņa]] [[Svends II|Svenda II]] pamudinājuma tur atrodas kāda tirgotāja celta baznīca.<ref>[http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210921204844/http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm |date={{dat|2021|09|21||bez}} }}[[Edgars Dunsdorfs]]. Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. Melburna: Austrālijas Latvietis, 1955., 21.lpp.</ref> == 12. gadsimts == [[Attēls:Baltu robežas vēlajā Dzelzs laikmetā.JPG|thumb|270px|Baltu un lībiešu zemju aptuvenās robežas Latvijā, dzelzs laikmeta beigās.]] * 1106. gadā Polockas ķēniņš [[Rogvolods Vseslavičs|Ringvalds]] kopā ar saviem brāļiem devās karagājienā pret [[zemgaļi]]em, kur [[Daugava]]s lejtecē tika sakauts.<ref>В том же 6614 (1106) лете победиша '''зимегола''' Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. — Skat. [http://www.bsu.by/Cache/pdf/362553.pdf БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X — XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. — Мінск: Беларус. навука, 2010. — 410 с. (citāts no 46 lpp.)]{{Novecojusi saite}} (baltkrieviski)</ref> * 1147. gada 13. aprīlī Romas pāvests [[Eugenijs III]] izdeva jaunu krusta karu bullu pret pagāniem aiz vācu zemju robežām, kas pazīstama kā ''Divina dispensatione''. * 1174. gada notikumu sakarā [[Hipatija hronika|Kijivas hronikā]] pieminēta Lučina (iespējams, mūsdienu [[Ludza]]). * 1179. gadā [[Novgorodas kņazs]] Mstislavs Rostislavičs vadīja karagājienu pret „[[Atzele]]s [[čudi]]em”. * 1184. gadā katoļu misionārs [[Meinhards]] uzcēla koka kapelu [[Daugava]]s krastā pie [[Ikšķile]]s ciema. * 1188. gada 1. oktobrī pāvests [[Klements III]] apstiprināja priestera Meinarda iecelšanu par [[Livonijas bīskaps|Līvzemes bīskapu]] ar sēdekli Ikšķilē un piešķīra šo bīskapiju [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskapam]] Hartvigam II. * 1193. gadā Romas pāvests [[Celestīns III]] izsludināja kārtējo krusta karu pret [[Ziemeļeiropa]]s [[pagāni]]em. * 1198. gada 24. jūlijā notika [[1198. gada Kauja pie Rīgas|Kauja pie Rīgas]], kurā tika nogalināts otrais [[Livonijas bīskaps]] [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]]. * 1199. gada 5. oktobrī pāvests [[Inocents III]] izdeva bullu pret Livonijas atkritējiem no [[katoļu ticība]]s, pret [[barbari]]em, kas pielūdz „nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus”. == 13. gadsimts == [[Attēls:Kursa Zemgale Līvzeme un Letgale 13. gadsimta sākumā.png|thumb|270px|[[Kursa (valsts)|Kursa]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Līvzeme]] un [[Latgale]] 13. gadsimta sākumā (1854. gada karte).]] * Pēc 1200. gada Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] centās atbrīvot latgaļus no [[Polocka]]s meslu kundzības un atvērt Rīgas tirgotājiem ceļu pa Daugavu. Lai to panāktu, viņam bija jāpakļauj [[Jersikas ķēniņvalsts]], kas bija noslēgusi savienību ar lietuviešu kunigaišiem. * 1201. gadā tika dibināta Rīga. * 1202. gadā abats [[Teoderihs no Turaidas]] pēc [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga izveidoja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]]. * 1203. gadā Polockas kņazs [[Vladimirs Vseslavičs|Valdemārs]] kopā ar Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] un viņa lietuviešu sabiedrotajiem iebruka [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemē]], lai ar varu piedzītu meslus. Polockieši uzbruka Ikšķilei un Salaspilij, bet Jersikas ķēniņš kopā ar leišiem uzbruka Rīgai. * 1204. gadā neveiksmīgs lietuviešu un līvu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. *1205. gadā Rīgā notika teātra izrāde. * 1206. gadā pēc līvu nemiernieku aicinājuma Polockas kņazs atkārtoti kopā ar Jersikas Visvaldi un citiem sabiedrotajiem uzbruka Ikšķilei un Salaspilij. Viņiem piebiedrojušies Turaidas līvi, bet ne [[Tālava]]s letgaļi. Krustnešu karaspēks apspieda Salaspils valdnieka Ako vadīto līvu sacelšanos, kopā ar [[Tērvete (zeme)|Tērvetes]] Viesturu ieņēma Turaidas līvu pili. Līvzeme tika sadalīta starp bīskapu un zobenbrāļiem. * 1207. gadā krustneši ieņēma [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valsti un tās ķēniņš [[Vjačko|Vetseka]] bija spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali, pretī dabūdams pusi no saviem bijušajiem īpašumiem kā lēni. * 1208. gadā kristītie letgaļu valdnieki [[Beverīna]]s [[Tālivaldis]], [[Satekle]]s [[Rūsiņš]] un [[Autine]]s [[Varidots]] izveidoja militāru savienību ar Zobenbrāļu ordeni pret igauņiem. * 1208. gadā lietuvieši sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku. Pēc [[1208. gada Sēlpils aplenkums|Sēlpils aplenkuma]] [[sēļi]] slēdza mieru ar krustnešiem * 1209. gadā, izmantodams par ieganstu Jersikas ķēniņa savienību ar lietuviešiem, kas atkārtoti siroja letgaļu un igauņu zemēs, bīskaps Alberts kopā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilsētu. Pats ķēniņš patvērās savā Dignājas pilī otrpus Daugavai. * 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] piespieda kļūt par [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] [[Vasalis|vasali]], par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Svinīgā ceremonija notika Pētera baznīcas laukumā Rīgā citu bīskapa Alberta pavalstnieku klātbūtnē. Trīs daļas no Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par [[Lēnis|lēni]], bet jau iepriekš krustnešu pusē pārgājušās [[Autīne]]s un [[Cesvaine]]s pavalstis palika [[Bīskaps|bīskapa]] rīcībā. * 1210. gadā neveiksmīgs kuršu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. * 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes. * 1211. gadā tika izveidota [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitula]] [[Klosteris|klostera]] [[skola]] pie [[Rīgas Doms|Rīgas Doma katedrāles]] ar latīņu mācību valodu. * 1212. gadā Jersikas ķēniņa pilī notika Livonijas bīskapa Alberta un [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] Valdemāra tikšanās par turpmāko sadarbību, Polockas kņazs atteicās no meslu tiesībām līvu zemēs, iespējams, arī Koknesē un Jersikas zemēs. * 1213. gadā daļa atņemto Jersikas zemju tika apmainītas un ordenim palika tikai Alene un Autīne. * 1213. gadā zobenbrāļi sagūstīja Jersikas ķēniņa sievastēvu Daugeruti, kas bija devies pie [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņaza]] slēgt savienību pret Livoniju. * 1214. gadā bīskapa Kokneses vācu vasalis Harmūts uzbruka Jersikas pilij un to izlaupīja. * 1224. gadā Jersikas Visvaldis „''lūdza''” atdot [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapam]] savas atlikušās ķēniņvalsts pusi, ko bīskaps Alberts izlēņoja tālāk Ikšķiles bruņiniekam Konrādam. Dzimtas leģenda vēsta, ka Ikšķiles Konrāds apprecējis Visvalža meitu. * 1224. gadā pēc [[Tālava]]s un [[Atzele]]s dalīšanas arī Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene (tagad — [[Baltinavas novads|Baltinavas]], [[Balvu novads|Balvu]], [[Viļakas novads|Viļakas novadi]]) tika [[Livonijas bīskapija]]i. * 1225. gadā vecais Jersikas ķēniņš Visvaldis ieradās Rīgā, lai apsveiktu pāvesta legātu Modenas Vilhelmu. * 1226. gadā atvērās Jura baznīcas skola. * 1230. gadā Rīgas miera līgums ar kuršiem (''Rigensium et Fratrum Militiae compositio cum Curonibus''). Noslēgts starp [[Abava]]s ielejas kuršu ciemu vecākajiem, Rīgas domkapitulu, [[Zobenbrāļi]]em un Rīgas pilsētas rāti. * 1230. gadā Jersikas ķēniņš [[Visvaldis]] savā zemē pie Līksnas upītes atļāvis nodibināt katoļu ticības sludinātāju misiju. * 1236. gadā [[Saules kauja|Saules kaujā]] zemaiši un zemgaļi sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku. * 1237. gadā Livonijas bīskaps netālu no latgaļu [[Asote]]s pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (''Kreutzburg''). * 1239. gadā pēc ķēniņa Visvalža nāves Livonijas bīskaps uzdāvināja Livonijas ordenim pusi no Jersikas pilsnovada ar visiem īpašumiem, kas acīmredzot atradās Latgales dienviddaļā. * 1240.—1242. gadā [[Pleskava]] ar zemēm atradās Ordeņa pārvaldībā. * 1242. gadā pēc [[Ledus kauja]]s ordenis atsacījās no Latgales austrumu daļas [[Lotigola]]s, kuru tas bija ieguvis pēc ķēniņa Visvalža nāves kā viņam lēnī atstāto Jersikas valsts daļu. * 1248. gadā [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] pakļāva [[Lotigola]]s un [[Polocka]]s zemes un par [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] iecēla savu radinieku [[Tautvils|Tautvilu]], bet drīz vien atcēla viņu no amata neuzticības dēļ. Tautvils aizbēga uz Rīgu, kristījās un sabiedrojās ar Livonijas mestru [[Andreass no Felves|Andreasu]], iespējams, ka kļūdams par viņa vasali. * 1253. gadā pēc Mindauga kristīšanās un izlīguma ar Livonijas ordeni Tautvils saņēma atpakaļ Polockas kņazisti kā lēni, bet atteicās no [[Lotigola]]s. * 1255. gadā Rīgas arhibīskapijai piederēja tikai [[Asote]]s, [[Lepene]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pilsnovadi, pārējās Latgales zemes piederēja Livonijas ordenim. * 1256. gadā par nodevību no Lietuvas padzītais kņazs Daumants pārcēlās uz Pleskavu kopā ar vēl 300 ģimenēm. * 1260. gadā žemaiši un kurši [[Durbes kauja|sakāva krustnešus pie Durbes]]. * 1263. gadā [[Nalsene]]s kunigaitis un [[Polockas kņazs]] [[Gerdenis]] pēc Tautivila dēla Konstantīna padzīšanas apstiprināja iepriekš noslēgto līgumu ar Livonijas ordeni, kurā atteicās no [[Lotigola]]s ar Rēznas pili. * 1275. gadā ordeņa mestrs [[Ernsts fon Rasburgs]] (''Ernst von Rassburg''), lai nostiprinātos iekarotajās latgaļu zemēs un kotrolētu tirdzniecības ceļus pa Daugavu, senajā latgaļu Naujenes pilskalnā uzcēla Vec-Daugavpils jeb [[Dinaburgas pils|Dinaburgas pili]] (''Duneburc''). * 1277. gadā lietuviešu kunigaitis [[Traidens]] veselu mēnesi nesekmīgi centās ieņemt Daugavpili. * 1279. gadā [[Cēsu komturi|Cēsu komturejas]] vienība kaujas laukā ieradās ar sarkanbaltsarkanu karogu. * 1279. gadā Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks Traidenis sakāva krustnešu spēkus [[Aizkraukle|Aizkrauklē]]. * 1287. gadā notika zemgaļu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. * 1289. gadā zemgaļi nodedzināja savas pilis un aizgāja uz Lietuvu. * 1290. gadā bez mantiniekiem esošais [[Polockas kņazs]] Konstantīns novēlēja savu kņazisti [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapam]], bet savstarpējo karu dēļ ar ordeni viņš pārdeva šīs tiesības uz Polocku Lietuvas dižkungam. * 1297. gadā sākās [[Livonijas pilsoņu karš]], kas beidzās ar Livonijas ordeņa uzvaru 1330. gadā. == 14. gadsimts == * 1307. gadā dižkungs [[Vītenis]] Polockas kņazisti iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā un lietuvieši pieteica pretenzijas arī uz bijušajām Jersikas ķēniņa zemēm Latgalē. * 1313. gadā Livonijas ordenis atguva lietuviešu nopostīto Vec-Daugavpili ([[Naujene|Naujeni]]). * 1323. gadā Livonijas ordeņa vicemestrs [[Konrāds Ketelhods]] iebruka tajā [[Lotigola]]s daļā, kas atradās Novgorodas pakļautībā. * 1324. gadā [[Novgoroda]]s karaspēks iebruka ordeņa pārvaldītajā Latgales daļā un aizveda gūstā daudz iedzīvotāju. * 1338. gadā pēc kara ar lietuviešiem uz austrumiem no Aiviekstes drīkstēja brīvi tirgoties gan vācieši, gan lietuvieši un krievi. * 1345. gadā Lietuvas dižkunigaitis [[Aļģirds]] kopā ar savu brāli [[Ķēstutis|Ķēstuti]] iebruka [[Zemgale|Zemgalē]], ieņēma [[Tērvetes pilskalns|Tērvetes pili]] un aizdedzināja [[Jelgavas pils|Jelgavas pili]]. * 1346. gadā lietuvieši nopostīja [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pili]]. * 1347. gadā ordeņa mestrs [[Gosvins fon Hērike]] nostiprināja Daugavpils cietoksni ar četriem torņiem. * 1351. gadā [[Melnā nāve|Mēra pandēmija (1346—1353)]] sasniedza Latviju. * 1353. gadā Sv. Pētera baznīcas pārziņā durvis vēra pirmā laicīgā skola — Pētera skola (vēlāk Maurīcija, Morica skola). * 1367. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Frimersheims]] par strīdīgajām teritorijām karoja ar Novgorodas republiku. * 1399. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vennemars fon Brigenejs]] agrākās latgaļu koka pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla [[Ludza]]s pili. Pils atradās pie pašas [[Pleskava]]s republikas robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no ordeņa bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla [[Krasnogorodska]]s cietoksni (''Krasnij Gorodok''). == 15. gadsimts == [[Attēls:Fra Mauro kartes fragments ar Rīgu 15. gadsimta vidū.jpg|thumb|270px|[[Fra Mauro karte]]s fragments ar Rīgu 15. gadsimta vidū.]] [[Attēls:Livonijas ordeņa valsts dienvidu robežas izmaiņas pēc 1422. gada.png|thumb|270px|Livonijas ordeņa valsts dienvidu daļas zaudēšana (iesvītrota) pēc 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas.]] * 1413. gadā pēc [[Jagailis|Jagaiļa]] pavēles [[Betigola|Betigalas]] apkārtnē pie [[Dubīsa]]s upes tika nodzēsta [[Krīvu krīvs|krīvu krīvu]] Svētā uguns. * 1422. gadā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordenis bija spiests atteikties no [[Kursa (valsts)|Kursas]], [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] un [[Sēlija (zeme)|Sēlijas]] dienvidu daļas, kuras iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]i pievienotajā [[Žemaitija|Žemaitijā]]. * 1432. gadā ordeņa mestrs [[Cise fon Rūtenbergs]] karoja Lietuvā. * 1435. gada 1. septembrī Livonijas ordenis tika smagi sakauts [[Pabaiskas kauja|Pabaiskas kaujā]]. * 1435. gada 4. decembrī [[Valka|Valkā]] Livonijas ordenis un tā vasaļi parakstīja „vienu draudzīgu vienošanos” (''eiine fruntliche eyntracht'') ar visiem [[Livonijas Konfederācija]]s partneriem par kopīgu militāru sadarbību. * 1461.—1464. gadā, kad ordeņa mestrs [[Johans fon Mengede]] apcietināja Rīgas arhibīskapu [[Silvestrs Stodevešers|Silvestri]] un izlaupīja viņa zemes, Pleskavas karaspēks okupēja arhibīskapam piederošās [[Atzele]]s austrumu daļu (tagadējo [[Pitalova]]s rajonu). Tās iedzīvotājus vai nu deportēja, vai pārkristīja pareizticībā. * 1478. gadā [[Maskavija]] anektēja Novgorodu un Maskavas lielkņazs [[Ivans III]] pieprasīja [[Livonijas Konfederācija]]i maksāt 13. gadsimta līgumos pieminētos Tērbatas meslus Novgorodai. * 1480. gadā [[Livonijas—Maskavijas kari|Livonijas—Maskavijas kara]] laikā mestrs [[Bernds fon der Borhs]] un Rēzeknes fogts nesekmīgi mēģināja ieņemt Pleskavas kremli. * 1481. gadā Maskavijas karaspēks, ko vadīja lielkņazs Ivans III, iebruka Latgalē, ieņēma Daugavpili un nopostīja Rēzekni un Ludzas pili. * 1491. gadā [[Livonijas ordenis]] aplenca un ieņēma Rīgas pilsētu. * 1493. gada 13. martā ordeņa mestrs [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]] noslēdza miera līgumu ar Maskaviju uz 10 gadiem, kurā krievi atsacījās no okupētajām Latgales zemēm. == 16. gadsimts == [[Attēls:Wolter von Plettenberg (1450-1535).jpg|thumb|160px|[[Valters fon Pletenbergs]], kurš sakāva [[Maskavija]]s armiju [[Kauja pie Smoļinas|kaujā pie Smoļinas]].]] [[Attēls:Livonijas Konfederācijas Latvijas daļa pēc 1525.png|thumb|270px|Livonijas Konfederācijas Latvijas daļa Pletenberga laikā (pēc 1525).]] [[Attēls:LIVONIAE NOVA DESCRIPTIO 1573-1578.jpg|thumb|270px|[[16. gadsimts|16. gadsimta]] Livonijas karte.]] [[Attēls:Livonija 16. gs.jpg|thumb|270px|Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai ([[Zviedru Igaunija]]i).]] [[Attēls:Latvijas teritorija Livonijas kartē pirms 1570.jpg|thumb|270px|Latvijas teritorija Livonijas kartē (pirms 1570).]] * 1501. gada janvārī Livonijas landtāgā Valmierā tika noslēgts aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgums uz 10 gadiem starp Livonijas Konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju. * 1502. gadā pie [[Pleskava]]s [[Livonijas ordenis]] mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] vadībā sakāva [[Maskavija]]s armiju ([[Kauja pie Smoļinas]]). * 1503. gadā parakstīja pamieru ar Maskaviju, ko vairākkārt pagarināja līdz 1558. gadam. * 1521. gadā [[Andreass Knopke]] sāka sludināt [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Rīgas Svētā Pētera baznīcā]]. * 1522. gadā [[Silvestrs Tegetmeijers]] sāka latviski sludināt [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba baznīcā]]. * 1523. gadā sākās [[Svētbilžu grautiņi (Livonija)|svētbilžu grautiņi]] un katoļu garīdzniekus izraidīja no Rīgas. Vidzemē sludināja radikālais [[Melhiors Hofmans]]. Lai novērstu zemnieku nemierus, viņu izraidīja no valsts. * 1524. gadā Sv. Jēkaba baznīcā nodibināja pirmo Rīgas latviešu draudzi. * 1525. gadā [[Lībeka|Lībekā]] iznāca pirmā latviski iespiestā lūgšanu grāmata (nav saglabājusies). * 1525. gadā Vācu ordeņa lielmestrs [[Albrehts Hoencollerns|Albrehts]] pārgāja luterānismā un pasludināja Vācu ordeņa valsti par laicīgu [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]]. Tas lika ordenim ieņemt neitrālu pozīciju reformācijas jautājumos. * 1530. gadā [[Nikolajs Ramms]] pārtulkoja baušļus latviski un sastādīja pirmo garīgo dziesmu krājumu. * 1532. gadā Rīgā alus nesēju un vedēju ģildes sāka rakstīt latviski savu amata locekļu sarakstus. * 1535. gadā Cēsīs mira [[Valters fon Pletenbergs]]. * 1550. gadā sāka pazemināties gada vidējā temperatūra — sākās [[Mazais ledus laikmets]], kas ilga līdz apmēram 1800. gadam. * 1557. gadā Maskavijas cars [[Ivans IV|Jānis Briesmīgais]] pieteica karu [[Livonijas Konfederācija]]i, sākās [[Livonijas karš]]. * 1558. gadā Maskavijas karaspēks ieņēma [[Narva|Narvu]], padevās arī [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksnes cietoksnis]], krievi izpostīja Livonijas austrumu daļu. * 1559. gadā Livonijas ordenis pieņēma [[Lietuvas lielkņaziste]]s protektorātu. * 1559. gadā [[Piltene]]s un [[Sāmsala]]s [[bīskaps]] Minhauzens pārdeva savas valdnieka tiesības [[Dānija]]s karalim [[Frederiks II|Frederikam II]]. Viņš šīs teritorijas uzdāvināja savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|hercogam Magnusam]]. * 1559. gadā Latvijā sākās [[raganu medības]]. * 1560. gadā Ordenis mēģināja apturēt krievu armiju, bet tika sakauts ([[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]]). Sākās zemnieku nemieri Vidzemē un Ziemeļigaunijā (igauņi esot ievēlējuši savu ķēniņu). * 1561. gadā [[Igaunijas bruņniecība]] un [[Tallina|Rēveles]] pilsēta padevās [[Zviedrija]]s karalim [[Ēriks IV|Ērikam XIV]]. Livonijas mestrs [[Gothards Ketlers]] un Rīgas virsbīskaps [[Brandenburgas Vilhelms]] kļūst par [[Lietuvas lielkņaziste]]s vasaļiem. * 1562. gadā Rīgā Livonijas mestrs zvērēja uzticību Lietuvas valdniekam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]], tika parakstīta [[Viļņas ūnija]] starp Lietuvu un Livoniju, kurā dižkungs Sigismunds Augusts Livonijai deva privilēģijas saglabāt ticības brīvību un autonomu iekšējo pārvaldi. Livonija tiesību ziņā tika pielīdzināta 1525. gadā dibinātajai [[Prūsijas hercogiste]]i, piešķirot to lēnī pēdējam ordeņa meistaram [[Gothards Ketlers|Gothardam Ketleram]]. * 1566. gadā tika noslēgta jauna [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]] jeb [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]], pēc līguma noslēgšanas Latvija tika sadalīta divās daļās: [[Rīgas arhibīskapija]]s zemes tika apvienotas ar bijušajām [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa valsts]] [[Daugava]]s labā krasta zemēm vienotā Livonijas hercogistē, ko vēlāk sāka dēvēt par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogisti]], jo Daugavas kreisā krasta zemēs izveidoja autonomu [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]]. * 1569. gadā parakstīta [[Ļubļinas ūnija]] starp Lietuvu un Poliju. * 1570. gadā [[Kurzemes landtāgs]] pieņēma [[Ketlera privilēģijas]] — lēņu muižas kļuva par dzimtmuižām. * 1577. gadā, nevēloties krist Jāņa Briesmīgā rokās, pilī uzspridzinājās Cēsu cietokšņa aizstāvji, tāpat darīja arī [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbenes pils]] aizstāvji. * 1577. gada decembrī apmēram 200 jātnieku un tikpat kājnieku Jāņa Bīriņa vadībā pēkšņā nakts uzbrukumā padzina krievu garnizonu no Cēsīm. * 1581. gadā pēc [[Drohičinas līgums|Drohičinas līguma]] parakstīšanas [[Rīgas brīvpilsēta]] pakļāvās Polijas—Lietuvas karalim [[Stefans Batorijs|Stefanam Batorijam]]. * 1582. gadā [[jezuīti]] [[Pjotrs Skarga]] un [[Johans Vincerijs]] Rīgā atvēra ģimnāziju, kurā mācījās arī latvieši. Sākās [[kontrreformācija]]. * 1582. gadā Stefans Batorijs ieviesa [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]. * 1583. gadā tika izveidota katoļu [[Livonijas bīskapija]] ar centru [[Cēsis|Cēsīs]]. * 1583. gadā Rīgā, [[Jelgava|Jelgavā]] un Tērbatā nodibināja [[Jezuīti|jezuītu]] kolēģijas. Puse Rīgas ostas ienākumu pienācās pilsētai, otra puse — jezuītiem. * 1583. gadā [[Zviedrija]] un Polija—Lietuva kopīgi atspieda [[Krievijas cariste]]s karaspēku uz Krieviju. Krievija un Polija—Lietuva noslēdza [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līgumu]]. * 1584. gadā parādījās pirmais [[dainas|latvju dainu]] pieraksts. * 1584.—1589. notika [[Kalendāra nemieri Rīgā]]. Cīņa par ietekmi starp [[Lielā ģilde (Rīga)|Lielo ģildi]] un [[Mazā ģilde (Rīga)|Mazo ģildi]]. * 1585. gadā pēc [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma kara]] [[Dānija]] atteicās no bijušās [[Kurzemes bīskapija]]s teritorijas par labu Polijai—Lietuvai. * 1585. gadā Viļņā jezuīti nodrukāja [[Katehisms|katķismu]] latviešu valodā. * 1587. gadā līdz ar [[katoļticība|katoļu]] vajāšanu vilni jezuītus no Rīgas padzina, to īpašumus konfiscēja. * 1588. gadā Rīgā [[Nikolajs Mollīns]] iekārtoja grāmatu spiestuvi. * 1591. gadā ar karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III]] pavēli Rīgā tika atjaunota jezuītu kolēģija. == 17. gadsimts == [[Attēls:Latvijas karte no Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus 1613.jpg|thumb|270px|1613. gada Latvijas karte (no ''Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus'').]] [[Attēls:Livonia Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Amsterdam, 1634.jpg|thumb|270px|[[Gerhards Merkators|Gerharda Merkatora]] karte, 1634.]] [[Attēls:Latvijas teritorija 17. gadsimtā.jpg|thumb|270px|Latvijas karte 17. gadsimtā, kurā [[Zviedru Vidzeme]]s latviešu apdzīvotā daļa nosaukta par ''LITLANDIA'' (no {{val|de|Lettland}}).]] [[Attēls:Letten Curlandia Semgallia ap 1640.jpg|thumb|270px|Vidzemes latviešu daļa (''Letten''), [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (''Curlandia Semgal.'') ap 1640. gadu.]] * 1600.—1629. gadā Latvijas teritorijā norisinājās Zviedrijas un Polijas—Lietuvas karš. [[Sigismunds III Vāsa]] bija gan Polijas—Lietuvas, gan Zviedrijas karalis. Hercogs Kārlis (no 1604. gada [[Kārlis IX]]) un zviedru muižniecība sadumpojās pret karali un sāka karu Livonijā. * 1601. gadā zviedrus sakāva pie Kokneses ([[Kokneses kauja]]). * 1605. gadā zviedrus sakāva pie [[Salaspils]] ([[Salaspils kauja]]). Turpmāk notika sīkas lokālas sadursmes. * 1606. gadā sākās mēra epidēmija. * 1611. gadā par Zviedrijas karali kļuva [[Gustavs II Ādolfs]], kurš valdīja līdz 1632. gadam * 1621. gadā [[Rīgas aplenkums (1621)|zviedri ieņēma Rīgu]] un slēdza jezuītu kolēģiju. * 1621. gadā Rīgā sāka darboties pirmā pilsētas ūdensapgādes sūkņu stacija. * 1625. gadā Zviedrija pabeidza iekarot Vidzemi. * 1629. gadā noslēgts [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] līgums. Polijas—Lietuvas pārvaldē palika Livonijas vaivadija ([[Inflantija]]). Zviedrija ieguva Igauniju, Rīgu un Vidzemi līdz [[Aiviekste]]i. * 1629. gadā notika [[Zviedru Vidzeme]]s administratīvās reformas: 1) ģenerālgubernators (civilā un militārā vara); 2) Rīgas gubernators (arī Vidzemē); 3) Ziemeļigaunijas gubernators; 4) Teritoriālā reforma (Rīgas, Cēsu, Tērbatas un [[Pērnava]]s apriņķi); 5) [[Draudžu novadi|Draudžu novadu]] reforma; 6) Tiesu reforma (3 pakāpju tiesa: [[zemes tiesa]], [[pils tiesa]], [[galma tiesa]]). Muižnieki nedrīkstēja sodīt zemniekus stingrāk kā ar 10 pāriem rīkšu. Tika nostiprināta Rīga. Administratīvi izplatīja luterānismu ([[pēriens|miesassodi]], ja negāja uz baznīcu). Bez klaušām bija jāmaksā arī valsts nodevas. * 1630.—1639. gadā notika zemnieku nemieri. * 1632. gadā tika pieņemts Tiesu likums — izbēgušu zemnieku izdošana, „mājas pārmācības” tiesības, policijas vara muižas teritorijā. * 1632. gadā Tērbatā dibināja [[Zviedru Vidzeme]]s universitāti. * 1632. gadā katoļticībā pārgājušais [[Alsungas pils|Alsungas]] muižnieks Johans Ulrihs fon Šverins uzsāka sev padoto [[Alsungas draudzes novads|Alsungas draudzes novada]] luterāņu iedzīvotāju pievēršanu katoļticībai. * 1639. gadā patents, ka ne tikai zemnieki, bet arī kalpi un vaļinieki tika piesaistīti pie muižas novada. * 1640. gadā [[Kurzemes hercogiste]] ieguva [[Tobāgo]] koloniju. * 1642. gadā Kurzemes hercogistes tronī kāpa [[Jēkabs Ketlers]], viņš strauji attīstīja tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību. 17 metāllietuves, 18 kokzāģētavas, 10 vilnas vērptuves, 85 linu austuves, 14 salpetra manufaktūras, 100 darvas dedzinātavas, 30 kaļķu cepļi, 10 stikla manufaktūras, 5 papīra dzirnavas, 2 kuģu būvētavas. * 1649. gadā tika iespiesta „Historia Lettica”. * 1651. gadā Kurzemes hercogiste ieguva [[Gambija]]s koloniju. * 1654.—1660. gadā Livonijas teritorijā notika [[Otrais Ziemeļu karš]] starp Zviedriju un Polijas—Lietuvas valsti. * 1658. gadā zviedru karaspēks izlaupīja Kurzemes hercogisti un sagūstīja hercogu. * 1659. gadā pēc vajāšanām Krievijā, uz Livoniju pārcēlās pirmie vecticībnieki. * 1660. gadā Zviedrija un Polija—Lietuva slēdza mieru [[Oliva|Olivā]] ([[Olivas miers]]). * 1671. gadā Livonijas zemnieki tika galīgi piesaistīti muižai — „[[Vidzemes zemes kārtība]]”. * 1675. gadā Rīgā nodibināja [[Rīgas licejs|Kārļa liceju]], vēlāk — Rīgas Ķeizariskais licejs. * 1680. gadā Zviedrijas karalis sāka atprasīt agrāk izdalītās valsts muižas ([[muižu redukcija]]). Atsavināja 5/6 no muižām. Veidojās muižnieku opozīcija (it sevišķi Livonijā). Uz reducētajām muižām attiecināja [[vaku grāmatas]]. * 1684. gadā Priekulē ar [[Sadedzināšana|sadedzināšanu]] notiesāja vara kalves kalēju — [[Priekules Ikars|Zviedri Johansonu]], kurš vairākas reizes (no 1670. līdz 1684. gadam) lidinājies pa gaisu ar pašdarinātu, deltaplānam līdzīgu aparātu. * 1687. gadā pieņemts likums, ka katrā draudzē jābūt skolai zemnieku bērniem. * 1690. gadā Rīgā pieņēma tirdzniecības reglamentu, kas ierobežoja ārzemnieku iespējas tirgoties. * 1694. gadā par zviedru karaļa apvainošanu notiesāja [[Johans Patkuls|Johanu Patkulu]], taču viņš aizbēga un sāka vērpt intrigas. * 1695.—1697. gadā bija neražas un bada posms. * 1696. gadā ieviesa „Ekonomijas reglamentu” — klaušu un nodevu normas, pārpalikumu varēja brīvi pārdot. * 1700. gadā sākās [[Lielais Ziemeļu karš]]. [[Saksija|Sakšu]] karaspēks mēģināja ieņemt Rīgu. == 18. gadsimts == [[Attēls:Kurzemes_un_Livonijas_hercogistes_1745.jpg|thumb|270px|Kurzemes un Livonijas hercogistu karte ar krieviskajiem vietvārdiem (1745). Sadalītā Latvija parādīta kā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], [[Livonijas hercogiste]] ([[Rīgas guberņa]]) un [[Inflantijas vaivadija|Inflantija]] (ap punktētu robežlīniju iezīmēta [[Polockas vaivadija]]s sastāvā).]] * 1701. gadā zviedri [[Spilves kauja|kaujā pie Spilves]] sakāva Saksijas karaspēku. Pārziemojuši Kurzemes hercogistē, zviedri iebruka Lietuvā, tālāk caur Poliju devās uz Saksiju. * 1704. gadā krievu karaspēks ieņēma Narvu un Tērbatu. * 1709. gadā Krievija piespieda Kurzemes hercogu [[Frīdrihs Vilhelms Ketlers|Fridrihu Vilhelmu]] apprecēt [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameitu [[Anna I|Annu]]. Drīz pēc tam hercogs strauji saslima un nomira. * 1710. gadā krievu armija ieņēma Tallinu un Pērnavu. Visa [[Zviedru Livonija]] un [[Zviedru Igaunija]] nokļuva Krievijas rokās. * 1710. gadā [[Rīgas rāte]] parakstīja pamiera „[[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Akorda punktus]]”, pakļaujoties [[Krievijas cariste]]i * 1711. gadā pēc krievu armijas posta darbiem sākās [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra epidēmija]]. * 1713. gadā tika izveidota [[Rīgas guberņa]]. * 1721. gadā — [[Nīštates miera līgums]] beidza Ziemeļu karu. Vidzemi anektēja [[Krievijas Impērija]]. [[Vācbaltieši|Vācbaltiešu]] aristokrātija ieguva lielākas privilēģijas nekā Zviedru Vidzemes laikā. Nostiprināja autonomiju, atjaunoja [[landtāgs|landtāgu]]. * 1721. gadā Krievija anulēja muižu redukciju un akceptēja 16. gadsimta [[Sigismunda Augusta privilēģija]]s. Pēc kara pieauga labības cenas. * 1716. gadā Rīga konfliktēja ar valdību par karavīru izvietošanu namnieku mājās. [[Pēteris I]] iecēla Rīgas rātei inspektoru. Mainījās preču īpatsvars Rīgas ostā. Lielāku nozīmi ieguva tehniskās kultūras (lini, kaņepes, kokmateriāli). * 1726. gadā [[Kurzemes landtāgs]] pēc hercoga atraitnes Annas uzstājīgas vēlēšanās par Kurzemes hercogu ievēlēja sakšu grāfu [[Saksijas Morics|Moricu]], taču krievu garnizons viņu padzina. * 1727. gadā aizliedza nevāciem iegādāties mājas [[Vecrīga|Rīgas iekšpilsētā]]. * 1730. gadā Kurzemes hercoga atraitne [[Anna I|Anna]] kļuva par Krievijas imperatori, pieauga vācbaltiešu ietekme Pēterburgas galmā. * 1737. gadā par Kurzemes hercogu iecēla [[Ernests Johans Bīrons|Ernestu Bīronu]]. * 1738. gadā sākās [[Brāļu draudze|hernhūtiešu]] kustība Vidzemē. * 1738. gadā Rīgas rāte pavēlēja visiem latviešiem pārdot savas mājas Rīgā, citādi tās atsavinās. * 1739. gadā Baltijas ģenerālgubernators atcēla rātes lēmumu. * 1739. gadā Rīgas rāte aizliedza latviešiem nēsāt „vācu drēbes”. * 1739. gadā Pēterburgā pieņēma „[[Rozeni|Rozena]] deklarāciju”, kas noteica, ka zemnieki ir dzimtcilvēki. Muižnieku domas dalījās — bija ''jauno'' grupējums, kas, apgaismības ietekmēti, vēlējās ko mainīt (Georgs Aizens, Švarcenbergs, Jannaus). * 1740. gadā Bīronu izsūtīja uz Sibīriju (līdz 1762.), un hercogisti pārvaldīja ''Zemes padome''. * 1743. gadā aizliedza [[brāļu draudzes]], taču tās turpināja pulcēties slepeni. * 1757. gadā darbu sāka [[Krāslava]]s katoļu seminārijs. * 1760. gadā [[Aizkraukle]]s muižnieks Šulcs fon Ašerādens deva saviem zemniekiem brīvību. * 1764. gadā [[Katrīna II]] apmeklēja Vidzemi un lika sastādīt tiesiskos aktus. * 1765. gadā ģenerālgubernators [[Džordžs Brauns]] 12. aprīlī izdeva patentu no 11 punktiem, kurus uzdeva atrisināt landtāgam. 5 svarīgākie: 1) ja zemniekam nav parādu, tam jāļauj brīvi rīkoties ar savu kustamo īpašumu; 2) nevar patvarīgi mainīt klaušu apjomu; 3) ierobežot muižnieku tiesu varu; 4) klaušu darbu uzskaite;5) tiesības sūdzēties Bruģa tiesā. — Muižniecība to ignorēja. * 1768. gadā iespieda pirmo žurnālu latviešu valodā — „[[Latviešu ārste]]”. * 1770. gadā tika pasludināta ticības brīvība. * 1772. gadā Krievijas Impērija anektēja Latgali (Pirmā [[Polijas dalīšana]]). * 1775. gadā [[Pēteris Bīrons|hercogs Pēteris]] Jelgavā dibināja ''[[Academia Petrina]].'' * 1785. gadā latviešu mehāniķis — [[Ernests Johans Bīnemanis]] Jelgavā palaida gaisa balonu. * 1795. gadā Krievijas Impērija anektēja Kurzemes un Zemgales hercogisti. * 1798. gadā [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]] apmetās nākamais [[Francijas un Navarras karalis]] [[Luijs XVIII]]. == 19. gadsimts == [[Attēls:Lantkahrte_no_Latweeschu_semmes_1859.jpg|thumb|270px|1859. gada "[[Latvieši|Latviešu zemes]] ''lantkārte''" ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], bet ne [[Vitebskas guberņa]]s latviešu daļa) ar tālaika vietvārdu rakstību.]] [[Attēls:1889. gada Latvijas karte.png|270px|right|thumb|1889. gada Latvijas karte]] [[Attēls:Latvijas - latviešu zemes karte 1911.jpg|270px|right|thumb|Latvijas - latviešu zemes karte (1911).]] * 1802. gadā notika [[Kauguru nemieri]], kuru laikā 17 zemnieki tika ievainoti, bet nemieru vadītājus deportēja uz [[Tjumeņas apgabals|Toboļskas guberņu]] [[Sibīrija|Sibīrijā]]. * 1804. gadā publicēja Kārļa Elferfelda lugu „Tā dzimšanas diena”. * 1804. gadā flāmu aeronauts [[Etjēns Gaspārs Robērs]] (Robertsons) devās lidojumā ar gaisa balonu no Citadeles [[Rīga|Rīgā]] un piezemējās [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]. * 1810. gadā sakarā ar Napoleona armijas uzbrukuma draudiem tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]], kuram bija svarīga loma Krievijas ziemeļaustrumu robežu aizsardzībā. Tā ēku un nostiprinājumu celtniecība turpinājās līdz 1878. gadam. * [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā Napoleona armija ieņēma gandrīz visu Kurzemes guberņu un fomāli atjaunoja [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste|Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogisti]]. Pēc zaudētās [[Iecavas kauja]]s Rīgas militārais gubernators [[Magnuss Gustavs fon Esens]] lika nodedzināt Rīgas priekšpilsētas. * 1817. gadā atcēla dzimtbūšanu Kurzemes guberņā (Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā). *1818. gadā Dikļu muižas Zundas rijā notika pirmā teātra izrāde latviešu valodā — F. Šillera luga „Laupītāji”. * 1819. gadā atcēla dzimtbūšanu Vidzemes guberņā. * 1822. gadā Jelgavā sāka drukāt „[[Latviešu Avīzes]]”. * 1836. gadā caur Daugavpili un Rēzekni izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterpils]] — [[Varšava]]s šoseju (tagad [[Autoceļš A13 (Latvija)|A13]] 163,4 km). * 1837. gada augustā Rīgā ieradās [[Rihards Vāgners]] un līdz 1839. gada jūlijam strādāja par [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Pilsētas teātra]] galveno [[Diriģents|diriģentu]]. * 1839. gadā tika dibināts [[Vidzemes skolotāju seminārs]]. * 1841. gadā Latgalē sākās [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošana]]. * 1858. gadā pabeidza būvēt Vidzemes šoseju (tagad [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]]) līdz [[Pleskava]]i, kur tā savienojās ar Pēterpils — Varšavas šoseju. * 1860. gadā caur Daugavpili un Rēzekni uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas — Varšavas dzelzceļa līniju]]. * 1861. gada 19. februārī tika izdots [[dzimtļaužu brīvlaišana]]s manifests ar tulkojumu latgaliešu izloksnē „''Nulikszonas ap ziemnikim izgojuszym nu dzymtigas pidoreszonas''”, pēc kura Latgales zemnieki ieguva personas brīvību. * 1862. gadā atvēra [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehnikumu]], kur mācības notika vāciski. * 1863. gadā tika uzcelts jaunais [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Rīgas pilsētas teātris]]. * 1865. gadā stājās spēkā pilnīgs [[latīņu druka]]s aizliegums Latgalē. * 1864. gadā Dikļos notika pirmie latviešu Dziedāšanas svētki. * 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] iniciatīvas atvēra jauna tipa [[Ainažu jūrskola|jūrskolu Ainažos]]. * 1865. gadā caur Krustpili, Daugavpili un Krāslavu uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas — Orlas dzelzceļa līniju]]. * 1869. gada 29. janvārī [[Ape|Apē]] nodibināts pūtēju orķestris. * 1873. gadā „[[Dievs, svētī Latviju]]” pirmatskaņojums. * 1875. gadā [[valodu politika Latvijā|pārkrievošanas politikas]] ietvaros sāka ieviest [[krievu valoda]]s mācīšanu draudžu un pagastu skolās. * 1876. gadā sākta elektroenerģijas ražošana [[Bille]]s voiloka fabrikā pie Amatas. * 1879. gadā Rīgā iededzināja pirmo elektrisko apgaismojumu. * 1882. gadā Rīgā sāka darbu zirgu tramvajs. * 1887. gadā Siguldā atklāja pirmo kamaniņu braukšanas trasi Baltijā, bet Rīgā atklāja pirmo velotreku. * 1889. gadā „[[Leitnera velosipēdu fabrika|Leitnera velosipēdu fabrikā]]” izgatavoja pirmo motociklu „Russia”, triciklu un auto ar tādu pašu nosaukumu. * 1890. gadā tika likvidēta Kurzemes un Vidzemes guberņu autonomija, no 1885. līdz 1890. gadam visās valsts uzturētajās skolās pārgāja uz mācībām vienīgi krievu valodā. * 1893. gadā [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku. *1896. gadā Rīgā notiek pirmais publiskais kinoseanss. * 1899. gadā dažādus priekšnesumus, paceļoties gaisa balonā, rādīja [[Ernests Vītols]] ar sievu Margaritu. * 1899. gada septembrī [[Liepāja|Liepājā]] sāka kursēt pirmais elektriskais tramvajs Baltijā. == 20. gadsimts == [[Attēls:Vācijas okupētā Latvija 1918.jpg|thumb|270px|[[Vācijas Impērija]]s [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] okupētā Latvija (1918. gada oktobrī). Parādītas [[Kurzemes Hercogiste|Kurzeme]]s (''Gouv. Libau''), [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas]] (''Gouv. Riga''), kā arī [[Vidzeme]]s dienviddaļas (''LIVLAND'') un [[Latgale]]s (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri.]] [[Attēls:Latvija ar Palangu un Roņu salu Harmsworth 1920.jpg|thumb|270px|Latvijas karte pirms galīgās robežu nospraušanas ar Palangu un Roņu salu, bet bez Ainažiem un Rūjienas (Harmsworth, 1920).]] [[Attēls:Latvia1925physical.jpg|thumb|270px|Latvijas fiziskās ģeogrāfijas karte (1925).]] [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] [[Attēls:Latvijas_ģenerālapgabals_1942._gadā.jpg|thumb|270px|Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942)]] * 1901. gadā Rīgas 700. gadadienas svinības. * 1903. gadā iznāca Jāņa Raiņa „Tālas noskaņas zilā vakarā”. * 1903. gadā Latvijas teritorijā izdota pirmā skaņuplate latviešu valodā. * 1904. gadā caur Krustpili un Rēzekni uzbūvēja [[Ventspils]]-[[Ribinska]]s dzelzceļa līniju. * 1904. gadā atcēla latīņu drukas aizliegumu Latgalē. * 1905. gada janvārī sākās [[1905. gada revolūcija Latvijā]], kas turpinājās līdz 1907. gadam. * 1906. gadā skolu jaunākajās klasēs atļāva mācības [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. * 1909. gadā Teodors Kalups Rīgā atvēra lidmašīnu ražošanas rūpnīcu „Motors”. * 1913. gadā mācības latviešu valodā atkal aizliedza. * 1914. gadā Rīgā notika [[Otrā Krievijas olimpiāde]]. * 1915. gadā [[Pirmais pasaules karš]] spieda Vidzemē un Latgalē apmesties lielai daļai no Kurzemes guberņas bēgļiem. * 1915. gadā pilnīgi visi rūpniecības uzņēmumi tika aizvesti uz Krieviju un [[Ukraina|Ukrainu]]. Līdzi devās arī daudz tehniku apkalpojošo speciālistu. * 1915. gadā sāka veidot latviešu strēlnieku bataljonus. * 1917. gada 9.—10. maijā Rēzeknē notika [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Latgales pārstāvju kongress]], kas lēma par Latgales atkalapvienošanu ar citiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. * 1917. gada septembrī Vidzemē varu pārņēma [[Iskolats]]. * 1917. gada decembrī [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome izdeva rīkojumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no [[Vitebskas guberņa]]s un to pievienošanu [[Vidzemes guberņa]]i. * 1918. gada janvārī Krievijas Satversmes sapulcē Latvija pasludināja savu [[Latvijas autonomijas idejas|autonomiju]]. * 1918. gada februārī visu Latvijas teritoriju ieņēma ķeizariskās [[Vācija]]s armija. * 1918. gada 27. augustā tika parakstīta [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanās]] par Krievijas atteikšanos no Igaunijas un Vidzemes guberņām. * {{dat|1918|11|18||bez}} Latvija pasludināja savu valstisko neatkarību. * 1918. gada decembrī Latviju, izņemot Kurzemes rietumu daļu, ieņēma [[Sarkanā armija]]. [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Liepāja]]s periods. * 1919. gadā darbību sāka „[[VEF|Valsts Elektrotehniskā Fabrika]]”. * 1920. gada janvārī [[Latgales atbrīvošana|Latgali ieņēma Latvijas armija]]. Daugavpils un Krāslavas ieņemšanā piedalījās Polijas armija. * 1920. gada 11. augustā Padomju Krievija [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Rīgas miera līgumā]] ar Latviju atteicās no pretenzijām uz Latgali. * 1920. gadā ar starptautiskās šķīrējtiesas lēmumu [[Valka]]s centru un [[Roņu sala|Roņu salu]] piešķīra Igaunijai. * 1925. gada martā sākās radio pārraides no Kuģu ielas radiotelegrāfa raidītāja. * 1925. gadā sāka darboties lidmašīnu fabrika „[[Christine Backman]]”. * 1927. gadā darbu sāka „Ābrama Leibovica foto radio centrāle” (vēlākā „[[Radiotehnika (zīmols)|RRR]]”). * 1934. gads [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa valsts apvērsums]]. * 1936. gadā VEF sāka būvēt lidmašīnas. * 1937. gadā darbu sāka automobiļu rūpnīca „[[Ford-Vairogs]]”. * 1937. gada 10. novembrī notika pirmā TV pārraide apmēram 500 cilvēku lielai skatītāju grupai Rīgā. * 1939. gadā Latvijā viesojās [[Džons Kenedijs]]. * 1940. gada jūnijā [[Latvijas okupācija (1940)|Latviju okupēja]] Sarkanā armija, bet augustā to inkorporēja [[Padomju Savienība|PSRS]]. Sākās ''baigais gads''. * 1941. gada jūnijā notika Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz [[Gulags|Gulaga]] nometnēm un [[Sibīrija]]s nometinājuma vietām. Pirms tam notika Latvijas armijas virsnieku [[1941. gada jūnija notikumi Litenē|nogalināšana Litenē]]. * 1943. gadā pagrīdē sāka darbu [[Latvijas Centrālā padome|LCP]]. * 1944. gadā no Latvijas tika atdalīti seši [[Abrene]]s apriņķa pagasti un pievienoti [[Krievija]]i. * 1947. gadā Rīgā atklāja pirmo trolejbusu maršrutu. * 1948. gadā [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu svētkiem]] pievienoja Deju svētkus. * 1949. gada martā notika Latvijas iedzīvotāju [[1949. gada marta deportācijas|deportācija]] uz Sibīriju. * 1954. gadā, apvienojot Rīgas eksperimentālo automobiļu fabriku un Rīgas 2. autoremontrūpnīcā izveidoto autobusu virsbūvju rūpnīcu, izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]]. * 1957. gadā notika pēdējā bruņotā [[Mežabrāļi|mežabrāļu]] kauja ar padomju okupācijas karaspēku. * 1959. gadā no amatiem atcēla [[nacionālkomunisti|nacionālkomunistus]] un pastiprinājās [[Latvijas pārkrievošana]]. * 1959. gadā notika pirmie [[Mākslas dienas|Mākslas dienu]] pasākumi. * 1960. gadā VEF sāk ražot „Spīdolu” — pirmo pārnēsājamo tranzistoru radio PSRS. * 1963. gadā aizturēta avioreisa dēļ Rīgā viesojās [[Jurijs Gagarins]]. * 1971. gadā pasaulē izplatīja visas pasaules kompartijām adresētu [[17 latviešu komunistu vēstule|17 Latvijas komunistu vēstuli]] par stāvokli Latvijā. * 1985. gada 20. aprīlī notika pret [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]] vērsts neformālo jaunatnes kustību dalībnieku gājiens Rīgā. * 1986. gadā [[Liepāja|Liepājā]] nodibināja Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupu „[[Helsinki-86]]”. * 1986. gadā notika [[Čatokvas konference Jūrmalā]]. * 1987. gadā notika [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības kluba]] rīkots protesta mītiņš pret [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]]. * 1988. gads notika [[VAK]] rīkota tautas manifestācija [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparkā]]. * 1988. gadā nodibināja [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas fronti]]. * 1989. gadā notika [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] akcija, kur rokās sadevās apmēram 2 miljoni cilvēku, savienojot Viļņu, Rīgu un Tallinu. * 1990. gadā [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību]], kas tika starptautiski atzīta pēc [[Augusta pučs|1991. gada augusta puča]]. * 1993. gada janvārī Latvijai piešķīra [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautisko tālsarunu kodu]] +371. * 1994. gadā no Latvijas izveda pēdējās [[padomju armija]]s daļas. * 1994. gadā LCP beidz savu darbību. * 1995. gada 9. maijā legalizējās pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis — [[Jānis Pīnups]]. == 21. gadsimts == [[Attēls:Latvijas novadi (krāsās).png|thumb|270px|Latvijas novadi un republikas pilsētas pēc 2009. gada reformas.]] * 2001. gada augustā Rīgas 800. gadadienas svinības. * {{dat|2002|5|25||bez}} [[Marija Naumova]] uzvarēja [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. * {{dat|2003|5|23||bez}} Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. * 2003. gada decembrī [[Latvijas futbola izlase]] pirmo reizi kvalificējās [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātam]]. * {{dat|2004|3|29||bez}} Latvija kļuva par [[NATO]] dalībvalsti. * {{dat|2004|5|1||bez}} Latvija iestājās [[Eiropas Savienība]]s sastāvā. * 2007. gadā tika parakstīts Latvijas — Krievijas robežlīgums, kurā tika atzīta 1944. gada robeža. * {{dat|2007|7|8}} [[Valdis Zatlers]] kļuva par [[Latvijas prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]]. * 2008.—2010. gadā globālā [[finanšu krīze]] izraisīja [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|Latvijas finanšu un pārvaldes krīzi]]. * {{dat|2011|5|28||bez}} valsts prezidents [[Valdis Zatlers]] ierosināja [[2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu|referendumu par Saeimas atlaišanu]]. * {{dat|2011|7|8||bez}} [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] kļuva par Latvijas Valsts prezidentu. * {{dat|2011|7|23||bez}} norisinājās referendums par [[10. Saeima]]s atlaišanu. Tā tika atlaista. * 2012. gada 18. februārī notika [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|referendums par grozījumiem Satversmē]], kas paredzēja ieviest [[krievu valoda|krievu valodu]] kā otru valsts valodu valstī. Referendumā tika nobalsots pret šiem grozījumiem. * {{dat|2013|11|21||bez}} Rīgā [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|sagruva lielveikala „Maxima” jumts]], kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki. * 2014. gada 1. janvārī Latvijā tika ieviesta jauna nacionālā valūta, un līdzšinējos [[lati|latus]] nomainīja [[eiro]]. * {{dat|2015|7|8||bez}} [[Raimonds Vējonis]] kļuva par Latvijas prezidentu. * 2017. gadā tika palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. Tas paredzēts kuģu satiksmes kontrolei. * {{dat|2018|9|24||bez}} Romas katoļu pāvests [[Francisks]] viesojās Latvijā. * 2019. gada 8. jūlijā [[Egils Levits]] kļuva par Latvijas Valsts prezidentu. == Skatīt arī == * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas Konfederācija]] * [[Rīgas arhibīskapija]] * [[Pārdaugavas hercogiste]] * [[Zviedru Vidzeme]] * [[Vidzemes guberņa]] * [[Vidzeme]] * [[Latgale]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas vēsture| ]] 83761c0rv7zbw224ygne8sdrxj839p3 4509703 4509588 2026-08-19T07:19:31Z Lasks 38532 /* 21. gadsimts */ 4509703 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vēsture}} '''[[Latvijas vēsture]]s hronoloģija''' aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem [[Latvija]]s teritorijā līdz mūsdienām. == 4. gadsimts pirms mūsu ēras == * 325. gadā p.m.ē. [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] ceļotājs [[Masīlijas Pitejs]] nonācis līdz [[Baltijas jūra]]i un aprakstījis dzintara atradnes. == 1. gadsimts p.m.ē == * 20. gadā p.m.ē. grieķu vēsturnieks un ģeogrāfs [[Strabons]] sarakstīja darbu „Ģeogrāfija” (''Geographica''), kura 17 sējumos bija apkopota aprakstošā cilvēces vēsture un dažādu reģionu ģeogrāfija. == 1. gadsimts == * 98. gadā [[Tacits|Kornēlijs Tacits]] savā grāmatā „[[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām]]” (''De origine, moribus ac situ Germanorum'') aprakstīja arī [[aisti|aistu ciltis]] (''aestorium gentes''). == 2. gadsimts == [[Attēls:1578 Europae Octava Tabula Mercator.jpg|thumb|270px|Viena no senākajām kartēm, kurā attēlota Latvijas teritorija — [[Aleksandrija]]s zinātnieka [[Ptolemajs|Klaudija Ptolemaja]] (ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidotā karte, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''MARE SARMATICVM'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), kuršiem un sēļiem. Apakšā [[Azovas jūra]] (''PALVDES MEOTIDES'') un [[Melnā jūra|Melnās jūras daļa]] (''PONTI EVXINI PARS'') ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās [[Baltkrievija]]s teritorija apzīmēta kā Eiropas [[Sarmati]]ja.]] * [[Ptolemajs|Klaudijs Ptolemajs]] (dzīvojis ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidoja karti, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''mare Sarmaticvm'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), [[kurši]]em, [[sēļi]]em u.c. == 5. gadsimts == * Uzrakstīts kristiešu mūka [[Pauls Orozijs|Paula Orozija]] (''Paulus Orosius'') darbs „Vēsture pret pagāniem” (''Historiae adversum paganos''), kuru 9. gadsimtā savos darbos izmantoja ceļotājs [[Vulfstans no Hedebijas|Vulfstans]]. == 6. gadsimts == * [[Kasiodors]] savā hronikā pieminēja aistu sūtņus, kas pirms 526. gada ieradušies [[Ravenna|Ravennā]] pie ostgotu valdnieka [[Teodorihs|Teodoriha]] ar dzintara dāvanām. * [[Jordāns]] savā [[goti|gotu]] vēstures aprakstā (''De origine actibusque Getarum'' jeb ''Getica'') pieminēja aistus, kas dzīvoja Baltijas jūras („Ģermāņu okeāna”) krastā un savulaik bija pakļauti gotu ķēniņam [[Ermanariks|Ermanarikam]]. == 7. gadsimts == * Pirms 695. gada [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņš]] [[Ivars Vidfamne]] iekaroja „Pilskalnu zemi” ([[Garderīke|Garderīki]]), kuru lokalizē [[Baltijas jūra]]s austrumu krastā un tagadējās ziemeļrietumu [[Krievija]]s teritorijā. == 8. gadsimts == * ~750. gadā notika teiksmainā [[Brovallas kauja]], kurā [[zviedri|zviedru]] ķēniņa pusē cīnījās arī [[kurši]] un [[igauņi]], bet [[dāņi|dāņu]] ķēniņa pusē arī [[līvi]] sava karavadoņa Gēra (''Ger Livicus'') vadībā. == 9. gadsimts == * ~800. gadā [[kurši]] izdzina [[vikingi|vikingu]] tirgotājus no [[Kursa (valsts)|Kursas]] * 854. gadā [[Zviedrijas karaļi|zviedru vikingu kēniņš]] [[Olafs (I)|Olafs]] uzbruka kuršu karaļvalsts pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij (''Seeburg''), ko aizstāvēja apmēram 7000 karavīru ([[Grobiņa|Grobiņas kauja]]). * [[Heimskringla]]s sāgas par svēto Olavu LXXX nodaļā minēts, ka [[Upsāla]]s ķēniņš [[Eriks Anundsons]] 860. gados karojis [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Kursa (valsts)|Kursā]]. * Ap 866.—894. gadu [[sāgas|sāgās]] minētais kuršu vadonis [[Lokers]] (''Loker, Curetum tyrannus'') uzvarēja dāņu vikingus un sagūstīja ķēniņu [[Hadings|Hadingu]], kas pēc atbrīvošanās no gūsta uzbruka [[Daugava]]s ķēniņam Andvanam. Dāņu vikingu ķēniņš [[Frodi]] uzbruka [[kurši|kuršu]] ķēniņa [[Dorno]] (''Curetum rex Dorno'') pilsētai. * 880. gadā [[Anglosakši|anglosakšu]] ceļotājs un tirgotājs [[Vulfstans no Hedebijas]] aprakstīja [[Baltijas jūra]]s dienvidu krasta ģeogrāfiju un pieminēja uz austrumiem dzīvojušās [[Balti|baltu]] ciltis, kas tradicionāli sauktas par [[aisti]]em jeb „austrumniekiem”. Viņu zeme nosaukta par „Austrumu zemi” (''Eastland''), viņu galvenā osta bijusi [[Truso]]. == 10. gadsimts == * ~925. gadā noticis [[Egila sāgas|Egila sāgās]] aprakstīts norvēģu ķēniņa dienestā esošā vikinga [[Egils Skallagrimsons|Egila Skallagrimsona]] karadraudzes sirojums uz [[Kursa (valsts)|Kursu]]. Vikingi ar kuršiem uz pusgadu noslēdza pamieru un tirdzniecības līgumu; kad līguma laiks beidzās, viņi sāka laupīt un Egils kopā ar citiem vikingiem nokļuva gūstā kādā mājā. Viņam izdevās atbrīvoties, un pēc mājas nodedzināšanas viņš ar karadraudzi devās uz Dāniju.<ref>[http://www.historia.lv/raksts/egila-sagu-xlvi-nodala-kas-stasta-par-vikingu-sirojumu-uz-kursu-ap-925gadu Egila sāgu XLVI nodaļa, kas stāsta par vikingu sirojumu uz Kursu ap 925. gadu]</ref> * No 945. līdz 978. gadam [[Norvēģija|norvēģu]] vikingu ķēniņš [[Ragnvalds]] (''Ragnvaldr'') mēģināja pakļaut sev [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Daugavas ūdensceļu]] tagadējās [[Latvija]]s un [[Baltkrievija]]s teritorijā. Vikingi apmetās nocietinātos pilskalnos [[Daugmales pilskalns|Daugmalē]], [[Koknese (valsts)|Koknesē]], [[Jersika (valsts)|Jersikā]], [[Polockas vēsture|Polockā]] un citviet. * 986. gadā islandiešu vikings [[Torvalds Kodransons]] no [[Konstantinopole]]s ķeizara ({{val|is|Miklagarðskeisara}}) Bazileja I saņēma pilnvarojumu [[kristietība]]s izplatīšanai pie [[rūsi|rūsu]] ķēniņiem un pa [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Dņepras—Daugavas ūdensceļu]] devās pie Ragnvalda meitas Ragnhildas, kuras viena no iespējamajām dzīvesvietām esot atradusies tagadējā [[Krāslava]]s pilskalnā.<ref>[http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/56343/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BA%D0%B0 Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона. — С.-Пб.: Брокгауз-Ефрон. 1890—1907.]</ref> * Pirms 1000. gada, kā liecina teksts [[Mervalas rūnu akmens|Mervalas rūnu akmenī]], [[zviedri|zviedru]] vikingi „...bieži burāja uz [[Zemgale (valsts)|Simkalu]] ar bagātiem kuģiem ap [[Kolkasrags|Kolkasragu]]”. == 11. gadsimts == [[Attēls:Tirdzniecības ceļi Latvijā ap 1000. gadu.JPG|thumb|270px|Tirdzniecības ceļi Latvijā ap 1000. gadu ([[Francis Balodis]], 1939).]] * Vikingu sāgā par [[Ingvara sāga|Ingvaru Tālbraucēju]] (''Yngvars saga víðförla'') par aptuveni 1020. gada notikumiem minēts, ka vārdā nenosaukts zemgaļu ķēniņš (''kong'') maksājis meslus zviedru karalim Olavam (''Olof Skötkonung)'' ap 980—1022. * 1041. gadā [[Polockas kņazs|Polockas ķēniņš]] [[Bračislavs Izjaslavičs|Vartilavs]] ([[Eimunda sāga|Eimunda sāgā]]: ''konungr Vartilafr'') savam sabiedrotajam un bijušajam [[Norvēģijas valdnieku uzskaitījums|Norvēģijas vikingu ķēniņam]] Eimundam Hringsonam piešķīra valdīšanā [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemi]] (Сенковский, 1834) vai [[Jersikas ķēniņvalsts|Jersikas ķēniņvalsti]] (Сапунов, 1916).<ref>[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html Эймундова сага. Перевод и примечания О. И. Сенковского в книге: Сенковский О. И. Собр. соч. СПб., 1858, т. 5.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131104161317/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html |date={{dat|2013|11|04||bez}} }} (Skat. 44. komentāru)</ref><ref>[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 Прядь об Эймунде Хрингссоне, перевод Е. А. Рыдзевской, комментарии Т. Н. Джаксон.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304023503/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} (Skat. 48. komentāru)</ref> * Pēc 1050. gada [[Līvzeme|Līvzemē]] un [[Ventava|Ventavā]] karoja zviedru vikingi, par ko liecina [[Vekholmas rūnu akmens]] un [[Šonemas rūnu akmens]]. * 1075. gadā vācu garīdznieks [[Ādams no Brēmenes]] rakstīja, ka [[Kursa (valsts)|Kurzeme]] un citas Baltijas jūras austrumu krasta valstis ir pakļautas [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņa]] virskundzībai. Tur ir ļoti daudz zelta un vislabākie zirgi un tur no visas pasaules dodas ļaudis prasīt viņu dievu pareģojumus, sevišķi no [[Spānija]]s un [[Grieķija]]s ({{val|la|A toto orbe ibi responsa petuntur, maxime ab Hispanis et Graecis}}). Tās iedzīvotāji nav [[kristietība|kristieši]], bet pēc [[Dānijas karaļi|dāņu ķēniņa]] [[Svends II|Svenda II]] pamudinājuma tur atrodas kāda tirgotāja celta baznīca.<ref>[http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210921204844/http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm |date={{dat|2021|09|21||bez}} }}[[Edgars Dunsdorfs]]. Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. Melburna: Austrālijas Latvietis, 1955., 21.lpp.</ref> == 12. gadsimts == [[Attēls:Baltu robežas vēlajā Dzelzs laikmetā.JPG|thumb|270px|Baltu un lībiešu zemju aptuvenās robežas Latvijā, dzelzs laikmeta beigās.]] * 1106. gadā Polockas ķēniņš [[Rogvolods Vseslavičs|Ringvalds]] kopā ar saviem brāļiem devās karagājienā pret [[zemgaļi]]em, kur [[Daugava]]s lejtecē tika sakauts.<ref>В том же 6614 (1106) лете победиша '''зимегола''' Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. — Skat. [http://www.bsu.by/Cache/pdf/362553.pdf БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X — XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. — Мінск: Беларус. навука, 2010. — 410 с. (citāts no 46 lpp.)]{{Novecojusi saite}} (baltkrieviski)</ref> * 1147. gada 13. aprīlī Romas pāvests [[Eugenijs III]] izdeva jaunu krusta karu bullu pret pagāniem aiz vācu zemju robežām, kas pazīstama kā ''Divina dispensatione''. * 1174. gada notikumu sakarā [[Hipatija hronika|Kijivas hronikā]] pieminēta Lučina (iespējams, mūsdienu [[Ludza]]). * 1179. gadā [[Novgorodas kņazs]] Mstislavs Rostislavičs vadīja karagājienu pret „[[Atzele]]s [[čudi]]em”. * 1184. gadā katoļu misionārs [[Meinhards]] uzcēla koka kapelu [[Daugava]]s krastā pie [[Ikšķile]]s ciema. * 1188. gada 1. oktobrī pāvests [[Klements III]] apstiprināja priestera Meinarda iecelšanu par [[Livonijas bīskaps|Līvzemes bīskapu]] ar sēdekli Ikšķilē un piešķīra šo bīskapiju [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskapam]] Hartvigam II. * 1193. gadā Romas pāvests [[Celestīns III]] izsludināja kārtējo krusta karu pret [[Ziemeļeiropa]]s [[pagāni]]em. * 1198. gada 24. jūlijā notika [[1198. gada Kauja pie Rīgas|Kauja pie Rīgas]], kurā tika nogalināts otrais [[Livonijas bīskaps]] [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]]. * 1199. gada 5. oktobrī pāvests [[Inocents III]] izdeva bullu pret Livonijas atkritējiem no [[katoļu ticība]]s, pret [[barbari]]em, kas pielūdz „nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus”. == 13. gadsimts == [[Attēls:Kursa Zemgale Līvzeme un Letgale 13. gadsimta sākumā.png|thumb|270px|[[Kursa (valsts)|Kursa]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Līvzeme]] un [[Latgale]] 13. gadsimta sākumā (1854. gada karte).]] * Pēc 1200. gada Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] centās atbrīvot latgaļus no [[Polocka]]s meslu kundzības un atvērt Rīgas tirgotājiem ceļu pa Daugavu. Lai to panāktu, viņam bija jāpakļauj [[Jersikas ķēniņvalsts]], kas bija noslēgusi savienību ar lietuviešu kunigaišiem. * 1201. gadā tika dibināta Rīga. * 1202. gadā abats [[Teoderihs no Turaidas]] pēc [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga izveidoja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]]. * 1203. gadā Polockas kņazs [[Vladimirs Vseslavičs|Valdemārs]] kopā ar Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] un viņa lietuviešu sabiedrotajiem iebruka [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemē]], lai ar varu piedzītu meslus. Polockieši uzbruka Ikšķilei un Salaspilij, bet Jersikas ķēniņš kopā ar leišiem uzbruka Rīgai. * 1204. gadā neveiksmīgs lietuviešu un līvu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. *1205. gadā Rīgā notika teātra izrāde. * 1206. gadā pēc līvu nemiernieku aicinājuma Polockas kņazs atkārtoti kopā ar Jersikas Visvaldi un citiem sabiedrotajiem uzbruka Ikšķilei un Salaspilij. Viņiem piebiedrojušies Turaidas līvi, bet ne [[Tālava]]s letgaļi. Krustnešu karaspēks apspieda Salaspils valdnieka Ako vadīto līvu sacelšanos, kopā ar [[Tērvete (zeme)|Tērvetes]] Viesturu ieņēma Turaidas līvu pili. Līvzeme tika sadalīta starp bīskapu un zobenbrāļiem. * 1207. gadā krustneši ieņēma [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valsti un tās ķēniņš [[Vjačko|Vetseka]] bija spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali, pretī dabūdams pusi no saviem bijušajiem īpašumiem kā lēni. * 1208. gadā kristītie letgaļu valdnieki [[Beverīna]]s [[Tālivaldis]], [[Satekle]]s [[Rūsiņš]] un [[Autine]]s [[Varidots]] izveidoja militāru savienību ar Zobenbrāļu ordeni pret igauņiem. * 1208. gadā lietuvieši sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku. Pēc [[1208. gada Sēlpils aplenkums|Sēlpils aplenkuma]] [[sēļi]] slēdza mieru ar krustnešiem * 1209. gadā, izmantodams par ieganstu Jersikas ķēniņa savienību ar lietuviešiem, kas atkārtoti siroja letgaļu un igauņu zemēs, bīskaps Alberts kopā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilsētu. Pats ķēniņš patvērās savā Dignājas pilī otrpus Daugavai. * 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] piespieda kļūt par [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] [[Vasalis|vasali]], par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Svinīgā ceremonija notika Pētera baznīcas laukumā Rīgā citu bīskapa Alberta pavalstnieku klātbūtnē. Trīs daļas no Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par [[Lēnis|lēni]], bet jau iepriekš krustnešu pusē pārgājušās [[Autīne]]s un [[Cesvaine]]s pavalstis palika [[Bīskaps|bīskapa]] rīcībā. * 1210. gadā neveiksmīgs kuršu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. * 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes. * 1211. gadā tika izveidota [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitula]] [[Klosteris|klostera]] [[skola]] pie [[Rīgas Doms|Rīgas Doma katedrāles]] ar latīņu mācību valodu. * 1212. gadā Jersikas ķēniņa pilī notika Livonijas bīskapa Alberta un [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] Valdemāra tikšanās par turpmāko sadarbību, Polockas kņazs atteicās no meslu tiesībām līvu zemēs, iespējams, arī Koknesē un Jersikas zemēs. * 1213. gadā daļa atņemto Jersikas zemju tika apmainītas un ordenim palika tikai Alene un Autīne. * 1213. gadā zobenbrāļi sagūstīja Jersikas ķēniņa sievastēvu Daugeruti, kas bija devies pie [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņaza]] slēgt savienību pret Livoniju. * 1214. gadā bīskapa Kokneses vācu vasalis Harmūts uzbruka Jersikas pilij un to izlaupīja. * 1224. gadā Jersikas Visvaldis „''lūdza''” atdot [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapam]] savas atlikušās ķēniņvalsts pusi, ko bīskaps Alberts izlēņoja tālāk Ikšķiles bruņiniekam Konrādam. Dzimtas leģenda vēsta, ka Ikšķiles Konrāds apprecējis Visvalža meitu. * 1224. gadā pēc [[Tālava]]s un [[Atzele]]s dalīšanas arī Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene (tagad — [[Baltinavas novads|Baltinavas]], [[Balvu novads|Balvu]], [[Viļakas novads|Viļakas novadi]]) tika [[Livonijas bīskapija]]i. * 1225. gadā vecais Jersikas ķēniņš Visvaldis ieradās Rīgā, lai apsveiktu pāvesta legātu Modenas Vilhelmu. * 1226. gadā atvērās Jura baznīcas skola. * 1230. gadā Rīgas miera līgums ar kuršiem (''Rigensium et Fratrum Militiae compositio cum Curonibus''). Noslēgts starp [[Abava]]s ielejas kuršu ciemu vecākajiem, Rīgas domkapitulu, [[Zobenbrāļi]]em un Rīgas pilsētas rāti. * 1230. gadā Jersikas ķēniņš [[Visvaldis]] savā zemē pie Līksnas upītes atļāvis nodibināt katoļu ticības sludinātāju misiju. * 1236. gadā [[Saules kauja|Saules kaujā]] zemaiši un zemgaļi sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku. * 1237. gadā Livonijas bīskaps netālu no latgaļu [[Asote]]s pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (''Kreutzburg''). * 1239. gadā pēc ķēniņa Visvalža nāves Livonijas bīskaps uzdāvināja Livonijas ordenim pusi no Jersikas pilsnovada ar visiem īpašumiem, kas acīmredzot atradās Latgales dienviddaļā. * 1240.—1242. gadā [[Pleskava]] ar zemēm atradās Ordeņa pārvaldībā. * 1242. gadā pēc [[Ledus kauja]]s ordenis atsacījās no Latgales austrumu daļas [[Lotigola]]s, kuru tas bija ieguvis pēc ķēniņa Visvalža nāves kā viņam lēnī atstāto Jersikas valsts daļu. * 1248. gadā [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] pakļāva [[Lotigola]]s un [[Polocka]]s zemes un par [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] iecēla savu radinieku [[Tautvils|Tautvilu]], bet drīz vien atcēla viņu no amata neuzticības dēļ. Tautvils aizbēga uz Rīgu, kristījās un sabiedrojās ar Livonijas mestru [[Andreass no Felves|Andreasu]], iespējams, ka kļūdams par viņa vasali. * 1253. gadā pēc Mindauga kristīšanās un izlīguma ar Livonijas ordeni Tautvils saņēma atpakaļ Polockas kņazisti kā lēni, bet atteicās no [[Lotigola]]s. * 1255. gadā Rīgas arhibīskapijai piederēja tikai [[Asote]]s, [[Lepene]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pilsnovadi, pārējās Latgales zemes piederēja Livonijas ordenim. * 1256. gadā par nodevību no Lietuvas padzītais kņazs Daumants pārcēlās uz Pleskavu kopā ar vēl 300 ģimenēm. * 1260. gadā žemaiši un kurši [[Durbes kauja|sakāva krustnešus pie Durbes]]. * 1263. gadā [[Nalsene]]s kunigaitis un [[Polockas kņazs]] [[Gerdenis]] pēc Tautivila dēla Konstantīna padzīšanas apstiprināja iepriekš noslēgto līgumu ar Livonijas ordeni, kurā atteicās no [[Lotigola]]s ar Rēznas pili. * 1275. gadā ordeņa mestrs [[Ernsts fon Rasburgs]] (''Ernst von Rassburg''), lai nostiprinātos iekarotajās latgaļu zemēs un kotrolētu tirdzniecības ceļus pa Daugavu, senajā latgaļu Naujenes pilskalnā uzcēla Vec-Daugavpils jeb [[Dinaburgas pils|Dinaburgas pili]] (''Duneburc''). * 1277. gadā lietuviešu kunigaitis [[Traidens]] veselu mēnesi nesekmīgi centās ieņemt Daugavpili. * 1279. gadā [[Cēsu komturi|Cēsu komturejas]] vienība kaujas laukā ieradās ar sarkanbaltsarkanu karogu. * 1279. gadā Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks Traidenis sakāva krustnešu spēkus [[Aizkraukle|Aizkrauklē]]. * 1287. gadā notika zemgaļu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. * 1289. gadā zemgaļi nodedzināja savas pilis un aizgāja uz Lietuvu. * 1290. gadā bez mantiniekiem esošais [[Polockas kņazs]] Konstantīns novēlēja savu kņazisti [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapam]], bet savstarpējo karu dēļ ar ordeni viņš pārdeva šīs tiesības uz Polocku Lietuvas dižkungam. * 1297. gadā sākās [[Livonijas pilsoņu karš]], kas beidzās ar Livonijas ordeņa uzvaru 1330. gadā. == 14. gadsimts == * 1307. gadā dižkungs [[Vītenis]] Polockas kņazisti iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā un lietuvieši pieteica pretenzijas arī uz bijušajām Jersikas ķēniņa zemēm Latgalē. * 1313. gadā Livonijas ordenis atguva lietuviešu nopostīto Vec-Daugavpili ([[Naujene|Naujeni]]). * 1323. gadā Livonijas ordeņa vicemestrs [[Konrāds Ketelhods]] iebruka tajā [[Lotigola]]s daļā, kas atradās Novgorodas pakļautībā. * 1324. gadā [[Novgoroda]]s karaspēks iebruka ordeņa pārvaldītajā Latgales daļā un aizveda gūstā daudz iedzīvotāju. * 1338. gadā pēc kara ar lietuviešiem uz austrumiem no Aiviekstes drīkstēja brīvi tirgoties gan vācieši, gan lietuvieši un krievi. * 1345. gadā Lietuvas dižkunigaitis [[Aļģirds]] kopā ar savu brāli [[Ķēstutis|Ķēstuti]] iebruka [[Zemgale|Zemgalē]], ieņēma [[Tērvetes pilskalns|Tērvetes pili]] un aizdedzināja [[Jelgavas pils|Jelgavas pili]]. * 1346. gadā lietuvieši nopostīja [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pili]]. * 1347. gadā ordeņa mestrs [[Gosvins fon Hērike]] nostiprināja Daugavpils cietoksni ar četriem torņiem. * 1351. gadā [[Melnā nāve|Mēra pandēmija (1346—1353)]] sasniedza Latviju. * 1353. gadā Sv. Pētera baznīcas pārziņā durvis vēra pirmā laicīgā skola — Pētera skola (vēlāk Maurīcija, Morica skola). * 1367. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Frimersheims]] par strīdīgajām teritorijām karoja ar Novgorodas republiku. * 1399. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vennemars fon Brigenejs]] agrākās latgaļu koka pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla [[Ludza]]s pili. Pils atradās pie pašas [[Pleskava]]s republikas robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no ordeņa bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla [[Krasnogorodska]]s cietoksni (''Krasnij Gorodok''). == 15. gadsimts == [[Attēls:Fra Mauro kartes fragments ar Rīgu 15. gadsimta vidū.jpg|thumb|270px|[[Fra Mauro karte]]s fragments ar Rīgu 15. gadsimta vidū.]] [[Attēls:Livonijas ordeņa valsts dienvidu robežas izmaiņas pēc 1422. gada.png|thumb|270px|Livonijas ordeņa valsts dienvidu daļas zaudēšana (iesvītrota) pēc 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas.]] * 1413. gadā pēc [[Jagailis|Jagaiļa]] pavēles [[Betigola|Betigalas]] apkārtnē pie [[Dubīsa]]s upes tika nodzēsta [[Krīvu krīvs|krīvu krīvu]] Svētā uguns. * 1422. gadā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordenis bija spiests atteikties no [[Kursa (valsts)|Kursas]], [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] un [[Sēlija (zeme)|Sēlijas]] dienvidu daļas, kuras iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]i pievienotajā [[Žemaitija|Žemaitijā]]. * 1432. gadā ordeņa mestrs [[Cise fon Rūtenbergs]] karoja Lietuvā. * 1435. gada 1. septembrī Livonijas ordenis tika smagi sakauts [[Pabaiskas kauja|Pabaiskas kaujā]]. * 1435. gada 4. decembrī [[Valka|Valkā]] Livonijas ordenis un tā vasaļi parakstīja „vienu draudzīgu vienošanos” (''eiine fruntliche eyntracht'') ar visiem [[Livonijas Konfederācija]]s partneriem par kopīgu militāru sadarbību. * 1461.—1464. gadā, kad ordeņa mestrs [[Johans fon Mengede]] apcietināja Rīgas arhibīskapu [[Silvestrs Stodevešers|Silvestri]] un izlaupīja viņa zemes, Pleskavas karaspēks okupēja arhibīskapam piederošās [[Atzele]]s austrumu daļu (tagadējo [[Pitalova]]s rajonu). Tās iedzīvotājus vai nu deportēja, vai pārkristīja pareizticībā. * 1478. gadā [[Maskavija]] anektēja Novgorodu un Maskavas lielkņazs [[Ivans III]] pieprasīja [[Livonijas Konfederācija]]i maksāt 13. gadsimta līgumos pieminētos Tērbatas meslus Novgorodai. * 1480. gadā [[Livonijas—Maskavijas kari|Livonijas—Maskavijas kara]] laikā mestrs [[Bernds fon der Borhs]] un Rēzeknes fogts nesekmīgi mēģināja ieņemt Pleskavas kremli. * 1481. gadā Maskavijas karaspēks, ko vadīja lielkņazs Ivans III, iebruka Latgalē, ieņēma Daugavpili un nopostīja Rēzekni un Ludzas pili. * 1491. gadā [[Livonijas ordenis]] aplenca un ieņēma Rīgas pilsētu. * 1493. gada 13. martā ordeņa mestrs [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]] noslēdza miera līgumu ar Maskaviju uz 10 gadiem, kurā krievi atsacījās no okupētajām Latgales zemēm. == 16. gadsimts == [[Attēls:Wolter von Plettenberg (1450-1535).jpg|thumb|160px|[[Valters fon Pletenbergs]], kurš sakāva [[Maskavija]]s armiju [[Kauja pie Smoļinas|kaujā pie Smoļinas]].]] [[Attēls:Livonijas Konfederācijas Latvijas daļa pēc 1525.png|thumb|270px|Livonijas Konfederācijas Latvijas daļa Pletenberga laikā (pēc 1525).]] [[Attēls:LIVONIAE NOVA DESCRIPTIO 1573-1578.jpg|thumb|270px|[[16. gadsimts|16. gadsimta]] Livonijas karte.]] [[Attēls:Livonija 16. gs.jpg|thumb|270px|Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai ([[Zviedru Igaunija]]i).]] [[Attēls:Latvijas teritorija Livonijas kartē pirms 1570.jpg|thumb|270px|Latvijas teritorija Livonijas kartē (pirms 1570).]] * 1501. gada janvārī Livonijas landtāgā Valmierā tika noslēgts aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgums uz 10 gadiem starp Livonijas Konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju. * 1502. gadā pie [[Pleskava]]s [[Livonijas ordenis]] mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] vadībā sakāva [[Maskavija]]s armiju ([[Kauja pie Smoļinas]]). * 1503. gadā parakstīja pamieru ar Maskaviju, ko vairākkārt pagarināja līdz 1558. gadam. * 1521. gadā [[Andreass Knopke]] sāka sludināt [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Rīgas Svētā Pētera baznīcā]]. * 1522. gadā [[Silvestrs Tegetmeijers]] sāka latviski sludināt [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba baznīcā]]. * 1523. gadā sākās [[Svētbilžu grautiņi (Livonija)|svētbilžu grautiņi]] un katoļu garīdzniekus izraidīja no Rīgas. Vidzemē sludināja radikālais [[Melhiors Hofmans]]. Lai novērstu zemnieku nemierus, viņu izraidīja no valsts. * 1524. gadā Sv. Jēkaba baznīcā nodibināja pirmo Rīgas latviešu draudzi. * 1525. gadā [[Lībeka|Lībekā]] iznāca pirmā latviski iespiestā lūgšanu grāmata (nav saglabājusies). * 1525. gadā Vācu ordeņa lielmestrs [[Albrehts Hoencollerns|Albrehts]] pārgāja luterānismā un pasludināja Vācu ordeņa valsti par laicīgu [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]]. Tas lika ordenim ieņemt neitrālu pozīciju reformācijas jautājumos. * 1530. gadā [[Nikolajs Ramms]] pārtulkoja baušļus latviski un sastādīja pirmo garīgo dziesmu krājumu. * 1532. gadā Rīgā alus nesēju un vedēju ģildes sāka rakstīt latviski savu amata locekļu sarakstus. * 1535. gadā Cēsīs mira [[Valters fon Pletenbergs]]. * 1550. gadā sāka pazemināties gada vidējā temperatūra — sākās [[Mazais ledus laikmets]], kas ilga līdz apmēram 1800. gadam. * 1557. gadā Maskavijas cars [[Ivans IV|Jānis Briesmīgais]] pieteica karu [[Livonijas Konfederācija]]i, sākās [[Livonijas karš]]. * 1558. gadā Maskavijas karaspēks ieņēma [[Narva|Narvu]], padevās arī [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksnes cietoksnis]], krievi izpostīja Livonijas austrumu daļu. * 1559. gadā Livonijas ordenis pieņēma [[Lietuvas lielkņaziste]]s protektorātu. * 1559. gadā [[Piltene]]s un [[Sāmsala]]s [[bīskaps]] Minhauzens pārdeva savas valdnieka tiesības [[Dānija]]s karalim [[Frederiks II|Frederikam II]]. Viņš šīs teritorijas uzdāvināja savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|hercogam Magnusam]]. * 1559. gadā Latvijā sākās [[raganu medības]]. * 1560. gadā Ordenis mēģināja apturēt krievu armiju, bet tika sakauts ([[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]]). Sākās zemnieku nemieri Vidzemē un Ziemeļigaunijā (igauņi esot ievēlējuši savu ķēniņu). * 1561. gadā [[Igaunijas bruņniecība]] un [[Tallina|Rēveles]] pilsēta padevās [[Zviedrija]]s karalim [[Ēriks IV|Ērikam XIV]]. Livonijas mestrs [[Gothards Ketlers]] un Rīgas virsbīskaps [[Brandenburgas Vilhelms]] kļūst par [[Lietuvas lielkņaziste]]s vasaļiem. * 1562. gadā Rīgā Livonijas mestrs zvērēja uzticību Lietuvas valdniekam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]], tika parakstīta [[Viļņas ūnija]] starp Lietuvu un Livoniju, kurā dižkungs Sigismunds Augusts Livonijai deva privilēģijas saglabāt ticības brīvību un autonomu iekšējo pārvaldi. Livonija tiesību ziņā tika pielīdzināta 1525. gadā dibinātajai [[Prūsijas hercogiste]]i, piešķirot to lēnī pēdējam ordeņa meistaram [[Gothards Ketlers|Gothardam Ketleram]]. * 1566. gadā tika noslēgta jauna [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]] jeb [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]], pēc līguma noslēgšanas Latvija tika sadalīta divās daļās: [[Rīgas arhibīskapija]]s zemes tika apvienotas ar bijušajām [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa valsts]] [[Daugava]]s labā krasta zemēm vienotā Livonijas hercogistē, ko vēlāk sāka dēvēt par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogisti]], jo Daugavas kreisā krasta zemēs izveidoja autonomu [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]]. * 1569. gadā parakstīta [[Ļubļinas ūnija]] starp Lietuvu un Poliju. * 1570. gadā [[Kurzemes landtāgs]] pieņēma [[Ketlera privilēģijas]] — lēņu muižas kļuva par dzimtmuižām. * 1577. gadā, nevēloties krist Jāņa Briesmīgā rokās, pilī uzspridzinājās Cēsu cietokšņa aizstāvji, tāpat darīja arī [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbenes pils]] aizstāvji. * 1577. gada decembrī apmēram 200 jātnieku un tikpat kājnieku Jāņa Bīriņa vadībā pēkšņā nakts uzbrukumā padzina krievu garnizonu no Cēsīm. * 1581. gadā pēc [[Drohičinas līgums|Drohičinas līguma]] parakstīšanas [[Rīgas brīvpilsēta]] pakļāvās Polijas—Lietuvas karalim [[Stefans Batorijs|Stefanam Batorijam]]. * 1582. gadā [[jezuīti]] [[Pjotrs Skarga]] un [[Johans Vincerijs]] Rīgā atvēra ģimnāziju, kurā mācījās arī latvieši. Sākās [[kontrreformācija]]. * 1582. gadā Stefans Batorijs ieviesa [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]. * 1583. gadā tika izveidota katoļu [[Livonijas bīskapija]] ar centru [[Cēsis|Cēsīs]]. * 1583. gadā Rīgā, [[Jelgava|Jelgavā]] un Tērbatā nodibināja [[Jezuīti|jezuītu]] kolēģijas. Puse Rīgas ostas ienākumu pienācās pilsētai, otra puse — jezuītiem. * 1583. gadā [[Zviedrija]] un Polija—Lietuva kopīgi atspieda [[Krievijas cariste]]s karaspēku uz Krieviju. Krievija un Polija—Lietuva noslēdza [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līgumu]]. * 1584. gadā parādījās pirmais [[dainas|latvju dainu]] pieraksts. * 1584.—1589. notika [[Kalendāra nemieri Rīgā]]. Cīņa par ietekmi starp [[Lielā ģilde (Rīga)|Lielo ģildi]] un [[Mazā ģilde (Rīga)|Mazo ģildi]]. * 1585. gadā pēc [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma kara]] [[Dānija]] atteicās no bijušās [[Kurzemes bīskapija]]s teritorijas par labu Polijai—Lietuvai. * 1585. gadā Viļņā jezuīti nodrukāja [[Katehisms|katķismu]] latviešu valodā. * 1587. gadā līdz ar [[katoļticība|katoļu]] vajāšanu vilni jezuītus no Rīgas padzina, to īpašumus konfiscēja. * 1588. gadā Rīgā [[Nikolajs Mollīns]] iekārtoja grāmatu spiestuvi. * 1591. gadā ar karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III]] pavēli Rīgā tika atjaunota jezuītu kolēģija. == 17. gadsimts == [[Attēls:Latvijas karte no Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus 1613.jpg|thumb|270px|1613. gada Latvijas karte (no ''Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus'').]] [[Attēls:Livonia Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Amsterdam, 1634.jpg|thumb|270px|[[Gerhards Merkators|Gerharda Merkatora]] karte, 1634.]] [[Attēls:Latvijas teritorija 17. gadsimtā.jpg|thumb|270px|Latvijas karte 17. gadsimtā, kurā [[Zviedru Vidzeme]]s latviešu apdzīvotā daļa nosaukta par ''LITLANDIA'' (no {{val|de|Lettland}}).]] [[Attēls:Letten Curlandia Semgallia ap 1640.jpg|thumb|270px|Vidzemes latviešu daļa (''Letten''), [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (''Curlandia Semgal.'') ap 1640. gadu.]] * 1600.—1629. gadā Latvijas teritorijā norisinājās Zviedrijas un Polijas—Lietuvas karš. [[Sigismunds III Vāsa]] bija gan Polijas—Lietuvas, gan Zviedrijas karalis. Hercogs Kārlis (no 1604. gada [[Kārlis IX]]) un zviedru muižniecība sadumpojās pret karali un sāka karu Livonijā. * 1601. gadā zviedrus sakāva pie Kokneses ([[Kokneses kauja]]). * 1605. gadā zviedrus sakāva pie [[Salaspils]] ([[Salaspils kauja]]). Turpmāk notika sīkas lokālas sadursmes. * 1606. gadā sākās mēra epidēmija. * 1611. gadā par Zviedrijas karali kļuva [[Gustavs II Ādolfs]], kurš valdīja līdz 1632. gadam * 1621. gadā [[Rīgas aplenkums (1621)|zviedri ieņēma Rīgu]] un slēdza jezuītu kolēģiju. * 1621. gadā Rīgā sāka darboties pirmā pilsētas ūdensapgādes sūkņu stacija. * 1625. gadā Zviedrija pabeidza iekarot Vidzemi. * 1629. gadā noslēgts [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] līgums. Polijas—Lietuvas pārvaldē palika Livonijas vaivadija ([[Inflantija]]). Zviedrija ieguva Igauniju, Rīgu un Vidzemi līdz [[Aiviekste]]i. * 1629. gadā notika [[Zviedru Vidzeme]]s administratīvās reformas: 1) ģenerālgubernators (civilā un militārā vara); 2) Rīgas gubernators (arī Vidzemē); 3) Ziemeļigaunijas gubernators; 4) Teritoriālā reforma (Rīgas, Cēsu, Tērbatas un [[Pērnava]]s apriņķi); 5) [[Draudžu novadi|Draudžu novadu]] reforma; 6) Tiesu reforma (3 pakāpju tiesa: [[zemes tiesa]], [[pils tiesa]], [[galma tiesa]]). Muižnieki nedrīkstēja sodīt zemniekus stingrāk kā ar 10 pāriem rīkšu. Tika nostiprināta Rīga. Administratīvi izplatīja luterānismu ([[pēriens|miesassodi]], ja negāja uz baznīcu). Bez klaušām bija jāmaksā arī valsts nodevas. * 1630.—1639. gadā notika zemnieku nemieri. * 1632. gadā tika pieņemts Tiesu likums — izbēgušu zemnieku izdošana, „mājas pārmācības” tiesības, policijas vara muižas teritorijā. * 1632. gadā Tērbatā dibināja [[Zviedru Vidzeme]]s universitāti. * 1632. gadā katoļticībā pārgājušais [[Alsungas pils|Alsungas]] muižnieks Johans Ulrihs fon Šverins uzsāka sev padoto [[Alsungas draudzes novads|Alsungas draudzes novada]] luterāņu iedzīvotāju pievēršanu katoļticībai. * 1639. gadā patents, ka ne tikai zemnieki, bet arī kalpi un vaļinieki tika piesaistīti pie muižas novada. * 1640. gadā [[Kurzemes hercogiste]] ieguva [[Tobāgo]] koloniju. * 1642. gadā Kurzemes hercogistes tronī kāpa [[Jēkabs Ketlers]], viņš strauji attīstīja tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību. 17 metāllietuves, 18 kokzāģētavas, 10 vilnas vērptuves, 85 linu austuves, 14 salpetra manufaktūras, 100 darvas dedzinātavas, 30 kaļķu cepļi, 10 stikla manufaktūras, 5 papīra dzirnavas, 2 kuģu būvētavas. * 1649. gadā tika iespiesta „Historia Lettica”. * 1651. gadā Kurzemes hercogiste ieguva [[Gambija]]s koloniju. * 1654.—1660. gadā Livonijas teritorijā notika [[Otrais Ziemeļu karš]] starp Zviedriju un Polijas—Lietuvas valsti. * 1658. gadā zviedru karaspēks izlaupīja Kurzemes hercogisti un sagūstīja hercogu. * 1659. gadā pēc vajāšanām Krievijā, uz Livoniju pārcēlās pirmie vecticībnieki. * 1660. gadā Zviedrija un Polija—Lietuva slēdza mieru [[Oliva|Olivā]] ([[Olivas miers]]). * 1671. gadā Livonijas zemnieki tika galīgi piesaistīti muižai — „[[Vidzemes zemes kārtība]]”. * 1675. gadā Rīgā nodibināja [[Rīgas licejs|Kārļa liceju]], vēlāk — Rīgas Ķeizariskais licejs. * 1680. gadā Zviedrijas karalis sāka atprasīt agrāk izdalītās valsts muižas ([[muižu redukcija]]). Atsavināja 5/6 no muižām. Veidojās muižnieku opozīcija (it sevišķi Livonijā). Uz reducētajām muižām attiecināja [[vaku grāmatas]]. * 1684. gadā Priekulē ar [[Sadedzināšana|sadedzināšanu]] notiesāja vara kalves kalēju — [[Priekules Ikars|Zviedri Johansonu]], kurš vairākas reizes (no 1670. līdz 1684. gadam) lidinājies pa gaisu ar pašdarinātu, deltaplānam līdzīgu aparātu. * 1687. gadā pieņemts likums, ka katrā draudzē jābūt skolai zemnieku bērniem. * 1690. gadā Rīgā pieņēma tirdzniecības reglamentu, kas ierobežoja ārzemnieku iespējas tirgoties. * 1694. gadā par zviedru karaļa apvainošanu notiesāja [[Johans Patkuls|Johanu Patkulu]], taču viņš aizbēga un sāka vērpt intrigas. * 1695.—1697. gadā bija neražas un bada posms. * 1696. gadā ieviesa „Ekonomijas reglamentu” — klaušu un nodevu normas, pārpalikumu varēja brīvi pārdot. * 1700. gadā sākās [[Lielais Ziemeļu karš]]. [[Saksija|Sakšu]] karaspēks mēģināja ieņemt Rīgu. == 18. gadsimts == [[Attēls:Kurzemes_un_Livonijas_hercogistes_1745.jpg|thumb|270px|Kurzemes un Livonijas hercogistu karte ar krieviskajiem vietvārdiem (1745). Sadalītā Latvija parādīta kā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], [[Livonijas hercogiste]] ([[Rīgas guberņa]]) un [[Inflantijas vaivadija|Inflantija]] (ap punktētu robežlīniju iezīmēta [[Polockas vaivadija]]s sastāvā).]] * 1701. gadā zviedri [[Spilves kauja|kaujā pie Spilves]] sakāva Saksijas karaspēku. Pārziemojuši Kurzemes hercogistē, zviedri iebruka Lietuvā, tālāk caur Poliju devās uz Saksiju. * 1704. gadā krievu karaspēks ieņēma Narvu un Tērbatu. * 1709. gadā Krievija piespieda Kurzemes hercogu [[Frīdrihs Vilhelms Ketlers|Fridrihu Vilhelmu]] apprecēt [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameitu [[Anna I|Annu]]. Drīz pēc tam hercogs strauji saslima un nomira. * 1710. gadā krievu armija ieņēma Tallinu un Pērnavu. Visa [[Zviedru Livonija]] un [[Zviedru Igaunija]] nokļuva Krievijas rokās. * 1710. gadā [[Rīgas rāte]] parakstīja pamiera „[[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Akorda punktus]]”, pakļaujoties [[Krievijas cariste]]i * 1711. gadā pēc krievu armijas posta darbiem sākās [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra epidēmija]]. * 1713. gadā tika izveidota [[Rīgas guberņa]]. * 1721. gadā — [[Nīštates miera līgums]] beidza Ziemeļu karu. Vidzemi anektēja [[Krievijas Impērija]]. [[Vācbaltieši|Vācbaltiešu]] aristokrātija ieguva lielākas privilēģijas nekā Zviedru Vidzemes laikā. Nostiprināja autonomiju, atjaunoja [[landtāgs|landtāgu]]. * 1721. gadā Krievija anulēja muižu redukciju un akceptēja 16. gadsimta [[Sigismunda Augusta privilēģija]]s. Pēc kara pieauga labības cenas. * 1716. gadā Rīga konfliktēja ar valdību par karavīru izvietošanu namnieku mājās. [[Pēteris I]] iecēla Rīgas rātei inspektoru. Mainījās preču īpatsvars Rīgas ostā. Lielāku nozīmi ieguva tehniskās kultūras (lini, kaņepes, kokmateriāli). * 1726. gadā [[Kurzemes landtāgs]] pēc hercoga atraitnes Annas uzstājīgas vēlēšanās par Kurzemes hercogu ievēlēja sakšu grāfu [[Saksijas Morics|Moricu]], taču krievu garnizons viņu padzina. * 1727. gadā aizliedza nevāciem iegādāties mājas [[Vecrīga|Rīgas iekšpilsētā]]. * 1730. gadā Kurzemes hercoga atraitne [[Anna I|Anna]] kļuva par Krievijas imperatori, pieauga vācbaltiešu ietekme Pēterburgas galmā. * 1737. gadā par Kurzemes hercogu iecēla [[Ernests Johans Bīrons|Ernestu Bīronu]]. * 1738. gadā sākās [[Brāļu draudze|hernhūtiešu]] kustība Vidzemē. * 1738. gadā Rīgas rāte pavēlēja visiem latviešiem pārdot savas mājas Rīgā, citādi tās atsavinās. * 1739. gadā Baltijas ģenerālgubernators atcēla rātes lēmumu. * 1739. gadā Rīgas rāte aizliedza latviešiem nēsāt „vācu drēbes”. * 1739. gadā Pēterburgā pieņēma „[[Rozeni|Rozena]] deklarāciju”, kas noteica, ka zemnieki ir dzimtcilvēki. Muižnieku domas dalījās — bija ''jauno'' grupējums, kas, apgaismības ietekmēti, vēlējās ko mainīt (Georgs Aizens, Švarcenbergs, Jannaus). * 1740. gadā Bīronu izsūtīja uz Sibīriju (līdz 1762.), un hercogisti pārvaldīja ''Zemes padome''. * 1743. gadā aizliedza [[brāļu draudzes]], taču tās turpināja pulcēties slepeni. * 1757. gadā darbu sāka [[Krāslava]]s katoļu seminārijs. * 1760. gadā [[Aizkraukle]]s muižnieks Šulcs fon Ašerādens deva saviem zemniekiem brīvību. * 1764. gadā [[Katrīna II]] apmeklēja Vidzemi un lika sastādīt tiesiskos aktus. * 1765. gadā ģenerālgubernators [[Džordžs Brauns]] 12. aprīlī izdeva patentu no 11 punktiem, kurus uzdeva atrisināt landtāgam. 5 svarīgākie: 1) ja zemniekam nav parādu, tam jāļauj brīvi rīkoties ar savu kustamo īpašumu; 2) nevar patvarīgi mainīt klaušu apjomu; 3) ierobežot muižnieku tiesu varu; 4) klaušu darbu uzskaite;5) tiesības sūdzēties Bruģa tiesā. — Muižniecība to ignorēja. * 1768. gadā iespieda pirmo žurnālu latviešu valodā — „[[Latviešu ārste]]”. * 1770. gadā tika pasludināta ticības brīvība. * 1772. gadā Krievijas Impērija anektēja Latgali (Pirmā [[Polijas dalīšana]]). * 1775. gadā [[Pēteris Bīrons|hercogs Pēteris]] Jelgavā dibināja ''[[Academia Petrina]].'' * 1785. gadā latviešu mehāniķis — [[Ernests Johans Bīnemanis]] Jelgavā palaida gaisa balonu. * 1795. gadā Krievijas Impērija anektēja Kurzemes un Zemgales hercogisti. * 1798. gadā [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]] apmetās nākamais [[Francijas un Navarras karalis]] [[Luijs XVIII]]. == 19. gadsimts == [[Attēls:Lantkahrte_no_Latweeschu_semmes_1859.jpg|thumb|270px|1859. gada "[[Latvieši|Latviešu zemes]] ''lantkārte''" ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], bet ne [[Vitebskas guberņa]]s latviešu daļa) ar tālaika vietvārdu rakstību.]] [[Attēls:1889. gada Latvijas karte.png|270px|right|thumb|1889. gada Latvijas karte]] [[Attēls:Latvijas - latviešu zemes karte 1911.jpg|270px|right|thumb|Latvijas - latviešu zemes karte (1911).]] * 1802. gadā notika [[Kauguru nemieri]], kuru laikā 17 zemnieki tika ievainoti, bet nemieru vadītājus deportēja uz [[Tjumeņas apgabals|Toboļskas guberņu]] [[Sibīrija|Sibīrijā]]. * 1804. gadā publicēja Kārļa Elferfelda lugu „Tā dzimšanas diena”. * 1804. gadā flāmu aeronauts [[Etjēns Gaspārs Robērs]] (Robertsons) devās lidojumā ar gaisa balonu no Citadeles [[Rīga|Rīgā]] un piezemējās [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]. * 1810. gadā sakarā ar Napoleona armijas uzbrukuma draudiem tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]], kuram bija svarīga loma Krievijas ziemeļaustrumu robežu aizsardzībā. Tā ēku un nostiprinājumu celtniecība turpinājās līdz 1878. gadam. * [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā Napoleona armija ieņēma gandrīz visu Kurzemes guberņu un fomāli atjaunoja [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste|Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogisti]]. Pēc zaudētās [[Iecavas kauja]]s Rīgas militārais gubernators [[Magnuss Gustavs fon Esens]] lika nodedzināt Rīgas priekšpilsētas. * 1817. gadā atcēla dzimtbūšanu Kurzemes guberņā (Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā). *1818. gadā Dikļu muižas Zundas rijā notika pirmā teātra izrāde latviešu valodā — F. Šillera luga „Laupītāji”. * 1819. gadā atcēla dzimtbūšanu Vidzemes guberņā. * 1822. gadā Jelgavā sāka drukāt „[[Latviešu Avīzes]]”. * 1836. gadā caur Daugavpili un Rēzekni izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterpils]] — [[Varšava]]s šoseju (tagad [[Autoceļš A13 (Latvija)|A13]] 163,4 km). * 1837. gada augustā Rīgā ieradās [[Rihards Vāgners]] un līdz 1839. gada jūlijam strādāja par [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Pilsētas teātra]] galveno [[Diriģents|diriģentu]]. * 1839. gadā tika dibināts [[Vidzemes skolotāju seminārs]]. * 1841. gadā Latgalē sākās [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošana]]. * 1858. gadā pabeidza būvēt Vidzemes šoseju (tagad [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]]) līdz [[Pleskava]]i, kur tā savienojās ar Pēterpils — Varšavas šoseju. * 1860. gadā caur Daugavpili un Rēzekni uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas — Varšavas dzelzceļa līniju]]. * 1861. gada 19. februārī tika izdots [[dzimtļaužu brīvlaišana]]s manifests ar tulkojumu latgaliešu izloksnē „''Nulikszonas ap ziemnikim izgojuszym nu dzymtigas pidoreszonas''”, pēc kura Latgales zemnieki ieguva personas brīvību. * 1862. gadā atvēra [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehnikumu]], kur mācības notika vāciski. * 1863. gadā tika uzcelts jaunais [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Rīgas pilsētas teātris]]. * 1865. gadā stājās spēkā pilnīgs [[latīņu druka]]s aizliegums Latgalē. * 1864. gadā Dikļos notika pirmie latviešu Dziedāšanas svētki. * 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] iniciatīvas atvēra jauna tipa [[Ainažu jūrskola|jūrskolu Ainažos]]. * 1865. gadā caur Krustpili, Daugavpili un Krāslavu uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas — Orlas dzelzceļa līniju]]. * 1869. gada 29. janvārī [[Ape|Apē]] nodibināts pūtēju orķestris. * 1873. gadā „[[Dievs, svētī Latviju]]” pirmatskaņojums. * 1875. gadā [[valodu politika Latvijā|pārkrievošanas politikas]] ietvaros sāka ieviest [[krievu valoda]]s mācīšanu draudžu un pagastu skolās. * 1876. gadā sākta elektroenerģijas ražošana [[Bille]]s voiloka fabrikā pie Amatas. * 1879. gadā Rīgā iededzināja pirmo elektrisko apgaismojumu. * 1882. gadā Rīgā sāka darbu zirgu tramvajs. * 1887. gadā Siguldā atklāja pirmo kamaniņu braukšanas trasi Baltijā, bet Rīgā atklāja pirmo velotreku. * 1889. gadā „[[Leitnera velosipēdu fabrika|Leitnera velosipēdu fabrikā]]” izgatavoja pirmo motociklu „Russia”, triciklu un auto ar tādu pašu nosaukumu. * 1890. gadā tika likvidēta Kurzemes un Vidzemes guberņu autonomija, no 1885. līdz 1890. gadam visās valsts uzturētajās skolās pārgāja uz mācībām vienīgi krievu valodā. * 1893. gadā [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku. *1896. gadā Rīgā notiek pirmais publiskais kinoseanss. * 1899. gadā dažādus priekšnesumus, paceļoties gaisa balonā, rādīja [[Ernests Vītols]] ar sievu Margaritu. * 1899. gada septembrī [[Liepāja|Liepājā]] sāka kursēt pirmais elektriskais tramvajs Baltijā. == 20. gadsimts == [[Attēls:Vācijas okupētā Latvija 1918.jpg|thumb|270px|[[Vācijas Impērija]]s [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] okupētā Latvija (1918. gada oktobrī). Parādītas [[Kurzemes Hercogiste|Kurzeme]]s (''Gouv. Libau''), [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas]] (''Gouv. Riga''), kā arī [[Vidzeme]]s dienviddaļas (''LIVLAND'') un [[Latgale]]s (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri.]] [[Attēls:Latvija ar Palangu un Roņu salu Harmsworth 1920.jpg|thumb|270px|Latvijas karte pirms galīgās robežu nospraušanas ar Palangu un Roņu salu, bet bez Ainažiem un Rūjienas (Harmsworth, 1920).]] [[Attēls:Latvia1925physical.jpg|thumb|270px|Latvijas fiziskās ģeogrāfijas karte (1925).]] [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] [[Attēls:Latvijas_ģenerālapgabals_1942._gadā.jpg|thumb|270px|Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942)]] * 1901. gadā Rīgas 700. gadadienas svinības. * 1903. gadā iznāca Jāņa Raiņa „Tālas noskaņas zilā vakarā”. * 1903. gadā Latvijas teritorijā izdota pirmā skaņuplate latviešu valodā. * 1904. gadā caur Krustpili un Rēzekni uzbūvēja [[Ventspils]]-[[Ribinska]]s dzelzceļa līniju. * 1904. gadā atcēla latīņu drukas aizliegumu Latgalē. * 1905. gada janvārī sākās [[1905. gada revolūcija Latvijā]], kas turpinājās līdz 1907. gadam. * 1906. gadā skolu jaunākajās klasēs atļāva mācības [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. * 1909. gadā Teodors Kalups Rīgā atvēra lidmašīnu ražošanas rūpnīcu „Motors”. * 1913. gadā mācības latviešu valodā atkal aizliedza. * 1914. gadā Rīgā notika [[Otrā Krievijas olimpiāde]]. * 1915. gadā [[Pirmais pasaules karš]] spieda Vidzemē un Latgalē apmesties lielai daļai no Kurzemes guberņas bēgļiem. * 1915. gadā pilnīgi visi rūpniecības uzņēmumi tika aizvesti uz Krieviju un [[Ukraina|Ukrainu]]. Līdzi devās arī daudz tehniku apkalpojošo speciālistu. * 1915. gadā sāka veidot latviešu strēlnieku bataljonus. * 1917. gada 9.—10. maijā Rēzeknē notika [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Latgales pārstāvju kongress]], kas lēma par Latgales atkalapvienošanu ar citiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. * 1917. gada septembrī Vidzemē varu pārņēma [[Iskolats]]. * 1917. gada decembrī [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome izdeva rīkojumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no [[Vitebskas guberņa]]s un to pievienošanu [[Vidzemes guberņa]]i. * 1918. gada janvārī Krievijas Satversmes sapulcē Latvija pasludināja savu [[Latvijas autonomijas idejas|autonomiju]]. * 1918. gada februārī visu Latvijas teritoriju ieņēma ķeizariskās [[Vācija]]s armija. * 1918. gada 27. augustā tika parakstīta [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanās]] par Krievijas atteikšanos no Igaunijas un Vidzemes guberņām. * {{dat|1918|11|18||bez}} Latvija pasludināja savu valstisko neatkarību. * 1918. gada decembrī Latviju, izņemot Kurzemes rietumu daļu, ieņēma [[Sarkanā armija]]. [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Liepāja]]s periods. * 1919. gadā darbību sāka „[[VEF|Valsts Elektrotehniskā Fabrika]]”. * 1920. gada janvārī [[Latgales atbrīvošana|Latgali ieņēma Latvijas armija]]. Daugavpils un Krāslavas ieņemšanā piedalījās Polijas armija. * 1920. gada 11. augustā Padomju Krievija [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Rīgas miera līgumā]] ar Latviju atteicās no pretenzijām uz Latgali. * 1920. gadā ar starptautiskās šķīrējtiesas lēmumu [[Valka]]s centru un [[Roņu sala|Roņu salu]] piešķīra Igaunijai. * 1925. gada martā sākās radio pārraides no Kuģu ielas radiotelegrāfa raidītāja. * 1925. gadā sāka darboties lidmašīnu fabrika „[[Christine Backman]]”. * 1927. gadā darbu sāka „Ābrama Leibovica foto radio centrāle” (vēlākā „[[Radiotehnika (zīmols)|RRR]]”). * 1934. gads [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa valsts apvērsums]]. * 1936. gadā VEF sāka būvēt lidmašīnas. * 1937. gadā darbu sāka automobiļu rūpnīca „[[Ford-Vairogs]]”. * 1937. gada 10. novembrī notika pirmā TV pārraide apmēram 500 cilvēku lielai skatītāju grupai Rīgā. * 1939. gadā Latvijā viesojās [[Džons Kenedijs]]. * 1940. gada jūnijā [[Latvijas okupācija (1940)|Latviju okupēja]] Sarkanā armija, bet augustā to inkorporēja [[Padomju Savienība|PSRS]]. Sākās ''baigais gads''. * 1941. gada jūnijā notika Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz [[Gulags|Gulaga]] nometnēm un [[Sibīrija]]s nometinājuma vietām. Pirms tam notika Latvijas armijas virsnieku [[1941. gada jūnija notikumi Litenē|nogalināšana Litenē]]. * 1943. gadā pagrīdē sāka darbu [[Latvijas Centrālā padome|LCP]]. * 1944. gadā no Latvijas tika atdalīti seši [[Abrene]]s apriņķa pagasti un pievienoti [[Krievija]]i. * 1947. gadā Rīgā atklāja pirmo trolejbusu maršrutu. * 1948. gadā [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu svētkiem]] pievienoja Deju svētkus. * 1949. gada martā notika Latvijas iedzīvotāju [[1949. gada marta deportācijas|deportācija]] uz Sibīriju. * 1954. gadā, apvienojot Rīgas eksperimentālo automobiļu fabriku un Rīgas 2. autoremontrūpnīcā izveidoto autobusu virsbūvju rūpnīcu, izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]]. * 1957. gadā notika pēdējā bruņotā [[Mežabrāļi|mežabrāļu]] kauja ar padomju okupācijas karaspēku. * 1959. gadā no amatiem atcēla [[nacionālkomunisti|nacionālkomunistus]] un pastiprinājās [[Latvijas pārkrievošana]]. * 1959. gadā notika pirmie [[Mākslas dienas|Mākslas dienu]] pasākumi. * 1960. gadā VEF sāk ražot „Spīdolu” — pirmo pārnēsājamo tranzistoru radio PSRS. * 1963. gadā aizturēta avioreisa dēļ Rīgā viesojās [[Jurijs Gagarins]]. * 1971. gadā pasaulē izplatīja visas pasaules kompartijām adresētu [[17 latviešu komunistu vēstule|17 Latvijas komunistu vēstuli]] par stāvokli Latvijā. * 1985. gada 20. aprīlī notika pret [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]] vērsts neformālo jaunatnes kustību dalībnieku gājiens Rīgā. * 1986. gadā [[Liepāja|Liepājā]] nodibināja Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupu „[[Helsinki-86]]”. * 1986. gadā notika [[Čatokvas konference Jūrmalā]]. * 1987. gadā notika [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības kluba]] rīkots protesta mītiņš pret [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]]. * 1988. gads notika [[VAK]] rīkota tautas manifestācija [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparkā]]. * 1988. gadā nodibināja [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas fronti]]. * 1989. gadā notika [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] akcija, kur rokās sadevās apmēram 2 miljoni cilvēku, savienojot Viļņu, Rīgu un Tallinu. * 1990. gadā [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību]], kas tika starptautiski atzīta pēc [[Augusta pučs|1991. gada augusta puča]]. * 1993. gada janvārī Latvijai piešķīra [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautisko tālsarunu kodu]] +371. * 1994. gadā no Latvijas izveda pēdējās [[padomju armija]]s daļas. * 1994. gadā LCP beidz savu darbību. * 1995. gada 9. maijā legalizējās pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis — [[Jānis Pīnups]]. == 21. gadsimts == [[Attēls:Latvijas novadi (krāsās).png|thumb|270px|Latvijas novadi un republikas pilsētas pēc 2009. gada reformas.]] * 2001. gada augustā Rīgas 800. gadadienas svinības. * {{dat|2002|5|25||bez}} [[Marija Naumova]] uzvarēja [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. * {{dat|2003|5|23||bez}} Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. * 2003. gada decembrī [[Latvijas futbola izlase]] pirmo reizi kvalificējās [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātam]]. * {{dat|2004|3|29||bez}} Latvija kļuva par [[NATO]] dalībvalsti. * {{dat|2004|5|1||bez}} Latvija iestājās [[Eiropas Savienība]]s sastāvā. * 2007. gadā tika parakstīts Latvijas — Krievijas robežlīgums, kurā tika atzīta 1944. gada robeža. * {{dat|2007|7|8}} [[Valdis Zatlers]] kļuva par [[Latvijas prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]]. * 2008.—2010. gadā globālā [[finanšu krīze]] izraisīja [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|Latvijas finanšu un pārvaldes krīzi]]. * {{dat|2011|5|28||bez}} valsts prezidents [[Valdis Zatlers]] ierosināja [[2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu|referendumu par Saeimas atlaišanu]]. * {{dat|2011|7|8||bez}} [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] kļuva par Latvijas Valsts prezidentu. * {{dat|2011|7|23||bez}} norisinājās referendums par [[10. Saeima]]s atlaišanu. Tā tika atlaista. * 2012. gada 18. februārī notika [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|referendums par grozījumiem Satversmē]], kas paredzēja ieviest [[krievu valoda|krievu valodu]] kā otru valsts valodu valstī. Referendumā tika nobalsots pret šiem grozījumiem. * {{dat|2013|11|21||bez}} Rīgā [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|sagruva lielveikala „Maxima” jumts]], kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki. * 2014. gada 1. janvārī Latvijā tika ieviesta jauna nacionālā valūta, un līdzšinējos [[lati|latus]] nomainīja [[eiro]]. * {{dat|2015|7|8||bez}} [[Raimonds Vējonis]] kļuva par Latvijas prezidentu. * 2017. gadā tika palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. Tas paredzēts kuģu satiksmes kontrolei. * {{dat|2018|9|24||bez}} Romas katoļu pāvests [[Francisks]] viesojās Latvijā. * 2019. gada 8. jūlijā [[Egils Levits]] kļuva par Latvijas Valsts prezidentu. * 2020.—2022. gadā [[COVID-19 pandēmija Latvijā]]. * {{dat|2021|07|1||bez}} stājās spēkā jaunā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālā reforma]], samazinot pašvaldību skaits no 119 uz 43 pašvaldībām. * {{dat|2023|05|28||bez}} [[Latvijas hokeja izlase]] pirmoreizi izcīnija bronzu [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā hokejā]]. * {{dat|2023|7|8||bez}} [[Edgars Rinkēvičs]] kļuva par Latvijas Valsts prezidentu. * {{dat|2025|3|3||bez}} [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] filma "[[Straume (filma)|Straume]]" kļuva par pirmo Latvijas filmu, kas saņēmusi [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] (Oskaru). * {{dat|2025|6|3||bez}} Latviju uz diviem gadiem ievēlēja [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]]. * {{dat|2026|5|7||bez}} Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Šis notikums noveda pie [[Evikas Siliņas valdība|valdības]] demisijas. == Skatīt arī == * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas Konfederācija]] * [[Rīgas arhibīskapija]] * [[Pārdaugavas hercogiste]] * [[Zviedru Vidzeme]] * [[Vidzemes guberņa]] * [[Vidzeme]] * [[Latgale]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas vēsture| ]] pgjmg3qhhuu5534ts9pszs7v96moaou 0 48001 4509368 4509257 2026-08-18T14:07:53Z Biafra 13794 kosmētika. 4509368 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds = Aleksandrs II | vārds_orģ = ''Александр II Николаевич'' | attēls = Alexander II of Russia photo.jpg | apraksts = | att_izm = | amats = 12. [[Krievijas impērijas ķeizars]] | term_sākums = {{dat|1855|3|2|N}} | term_beigas = {{dat|1881|3|13|N}} | coronation = {{dat|1856|9|7}} | priekštecis = [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] | pēctecis = [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]] | dzim_dati = {{dat|1818|4|17}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Maskava|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1881|3|1|1818|4|17}} | mir_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Sanktpēterburga|td=Krievija}} | apglabāts = [[Pētera-Pāvila katedrāle]], [[Sanktpēterburga]] | tēvs = [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] | māte = [[Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva)|Aleksandra Fjodorovna]] | dinastija = [[Holšteinas-Gottorpas-Romanovu dinastija]] | dzīvesb = [[Marija Aleksandrovna (Aleksandra II sieva)|Marija Aleksandrovna]], [[Jekaterina Dolgorukova]] ([[morganātiskā laulība]]) | bērni = {{plainlist| * [[Aleksandra Aleksandrovna]] * [[Nikolajs Aleksandrovičs]] * [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]] * [[Vladimirs Aleksandrovičs]] * [[Aleksejs Aleksandrovičs]] * [[Marija Aleksandrovna (lielkņaze)|Marija Aleksandrovna]] * [[Sergejs Aleksandrovičs]] * [[Pāvels Aleksandrovičs]] }} | reliģija = [[pareizticība]] | paraksts = SignatureAlexanderII.jpg | piezīmes = | dzimums = V }} '''Aleksandrs II Romanovs''' ({{val|ru|Александр II Николаевич Романов, Освободитель}}; dzimis {{dat|1818|4|17}}, miris {{dat|1881|3|1}}) bija [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizars]] no 1855. līdz 1881. gadam, arī [[Polija]]s [[karalis]], [[Somija]]s [[lielhercogs]], [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums|Kurzemes un Zemgales hercogs]], [[Livonijas hercogi|Livonijas hercogs]] utt. == Dzīvesgājums == Dzimis 1818. gada 17. aprīlī (6. jūlijā pēc jaunā stila) Maskavā Krievijas Impērijas ķeizara [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaja I]] un viņa sievas [[Prūsija]]s princeses Šarlotes (pēc pāriešanas pareizticībā — [[Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva)|Aleksandras Fjodorovnas]]) ģimenē. Kā troņmantnieku tēvs viņu iesaistīja valsts pārvaldē uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas: 1834. gadā viņš sāka strādāt [[Krievijas Senāts|Senātā]], 1835. gadā kļuva par [[Svētā Sinode|Svētās Sinodes]] locekli, no 1841. gada bija [[Krievijas Valsts padome|Valsts padomes]] loceklis, no 1842. gada [[Krievijas Ministru komiteja|Ministru komitejas]] loceklis. 1837. gadā viņš apceļoja 29 Krievijas Impērijas Eiropas, [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] un [[Rietumsibīrija]]s guberņas. 1838.—1839. gados apceļoja Eiropas valstis. [[Attēls:Ķeizara akmeņi (Mangaļsala).jpg|left|thumb|[[Mangaļsala]]s akmeņi par godu Aleksandra II un viņa dēla Nikolaja Aleksandroviča apmeklējumiem 1856. un 1860. gadā]] Pēc Nikolaja I nāves {{dat|1855|3|2|L|bez}} viņš kļuva par Krievijas Impērijas ķeizaru Aleksandru II, 1856. gada maijā apmeklēja Rīgu un Daugavgrīvas cietoksni, tajā pašā gadā izsludināja amnestiju [[Dekabristu dumpis|dekabristiem]] un Polijas-Lietuvas [[Novembra sacelšanās]] dalībniekiem. Uz trim gadiem pārtrauca rekrutēšanu armijā. Pirmais Aleksandra II ārpolitiskais akts bija 1856. gada [[Parīzes mieras līgums|Parīzes miera līguma]] parakstīšana, kas izbeidza [[Krimas karš|Krimas karu]]. 1861. gadā Aleksandrs II izsludināja likumu par [[dzimtbūšana]]s likvidēšanu visā Krievijā pēc [[Baltijas provinces|Baltijas guberņu]] [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas reformu]] parauga. Ierobežoja [[Cenzūra|cenzūru]] un uzsāka plašas tieslietu, izglītības sistēmas, pilsētu, zemes un armijas reformas, izveidojot trīs veidu kara apgabalus (pierobežas, aizmugures un Āzijas). 1863.—1864. gados apspieda [[Polija-Lietuva|Polijas—Lietuvas]] [[Janvāra sacelšanās|Janvāra sacelšanos]]. Aleksandrs II turpināja impērijas ekspansiju uz dienvidaustrumiem, pabeidza [[Kaukāzs|Kaukāza]] iekarošanu ([[Kaukāza karš]]). 1865.—1881. gadā pievienoja impērijai lielu daļu [[Vidusāzija]]s ([[Krievijas Turkestāna]]). 1867. gadā [[Aļaskas pārdošana|pārdeva Aļasku]] ASV. 1877.—1878. gadā vadīja [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku karu]] ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Viņa valdīšanas laikā sākās Krievijas un [[Francija]]s impēriju tuvināšanās un distancēšanās no [[Austroungārija]]s un [[Vācija]]s, kas 1879. gada oktobrī izveidoja [[Divsavienība|Divsavienību]] un vienojās sadarboties, ja nāksies karot pret Krieviju. [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]] Krievijas Impērija centās uzņemties aizbildniecību pār dienvidu [[slāvi]]em. Aleksandrs II piedzīvoja vairākus atentātus. 1866. gadā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] viņu mēģināja nošaut [[Dmitrijs Karakozovs]]. 1867. gadā [[Pasaules izstāde]]s laikā [[Parīze|Parīzē]] viņu, uzbrūkot [[kariete]]i, kurā atradās arī [[Napoleons III]], mēģināja nogalināt [[poļi|poļu]] emigrants Antonijs Berezovskis. 1879. gadā viņu mēģināja nošaut Aleksandrs Solovjovs. Šajā laikā izveidojās radikālo revolucionāru organizācija "Tautas griba" (''[[Narodnaja Voļa]]''), kura par vienu no saviem mērķiem izvirzīja valdnieka nogalināšanu. 1879. gadā tā mēģināja uzspridzināt ķeizara vilcienu [[Krima|Krimā]], bet 1880. gadā organizācijas pārstāvis Stepans Halturins [[Ziemas pils|Ziemas pilī]] izvietoja spridzekli ēdamtelpā, kas nogalināja 11 cilvēkus, bet neskāra Aleksandru II un ģimeni. Tomēr savu mērķi ''Narodnaja Voļa'' sasniedza, un Aleksandrs II gāja bojā teroristu sarīkotā [[atentāts|atentātā]] 1881. gada 1. martā (13. martā pēc jaunā stila) [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Sākotnēji viņu plānoja uzspridzināt, izvietojot spridzekli zem ielas seguma, taču imperatora maršruts tika izmainīts. Izšķirošo atentātu veica [[Nikolajs Risakovs]] un [[Ignācijs Griņevickis]], izmetot divus spridzekļus, no kuriem otrais bija valdniekam nāvējošs. {{Galerija |width=300| height=200 |perrow=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; font-size:smaller; |Attēls:Карта земельных приобретений в царствование императора Александра II, 1882.png|Krievijas Impērijas anektētās zemes Aleksandra II valdīšanas laikā iezīmētas tumši zaļā krāsā ([[Adigeja|Čerkesija]], [[Karsa]], [[Čečenija]], [[Krievijas Turkestāna]], [[Kuldža]], [[Amūras apgabals]], [[Piejūras novads]], [[Sahalīna]]s dienviddaļa) |Attēls:50 летие Александра II.jpg|1868. gada plakāts par godu Aleksandra II 50. gadu jubilejai }} == Ģimene == [[Attēls:Cartetsar.JPG|thumb|270px|Aleksandrs II ar sievu Mariju un troņmantnieku Aleksandru (ap 1865).]] 1841. gadā troņmantnieks Aleksandrs apprecējās ar [[Hesene|Hesenes-Darmštates]] princesi [[Marija Aleksandrovna (Aleksandra II sieva)|Mariju]] ({{val|de|Maximiliane Wilhelmine Auguste Sophie Marie von Hessen und bei Rhein}}, [[Pareizticība|pareizticībā]] kristīta kā Marija — ''Мария Александровна'', 1824—1880). Bērni: * meita Aleksandra (''Александра Александровна'', 1842.—1849.) * dēls Nikolajs (''Николай Александрович'', 1843.—1865.) * dēls [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs]] (''Александр Александрович'', 1845.—1894.), ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]] * dēls Vladimirs (''Владимир Александрович'', 1847.—1909.) * dēls Aleksejs (''Алексей Александрович'', 1850.—1908.) * meita Marija (''Мария Александровна'', 1853.—1920.), * dēls Sergejs (''Сергей Александрович'', 1857.—1905.) * dēls Pāvils (''Павел Александрович'', 1860.—1919.) Pēc sievas nāves 1881. gadā viņš apprecējās otro reizi ar kņazieni Katrīnu Dolgorukovu (''Долгорукова, Екатерина Михайловна'', 1847—1922), kas jau ilgu laiku pirms tam bija viņa mīļākā. Viņa un viņu trīs kopīgie bērni 1880. gadā ieguva uzvārdu "Jurjevski": * Georgijs Jurjevskis (''Георгий Александрович Юрьевский'', 1872—1913); * Olga Jurjevska (''Ольга Александровна Юрьевская'', 1873—1925); * Boriss (1876); * Katrīna Jurjevska (''Екатерина Александровна Юрьевская'', 1878—1959). <gallery> Family Alexandre 2.jpg|Aleksandrs II ar bērniem. No kreisās: Marija, Sergejs, Vladimirs, [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs]], Aleksejs, Nikolajs (1861) Александр II с семьёй. 1870-1873гг 1421055333 e1t3.jpg|Aleksandrs II ar bērniem (no kreisās: Pāvils, Sergejs, Marija, Aleksejs, [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs]], Vladimirs), vedeklu un mazdēlu [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaju]] (1873) Светлейшая кн. Екатерина М.Юрьевская(Долгорукова) с сыном Георгием и дочерью Ольгой.jpg|Aleksandra II otrā sieva Katrīna Jurjevska ar viņu kopīgajiem bērniem Georgiju un Olgu </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dzimtas valdnieki}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] | virsraksts = [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizars]] | periods = 1855.-1881. | pēc = [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Krievijas imperatori]] [[Kategorija:Romanovu dinastija]] [[Kategorija:1818. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1881. gadā mirušie]] [[Kategorija:Nogalinātie monarhi]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] k34x5i4yfgo6su3qwfzghfuurecr2yw 0 50032 4509723 4443577 2026-08-19T08:22:22Z Kikos 3705 /* */ 4509723 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Čārlzs I | vārds_orģ = ''Charles I'' | attēls =Charles I (Daniel Mytens).jpg | amats =[[Anglijas karalis]], Skotijas karalis, Īrijas karalis | term_sākums = {{dat|1625|03|27}} | term_beigas = {{dat|1649|01|30}} (kronēts {{dat|1626|02|02}}) | priekštecis =[[Džeimss I Stjuarts|Džeimss I]] | pēctecis =[[Čārlzs II Stjuarts|Čārlzs II]] (''de jure'')<br />[[Olivers Kromvels]] (''de facto'') | dzim_dati ={{dat|1600|11|19}} | dzim_vieta =[[Damfermlainas pils]], [[Damfermlaina]], [[Skotija]]<br />({{GBR}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1649|1|30|1600|11|19}} | mir_vieta =[[Vaithola]], [[Londona]], [[Anglija]]<br />({{GBR}}) | tēvs =[[Džeimss I Stjuarts|Džeimss I]] | māte =[[Dānijas Anna]] | dinastija =[[Stjuartu dinastija]] | dzīvesb =[[Francijas Henrieta Marija]] | bērni =9 bērni, to skaitā [[Čārlzs II Stjuarts]], [[Karaliskā princese Marija]], [[Džeimss II Stjuarts|Džeimss II]], [[Anglijas Henrieta]] | reliģija =[[anglikānisms]] | apglabāts =[[Vindzoras pils]], [[Londona]], {{GBR}} | paraksts = | piezīmes = }} '''Čārlzs I''', arī '''Karls I''' jeb '''Kārlis I''' ({{val|en|Charles I}}; dzimis {{dat|1600|11|19}}, miris {{dat|1649|01|30}}) bija [[Anglijas Karaliste|Anglijas]], [[Skotija]]s un [[Īrija]]s karalis (''King of England, King of Scotland, and King of Ireland'') no 1625. gada līdz savai nāvei. Čārlza I valdīšanas laikā noritēja cīņa starp karali un parlamentu. Viņš iejaucās Anglijas un Skotijas baznīcu lietās, centās ieviest nodokļus bez parlamenta piekrišanas. Tas noskaņoja pret viņu daudzus pilsoņus, kas sāka uzskatīt karali par tirānu. Sodīts ar nāvi [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] laikā. == Valdīšanas raksturojums == Čārlza I valdīšanas laikā saasinājās reliģiskās pretrunas. Karaļa nespēja vai nevēlēšanās palīdzēt protestantiem [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] laikā, kā arī viņa laulības ar [[Francija]]s [[katoļticība|katoļu]] princesi [[Francijas Henrieta Marija|Francijas Henrietu Mariju]] radīja bažas par karaļa pāriešanu katolismā. Čārlza I mēģinājumi ieviest reformas [[Skotija]]s baznīcā noveda pie [[Bīskapu karš|Bīskapu kara]], kas bija prelūdija pilsoņu karam. Čārlzs I tika sakauts [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] pirmajā posmā no 1642. līdz 1645. gadam. Pēc tam parlaments uzskatīja, ka karalis piekritīs tā prasībai pēc [[konstitucionālā monarhija|konstitucionālas monarhijas]]. Tomēr karalis tam pretojās un 1647. gada novembrī ar uzticamākajiem ļaudīm bēga uz [[Vaitas sala|Vaitas salu]], kur nostiprinājās, vadīdams karaspēku pilsoņu kara otrajā posmā no 1648. līdz 1649. gadam. Pēc sakāves karali saņēma gūstā dumpinieku spēki un ieslodzīja. Nākamajā gadā tika izveidota 135 komisāru komisija, kas izvirzīja gāztajam karalim apsūdzības dzimtenes nodevībā kā tautas ienaidniekam un atzina to par vainīgu. [[Attēls:The Execution of Charles I.jpg|thumb|250px|Nāvessoda izpilde]] 1649. gada 30. janvārī [[Vaitholas pils]] (''Palace of Whitehall'') pagalmā viņam publiski nocirta galvu. Uz laiku līdz 1660. gadam [[Monarhija|monarhiju]] Anglijā nomainīja [[republika]] un [[Olivers Kromvels|Kromvela]] [[diktatūra]]. === Tituli === Princis (''Prince (or Lord) Charles'', 1600-1625), Velsas princis, Česteras grāfs (''Prince of Wales, Earl of Chester'', 1612-1625), Jorkas hercogs (''Duke of York'', 1605-1625), Salu lords (''Lord of the Isles'', 1625-1649), Olbani hercogs (''Duke of Albany'', 1603-1625), Ormondas marķīzs, Rosas grāfs, Ardmannočas lords (''(Marquess of Ormond, Earl of Ross, Lord Ardmannoch)'', 1603-1625), Rotsejas hercogs, Kornvolas hercogs (''Duke of Rothesay, The Duke of Cornwall'', 1612-1625), Viņa Majestāte Karalis (''His Majesty The King'', 1625-1649). == Literatūra == * Carlton, Charles. Charles I: The personal monarch. Second edition. London: Routledge. 1995 * Gardiner, Samuel Rawson, ed. The Constitutional Documents of the Puritan Revolution 1625–1660 3rd Revised Edition. Oxford: Oxford University Press. 1906 * Kishlansky, Mark A. "Charles I: A Case of Mistaken Identity", Past and Present, no. 189 (Nov. 2005), pp. 41–80 * Murphy, Derrick, ed. Britain 1558-1689 1st Edition. London: HarperCollins Publishers pp. 211-235 {{ISBN|0-00-713850-4}} * Robertson, Geoffrey (2005) The Tyrannicide Brief: The Man Who Sent Charles I to the Scaffold. Chatto & Windus, 2002. {{ISBN|0-7011-7602-4}} * Williamson, D. The Kings and Queens of England. London: National Portrait Gallery, 1998. {{ISBN|1-85514-228-7}} * Гизо Ф. Ч. 1—2 // История Английской революции. — Ростов-на-Дону: 1996. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.royal.gov.uk/HistoryoftheMonarchy/KingsandQueensoftheUnitedKingdom/TheStuarts/CharlesI.aspx Čārlzs I Lielbritānijas monarhijas oficiālajā mājas lapā] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20190925032558/http://skcm.org/ The Society of King Charles the Martyr] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080511203314/http://www.british-civil-wars.co.uk/biog/charles1.htm Čārlza I biogrāfija] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20120928184233/http://anglicanhistory.org/charles/charles1.html Čārlza I runa pirms nāvessoda izpildes] {{en ikona}} {{kastes sākums}} {{Stjuartu dzimtas valdnieki}} {{Amatu secība | pirms = [[Džeimss I Stjuarts|Džeimss I]] | virsraksts = [[Anglijas karalis]] | periods = 1625.-1649. | pēc = [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlzs II]]}} {{kastes beigas}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Anglijas karaļi}} {{Skotijas valdnieki}} {{Īrijas karaļi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Czarlzs I Stjuarts}} [[Kategorija:1600. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1649. gadā mirušie]] [[Kategorija:Skotijā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas monarhi]] [[Kategorija:Skotijas monarhi]] [[Kategorija:Velsas prinči]] [[Kategorija:Stjuartu dinastija]] [[Kategorija:Anglikāņu svētie]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie cilvēki]] nurtmrd38ga1x96mj5vantgihvh03ws 0 50053 4509724 4200314 2026-08-19T08:23:44Z Kikos 3705 /* */ 4509724 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Džeimss VI un I | vārds_orģ = ''James VI and I'' | attēls =JamesIEngland.jpg | amats =Skotijas karalis | term_sākums = {{dat|1567|07|24}} | term_beigas = {{dat|1625|03|27}} (kronēts {{dat|1567|7|29}}) | priekštecis =[[Marija I Stjuarta|Marija I]] | pēctecis =[[Čārlzs I Stjuarts|Čārlzs I]] | amats2 =[[Anglijas karalis]] | term_sākums2 ={{dat|1603|3|24}} | term_beigas2 = {{dat|1625|3|27}} (kronēts {{dat|1603|7|25}}) | priekštecis2 =[[Elizabete I]] | pēctecis2 =[[Čārlzs I Stjuarts|Čārlzs I]] | dzim_dati ={{dat|1566|06|19}} | dzim_vieta =[[Edinburgas pils]], [[Edinburga]], [[Skotija]]<br />({{GBR}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{mdv|1625|03|27|1566|06|19}} | mir_vieta =Teobaldas pils, [[Hārtfordšīra]], [[Anglija]]<br />({{GBR}}) | tēvs =[[Henrijs Stjuarts]] | māte =[[Marija I Stjuarte]] | dinastija =[[Stjuartu dinastija]] | dzīvesb =[[Dānijas Anna]] | bērni =7 bērni, to skaitā [[Velsas princis Henrijs Frederiks]], [[Bohēmijas Elizabete]], [[Čārlzs I Stjuarts]] | reliģija =[[katolisms]] | apglabāts =[[Vestminsteras abatija]], [[Londona]], {{GBR}} | paraksts =James I of England signature.svg | piezīmes = }} '''Džeimss I Stjuarts''' (''James I'', dzimis {{dat|1566|6|19}}, miris {{dat|1625|3|27}}) bija [[Skotija]]s, [[Anglijas Karaliste|Anglijas]] un [[Īrijas Karaliste|Īrija]]s karalis. Skotijā viņš kļuva par karali {{dat|1567|7|24}} kā '''Džeimss VI'''. Viņam tobrīd bija tikai viens gadiņš, un viņš tronī nomainīja savu māti [[Marija I Stjuarta|Mariju I]]. Vairāki [[reģents|reģenti]] valdīja viņa nepilngadības laikā, kura oficiāli noslēdzās [[1578]]. gadā. Tomēr viņš pilnu kontroli par valdību ieguva tikai [[1581]]. gadā.<ref>Stewart, p 47; Croft, p 16; Willson, pp 29—31.</ref> {{dat|1603|3|24}} viņš kā Džeimss I kļuva par Anglijas un Īrijas karali, nomainot pēdējo [[Tjudoru dinastija]]s monarhu [[Elizabete I|Elizabeti I]], kurai nebija pēcnācēju.<ref>Džeimss bija [[Henrijs VII Tjudors|Henrija VII]] mazmazmazdēls un tādēļ viņš izvirzīja savas pretenzijas uz troni. Stewart, pp 159—161; Willson, pp 138—141.</ref> Viņš pēc tam Anglijā, Skotijā un Īrijā valdīja 22 gadus, bieži lietojot nosaukumu Lielbritānijas karalis.<ref>Džeimss bija pirmais, kurš sāka izmantot titulu Lielbritānijas karalis, bet šo titulu noraidīja Anglijas parlaments. Arī Skotijas parlaments tam izrādīja pretestību. Croft, p 67; Willson, pp 249—52</ref> Džeimsa I valdīšanas laikā 1605. gadā Anglijā notika t.s. [[Pulvermucas sazvērestība]] (''Gunpowder Plot''). Tika izvērsta [[Amerika]]s un [[Īrijas kolonizācija]]. Turpinājās literatūras uzplaukums, kurā darbojās [[Viljams Šekspīrs]], [[Džons Donns]], [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] un [[Frānsiss Bēkons]]. Tika izdota [[Karaļa Džeimsa bībele]] — standarta bībeles teksts angļu valodā. Dažos avotos Džeimss I tiek pieminēts arī kā '''Jakobs I''' vai '''Džeikobs I''' (''Iacobus I Stuart''). == Tituli == Džeimsa [[aristokrātu titulu uzskaitījums|tituli]]: * Princis (''Prince James'', 19.06.1566. — 24.07.1567.) * Rotsejas hercogs, Karikas grāfs, Renfrū lords (''Duke of Rothesay, Earl of Carrick, Lord Renfrew'', 19.06.1566. — 24.07.1567.) * Olbani hercogs, Rosas grāfs, Ardmannočas lords (''Duke of Albany, Earl of Ross, Lord Ardmannoch'', 10.02.1567. — 24.07.1567.) * Viņa Žēlastība Skotijas karalis Džeimss VI (''His Grace King James VI of Scots'', 24.07.1567. — 27.03.1625.) * Viņa Majestāte Anglijas karalis Džeimss I (''His Majesty King James I of England'', 24.03.1603. — 27.03.1625.) == Reģenti līdz karaļa pilngadībai == * Džeimss, Murejas grāfs (1567.-1570.) * Matejs, Lenoksas grāfs (1570.-1571.) * Džons, Maras grāfs (1571.-1572.) * Džeimss, Mortonas grāfs (1572.-1581.) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.heraldica.org/topics/britain/britstyles.htm#1604 Proclamation styling James I King of Great Britain on October 20, 1604] * [https://web.archive.org/web/20070609201520/http://www.geocities.com/queenswoman/jameswormald.html James I, illustrated biography] == Literatūra == {{refbegin}} * Akrigg, G. P. V. ''Jacobean Pageant: The Court of King James I''. New York: Atheneum. 1978. {{ISBN|0-689-70003-2}}. * Chambers, Robert. "James VI", Biographical Dictionary of Eminent Scotsmen. London: Blackie and Son. 1856 * Croft, Pauline (2003). ''King James''. Basingstoke and New York: Palgrave Macmillan. {{ISBN|0-333-61395-3}}. * Fraser, Antonia. King James VI of Scotland, I of England. London: Weidenfeld and Nicolson. 1974. {{ISBN|0-297-76775-5}}. * Lee, Maurice. Great Britain's Solomon: James VI and I in his Three Kingdoms. Urbana: University of Illinois Press. 1990. {{ISBN|0-252-01686-6}}. * Lynch, Michael. ''Scotland: A New History''. Ebury Press. 1991. {{ISBN|0-7126-3413-4}}. * Peck, Linda Levy. ''Northampton: Patronage and Policy at the Court of James I.'' Harper Collins. 1982. {{ISBN|0-04-942177-8}}. * Stewart, Alan (2003). ''The Cradle King: A Life of James VI & I.'' London: Chatto and Windus. {{ISBN|0-7011-6984-2}}. * Williamson, David. The National Portrait Gallery History of the Kings and Queens of England. London: National Portrait Gallery. 1998. {{ISBN|1-85514-228-7}}. * Willson, David Harris ([1956] 1963 ed). ''King James VI & I.'' London: Jonathan Cape Ltd. {{ISBN|0-224-60572-0}}. {{refend}} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{Stjuartu dzimtas valdnieki}} {{Amatu secība | pirms = [[Marija I Stjuarta|Marija I]] | virsraksts = [[Stjuartu dinastija|Skotijas karalis Džeimss VI]] | periods = 1567.—1625. | pēc = [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlzs I]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Elizabete I]] | virsraksts = [[Anglijas karalis|Anglijas karalis Džeimss I]] | periods = 1603.-1625. | pēc = [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlzs I]]}} {{kastes beigas}} {{Anglijas karaļi}} {{Skotijas valdnieki}} {{Īrijas karaļi}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dzzeimss I}} [[Kategorija:1566. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1625. gadā mirušie]] [[Kategorija:Skotijā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas monarhi]] [[Kategorija:Skotijas monarhi]] [[Kategorija:Stjuartu dinastija]] 5rqme12hxvbznrk7g5p032drbqx6imh 0 50100 4509722 4168713 2026-08-19T08:21:22Z Kikos 3705 /* */ 4509722 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds =Džeimss V | vārds_orģ = ''James V'' | attēls =Portrait of James V of Scotland (1512 - 1542).jpg | apraksts = | amats =[[Skotijas karalis|Skotu karalis]] | priekštecis =[[Džeimss IV]] | pēctecis =[[Marija I Stjuarte|Marija I]] | term_sākums ={{dat|1513|9|9}} | term_beigas ={{dat|1542|12|14}} | coronation ={{dat|1513|9|21}} | dzim_dati ={{dat|1512|4|10}} | dzim_vieta =[[Linlitgovas pils]], [[Linlitgova]], [[Skotijas Karaliste]]<br>([[Rietumlotiana]], [[Skotija]], {{GBR}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1542|12|14|1512|4|10}} | mir_vieta =[[Folklendas pils]], Folklenda, [[Skotijas Karaliste]]<br>([[Faifa]], [[Skotija]], {{GBR}}) | tēvs =[[Džeimss IV]] | māte =[[Margarita Tjūdore]] | dinastija =[[Stjuartu dinastija]] | dzīvesb = *[[Valuā Madlēna]] *[[Marija de Giza]] | bērni = No Marijas: *Džeimss *Arturs *[[Marija I Stjuarte|Marija I]] Vismaz 9 ārlaulības bērni | reliģija =[[kristietība]] | apglabāts =[[Holirūdas abatija]], [[Edinburga]], [[Skotija]], {{GBR}} | paraksts = | piezīmes = }} '''Džeimss V''', arī '''Jakobs V''' un '''Džeikobs V''' ({{val|en|James V Stuart}} vai {{val|en|Iacobus V Stuart King of Scots}}, dzimis {{dat|1512|4|10}}, miris {{dat|1542|12|14}}) bija [[Skotija]]s karalis no 1513. līdz 1542. gadam. Kļūdams par karali pusotra gada vecumā, valdīšanas pirmajā periodā Skotiju pārvaldīja [[reģents|reģenti]] un valstī notika cīņa starp profranču un proangļu frakcijām. Sākot valdīt patstāvīgi, nostājās Francijas pusē. Skoti 1542. gada septembrī tomēr tika sakauti [[Solvejmosas kauja|Solvejmosas kaujā]], bet Džeimss V īsi pēc tam mira no slimības. Džeimsa tituli: * Princis Džeimss (''Prince James Stewart'', ''Prince and Great Steward of Scotland'') * Karikas grāfs (''Earl of Carrick'') * Renfrū lords (''Lord Renfrew'') * Rotsejas hercogs (''Duke of Rothesay'', no 1512. gada 4. oktobra līdz 1513. gada 9. septembrim) * Viņa Žēlastība Skotijas karalis Džeimss I (''His Grace The King James V of Scotland'', 09.09.1513.—14.12.1542.) == Reģenti līdz karaļa pilngadībai == * Margarita Tjudora (''Margaret Tudor'', reģente: 1513.-1514.) * Džons, Olbani hercogs (''John Stewart, Duke of Albany'', reģents: 1515.-1524.) * Arčibalds, Angusas grāfs (''Archibald Douglas, 6th Earl of Angus'', reģents: 1525.-1528.) ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Literatūra == * Donaldson, Gordon. Scotland: James V to James VII. Edinburgh: Oliver & Boyd. 1965 {{kastes sākums}} {{Stjuartu dzimtas valdnieki}} {{Amatu secība | pirms = [[Džeimss IV Stjuarts|Džeimss IV]] | virsraksts = [[Stjuartu dinastija|Skotijas karalis]] | periods = 1513.-1542. | pēc = [[Marija I Stjuarta|Marija I]]}} {{kastes beigas}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Skotijas valdnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1542. gadā mirušie]] [[Kategorija:1512. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijā dzimušie]] [[Kategorija:Stjuartu dinastija]] [[Kategorija:Skotijas monarhi]] 59x6f8sv2sdi18gulmiml2rwtfn9lml 0 52527 4509350 4509270 2026-08-18T12:18:28Z Pirags 3757 /* Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņu pārkrievošana */ pap 4509350 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Po latishski.jpg|thumb|19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski')]] [[Attēls:Latviešu ābece ar kirilicas burtiem 1864.jpg|thumb|Latviešu valodas ābece ar kirilicas burtiem Latgales skolām (1864).]] '''Baltijas pārkrievošana''' jeb '''rusifikācija''' ({{val|ru|Русификация Прибалтики}}, {{val|et|Baltimaade venestamise}}, {{val|lt|Baltijos rusifikacija}}) bija 19. gadsimta otrajā pusē [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] esošo [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] iedzīvotāju [[pārkrievošana]]s politika, ar likuma spēku valsts pārvaldē, tiesās un izglītības iestādēs liekot lietot [[krievu valoda|krievu valodu]], tā aizvietojot šeit iepriekš dominējošo vācu valodu. 1893. gadā [[Dinaburga]] tika pārdēvēta par Dvinsku (''Двинск''), bet [[Tartu]] par Jurjevu (''Юрьев''). == Baltijas guberņu izveide == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] un [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas]] dēļ [[Krievijas Impērija]]s anektētajām [[Baltijas provinces|Baltijas provincēm]], ko 1801. gadā apvienoja vienā [[Baltijas ģenerālgubernatūra|Baltijas ģenerālgubernatūrā]], bija īpašs statuss: klaji nekrieviska vide ([[Vecticībnieki|vecticībnieku]] 19. gadsimta pirmajā pusē bija aptuveni 25 000, viņu politiskā vieta bija niecīga, viņi impērijai nebija lojāli un kategoriski norobežojās no tautiešiem, bet pārējo [[krievi|krievu]] iedzīvotāju, tirgotāju, ierēdņu bija aptuveni 10 000), autonoma likumdošana un dubultpārvalde: provinces paralēli pārvaldīja spēcīga nekrieviska vietējā pašpārvalde ([[landtāgs]]) un centrālās varas iestādes. Krievijas imperatora [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā (1825—1855) izglītības ministrs [[grāfs]] [[Sergejs Uvarovs]] (''Уваров'') izstrādāja projektu Baltijas guberņu skolu un [[Tērbatas Universitāte]]s pakāpeniskai rusificēšanai (tā laika dokumentos lietots termins). == Latgales un Lietuvas pārkrievošana == {{Skatīt arī|Latīņu drukas aizliegums}} {{Divi attēli|right|Auksa altorius latin.jpg|140|Auksa altorius cirillics.jpg|136|Lūgšanu grāmatas ''Auksa altorius'' ('Zelta altāris') divi izdevumi lietuviski, no kuriem viens (kreisajā pusē) 1864. gadā iespiests [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], bet otrs 1866. gadā (labajā pusē) — jau [[kirilica|kirilicā]]}} [[Latgale]] pēc iekļaušanas Krievijas Impērijā tika pārdēvēta par [[Pleskavas guberņa]]s Dvinas (t.i. Daugavas) provinci, bet 1796. gadā to iekļāva [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas guberņā]]. Savukārt mūsdienu [[Lietuva]]s un ziemeļrietumu [[Baltkrievija]]s teritorijā 1797. gadā izveidoja [[Lietuvas guberņa|Lietuvas guberņu]], ko 1801. gadā sadalīja, nodibinot [[Viļņas guberņa|Viļņas guberņu]] un [[Grodņas guberņa|Grodņas guberņu]]. Līdz 1831. gadam bijušās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] zemes pārvaldīja, pamatojoties uz [[Lietuvas statūti]]em, bet pēc [[Poļu sacelšanās (1831)|poļu sacelšanās]] tur ieviesa pārējo Krievijas guberņu jurisdikciju. 1832. gadā izdeva pavēli slēgt visus katoļu klosterus un mūkus izraidīt. Latgalē slēdza Viļānu un Aglonas draudzes skolu un Krāslavas garīgo semināru.<ref>[[Arveds Švābe]]. Latvijas vēsture 1800—1914. Avots. Rīga. 1991. 163.—164. lpp.</ref> Lietuviešu apdzīvoto teritoriju 1843. gadā sadalīja divās daļās, izveidojot [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņu]] un Viļņas guberņu. Mācībām Latgales un Lietuvas skolās bija jānotiek krievu valodā. 1865. gada 6. septembra apkārtraksts Latgales latviešiem aizliedza iespiest grāmatas ar [[Latīņu alfabēts|latīņu burtiem]]. No 1871. līdz 1904. gadam Latgalē bija aizliegts ne tikai iespiest, bet arī izplatīt grāmatas [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. Līdzīgi pārveidoja arī [[lietuviešu valoda]]s rakstību un ierobežoja tās lietojumu. Grāmatas sāka pārrakstīt ar roku — kā nautrēnieši [[Andrivs Jūrdžs]] un [[Pīters Miglinīks]]. Aizliegumu atcēla 1904. gadā. == Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņu pārkrievošana == [[Attēls:Tērbatas Veterinārais institūts.jpg|thumb|250px|[[Tērbatas Veterinārais institūts]] Baltijas pārkrievošanas laikā pārdēvēts par Jurjevas Veterināro institūtu]] [[Attēls:1905. gada Adresu grāmata priekš Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas.jpg|thumb|250px|1905. gada četrvalodīgā „Adrešu grāmata priekš [[Kurzeme]]s, [[Vidzeme]]s un [[Igaunija]]s" krievu, vācu, latviešu un igauņu valodā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.calameo.com/read/0020559680fbb8665b3b4 |title=Adresu grāmata preeksch Kurzemes, Widzemes un Igaunijas. |access-date={{dat|2017|02|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190528113112/https://en.calameo.com/read/0020559680fbb8665b3b4 |archivedate={{dat|2019|05|28||bez}} }}</ref>]] Baltijas provinču pārkrievošana sākās vienlaicīɡi ar [[Triju ķeizaru savienība]]s vājināšanos un Krievijas impērijas distancēšanos no [[Austroungārija]]s un [[Vācija]]s, kas [[1879]]. gada oktobrī izveidoja pret Krieviju vērstu Divsavienību. 1875. gada 25. aprīļa nolikums par [[Luterāņi|luterāņu]] tautskolām Kurzemes un Igaunijas guberņās paredzēja, ka krievu valodas mācīšana pagastu un [[draudžu skolas|draudžu skolās]] būs obligāta, un tā jāievieš 5 gados (Vidzemē krievu valodu 1882. gadā jau mācīja 790 no 1085 luterāņu draudžu un pagastu skolām). Līdztekus sāka veidot skolas, kur mācību valoda bija tikai un vienīgi krievu (1882. gadā Vidzemes latviešu daļā un Kurzemē bija 13 tādas skolas, kā arī 8 elementārskolas un ģimnāzijas).<ref>Latvija 19. gadsimtā. // Pārkrievošanas administratīvie paņēmieni. 1855.—1881. gads. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2000. 521.—522. lpp.</ref> Kā pirmās 1868. gadā tika atvērtas [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija]] un [[Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija]]. == Pārkrievošanas pastiprināšanās (1885—1905) == Līdz ar ķeizara [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] kāpšanu tronī 1881. gadā Krievijas Impērijas iekšpolitikā izvērsās citu impērijas tautu pārkrievošana, lai, balstoties uz „fundamentāliem valsts vienotības principiem", tās integrētu impērijā.<ref>Валуев П.А., Дневник П. А. Валуева, министра внутренних дел. — Москва, Академия наук, 1961. — Том 2. — С. 430.</ref> Pārkrievošana aptvēra visus Baltijas provinču iedzīvotājus: gan latviešus un igauņus, gan vācbaltiešus. Valsts sekretārs A. Polovcovs dienasgrāmatā rakstīja: „Vajā visu, kas neatbilst lielkrievu tēlam; vāciešus, poļus, somus, ebrejus, musulmaņus — visus uztver kā Krievijai naidīgus.” Galvenais pārkrievošanas ideologs bija Svētās sinodes virsprokurors [[Konstantīns Pobedonoscevs]]. 1888. gadā ieviesa Krievijas valsts policijas struktūru (virsniekus importējot no Krievijas), bet 1889. gadā sākās impērijas tieslietu sistēmas ieviešana, un līdztekus policijas un tiesu darbā kā vienīgo ieviesa krievu valodu. No 1885. līdz 1890. gadam krievu valodu visās Baltijas guberņu skolās un augstskolās ieviesa kā obligātu. Noteica, ka arī tautskolās visi mācību priekšmeti, izņemot reliģiju un baznīcu dziedāšanu, obligāti ir jāmāca krieviski. 1889. gadā arī [[Vidzemes bruņniecība]]s uzturētajām [[Bērzaines ģimnāzija]]i un [[Vīlandes ģimnāzija]]i lika pāriet no vācu uz krievu mācību valodu, ko tās noraidīja, tādēļ 1892. gadā šīs ģimnāzijas slēdza. Par Tērbatas mācību apgabala kuratoru 1890. gadā iecēla Nikolaju Lavrovski, un līdz ar jauno kuratoru Baltijā pastiprinājās pārkrievošanas tendences, mācības [[krievu valoda|krievu valodā]] notika visos priekšmetos no pirmā mācību gada, un skolotāji, kas nespēja mācīt priekšmetus krieviski, bija jāatlaiž no darba. Par runāšanu latviski bērnus sodīja ar pazemojumu — kaklā viņiem kāra īpašu [[Kauns|kauna]] zīmi, kauna dēli, soda dēli, kauna medāli, soda medāli, „plukstu”, „rotu”, „elsiņu”, kas bija jānēsā tik ilgi, kamēr sodītais nebija uzrādījis citu, kas skolā runājis latviešu valodā.<ref>[http://www.makslaplus.lv/view.php?uopen_texts=1657&v_sadala=25&ban=&year=2009 Māra Eihe. Soda zīmes. Māksla Plus, 6/2009]{{Novecojusi saite}}</ref> Impērijas valdība ar tiesību aktiem (atvieglojumi zemes valsts zemes iegādē u.c.) veicināja krievu migrāciju uz Baltijas guberņām. Latvijā lielu zemes īpašnieku vidū krievu faktiski nebija, Vidzemē un Kurzemē ļoti maz bija arī krievu zemnieku, toties lielākās pilsētās strauji auga krievu strādnieku, tāpat ierēdņu, mācībspēku, tiesu darbinieku, u.tml. skaits. Iebrauca daudz militārpersonu un viņu ģimenes locekļu, jo mūsdienu Latvijas teritorijā izvietoja daudz karaspēka daļu, bet [[Liepāja|Liepājā]] izveidotajā kara ostā bāzējās daļa [[Baltijas jūra]]s kara flotes. Jau 1897. gadā [[Rīga|Rīgā]] krievu bija 16,1 %, bet pēc sešpadsmit gadiem viņu īpatsvars bija audzis līdz 19,3% no pilsētas iedzīvotāju kopskaita.<ref>Rīga kā Latvijas galvaspilsēta., — Rīga, 1932., 178. lpp.</ref> Cara valdība plānoja Kurzemē nometināt vairākus simtus tūkstošu ieceļotāju. Visiem līdzekļiem, tostarp ar zemes iedalīšanu, tika veicināta latviešu un igauņu zemnieku izceļošana uz Krieviju. Plašos [[kolonizēšana]]s pasākumus pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]] un [[Latvijas valsts pasludināšana]].<ref>[http://www.letonika.lv/groups/?title=P%C4%81rkrievo%C5%A1ana/32625 Latvijas vēstures enciklopēdija. Letonika.lv]</ref> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Andreas Renner. Russischer Nationalismus und Öffentlichkeit im Zarenreich 1855-1875. Köln, Weimar, Wien, 2000. // Ab Imperium. 2002. № 3 * Thaden Edward C. Katkov and his Time//Conservative Nationalism in the Nineteenth-Century Russia. Seattle, 1964 * Russification in the Baltic Provinces and Finland 1855-1914. Princeton, 1981 * Кruus Н. Grundrib der Geschichte des estnischen Volkes. Tartu, 1932 * Martis E. The Role of Tartu University in the National Moovement.// National movements in the Baltic countries during the 19th century. Uppsala, 1985 * Исаков С. Г. Остзейский вопрос в русской печати 1860-х годов. — Тарту, 1961 * Римский С.В., Конфесиональная политика России в Западном крае и Прибалтике XIX столетия. // Вопросы истории. Nr 3, 1998 * Остзейский вопрос в русской общественной жизни второй половины XIX века. // Платоновские чтения: Сборник научных трудов / Под ред. Кабытова П. С. Самара, 2002 * Остзейский вопрос в начале царствования Екатерины II // Проблемы национальной идентификации, культурные и политический связи России со странами Балтийского региона в XVIII-XX веках. Самара, 2001 * "Невозможно из немца сделать русского…" (Политика российского правительства в Прибалтике в начале XX века.) // Русское прошлое. 2001. № 9 == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20111212122856/http://skyglobe.ru/referat/referat/73964/ Андреева Н. С., Прибалтийские губернии в административной системе Российской империи начала XX в.] {{ru ikona}} * [http://www.bestreferat.ru/referat-74002.html Е.И. Кэмпбелл (Воробьева), «Единая и неделимая Россия» и «Инородческий вопрос» в имперской идеологии самодержавия.] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080612050317/http://www.portal-slovo.ru/rus/history/58/77/5895/ Ширинянц А. А., Фурсова Е. Б. Прибалтийский вопрос в политической публицистике И.С. Аксакова.] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20111212122856/http://skyglobe.ru/referat/referat/73964/ Андреева Н. С., Прибалтийские губернии в административной системе Российской империи начала XX в.] {{ru ikona}} * [http://vestnik.mstu.edu.ru/v11_1_n30/articles/06_gruzd.pdf Груздева О.В. Идея "народной монархии" в работах Ю.Ф. Самарина.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080821184807/http://vestnik.mstu.edu.ru/v11_1_n30/articles/06_gruzd.pdf |date={{dat|2008|08|21||bez}} }} {{ru ikona}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Pārkrievošana]] i1pygyfxqk82p7bi5kkob9wiehlwmp7 0 54451 4509377 4288295 2026-08-18T15:01:55Z ZANDMANIS 91184 4509377 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Izlaušanās | show_name 2 = ''Prison Break'' | image = [[Attēls:Prison Break S3intro.jpg|250px]] | genre = | creator = [[Pols Šērings]] | theme_music_composer = [[Ramins Džavadi]] | country = {{USA}} | language = {{ubl|angļu valoda|spāņu valoda|arābu valoda}} | num_seasons = 5 | num_episodes = 90 | list_episodes = | executive_producer = {{ubl|''Marty Adelstein''|''Neal H. Moritz''|''Dawn Parouse''|''Brett Ratner''|''Paul Scheuring''}} | location = {{ubl|{{USA}}|{{CAN}}|{{PAN}}|{{MAR}}}} | runtime = 42 minūtes | company = {{ubl|''[[Original Film|Original Television]]''|''[[20th Century Fox Television]]''}} | channel = [[Fox Broadcasting Company|FOX]] | picture_format = {{ubl|[[480i]] ([[Standard-definition television|SDTV]])|[[720p]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])|[[1080i]] (HDTV)}} | audio_format = [[Dolby Digital|Dolby Digital with 5.1 channels]] | first_aired = {{dat|2005|8|29|N|bez}} | last_aired = {{dat|2017|5|30|N|bez}} | related = ''[[Breakout Kings]]'' | editor = | cinematography = }} '''“Izlaušanās”''' ({{val|en|Prison Break}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas [[krimināldrāma]]s un [[asa sižeta trilleris|asa sižeta trilleru]] seriāls, ko radījis scenārists [[Pols Šērings]] un producējusi kompānija ''[[20th Century Fox Television]]''. Seriālu sākotnēji demonstrēja tīkls ''Fox'' no 2005. gada 29. augusta līdz 2009. gada 27. maijam (četras sezonas), bet no 2017. gada 4. aprīlī līdz 30. maijam ēterā tika pārraidīta ierobežota piektā sezona, kas kalpo kā turpinājums oriģinālajam stāstam. Kopumā uzņemtas 90 sērijas piecās sezonās, ieskaitot divdaļīgo televīzijas filmu ''[[The Final Break]]''. Seriāla sižeta centrā ir divi brāļi — ar nāvessodu notiesātais [[Linkolns Barouzs]] (attēlo [[Dominiks Persels]]) un viņa jaunākais brālis un inženieris [[Maikls Skofīlds]] ([[Ventvorts Millers]]), kurš apzināti nonāk cietumā, ko pats projektējis, lai izplānotu Linkolna bēgšanu. Galvenajās lomās piedalās arī [[Sāra Veina Kelīsa]], [[Amorijs Nalasko]], [[Roberts Knepers]], [[Rokmonds Dumbars]] un [[Viljams Fičners]], veidojot ansambli, kas seriālam nodrošināja plašu skatītāju atsaucību. Pirmā sezona sasniedza augstus reitingus un labvēlīgas kritiķu atsauksmes, kā rezultātā “Izlaušanās” tika nominēts [[Zelta globusa balva]]i kategorijā “[[Labākais drāmas seriāls (Zelta globusa balva)|Labākais drāmas seriāls]]”, savukārt Ventvorts Millers — “[[Labākais aktieris drāmas seriālā (Zelta globusa balva)|Labākais aktieris drāmas seriālā]]”. 2006. gadā seriāls ieguva ''[[People’s Choice]]'' balvu kā “[[Iecienītākā jaunā TV drāma]]”, nostiprinot tā popularitāti gan ASV, gan starptautiskajās auditorijās. == Galvenajās lomās == * [[Ventvorts Millers]] (kā Maikls Skofīlds) * [[Dominiks Persels]] (kā Linkolns Barouzs) * [[Amorijs Nalasko]] (kā Fernando Sukre) * [[Roberts Knepers]] (kā Teodors Bagvels jeb T-Bag) * [[Sāra Veina Kelīsa]] (kā Sāra Tankredi) * [[Viljams Fičners]] (kā Aleksandrs Mahouns) * [[Pols Edelšteins]] (kā Pols Kellermans) * [[Rokmonds Dumbars]] (Bendžamins Mails Frenklins, C-Note) * [[Veids Viliams]] (kā Breds Beliks) * [[Robina Taneja]] (kā Veronika Donovana) * [[Peters Stormars]] (kā Džons Abrucī) == 1.sezona == [[Attēls:Prison Break Team.jpg|thumb|"Izlaušanās" aktieri preses konferencē 2006. gadā]] Maikls Skofilds ir izmisis vīrietis visai bezcerīgā dzīves situācijā. Viņa brālis, Linkolns Barouzs ir atzīts par vainīgu slepkavībā un nolemts nāvei cietumā jau pēc pāris mēnešiem.Lai gan pierādījumi ir pret Linkolnu, tomēr Maikls ir pārliecināts, ka brālis nav vainojams šajā noziegumā. Neredzot citu izeju šai situācijai, kā arī saprotot, ka laiks strauji rit uz priekšu, Maikls aplaupa banku, lai tiktu ieslodzīts cietumā, līdzās savam brālim. Kad Maikls ir nonācis cietumā, atklājas, ka viņš ir izcils būvinženieris, kuram ir cietuma projekta plānojums, plāno precīzu plānu, lai atbrīvotu savu brāli un pierādītu, ka Linkolns tiek nepatiesi apsūdzēts. Pirmā sezona seko Linkolna Barouza glābšanai, kurš tiek apsūdzēts par ASV viceprezidentes Karolīnas Reinoldsas brāļa Terensa Stedmena slepkavību. Linkolnam tiek piespriests nāvessods un viņš tiek ieslodzīts ''FOX'' Riversteitas stingro režīmu cietumā Ilinoisas štatā, kur viņš gaida soda izpildi. Linkolna brālis, izcils būvinženieris Maikls Skofīlds ir pārliecināts par Linkolna nevainību un plāno bēgšanas plānu. Lai noķļūtu cietumā, Maikls izdara bruņotu laupīšanu, kuras rezultātā viņš tiek notiesāts uz cietumu, kurā atrodas viņa brālis Linkolns. Cietumā Maikls sadraudzējas ar cietuma ārsti Sāru Tankredī. Maikls izliekas, ka cieš no 1. tipa cukura diabēta, lai katru dienu piekļūtu cietuma slimnīcai, kur viņš saņem savas ikdienas insulīna devu. Tāpat Maikls sadraudzējas ar cietuma priekšnieku Poupu, kurš Maiklam ir palūdzis uzbūvēt dāvanu sievai viņu kāzu gadadienā. Brāļu cīņu par nāvessoda izpildes atcelšanu, palīdz viņu ilgā ģimenes draudzene Veronika Donovana, kura sāk izmeklēt sazvērestību, kas Linkolnu ievietoja cietumā. Tomēr viņus kavē slepenie aģenti, organizācija, kas pazīstama kā aģentūra. Aģentūra bija atbildīga par Linkolna iegāšanu, un viņi to izdarīja dēļ Linkolna tēva Aldo Barouza un viņa iepriekšējo saistību ar aģentūru. Brāļi Maikls un Linkolns kopā ar sešiem citiem ieslodzītajiem Fernando Sukri, Teodoru Bagvelu ''T-bag'', Bendžaminu Mailzu Franklinu ''C-Note'', Deividu Apolski ''Tweener'', Džonu Abruzī un Čārlzu Vestmorlenu ''D.B. Cooper'', kopīgi cenšas izbēgt no cietuma plānojot bēgšanu caur apsargu atpūtas telpu. Tieši pirms sezonas noslēguma, grupai izdodas izbēgt no cietuma pēc tam, kad viņi ir izmantojuši savas cietumu privilēģijas, lai izraktu tuneli zem cietuma un nokļūtu slimnīcā, caur kurieni viņi izbēg. == 2.sezona == Otrā sezona sākas astoņas stundas pēc izbēgšanas no cietuma, galvenokārt koncentrējoties uz astoņām bēgšanām. Seriāla veidotājs Pols Šērings otro sezonu pielīdzina “Lielās aizbēgšanas otrajai pusei”. Kad ''FOX'' Riversteitas 8 neizdodas nokļūt Džona Abrucī lidmašīnā, bēgļi sadalās un dodas uz vietām visā valstī kopā ar varas iestādēm, kas atrodas ik uz soļa aiz viņiem. Šī sezona ir spriedzes pārpilna, jo katrs īsteno savus individuālos mērķus, lai censtos aizbēgt no policijas un FIB aģentiem. Breds Belliks tiek atlaists no cietuma, kur viņš strādāja par galveno apsargu, un pēc atlīdzības naudas izsludīnāšanas par izbēgušajiem TV, notiek pakaļdzīšanās pēc ieslodzītajiem. Vairāki no bēgļiem apvienojas, meklējot Dī Bī Kūpera apslēptos miljonus, kurus jau sen apglabājis cits cietuma ieslodzītais Čārlzs Vestmorelands, kurš nomira cietuma slimnīcā bēgšanas laikā. Federālais aģents Aleksandrs Mahons ir norīkots izsekot un sagūstīt visus astoņus bēgļus, bet tiek atklāts, ka viņš strādā aģentūras labā, kuri vēlas, lai visi astoņi izbēgušie būtu miruši. Kad Sāra atklāj, ka viņas tēvs, gubernators Frenks Tankredi ir nogalināts, viņa tiekas ar Maiklu, paliekot pie viņa, kamēr brāļi cenšas sagraut tagadējo prezidenti Reinoldsu, kura ir aģentūras locekle. Sāra padodas FIB, lai Maikls un Linkolns varētu aizbēgt uz Panamu. Tiesas procesa laikā bijušā slepenā dienesta aģenta Pola Kellermana liecības, kurš savulaik strādāja uzņēmuma kontrolētās prezidentes labā, atbrīvo Linkolnu un Sāru. Puse no bēgļiem tiek nogalināti vai sagūstīti, bet brāļi nokļūst Panamā. Maiklu, saimnieku (T-Bag), Mahoni un Beliku arestē Panamas varas iestādes un iesloga viņus Sonas cietumā. == 3.sezona == Trešajā Izlaušanās sezonā varēsiet sekot līdzi Skofīlda pārdzīvojumiem Sonā un Barouza piedzīvojumiem brīvībā. Sona ir cietums, ko pēc iepriekšējā gada dumpja vada paši cietumnieki un ko apsargā tikai no ārpuses. Ar Barouzu sazinās ļaudis, kas nolaupījuši viņa dēlu Eldžeju un Skofīlda mīļoto sievieti Sāru Tankredi. Viņam paziņo, ka no Sonas cietuma ir jāizpestī Džeimss Vistlers. Skatītāji varēs sekot Skofīlda un Vistlera nedienām un bēgšanas plānošanas neveiksmēm. Skofīldam jāpārvar milzīga spriedze, Barouzam jātiek galā ar Kompānijas seksīgo un bīstamo pārstāvi. Šajā sezonā klāt nāk četri galvenie varoņi — Lečero, kas ir Sonas ieslodzītais un Panamas narkobarons, Džeimss Vistlers sēž cietumā par mēra dēla slepkavību, Grečena Morgana ir Kompānijas aģente, kas atbildīga par Džeimsa Vistlera bēgšanu, un Sofija Lugo, kas ir Vistlera draudzene. == 4.sezona == Izlaušanās ceturtās sezonas galvenais stāsts būs saistīts ar komandu, ko savervējis drošības aģents Dons Selfs (Maikls Rapaports), lai atrastu skillu no aģentūras, kura satur informāciju par progresīvu atjaunojamās enerģijas avotu. Sezonas pirmās puses laikā komanda iegūst kartes, lai piekļūtu skillai, un ielaužas aģentūras galvenajā mītnē, lai to nozagtu. Šajā sezonā būs vairākas spriedzes pilnas tikšanās un cīņa ar agentūras darbiniekiem, kā arī ar pašu ģenerāli Kransu, kurš ir aģentūras vadītājs. Atklāsies, ka Sāra tomēr ir dzīva, bet būs arī kāds zaudējums, jo bojā ies Beliks, kurš sevi upurēs lai paglābtu Maiklu un pārējo komandu. Bet kas vēl - izrādīsies, ka Selfs ir dubultaģents, kurš piemanīs Maikla komandu un nozags skillu, lai pēc tam to pārdotu tam, kurš solīs vairāk naudas. Pēc ilgām pārdomām Linkolns nelabprāt piebiedrosies komandai, lai atgūtu skillu. Maikls cieš no hipotalāma hamartomas. Viņu ārstē un vada aģentūra. Maikls vēlāk uzzina, ka viņa māte Kristīna joprojām ir dzīva un bija kompānijas aģente, Maikla un Linkolna māte arī cenšas iegūt skillu, iznīcināt ģimeni un aģentūru. Galu galā seriāla galvenās un noslēdzošās sērijas beidzas Maiami, kur Maikls ar komandu atgūs skillu. Ģenerālis ar aģentūru tiek atmaskoti un Sāra nogalina Kristīni. Sezonas pēdējās divas sērijas tiek apvienotas un uztaisīta par filmu ''The Final Break''. Priekšpēdējā sērijas laikā Sāra ir redzama puķu tirdziņā Panamā ar savu un Maikla dēlu, pēc tam viesojas Maikla kapavietā kopā ar Linkolnu, Sukri un Mahonu. Pēdējā epizode un televīzijas filma ''The Final Break'' parāda, kas notika starp kompānijas sagraušanu un Maikla nāvi. Šis stāsts ietver Sāras ieslodzīšanu Maiami-Dades apgabala cietumā par Kristīnas slepkavību. Ģenerālis un T-Bag atrodas blakus esošajā vīriešu cietumā. Ģenerālis vēlas, lai Sāra būtu mirusi, un izsludina par viņas nogalināšanu 100 000 ASV dolāru atlīdzību. Maikls ar Linkolnu izstrādā plānu lai izglābtu Sāru no cietuma. Noslēgumā, uzzinot, ka viņš mirst no smadzeņu audzēja, Maikls upurē savu dzīvību, lai Sāra varētu aizbēgt no cietuma. == 5.sezona == Ir pagājuši septiņi gadi un izrādās Maikls ir dzīvs, taču atrodas tālu no mājām – Jemenā, Ogigijas cietumā. Iespējams T-Bag jeb Teodors Begvels ir slepkava, izvarotājs, pedofils un patiesi apdraud sabiedrību. Taču viņš iznāk no cietuma un saņem ziņu, ka Maikls ir izdzīvojis. Tas līdzinās zinātniskajai fantastikai. Galu galā top skaidrs, ka Maikls ar T-Bag sazinājās speciāli. Simtnieks jeb Bendžamins Mailss Frenklins ir pieņēmis islāmu un aktīvi cīnās pret ekstrēmismu. Viņš nav bijis īpaši tuvs ne Maiklam, ne Linkolnam, taču Linkolns viņu uzmeklēs un lūgs palīdzību lai atrastu un izglabtu Maiklu no Jemenas. Brāļiem vēlas palīdzēt arī Maikla draugs Fernando Sukre, kas visu šo laiku ir strādājis uz kuģiem un ceļojis pa pasauli. [[Attēls:Prison Break (29162372280).jpg|thumb|"Izlaušanās" aktieri 2017. gadā]] Pols Kellermans brāļiem un Sārai ir bijis labs sabiedrotais. Kad mēs īpašo aģentu redzējām pēdējo reizi, viņš sāka savu politisko karjeru. Tagad Kellermans strādā Valsts departamentā un ir viens no retajiem, kurš spēj saprast, kas īsti noticis ar Maiklu. Maikls ar segvārdu Kaniels Otiss strādā “Daīš” labā. Katrā gadījumā plakāts, kurā redzama Skofīlda fotogrāfija, paraksts vēsta: “Tiek meklēts par CIP amatpersonas nogalināšanu. Iesaistīts vairākos sprādzienos. Zināms terorists. Zināmi sakari ar ISIL.”Jādomā, kopā ar teroristiem pavadītais laiks Maiklu būs mainījis. Tie ir septiņi tumši gadi, tādēļ ir aktuāls jautājums: vai Skofīlds joprojām ir tas pats cilvēks, vai arī viņš ir šķērsojis sarkano līniju, aiz kuras vairs nav iespējams atgriezties? Iespējams, Maikls vēlas atgriezties pie sievas un dēla, kuru viņš nemaz nepazīst. Linkolns Berovs ir pārgājis likuma “nepareizajā pusē”; viņš vietējiem gangsteriem ir parādā lielu naudas summu. Tomēr neskatoties uz haosu savā dzīvē, Linkolns ir gatavs glābt brāli. Tiesa, šķiet, izņemot viņu pašu, nav daudz cilvēku, kuri tic, ka Maikls varētu būt dzīvs. Taču viena no organizācijām kas sevi devē par Paseidonu, iespējams, nemaz nevēlas, lai cilvēki par to uzzinātu. Maikla sieva Sāra ir aizbraukusi, apprecējusies ar Džeikobu Nesu un kopā audzina dēlu – Maiklu junioru. Sāra un Linkolns ir atsvešinājušies viens no otra. Protams, daļēji var vainot Skofīlda sievas otro laulību. Kaut arī Sāra uzreiz nenotic ziņai par to, ka Maikls varētu būt dzīvs, tomēr viņa skaidri saredz draudus savai jaunai ģimenei. Ogigijas cietums, kurā ir ieslodzīts Skofīlds, atrodas patālu no tuvākā lidlauka, proti, Sanas starptautiskās lidostas. Taču Jemenā sākas pilsoņu karš, valstī valda haoss un nekārtības. Cietuma vārti ir atvērti, lai visi ieslodzīti varētu izkļūt brīvībā. Taču izkļūšana no Jemenas nav tik vienkārša, kā varētu šķist sākum. == Informācija par iesaistītajām personām 1.sezonā. == '''Maikls Skofīlds''' Viņš ir būvinženieris — gudrs, atjautīgs,labestīgs. Citu labklājība interesē vairāk par savējo. Maikla vecākais brālis cietumā gaida nāvessodu par noziegumu, ko viņš varbūt ir, bet varbūt arī nav pastrādājis. Viņš tic, ka brālis ir nevainīgs, tādēļ aplaupa banku, lai nonāktu cietumā pie brāļa un varētu palīdzēt viņam izbēgt. Nonākot aiz restēm, lai glābtu savu brāli, viņam nemitīgi draud briesmas. Maikls nepaļaujas uz nejaušību, tāpēc jau iepriekš ir sīki izstrādājis ģeniālu plānu. Tomēr — ne visu iespējams paredzēt. Šķēršļus liek liktenis, nejaušības, dzīves īstenība un cilvēka daba. Katru nedēļu kaut kas atkal sagrauj iecerētos plānus, tāpēc jāimprovizē un jāņem vērā neparedzētais. '''Linkolns Barouzs''' Skarba rakstura cilvēks, kurš audzis nelabvēlīgā ģimenē, kur viņa galvenais uzdevums bijis rūpēties par mazāko brāli Maiklu. Viņš saistījās ar nelabvēlīgiem cilvēkiem un nonāca uz noziedzības ceļa. Linkolns ir viens no tiem, kas ārēji šķiet ļoti skarbs un saspringts, bet, iepazīstot tuvāk, atklājas, ka ir jūtīgs un bieži nepašpārliecināts. Tiek safabricēta apsūdzība pret viņu kā viceprezidenta brāļa slepkavu. Ir izstrādāta sazvērestība, kuras dēļ Linkolnu ieliek cietumā un notiesā uz nāvi. Brāļa Maikla plāns viņam šķiet nejēdzīgs, jo brālis apdraud savu nākotni un pat dzīvību tik riskantas avantūras dēļ. '''Veronika Donovana''' Veronika ir Linkolna un Maikla bērnības draudzene, un bērnību visi pavadījuši vienā rajonā. Veronikai ar Linkolnu savulaik bijušas romantiskas attiecības. Veronika ir apguvusi jurisprudenci. Pirms notikumos iesaistās Maikls, Veronika tic, ka Linkolns ir vainīgs. Pēc sarunām ar Maiklu un analizējot situāciju kopumā, Veronika sāk domāt, ka Linkolns tomēr nav vainīgs. Pēc tam viņa daudz ko atklāj ārpus cietuma sienām, iekuļas briesmās un raizējas par abiem draugiem cietumā. Veronika ir pārliecināta, ka mērķis ir sasniedzams arī likumīgā ceļā un ka Maikls ar savu uzvedību pārspīlē. '''Fernando Sukre''' Ļoti cilvēcīgs, lai arī pastrādājis noziegumu — laupīšanu, taču viņam piemīt kas tāds, kas ļoti piesaista. Viņš izraisa simpātijas un līdzjūtību. Viņš ir viens no tiem sliktajiem, ko nez kāpēc nevar nemīlēt. Kad Maikls nonāk cietumā, Fernando kļūstu par viņa kameras biedru. Viņš sākumā Maiklam visu izrāda un iepazīstina ar cietuma dzīvi un noteikumiem tajā. Fernando kļūstu par Maikla labo roku, un starp abiem izveidojas biedriskas, pat draudzīgas attiecības. '''Doktore Sāra Tankredī''' Viņa strādā Džoljetas labošanas iestādē kā ārste stingra režīma cietumā, kurā tiek izpildīti nāvessodi. Viņa ir kategoriski pret nāvessodiem un aktīvi iestājas par nāvessoda aizliegšanu. Maikls dokumentos ierakstījis, ka ir diabēta slimnieks un regulāri nāk pēc insulīna injekcijām. Ik dienu sastopoties cietuma klīnikā, starp abiem sāk veidoties ciešākas attiecības. Sārai rodas jautājums: kā viņš te ir gadījies? Vienlaikus jau pirmajā mirklī top skaidrs, ka Maikls netiecas atklāties svešiniekiem. Sārai ir iemesls ikvienu uztvert ar aizdomām, jo tomēr strādā soda izciešanas iestādē, kas nozīmē, ka ikviens ir noziedznieks vai vismaz tiesāts par noziegumu. '''Džons Abrucī''' Džons cietumā pavadījis divarpus gadus, un var sacīt, ka ir šeit brīvprātīgi, lai aiztaupītu problēmas savējiem. Džons domā par izkļūšanu brīvībā un gaida, kad viņu no šejienes dabūs laukā. Džonam gribas atriebties tiem, kuru dēļ te nonācis, jo sēž cietumā labprātīgi, lai izpalīdzētu ģimenei. Džons kļūst par līdzekli Maikla mērķa sasniegšanai, jo Džonam ir viss vajadzīgais — gan cilvēki ārpusē, gan resursi, bez kuriem Maiklam un viņa brālim izkļūt no cietuma būtu tikpat kā neiespējami. Tas, vai viņiem izdosies vai neizdosies izbēgt, atklāsies vēlāk. '''Teodors Bagvels jeb Tībegs (T-Bag)''' Viņā ir instinktīvas, dzīvnieciskas īpašības — modrība un vērīgums. Cietumā viņš jūtas kā zivs ūdenī. Cietumniekiem jādomā, kā iejusties cietumā, lai justos tur kā mājās. Viņam tur jāpavada viss atlikušais mūžs, un viņš to apzinās. Tāpēc viņš tur iejūtas kā mājās, viņam ir sava ģimene, viņam ir savi aizstāvamie, un viņš rūpējas par savējiem. Viņu labāk neaizkaitināt, jo tas var slikti beigties. Taču interesantākais viņam šķiet vērošana un plānu kaldināšana.   '''Cietuma priekšnieks Poups''' Viņš neatbilst priekšstatam par nelokāmu, nejūtīgu cietuma priekšnieku, lai gan tāds viņš mēdz būt. Iepazīstot viņu tuvāk, atklājas, ka viņš ar savu sievu ir kopā jau četrdesmit gadu un joprojām mīl viņu no visas sirds. Poups vēlas sievu kā iepriecināt, jo viņa ilgus gadus samierinājusies ar viņa prombūtni. Darbs labošanas iestādē prasa daudz laika, jo jebkurā diennakts laikā jābūt gatavam steigties uz darbu. Viņš spēj būt bargs un nepiekāpīgs, taču tās nav viņa rakstura galvenās iezīmes. Viņš nav tik vien kā stoiska, prasīga amatpersona. Viņā ir dziļi cilvēciskas īpašības. Liekas, ka viņš dzīvē ir piedzīvojis ko tādu, kas viņam ļauj pret cietumniekiem izturēties ar sapratni un līdzcietību. '''Kapteinis Beliks''' Viņš ir tieši pakļauts cietuma priekšniekam Poupam un ir atbildīgs par sargiem un cietumā notiekošo. Viņam netrūkst informācijas nesēju, tāpēc viņš zina visu — gan par cietumniekiem, gan sargiem. Patiesībā viņš priekšniekam aiz muguras vada cietumu, un viņam šķiet, ka Poups tikai sēž savā tronī, kamēr darba smagums uz saviem pleciem jāiznes Belikam. Pēc pirmās tikšanās ar Maiklu viņš saprot, ka vēlas to nolikt pie vietas. Beliks te ir katru mīļu dienu, viņš pazīst visus šejieniešus, un viņam tā ir izklaide — sava veida sports. Viņš mēģina izdibināt, kas Maiklam ir aiz ādas, jo jūt, ka viņam ir padomā kas nelāgs. '''Īpašais aģents Kellermans''' Īpašais aģents ir ļoti mērķtiecīgs, darbīgs un centīgs. Kellermanam, kas iesākumā ir ļaunais varonis, ir daudz dziļāki, slepeni mērķi, un viņa domāšanas veids ir gandrīz militārs. Viņš nešaubīgi tic, ka rīkojas valsts interesēs. Viņš nebūt neuzskata, ka rīkojas nelietīgi. Viņaprāt, viņš darbojas cēla mērķa labā. Kellermans ir apņēmies panākt savu, un mērķa sasniegšanai viņš ir gatavojies visu mūžu. Viņš sevi uzskata tikpat kā par robotu, kas pilda savu uzdevumu, un ir izlēmis, ka par pārējo galvu lauzīs vēlāk. == Nominācijas un balvas == Pēc seriāla pirmo sēriju panākumiem "Izlaušanās" tika izvirzīta pirmajai balvai — 2005. gada [[People's Choise balva|''People's Choise'' balvai]] kategorijā "Iecienītākais jaunais televīzijas drāmas seriāls". "Izlaušanās" balvu saņēma 2006. gada janvārī, tā pašā gada janvārī seriāls izvirzīts [[Zelta globusa balva]]i kategorijās "Labākais drāmas seriāls" un "Labākais aktieris drāmas seriālā" (Ventvorts Millers). Galvenās lomas atveidotāju Ventvortu Milleru par lomu pirmajā sezonā nominēja [[Saturna balva]]i kā labāko televīzijas aktieri, bet pašu seriālu kā labāko televīzijas seriālu. 2006. gada Televīzijas kritiķu asociācijas balvu pasniegšanā seriālu nominēja balvai labākā jaunā seriāla kategorijā. Par tehnisko izpildījumu seriālu izvirzīja 2006. gada ''Eddie'' balvai par labāko montāžu komerctelevīziju seriālos un 2006. gada [[Primetime Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvai]] par izcilu sākuma titru mūziku. 2006. gada decembrī Roberts Knepers tika izvirzīts ''Satellite'' balvai par labāko otrā plāna lomu seriālā vai televīzijas filmā. == Interesanti fakti == * Seriāls Izlaušanās pārsvarā tika filmēta [[Čikāga|Čikāgā]], Džolietas cietumā, kas tika aizvērts 2002. gadā, tādējādi bijušais cietums kļuva par ideālu vietu, kur uzņemt seriālu. * Vairāki no seriāla otrā plāna cietumniekiem, kuru loma aprobežojās ar pāris saukļu izsaukšanu, savulaik tiešām ir „sēdējuši” Džolietas cietumā. * Dominiks Persels sākotnēji tika uzskatīts par pārlieku jauku puisi, lai atttēlotu Linkolnu Barouzu, taču aktieris konkursā vienalga uzvarēja un pirmajā filmēšanas dienā ieradās ar noskūtu galvu, kas seriāla producentu Polu Šeringu vienkārši fascinēja * Veids Viljamss sākotnēji atteicās attēlot brutālo cietumsargu Bredu Beliku, jo viņš likās pārāk atbaidošs personāžs. * Steisijs Kīčs kurš ir viens seriāla režisoriem, pavadīja 6 mēnešus britu cietumā, kur izveidojis visus seriāla tēlus, balstoties uz redzēto. * Cietuma nosaukums Fox River ņemts no upes nosaukuma kas plūst netāli no filmēšanas laukuma. * Sākuma bija ieplānots, ka pirmajā sezonā būs 13 sērijas, bet seriāls guva negaidīti lielu pieprasījumu un tika izveidotas 22 sērijas un kā zinām vēl vairākas sezonas. * Sākotnēji Bendžamina Franklina tēlu bija ieplānots iekļaut tikai divās sērijās. * Seriāla ideja 2003 gadā piederēja Fox Broadcasting Company, bet tā nebija pārliecināta, ka seriāls spēs gūt panākumus un seriāls tika atlikts. Vēlāk producenti uzņēma minisērijas lai novērotu popularitāti, kas arī bija milzīga un seriālam tika dota zaļā gaisma. * Aizliegts rādīt šo seriālu ir 13 ASV cietumos. * Ventvorts Millers sāka filmēties seriālā tikai nedēļu pec savas piekrišanas lomai. * Sils Veirs Mitčels kurš seriālā attēloja "Ķerto" jeb Čārlzu Patošiku tika iemēģināts T-bag lomai, taču nesekmīgi. * Ja vēlaties tādu pašu tetovējumu kā Ventvortam, būs jāaprobežojas ar 200 stundu pacietību un jāškiras no 15 000-20 000 ASV dolāriem == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] kjfhwqvcvhwavtaoadb2f2jjl3op3ro 10 54860 4509728 4500838 2026-08-19T08:39:56Z Biafra 13794 4509728 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = BK Ventspils spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #ffcd35 | fg = blue | komanda = BK Ventspils | komanda_saite = BK Ventspils | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 2 [[Artūrs Ausējs|Ausējs]] * 7 [[Renārs Birkāns|Birkāns]] * 10 [[Roberts Bērze|Bērze]] * 12 [[Kārlis Šķiliņš|Šķiliņš]] * 15 [[Nikolajs Atanasovs|Atanasovs]] * 23 [[Rihards Teirumnieks|Teirumnieks]] * 30 [[Ronalds Zaķis|Zaķis]] * 31 [[Edvards Mežulis|Mežulis]] * 44 [[Jānis Censonis|Censonis]] * ? [[Aizeja Bārnets|Bārnets]] * ? [[Bogdans Briņuks|Briņuks]] * ? [[Kristofers Karlsons|Karlsons]] * ? [[Kristens Kazemetss|Kazemetss]] * ? [[Toms Salnājs|Salnājs]] * Galvenais treneris [[Gints Fogels]] * Treneri [[Reinis Gubāts|Gubāts]] * [[Roberts Prūsis|Prūsis]] * [[Edgars Seredjuks|Seredjuks]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|Ventspils]]</noinclude> 5jxsdlsg8k0dsd07f8viojmu5rspx5d 0 55033 4509452 4499153 2026-08-18T18:34:10Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4509452 wikitext text/x-wiki '''28. maijs''' ir gada 148. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (149. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 217 dienas. == Vārda dienas == [[Vilhelms (personvārds)|Vilhelms]], [[Vilis]] == Notikumi == * [[1905. gads]] — beidzās [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas kara]] [[Cusimas kauja]], kurā uzvarēja [[Japāna]]s spēki, iznīcinot [[Krievijas Impērija]]s Tālo Austrumu floti. * [[1918. gads]] — [[Armēnija]] un [[Azerbaidžāna]] pasludināja neatkarību. * [[1926. gads]] — [[Manuels Gomess da Kosta]] nodibināja autoritāro režīmu [[Portugāle|Portugālē]]. * [[1935. gads]] — dibināta [[Argentīnas Centrālā banka]]. * [[1937. gads]] — [[ASV prezidents]] [[Franklins Rūzvelts]] oficiāli atklāja [[Zelta Vārtu tilts|Zelta Vārtu tiltu]] starp [[Sanfrancisko]] un [[Merinas apgabals|Merinas apgabalu]]. * [[1940. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Beļģija]] padevās [[Vācija]]i. * [[1952. gads]] — sievietes [[Grieķija|Grieķijā]] ieguva [[vēlēšanu tiesības]]. * [[1958. gads]] — [[Japāna]]s pilsētā [[Tokija|Tokijā]] sākās trešās [[Āzijas spēles]]. * [[1970. gads]] — dibināta [[Bangkokas Universitāte]]. * [[1971. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaista [[Marss (planēta)|Marsa]] zonde ''[[Mars-3]]''. * [[1987. gads]]. — [[vācieši|vācu]] amatierpilots [[Matiass Rusts]] veica nosēšanos [[Maskava|Maskavā]], netālu no [[Sarkanais laukums|Sarkanā laukuma]], veicot nelegālu lidojumu no [[Helsinki]]em. * [[1995. gads]]: ** [[Ņeftegorska|Ņeftegorsku]] [[Krievija|Krievijā]] satricināja 7,6 balles stipra [[zemestrīce]], kurā gāja bojā vismaz 2000 cilvēku (2/3 pilsētas iedzīvotāju). ** [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]] sākās devītais [[Pasaules badmintona čempionāts]]. * [[1997. gads]] — izveidota [[Kubas Centrālā banka]]. * [[1998. gads]] — [[Pakistāna]] veica piecus [[kodolizmēģinājums|kodolizmēģinājumus]], atbildot uz [[Indija]]s kodolizmēģinājumiem. * [[2001. gads]] — [[Centrālāfrikas Republika|Centrālāfrikas Republikā]] notika [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] mēģinājums. * [[2011. gads Latvijā|2011. gads]] — [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Valdis Zatlers]] ierosināja [[10. Saeima]]s atlaišanu * [[2012. gads]] — apstiprināts pašreizējais [[Malāvijas karogs]]. == Dzimuši == * [[1660. gads]] — [[Džordžs I]] (''George I''), Lielbritānijas un Īrijas karalis (miris 1727. gadā) * [[1759. gads]] — [[Viljams Pits Jaunākais]] (''William Pitt the Younger''), britu politiķis (miris 1806. gadā) * [[1807. gads]] — [[Luijs Agasi]] (''Louis Agassiz''), šveiciešu dabaspētnieks (miris 1873. gadā) * [[1853. gads]] — [[Kārls Lāšons]] (''Carl Larsson''), zviedru gleznotājs (miris 1919. gadā) * [[1872. gads]] — [[Čārlzs Gmelins]] (''Charles Gmelin''), britu vieglatlēts (miris 1950. gadā) * [[1876. gads]] — [[Ondržejs Pukls]] (''Ondřej Pukl''), čehu vieglatlēts (miris 1936. gadā) * [[1877. gads]] — [[Maksimiliāns Vološins]] (''Максимилиа́н Воло́шин''), krievu dzejnieks (miris 1932. gadā) * [[1889. gads]] — [[Rihards Rēti]] (''Richard Réti''), Austroungārijas/Čehoslovākijas šahists, šaha teorētiķis (miris 1929. gadā) * [[1908. gads]] — [[Ians Flemings]] (''Ian Fleming''), angļu rakstnieks (miris 1964. gadā) * [[1912. gads]] — [[Patriks Vaits]] (''Patrick White''), Austrālijas rakstnieks (miris 1990. gadā) * [[1938. gads]] — [[Džerijs Vests]], (''Jerry Wese''), ASV basketbolists (miris 2024. gadā) * [[1943. gads Latvijā|1943. gads]] — [[Pēteris Liepiņš]], latviešu aktieris un TV raidījumu vadītājs (miris 2022. gadā) * [[1962. gads]] — [[Branko Džuričs]] (''Branko Đurić''), bosniešu aktieris, komiķis, kinorežisors un mūziķis * [[1968. gads]] — [[Kailija Minoga]], (''Kylie Minogue''), Austrālijas popdziedātāja * [[1974. gads]] — [[Romēns Diriss]] (''Romain Duris''), franču aktieris * [[1985. gads]] — [[Kerija Maligana]] (''Carey Mulligan''), angļu aktrise * [[1991. gads]] — [[Aleksandrs Lakazets]] (''Alexandre Lacazette''), franču futbolists * [[1994. gads]] — [[Džons Stounss]] (''John Stones''), angļu futbolists * [[2000. gads]] — [[Fils Fodens]] (''Phil Foden''), angļu futbolists * [[2002. gads]] — [[Maliks Tilmans]] (''Malik Tillman''), ASV futbolists == Miruši == * [[1419. gads]] — [[Johans V fon Vallenrods|Johans fon Vallenrods]] (''Johannes von Wallenrodt''), Rīgas arhibīskaps (kā Johans V), Ljēžas bīskaps (kā Johans VII) (dzimis ap 1370. gadu) * [[1787. gads]] — [[Leopolds Mocarts]] (''Leopold Mozart''), vācu komponists, mūzikas skolotājs un vijolnieks (dzimis 1719. gadā) * [[1805. gads]] — [[Luidži Bokerīni]] (''Luigi Boccherini''), itāļu mūziķis (dzimis 1743. gadā) * [[1878. gads]] — [[Džons Rasels]] (''John Russell''), britu politiķis (dzimis 1792. gadā) * [[1972. gads]] — [[Eduards VIII Vindzors|Eduards VIII]] (''Edward VIII''), Apvienotās Karalistes karalis (dzimis 1894. gadā) * [[1998. gads]] — [[Fils Hartmans]] (''Phil Hartmann''), amerikāņu aktieris (dzimis 1948. gadā) * [[2002. gads Latvijā|2002. gads]] — [[Roberts Emīls Feldmanis]], latviešu luterāņu mācītājs (dzimis 1910. gadā) * [[2007. gads]] — [[Deivids Leins]] (''David Lane''), ASV balto nacionālistu līderis (dzimis 1938. gadā) * [[2014. gads]] — [[Meija Endželu]] (''Maya Angelou''), ASV rakstniece, dzejniece, dejotāja un dziedātāja (dzimusi 1928. gadā) * [[2021. gads]]: ** [[Pēteris Kārlis Elferts]], latviešu politiķis (dzimis 1961. gadā) ** [[Marks Ītons]] (''Mark Eaton''), ASV basketbolists (dzimis 1957. gadā) * [[2022. gads]] — [[Bujars Nišani]] (''Bujar Nishani''), Albānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1966. gadā) * [[2025. gads]] — [[Ngugi va Tiongo]] (''Ngũgĩ wa Thiong'o''), Kenijas rakstnieks (dzimis 1938. gadā) * [[2026. gads]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), kanādiešu hokejists (dzimis 1965. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Republikas diena ([[Armēnija]]) * Republikas diena ([[Azerbaidžāna]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Maijs]] sf31fv18apnextu3td6265wrvdzh8wt 0 61212 4509449 4501713 2026-08-18T18:32:34Z Baisulis 11523 /* Janvāris */ +1...... 4509449 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1938. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1938. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1938}} {{Gada citi notikumi|1938}} {{Gads citos kalendāros|1938}} '''1938'''. ({{Rom sk gadam|1938}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Februāris === * [[12. februāris]] — oficiāli pirmo reizi spēli aizvadīja [[Venecuēlas futbola izlase]], kurā tā ar 3-1 piekāpās [[Panamas futbola izlase]]i. === Marts === * [[3. marts]] — [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] tika atrasti naftas krājumi. * [[12. marts]] — Anšluss: [[Vācija]]s bruņotie spēki okupēja [[Austrija|Austriju]], par aneksiju tika paziņots nākamajā dienā. * [[13. marts]] — Anšluss: Austrija tika pievienota Vācijai. ===Jūnijs === * [[4. jūnijs|4.]]—[[19. jūnijs]] — [[Francija|Francijā]] notika [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. ===Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — dibināta [[Vācija]]s pilsēta [[Volfsburga]]. * [[13. jūlijs]] — [[Nīderlande]]s pilsētā [[Oterlo]] dibināts nacionālais mākslas muzejs [[Krelleres-Milleres muzejs]]. === Oktobris === * [[1. oktobris|1.]]—[[30. oktobris]] — notika [[Sudetu aneksija]]. === Novembris === * [[10. novembris]] (nakts no 9. novembra) — [[Kristāla nakts]]: pirmie [[Nacionālsociālisms|nacistu]] rīkotie masveida [[ebreji|ebreju]] grautiņi [[Vācija|Vācijā]]. * [[30. novembris]] — par [[Čehoslovākija]]s prezidentu tika iecelts [[Emils Hāha]]. === Decembris === * [[27. decembris]] — dibināts goda nosaukums [[Sociālistiskā Darba Varonis]]. * [[31. decembris]] — notika pirmais lidmašīnas ''[[Boeing 307]]'' lidojums. === Nezināms datums === * izveidota [[Zambijas Banka]]. == Dzimuši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Staņislavs Lugailo]] (''Станислав Люгайло''), PSRS volejbolists (miris 2021. gadā) * [[5. janvāris]]: ** [[Huans Karloss I]] (''Juan Carlos I''), Spānijas karalis ** [[Ngugi va Tiongo]] (''Ngũgĩ wa Thiong'o''), Kenijas rakstnieks (miris 2025. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Vladimirs Visockis]] (''Владимир Высоцкий''), padomju dziedātājs un aktieris (miris 1980. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Isloms Karimovs]] (''Ислом Каримов''), Uzbekistānas prezidents (miris 2016. gadā) * [[31. janvāris]] — [[Beatrikse]] (''Beatrix der Nederlanden''), Nīderlandes karaliene === Februāris === * [[23. februāris]]: ** [[Jirži Mencels]] (''Jiří Menzel''), čehu kinorežisors (miris 2020. gadā) ** [[Pols Morisijs]] (''Paul Morrissey''), ASV kinorežisors (miris 2024. gadā) === Marts === * [[7. marts]] — [[Albērs Fērs]] (''Albert Fert''), franču fiziķis === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Kofi Annans]] (''Kofi Atta Annan''), Ganas diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (miris 2018. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Viktors Černomirdins]] (''Виктор Черномырдин''), Krievijas politiķis (miris 2010. gadā) * [[15. aprīlis]] — [[Klaudija Kardināle]] (''Claudia Cardinale'') Tunisijā dzimusi Itālijas aktrise (mirusi 2025. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Džeimss Heriss Simonss]] (''James Harris Simons''), ASV matemātiķis, uzņēmējs un mecenāts (miris 2024. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Lerijs Nivens]] (''Larry Niven''), ASV rakstnieks === Maijs === * [[5. maijs]] — [[Ježijs Skolimovskis]] (''Jerzy Skolimowski''), poļu kinorežisors * [[9. maijs]] — [[Čārlzs Simičs]] (''Charles Simic, Чарлс Симић''), serbu izcelsmes amerikāņu dzejnieks (miris 2023. gadā) * [[12. maijs]] — [[Ajazs Mitellibovs]] (''Ayaz Mütəllibov''), Azerbaidžānas prezidents (miris 2022. gadā) * [[13. maijs]] — [[Džuljāno Amato]] (''Giuliano Amato''), Itālijas politiķis * [[28. maijs]] — [[Džerijs Vests]], (''Jerry Alan Wese''), ASV basketbolists (miris 2024. gadā) === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (mirusi 2026. gadā) === Jūlijs === * [[8. jūlijs]] — [[Andrejs Mjagkovs]] (''Андрей Мягков''), PSRS, Krievijas aktieris un rakstnieks (miris 2021. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Pols Verhovens]] (''Paul Verhoeven''), nīderlandiešu kinorežisors * [[19. jūlijs]] — [[Vahtangs Kikabidze]] (''ვახტანგ კიკაბიძე''), gruzīnu aktieris, dziedātājs, režisors un sabiedriskais darbinieks (miris 2023. gadā) * [[20. jūlijs]]: ** [[Aleksejs Germans]] (''Алексей Герман''), krievu kinorežisors un aktieris (miris 2013. gadā) ** [[Rodžers Hants]] (''Roger Hunt''), angļu futbolists (miris 2021. gadā) ** [[Daiena Riga]] (''Diana Rigg''), angļu aktrise (mirusi 2020. gadā) * [[24. jūlijs]] — [[Žuzē Altafīni]] (''José Altafini''), Brazīlijas futbolists * [[28. jūlijs]]: ** [[Alberto Fuhimori]] (''Alberto Fujimori''), japāņu izcelsmes Peru prezidents (miris 2024. gadā) ** [[Luiss Aragoness]] (''Luis Aragonés''), Spānijas futbolists, treneris (miris 2014. gadā) === Augusts === * [[9. augusts]] — [[Leonīds Kučma]] (''Леонід Кýчма''), Ukrainas politiķis * [[21. augusts]] — [[Kenijs Rodžerss]] (''Kenny Rogers''), ASV mūziķis (miris 2020. gadā) * [[29. augusts]] — [[Eliots Gūlds]] (''Elliott Gould''), ASV aktieris === Oktobris === * [[16. oktobris]]: ** [[Niko]] (''Nico''), vācu mūziķe, modele un aktrise (mirusi 1988. gadā) ** [[Karlheincs Štokhauzens]] (''Karlheinz Stockhausen''), vācu komponists (miris 2007. gadā) === Novembris === * [[2. novembris]] — [[Deivids Leins]] (''David Lane''), ASV balto nacionālistu līderis (miris 2007. gadā) * [[5. novembris]]: ** [[Džo Dasēns]] (''Joe Dassin''), franču dziedātājs (miris 1980. gadā) ** [[Radivojs Koračs]] (''Радивој Кораћ''), Dienvidslāvijas basketbolists (miris 1969. gadā) * [[16. novembris]] — [[Roberts Noziks]] (''Robert Nozick''), ASV filozofs (miris 2002. gadā) * [[19. novembris]] — [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (miris 2026. gadā) * [[23. novembris]] — [[Herberts Ahternbušs]] (''Herbert Achternbusch''), vāciešu kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs (miris 2022. gadā) === Decembris === * [[8. decembris]] — [[Džons Kufuors]] (''John Kufuor''), Ganas prezidents * [[29. decembris]] — [[Džons Voits]] (''Jon Voight''), ASV aktieris == Miruši == '''Februāris''' * [[21. februāris]] — [[Džordžs Elerijs Heils]] (''George Ellery Hale''), amerikāņu astronoms (dzimis 1868. gadā) * [[22. februāris]] — [[Antonio Mačado]] (''Antonio Machado y Ruiz''), spāņu dzejnieks un esejists (dzimis 1875. gadā) '''Marts''' * [[5. marts]] — [[Edvards Mečlings]] (''Edward Mechling''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1878. gadā) * [[15. marts]]: **[[Nikolajs Buharins]] (''Николай Иванович Бухарин''), padomju politiķis (dzimis 1888. gadā) **[[Aleksejs Rikovs]] (''Алексей Иванович Рыков''), padomju politiķis (dzimis 1881. gadā) * [[27. marts]] — [[Toms Sēbergs]] (''Tom Seeberg''), norvēģu sporta šāvējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1860. gadā) '''Aprīlis''' * [[12. aprīlis]] — [[Fjodors Šaļapins]] (''Фёдор Иванович Шаляпин''), krievu operdziedātājs (dzimis 1871. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Muhameds Ikbāls]] (محمد اقبال), pakistāniešu dzejnieks (dzimis 1877. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sekens Seifullins]] (''Сәкен Сейфуллин''), kazahu rakstnieks (dzimis 1894. gadā) * [[26. aprīlis]] — [[Edmunds Huserls]] (''Edmund Husserl''), ebreju izcelsmes vācu filozofs (dzimis 1859. gadā) '''Maijs''' * [[4. maijs]] — [[Kārlis fon Oseckis]] (''Carl von Ossietzky''), vācu pacifists (dzimis 1889. gadā) * [[17. maijs]] — [[Viljams Kvošs]] (''William Quash''), angļu futbolists (dzimis 1868. gadā) * [[30. maijs]] — [[Frenks Beiliss]] (''Frank Bayliss''), britu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1876. gadā) '''Jūnijs''' * [[3. jūnijs]] — [[Džons Flenegens]] (''John Flanagan''), amerikāņu vieglatlēts, trīskārtējs olimpiskais čempions vesera mešanā (dzimis 1868. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Ernsts Ludvigs Kirhners]] (''Ernst Ludwig Kirchner''), vācu mākslinieks (dzimis 1880. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Herberts Džemisons]] (''Herbert Jamison''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Darja Preta]] (''Daria Pratt''), amerikāņu golfere, olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja (dzimusi 1859. gadā) '''Jūlijs''' * [[27. jūlijs]] — [[Džons Ekslijs]] (''John Exley''), amerikāņu airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1867. gadā) '''Augusts''' * [[9. augusts]] — [[Leo Frobeniuss]] (''Leo Frobenius''), vācu etnologs (dzimis1873. gadā) * [[23. augusts]] — [[Aleksandrs Kuprins]] (''Александр Иванович Куприн''), krievu rakstnieks (dzimis 1870. gadā) * [[25. augusts]] — [[Johanness van Deiks]] (''Johannes van Dijk''), nīderlandiešu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1868. gadā) * [[29. augusts]] — [[Bēla Kuns]] (''Kun Béla''), ungāru un padomju politiķis (dzimis 1886. gadā) * [[30. augusts]] — [[Oskars Desomvills]] (''Oscar Dessomville''), beļģu airētājs (dzimis 1876. gadā) '''Oktobris''' * [[5. oktobris]] — [[Marja Faustina Kovalska]] (''Maria Faustyna Kowalska''), katoļu svētā (dzimusi 1905. gadā) * [[17. oktobris]] — [[Kārlis Kautskis]] (''Karl Kautsky''), austriešu/vācu marksists (dzimis 1854. gadā) * [[23. oktobris]] — [[Žans Gijs Gotjē]] (''Jean-Guy Gautier''), franču regbists un vieglatlēts, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā) * [[24. oktobris]] — [[Ernsts Barlahs]] (''Ernst Barlach''), vācu mākslinieks (dzimis 1870. gadā) '''Novembris''' * [[19. novembris]] — [[Ļevs Šestovs]] (''Лев Исаакович Шестов''), krievu filozofs (dzimis 1866. gadā) * [[10. novembris]] — [[Mustafa Kemals Ataturks]] (''Mustafa Kemal Atatürk''), pirmais Turcijas prezidents (dzimis 1881. gadā) '''Decembris''' * [[5. decembris]] — [[Pjērs Pesē]] (''Pierre Payssé''), franču vingrotājs, divu zelta medaļu ieguvējs 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs (dzimis 1873. gadā) * [[24. decembris]] — [[Bruno Tauts]] (''Bruno Taut''), vācu arhitekts (dzimis 1880. gadā) * [[25. decembris]] — [[Karels Čapeks]] (''Karel Čapek''), čehu rakstnieks (dzimis 1890. gadā) * [[27. decembris]] — [[Osips Mandelštams]] (''Осип Эмильевич Мандельштам''), krievu dzejnieks (dzimis 1891. gadā) {{pg6}} [[Kategorija:1938. gads| ]] a2f9fxd08n1ylj2y6h1yv23qzjvr0c3 0 61914 4509736 4505442 2026-08-19T09:20:07Z Biafra 13794 /* Notikumi */ +1 4509736 wikitext text/x-wiki '''17. augusts''' ir gada 229. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (230. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 136 dienas. == Vārda dienas == [[Oļegs (personvārds)|Oļegs]], [[Vineta]] == Notikumi == * [[1502. gads]] — [[Kristofors Kolumbs]] pasludināja [[Hondurasa|Hondurasu]] par [[Spānija]]s īpašumu. * [[1717. gads]] — mēnesi ilgais [[Belgrada]]s aplenkums noslēdzas ar [[Savojas princis Eižens|Savojas prinča Eižena]] vadītā karaspēka uzvaru un pilsētas atgūšanu no [[Osmaņu Impērija]]s. * [[1903. gads]] — [[Džozefs Pulicers]] nodibināja [[Pulicera balva|Pulicera balvu]]. * [[1945. gads]]: ** [[Indonēzija]] deklarēja neatkarību no [[Nīderlande]]s; ** pieņemts pašreizējais [[Indonēzijas karogs]]. * [[1960. gads]] — [[Gabona]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s. * [[1970. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaista [[Venera (planēta)|Veneras]] zonde ''[[Veņera-7]]''. * [[1978. gads]] — [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēku]] bruņojumā pieņēma iznīcinātāju [[F-16 Fighting Falcon|F-16]]. * [[1982. gads]] — pirmais [[kompaktdisks]] (CD) publiski izlaists [[Vācija|Vācijā]]. * [[1999. gads]] — 7,4 balles stiprā [[1999. gada Izmitas zemestrīce|Izmitas zemestrīce]] skāra [[Turcija]]s pilsētu [[Izmita|Izmitu]]; bojā gāja vairāk nekā 17 000 cilvēku, ap 44 000 ievainoti. * [[2008. gads]] — [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekinas olimpiskajās spēlēs]] amerikāņu [[peldētājs]] [[Maikls Felpss]] kļuva par pirmo sportistu, kas izcīnījis 8 zelta medaļas vienās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. == Dzimuši == * [[1601. gads]] — [[Pjērs Fermā]] (''Pierre de Fermat''), franču matemātiķis (miris 1665. gadā) * [[1629. gads]] — [[Jans III Sobeskis]] (''Jan III Sobieski''), Polijas karalis (miris 1696. gadā) * [[1753. gads]] — [[Josefs Dobrovskis]] (''Josef Dobrovský''), čehu lingvists (miris 1829. gadā) * [[1887. gads]] — [[Kārlis I Hābsburgs|Kārlis I]] (''Karl I.''), pēdējais Austrijas imperators (miris 1922. gadā) * [[1909. gads]] — [[Olafs Barda]] (''Olaf Barda''), norvēģu šahists, šaha literāts un problēmists (miris 1971. gadā) * [[1911. gads]] — [[Mihails Botviņņiks]] (''Михаил Ботвинник''), PSRS šahists (miris 1995. gadā) * [[1920. gads]] — [[Morīna O'Hāra]] (''Maureen O'Hara''), īru izcelsmes amerikāņu aktrise un dziedātāja (mirusi 2015. gadā) * [[1932. gads]]: ** [[Klāra Kondrova]], latviešu ārste un sabiedriska darbiniece (mirusi 2019. gadā) ** [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), trinidadiešu/britu rakstnieks (miris 2018. gadā) * [[1936. gads]] — [[Mārgareta Hamiltone]] (''Margaret Hamilton''), amerikāņu matemātiķe un datorzinātniece * [[1943. gads]] — [[Roberts De Niro]] (''Robert De Niro''), ASV aktieris, kinorežisors * [[1952. gads]]: ** [[Nelsons Pikē]] (''Nelson Piquet''), Brazīlijas autosportists ** [[Mario Teisens]] (''Mario Theissen''), vācu inženieris * [[1953. gads]] — [[Roberts Tirsks]] (''Robert Thirsk''), Kanādas kosmonauts * [[1960. gads]] — [[Šons Penns]] (''Sean Penn''), amerikāņu aktieris, scenārists un režisors * [[1974. gads Latvijā|1974. gads]] — [[Igors Sokolovs]], Latvijas vesera metējs * [[1977. gads]]: ** [[Tjerī Anrī]] (''Thierry Henry''), franču futbolists ** [[Viljams Galā]] (''William Gallas''), franču futbolists * [[1984. gads]] — [[Oksana Domņina]] (''Оксана Домнина''), krievu daiļslidotāja * [[1986. gads]] — [[Markuss Berjs]] (''Marcus Berg''), zviedru futbolists * [[1988. gads]] — [[Breidijs Korbets]] (''Brady Corbet''), amerikāņu režisors un aktieris * [[1991. gads]] — [[Ostins Batlers]] (''Austin Butler''), amerikāņu aktieris * [[1993. gads]] — [[Edersons]] (''Ederson''), brazīliešu futbolists * [[1994. gads]]: ** [[Taisa Fārmiga]] (''Taissa Farmiga''), amerikāņu aktrise ** [[Fībi Bridžersa]] (''Phoebe Bridgers''), amerikāņu dziedātāja * [[2000. gads]] — ''[[Lil Pump]]'', ASV reperis un dziesmu autors * [[2003. gads]] — [[Rajans Šerki]] (''Rayan Cherki''), franču futbolists == Miruši == * [[1642. gads]] — [[Frīdrihs Ketlers]] (''Friedrich Kettler''), Kurzemes hercogs (dzimis 1569. gadā) * [[1786. gads]] — [[Frīdrihs II Lielais]] (''Friedrich der Große''), Prūsijas karalis (dzimis 1712. gadā) * [[1880. gads]] — [[Ūle Bulls]] (''Ole Bull''), norvēģu vijolnieks (dzimis 1810. gadā) * [[1943. gads]] — [[Valters Tīls]] (''Walter Thiel''), vācu inženieris (dzimis 1910. gadā) * [[1955. gads]] — [[Fernāns Ležē]] (''Fernand Léger''), franču mākslinieks (dzimis 1881. gadā) * [[1969. gads]] — [[Oto Šterns]] (''Otto Stern''), vācu fiziķis (dzimis 1888. gadā) * [[1971. gads]] — [[Vilhelms Lists]] (''Wilhelm List''), vācu karavīrs (dzimis 1880. gadā) * [[1987. gads]] — [[Rūdolfs Hess]] (''Rudolf Heß''), vācu politiķis (dzimis 1894. gadā) * [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Tālis Millers]], latviešu ķīmiķis (dzimis 1929. gadā) * [[2025. gads]] — [[Terenss Stemps]] (''Terence Stamp''), angļu aktieris (dzimis 1938. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Neatkarības diena]] ([[Gabona]]) * Neatkarības diena ([[Indonēzija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Augusts]] 25z356ebzrgjlu2nc2qm2xxx9r3waca 0 63873 4509501 4235553 2026-08-18T18:58:41Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509501 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls =Centaurium erythraea (plant).jpg | att_izmērs =250px | att_nosaukums ={{TaksoSaite|Centaurium erythraea|Čemuru augstiņš}} | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | nodalījums =Magnoliophyta | nodalījums_lv =Segsēkļi | klase =Magnoliopsida | klase_lv =Divdīgļlapji | rinda =Gentianales | rinda_lv =Genciānu rinda | dzimta =Gentianaceae | dzimta_lv =Genciānu dzimta | ģints =Centaurium | ģints_lv =Augstiņi | suga =C. erythraea | suga_lv =Čemuru augstiņš | binomial =Centaurium erythraea Rafn. | sinonīmi =''Erythraea centaurium''<br />''Centaurium minus''<br />''Centaurium umbellatum'' }} '''Čemuru augstiņš''' ({{val|la|Centaurium erythraea}}) ir 10—45 cm augsts, viengadīgs vai divgadīgs [[genciānu dzimta]]s [[lakstaugs]] ar četršķautnainu stumbru, kurš augšdaļā zarojas. [[stumbrs|Stumbra]] [[lapas]] pretējas, sēdošas, iegareni eliptiskas, ar gludu malu; rozetes lapas iegareni otrādi olveida ar 5 neskaidri izteiktām dzīslām. [[zieds|Ziedi]] rožaini, sakopoti čemurveida dihāzijos, apmēram 10 mm diametrā; atveras sausā, saulainā laikā. Zied no [[jūlijs|jūlija]] līdz [[septembris|septembrim]]. Augs ir izplatīts Eiropā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā. Latvijā tas sastopams visā teritorijā. Aug pļavās, tīrumu malās. * Ārstniecības augs, ko lietu [[ēstgriba]]s ierosināšanai un gremošanas orgānu sekrēcijas veicināšanai, pret zarnu [[aizcietējums|aizcietējumiem]] un [[gāzu uzkrāšanās|gāzu uzkrāšanos]].<ref>H.Rubine, S.Ozola, V.Eniņa "Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana"</ref> * Krāšņumaugs. * Čemuru augstiņš ir arī viens no [[Baha ziedu terapija|Baha ziedu terapijā]] izmantotajiem augiem.<ref>E. Bahs "Veselība pašu rokās" , Rīga, 2009. Dž. Barnards "Ceļvedis Baha ziedu terapijā", Rīga, 2008, www.ziedu-energija.lv</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{commons|Centaurium erythraea|Čemuru augstiņš}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Augstiņi]] [[Kategorija:Genciānu dzimta]] 0y3ndzqdg15qv8rjju5ju6zznxa0mqn 0 68480 4509745 3830456 2026-08-19T10:00:58Z Treisijs 347 4509745 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Mērija Volstonkrāfta | vārds_orig = ''Mary Wollstonecraft'' | attēls = Mary Wollstonecraft by John Opie (c. 1797).jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = Mērija Volstonkrāfta ap 1797. gadu | dz_gads = 1759 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{flagicon image|Flag of Great Britain (1707–1800).svg}} [[Spitālfīlda]], [[Londona]], [[Lielbritānijas Karaliste]] | m_gads = 1797 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 10 | m_vieta = {{flagicon image|Flag of Great Britain (1707–1800).svg}} [[Somerstauna]], [[Londona]], [[Lielbritānijas Karaliste]] | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flagicon image|Flag of Great Britain (1707–1800).svg}} [[Lielbritānijas Karaliste]] | tautība = [[angļi|angliete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Viljams Godvins]] (laulībā 1797. gadā) | bērni = {{ubl|[[Fānija Imleja]]|[[Mērija Šellija]]}} | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[rakstnieks|rakstniece]], [[filozofs|filozofe]], [[tulkotājs|tulkotāja]], [[literatūras kritiķis|literatūras kritiķe]], [[sieviešu tiesības|sieviešu tiesību aizstāve]] | rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]] | periods = 1787—1797 | žanri = [[traktāts]], [[romāns]], [[ceļojumu literatūra]], [[bērnu literatūra]], [[literatūras kritika]] | temati = {{ubl|[[sieviešu tiesības]] un izglītība|[[morāles filozofija]]|individuālā brīvība un līdztiesība|politika un sabiedrība|[[Franču revolūcija]]}} | lit virzieni = [[Apgaismības laikmets|Apgaismība]], agrīnais [[feminisms]] | slavenākie darbi = {{ubl|''[[A Vindication of the Rights of Men]]'' (1790)|''[[A Vindication of the Rights of Woman]]'' (1792)|''[[Letters Written in Sweden, Norway, and Denmark]]'' (1796)|''[[Maria: or, The Wrongs of Woman]]'' (1798)}} | ietekmējies = [[Džons Loks]], [[Ričards Praiss]], [[Ketrina Makolija]], [[Žans Žaks Ruso]] | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Mērija Volstonkrāfta''' ({{val|en|Mary Wollstonecraft}}, {{izrunā|ˈmeəri ˈwʊl.stən.krɑːft}}; dzimusi {{dat|1759|4|27}}, mirusi {{dat|1797|9|10}}) bija angļu [[rakstnieks|rakstniece]], [[filozofs|filozofe]] un [[sieviešu tiesības|sieviešu tiesību]] aizstāve, viena no nozīmīgākajām agrīnās [[feminisms|feministiskās domas]] pārstāvēm.<ref name="ODNB">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1093/ref:odnb/10893 |title=Wollstonecraft [married name Godwin], Mary (1759–1797), author and advocate of women's rights |last=Taylor |first=Barbara |website=Oxford Dictionary of National Biography |publisher=Oxford University Press |date=2017-09-01 |language=en |access-date=2026-08-19}}</ref> Viņa piedzima [[Spitālfīldsa|Spitālfīldā]], [[Londona|Londonā]], un nomira Londonā 38 gadu vecumā.<ref name="ODNB"/> Volstonkrāfta bija [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] [[politikas filozofija|politiskās]] un [[morāles filozofija]]s pārstāve, kuras darbos īpaša nozīme bija [[saprāts|saprātam]], [[tikumība]]i, [[individuālā brīvība|individuālajai brīvībai]] un [[izglītība]]i.<ref name="SEP">{{Tīmekļa atsauce |url=https://plato.stanford.edu/entries/wollstonecraft/ |title=Mary Wollstonecraft |last=Tomaselli |first=Sylvana |website=Stanford Encyclopedia of Philosophy |publisher=Metaphysics Research Lab, Stanford University |date=2025-02-22 |language=en |access-date=2026-08-19}}</ref> Viņa bija viena no agrīnākajām autorēm, kas sistemātiski aizstāvēja sieviešu tiesības uz izglītību un plašāku [[sociālā līdztiesība|sociālo līdztiesību]], argumentējot, ka sieviešu šķietamā intelektuālā nevienlīdzība nav dabiska, bet lielā mērā rodas no nepietiekamas izglītības un sabiedrības noteiktajiem ierobežojumiem.<ref name="SEP"/> Volstonkrāftas pazīstamākais darbs ir politiski filozofiskais traktāts ''[[A Vindication of the Rights of Woman]]'' (“Sieviešu tiesību aizsardzība”, 1792), kurā viņa aizstāvēja sieviešu izglītību, neatkarību un spēju būt pilntiesīgām un racionālām sabiedrības loceklēm.<ref name="SEP"/> Viņas darbi aptvēra arī izglītību, [[morāle|morāli]], [[politika|politiku]], sabiedrību un [[Franču revolūcija|Franču revolūciju]]. 1790. gadā publicētajā darbā ''[[A Vindication of the Rights of Men]]'' viņa iesaistījās debatēs par revolūciju un politiskajām tiesībām, bet 1794. gada darbā ''[[An Historical and Moral View of the Origin and Progress of the French Revolution]]'' analizēja Franču revolūcijas norisi un cēloņus.<ref name="SEP"/> Volstonkrafta bija viena no nedaudzajām sava laikmeta sievietēm, kas spēja pelnīt iztiku ar literāru un intelektuālu darbu:. Viņa rakstīja grāmatas un recenzijas, nodarbojās ar [[tulkošana|tulkošanu]] un strādāja izdevumā ''[[Analytical Review]]'' par recenzenti un redakcijas līdzstrādnieci.<ref name="SEP"/> {{dat|1797|3|29||bez}} Volstonkrāfta apprecējās ar filozofu un politisko domātāju [[Viljams Godvins|Viljamu Godvinu]]. Viņu meita bija rakstniece [[Mērija Šellija]], romāna “[[Frankenšteins]]” autore.<ref name="ODNB"/><ref name="SEP"/> Volstonkrāfta nomira 11 dienas pēc meitas piedzimšanas ar dzemdībām saistītu komplikāciju dēļ.<ref name="ODNB"/> Lai gan pēc nāves viņas reputācija ilgstoši bija pretrunīga, vēlāk Volstonkrāftas darbi, īpaši ''A Vindication of the Rights of Woman'', būtiski ietekmēja [[feministiskā filozofija|feministiskās filozofijas]] un [[sieviešu tiesību kustība|sieviešu tiesību kustības]] attīstību, un mūsdienās viņa tiek uzskatīta par vienu no modernās feministiskās domas pamatlicējām.<ref name="SEP"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Volstonkrāfta, Mērija}} [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu rakstnieki]] [[Kategorija:Angļu filozofi]] [[Kategorija:Apgaismības filozofi]] [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Feministes]] [[Kategorija:Londonā mirušie]] [[Kategorija:Dzemdībās mirušās sievietes]] [[Kategorija:Tulkotāji]] [[Kategorija:Literatūras kritiķi]] [[Kategorija:Sieviešu tiesību aktīvisti]] ic2gc9hg8onjxfw1rdut6awtrzea7xr 4509746 4509745 2026-08-19T10:02:30Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Mērija Volstonkrafta]] uz [[Mērija Volstonkrāfta]]: Angļu īpašvārdu atveidošanas noteikumi; kā arī Letonikā tā ir (skatī https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=Volstonkr%c4%81fta&s=0&g=1&r=1 ) 4509745 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Mērija Volstonkrāfta | vārds_orig = ''Mary Wollstonecraft'' | attēls = Mary Wollstonecraft by John Opie (c. 1797).jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = Mērija Volstonkrāfta ap 1797. gadu | dz_gads = 1759 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{flagicon image|Flag of Great Britain (1707–1800).svg}} [[Spitālfīlda]], [[Londona]], [[Lielbritānijas Karaliste]] | m_gads = 1797 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 10 | m_vieta = {{flagicon image|Flag of Great Britain (1707–1800).svg}} [[Somerstauna]], [[Londona]], [[Lielbritānijas Karaliste]] | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flagicon image|Flag of Great Britain (1707–1800).svg}} [[Lielbritānijas Karaliste]] | tautība = [[angļi|angliete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Viljams Godvins]] (laulībā 1797. gadā) | bērni = {{ubl|[[Fānija Imleja]]|[[Mērija Šellija]]}} | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[rakstnieks|rakstniece]], [[filozofs|filozofe]], [[tulkotājs|tulkotāja]], [[literatūras kritiķis|literatūras kritiķe]], [[sieviešu tiesības|sieviešu tiesību aizstāve]] | rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]] | periods = 1787—1797 | žanri = [[traktāts]], [[romāns]], [[ceļojumu literatūra]], [[bērnu literatūra]], [[literatūras kritika]] | temati = {{ubl|[[sieviešu tiesības]] un izglītība|[[morāles filozofija]]|individuālā brīvība un līdztiesība|politika un sabiedrība|[[Franču revolūcija]]}} | lit virzieni = [[Apgaismības laikmets|Apgaismība]], agrīnais [[feminisms]] | slavenākie darbi = {{ubl|''[[A Vindication of the Rights of Men]]'' (1790)|''[[A Vindication of the Rights of Woman]]'' (1792)|''[[Letters Written in Sweden, Norway, and Denmark]]'' (1796)|''[[Maria: or, The Wrongs of Woman]]'' (1798)}} | ietekmējies = [[Džons Loks]], [[Ričards Praiss]], [[Ketrina Makolija]], [[Žans Žaks Ruso]] | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Mērija Volstonkrāfta''' ({{val|en|Mary Wollstonecraft}}, {{izrunā|ˈmeəri ˈwʊl.stən.krɑːft}}; dzimusi {{dat|1759|4|27}}, mirusi {{dat|1797|9|10}}) bija angļu [[rakstnieks|rakstniece]], [[filozofs|filozofe]] un [[sieviešu tiesības|sieviešu tiesību]] aizstāve, viena no nozīmīgākajām agrīnās [[feminisms|feministiskās domas]] pārstāvēm.<ref name="ODNB">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1093/ref:odnb/10893 |title=Wollstonecraft [married name Godwin], Mary (1759–1797), author and advocate of women's rights |last=Taylor |first=Barbara |website=Oxford Dictionary of National Biography |publisher=Oxford University Press |date=2017-09-01 |language=en |access-date=2026-08-19}}</ref> Viņa piedzima [[Spitālfīldsa|Spitālfīldā]], [[Londona|Londonā]], un nomira Londonā 38 gadu vecumā.<ref name="ODNB"/> Volstonkrāfta bija [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] [[politikas filozofija|politiskās]] un [[morāles filozofija]]s pārstāve, kuras darbos īpaša nozīme bija [[saprāts|saprātam]], [[tikumība]]i, [[individuālā brīvība|individuālajai brīvībai]] un [[izglītība]]i.<ref name="SEP">{{Tīmekļa atsauce |url=https://plato.stanford.edu/entries/wollstonecraft/ |title=Mary Wollstonecraft |last=Tomaselli |first=Sylvana |website=Stanford Encyclopedia of Philosophy |publisher=Metaphysics Research Lab, Stanford University |date=2025-02-22 |language=en |access-date=2026-08-19}}</ref> Viņa bija viena no agrīnākajām autorēm, kas sistemātiski aizstāvēja sieviešu tiesības uz izglītību un plašāku [[sociālā līdztiesība|sociālo līdztiesību]], argumentējot, ka sieviešu šķietamā intelektuālā nevienlīdzība nav dabiska, bet lielā mērā rodas no nepietiekamas izglītības un sabiedrības noteiktajiem ierobežojumiem.<ref name="SEP"/> Volstonkrāftas pazīstamākais darbs ir politiski filozofiskais traktāts ''[[A Vindication of the Rights of Woman]]'' (“Sieviešu tiesību aizsardzība”, 1792), kurā viņa aizstāvēja sieviešu izglītību, neatkarību un spēju būt pilntiesīgām un racionālām sabiedrības loceklēm.<ref name="SEP"/> Viņas darbi aptvēra arī izglītību, [[morāle|morāli]], [[politika|politiku]], sabiedrību un [[Franču revolūcija|Franču revolūciju]]. 1790. gadā publicētajā darbā ''[[A Vindication of the Rights of Men]]'' viņa iesaistījās debatēs par revolūciju un politiskajām tiesībām, bet 1794. gada darbā ''[[An Historical and Moral View of the Origin and Progress of the French Revolution]]'' analizēja Franču revolūcijas norisi un cēloņus.<ref name="SEP"/> Volstonkrafta bija viena no nedaudzajām sava laikmeta sievietēm, kas spēja pelnīt iztiku ar literāru un intelektuālu darbu:. Viņa rakstīja grāmatas un recenzijas, nodarbojās ar [[tulkošana|tulkošanu]] un strādāja izdevumā ''[[Analytical Review]]'' par recenzenti un redakcijas līdzstrādnieci.<ref name="SEP"/> {{dat|1797|3|29||bez}} Volstonkrāfta apprecējās ar filozofu un politisko domātāju [[Viljams Godvins|Viljamu Godvinu]]. Viņu meita bija rakstniece [[Mērija Šellija]], romāna “[[Frankenšteins]]” autore.<ref name="ODNB"/><ref name="SEP"/> Volstonkrāfta nomira 11 dienas pēc meitas piedzimšanas ar dzemdībām saistītu komplikāciju dēļ.<ref name="ODNB"/> Lai gan pēc nāves viņas reputācija ilgstoši bija pretrunīga, vēlāk Volstonkrāftas darbi, īpaši ''A Vindication of the Rights of Woman'', būtiski ietekmēja [[feministiskā filozofija|feministiskās filozofijas]] un [[sieviešu tiesību kustība|sieviešu tiesību kustības]] attīstību, un mūsdienās viņa tiek uzskatīta par vienu no modernās feministiskās domas pamatlicējām.<ref name="SEP"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Volstonkrāfta, Mērija}} [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu rakstnieki]] [[Kategorija:Angļu filozofi]] [[Kategorija:Apgaismības filozofi]] [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Feministes]] [[Kategorija:Londonā mirušie]] [[Kategorija:Dzemdībās mirušās sievietes]] [[Kategorija:Tulkotāji]] [[Kategorija:Literatūras kritiķi]] [[Kategorija:Sieviešu tiesību aktīvisti]] ic2gc9hg8onjxfw1rdut6awtrzea7xr 0 70030 4509405 4329618 2026-08-18T16:28:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509405 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Viktors Cojs | Vārds_orig = ''Виктор Цой'' | Attēls = Victor Tsoi 1986 cropped.jpg | Att_izm = 150px | Apraksts = Viktors Cojs 1986. gadā | Fons = solists | Dzimis = {{dat|1962|6|21}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Ļeņingrada|td=Krievija}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|1990|8|15|1962|6|21}} | Vieta_mr = {{flaga|Latvija}} [[P128]] pie [[Ķesterciems|Ķesterciema]], [[Latvija]] | Žanrs = [[roks]], [[jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]], [[popmūzika]], [[pankroks]], [[indīroks]], [[alternatīvais roks]] | Instrumenti = [[balss|vokāls]], [[akustiskā ģitāra]], [[elektriskā ģitāra]] | Gadi = 1978—1990 | Izdevējkompānija = AnTrop, Melodija | Darbojies_arī = [[Kino (grupa)|Kino]] | Mlapa = https://kino.band/ | Dzimums = V }} '''Viktors Cojs''' ({{val|ru|Виктор Робертович Цой}}; dzimis {{dat|1962|6|21}} [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]], miris {{dat|1990|8|15}} uz [[autoceļš P128|autoceļa P128]] ([[Sloka (Jūrmala)|Sloka]]—[[Talsi]]) Latvijā) bija korejiešu izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] mūziķis, aktieris un rokgrupas [[Kino (grupa)|Kino]] līderis. Filmējies arī vairākās populārās kinofilmās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://russiapedia.rt.com/prominent-russians/music/viktor-tsoy/ |title=Viktor Tsoy – Russiapedia Music Prominent Russians |publisher=Russiapedia.rt.com |date= |accessdate=2015-11-02}}</ref> == Dzīvesgājums == Viktors Cojs piedzima 1962. gada 21. jūnijā [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]] (tagadējā [[Sanktpēterburga]]) sporta skolotājas Valentīnas Gusevas un korejiešu izcelsmes inženiera Roberta Coja ({{val|ko|한국명: 최동열}}, Čojs Dongjols) ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.youtube.com/watch?v=B7t0-nZ6KfU |title=Родители Виктора Цоя в пер. ЛЮБОВЬ СКВОЗЬ ГОДЫ 2008 г |publisher=YouTube |date= |accessdate=2015-11-02}}</ref> Viņš bija vienīgais bērns. No 1974. gada līdz 1977. gadam apmeklēja mākslas vidusskolu, kur iestājās grupā ''Палата № 6'' un kļuva par basģitāristu. Vēlāk no skolas tika izslēgts par nesekmību un devās uz ''СГПТУ-61'' apgūt galdnieka specialitāti. Jaunībā Cojs sāka nodarboties ar [[tekvondo]] grupā, kuru vadīja viņa brālēns Viačeslavs Cojs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.karateworld.ru/index1.php?id=1482 |title=Мир каратэ : Август в России. 20 лет со дня смерти Виктора Цоя |publisher=Karateworld.ru |date=2010-08-15 |accessdate=2015-11-02}}</ref> Pateicoties šai pieredzei, viņam vēlāk filmā "[[Adata (filma)|Adata]]" (''Игла'', 1988) tik labi izdevās atdarināt arī [[karatē]] paņēmienus, ka daudzi tur saskatīja līdzību ar [[Brūss Lī|Brūsu Lī]], kura cīņas mākslu Cojs arī ļoti augstu vērtēja. 1984. gada 4. februārī Viktors Cojs apprecējās ar Mariannu Rodovansku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://funeral-spb.narod.ru/necropols/bogoslovskoe/tombs/m_coy/m_coy.html |title=ЦОЙ Марианна Игоревна (1959-2005) |publisher=Funeral-spb.narod.ru |date= |accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160119150314/http://funeral-spb.narod.ru/necropols/bogoslovskoe/tombs/m_coy/m_coy.html |archivedate=2016-01-19 }}</ref> Pēc gada viņiem piedzima dēls Aleksandrs Cojs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.m24.ru/videos/477 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131226233208/http://www.m24.ru/videos/477 |archivedate={{dat|2013|12|26||bez}} }}</ref> == Muzikālā karjera == === Pirmais albums === 1981. gadā vasarā Viktors Cojs, [[Aleksejs Ribins]] un [[Oļegs Balinskis]] izveidoja grupu ''Гарин и Гиперболоиды'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://1000plastinok.net/Garin_i_giperboloidy/ |title=Гарин и гиперболоиды :: Послушать музыку на 1000 пластинок |publisher=1000plastinok.net |date= |accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150908202653/http://1000plastinok.net/Garin_i_giperboloidy/ |archivedate=2015-09-08 }}</ref> kura jau rudenī uzstājās Ļeņingradas rokklubā. Drīzumā Oļegu iesauca armijā, grupa nomainīja nosaukumu uz ''Kino'' un ķērās pie pirmā albuma ierakstīšanas. Dziesmas tika ierakstītas Andreja Tropillo studijā. Dziesmu ierakstīšanā piedalījās arī grupa [[Akvarium]]. Drīz ''Kino'' ar savām dziesmām uzstājās rokkluba festivālā. Grupai vēl nebija bundzinieka, tādēļ to uzstāšanās laikā aizvietoja bungu mašīna. Ap 1982. gada vasaru 45 minūšu albums tika pabeigts, no šī albuma ilguma arī radās nosaukums 45. Nepagāja ilgs laiks, un no albuma tika izņemta dziesma ''Я — асфальт''. Rudenī grupa ''Kino'' kopā ar grupas ''Zoopark'' bundzinieku ierakstīja pāris dziesmas, tai skaitā ''Весна'' un ''Последний герой''. Tajos laikos ieraksti tika izbrāķēti un netika izplatīti. 1983. gadā grupā nomainījās ģitārists. Mēģinājumos ar jauno ģitāristu radās nākamais albums 46. Rudenī Viktors, izvairoties no iesaukšanas armijā, nonāca [[Psihiatriskā slimnīca|psihiatriskajā slimnīcā]]. Pēc pusotra mēneša Viktors atgriezās un uzrakstīja jaunu dziesmu ''Транквилизатор''. 1984. gadā pavasarī uzstājās rokkluba festivālā, atklājot to ar jaunu dziesmu ''Я объявляю свой дом безъядерной зоной.'' Šī dziesma kļuva par festivāla populārāko dziesmu. === Otrais grupas ''Kino'' sastāvs === Padomju Savienības likumos pastāvēja pants par nestrādāšanu. Cojs tolaik oficiāli nebija atzīts par profesionālu dziedātāju un bija spiests iekārtoties darbā. Meklējot vietu, kur mēģinājumu starplaikā varētu nodarboties ar mūziku, viņš 1984. gadā sāka strādāt par kurinātāju kopmītnes apkures mezglā Ļeņingradā, Blohina ielā 15, tā saucamajā Kamčatkā, kur vēlāk viņam par godu tika izveidots muzejs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.clubkamchatka.ru/ |title=Главная &#124; Клуб-музей "Котельная Камчатка" |publisher=Clubkamchatka.ru |date= |accessdate=2015-11-02}}</ref> 1984. gadā Andreja Tropilo studijā ''Антроп'' sākās jauna albuma "Kamčatkas priekšnieks" ("Начальник Камчатки")<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rockanet.ru/100/51.phtml |title=100 МАГНИТОАЛЬБОМОВ СОВЕТСКОГО РОКА. Группа "Кино". Альбом "Начальник Камчатки" |publisher=Rockanet.ru |date= |accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150928162229/http://www.rockanet.ru/100/51.phtml |archivedate=2015-09-28 }}</ref> ierakstīšana. Drīzumā Viktoram Cojam arvien cītīgāk sāka sekot [[Valsts drošības komiteja|KGB]] darbinieki, uzskatot viņu par nopietnu draudu [[komunistiskā ideoloģija|komunistiskajai ideoloģijai]] un [[Padomju Savienības komunistiskā partija|partijai]]. Pavasarī ''Kino'' kļuva par kārtējiem laureātiem un ķērās pie albuma "Nakts" ("Ночь") ierakstīšanas. Process ieilga, jo grupa centās mainīt skanējumu un izveidot jaunu ģitārspēles paņēmienu. Taču darbs pie ieraksta nevirzījās uz priekšu, un tādēļ Viktors Cojs pameta šo albumu un iesāka jaunu — "Tā nav mīlestība" ("Это не любовь").<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rockhell.spb.ru/musicians/kino/a44.shtml |title=В. Цой и группа КИНО: Из рецензии на альбом "Это - не любовь" |language={{ru icon}} |publisher=Rockhell.spb.ru |date=1970-01-01 |accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924091738/http://www.rockhell.spb.ru/musicians/kino/a44.shtml |archivedate=2015-09-24 }}</ref> Jaunais albums drīz vien tika pabeigts un guva komerciālus panākumus. 1986. gada vasarā grupas dalībnieki devās uz [[Kijiva|Kijivu]], lai piedalītos filmā "Assa".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmz.ru/film/8025/ |title=Асса (1987) фильм — |publisher=Filmz.ru |date=2012-06-20 |accessdate=2015-11-02}}</ref> Nākamajā, 1988. gadā viņi piedalījās Alekseja Učiteļa dokumentālajā filmā "Roks", no kurā toreiz neiekļautajiem materiāliem 2009. gadā tika samontēts tās turpinājums "Pēdējais varonis: Pēc divdesmit gadiem"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rg.ru/2010/08/16/viktor-coy.html |title=Алексей Учитель: Виктор Цой с каждым годом все больше превращается в божество — Андрей Васянин — Российская газета |publisher=Rg.ru |date= |accessdate=2015-11-02}}</ref> (Последний герой: Двадцать лет спустя). Studijā ''Yamaha MT44'' grupa ''Kino'' sāka ierakstīt jaunu albumu "Asins grupa" ("Группа крови"). Tajā pašā gadā Viktors spēlēja galveno lomu Rašida Nugmanova filmā "Adata" (''Игла'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmz.ru/film/8062/ |title=Игла (1988) фильм — |publisher=Filmz.ru |date=2012-06-20 |accessdate=2015-11-02}}</ref> Nugmanovs bija ievērojis Coju, kad 1986. gadā strādāja pie sava kursa darba, īsmetrāžas filmas "Yya-Khkha!" («Йя-хха»)<ref>http://www.imdb.com/title/tt0092257/</ref> Pēc filmēšanās Viktors Cojs sniedza daudzus koncertus [[Krievija|Krievijā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]] un katrā koncertā pulcēja pilnu zāli. 1989. gada sākumā ''Kino'' izbrauca uz [[Francija|Franciju]], kur ierakstīja albumu "Pēdējais varonis" ("Последний герой"). Coja mūzikā var atrast līdzību ar tādām grupām kā [[The Cure]], [[Joy Division]] un [[Sisters of Mercy]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://posledniy-geroy.ru/2009/09/plagiat-po-kinoshnomu-chto-i-skolko-sodral-coj-u-cure-i-drugix-zamechatelnyx-lyudej/ |title=«Плагиат» по киношному. Что и сколько «содрал» Цой у Cure и других замечательных людей. &#124; Последний герой |publisher=Posledniy-geroy.ru |date= |accessdate=2015-11-02 |archive-date=2015-09-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150903062853/http://posledniy-geroy.ru/2009/09/plagiat-po-kinoshnomu-chto-i-skolko-sodral-coj-u-cure-i-drugix-zamechatelnyx-lyudej/ }}</ref> Vasarā Viktors devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. 1990. gada 24. jūnijā notika pēdējais Viktora Coja koncerts [[Maskava|Maskavā]], Lužņiku Lielajā sporta arēnā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.calend.ru/event/3985/ |title=В Москве состоялся последний концерт Виктора Цоя и группы «Кино» |publisher=Calend.ru |date= |accessdate=2015-11-02}}</ref> Šajā stadionā pirmo reizi pēc 1980. gada olimpiādes tika iededzināta olimpiskā lāpa. Šajā koncertā tapa materiāls jaunajam albumam, kuru grupa ierakstīja tikai pēc Viktora nāves, nosaucot albumu ļoti simboliski — "Melnais albums" ("Чёрный альбом"). == Nāve == [[Attēls:Victor Coy Crash Bridge.jpg|thumb|270px|Coja bojāejas vieta uz autoceļa [[P128]] pie Dreimaņu mājām (2015).]] 1990. gadā 15. augustā 12:28 Viktors Cojs gāja bojā autokatastrofā [[Latvija|Latvijā]]. Ceļa negadījums notika uz autoceļa [[P128]] netālu no Dreimaņu mājām ([[Zentenes pagasts]] [[Tukuma novads|Tukuma novadā]]). Vispārpieņemtā versija ir, ka Cojs vienkārši aizmiga pie stūres, pēc kā viņa «[[Moskvič-2141]]» iebrauca pretējā braukšanas joslā un sadūrās ar autobusu [[Ikarus-250]]. Tomēr par viņa nāvi klīst daudz citu teoriju un baumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sledstvie-veli.net/sledstvieveli/sezon-2007/14-vypusk-41-viktor-coy-smertelnyy-povorot.html |title=Следствие вели, Цой Виктор |publisher=Sledstvie-veli.net |date= |accessdate=2015-11-02}}</ref> 2002. gada 15. augustā dziedātāja bojāejas vietā tika uzcelts piemineklis,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.35km.lv/ |title=Страничка Для Пожертвований На Реставрацию Постамента Памятника Виктору Цою На Месте Его Гибели В Латвии |publisher=35km.lv |date= |accessdate=2015-11-02}}</ref> projekta iniciatīva pieder biedrībai "Pareiza lieta", kura joprojām rūpējas par pieminekļa kopšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pareizalieta.lv/ |title=Общество Pareiza Lieta |publisher=Pareizalieta.lv |date= |accessdate=2015-11-02}}</ref> Viktors Cojs ir apbedīts Bogoslovskojes kapsētā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://bogoslovskoe.ru/ |title=Богословское кладбище |publisher=Bogoslovskoe.ru |date=2015-10-13 |accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151209041823/http://bogoslovskoe.ru/ |archivedate=2015-12-09 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2|refs=}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20140102172548/http://viktorkino.ru/ KINO — Publikāciju arhīvs Foto arhīvs] * [http://www.yahha.com/index.php Rašida Nugmānova mājas lapa] * {{IMDB|0875129}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Cojs, Viktors}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1990. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ļeņingradā dzimušie]] [[Kategorija:PSRS mūziķi]] [[Kategorija:Padomju aktieri]] [[Kategorija:Krievu dziedātāji]] [[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]] [[Kategorija:Latvijā mirušie]] lusuewlhtfnpvdc2k1vqnrjk0x44rzl 0 76506 4509628 4376492 2026-08-19T03:54:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509628 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5" |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Čulalongkorns'''<br />พระบาทสมเด็จพระจุลจอมเกล้าเจ้าอยู่หัว |- | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[File:King Chulalongkorn of Siam (PP-69-5-032).jpg|200px]] |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Tituls''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Taizemes valdnieku uzskaitījums|Siāmas karalis]] |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Pie varas''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | {{dat|1868|10|01}}<br /> — {{dat|1910|10|23}} |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Priekšgājējs''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Mongkuts]]<br />(พระบาทสมเด็จพระจอมเกล้าเจ้าอยู่หัว) |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Pēctecis''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Vadživaruds]]<br />(พระบาทสมเด็จพระมงกุฎเกล้าเจ้าอยู่หัว) |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Dinastija''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Čakri dinastija]] |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Tēvs''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Mongkuts]]<br />(พระบาทสมเด็จพระจอมเกล้าเจ้าอยู่หัว) |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Māte''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | Debsirindra<br />(สมเด็จพระเทพศิรินทราบรมราชิน) |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Sievas''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | Četras sievas:<br />Saovaba Bongsri,<br />Savanga Vadana,<br />Sunanda Kumariratana,<br />Sukumala Marasri |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Bērni''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 33 dēli un 44 meitas |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Dzimis''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | {{dat|1853|09|20}}<br />[[Bangkoka]], [[Attēls:Flag of Thailand.svg|20px]] [[Siāma]]<br />(tagad {{THA}}) |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Miris''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | {{dat|1910|10|23}}<br />[[Bangkoka]], [[Attēls:Flag of Thailand.svg|20px]] [[Siāma]]<br />(tagad {{THA}}) |} [[Attēls:Chulalongkorn & Sons.jpg|thumb|300px|[[Siāma]]s karalis Čulalongkorns (pirmais no labās) kopā ar dažiem no saviem 33 dēliem]] '''Čulalongkorns''', saukts arī '''Rama V''', valdīšanas tituls '''Phra Čulačomklao Čaojuhua''' ({{val|th|พระบาทสมเด็จพระจุลจอมเกล้าเจ้าอยู่หัว}}, ''Phra Chulachomklao Chaoyuhua'', dzimis {{dat|1853|09|20}}, miris {{dat|1910|10|23}}) bija [[Siāma]]s (tagad [[Taizeme]]) karalis no 1868. gada līdz savai nāvei 1910. gadā. Tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem Siāmas valstvīriem, jo veica ievērojamas reformas valsts dzīvē. Kaut arī karā ar [[Francija|Franciju]] tika zaudēta mūsdienu [[Laosa]]s teritorija, viņš spēja nosargāt valsts neatkarību. Dzimis 1853. gadā karaļa [[Mongkuts|Mongkuta]] ģimenē. Čulalongkorns ieguva izglītību privāti, arī no eiropiešu skolotājiem (viena no skolotājām bija angliete [[Anna Leonovensa]]). 1866. gadā, saskaņā ar tradīciju, uz gadu kļuva par mūku. 1868. gadā, kad princis bija 15 gadus vecs, nomira Mongkuts, un Čulalongkorns tika izvēlēts par karali. Ietekmīgais augstmanis Si Surivongse (สมเด็จเจ้าพระยาบรมมหาศรีสุริยวงศ์) tika nozīmēts par [[reģents|reģentu]]. Jaunais karalis 1870. gadā apmeklēja [[Java (sala)|Javu]] un [[Britu Indija|Britu Indiju]], kur guva ierosmes savām turpmākajām reformām. 1873. gadā karalis Čulalongkorns sāka reformēt valsts ieņēmumu sistēmu, centralizējot valsts pārvaldi. No 1865. līdz 1890. gadam valsts ziemeļos (mūsdienu [[Laosa|Laosā]]) tika izcīnīts karš ar [[ķīnieši|ķīniešu]] nemierniekiem, kuri bija pārcēlušies uz valsti pēc [[Taipinu sacelšanās]]. Arī franču karaspēks vajāja ķīniešu nemierniekus, tāpēc tas iegāja Laosas teritorijā. 1893. gadā tika izcīnīts [[Franču - siāmiešu karš]], kura rezultātā Siāma zaudēja kontroli pār Laosu. 1887. gadā Taizemē tika nodibināta militārā akadēmija. Čulalongkorns bija pirmais Siāmas karalis, kurš sūtīja savus bērnus izglītoties Rietumu universitātēs. XX gadsimta sākumā karalis ar saviem dekrētiem atcēla vietējos dzimtbūšanas un verdzības paveidus. Tika attīstīta dzelzceļa būvniecība. == Ārējās saites == * [http://www.yourdictionary.com/chulalongkorn# Chulalongkorn – Definition of Chulalongkorn]{{Dead link|date=August 2023 |bot=InternetArchiveBot |fix-attempted=yes }} * [http://chiangmaibest.com/chiang-mai-events-thailand-holidays/king-chulalongkorn-day/ King Chulalongkorn Day] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101121095555/http://chiangmaibest.com/chiang-mai-events-thailand-holidays/king-chulalongkorn-day/ |date={{dat|2010|11|21||bez}} }} at Chiang Mai Best * [http://www.filmarkivet.se/sv/Film/?movieid=1&returnurl=http://www.filmarkivet.se/sv/Sok/?q%3d%2b A clip of King Chulalongkorns 1897 visit to Sweden] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160402201117/http://filmarkivet.se/sv/film/?movieid=1&returnurl=http%3A%2F%2Fwww.filmarkivet.se%2Fsv%2Fsok%2F%3Fq%3D+ |date={{dat|2016|04|02||bez}} }} * [http://www.london-gazette.co.uk/issues/24667/pages/105 Investiture of His Majesty Somdetch Pra Paramindr Maha Chulalonkorn, King of Siam, with the Ensigns of a Knight Grand Cross of the Most Distinguished Order of Saint Michael and Saint George] *[http://www.watflorida.org/pages/RamaV.htm Biography of His Majesty King Chulalongkorn Rama V] *[https://sea.lib.niu.edu/seadl/islandora/object/SEAImages:OUBooks Diaries and Travel Writings of King Chulalongkorn of Siam | Southeast Asia Digital Library]. {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304233300/http://www.watflorida.org/pages/RamaV.htm |date=4 March 2016 }}. {{Commons category|Chulalongkorn|Čulalongkorns}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Mongkuts]] | virsraksts = [[Taizemes valdnieku uzskaitījums|Siāmas karalis]] | periods = 1868. - 1910. | pēc = [[Vadživaruds]] }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1853. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1910. gadā mirušie]] [[Kategorija:Čakri dinastija]] [[Kategorija:Taizemes monarhi]] [[Kategorija:Ar Krizantēmas ordeni apbalvotie]] msx24i4j71tb7s08djywky3w6h5lono 10 80539 4509655 2956078 2026-08-19T05:13:51Z Treisijs 347 4509655 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Mājdzīvnieki |title = [[Mājdzīvnieki]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = Mīluļi |list1 = * [[Akvārija zivis]] * [[Baltā žurka]] * [[Degu]] * [[Jūrascūciņa]] * [[Kaķis]] * [[Kāmis]] * [[Kanārijputniņš]] * [[Mājas sesks]] * [[Papagailis]] * [[Pundurtrusis]] * [[Suns]] * [[Šinšillas|Šinšilla]] |group2 = Mājlopi |list2 = * [[Aita]] * [[Alpaka]] * [[Ūdens bifelis|Bifelis]] * [[Mājas cūka|Cūka]] * [[Divkupru kamielis]] * [[Mājas ēzelis|Ēzelis]] * [[Liellops|Govs]] * [[Jaks]] * [[Kaza]] * [[Lama]] * [[Miniatūrais zirgs]] * [[Mūlis]] * [[Ponijs]] * [[Mājas trusis|Trusis]] * [[Vienkupra kamielis]] * [[Mājas zirgs|Zirgs]] |group3 = Mājputni |list3 = * [[Fazāns]] * [[Muskuspīle]] * [[Paipala]] * [[Mājas pīle|Pīle]] * [[Strauss]] * [[Mājas tītars|Tītars]] * [[Mājas vista|Vista]] * [[Mājas zoss|Zoss]] |group4 = Posmkāji |list4 = * [[Eiropas medus bite|Medus bite]] * [[Zīdtauriņš]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] </noinclude> salncg4dsyjs80v3c4m95tg0o49fkrq 0 82103 4509439 4488211 2026-08-18T17:55:26Z Vylks 50297 4509439 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #88BBFF | nos = ''Manchester City'' | logo = Manchester City FC logo.svg | pilns = ''Manchester City Football Club'' | iesauka = ''The Citizens (pilsētnieki),<br />The Sky Blues (debesszilie)'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Mančestra}} | dib = 1880 | dib_com = kā ''St Mark's (West Gorton)'' | stad = [[Mančestras pilsētas stadions]] | ietilp = 55 097<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= "Premier League Handbook Season 2015/16"| work= premierleague.com| url= http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/handbooks/premier-league-handbook-2015-16.pdf| accessdate= 10 September 2015| archive-date= {{dat|2015|09|06||bez}}| archive-url= https://web.archive.org/web/20150906045556/http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/handbooks/premier-league-handbook-2015-16.pdf}}</ref> | prez = {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} Halduns Al Mubaraks | tren = {{flaga|Itālija}} [[Enco Mareska]] | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 2. vieta | pattern_la1 = _mancity2627h | pattern_b1 = _mancity2627h | pattern_ra1 = _mancity2627h | pattern_sh1 = _mancity2627h | pattern_so1 = _mancity2627hl | leftarm1 = 98C6EB | body1 = 98C6EB | rightarm1 = 98C6EB | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 1C214F | pattern_la2 = _mancity2627a | pattern_b2 = _mancity2627a | pattern_ra2 = _mancity2627a | pattern_sh2 = _mancity2627a | pattern_so2 = _mancity2627al | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = FCCD10 | pattern_la3 = _mancity2526t | pattern_b3 = _mancity2526t | pattern_ra3 = _mancity2526t | pattern_sh3 = _mancity2526t | pattern_so3 =_mancity2526tl | leftarm3 = dce0eb | body3 = dce0eb | rightarm3 = dce0eb | shorts3 = dce0eb | socks3 = 9cff66 }} '''''Manchester City F.C.''''' ir profesionāls angļu futbola klubs no [[Mančestra]]s. Dibināts 1880. gadā kā ''St Mark's (West Gorton)''. Pašlaik spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Mājas spēles komanda aizvada [[Mančestras pilsētas stadions|Mančestras pilsētas stadionā]]. Kluba futbolisti ir desmit reizes izcīnījuši Anglijas čempiontitulu, tai skaitā astoņas reizes kopš Premjerlīgas izveides. Septiņas reizes komanda ir uzvarējusi [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā. 1970. gadā uzvarēja [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausā]]. [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020.—2021. gada sezonā]] pirmo reizi iekļuva [[UEFA Čempionu līga]]s finālā, taču piekāpās citam Anglijas klubam — ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022.—2023. gada sezonā]] pirmo reizi uzvarēja Čempionu līgā. == Komandas sastāvs == ''{{Dat|2026|05|03||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/players/mens|title=Squads: Men's team|website=mancity.com|access-date={{Dat|2026|05|03||bez}}|language=en}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=ENG|pos=GK|name=[[Džeimss Trafords]]}} {{Fs player|no=3|nat=POR|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=4|nat=NED|pos=MF|name=[[Tidžani Reinderss]]}} {{Fs player|no=5|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džons Stounss]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=6|nat=NED|pos=DF|name=[[Neitans Akē]]}} {{Fs player|no=7|nat=EGY|pos=FW|name=[[Omars Marmūšs]]}} {{Fs player|no=8|nat=CRO|pos=MF|name=[[Mateo Kovačičs]]}} {{Fs player|no=9|nat=NOR|pos=FW|name=[[Ērlings Holanns]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=10|nat=FRA|pos=MF|name=[[Rajans Šerki]]}} {{Fs player|no=11|nat=BEL|pos=MF|name=[[Žeremī Dokū]]}} {{Fs player|no=13|nat=ENG|pos=GK|name=[[Markuss Betinelli]]}} {{Fs player|no=14|nat=ESP|pos=MF|name=[[Niko Gonsaless]]}} {{Fs player|no=15|nat=ENG|pos=DF|name=[[Marks Gehi]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=16|nat=ESP|pos=MF|name=[[Rodri]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=20|nat=POR|pos=MF|name=[[Bernardu Silva]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=21|nat=ALG|pos=DF|name=[[Rajāns Ait Nurī]]}} {{Fs player|no=24|nat=CRO|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]}} {{Fs player|no=25|nat=ITA|pos=GK|name=[[Džanluidži Donnarumma]]}} {{Fs player|no=26|nat=BRA|pos=MF|name=[[Saviņu]]}} {{Fs player|no=27|nat=POR|pos=MF|name=[[Mateušs Nunešs]]}} {{Fs player|no=33|nat=ENG|pos=MF|name=[[Niko O'Railijs]]}} {{Fs player|no=41|nat=NOR|pos=MF|name=[[Sverre Nīpans]]}} {{Fs player|no=42|nat=GHA|pos=MF|name=[[Antuāns Semenjo]]}} {{Fs player|no=45|nat=UZB|pos=DF|name=[[Abdukodirs Husanovs]]}} {{Fs player|no=47|nat=ENG|pos=MF|name=[[Fils Fodens]]}} {{Fs player|no=82|nat=ENG|pos=DF|name=[[Riko Lūiss]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempioni (10): 1936–37, 1967–68, 2011–12, [[2013.—2014. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2013–14]], [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018–19]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020–21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021–22]], [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022–23]], [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023–24]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/19052024-mancestras_city_ceturto_sezonu_pec_kartas</ref> ** Vicečempioni (6): 1903–04, 1920–21, 1976–77, 2012–13, 2014–15, [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]], [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Čempioni (7): 1898–99, 1902–03, 1909–10, 1927–28, 1946–47, 1965–66, 2001–02 ** Vicečempioni (4): 1895–96, 1950–51, 1988–89, 1999–2000 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 1903–04, 1933–34, 1955–56, 1968–69, 2010–11, 2018–19, 2022–23,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7788562/mancestras-city-uzvar-derbija-un-septito-reizi-triumfe-fa-kausa?utm_campaign=draugiem_zinas&utm_medium=social&utm_source=draugiem.lv|title=Mančestras "City" uzvar derbijā un septīto reizi triumfē FA Kausā|date=2023. gada 3. jūn.|website=Futbols}}</ref> 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> ** Finālisti (5): 1925–26, 1932–33, 1954–55, 1980–81, 2012–13 * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=RSSSF |archive-date={{dat|2016|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160329230552/http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html }}</ref> ** Kausa ieguvēji (9): 1969–70, 1975–76, 2013–14, 2015–16, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2020–21, 2025–26 ** Finālisti (1): 1973–74 * '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=RSSSF}}</ref> ** Kausa ieguvēji (7): 1937, 1968, 1972, 2012, 2018, 2019, 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082024-city_mancestras_derbija_izcina_anglijas_s|title= "City" Mančestras derbijā izcīna Anglijas sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2024|8|10||bez}}}}</ref> ** Finālisti (9): 1934, 1956, 1969, 1973, 2011, 2014, 2021, 2022, 2023 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (1): [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022–23]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig|title=Rodri vārti atnes ''City'' pirmo Čempionu līgas titulu kluba vēsturē|date=2023. gada 10. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> ** Finālisti (1): [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020–21]] * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2023<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi|title="Manchester City" atspēlējas un pendelēs pirmo reizi izcīna UEFA Superkausu|date=2023. gada 17. augusts|website=Sportacentrs.com}}</ref> * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1969–70 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] ** Kausa ieguvēji (1): 2023<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t|title=Mančestras "City" iesit pirmajā minūtē un triumfē Pasaules kausā klubiem|date=2023. gada 22. dec.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Kluba rekordi == * '''Rekorduzvara līgā''' – 11–3 pret [[Lincoln City F.C.|Lincoln City]] (1895. gada 23. marts, visvairāk gūto vārtu); 10–0 pret [[Darwen F.C. (1870)|Darwen]] (1899. gada 18. februāris, lielākā vārtu starpība) * '''Rekorduzvara FA kausā''' – 12–0 pret Liverpool Stanley (1890. gada 4. oktobris) * '''Rekorduzvara Eiropā''' – 7–0 pret [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]], UEFA Čempionu līgas astotdaļfināla atbildes spēle (2019. gada 12. marts); 7–0 pret [[RB Leipzig]] UEFA Čempionu līgas astotdaļfināla atbildes spēle (2023. gada 14. marts) * '''Rekordzaudējums līgā''' – 0–8 pret [[Burton Wanderers]] (1894. gada 26. decembris); 0–8 pret [[Wolverhampton Wanderers]] (1933. gada 23. decembris); 1–9 pret [[Everton]] (1906. gada 3. septembrī); 2–10 pret [[Birmingham City FC|Smolhītu]] (1893. gada 17. martā) * '''Rekordliels zaudējums FA kausā''' — 0–6 pret [[Preston North End F.C.|Prestonas North End]] (1897. gada 30. janvārī); 2–8 pret [[Bradford (Park Avenue) A.F.C.|Bradford Park Avenue]] (1946. gada 30. janvāris) * '''Rekordliels zaudējums Eiropā''' — 0–4 pret [[FC Barcelona|Barcelona]], ​​UEFA Čempionu līgas grupu turnīrs (2016. gada 19. oktobris) * '''Vislielākais mājas spēļu apmeklētāju skaits''' — 84 569 pret [[Stoke City]], FA kausa sestā kārta (1934. gada 3. marts) * '''Visvairāk līgas spēļu''' — 561 + 3 no rezervistu soliņa, [[Alans Oukss]] (1958–1976) * '''Visvairāk Eiropas/pasaules spēļu''' — 65 + 15 no rezervistu soliņa, [[Bernardu Silva]] (2017–pašlaik); 80 [[Edersons]] (2017–pašlaik) * '''Visvairāk spēļu kopumā''' – 676 + 4 no rezervistu soliņa, Alans Oukss (1958–1976) * '''Visvairāk gūto vārtu kopumā''' – 260, [[Serhio Agvero]] (2011–2021) * '''Visvairāk gūto vārtu sezonā''' – 52, [[Ērlings Holanns]] (2022–2023) * '''Visdārgāk nopirktais spēlētājs''' – 100 miljoni mārciņu [[Aston Villa]] klubam par Džeku Grīlišu, 2021. gada augustā<ref>{{ziņu atsauce|last1=Hytner|first1=David|title='Dream come true': Jack Grealish seals record £100m Manchester City move|url=https://www.theguardian.com/football/2021/aug/05/jack-grealish-seals-record-100m-manchester-city-move-from-aston-villa|newspaper=[[The Guardian]]|date=5 August 2021|access-date=5 August 2021|archive-date=5 August 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210805190628/https://www.theguardian.com/football/2021/aug/05/jack-grealish-seals-record-100m-manchester-city-move-from-aston-villa|dead-url=}}</ref> * '''Visdārgāk pārdotais spēlētājs''' – 82 miljoni mārciņu no [[Atlético Madrid]] kluba par [[Hulians Alvaress|Hulianu Alvaresu]], 2024. gada augustā<ref>{{tīmekļa atsauce |date=6 August 2024 |title=Julian Alvarez transfer: Atletico Madrid agree £82m fee to sign Man City and Argentina forward |url=https://www.skysports.com/football/news/11679/13191744/julian-alvarez-transfer-atletico-madrid-agree-gbp81m-fee-to-sign-man-city-and-argentina-forward#:~:text=Man%20City%20and%20Atletico%20Madrid,over%20the%20last%2024%20hours. |access-date=9 August 2024 |website=Sky Sports}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Manchester City F.C.]] [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] 7do0ttxukvg5mi0zp0cpzy12hfg93r6 0 85514 4509721 4509269 2026-08-19T08:20:32Z Lasks 38532 /* Pirmais pusfināls */ 4509721 wikitext text/x-wiki {{Coord|59|56|0|N|10|45|23|E|display=title}} {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"Share The Moment"'' |attēls = ESC 2010 logo.png |att_izm = |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2010|5|29|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2010|5|25|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2010|5|27|N}} |vadītājs (i) = Eriks Solbakens<br />Haedija Jatou Ndži<br />Nadja Hasnaoui<ref name="Hosts">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=10203|title=Nadia, Haddy and Erik to host 2010 Eurovision Song Contest|last=Bakker|first=Sietse|date=2010-03-10|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=2010-03-10}}</ref> |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Norvēģija}} NRK |vieta = [[Telenor arēna]]<br />{{flaga|Norvēģija}} [[Oslo]], [[Norvēģija]]<ref name="telenor arena">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14182|title= Telenor Arena to host Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Gil Laufer|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref> |uzvarētājs = {{ESC|Vācija}} [[Lēna Meiere-Landruta]] — ''[[Satellite]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 39 valstis<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=7923&_t=Exclusive%3A+39+countries+to+be+represented+in+Oslo Exclusive: 39 countries to be represented in Oslo]</ref> |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Gruzija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Andora}}<br />{{ESC|Čehija}}<br />{{ESC|Melnkalne}}<br />{{ESC|Ungārija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]'' |map = ESC 2010 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #FFC20E |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2010. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2009]] |nākamais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011 ►]] }} '''2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2010}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2010}}) bija 55. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], 2010. gada 25., 27. un {{Dat||5|29}}. Konkurss notika jaunuzceltajā ''[[Telenor arēna|Telenor arēnā]]'', kas atrodas Oslo ziemeļu daļā. Tiesības rīkot konkursu [[Norvēģija]] ieguva 2009. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija trešā reize, kad Norvēģija rīko konkursu, agrāk Norvēģijā Eirovīzija notika [[1986]]. un [[1996]]. gadā. Pusfināli notika 2010. gada 25., un 27. maijā, taču fināls notika 29. maijā.<ref name="telenor arena"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://nrk.no/programmer/tv/melodi_grand_prix/1.6626990|title= NRK press conference; host city and dates confirmed|accessdate= {{dat|2009|5|27}}|author= |date= {{dat|2009|5|27|SK}}|publisher= NRK|archiveurl= |archivedate=}}</ref> Pirms konkursa tika paziņots, ka notiks pusfinālu balsošanas sistēmas maiņa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu konkursiem, tādējādi palielinot žūrijas ietekmi konkursā un padarot pusfināla balsošanas sistēmu līdzīgāku fināla sistēmai. [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) paziņoja, ka pieliks visas pūles, lai 2010. gada konkursā atgrieztu konkursā tādas valstis, kas jau iepriekš ir piedalījušās, kā [[Itālija]], [[Monako]] un [[Austrija]].<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12899 Eurovision Song Contest Oslo 2010 | News - EBU working for Eurovision full house in 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2009. gada [[13. maijs|13. maija]] preses konferencē EBU apstiprināja, ka tādām valstīm kā [[Kazahstāna]], [[Palestīna]] un [[Katara]] netiks dota iespēja piedalīties [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursā, jo šīs valstis un teritorijas nav iekļautas Eiropas Raidorganizāciju apvienības teritorijā.<ref>[http://www.esckaz.com/new/en/blog/ebu-and-eurovisiontv-press-conference EBU and Eurovision.tv press-conference | ESCKaz and Euroforum present<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [[Andora]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14611|title= Definitely, no Andorra in Oslo|accessdate= |author= Hondal Victor|date= |publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref> [[Čehija]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14202|title= Czech Republic withdraws from Eurovision|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Hondal Victor|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085|title= ČT withdraws from Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= |date= {{dat|2009|7|2|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085|archivedate= {{dat|2012|02|07||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|12|29||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085 }} {{en ikona}}</ref> [[Ungārija]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14416|title= Hungary withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref> un [[Melnkalne]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14501|title= Montenegro withdraws from Eurovision 201|accessdate= {{dat|2009|7|17}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|17|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846|title= RTCG withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|11|17|SK}}|author= |date= {{dat|2009|11|17|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846|archivedate= {{dat|2010|02|06||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2010|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846 }} {{en ikona}}</ref> atlašu organizatori oficiāli paziņoja, ka nepiedalīsies 2010. gada konkursā. == Arēna == {{pamatraksts|Telenor arēna}} 2010. gada Eirovīzijas organizētāji arēnas pielāgošanai konkursa vajadzībām bija atvēlējuši 150 miljonos Norvēģijas kronu. Tas ir lielāks budžets nekā tika piešķirts [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursa]] arēnai [[Helsinki|Helsinkos]], taču mazāks nekā [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] arēnai [[Maskava|Maskavā]]. Preses konferencē {{dat|2009|5|27}} [[Oslo]] tika paziņots, ka konkurss norisināsies Oslo metropolītiskajā daļā. Norvēģijas nacionālā raidorganizācija (NRK) pamatoja šo lēmumu ar to, ka Oslo ir vienīga pilsēta Norvēģijā ar nepieciešamo lielumu, arēnām un infrastruktūru, lai nodrošinātu konkursa norisi. {{dat|2009|7|3}} par konkursa norises arēnu tika izvēlēta [[Telenor arēna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=3393&_t=Breaking+news%3A+Fornebu+Arena+to+host+Oslo+2010|title= Breaking news: Fornebu Arena to host Oslo 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Sietse Bakker|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}</ref> Otra kandidatūra [[Oslo Spektrum]] tika noraidīta sakarā ar tās mazo ietilpību.<ref name="telenor arena"/> === Vizuālais izskats === NRK ir apstiprinājusi dizainu arēnai, konkursa tēmu {{dat|2009|12|4}}, tā oficiāli atklājot 2010. gada Eirovīzijas sezonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=6893&_t=Host+City+Insignia+Exchange+on+December+4|title= Host City Insignia Exchange on December 4|accessdate= {{dat|2009|12|3}}|author= Jarmo Siim|date= {{dat|2009|11|26|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}</ref> == Dalībvalstis == Dalību konkursā ir apstiprinājušas 39 valstis. === Pusfinālu sadalījums === {| class="wikitable" border="1" style="margin: 1em auto 1em auto" |- ! width=20% | 1. grupa ! width=20% | 2. grupa ! width=20% | 3. grupa ! width=20% | 4. grupa ! width=20% | 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} * {{ESC|Slovākija}} |} == Pusfināli == === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2010. gada 25. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 01 | {{ESC|Moldova}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]] | ''Run Away'' | "Aizbēgt" | align="center" | 10. | align="center" | 52 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 02 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]] | ''Lost and Forgotten'' | "Pamests un aizmirsts" | align="center" | 7. | align="center" | 74 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | ''[[Malcolm Lincoln]]'' un ''[[Manpower 4]]'' | ''Siren'' | "Sirēna" | align="center" | 14. | align="center" | 39 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Slovākija}} | [[Slovāku valoda|Slovāku]] | [[Kristina (dziedātāja)|Kristina]] | ''Horehronie'' | — | align="center" | 16. | align="center" | 24 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Somija}} | [[Somu valoda|Somu]] | ''[[Kuunkuiskaajat]]'' | ''Työlki ellää'' | "Viens arī var strādāt dzīvošanai" | align="center" | 11. | align="center" | 49 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | ''[[Aisha]]'' | ''[[What For?]]'' | "Kādēļ?" | align="center" | 17. | align="center" | 11 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 07 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Milans Stankovičs]] | ''Ovo je Balkan <small>(Oво je Балкан)</small>'' | "Šie ir Balkāni" | align="center" | 5. | align="center" | 79 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 08 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | Angļu | [[Vukašins Brajičs]] | ''Thunder and Lightning'' | "Pērkons un zibens" | align="center" | 8. | align="center" | 59 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Polija}} | Angļu,<br />[[Poļu valoda|Poļu]] | [[Marcins Mroziņskis]] | ''Legenda'' | "Leģenda" | align="center" | 13. | align="center" | 44 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 10 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Toms Dīss]] | ''Me and My Guitar'' | "Es un mana ģitāra" | align="center" | 1. | align="center" | 167 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Tea Gereta]] | ''My Dream'' | "Mans sapnis" | align="center" | 12. | align="center" | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Juliāna Paša]] | ''It's All About You'' | "Tas viss ir par Tevi" | align="center" | 6. | align="center" | 76 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 13 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends'' | ''OPA <small>(ΟΠΑ)</small>'' | "Opā" | align="center" | 2. | align="center" | 133 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | [[Filipa Azevedu]] | ''Há dias assim'' | "Tā ir viena no tām dienām" | align="center" | 4. | align="center" | 89 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Ģoko Taneski]] | ''Jas ja imam silata <small>(Јас ја имам силата)</small>'' | "Man ir spēks" | align="center" | 15. | align="center" | 37 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[3+2]] | ''Butterflies'' | "Tauriņi" | align="center" | 9. | align="center" | 59 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Islande}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | [[Hēra Bjerka]] | ''Je ne sais quoi'' | "Es nezinu kas" | align="center" | 3. | align="center" | 123 |} === Otrais pusfināls === * Otrais pusfināls norisinājās 2010. gada 27. maijā. * Valstis sarindotas uzstāšanās secībā. * Šajā pusfināla balsošanā piedalījās arī [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]] un [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[InCulto]] | "East European Funk" | Austrumeiropas fanks | align="center" | 12 | align="center" | 44 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 02 | {{ESC|Armēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Eva Rivasa]] | "Apricot Stone" | Aprikozes akmens | align="center" | 6 | align="center" | 83 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 03 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]] | [[Harels Skaats]] | "Milim" (מילים) | Vārdi | align="center" | 8 | align="center" | 71 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 04 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Kristīna Šanē|Chanée]] un [[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]] | "In a Moment Like This" | Brīdī kā šis | align="center" | 5 | align="center" | 101 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Šveice}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Mihaels fon der Heide]] | "Il pleut de l'or" | Līst zelts | align="center" | 17 | align="center" | 2 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Anna Bergendāla]] | "This Is My Life" | Šī ir mana dzīve | align="center" | 11 | align="center" | 62 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 07 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sefure Elizade]] | "[[Drip Drop]]" | Lāses piliens | align="center" | 2 | align="center" | 133 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 08 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Alyosha]] | "Sweet People" | Saldie ļaudis | align="center" | 7 | align="center" | 77 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | [[Sīneke]] | "Ik ben verliefd (Sha-la-lie)" | Esmu iemīlējies (Ša-la-lai) | align="center" | 14 | align="center" | 29 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 10 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]] | "Playing with Fire" | Spēlēties ar uguni | align="center" | 4 | align="center" | 104 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | [[Roks Žlindra]] un [[Kalamari]] | "Narodnozabavni rock" | Folkroks | align="center" | 16 | align="center" | 6 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 12 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Nīva Kavana]] | "It's for You" | Tas ir Tev | align="center" | 9 | align="center" | 67 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Miroslavs Konstadinovs|Miro]] | "Angel si ti" (Ангел си ти) | Tu esi mans eņģelis | align="center" | 15 | align="center" | 19 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 14 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Džons Liligrīns]] un [[The Islanders]] | "Life Looks Better in Spring" | Dzīve izskatās labāk pavasarī | align="center" | 10 | align="center" | 67 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Feminnem]] | "Lako je sve" | Viss ir vienkārši | align="center" | 13 | align="center" | 33 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 16 | {{ESC|Gruzija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sofo Nižaradze]] | "Shine" | Spīdi | align="center" | 3 | align="center" | 106 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 17 | {{ESC|Turcija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[maNga]] | "We Could Be The Same" | Mēs varam būt tie paši | align="center" | 1 | align="center" | 118 |} == Fināls == Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras "lielā četrinieka" valstis un, protams, [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Norvēģija]]. * Fināls norisinājās 2010. gada 29. maijā. * Valstis sarindotas uzstāšanās secībā. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sefure Elizade]] | "[[Drip Drop]]" | Lāses piliens | align="center" |5 | align="center" |145 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | [[Daniels Dihess]] | "Algo pequeñito" | Ļoti māzaks | align="center" | 15 | align="center" | 68 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Didriks Solli-Tangens]] | "My Heart Is Yours" | Mana sirds pieder Tev | align="center" | 20 | align="center" | 35 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Moldova}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[SunStroke Project]] un [[Oļa Tira]] | "Run Away" | Aizbēgt | align="center" | 22 | align="center" | 27 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Džons Liligrīns]] un [[The Islanders]] | "Life looks better in spring" | Dzīve izskatās labāk pavasarī | align="center" | 22 | align="center" | 27 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Vukašins Brajičs]] | "Thunder and Lightning" | Pērkona un zibens | align="center" | 17 | align="center" | 51 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Beļģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Toms Dīss]] | "Me and my guitar" | Es un mana ģitara | align="center" | 6 | align="center" | 143 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Milans Stankovičs]] | "Ovo je Balkan" | Šie ir Bālkani | align="center" | 13 | align="center" | 72 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Baltkrievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[3+2]] | "Butterflies" | Tauriņi | align="center" | 24 | align="center" | 18 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Nīva Kavana]] | "It's for you" | Tas ir tev | align="center" | 23 | align="center" | 25 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Jorgoss Alkeoss]] un Draugi | "OPA" | Opa! | align="center" | 8 | align="center" | 140 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Džošs Dubovijs]] | "That Sounds Good to Me" | Izklausās labi | align="center" bgcolor="red" | 25 | align="center" bgcolor="red" | 10 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Gruzija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sofo Nižaradze]] | "Shine" | Spīdi | align="center" | 9 | align="center" | 136 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 14 | {{ESC|Turcija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[maNga]] | "We could be the same" | Mēs varam būt tie paši | align="center" | 2 | align="center" | 170 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Albānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Juliāna Paša]] | "It's all about you" | Tas ir viss par tevi | align="center" | 16 | align="center" | 62 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] un [[Franču valoda|Franču]] | [[Hēra Bjērka]] | "Ja ne sais quio" | Es zinu ko | align="center" | 19 | align="center" | 41 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Aļoša]] | "Sweet people" | Miļi ļaudi | align="center" | 10 | align="center" | 108 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Žesī Matadors]] | "Allez Ola Olé" | Dzīvāk! Ola Ole! | align="center" | 12 | align="center" | 82 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 19 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]] | "Playing with fire" | Spēlēt ar ugunu | align="center" | 3 | align="center" | 162 |- | align="center" | 20 | {{ESC|Krievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Pjotrs Naļičs]] un grupa | "Lost and forgotten" | Pamests un aizmirsts | align="center" | 11 | align="center" | 90 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Armēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Eva Rivasa]] | "Apricot Stone" | Aprikozes kauliņa | align="center" | 7 | align="center" | 141 |-bgcolor="gold" | align="center" | '''22''' | '''{{ESC|Vācija}}''' | '''[[Angļu valoda|Angļu]]''' | '''[[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]]''' | '''"[[Satellite]]"''' | '''Satelīts''' | align="center" | '''1''' | align="center" | '''246''' |- | align="center" | 23 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | [[Filipa Azevedu]] | "Há dias assim" | Tā ir viena no tām dienām | align="center" | 18 | align="center" | 43 |- | align="center" | 24 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]] | [[Harels Skaats]] | "Milim" (מילים) | Vārdi | align="center" | 14 | align="center" | 71 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Kristīna Šanē|Chanée]] un [[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]] | "In a Moment Like This" | Brīdī kā šis | align="center" | 4 | align="center" | 149 |} === Fināla balsu paziņošanas kārtība === Fināla laikā visas dalībvalstis paziņos savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg|title=Live: Draw of the running order|last=Kosmas|first=Stella|date=2009-03-23|publisher=''ESCToday''|accessdate=2009-03-23|archive-date=2012-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20120308120524/http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg}}</ref> {{Col-begin|width=60%}} {{Col-3}} # {{ESC|Rumānija}} # {{ESC|Īrija}} # {{ESC|Vācija}} # {{ESC|Serbija}} # {{ESC|Albānija}} # {{ESC|Turcija}} # {{ESC|Horvātija}} # {{ESC|Polija}} # {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} # {{ESC|Somija}} # {{ESC|Slovēnija}} # {{ESC|Igaunija}} # {{ESC|Krievija}} {{Col-3}} # {{ESC|Portugāle}} # {{ESC|Azerbaidžāna}} # {{ESC|Grieķija}} # {{ESC|Islande}} # {{ESC|Dānija}} # {{ESC|Francija}} # {{ESC|Spānija}} # {{ESC|Slovākija}} # {{ESC|Bulgārija}} # {{ESC|Ukraina}} # {{ESC|Latvija}} # {{ESC|Malta}} # {{ESC|Norvēģija}} {{Col-3}} # {{ESC|Kipra}} # {{ESC|Lietuva}} # {{ESC|Baltkrievija}} # {{ESC|Šveice}} # {{ESC|Beļģija}} # {{ESC|Apvienotā Karaliste}} # {{ESC|Nīderlande}} # {{ESC|Izraēla}} # {{ESC|Maķedonija}} # {{ESC|Moldova}} # {{ESC|Gruzija}} # {{ESC|Zviedrija}} # {{ESC|Armēnija}} {{Col-end}} <!-- === Fināls === {|class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 85%" !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="45"|Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCGruzija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSanmarino.svg|16px]] |- !rowspan="26" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Rumānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 45 || 4 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Apvienotā Karaliste || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 0 || 8 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Albānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 55 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 8 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 3 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Vācija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Armēnija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 199 || '''12''' || 0 || 1 || 10 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 2 || 10 || 8 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 4 || '''12''' || 0 || 7 || 2 || 0 || 7 || 8 || 2 || '''12''' || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 5 || 1 || 8 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Bosnija un Hercegovina || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 110 || 2 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || 5 || 7 || 0 || 0 || 7 || 10 || 6 || 0 || 0 || 0 || 10 || 6 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || '''12''' || 10 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Izraēla || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 124 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 1 || 5 || 2 || 3 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 || 3 || 8 || 3 || 5 || 2 || 0 || 0 || 3 || 0 || 3 || 0 || 5 || 6 || 6 || 7 || 5 || 4 || 0 || 4 || 2 || 6 || 0 || 6 || 3 || 7 || 5 || 10 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Somija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 35 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Horvātija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 44 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 8 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 3 || 2 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Polija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 0 || 10 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Islande || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 64 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 4 || 6 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 4 || 0 || 7 || 8 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Turcija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 138 || 10 || 0 || 0 || 0 || 8 || 4 || 10 || 6 || 10 || 0 || 10 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 0 || 8 || 0 || 0 || 7 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 2 || 4|| '''12''' || 10 || 0 || 3 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 4 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Portugāle || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 69 || 8 || 0 || 6 || 8 || 0 || 0 || 4 || 10 || 6 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 5 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Latvija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 83 || 0 || '''12''' || 4 || 2 || 10 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 10 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 0 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Zviedrija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 47 || 0 || 0 || 3 || 1 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 7 || 5 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 1 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Dānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 60 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 3 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 7 || 2 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Gruzija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 83 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 4 || 2 || 4 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 8 || 5 || 5 || 0 || 0 || 7 || 4 || 8 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Ukraina || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 230 || 0 || 6 || 5 || 7 || 5 || 7 || 0 || 0 || 1 || 6 || 0 || 0 || 8 || 10 || 6 || '''12''' || 0 || 3 || 2 || 3 || 7 || 4 || 4 || 6 || 10 || 6 || 10 || 10 || 3 || 8 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 8 || 6 || 10 || 7 || 7 || 8 || 5 || 10 || 6 || 4 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Francija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 47 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 8 || 0 || 2 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 8 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Azerbaidžāna || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 132 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 0 || 2 || 0 || '''12''' ||'''3|| 3 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 8 || '''12''' || 4 || 7 || 0 || 7 || 2 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 10 || 0 || 7 || 8 || 3 || 8 || 10 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Grieķija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 218 || 3 || 4 || 0 || 3 || '''12''' || 3 || '''12''' || 5 || 8 || '''12''' || 6 || 1 || 7 || 5 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 6 || 7 || 5 || 1 || 3 || 8 || 0 || 0 || 2 || 3 || '''12''' || 3 || 6 || 2 || '''12''' || 8 || 2 || 10 || 4 || 5 || 8 || 4 || 8 || 6 || '''12''' |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Spānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 55 || 5 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 1 || 0 || 4 || 4 || 4 || 0 || 0 || 3 || 0 || 8 || 10 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Serbija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 160 || 7 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || '''12''' || 0 || 5 || 8 || 6 || 0 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || '''12''' || 10 || 0 || 10 || 7 || 0 || 0 || 1 || 4 || 7 || 4 || 2 || 0 || 5 || 0 || 1 || 4 || 1 || 6 || 3 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 0 |-bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#FFDEAD" | '''Krievija''' || style="text-align:right; background-color:#FFDEAD" |'''272''' || 1 || 5 || 0 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 8 || 1 || 0 || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 5 || 10 || 7 || 4 || 6 || '''12''' || 6 || 10 || '''12''' || '''12''' || 8 || 6 || 10 || style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || 8 || '''12''' || 6 || 5 || '''12''' || 6 || 10 || 7 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Norvēģija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 182 || 0 || 7 || 10 || 6 || 7 || 10 || 0 || 0 || 2 || 0 || 4 || '''12''' || 2 || 7 || 2 || 2 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 0 || 2 || 1 || 8 || 0 || 4 || 6 || 4 || 3 || 8 || 5 || 5 || 5 || 6 || 7 || 1 || 5 || 1 || 5 || 0 || 7 || 5 || 4 || 0 || 7 |- | bgcolor="#efefef" colspan=46 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} --> == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2010]] * [[Eesti Laul 2010]] == Atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2010. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 51pwi2qma1dt0h6umptk6ri3brsm7tf 4509740 4509721 2026-08-19T09:45:21Z Lasks 38532 /* Otrais pusfināls */ 4509740 wikitext text/x-wiki {{Coord|59|56|0|N|10|45|23|E|display=title}} {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"Share The Moment"'' |attēls = ESC 2010 logo.png |att_izm = |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2010|5|29|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2010|5|25|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2010|5|27|N}} |vadītājs (i) = Eriks Solbakens<br />Haedija Jatou Ndži<br />Nadja Hasnaoui<ref name="Hosts">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=10203|title=Nadia, Haddy and Erik to host 2010 Eurovision Song Contest|last=Bakker|first=Sietse|date=2010-03-10|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=2010-03-10}}</ref> |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Norvēģija}} NRK |vieta = [[Telenor arēna]]<br />{{flaga|Norvēģija}} [[Oslo]], [[Norvēģija]]<ref name="telenor arena">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14182|title= Telenor Arena to host Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Gil Laufer|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref> |uzvarētājs = {{ESC|Vācija}} [[Lēna Meiere-Landruta]] — ''[[Satellite]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 39 valstis<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=7923&_t=Exclusive%3A+39+countries+to+be+represented+in+Oslo Exclusive: 39 countries to be represented in Oslo]</ref> |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Gruzija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Andora}}<br />{{ESC|Čehija}}<br />{{ESC|Melnkalne}}<br />{{ESC|Ungārija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]'' |map = ESC 2010 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #FFC20E |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2010. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2009]] |nākamais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011 ►]] }} '''2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2010}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2010}}) bija 55. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], 2010. gada 25., 27. un {{Dat||5|29}}. Konkurss notika jaunuzceltajā ''[[Telenor arēna|Telenor arēnā]]'', kas atrodas Oslo ziemeļu daļā. Tiesības rīkot konkursu [[Norvēģija]] ieguva 2009. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija trešā reize, kad Norvēģija rīko konkursu, agrāk Norvēģijā Eirovīzija notika [[1986]]. un [[1996]]. gadā. Pusfināli notika 2010. gada 25., un 27. maijā, taču fināls notika 29. maijā.<ref name="telenor arena"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://nrk.no/programmer/tv/melodi_grand_prix/1.6626990|title= NRK press conference; host city and dates confirmed|accessdate= {{dat|2009|5|27}}|author= |date= {{dat|2009|5|27|SK}}|publisher= NRK|archiveurl= |archivedate=}}</ref> Pirms konkursa tika paziņots, ka notiks pusfinālu balsošanas sistēmas maiņa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu konkursiem, tādējādi palielinot žūrijas ietekmi konkursā un padarot pusfināla balsošanas sistēmu līdzīgāku fināla sistēmai. [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) paziņoja, ka pieliks visas pūles, lai 2010. gada konkursā atgrieztu konkursā tādas valstis, kas jau iepriekš ir piedalījušās, kā [[Itālija]], [[Monako]] un [[Austrija]].<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12899 Eurovision Song Contest Oslo 2010 | News - EBU working for Eurovision full house in 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2009. gada [[13. maijs|13. maija]] preses konferencē EBU apstiprināja, ka tādām valstīm kā [[Kazahstāna]], [[Palestīna]] un [[Katara]] netiks dota iespēja piedalīties [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursā, jo šīs valstis un teritorijas nav iekļautas Eiropas Raidorganizāciju apvienības teritorijā.<ref>[http://www.esckaz.com/new/en/blog/ebu-and-eurovisiontv-press-conference EBU and Eurovision.tv press-conference | ESCKaz and Euroforum present<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [[Andora]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14611|title= Definitely, no Andorra in Oslo|accessdate= |author= Hondal Victor|date= |publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref> [[Čehija]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14202|title= Czech Republic withdraws from Eurovision|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Hondal Victor|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085|title= ČT withdraws from Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= |date= {{dat|2009|7|2|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085|archivedate= {{dat|2012|02|07||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|12|29||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085 }} {{en ikona}}</ref> [[Ungārija]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14416|title= Hungary withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref> un [[Melnkalne]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14501|title= Montenegro withdraws from Eurovision 201|accessdate= {{dat|2009|7|17}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|17|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846|title= RTCG withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|11|17|SK}}|author= |date= {{dat|2009|11|17|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846|archivedate= {{dat|2010|02|06||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2010|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846 }} {{en ikona}}</ref> atlašu organizatori oficiāli paziņoja, ka nepiedalīsies 2010. gada konkursā. == Arēna == {{pamatraksts|Telenor arēna}} 2010. gada Eirovīzijas organizētāji arēnas pielāgošanai konkursa vajadzībām bija atvēlējuši 150 miljonos Norvēģijas kronu. Tas ir lielāks budžets nekā tika piešķirts [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursa]] arēnai [[Helsinki|Helsinkos]], taču mazāks nekā [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] arēnai [[Maskava|Maskavā]]. Preses konferencē {{dat|2009|5|27}} [[Oslo]] tika paziņots, ka konkurss norisināsies Oslo metropolītiskajā daļā. Norvēģijas nacionālā raidorganizācija (NRK) pamatoja šo lēmumu ar to, ka Oslo ir vienīga pilsēta Norvēģijā ar nepieciešamo lielumu, arēnām un infrastruktūru, lai nodrošinātu konkursa norisi. {{dat|2009|7|3}} par konkursa norises arēnu tika izvēlēta [[Telenor arēna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=3393&_t=Breaking+news%3A+Fornebu+Arena+to+host+Oslo+2010|title= Breaking news: Fornebu Arena to host Oslo 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Sietse Bakker|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}</ref> Otra kandidatūra [[Oslo Spektrum]] tika noraidīta sakarā ar tās mazo ietilpību.<ref name="telenor arena"/> === Vizuālais izskats === NRK ir apstiprinājusi dizainu arēnai, konkursa tēmu {{dat|2009|12|4}}, tā oficiāli atklājot 2010. gada Eirovīzijas sezonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=6893&_t=Host+City+Insignia+Exchange+on+December+4|title= Host City Insignia Exchange on December 4|accessdate= {{dat|2009|12|3}}|author= Jarmo Siim|date= {{dat|2009|11|26|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}</ref> == Dalībvalstis == Dalību konkursā ir apstiprinājušas 39 valstis. === Pusfinālu sadalījums === {| class="wikitable" border="1" style="margin: 1em auto 1em auto" |- ! width=20% | 1. grupa ! width=20% | 2. grupa ! width=20% | 3. grupa ! width=20% | 4. grupa ! width=20% | 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} * {{ESC|Slovākija}} |} == Pusfināli == === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2010. gada 25. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 01 | {{ESC|Moldova}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]] | ''Run Away'' | "Aizbēgt" | align="center" | 10. | align="center" | 52 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 02 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]] | ''Lost and Forgotten'' | "Pamests un aizmirsts" | align="center" | 7. | align="center" | 74 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | ''[[Malcolm Lincoln]]'' un ''[[Manpower 4]]'' | ''Siren'' | "Sirēna" | align="center" | 14. | align="center" | 39 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Slovākija}} | [[Slovāku valoda|Slovāku]] | [[Kristina (dziedātāja)|Kristina]] | ''Horehronie'' | — | align="center" | 16. | align="center" | 24 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Somija}} | [[Somu valoda|Somu]] | ''[[Kuunkuiskaajat]]'' | ''Työlki ellää'' | "Viens arī var strādāt dzīvošanai" | align="center" | 11. | align="center" | 49 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | ''[[Aisha]]'' | ''[[What For?]]'' | "Kādēļ?" | align="center" | 17. | align="center" | 11 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 07 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Milans Stankovičs]] | ''Ovo je Balkan <small>(Oво je Балкан)</small>'' | "Šie ir Balkāni" | align="center" | 5. | align="center" | 79 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 08 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | Angļu | [[Vukašins Brajičs]] | ''Thunder and Lightning'' | "Pērkons un zibens" | align="center" | 8. | align="center" | 59 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Polija}} | Angļu,<br />[[Poļu valoda|Poļu]] | [[Marcins Mroziņskis]] | ''Legenda'' | "Leģenda" | align="center" | 13. | align="center" | 44 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 10 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Toms Dīss]] | ''Me and My Guitar'' | "Es un mana ģitāra" | align="center" | 1. | align="center" | 167 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Tea Gereta]] | ''My Dream'' | "Mans sapnis" | align="center" | 12. | align="center" | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Juliāna Paša]] | ''It's All About You'' | "Tas viss ir par Tevi" | align="center" | 6. | align="center" | 76 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 13 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends'' | ''OPA <small>(ΟΠΑ)</small>'' | "Opā" | align="center" | 2. | align="center" | 133 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | [[Filipa Azevedu]] | ''Há dias assim'' | "Tā ir viena no tām dienām" | align="center" | 4. | align="center" | 89 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Ģoko Taneski]] | ''Jas ja imam silata <small>(Јас ја имам силата)</small>'' | "Man ir spēks" | align="center" | 15. | align="center" | 37 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[3+2]] | ''Butterflies'' | "Tauriņi" | align="center" | 9. | align="center" | 59 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Islande}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | [[Hēra Bjerka]] | ''Je ne sais quoi'' | "Es nezinu kas" | align="center" | 3. | align="center" | 123 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2010. gada 27. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalsts [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotās Karaliste]] un rīkotājvalsts [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[InCulto]]'' | ''East European Funk'' | "Austrumeiropas fanks" | align="center" | 12. | align="center" | 44 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 02 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Eva Rivasa]] | ''Apricot Stone'' | "Aprikozes akmens" | align="center" | 6. | align="center" | 83 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 03 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]] | [[Harels Skaats]] | ''Milim <small>(מילים)</small>'' | "Vārdi" | align="center" | 8. | align="center" | 71 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 04 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | ''[[Kristīna Šanē|Chanée]]'' un ''[[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]]'' | ''In a Moment Like This'' | "Brīdī kā šis" | align="center" | 5. | align="center" | 101 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Šveice}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Mihaels fon der Heide]] | ''Il pleut de l'or'' | "Līst zelts" | align="center" | 17. | align="center" | 2 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Anna Bergendāla]] | ''This Is My Life'' | "Šī ir mana dzīve" | align="center" | 11. | align="center" | 62 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 07 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Sefure Elizade]] | ''[[Drip Drop]]'' | "Lāses piliens" | align="center" | 2. | align="center" | 133 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 08 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | ''[[Alyosha]]'' | ''Sweet People'' | "Saldie ļaudis" | align="center" | 7. | align="center" | 77 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | [[Sīneke]] | ''Ik ben verliefd (Sha-la-lie)'' | "Esmu iemīlējusies (Ša-la-lai)" | align="center" | 14. | align="center" | 29 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 10 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]] | ''Playing with Fire'' | "Spēlēties ar uguni" | align="center" | 4. | align="center" | 104 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | [[Roks Žlindra]] un [[Kalamari]] | ''Narodnozabavni rock'' | "Folkroks" | align="center" | 16. | align="center" | 6 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Nīva Kavana]] | ''It's for You'' | "Tas ir Tev" | align="center" | 9. | align="center" | 67 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Miroslavs Konstadinovs|Miro]] | ''Angel si ti <small>(Ангел си ти)</small>'' | "Tu esi mans eņģelis" | align="center" | 15. | align="center" | 19 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]'' | ''Life Looks Better in Spring'' | "Dzīve izskatās labāk pavasarī" | align="center" | 10. | align="center" | 67 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | ''[[Feminnem]]'' | ''Lako je sve'' | "Viss ir vienkārši" | align="center" | 13. | align="center" | 33 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Sofo Nižaradze]] | ''Shine'' | "Spīdi" | align="center" | 3. | align="center" | 106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[maNga]]'' | ''We Could Be The Same'' | "Mēs varam būt tie paši" | align="center" | 1. | align="center" | 118 |} == Fināls == Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras "lielā četrinieka" valstis un, protams, [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Norvēģija]]. * Fināls norisinājās 2010. gada 29. maijā. * Valstis sarindotas uzstāšanās secībā. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sefure Elizade]] | "[[Drip Drop]]" | Lāses piliens | align="center" |5 | align="center" |145 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | [[Daniels Dihess]] | "Algo pequeñito" | Ļoti māzaks | align="center" | 15 | align="center" | 68 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Didriks Solli-Tangens]] | "My Heart Is Yours" | Mana sirds pieder Tev | align="center" | 20 | align="center" | 35 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Moldova}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[SunStroke Project]] un [[Oļa Tira]] | "Run Away" | Aizbēgt | align="center" | 22 | align="center" | 27 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Džons Liligrīns]] un [[The Islanders]] | "Life looks better in spring" | Dzīve izskatās labāk pavasarī | align="center" | 22 | align="center" | 27 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Vukašins Brajičs]] | "Thunder and Lightning" | Pērkona un zibens | align="center" | 17 | align="center" | 51 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Beļģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Toms Dīss]] | "Me and my guitar" | Es un mana ģitara | align="center" | 6 | align="center" | 143 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Milans Stankovičs]] | "Ovo je Balkan" | Šie ir Bālkani | align="center" | 13 | align="center" | 72 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Baltkrievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[3+2]] | "Butterflies" | Tauriņi | align="center" | 24 | align="center" | 18 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Nīva Kavana]] | "It's for you" | Tas ir tev | align="center" | 23 | align="center" | 25 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Jorgoss Alkeoss]] un Draugi | "OPA" | Opa! | align="center" | 8 | align="center" | 140 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Džošs Dubovijs]] | "That Sounds Good to Me" | Izklausās labi | align="center" bgcolor="red" | 25 | align="center" bgcolor="red" | 10 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Gruzija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sofo Nižaradze]] | "Shine" | Spīdi | align="center" | 9 | align="center" | 136 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 14 | {{ESC|Turcija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[maNga]] | "We could be the same" | Mēs varam būt tie paši | align="center" | 2 | align="center" | 170 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Albānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Juliāna Paša]] | "It's all about you" | Tas ir viss par tevi | align="center" | 16 | align="center" | 62 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] un [[Franču valoda|Franču]] | [[Hēra Bjērka]] | "Ja ne sais quio" | Es zinu ko | align="center" | 19 | align="center" | 41 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Aļoša]] | "Sweet people" | Miļi ļaudi | align="center" | 10 | align="center" | 108 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Žesī Matadors]] | "Allez Ola Olé" | Dzīvāk! Ola Ole! | align="center" | 12 | align="center" | 82 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 19 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]] | "Playing with fire" | Spēlēt ar ugunu | align="center" | 3 | align="center" | 162 |- | align="center" | 20 | {{ESC|Krievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Pjotrs Naļičs]] un grupa | "Lost and forgotten" | Pamests un aizmirsts | align="center" | 11 | align="center" | 90 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Armēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Eva Rivasa]] | "Apricot Stone" | Aprikozes kauliņa | align="center" | 7 | align="center" | 141 |-bgcolor="gold" | align="center" | '''22''' | '''{{ESC|Vācija}}''' | '''[[Angļu valoda|Angļu]]''' | '''[[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]]''' | '''"[[Satellite]]"''' | '''Satelīts''' | align="center" | '''1''' | align="center" | '''246''' |- | align="center" | 23 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | [[Filipa Azevedu]] | "Há dias assim" | Tā ir viena no tām dienām | align="center" | 18 | align="center" | 43 |- | align="center" | 24 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]] | [[Harels Skaats]] | "Milim" (מילים) | Vārdi | align="center" | 14 | align="center" | 71 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Kristīna Šanē|Chanée]] un [[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]] | "In a Moment Like This" | Brīdī kā šis | align="center" | 4 | align="center" | 149 |} === Fināla balsu paziņošanas kārtība === Fināla laikā visas dalībvalstis paziņos savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg|title=Live: Draw of the running order|last=Kosmas|first=Stella|date=2009-03-23|publisher=''ESCToday''|accessdate=2009-03-23|archive-date=2012-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20120308120524/http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg}}</ref> {{Col-begin|width=60%}} {{Col-3}} # {{ESC|Rumānija}} # {{ESC|Īrija}} # {{ESC|Vācija}} # {{ESC|Serbija}} # {{ESC|Albānija}} # {{ESC|Turcija}} # {{ESC|Horvātija}} # {{ESC|Polija}} # {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} # {{ESC|Somija}} # {{ESC|Slovēnija}} # {{ESC|Igaunija}} # {{ESC|Krievija}} {{Col-3}} # {{ESC|Portugāle}} # {{ESC|Azerbaidžāna}} # {{ESC|Grieķija}} # {{ESC|Islande}} # {{ESC|Dānija}} # {{ESC|Francija}} # {{ESC|Spānija}} # {{ESC|Slovākija}} # {{ESC|Bulgārija}} # {{ESC|Ukraina}} # {{ESC|Latvija}} # {{ESC|Malta}} # {{ESC|Norvēģija}} {{Col-3}} # {{ESC|Kipra}} # {{ESC|Lietuva}} # {{ESC|Baltkrievija}} # {{ESC|Šveice}} # {{ESC|Beļģija}} # {{ESC|Apvienotā Karaliste}} # {{ESC|Nīderlande}} # {{ESC|Izraēla}} # {{ESC|Maķedonija}} # {{ESC|Moldova}} # {{ESC|Gruzija}} # {{ESC|Zviedrija}} # {{ESC|Armēnija}} {{Col-end}} <!-- === Fināls === {|class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 85%" !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="45"|Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCGruzija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSanmarino.svg|16px]] |- !rowspan="26" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Rumānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 45 || 4 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Apvienotā Karaliste || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 0 || 8 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Albānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 55 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 8 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 3 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Vācija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Armēnija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 199 || '''12''' || 0 || 1 || 10 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 2 || 10 || 8 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 4 || '''12''' || 0 || 7 || 2 || 0 || 7 || 8 || 2 || '''12''' || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 5 || 1 || 8 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Bosnija un Hercegovina || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 110 || 2 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || 5 || 7 || 0 || 0 || 7 || 10 || 6 || 0 || 0 || 0 || 10 || 6 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || '''12''' || 10 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Izraēla || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 124 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 1 || 5 || 2 || 3 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 || 3 || 8 || 3 || 5 || 2 || 0 || 0 || 3 || 0 || 3 || 0 || 5 || 6 || 6 || 7 || 5 || 4 || 0 || 4 || 2 || 6 || 0 || 6 || 3 || 7 || 5 || 10 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Somija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 35 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Horvātija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 44 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 8 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 3 || 2 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Polija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 0 || 10 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Islande || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 64 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 4 || 6 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 4 || 0 || 7 || 8 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Turcija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 138 || 10 || 0 || 0 || 0 || 8 || 4 || 10 || 6 || 10 || 0 || 10 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 0 || 8 || 0 || 0 || 7 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 2 || 4|| '''12''' || 10 || 0 || 3 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 4 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Portugāle || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 69 || 8 || 0 || 6 || 8 || 0 || 0 || 4 || 10 || 6 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 5 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Latvija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 83 || 0 || '''12''' || 4 || 2 || 10 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 10 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 0 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Zviedrija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 47 || 0 || 0 || 3 || 1 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 7 || 5 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 1 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Dānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 60 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 3 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 7 || 2 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Gruzija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 83 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 4 || 2 || 4 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 8 || 5 || 5 || 0 || 0 || 7 || 4 || 8 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Ukraina || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 230 || 0 || 6 || 5 || 7 || 5 || 7 || 0 || 0 || 1 || 6 || 0 || 0 || 8 || 10 || 6 || '''12''' || 0 || 3 || 2 || 3 || 7 || 4 || 4 || 6 || 10 || 6 || 10 || 10 || 3 || 8 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 8 || 6 || 10 || 7 || 7 || 8 || 5 || 10 || 6 || 4 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Francija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 47 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 8 || 0 || 2 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 8 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Azerbaidžāna || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 132 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 0 || 2 || 0 || '''12''' ||'''3|| 3 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 8 || '''12''' || 4 || 7 || 0 || 7 || 2 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 10 || 0 || 7 || 8 || 3 || 8 || 10 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Grieķija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 218 || 3 || 4 || 0 || 3 || '''12''' || 3 || '''12''' || 5 || 8 || '''12''' || 6 || 1 || 7 || 5 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 6 || 7 || 5 || 1 || 3 || 8 || 0 || 0 || 2 || 3 || '''12''' || 3 || 6 || 2 || '''12''' || 8 || 2 || 10 || 4 || 5 || 8 || 4 || 8 || 6 || '''12''' |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Spānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 55 || 5 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 1 || 0 || 4 || 4 || 4 || 0 || 0 || 3 || 0 || 8 || 10 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Serbija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 160 || 7 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || '''12''' || 0 || 5 || 8 || 6 || 0 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || '''12''' || 10 || 0 || 10 || 7 || 0 || 0 || 1 || 4 || 7 || 4 || 2 || 0 || 5 || 0 || 1 || 4 || 1 || 6 || 3 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 0 |-bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#FFDEAD" | '''Krievija''' || style="text-align:right; background-color:#FFDEAD" |'''272''' || 1 || 5 || 0 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 8 || 1 || 0 || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 5 || 10 || 7 || 4 || 6 || '''12''' || 6 || 10 || '''12''' || '''12''' || 8 || 6 || 10 || style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || 8 || '''12''' || 6 || 5 || '''12''' || 6 || 10 || 7 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Norvēģija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 182 || 0 || 7 || 10 || 6 || 7 || 10 || 0 || 0 || 2 || 0 || 4 || '''12''' || 2 || 7 || 2 || 2 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 0 || 2 || 1 || 8 || 0 || 4 || 6 || 4 || 3 || 8 || 5 || 5 || 5 || 6 || 7 || 1 || 5 || 1 || 5 || 0 || 7 || 5 || 4 || 0 || 7 |- | bgcolor="#efefef" colspan=46 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} --> == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2010]] * [[Eesti Laul 2010]] == Atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2010. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] azqq8ngqubl5xst3uzs0tscl9efroyl 4509750 4509740 2026-08-19T10:06:27Z Lasks 38532 /* Fināls */ 4509750 wikitext text/x-wiki {{Coord|59|56|0|N|10|45|23|E|display=title}} {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"Share The Moment"'' |attēls = ESC 2010 logo.png |att_izm = |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2010|5|29|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2010|5|25|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2010|5|27|N}} |vadītājs (i) = Eriks Solbakens<br />Haedija Jatou Ndži<br />Nadja Hasnaoui<ref name="Hosts">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=10203|title=Nadia, Haddy and Erik to host 2010 Eurovision Song Contest|last=Bakker|first=Sietse|date=2010-03-10|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=2010-03-10}}</ref> |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Norvēģija}} NRK |vieta = [[Telenor arēna]]<br />{{flaga|Norvēģija}} [[Oslo]], [[Norvēģija]]<ref name="telenor arena">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14182|title= Telenor Arena to host Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Gil Laufer|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref> |uzvarētājs = {{ESC|Vācija}} [[Lēna Meiere-Landruta]] — ''[[Satellite]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 39 valstis<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=7923&_t=Exclusive%3A+39+countries+to+be+represented+in+Oslo Exclusive: 39 countries to be represented in Oslo]</ref> |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Gruzija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Andora}}<br />{{ESC|Čehija}}<br />{{ESC|Melnkalne}}<br />{{ESC|Ungārija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]'' |map = ESC 2010 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #FFC20E |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2010. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2009]] |nākamais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011 ►]] }} '''2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2010}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2010}}) bija 55. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], 2010. gada 25., 27. un {{Dat||5|29}}. Konkurss notika jaunuzceltajā ''[[Telenor arēna|Telenor arēnā]]'', kas atrodas Oslo ziemeļu daļā. Tiesības rīkot konkursu [[Norvēģija]] ieguva 2009. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija trešā reize, kad Norvēģija rīko konkursu, agrāk Norvēģijā Eirovīzija notika [[1986]]. un [[1996]]. gadā. Pusfināli notika 2010. gada 25., un 27. maijā, taču fināls notika 29. maijā.<ref name="telenor arena"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://nrk.no/programmer/tv/melodi_grand_prix/1.6626990|title= NRK press conference; host city and dates confirmed|accessdate= {{dat|2009|5|27}}|author= |date= {{dat|2009|5|27|SK}}|publisher= NRK|archiveurl= |archivedate=}}</ref> Pirms konkursa tika paziņots, ka notiks pusfinālu balsošanas sistēmas maiņa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu konkursiem, tādējādi palielinot žūrijas ietekmi konkursā un padarot pusfināla balsošanas sistēmu līdzīgāku fināla sistēmai. [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) paziņoja, ka pieliks visas pūles, lai 2010. gada konkursā atgrieztu konkursā tādas valstis, kas jau iepriekš ir piedalījušās, kā [[Itālija]], [[Monako]] un [[Austrija]].<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12899 Eurovision Song Contest Oslo 2010 | News - EBU working for Eurovision full house in 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2009. gada [[13. maijs|13. maija]] preses konferencē EBU apstiprināja, ka tādām valstīm kā [[Kazahstāna]], [[Palestīna]] un [[Katara]] netiks dota iespēja piedalīties [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursā, jo šīs valstis un teritorijas nav iekļautas Eiropas Raidorganizāciju apvienības teritorijā.<ref>[http://www.esckaz.com/new/en/blog/ebu-and-eurovisiontv-press-conference EBU and Eurovision.tv press-conference | ESCKaz and Euroforum present<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [[Andora]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14611|title= Definitely, no Andorra in Oslo|accessdate= |author= Hondal Victor|date= |publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref> [[Čehija]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14202|title= Czech Republic withdraws from Eurovision|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Hondal Victor|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085|title= ČT withdraws from Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= |date= {{dat|2009|7|2|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085|archivedate= {{dat|2012|02|07||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|12|29||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085 }} {{en ikona}}</ref> [[Ungārija]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14416|title= Hungary withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref> un [[Melnkalne]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14501|title= Montenegro withdraws from Eurovision 201|accessdate= {{dat|2009|7|17}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|17|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846|title= RTCG withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|11|17|SK}}|author= |date= {{dat|2009|11|17|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846|archivedate= {{dat|2010|02|06||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2010|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846 }} {{en ikona}}</ref> atlašu organizatori oficiāli paziņoja, ka nepiedalīsies 2010. gada konkursā. == Arēna == {{pamatraksts|Telenor arēna}} 2010. gada Eirovīzijas organizētāji arēnas pielāgošanai konkursa vajadzībām bija atvēlējuši 150 miljonos Norvēģijas kronu. Tas ir lielāks budžets nekā tika piešķirts [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursa]] arēnai [[Helsinki|Helsinkos]], taču mazāks nekā [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] arēnai [[Maskava|Maskavā]]. Preses konferencē {{dat|2009|5|27}} [[Oslo]] tika paziņots, ka konkurss norisināsies Oslo metropolītiskajā daļā. Norvēģijas nacionālā raidorganizācija (NRK) pamatoja šo lēmumu ar to, ka Oslo ir vienīga pilsēta Norvēģijā ar nepieciešamo lielumu, arēnām un infrastruktūru, lai nodrošinātu konkursa norisi. {{dat|2009|7|3}} par konkursa norises arēnu tika izvēlēta [[Telenor arēna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=3393&_t=Breaking+news%3A+Fornebu+Arena+to+host+Oslo+2010|title= Breaking news: Fornebu Arena to host Oslo 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Sietse Bakker|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}</ref> Otra kandidatūra [[Oslo Spektrum]] tika noraidīta sakarā ar tās mazo ietilpību.<ref name="telenor arena"/> === Vizuālais izskats === NRK ir apstiprinājusi dizainu arēnai, konkursa tēmu {{dat|2009|12|4}}, tā oficiāli atklājot 2010. gada Eirovīzijas sezonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=6893&_t=Host+City+Insignia+Exchange+on+December+4|title= Host City Insignia Exchange on December 4|accessdate= {{dat|2009|12|3}}|author= Jarmo Siim|date= {{dat|2009|11|26|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}</ref> == Dalībvalstis == Dalību konkursā ir apstiprinājušas 39 valstis. === Pusfinālu sadalījums === {| class="wikitable" border="1" style="margin: 1em auto 1em auto" |- ! width=20% | 1. grupa ! width=20% | 2. grupa ! width=20% | 3. grupa ! width=20% | 4. grupa ! width=20% | 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} * {{ESC|Slovākija}} |} == Pusfināli == === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2010. gada 25. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 01 | {{ESC|Moldova}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]] | ''Run Away'' | "Aizbēgt" | align="center" | 10. | align="center" | 52 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 02 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]] | ''Lost and Forgotten'' | "Pamests un aizmirsts" | align="center" | 7. | align="center" | 74 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | ''[[Malcolm Lincoln]]'' un ''[[Manpower 4]]'' | ''Siren'' | "Sirēna" | align="center" | 14. | align="center" | 39 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Slovākija}} | [[Slovāku valoda|Slovāku]] | [[Kristina (dziedātāja)|Kristina]] | ''Horehronie'' | — | align="center" | 16. | align="center" | 24 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Somija}} | [[Somu valoda|Somu]] | ''[[Kuunkuiskaajat]]'' | ''Työlki ellää'' | "Viens arī var strādāt dzīvošanai" | align="center" | 11. | align="center" | 49 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | ''[[Aisha]]'' | ''[[What For?]]'' | "Kādēļ?" | align="center" | 17. | align="center" | 11 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 07 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Milans Stankovičs]] | ''Ovo je Balkan <small>(Oво je Балкан)</small>'' | "Šie ir Balkāni" | align="center" | 5. | align="center" | 79 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 08 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | Angļu | [[Vukašins Brajičs]] | ''Thunder and Lightning'' | "Pērkons un zibens" | align="center" | 8. | align="center" | 59 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Polija}} | Angļu,<br />[[Poļu valoda|Poļu]] | [[Marcins Mroziņskis]] | ''Legenda'' | "Leģenda" | align="center" | 13. | align="center" | 44 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 10 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Toms Dīss]] | ''Me and My Guitar'' | "Es un mana ģitāra" | align="center" | 1. | align="center" | 167 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Tea Gereta]] | ''My Dream'' | "Mans sapnis" | align="center" | 12. | align="center" | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Juliāna Paša]] | ''It's All About You'' | "Tas viss ir par Tevi" | align="center" | 6. | align="center" | 76 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 13 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends'' | ''OPA <small>(ΟΠΑ)</small>'' | "Opā" | align="center" | 2. | align="center" | 133 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | [[Filipa Azevedu]] | ''Há dias assim'' | "Tā ir viena no tām dienām" | align="center" | 4. | align="center" | 89 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Ģoko Taneski]] | ''Jas ja imam silata <small>(Јас ја имам силата)</small>'' | "Man ir spēks" | align="center" | 15. | align="center" | 37 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[3+2]] | ''Butterflies'' | "Tauriņi" | align="center" | 9. | align="center" | 59 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Islande}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | [[Hēra Bjerka]] | ''Je ne sais quoi'' | "Es nezinu kas" | align="center" | 3. | align="center" | 123 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2010. gada 27. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalsts [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotās Karaliste]] un rīkotājvalsts [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[InCulto]]'' | ''East European Funk'' | "Austrumeiropas fanks" | align="center" | 12. | align="center" | 44 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 02 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Eva Rivasa]] | ''Apricot Stone'' | "Aprikozes akmens" | align="center" | 6. | align="center" | 83 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 03 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]] | [[Harels Skaats]] | ''Milim <small>(מילים)</small>'' | "Vārdi" | align="center" | 8. | align="center" | 71 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 04 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | ''[[Kristīna Šanē|Chanée]]'' un ''[[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]]'' | ''In a Moment Like This'' | "Brīdī kā šis" | align="center" | 5. | align="center" | 101 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Šveice}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Mihaels fon der Heide]] | ''Il pleut de l'or'' | "Līst zelts" | align="center" | 17. | align="center" | 2 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Anna Bergendāla]] | ''This Is My Life'' | "Šī ir mana dzīve" | align="center" | 11. | align="center" | 62 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 07 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Sefure Elizade]] | ''[[Drip Drop]]'' | "Lāses piliens" | align="center" | 2. | align="center" | 133 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 08 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | ''[[Alyosha]]'' | ''Sweet People'' | "Saldie ļaudis" | align="center" | 7. | align="center" | 77 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | [[Sīneke]] | ''Ik ben verliefd (Sha-la-lie)'' | "Esmu iemīlējusies (Ša-la-lai)" | align="center" | 14. | align="center" | 29 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 10 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]] | ''Playing with Fire'' | "Spēlēties ar uguni" | align="center" | 4. | align="center" | 104 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | [[Roks Žlindra]] un [[Kalamari]] | ''Narodnozabavni rock'' | "Folkroks" | align="center" | 16. | align="center" | 6 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Nīva Kavana]] | ''It's for You'' | "Tas ir Tev" | align="center" | 9. | align="center" | 67 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Miroslavs Konstadinovs|Miro]] | ''Angel si ti <small>(Ангел си ти)</small>'' | "Tu esi mans eņģelis" | align="center" | 15. | align="center" | 19 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]'' | ''Life Looks Better in Spring'' | "Dzīve izskatās labāk pavasarī" | align="center" | 10. | align="center" | 67 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | ''[[Feminnem]]'' | ''Lako je sve'' | "Viss ir vienkārši" | align="center" | 13. | align="center" | 33 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Sofo Nižaradze]] | ''Shine'' | "Spīdi" | align="center" | 3. | align="center" | 106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[maNga]]'' | ''We Could Be The Same'' | "Mēs varam būt tie paši" | align="center" | 1. | align="center" | 118 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2010. gada 29. maijā. Finālā piedalījās 25 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā četrienieka" valstis un rīkotājvalsts [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]]. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras "lielā četrinieka" valstis un, protams, [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Norvēģija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācijas]] pārstāve [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sefure Elizade]] | ''[[Drip Drop]]'' | "Lāses piliens" | align="center" | 5. | align="center" | 145 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | [[Daniels Dihess]] | ''Algo pequeñito'' | "Daudz mazāks" | align="center" | 15. | align="center" | 68 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Didriks Solli-Tangens]] | ''My Heart Is Yours'' | "Mana sirds pieder Tev" | align="center" | 20. | align="center" | 35 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]] | ''Run Away'' | "Aizbēgt" | align="center" | 22. | align="center" | 27 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]'' | ''Life Looks Better in Spring'' | "Dzīve izskatās labāk pavasarī" | align="center" | 22. | align="center" | 27 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | Angļu | [[Vukašins Brajičs]] | ''Thunder and Lightning'' | "Pērkons un zibens" | align="center" | 17. | align="center" | 51 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Toms Dīss]] | ''Me and My Guitar'' | "Es un mana ģitāra" | align="center" | 6. | align="center" | 143 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Milans Stankovičs]] | ''Ovo je Balkan <small>(Oво je Балкан)</small>'' | "Šie ir Balkāni" | align="center" | 13. | align="center" | 72 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[3+2]] | ''Butterflies'' | "Tauriņi" | align="center" | 24. | align="center" | 18 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Nīva Kavana]] | ''It's for You'' | "Tas ir Tev" | align="center" | 23. | align="center" | 25 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends'' | ''OPA <small>(ΟΠΑ)</small>'' | "Opā" | align="center" | 8. | align="center" | 140 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Džošs Dubovijs]] | ''That Sounds Good to Me'' | "Izklausās labi" | align="center" | 25. | align="center" | 10 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Sofo Nižaradze]] | ''Shine'' | "Spīdi" | align="center" | 9. | align="center" | 136 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[maNga]]'' | ''We Could Be The Same'' | "Mēs varam būt tie paši" | align="center" | 2. | align="center" | 170 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Juliāna Paša]] | ''It's All About You'' | "Tas viss ir par Tevi" | align="center" | 16. | align="center" | 62 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Islande}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | [[Hēra Bjerka]] | ''Je ne sais quoi'' | "Es nezinu kas" | align="center" | 19. | align="center" | 41 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | ''[[Alyosha]]'' | ''Sweet People'' | "Saldie ļaudis" | align="center" | 10. | align="center" | 108 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Francija}} | Franču'' | [[Žesī Matadors]] | ''Allez Ola Olé'' | "Dzīvāk! Ola Ole!" | align="center" | 12. | align="center" | 82 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]] | ''Playing with Fire'' | "Spēlēties ar uguni" | align="center" | 3. | align="center" | 162 |- | align="center" | 20 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]] | ''Lost and Forgotten'' | "Pamests un aizmirsts" | align="center" | 11. | align="center" | 90 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Eva Rivasa]] | ''Apricot Stone'' | "Aprikozes akmens" | align="center" | 7. | align="center" | 141 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | align="center" | 22 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] | ''[[Satellite]]'' | "Satelīts" | align="center" | 1. | align="center" | 246 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | [[Filipa Azevedu]] | ''Há dias assim'' | "Tā ir viena no tām dienām" | align="center" | 18. | align="center" | 43 |- | align="center" | 24 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]] | [[Harels Skaats]] | ''Milim <small>(מילים)</small>'' | "Vārdi" | align="center" | 14. | align="center" | 71 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | ''[[Kristīna Šanē|Chanée]]'' un ''[[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]]'' | ''In a Moment Like This'' | "Brīdī kā šis" | align="center" | 4. | align="center" | 149 |} === Fināla balsu paziņošanas kārtība === Fināla laikā visas dalībvalstis paziņoja savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg|title=Live: Draw of the running order|last=Kosmas|first=Stella|date=2009-03-23|publisher=''ESCToday''|accessdate=2009-03-23|archive-date=2012-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20120308120524/http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg}}</ref> {{Col-begin|width=60%}} {{Col-3}} # {{ESC|Rumānija}} # {{ESC|Īrija}} # {{ESC|Vācija}} # {{ESC|Serbija}} # {{ESC|Albānija}} # {{ESC|Turcija}} # {{ESC|Horvātija}} # {{ESC|Polija}} # {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} # {{ESC|Somija}} # {{ESC|Slovēnija}} # {{ESC|Igaunija}} # {{ESC|Krievija}} {{Col-3}} # {{ESC|Portugāle}} # {{ESC|Azerbaidžāna}} # {{ESC|Grieķija}} # {{ESC|Islande}} # {{ESC|Dānija}} # {{ESC|Francija}} # {{ESC|Spānija}} # {{ESC|Slovākija}} # {{ESC|Bulgārija}} # {{ESC|Ukraina}} # {{ESC|Latvija}} # {{ESC|Malta}} # {{ESC|Norvēģija}} {{Col-3}} # {{ESC|Kipra}} # {{ESC|Lietuva}} # {{ESC|Baltkrievija}} # {{ESC|Šveice}} # {{ESC|Beļģija}} # {{ESC|Apvienotā Karaliste}} # {{ESC|Nīderlande}} # {{ESC|Izraēla}} # {{ESC|Maķedonija}} # {{ESC|Moldova}} # {{ESC|Gruzija}} # {{ESC|Zviedrija}} # {{ESC|Armēnija}} {{Col-end}} <!-- === Fināls === {|class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 85%" !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="45"|Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCGruzija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSanmarino.svg|16px]] |- !rowspan="26" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Rumānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 45 || 4 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Apvienotā Karaliste || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 0 || 8 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Albānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 55 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 8 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 3 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Vācija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Armēnija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 199 || '''12''' || 0 || 1 || 10 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 2 || 10 || 8 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 4 || '''12''' || 0 || 7 || 2 || 0 || 7 || 8 || 2 || '''12''' || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 5 || 1 || 8 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Bosnija un Hercegovina || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 110 || 2 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || 5 || 7 || 0 || 0 || 7 || 10 || 6 || 0 || 0 || 0 || 10 || 6 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || '''12''' || 10 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Izraēla || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 124 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 1 || 5 || 2 || 3 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 || 3 || 8 || 3 || 5 || 2 || 0 || 0 || 3 || 0 || 3 || 0 || 5 || 6 || 6 || 7 || 5 || 4 || 0 || 4 || 2 || 6 || 0 || 6 || 3 || 7 || 5 || 10 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Somija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 35 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Horvātija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 44 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 8 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 3 || 2 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Polija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 0 || 10 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Islande || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 64 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 4 || 6 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 4 || 0 || 7 || 8 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Turcija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 138 || 10 || 0 || 0 || 0 || 8 || 4 || 10 || 6 || 10 || 0 || 10 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 0 || 8 || 0 || 0 || 7 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 2 || 4|| '''12''' || 10 || 0 || 3 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 4 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Portugāle || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 69 || 8 || 0 || 6 || 8 || 0 || 0 || 4 || 10 || 6 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 5 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Latvija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 83 || 0 || '''12''' || 4 || 2 || 10 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 10 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 0 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Zviedrija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 47 || 0 || 0 || 3 || 1 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 7 || 5 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 1 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Dānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 60 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 3 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 7 || 2 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Gruzija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 83 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 4 || 2 || 4 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 8 || 5 || 5 || 0 || 0 || 7 || 4 || 8 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Ukraina || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 230 || 0 || 6 || 5 || 7 || 5 || 7 || 0 || 0 || 1 || 6 || 0 || 0 || 8 || 10 || 6 || '''12''' || 0 || 3 || 2 || 3 || 7 || 4 || 4 || 6 || 10 || 6 || 10 || 10 || 3 || 8 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 8 || 6 || 10 || 7 || 7 || 8 || 5 || 10 || 6 || 4 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Francija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 47 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 8 || 0 || 2 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 8 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Azerbaidžāna || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 132 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 0 || 2 || 0 || '''12''' ||'''3|| 3 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 8 || '''12''' || 4 || 7 || 0 || 7 || 2 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 10 || 0 || 7 || 8 || 3 || 8 || 10 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Grieķija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 218 || 3 || 4 || 0 || 3 || '''12''' || 3 || '''12''' || 5 || 8 || '''12''' || 6 || 1 || 7 || 5 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 6 || 7 || 5 || 1 || 3 || 8 || 0 || 0 || 2 || 3 || '''12''' || 3 || 6 || 2 || '''12''' || 8 || 2 || 10 || 4 || 5 || 8 || 4 || 8 || 6 || '''12''' |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Spānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 55 || 5 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 1 || 0 || 4 || 4 || 4 || 0 || 0 || 3 || 0 || 8 || 10 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Serbija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 160 || 7 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || '''12''' || 0 || 5 || 8 || 6 || 0 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || '''12''' || 10 || 0 || 10 || 7 || 0 || 0 || 1 || 4 || 7 || 4 || 2 || 0 || 5 || 0 || 1 || 4 || 1 || 6 || 3 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 0 |-bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#FFDEAD" | '''Krievija''' || style="text-align:right; background-color:#FFDEAD" |'''272''' || 1 || 5 || 0 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 8 || 1 || 0 || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 5 || 10 || 7 || 4 || 6 || '''12''' || 6 || 10 || '''12''' || '''12''' || 8 || 6 || 10 || style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || 8 || '''12''' || 6 || 5 || '''12''' || 6 || 10 || 7 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Norvēģija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 182 || 0 || 7 || 10 || 6 || 7 || 10 || 0 || 0 || 2 || 0 || 4 || '''12''' || 2 || 7 || 2 || 2 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 0 || 2 || 1 || 8 || 0 || 4 || 6 || 4 || 3 || 8 || 5 || 5 || 5 || 6 || 7 || 1 || 5 || 1 || 5 || 0 || 7 || 5 || 4 || 0 || 7 |- | bgcolor="#efefef" colspan=46 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} --> == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2010]] * [[Eesti Laul 2010]] == Atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2010. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 93dhsly2mfr4hrzr14sf228ufu43bx8 4509753 4509750 2026-08-19T10:08:15Z Lasks 38532 /* Dalībvalstis */ 4509753 wikitext text/x-wiki {{Coord|59|56|0|N|10|45|23|E|display=title}} {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"Share The Moment"'' |attēls = ESC 2010 logo.png |att_izm = |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2010|5|29|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2010|5|25|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2010|5|27|N}} |vadītājs (i) = Eriks Solbakens<br />Haedija Jatou Ndži<br />Nadja Hasnaoui<ref name="Hosts">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=10203|title=Nadia, Haddy and Erik to host 2010 Eurovision Song Contest|last=Bakker|first=Sietse|date=2010-03-10|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=2010-03-10}}</ref> |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Norvēģija}} NRK |vieta = [[Telenor arēna]]<br />{{flaga|Norvēģija}} [[Oslo]], [[Norvēģija]]<ref name="telenor arena">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14182|title= Telenor Arena to host Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Gil Laufer|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref> |uzvarētājs = {{ESC|Vācija}} [[Lēna Meiere-Landruta]] — ''[[Satellite]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 39 valstis<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=7923&_t=Exclusive%3A+39+countries+to+be+represented+in+Oslo Exclusive: 39 countries to be represented in Oslo]</ref> |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Gruzija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Andora}}<br />{{ESC|Čehija}}<br />{{ESC|Melnkalne}}<br />{{ESC|Ungārija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]'' |map = ESC 2010 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #FFC20E |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2010. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2009]] |nākamais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011 ►]] }} '''2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2010}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2010}}) bija 55. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], 2010. gada 25., 27. un {{Dat||5|29}}. Konkurss notika jaunuzceltajā ''[[Telenor arēna|Telenor arēnā]]'', kas atrodas Oslo ziemeļu daļā. Tiesības rīkot konkursu [[Norvēģija]] ieguva 2009. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija trešā reize, kad Norvēģija rīko konkursu, agrāk Norvēģijā Eirovīzija notika [[1986]]. un [[1996]]. gadā. Pusfināli notika 2010. gada 25., un 27. maijā, taču fināls notika 29. maijā.<ref name="telenor arena"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://nrk.no/programmer/tv/melodi_grand_prix/1.6626990|title= NRK press conference; host city and dates confirmed|accessdate= {{dat|2009|5|27}}|author= |date= {{dat|2009|5|27|SK}}|publisher= NRK|archiveurl= |archivedate=}}</ref> Pirms konkursa tika paziņots, ka notiks pusfinālu balsošanas sistēmas maiņa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu konkursiem, tādējādi palielinot žūrijas ietekmi konkursā un padarot pusfināla balsošanas sistēmu līdzīgāku fināla sistēmai. [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) paziņoja, ka pieliks visas pūles, lai 2010. gada konkursā atgrieztu konkursā tādas valstis, kas jau iepriekš ir piedalījušās, kā [[Itālija]], [[Monako]] un [[Austrija]].<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12899 Eurovision Song Contest Oslo 2010 | News - EBU working for Eurovision full house in 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2009. gada [[13. maijs|13. maija]] preses konferencē EBU apstiprināja, ka tādām valstīm kā [[Kazahstāna]], [[Palestīna]] un [[Katara]] netiks dota iespēja piedalīties [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursā, jo šīs valstis un teritorijas nav iekļautas Eiropas Raidorganizāciju apvienības teritorijā.<ref>[http://www.esckaz.com/new/en/blog/ebu-and-eurovisiontv-press-conference EBU and Eurovision.tv press-conference | ESCKaz and Euroforum present<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [[Andora]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14611|title= Definitely, no Andorra in Oslo|accessdate= |author= Hondal Victor|date= |publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref> [[Čehija]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14202|title= Czech Republic withdraws from Eurovision|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Hondal Victor|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085|title= ČT withdraws from Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= |date= {{dat|2009|7|2|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085|archivedate= {{dat|2012|02|07||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|12|29||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085 }} {{en ikona}}</ref> [[Ungārija]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14416|title= Hungary withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref> un [[Melnkalne]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14501|title= Montenegro withdraws from Eurovision 201|accessdate= {{dat|2009|7|17}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|17|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846|title= RTCG withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|11|17|SK}}|author= |date= {{dat|2009|11|17|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846|archivedate= {{dat|2010|02|06||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2010|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846 }} {{en ikona}}</ref> atlašu organizatori oficiāli paziņoja, ka nepiedalīsies 2010. gada konkursā. == Arēna == {{pamatraksts|Telenor arēna}} 2010. gada Eirovīzijas organizētāji arēnas pielāgošanai konkursa vajadzībām bija atvēlējuši 150 miljonos Norvēģijas kronu. Tas ir lielāks budžets nekā tika piešķirts [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursa]] arēnai [[Helsinki|Helsinkos]], taču mazāks nekā [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] arēnai [[Maskava|Maskavā]]. Preses konferencē {{dat|2009|5|27}} [[Oslo]] tika paziņots, ka konkurss norisināsies Oslo metropolītiskajā daļā. Norvēģijas nacionālā raidorganizācija (NRK) pamatoja šo lēmumu ar to, ka Oslo ir vienīga pilsēta Norvēģijā ar nepieciešamo lielumu, arēnām un infrastruktūru, lai nodrošinātu konkursa norisi. {{dat|2009|7|3}} par konkursa norises arēnu tika izvēlēta [[Telenor arēna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=3393&_t=Breaking+news%3A+Fornebu+Arena+to+host+Oslo+2010|title= Breaking news: Fornebu Arena to host Oslo 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Sietse Bakker|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}</ref> Otra kandidatūra [[Oslo Spektrum]] tika noraidīta sakarā ar tās mazo ietilpību.<ref name="telenor arena"/> === Vizuālais izskats === NRK ir apstiprinājusi dizainu arēnai, konkursa tēmu {{dat|2009|12|4}}, tā oficiāli atklājot 2010. gada Eirovīzijas sezonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=6893&_t=Host+City+Insignia+Exchange+on+December+4|title= Host City Insignia Exchange on December 4|accessdate= {{dat|2009|12|3}}|author= Jarmo Siim|date= {{dat|2009|11|26|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}</ref> == Dalībvalstis == Dalību konkursā ir apstiprinājušas 39 valstis. === Pusfinālu sadalījums === [[Attēls:ESC 2010 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right| {{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā.}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā.}}]] {| class="wikitable" border="1" style="margin: 1em auto 1em auto" |- ! width=20% | 1. grupa ! width=20% | 2. grupa ! width=20% | 3. grupa ! width=20% | 4. grupa ! width=20% | 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} * {{ESC|Slovākija}} |} == Pusfināli == === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2010. gada 25. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 01 | {{ESC|Moldova}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]] | ''Run Away'' | "Aizbēgt" | align="center" | 10. | align="center" | 52 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 02 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]] | ''Lost and Forgotten'' | "Pamests un aizmirsts" | align="center" | 7. | align="center" | 74 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | ''[[Malcolm Lincoln]]'' un ''[[Manpower 4]]'' | ''Siren'' | "Sirēna" | align="center" | 14. | align="center" | 39 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Slovākija}} | [[Slovāku valoda|Slovāku]] | [[Kristina (dziedātāja)|Kristina]] | ''Horehronie'' | — | align="center" | 16. | align="center" | 24 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Somija}} | [[Somu valoda|Somu]] | ''[[Kuunkuiskaajat]]'' | ''Työlki ellää'' | "Viens arī var strādāt dzīvošanai" | align="center" | 11. | align="center" | 49 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | ''[[Aisha]]'' | ''[[What For?]]'' | "Kādēļ?" | align="center" | 17. | align="center" | 11 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 07 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Milans Stankovičs]] | ''Ovo je Balkan <small>(Oво je Балкан)</small>'' | "Šie ir Balkāni" | align="center" | 5. | align="center" | 79 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 08 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | Angļu | [[Vukašins Brajičs]] | ''Thunder and Lightning'' | "Pērkons un zibens" | align="center" | 8. | align="center" | 59 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Polija}} | Angļu,<br />[[Poļu valoda|Poļu]] | [[Marcins Mroziņskis]] | ''Legenda'' | "Leģenda" | align="center" | 13. | align="center" | 44 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 10 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Toms Dīss]] | ''Me and My Guitar'' | "Es un mana ģitāra" | align="center" | 1. | align="center" | 167 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Tea Gereta]] | ''My Dream'' | "Mans sapnis" | align="center" | 12. | align="center" | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Juliāna Paša]] | ''It's All About You'' | "Tas viss ir par Tevi" | align="center" | 6. | align="center" | 76 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 13 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends'' | ''OPA <small>(ΟΠΑ)</small>'' | "Opā" | align="center" | 2. | align="center" | 133 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | [[Filipa Azevedu]] | ''Há dias assim'' | "Tā ir viena no tām dienām" | align="center" | 4. | align="center" | 89 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Ģoko Taneski]] | ''Jas ja imam silata <small>(Јас ја имам силата)</small>'' | "Man ir spēks" | align="center" | 15. | align="center" | 37 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[3+2]] | ''Butterflies'' | "Tauriņi" | align="center" | 9. | align="center" | 59 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Islande}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | [[Hēra Bjerka]] | ''Je ne sais quoi'' | "Es nezinu kas" | align="center" | 3. | align="center" | 123 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2010. gada 27. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalsts [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotās Karaliste]] un rīkotājvalsts [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[InCulto]]'' | ''East European Funk'' | "Austrumeiropas fanks" | align="center" | 12. | align="center" | 44 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 02 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Eva Rivasa]] | ''Apricot Stone'' | "Aprikozes akmens" | align="center" | 6. | align="center" | 83 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 03 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]] | [[Harels Skaats]] | ''Milim <small>(מילים)</small>'' | "Vārdi" | align="center" | 8. | align="center" | 71 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 04 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | ''[[Kristīna Šanē|Chanée]]'' un ''[[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]]'' | ''In a Moment Like This'' | "Brīdī kā šis" | align="center" | 5. | align="center" | 101 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Šveice}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Mihaels fon der Heide]] | ''Il pleut de l'or'' | "Līst zelts" | align="center" | 17. | align="center" | 2 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Anna Bergendāla]] | ''This Is My Life'' | "Šī ir mana dzīve" | align="center" | 11. | align="center" | 62 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 07 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Sefure Elizade]] | ''[[Drip Drop]]'' | "Lāses piliens" | align="center" | 2. | align="center" | 133 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 08 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | ''[[Alyosha]]'' | ''Sweet People'' | "Saldie ļaudis" | align="center" | 7. | align="center" | 77 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | [[Sīneke]] | ''Ik ben verliefd (Sha-la-lie)'' | "Esmu iemīlējusies (Ša-la-lai)" | align="center" | 14. | align="center" | 29 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 10 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]] | ''Playing with Fire'' | "Spēlēties ar uguni" | align="center" | 4. | align="center" | 104 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | [[Roks Žlindra]] un [[Kalamari]] | ''Narodnozabavni rock'' | "Folkroks" | align="center" | 16. | align="center" | 6 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Nīva Kavana]] | ''It's for You'' | "Tas ir Tev" | align="center" | 9. | align="center" | 67 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Miroslavs Konstadinovs|Miro]] | ''Angel si ti <small>(Ангел си ти)</small>'' | "Tu esi mans eņģelis" | align="center" | 15. | align="center" | 19 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]'' | ''Life Looks Better in Spring'' | "Dzīve izskatās labāk pavasarī" | align="center" | 10. | align="center" | 67 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | ''[[Feminnem]]'' | ''Lako je sve'' | "Viss ir vienkārši" | align="center" | 13. | align="center" | 33 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Sofo Nižaradze]] | ''Shine'' | "Spīdi" | align="center" | 3. | align="center" | 106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[maNga]]'' | ''We Could Be The Same'' | "Mēs varam būt tie paši" | align="center" | 1. | align="center" | 118 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2010. gada 29. maijā. Finālā piedalījās 25 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā četrienieka" valstis un rīkotājvalsts [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]]. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras "lielā četrinieka" valstis un, protams, [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Norvēģija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācijas]] pārstāve [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sefure Elizade]] | ''[[Drip Drop]]'' | "Lāses piliens" | align="center" | 5. | align="center" | 145 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | [[Daniels Dihess]] | ''Algo pequeñito'' | "Daudz mazāks" | align="center" | 15. | align="center" | 68 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Didriks Solli-Tangens]] | ''My Heart Is Yours'' | "Mana sirds pieder Tev" | align="center" | 20. | align="center" | 35 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]] | ''Run Away'' | "Aizbēgt" | align="center" | 22. | align="center" | 27 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]'' | ''Life Looks Better in Spring'' | "Dzīve izskatās labāk pavasarī" | align="center" | 22. | align="center" | 27 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | Angļu | [[Vukašins Brajičs]] | ''Thunder and Lightning'' | "Pērkons un zibens" | align="center" | 17. | align="center" | 51 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Toms Dīss]] | ''Me and My Guitar'' | "Es un mana ģitāra" | align="center" | 6. | align="center" | 143 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Milans Stankovičs]] | ''Ovo je Balkan <small>(Oво je Балкан)</small>'' | "Šie ir Balkāni" | align="center" | 13. | align="center" | 72 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[3+2]] | ''Butterflies'' | "Tauriņi" | align="center" | 24. | align="center" | 18 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Nīva Kavana]] | ''It's for You'' | "Tas ir Tev" | align="center" | 23. | align="center" | 25 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends'' | ''OPA <small>(ΟΠΑ)</small>'' | "Opā" | align="center" | 8. | align="center" | 140 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Džošs Dubovijs]] | ''That Sounds Good to Me'' | "Izklausās labi" | align="center" | 25. | align="center" | 10 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Sofo Nižaradze]] | ''Shine'' | "Spīdi" | align="center" | 9. | align="center" | 136 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[maNga]]'' | ''We Could Be The Same'' | "Mēs varam būt tie paši" | align="center" | 2. | align="center" | 170 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Juliāna Paša]] | ''It's All About You'' | "Tas viss ir par Tevi" | align="center" | 16. | align="center" | 62 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Islande}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | [[Hēra Bjerka]] | ''Je ne sais quoi'' | "Es nezinu kas" | align="center" | 19. | align="center" | 41 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | ''[[Alyosha]]'' | ''Sweet People'' | "Saldie ļaudis" | align="center" | 10. | align="center" | 108 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Francija}} | Franču'' | [[Žesī Matadors]] | ''Allez Ola Olé'' | "Dzīvāk! Ola Ole!" | align="center" | 12. | align="center" | 82 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]] | ''Playing with Fire'' | "Spēlēties ar uguni" | align="center" | 3. | align="center" | 162 |- | align="center" | 20 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]] | ''Lost and Forgotten'' | "Pamests un aizmirsts" | align="center" | 11. | align="center" | 90 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Eva Rivasa]] | ''Apricot Stone'' | "Aprikozes akmens" | align="center" | 7. | align="center" | 141 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | align="center" | 22 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] | ''[[Satellite]]'' | "Satelīts" | align="center" | 1. | align="center" | 246 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | [[Filipa Azevedu]] | ''Há dias assim'' | "Tā ir viena no tām dienām" | align="center" | 18. | align="center" | 43 |- | align="center" | 24 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]] | [[Harels Skaats]] | ''Milim <small>(מילים)</small>'' | "Vārdi" | align="center" | 14. | align="center" | 71 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | ''[[Kristīna Šanē|Chanée]]'' un ''[[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]]'' | ''In a Moment Like This'' | "Brīdī kā šis" | align="center" | 4. | align="center" | 149 |} === Fināla balsu paziņošanas kārtība === Fināla laikā visas dalībvalstis paziņoja savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg|title=Live: Draw of the running order|last=Kosmas|first=Stella|date=2009-03-23|publisher=''ESCToday''|accessdate=2009-03-23|archive-date=2012-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20120308120524/http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg}}</ref> {{Col-begin|width=60%}} {{Col-3}} # {{ESC|Rumānija}} # {{ESC|Īrija}} # {{ESC|Vācija}} # {{ESC|Serbija}} # {{ESC|Albānija}} # {{ESC|Turcija}} # {{ESC|Horvātija}} # {{ESC|Polija}} # {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} # {{ESC|Somija}} # {{ESC|Slovēnija}} # {{ESC|Igaunija}} # {{ESC|Krievija}} {{Col-3}} # {{ESC|Portugāle}} # {{ESC|Azerbaidžāna}} # {{ESC|Grieķija}} # {{ESC|Islande}} # {{ESC|Dānija}} # {{ESC|Francija}} # {{ESC|Spānija}} # {{ESC|Slovākija}} # {{ESC|Bulgārija}} # {{ESC|Ukraina}} # {{ESC|Latvija}} # {{ESC|Malta}} # {{ESC|Norvēģija}} {{Col-3}} # {{ESC|Kipra}} # {{ESC|Lietuva}} # {{ESC|Baltkrievija}} # {{ESC|Šveice}} # {{ESC|Beļģija}} # {{ESC|Apvienotā Karaliste}} # {{ESC|Nīderlande}} # {{ESC|Izraēla}} # {{ESC|Maķedonija}} # {{ESC|Moldova}} # {{ESC|Gruzija}} # {{ESC|Zviedrija}} # {{ESC|Armēnija}} {{Col-end}} <!-- === Fināls === {|class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 85%" !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="45"|Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCGruzija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSanmarino.svg|16px]] |- !rowspan="26" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Rumānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 45 || 4 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Apvienotā Karaliste || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 0 || 8 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Albānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 55 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 8 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 3 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Vācija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Armēnija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 199 || '''12''' || 0 || 1 || 10 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 2 || 10 || 8 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 4 || '''12''' || 0 || 7 || 2 || 0 || 7 || 8 || 2 || '''12''' || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 5 || 1 || 8 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Bosnija un Hercegovina || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 110 || 2 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || 5 || 7 || 0 || 0 || 7 || 10 || 6 || 0 || 0 || 0 || 10 || 6 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || '''12''' || 10 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Izraēla || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 124 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 1 || 5 || 2 || 3 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 || 3 || 8 || 3 || 5 || 2 || 0 || 0 || 3 || 0 || 3 || 0 || 5 || 6 || 6 || 7 || 5 || 4 || 0 || 4 || 2 || 6 || 0 || 6 || 3 || 7 || 5 || 10 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Somija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 35 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Horvātija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 44 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 8 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 3 || 2 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Polija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 0 || 10 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Islande || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 64 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 4 || 6 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 4 || 0 || 7 || 8 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Turcija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 138 || 10 || 0 || 0 || 0 || 8 || 4 || 10 || 6 || 10 || 0 || 10 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 0 || 8 || 0 || 0 || 7 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 2 || 4|| '''12''' || 10 || 0 || 3 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 4 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Portugāle || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 69 || 8 || 0 || 6 || 8 || 0 || 0 || 4 || 10 || 6 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 5 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Latvija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 83 || 0 || '''12''' || 4 || 2 || 10 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 10 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 0 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Zviedrija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 47 || 0 || 0 || 3 || 1 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 7 || 5 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 1 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Dānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 60 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 3 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 7 || 2 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Gruzija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 83 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 4 || 2 || 4 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 8 || 5 || 5 || 0 || 0 || 7 || 4 || 8 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Ukraina || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 230 || 0 || 6 || 5 || 7 || 5 || 7 || 0 || 0 || 1 || 6 || 0 || 0 || 8 || 10 || 6 || '''12''' || 0 || 3 || 2 || 3 || 7 || 4 || 4 || 6 || 10 || 6 || 10 || 10 || 3 || 8 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 8 || 6 || 10 || 7 || 7 || 8 || 5 || 10 || 6 || 4 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Francija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 47 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 8 || 0 || 2 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 8 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Azerbaidžāna || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 132 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 0 || 2 || 0 || '''12''' ||'''3|| 3 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 8 || '''12''' || 4 || 7 || 0 || 7 || 2 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 10 || 0 || 7 || 8 || 3 || 8 || 10 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Grieķija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 218 || 3 || 4 || 0 || 3 || '''12''' || 3 || '''12''' || 5 || 8 || '''12''' || 6 || 1 || 7 || 5 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 6 || 7 || 5 || 1 || 3 || 8 || 0 || 0 || 2 || 3 || '''12''' || 3 || 6 || 2 || '''12''' || 8 || 2 || 10 || 4 || 5 || 8 || 4 || 8 || 6 || '''12''' |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Spānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 55 || 5 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 1 || 0 || 4 || 4 || 4 || 0 || 0 || 3 || 0 || 8 || 10 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Serbija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 160 || 7 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || '''12''' || 0 || 5 || 8 || 6 || 0 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || '''12''' || 10 || 0 || 10 || 7 || 0 || 0 || 1 || 4 || 7 || 4 || 2 || 0 || 5 || 0 || 1 || 4 || 1 || 6 || 3 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 0 |-bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#FFDEAD" | '''Krievija''' || style="text-align:right; background-color:#FFDEAD" |'''272''' || 1 || 5 || 0 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 8 || 1 || 0 || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 5 || 10 || 7 || 4 || 6 || '''12''' || 6 || 10 || '''12''' || '''12''' || 8 || 6 || 10 || style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || 8 || '''12''' || 6 || 5 || '''12''' || 6 || 10 || 7 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Norvēģija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 182 || 0 || 7 || 10 || 6 || 7 || 10 || 0 || 0 || 2 || 0 || 4 || '''12''' || 2 || 7 || 2 || 2 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 0 || 2 || 1 || 8 || 0 || 4 || 6 || 4 || 3 || 8 || 5 || 5 || 5 || 6 || 7 || 1 || 5 || 1 || 5 || 0 || 7 || 5 || 4 || 0 || 7 |- | bgcolor="#efefef" colspan=46 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} --> == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2010]] * [[Eesti Laul 2010]] == Atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2010. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] d8gpzq00e8s5yoc41mm7bdmceqpwbet 4509754 4509753 2026-08-19T10:08:34Z Lasks 38532 /* Pusfinālu sadalījums */ 4509754 wikitext text/x-wiki {{Coord|59|56|0|N|10|45|23|E|display=title}} {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"Share The Moment"'' |attēls = ESC 2010 logo.png |att_izm = |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2010|5|29|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2010|5|25|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2010|5|27|N}} |vadītājs (i) = Eriks Solbakens<br />Haedija Jatou Ndži<br />Nadja Hasnaoui<ref name="Hosts">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=10203|title=Nadia, Haddy and Erik to host 2010 Eurovision Song Contest|last=Bakker|first=Sietse|date=2010-03-10|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=2010-03-10}}</ref> |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Norvēģija}} NRK |vieta = [[Telenor arēna]]<br />{{flaga|Norvēģija}} [[Oslo]], [[Norvēģija]]<ref name="telenor arena">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14182|title= Telenor Arena to host Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Gil Laufer|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref> |uzvarētājs = {{ESC|Vācija}} [[Lēna Meiere-Landruta]] — ''[[Satellite]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 39 valstis<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=7923&_t=Exclusive%3A+39+countries+to+be+represented+in+Oslo Exclusive: 39 countries to be represented in Oslo]</ref> |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Gruzija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Andora}}<br />{{ESC|Čehija}}<br />{{ESC|Melnkalne}}<br />{{ESC|Ungārija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]'' |map = ESC 2010 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #FFC20E |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2010. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2009]] |nākamais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011 ►]] }} '''2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2010}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2010}}) bija 55. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], 2010. gada 25., 27. un {{Dat||5|29}}. Konkurss notika jaunuzceltajā ''[[Telenor arēna|Telenor arēnā]]'', kas atrodas Oslo ziemeļu daļā. Tiesības rīkot konkursu [[Norvēģija]] ieguva 2009. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija trešā reize, kad Norvēģija rīko konkursu, agrāk Norvēģijā Eirovīzija notika [[1986]]. un [[1996]]. gadā. Pusfināli notika 2010. gada 25., un 27. maijā, taču fināls notika 29. maijā.<ref name="telenor arena"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://nrk.no/programmer/tv/melodi_grand_prix/1.6626990|title= NRK press conference; host city and dates confirmed|accessdate= {{dat|2009|5|27}}|author= |date= {{dat|2009|5|27|SK}}|publisher= NRK|archiveurl= |archivedate=}}</ref> Pirms konkursa tika paziņots, ka notiks pusfinālu balsošanas sistēmas maiņa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu konkursiem, tādējādi palielinot žūrijas ietekmi konkursā un padarot pusfināla balsošanas sistēmu līdzīgāku fināla sistēmai. [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) paziņoja, ka pieliks visas pūles, lai 2010. gada konkursā atgrieztu konkursā tādas valstis, kas jau iepriekš ir piedalījušās, kā [[Itālija]], [[Monako]] un [[Austrija]].<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12899 Eurovision Song Contest Oslo 2010 | News - EBU working for Eurovision full house in 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2009. gada [[13. maijs|13. maija]] preses konferencē EBU apstiprināja, ka tādām valstīm kā [[Kazahstāna]], [[Palestīna]] un [[Katara]] netiks dota iespēja piedalīties [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursā, jo šīs valstis un teritorijas nav iekļautas Eiropas Raidorganizāciju apvienības teritorijā.<ref>[http://www.esckaz.com/new/en/blog/ebu-and-eurovisiontv-press-conference EBU and Eurovision.tv press-conference | ESCKaz and Euroforum present<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [[Andora]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14611|title= Definitely, no Andorra in Oslo|accessdate= |author= Hondal Victor|date= |publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref> [[Čehija]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14202|title= Czech Republic withdraws from Eurovision|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Hondal Victor|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085|title= ČT withdraws from Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= |date= {{dat|2009|7|2|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085|archivedate= {{dat|2012|02|07||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|12|29||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6085 }} {{en ikona}}</ref> [[Ungārija]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14416|title= Hungary withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref> un [[Melnkalne]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14501|title= Montenegro withdraws from Eurovision 201|accessdate= {{dat|2009|7|17}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|17|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846|title= RTCG withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|11|17|SK}}|author= |date= {{dat|2009|11|17|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846|archivedate= {{dat|2010|02|06||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2010|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=6846 }} {{en ikona}}</ref> atlašu organizatori oficiāli paziņoja, ka nepiedalīsies 2010. gada konkursā. == Arēna == {{pamatraksts|Telenor arēna}} 2010. gada Eirovīzijas organizētāji arēnas pielāgošanai konkursa vajadzībām bija atvēlējuši 150 miljonos Norvēģijas kronu. Tas ir lielāks budžets nekā tika piešķirts [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursa]] arēnai [[Helsinki|Helsinkos]], taču mazāks nekā [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] arēnai [[Maskava|Maskavā]]. Preses konferencē {{dat|2009|5|27}} [[Oslo]] tika paziņots, ka konkurss norisināsies Oslo metropolītiskajā daļā. Norvēģijas nacionālā raidorganizācija (NRK) pamatoja šo lēmumu ar to, ka Oslo ir vienīga pilsēta Norvēģijā ar nepieciešamo lielumu, arēnām un infrastruktūru, lai nodrošinātu konkursa norisi. {{dat|2009|7|3}} par konkursa norises arēnu tika izvēlēta [[Telenor arēna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=3393&_t=Breaking+news%3A+Fornebu+Arena+to+host+Oslo+2010|title= Breaking news: Fornebu Arena to host Oslo 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Sietse Bakker|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}</ref> Otra kandidatūra [[Oslo Spektrum]] tika noraidīta sakarā ar tās mazo ietilpību.<ref name="telenor arena"/> === Vizuālais izskats === NRK ir apstiprinājusi dizainu arēnai, konkursa tēmu {{dat|2009|12|4}}, tā oficiāli atklājot 2010. gada Eirovīzijas sezonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=6893&_t=Host+City+Insignia+Exchange+on+December+4|title= Host City Insignia Exchange on December 4|accessdate= {{dat|2009|12|3}}|author= Jarmo Siim|date= {{dat|2009|11|26|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}</ref> == Dalībvalstis == Dalību konkursā ir apstiprinājušas 39 valstis. === Pusfinālu sadalījums === [[Attēls:ESC 2010 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right| {{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]] {| class="wikitable" border="1" style="margin: 1em auto 1em auto" |- ! width=20% | 1. grupa ! width=20% | 2. grupa ! width=20% | 3. grupa ! width=20% | 4. grupa ! width=20% | 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} * {{ESC|Slovākija}} |} == Pusfināli == === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2010. gada 25. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 01 | {{ESC|Moldova}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]] | ''Run Away'' | "Aizbēgt" | align="center" | 10. | align="center" | 52 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 02 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]] | ''Lost and Forgotten'' | "Pamests un aizmirsts" | align="center" | 7. | align="center" | 74 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | ''[[Malcolm Lincoln]]'' un ''[[Manpower 4]]'' | ''Siren'' | "Sirēna" | align="center" | 14. | align="center" | 39 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Slovākija}} | [[Slovāku valoda|Slovāku]] | [[Kristina (dziedātāja)|Kristina]] | ''Horehronie'' | — | align="center" | 16. | align="center" | 24 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Somija}} | [[Somu valoda|Somu]] | ''[[Kuunkuiskaajat]]'' | ''Työlki ellää'' | "Viens arī var strādāt dzīvošanai" | align="center" | 11. | align="center" | 49 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | ''[[Aisha]]'' | ''[[What For?]]'' | "Kādēļ?" | align="center" | 17. | align="center" | 11 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 07 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Milans Stankovičs]] | ''Ovo je Balkan <small>(Oво je Балкан)</small>'' | "Šie ir Balkāni" | align="center" | 5. | align="center" | 79 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 08 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | Angļu | [[Vukašins Brajičs]] | ''Thunder and Lightning'' | "Pērkons un zibens" | align="center" | 8. | align="center" | 59 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Polija}} | Angļu,<br />[[Poļu valoda|Poļu]] | [[Marcins Mroziņskis]] | ''Legenda'' | "Leģenda" | align="center" | 13. | align="center" | 44 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 10 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Toms Dīss]] | ''Me and My Guitar'' | "Es un mana ģitāra" | align="center" | 1. | align="center" | 167 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Tea Gereta]] | ''My Dream'' | "Mans sapnis" | align="center" | 12. | align="center" | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Juliāna Paša]] | ''It's All About You'' | "Tas viss ir par Tevi" | align="center" | 6. | align="center" | 76 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 13 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends'' | ''OPA <small>(ΟΠΑ)</small>'' | "Opā" | align="center" | 2. | align="center" | 133 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | [[Filipa Azevedu]] | ''Há dias assim'' | "Tā ir viena no tām dienām" | align="center" | 4. | align="center" | 89 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Ģoko Taneski]] | ''Jas ja imam silata <small>(Јас ја имам силата)</small>'' | "Man ir spēks" | align="center" | 15. | align="center" | 37 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[3+2]] | ''Butterflies'' | "Tauriņi" | align="center" | 9. | align="center" | 59 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Islande}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | [[Hēra Bjerka]] | ''Je ne sais quoi'' | "Es nezinu kas" | align="center" | 3. | align="center" | 123 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2010. gada 27. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalsts [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotās Karaliste]] un rīkotājvalsts [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[InCulto]]'' | ''East European Funk'' | "Austrumeiropas fanks" | align="center" | 12. | align="center" | 44 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 02 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Eva Rivasa]] | ''Apricot Stone'' | "Aprikozes akmens" | align="center" | 6. | align="center" | 83 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 03 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]] | [[Harels Skaats]] | ''Milim <small>(מילים)</small>'' | "Vārdi" | align="center" | 8. | align="center" | 71 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 04 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | ''[[Kristīna Šanē|Chanée]]'' un ''[[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]]'' | ''In a Moment Like This'' | "Brīdī kā šis" | align="center" | 5. | align="center" | 101 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Šveice}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Mihaels fon der Heide]] | ''Il pleut de l'or'' | "Līst zelts" | align="center" | 17. | align="center" | 2 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Anna Bergendāla]] | ''This Is My Life'' | "Šī ir mana dzīve" | align="center" | 11. | align="center" | 62 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 07 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Sefure Elizade]] | ''[[Drip Drop]]'' | "Lāses piliens" | align="center" | 2. | align="center" | 133 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 08 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | ''[[Alyosha]]'' | ''Sweet People'' | "Saldie ļaudis" | align="center" | 7. | align="center" | 77 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | [[Sīneke]] | ''Ik ben verliefd (Sha-la-lie)'' | "Esmu iemīlējusies (Ša-la-lai)" | align="center" | 14. | align="center" | 29 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 10 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]] | ''Playing with Fire'' | "Spēlēties ar uguni" | align="center" | 4. | align="center" | 104 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | [[Roks Žlindra]] un [[Kalamari]] | ''Narodnozabavni rock'' | "Folkroks" | align="center" | 16. | align="center" | 6 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Nīva Kavana]] | ''It's for You'' | "Tas ir Tev" | align="center" | 9. | align="center" | 67 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Miroslavs Konstadinovs|Miro]] | ''Angel si ti <small>(Ангел си ти)</small>'' | "Tu esi mans eņģelis" | align="center" | 15. | align="center" | 19 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]'' | ''Life Looks Better in Spring'' | "Dzīve izskatās labāk pavasarī" | align="center" | 10. | align="center" | 67 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | ''[[Feminnem]]'' | ''Lako je sve'' | "Viss ir vienkārši" | align="center" | 13. | align="center" | 33 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Sofo Nižaradze]] | ''Shine'' | "Spīdi" | align="center" | 3. | align="center" | 106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[maNga]]'' | ''We Could Be The Same'' | "Mēs varam būt tie paši" | align="center" | 1. | align="center" | 118 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2010. gada 29. maijā. Finālā piedalījās 25 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā četrienieka" valstis un rīkotājvalsts [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]]. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras "lielā četrinieka" valstis un, protams, [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Norvēģija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācijas]] pārstāve [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sefure Elizade]] | ''[[Drip Drop]]'' | "Lāses piliens" | align="center" | 5. | align="center" | 145 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | [[Daniels Dihess]] | ''Algo pequeñito'' | "Daudz mazāks" | align="center" | 15. | align="center" | 68 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Didriks Solli-Tangens]] | ''My Heart Is Yours'' | "Mana sirds pieder Tev" | align="center" | 20. | align="center" | 35 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]] | ''Run Away'' | "Aizbēgt" | align="center" | 22. | align="center" | 27 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]'' | ''Life Looks Better in Spring'' | "Dzīve izskatās labāk pavasarī" | align="center" | 22. | align="center" | 27 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | Angļu | [[Vukašins Brajičs]] | ''Thunder and Lightning'' | "Pērkons un zibens" | align="center" | 17. | align="center" | 51 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Toms Dīss]] | ''Me and My Guitar'' | "Es un mana ģitāra" | align="center" | 6. | align="center" | 143 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Milans Stankovičs]] | ''Ovo je Balkan <small>(Oво je Балкан)</small>'' | "Šie ir Balkāni" | align="center" | 13. | align="center" | 72 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[3+2]] | ''Butterflies'' | "Tauriņi" | align="center" | 24. | align="center" | 18 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Nīva Kavana]] | ''It's for You'' | "Tas ir Tev" | align="center" | 23. | align="center" | 25 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends'' | ''OPA <small>(ΟΠΑ)</small>'' | "Opā" | align="center" | 8. | align="center" | 140 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Džošs Dubovijs]] | ''That Sounds Good to Me'' | "Izklausās labi" | align="center" | 25. | align="center" | 10 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Sofo Nižaradze]] | ''Shine'' | "Spīdi" | align="center" | 9. | align="center" | 136 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[maNga]]'' | ''We Could Be The Same'' | "Mēs varam būt tie paši" | align="center" | 2. | align="center" | 170 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Juliāna Paša]] | ''It's All About You'' | "Tas viss ir par Tevi" | align="center" | 16. | align="center" | 62 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Islande}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | [[Hēra Bjerka]] | ''Je ne sais quoi'' | "Es nezinu kas" | align="center" | 19. | align="center" | 41 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | ''[[Alyosha]]'' | ''Sweet People'' | "Saldie ļaudis" | align="center" | 10. | align="center" | 108 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Francija}} | Franču'' | [[Žesī Matadors]] | ''Allez Ola Olé'' | "Dzīvāk! Ola Ole!" | align="center" | 12. | align="center" | 82 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]] | ''Playing with Fire'' | "Spēlēties ar uguni" | align="center" | 3. | align="center" | 162 |- | align="center" | 20 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]] | ''Lost and Forgotten'' | "Pamests un aizmirsts" | align="center" | 11. | align="center" | 90 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Eva Rivasa]] | ''Apricot Stone'' | "Aprikozes akmens" | align="center" | 7. | align="center" | 141 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | align="center" | 22 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] | ''[[Satellite]]'' | "Satelīts" | align="center" | 1. | align="center" | 246 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | [[Filipa Azevedu]] | ''Há dias assim'' | "Tā ir viena no tām dienām" | align="center" | 18. | align="center" | 43 |- | align="center" | 24 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]] | [[Harels Skaats]] | ''Milim <small>(מילים)</small>'' | "Vārdi" | align="center" | 14. | align="center" | 71 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | ''[[Kristīna Šanē|Chanée]]'' un ''[[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]]'' | ''In a Moment Like This'' | "Brīdī kā šis" | align="center" | 4. | align="center" | 149 |} === Fināla balsu paziņošanas kārtība === Fināla laikā visas dalībvalstis paziņoja savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg|title=Live: Draw of the running order|last=Kosmas|first=Stella|date=2009-03-23|publisher=''ESCToday''|accessdate=2009-03-23|archive-date=2012-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20120308120524/http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg}}</ref> {{Col-begin|width=60%}} {{Col-3}} # {{ESC|Rumānija}} # {{ESC|Īrija}} # {{ESC|Vācija}} # {{ESC|Serbija}} # {{ESC|Albānija}} # {{ESC|Turcija}} # {{ESC|Horvātija}} # {{ESC|Polija}} # {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} # {{ESC|Somija}} # {{ESC|Slovēnija}} # {{ESC|Igaunija}} # {{ESC|Krievija}} {{Col-3}} # {{ESC|Portugāle}} # {{ESC|Azerbaidžāna}} # {{ESC|Grieķija}} # {{ESC|Islande}} # {{ESC|Dānija}} # {{ESC|Francija}} # {{ESC|Spānija}} # {{ESC|Slovākija}} # {{ESC|Bulgārija}} # {{ESC|Ukraina}} # {{ESC|Latvija}} # {{ESC|Malta}} # {{ESC|Norvēģija}} {{Col-3}} # {{ESC|Kipra}} # {{ESC|Lietuva}} # {{ESC|Baltkrievija}} # {{ESC|Šveice}} # {{ESC|Beļģija}} # {{ESC|Apvienotā Karaliste}} # {{ESC|Nīderlande}} # {{ESC|Izraēla}} # {{ESC|Maķedonija}} # {{ESC|Moldova}} # {{ESC|Gruzija}} # {{ESC|Zviedrija}} # {{ESC|Armēnija}} {{Col-end}} <!-- === Fināls === {|class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 85%" !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="45"|Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCGruzija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSanmarino.svg|16px]] |- !rowspan="26" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Rumānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 45 || 4 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Apvienotā Karaliste || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 0 || 8 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Albānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 55 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 8 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 3 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Vācija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Armēnija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 199 || '''12''' || 0 || 1 || 10 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 2 || 10 || 8 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 4 || '''12''' || 0 || 7 || 2 || 0 || 7 || 8 || 2 || '''12''' || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 5 || 1 || 8 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Bosnija un Hercegovina || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 110 || 2 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || 5 || 7 || 0 || 0 || 7 || 10 || 6 || 0 || 0 || 0 || 10 || 6 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || '''12''' || 10 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Izraēla || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 124 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 1 || 5 || 2 || 3 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 || 3 || 8 || 3 || 5 || 2 || 0 || 0 || 3 || 0 || 3 || 0 || 5 || 6 || 6 || 7 || 5 || 4 || 0 || 4 || 2 || 6 || 0 || 6 || 3 || 7 || 5 || 10 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Somija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 35 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Horvātija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 44 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 8 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 3 || 2 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Polija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 0 || 10 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Islande || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 64 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 4 || 6 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 4 || 0 || 7 || 8 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Turcija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 138 || 10 || 0 || 0 || 0 || 8 || 4 || 10 || 6 || 10 || 0 || 10 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 0 || 8 || 0 || 0 || 7 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 2 || 4|| '''12''' || 10 || 0 || 3 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 4 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Portugāle || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 69 || 8 || 0 || 6 || 8 || 0 || 0 || 4 || 10 || 6 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 5 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Latvija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 83 || 0 || '''12''' || 4 || 2 || 10 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 10 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 0 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Zviedrija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 47 || 0 || 0 || 3 || 1 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 7 || 5 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 1 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Dānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 60 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 3 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 7 || 2 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Gruzija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 83 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 4 || 2 || 4 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 8 || 5 || 5 || 0 || 0 || 7 || 4 || 8 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Ukraina || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 230 || 0 || 6 || 5 || 7 || 5 || 7 || 0 || 0 || 1 || 6 || 0 || 0 || 8 || 10 || 6 || '''12''' || 0 || 3 || 2 || 3 || 7 || 4 || 4 || 6 || 10 || 6 || 10 || 10 || 3 || 8 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 8 || 6 || 10 || 7 || 7 || 8 || 5 || 10 || 6 || 4 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Francija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 47 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 8 || 0 || 2 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 8 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Azerbaidžāna || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 132 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 0 || 2 || 0 || '''12''' ||'''3|| 3 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 8 || '''12''' || 4 || 7 || 0 || 7 || 2 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 10 || 0 || 7 || 8 || 3 || 8 || 10 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Grieķija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 218 || 3 || 4 || 0 || 3 || '''12''' || 3 || '''12''' || 5 || 8 || '''12''' || 6 || 1 || 7 || 5 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 6 || 7 || 5 || 1 || 3 || 8 || 0 || 0 || 2 || 3 || '''12''' || 3 || 6 || 2 || '''12''' || 8 || 2 || 10 || 4 || 5 || 8 || 4 || 8 || 6 || '''12''' |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Spānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 55 || 5 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 1 || 0 || 4 || 4 || 4 || 0 || 0 || 3 || 0 || 8 || 10 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Serbija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 160 || 7 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || '''12''' || 0 || 5 || 8 || 6 || 0 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || '''12''' || 10 || 0 || 10 || 7 || 0 || 0 || 1 || 4 || 7 || 4 || 2 || 0 || 5 || 0 || 1 || 4 || 1 || 6 || 3 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 0 |-bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#FFDEAD" | '''Krievija''' || style="text-align:right; background-color:#FFDEAD" |'''272''' || 1 || 5 || 0 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 8 || 1 || 0 || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 5 || 10 || 7 || 4 || 6 || '''12''' || 6 || 10 || '''12''' || '''12''' || 8 || 6 || 10 || style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || 8 || '''12''' || 6 || 5 || '''12''' || 6 || 10 || 7 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Norvēģija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 182 || 0 || 7 || 10 || 6 || 7 || 10 || 0 || 0 || 2 || 0 || 4 || '''12''' || 2 || 7 || 2 || 2 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 0 || 2 || 1 || 8 || 0 || 4 || 6 || 4 || 3 || 8 || 5 || 5 || 5 || 6 || 7 || 1 || 5 || 1 || 5 || 0 || 7 || 5 || 4 || 0 || 7 |- | bgcolor="#efefef" colspan=46 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} --> == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2010]] * [[Eesti Laul 2010]] == Atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2010. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 1kmtps27piq0zszexmkdhqbrjau74ll 0 93560 4509388 4232618 2026-08-18T15:32:53Z Meistars Joda 781 4509388 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Simons Petļura | vārds_orģ = ''Симон Васильович Петлюра'' | attēls = | mazs_att = Симон Петлюра 1922.jpg | apraksts = 1922. gadā | amats = 3. Ukrainas Tautas Republikas Direktorijas galva | term_sākums = [[1919]]. gada [[februāris]] | term_beigas = [[1926]]. gada [[maijs]] | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Volodimirs Vinničenko]] | pēctecis = [[Andrijs Ļivickis]] | dzim_dati = {{dat VS|{{dat|1879|5|22}}|{{dat||5|10}}}} | dzim_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Poltava]] (tagad {{UKR}}) | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1926|5|25|1879|5|22}} | mir_vieta = {{FRA}}, [[Parīze]] | tautība = [[ukraiņi|ukrainis]] | partija = 1) [[Ukrainas revolucionārā partija]] (1900—1905) 2) [[Ukrainas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] (1905—1920) | dzīvesb = Olga Marčenko | profesija = žurnālists, politiķis, valstsvīrs | alma_mater = | reliģija = [[pareizticība]] | paraksts = Symon Petlura Signature 1920.png | piezīmes = }} '''Simons Petļura''' ({{val|uk|Симон Васильович Петлюра}}; {{dat VS|{{dat|1879|5|22|N}}|{{dat||5|10|N}}}}&nbsp;— {{dat|1926|5|25|N}}) bija [[ukraiņi|ukraiņu]] politiskais un militārais darbinieks. [[Ukrainas Tautas Republika]]s vadītājs no 1919. līdz 1920. gadam (emigrācija līdz 1926. gadam). [[Ukrainas Tautas Republikas armija|UTR armijas]] un flotes galvenais [[atamans]]. == Biogrāfija == Dzimis [[Poltava|Poltavā]]. Izglītību ieguva Poltavas garīgajā seminārā. 1900. gadā iestājās Ukraiņu revolucionārajā partijā. Strādāja par [[žurnālistika|žurnālistu]]. Viņš bija [[kreisa politika|kreisi]] [[nacionālisms|nacionālistiski]] noskaņots. Viens no Ukraiņu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas dibinātājiem un līderiem. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā strādāja "Viskrievijas zemstu un pilsētu savienībā", kura tika izveidota [[1914]]. gadā, lai palīdzētu [[Krievijas Impērija]]s [[valdība]]i [[karaspēks|armijas]] apgādē. Pēc Ukrainas Tautas Republikas proklamēšanas kļuva par tās kara sekretāru jaunajā valdībā, tomēr drīz vien aizgāja no šī amata. Piedalījās cīņās pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]]. Pēc [[Ukrainas hetmanis|hetmaņa]] [[Pavlo Skoropadskis|Pavlo Skoropadska]] diktatūras izveidošanās ([[Ukrainas Valsts]]) nostājās opozīcijā pret jauno režīmu. [[1918]]. gada novembrī vadīja sacelšanos pret Skoropadski. 14. decembrī viņa spēki ieņēma [[Kijiva|Kijivu]]. Ukrainas Tautas Republika tika atjaunota un par tās vadītāju kļuva [[Volodimirs Vinničenko]]. 1919. gada 10. februārī pēc Vinničenko demisijas Petļura faktiski kļuva par vienpersonisku Ukrainas diktatoru. Viņš ķērās pie jaunas [[Ukrainas Tautas Republikas armija]]s formēšanas, ar kuru Petļura centās apstādināt Sarkanās armijas iebrukumu Ukrainas teritorijā. Reizē mēģināja iegūt atbalstu no [[bulgāri]]em, tomēr šī iecere netika realizēta, jo Petļura saņēma atteikumu. 1920. gadā, kad Petļuras armija tika sakauta [[Poļu—padomju karš|Poļu-padomju karā]], kur viņš bija [[Juzefs Pilsudskis|Pilsudska]] sabiedrotais, emigrēja uz [[Polijas Otrā republika|Poliju]]. 1923. gadā [[Padomju Savienība|PSRS]] pieprasīja Petļuras izdošanu, tāpēc viņš aizbrauca uz Ungāriju, bet vēlāk pārcēlās uz Austriju, Šveici un beigās uz Franciju. 1926. gada 25. maijā Petļuru [[Parīze|Parīzē]] nogalināja Šoloms Švarcbards (''Sholom Schwartzbard''), kurš, pēc viņa skaidrojuma, atriebās par Petļuras karavīru nogalinātajiem [[ebreji|ebreju]] radiniekiem. Par slepkavības motīviem pastāv vairākas versijas. Slepkava vēlāk tika attaisnots. Par godu Simonam Petļuram vairākās Ukrainas pilsētās ir uzstādīti pieminekļi un viņa vārdā nosauktas ielas. == Ārējās saites == * PETLURA, [[KONOVALETS]], [[Stepans Bandera|BANDERA]] - [[iarchive:qatal|Three Leaders of Ukrainian Liberation Movement murdered by the Order of Moscow]] (audiobook){{ref-en}} * [https://web.archive.org/web/20100610011104/http://telegrafua.com/210/history/2245/ Александр Каревин "Вот такой вот отаман... Взлеты и падения Симона Петлюры"]* {{Politiķis-aizmetnis}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Petlura, Simons}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1926. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Nogalinātie politiķi]] [[Kategorija:Ukraiņi]] [[Kategorija:Poltavā dzimušie]] 3vuwqq5zigxmebb8wcd7fel3bs37bg6 0 95615 4509697 4459350 2026-08-19T06:51:55Z Vylks 50297 4509697 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Butāna | Badge = Fédération Bhoutan football.png | Nickname = | Association = Butānas Futbola federācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|Austrālija}} Gērijs Filipss | Captain = Čenčo Gjelchens | Most caps = Čenčo Gjelchens (42) | Top scorer = Čenčo Gjelchens (12) | Home Stadium = | FIFA Trigramme = BHU <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = | pattern_b1 = _bhutanWCQ18h-01 | pattern_ra1 = | leftarm1 = FF4E12 | body1 = FF4E12 | rightarm1 = FF4E12 | shorts1 = FF4E12 | socks1 = FF4E12 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _bhutanWCQ18a-01 | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _bhutanWCQ18a-01 | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|NEP}} 3–1 {{fb-rt|BHU}}<br/>([[Katmandu]], [[Nepāla]]; {{dat|1982|4|1|N|bez}}) | Largest win = {{fb|BHU}} 6–0 {{fb-rt|GUM}}<br/>([[Thimphu]], [[Butāna]]; {{dat|2003|4|23|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|KUW}} 20–0 {{fb-rt|BHU}}<br/>([[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]], [[Kuveita]]; {{dat|2000|2|14|N|bez}}) }} '''Butānas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Butāna|Butānu]] starptautiskās futbola sacensībās. Butānas futbola izlasi pārvalda Butānas Futbola fedrācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1982. gadā pret [[Nepālas futbola izlase|Nepālu]]. Izlase nav ne reizi kvalificējusies ne [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausam]], ne [[Āzijas kauss futbolā|Āzijas kausam]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nepiedalījās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Izstājās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''Nepiedalījās'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' == Āzijas kausā == * 1956—1996 — ''Nepiedalījās'' * 2000 — ''Nekvalificējās'' * 2004 — ''Nekvalificējās'' * 2007 — ''Nepiedalījās'' * 2011 — ''Nekvalificējās'' * 2015 — ''Nepiedalījās'' * 2019 — ''Nekvalificējās'' == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{AFC izlases}} [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] nfro58s58g2zskupkzx6kfks3i2nvwy 0 99110 4509702 4505600 2026-08-19T07:17:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509702 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Šķaunes pagasts | karte = Šķaunes pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Krāslavas novads | centrs = Šķaune | platība = 123,7 | iedzīvotāji = 493<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604012003/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 493 / 123.7 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> | nos_vācu = <!-- vācu --> | ref_vācu = | nos_krievu = Ляндскоронская | ref_krievu = }} [[Attēls:Šķaunes pagasta padome, Šķaunes pagasts, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|thumb|250px|Šķaunes pagasta pārvaldes ēka (2008)]] '''Šķaunes pagasts''' ir viena no [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] administratīvajām teritorijām tā austrumos, [[Baltkrievija]]s pierobežā. Robežojas ar sava novada [[Bērziņu pagasts|Bērziņu]], [[Svariņu pagasts|Svariņu]] un [[Ezernieku pagasts|Ezernieku]] pagastiem, kā arī [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Istras pagasts|Istras]] un [[Pasienes pagasts|Pasienes]] pagastiem. == Daba == Augstākie pauguri (194,1 m un 186,5 m vjl.) atrodas [[Šķaunes valnis|Šķaunes valnī]], kas ir ZA-DR virzienā orientēta vaļņveida reljefa forma Latvijas un Baltkrievijas pierobežas joslā, tās kopējais garums 16 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dagda.lv/novads/skaune.html|title=Šķaunes pagasts. Daba|last=|first=|website=dagda.lv|access-date=2021. gada 10. janvārī|date=|archive-date={{dat|2020|11|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201128190221/http://www.dagda.lv/novads/skaune.html}}</ref> 44% pagasta platības aizņem meži: Andžānu mežs, Jeļņiks, Kucini, Laipeņas, Landskoronas mežs, Orehovka, Zamšu mežs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Šķaunes pagasta meži|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2021. gada 10. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== Pagasta teritorijā ir desmit upes:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Šķaunes pagasta upes|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2021. gada 10. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> '''[[Gaiļupe]], [[Grova]], [[Oļšanīks]], [[Vonogupeite]], [[Deņica upe|Deņica]], [[Guseņica upe|Guseņica]], [[Malcenka]], [[Moļneica]], [[Sarja (upe)|Sarja]], [[Zeiļovas upīte]].''' ==== Ezeri ==== Pagasta teritorijā ir trīspadsmit ezeri:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Šķaunes pagasta ezeri|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2021. gada 10. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Cirsis]], [[Garasts]], [[Gordojs]], [[Greivas ezers]], [[Keiša ezers]], [[Lielā Paļts]], [[Luboneņš]], [[Mazā Paļts]], [[Mačula]], [[Molvejas ezers]], [[Novičku ezers]], [[Zeiļovas ezers]], [[Šķeteris]]. ==== Purvi ==== Pagasta teritorijā ir deviņi purvi:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Šķaunes pagasta purvi|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2021. gada 10. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Bricu pūrs, Būbins, Molneicas pūrs, Muizinīku pūrs, Paļšu purvs, Siunoklis, Trešā Paļts, Tronišku pūrs, Zeiļovas pūrs. Aizsargājams dabas objekts pagasta teritorijā ir [[Landskoronas muiža]]s parks (pl. 6,4 ha), kur aug divi [[Dižkoks|dižkoki]] – kļava un sudrabkļava. Pie Cirša ezera un Bricu apkaimē apzinātas divas reti sastopamu augu atradnes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dagada.lv/novads/skaune.html|title=Šķaunes pagasts. Dabas pieminekļi|last=|first=|website=dagada.lv|access-date=2021. gada 10. janvārī|date=|archive-date={{dat|2020|11|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201128190221/http://www.dagada.lv/novads/skaune.html}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Tīmaņu muižas pils 2001-08-12.jpg|thumb|250px|Tīmaņu (Timanavas) muižas kungu māja (2001)]] [[1920. gada zemes reforma]]s laikā Landskoronas muižu sadalīja 136 vienībās 1659 ha kopplatībā, Timanavas muižu 146 vienībās 2114 ha kopplatībā, Krasnopoles muižu ar Luknicas foļvarku (pusmuižu) 49 vienībās 616 ha kopplatībā, pagastā atradās arī Šķaunes un Leimaņu pusmuižas.<ref name="LKV">{{LKV|XXI.|41 670}}</ref> 1925. gadam '''Landskoronas pagastu''' pārdēvēja par Šķaunes pagastu, 1935. gadā tā platība bija 194 km². Līdz 1940. gadam ūdensdzirnavas atradās Timanavā (dzirnavās darbojās P. Kotāna dēļu zāģētava), Suškavā (J. un V. Auseju vilnas kārstuve), Bricos un Buraku ciemā. Seskos bija I. Šteina terpentīna tecinātava.<ref name="LKV"/> [[Latvijas PSR]] laikā 1945. gadā pagastā izveidoja [[Krasnopoles ciems|Krasnopoles]], [[Meikšānu ciems|Meikšānu]], [[Muizenieku ciems|Muizenieku]], [[Pundoru ciems|Pundoru]], Šķaunes un [[Šuškovas ciems|Šuškovas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1960. gadā Šķaunes ciemam pievienoja daļu likvidētā Pundoru ciema. 1973. gadā Šķaunes ciemam pievienoja Muizenieku ciemu, bet daļu Šķaunes ciema iekļāva [[Bērziņu ciems|Bērziņu ciemā]]. 1990. gadā Šķaunes ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{encLP}}</ref> 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Dagdas novads|Dagdas novadā]]. 2021. gadā Dagdas novadu iekļāva [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]]. === Pieminekļi === Pagasta teritorijā atrodas vairāki valsts nozīmes un viens vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=%C5%A0%C4%B7aunes+pagasts&region=2|title=Šķaunes pagasta kultūras pieminekļi|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021. gada 10. janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210112005303/https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=%C5%A0%C4%B7aunes+pagasts&region=2}}</ref> ===== Valsts nozīmes pieminekļi ===== * [[Landskoronas baznīca|Landskoronas katoļu baznīca]] ar žogu un diviem zvanu torņiem - [[arhitektūras piemineklis]] *Landskoronas katoļu baznīcas altāris un vitrāža - mākslas pieminekļi ====== Arheoloģiskie pieminekļi ====== * Rudņu senkapi * [[Rubuļu pilskalns]] * [[Poliščinas pilskalns]] (Gorodok) * Greivu apmetne I,II == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|3100 |1935|4316 |1959|1850 |1969|1510 |1979|1269 |1989|943 |2000|758 |2011|542 |2021|435 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Šķaune]]''' (pagasta centrs), [[Muižnieki (Šķaunes pagasts)|Muižnieki]], [[Krasnopole]], [[Landskorona]]. == Novadnieki == * [[Boļeslavs Jermaks]] (1890^_1987), mūziķis, ērģelnieks<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Boleslavs-Jermaks-16.03.1890#person|title=Boļeslavs Jermaks|last=|first=|website=timenote.info|access-date=2021. gada 26. janvārī|date=|archive-date=2020. gada 6. Augustsss|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806155929/https://timenote.info/lv/Boleslavs-Jermaks-16.03.1890#person}}</ref> * [[Marija Andžāne]] (1909–1988),dzejniece/rakstniece, skolotāja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Marija-Andzane/872223|title=Marija Andžāne|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2021. gada 10. janvārī|date=}}</ref> *[[Jānis Meikšāns]] (1909^_1942), sabiedriskais darbinieks, padomju represiju upuris<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Meiksans-09.02.1909|title=Jānis Meikšāns|last=|first=|website=timenote.info|access-date=2021. gada 10. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 12. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210112190723/https://timenote.info/lv/Janis-Meiksans-09.02.1909}}</ref> *[[Koleta Andžāne]] (1927-2007), dzejniece<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ezerzeme.lv/lv/zinas/noderigi/6032/musu-novadniecei-dzejniecei-koletai-andzanei-80|title=Mūsu novadniecei - dzejniecei Koletai Andžānei - 80|last=Slesare|first=Viktorija|website=ezerzeme.lv|access-date=2022. gada 28. janvārī|date=10.07.2007}}</ref> *[[Romualds Jermaks]] (1931), komponists<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.musicabaltica.com/lv/komponisti-un-autori/jermaks-romualds/|title=Romualds Jermaks|last=|first=|website=musicabaltica.com|access-date=2021. gada 10. janvārī|date=}}</ref> === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == Pagastā darbojas bibliotēka,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/bibliotekas/skaunes-pagasta-biblioteka|title=Šķaunes pagasta bibliotēka|last=|first=|website=kulturasdati.lv|access-date=2021. gada 10. janvārī|date=}}</ref> Tautas nams,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dagda.lv/kultura/tautas-nami/skaunes-tautas-nams.html|title=Šķaunes Tautas nams|last=|first=|website=dagda.lv|access-date=2021. gada 10. janvārī|date=|archive-date={{dat|2020|10|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201026090511/http://www.dagda.lv/kultura/tautas-nami/skaunes-tautas-nams.html}}</ref> katoļu baznīca. Pagasta bibliotēkā izveidota Marijas Andžānes piemiņas istaba.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://visitdagda.com/index.php/lv/ko-redzet/25-muzeji-lv/339-skaunes-piem-istaba-lv|title=Marijas Andžānes piemiņas istaba|last=|first=|website=visitdagda.com|access-date=2021.gada 10.janvārī|date=}}</ref> Līdz 2022. gadam darbojās [[Šķaunes sākumskola]]. 1912. gadā dibināta Muizenieku 1. pakāpes pamatskola. 1921. gadā tajā mācījās 82, bet 1931. gadā 72 skolēni.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/muizenieku-muizenieku-skola/ Muiženieku (Muizenieku) skola]</ref> 1921. gadā privātās telpās izveidoja Punduru latviešu 1. pakāpes pamatskolu, kurā mācījās 44 skolēni, bet 1931. gadā Punduru 4-klasīgo pamatskolā mācījās 57 skolēni.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/punduru-skola/ Punduru skola]</ref> <gallery> Attēls:Muižnieku pamatskola 1937.png|Muizenieku 4-klasīgās pamatskolas ēka (1937) Attēls:Punduru skola 1937.png|Punduru 4-klasīɡās pamatskolas ēka (1937) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Krāslavas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Dagdas novads}} {{Krāslavas rajons}} {{Dagdas rajons}} {{Ludzas apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Krāslavas novada pagasti]] [[Kategorija:Šķaunes pagasts| ]] 8txjfss3o308m1mk2px0takzgu2utt4 0 100779 4509624 4187436 2026-08-19T03:34:15Z Ahaga284 149274 /* Ārējās saites */ 4509624 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} '''Masāža''' ({{val|el|μάσσω}} — 'glaudīt', 'mīcīt') jeb '''laitīšana''' ir dažādu [[roka|roku]] kustību kopums, ar ko iedarbojas uz cilvēka ķermeni, lai panāktu ķermeņa vēlamo stāvokli (veicinātu asinsriti, [[vielmaiņa|vielmaiņu]], notievētu u.c.), ķermeņa berzēšana ar ārstniecisku ietekmi. Ne jebkura ķermeņa berzēšana ir masāža, piemēram, [[sekss]] vai kutināšana nav masāža. Ja ”masieris” tikai palīdz pacientam vingrot, tad tā ir vienkārši pacienta ķermeņa vingrināšana ([[fizioterapija]]), nevis masāža.{{fact}} == Klasiskā masāža == Vairuma masāžu pamats ir klasiskā masāža, kas ir visizplatītākā{{fact}} [[manuālā terapija]]. Zinot klasiskās masāžas tehnoloģiju ([[tehnoloģija]] — darbību kopums noteiktā secībā, lai panāktu vēlamo rezultātu), viegli ir prast daudzas citas masāžas. Klasiskā masāža nav nekas sarežģīts{{fact}} un tā neprasa precīzu tehnoloģijas ievērošanu. Galvenais ir zināt tās lietojumu un pamatprincipus. == Lietojums == Lai attīrītu [[organisms|organismu]]<!-- ko nozīmē standartfrāze — "attīrīt organismu"? -->, veicinātu [[vielmaiņa|vielmaiņu]], atslābinātu [[muskuļi|muskuļus]], mazinātu nogurumu, paātrinātu [[asinsrite|asinsriti]], aktivizētu enerģijas ražošanu [[Cilvēka ķermenis|ķermenim]] un [[smadzenes|smadzenēm]], veicinātu atveseļošanos, notievētu, „iztaisnotu” [[mugurkauls|mugurkaulu]], mazinātu sāpes, likvidētu deformācijas un traumas. == Tehnoloģijas pamatprincipi == Ar rokām tehniski berzējot ķermeni, panāk tā stāvokļa normalizēšanos. Vispirms masē [[mugura|muguru]] un [[mugurkauls|mugurkaulu]], jo tur atrodas visvairāk [[nervs|nervu]] un nervu galu, tādējādi var atslābināt visātrāk visu ķermeni. [[Roka]]s un kājas masē pa daļām no to augšējās daļas, tālāk pāriet pie to zemākām daļām. Tāda secība nepieciešama, lai neizjauktu asins plūsmas vienmērīgumu. Visvairāk asiņu plūst no sirds. Lai notievētu, pastiprināti jāmasē [[vēders]], tādējādi aktivizējot [[tauki|tauku]] sadalīšanos pa visu ķermeni{{fact}}, jo [[vēders|vēdera]] zonā atrodas visvairāk [[limfvadi|limfvadu]]. Svarīgi zināt katru [[muskuļi|muskuli]], locītavu, lai tos atsevišķi, kur nepieciešams, varētu izmasēt. == Ārējās saites == * [http://www.neslimo.lv/pme/?name=masaza Masāža | Medicīnas termins] {{lv ikona}} * [https://massagenguyetlau.com/ Masāža Hošiminā] {{medicīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Medicīna]] [[Kategorija:Terapija]] h47r6xcdgkhudi4d3i8pld8x6j5nkhx 4509755 4509624 2026-08-19T10:09:52Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Ahaga284|Ahaga284]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda 3605722 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} '''Masāža''' ({{val|el|μάσσω}} — 'glaudīt', 'mīcīt') jeb '''laitīšana''' ir dažādu [[roka|roku]] kustību kopums, ar ko iedarbojas uz cilvēka ķermeni, lai panāktu ķermeņa vēlamo stāvokli (veicinātu asinsriti, [[vielmaiņa|vielmaiņu]], notievētu u.c.), ķermeņa berzēšana ar ārstniecisku ietekmi. Ne jebkura ķermeņa berzēšana ir masāža, piemēram, [[sekss]] vai kutināšana nav masāža. Ja ”masieris” tikai palīdz pacientam vingrot, tad tā ir vienkārši pacienta ķermeņa vingrināšana ([[fizioterapija]]), nevis masāža.{{fact}} == Klasiskā masāža == Vairuma masāžu pamats ir klasiskā masāža, kas ir visizplatītākā{{fact}} [[manuālā terapija]]. Zinot klasiskās masāžas tehnoloģiju ([[tehnoloģija]] — darbību kopums noteiktā secībā, lai panāktu vēlamo rezultātu), viegli ir prast daudzas citas masāžas. Klasiskā masāža nav nekas sarežģīts{{fact}} un tā neprasa precīzu tehnoloģijas ievērošanu. Galvenais ir zināt tās lietojumu un pamatprincipus. == Lietojums == Lai attīrītu [[organisms|organismu]]<!-- ko nozīmē standartfrāze — "attīrīt organismu"? -->, veicinātu [[vielmaiņa|vielmaiņu]], atslābinātu [[muskuļi|muskuļus]], mazinātu nogurumu, paātrinātu [[asinsrite|asinsriti]], aktivizētu enerģijas ražošanu [[Cilvēka ķermenis|ķermenim]] un [[smadzenes|smadzenēm]], veicinātu atveseļošanos, notievētu, „iztaisnotu” [[mugurkauls|mugurkaulu]], mazinātu sāpes, likvidētu deformācijas un traumas. == Tehnoloģijas pamatprincipi == Ar rokām tehniski berzējot ķermeni, panāk tā stāvokļa normalizēšanos. Vispirms masē [[mugura|muguru]] un [[mugurkauls|mugurkaulu]], jo tur atrodas visvairāk [[nervs|nervu]] un nervu galu, tādējādi var atslābināt visātrāk visu ķermeni. [[Roka]]s un kājas masē pa daļām no to augšējās daļas, tālāk pāriet pie to zemākām daļām. Tāda secība nepieciešama, lai neizjauktu asins plūsmas vienmērīgumu. Visvairāk asiņu plūst no sirds. Lai notievētu, pastiprināti jāmasē [[vēders]], tādējādi aktivizējot [[tauki|tauku]] sadalīšanos pa visu ķermeni{{fact}}, jo [[vēders|vēdera]] zonā atrodas visvairāk [[limfvadi|limfvadu]]. Svarīgi zināt katru [[muskuļi|muskuli]], locītavu, lai tos atsevišķi, kur nepieciešams, varētu izmasēt. == Ārējās saites == * [http://www.neslimo.lv/pme/?name=masaza Masāža | Medicīnas termins] {{lv ikona}} {{medicīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Medicīna]] [[Kategorija:Terapija]] cnk34pndpt1ca5nwtk9nalqxyebims4 0 108835 4509539 4508408 2026-08-18T19:27:28Z Kleivas 2704 /* Medaļām bagātākie sportisti */ 4509539 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu infokaste|1900|Vasara | Logo = JOParis 1900.jpg | Izmērs = 200 | Nosaukums = | Apraksts = | Dalībvalstis = 26{{ref label|A|P1|a}} | Sportisti = 1226{{ref label|A|P1|a}} | Notikumi = 95 (20 sporta veidos) | Atklāšanas ceremonija = 14. maijs | Noslēguma ceremonija = 28. oktobris | Oficiāli atklāja = | Stadions = [[Vensēnas velodroms]] | Sportistu zvērests = | Tiesnešu zvērests = | Olimpiskā lāpa = | Iepriekšējās = '''[[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]''' | Nākamās = '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]''' }} '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' ({{val|fr|Les Jeux olympiques d'été de 1900}}), zināmas arī kā '''II Olimpiskās spēles''' vai '''Parīze 1900''', bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Tās bija otrās atjaunotās [[vasaras olimpiskās spēles]]. Olimpiskās spēles tika rīkotas [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ietvaros. Lēmums organizēt 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē tika pieņemts 1. olimpiskajā kongresā, kas notika 1894. gadā. Olimpiskajās spēlēs 20 oficiālajos [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]<ref name=IOC1900>{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Summer Olympics|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900|publisher=International Olympic Committee|access-date=31 January 2022}}</ref><ref name="athletes_number">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|title=The Olympic Summer Games Factsheet|publisher=International Olympic Committee|accessdate=5 August 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20150906110401/http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|archive-date=6 September 2015}}</ref> kopā startēja 1226 sportisti no 26 valstīm.{{ref label|A|P1|a}} Šis skaitlis balstās uz noteiktiem pieņēmumiem par to, kuri notikumi bija un nebija "olimpiskie". Taču, ņemot vērā arī neolimpiskos sporta veidus, dalībnieku skaits šajās olimpiskajās spēlēs bija 58 731. Daudzi sportisti, tostarp daži, kas uzvarēja disciplīnās, nemaz nezināja, ka ir startējuši [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās sievietes un [[Helēna de Purtalē]] kļuva par pirmo sieviešu olimpisko čempioni, viņa startēja [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas]] sacensībās.<ref name=ParisDigest>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |title=Paris facts |author= |year=2018 |publisher=Paris Digest |accessdate=2018-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180908202418/https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |archive-date=2018-09-08 }}</ref> Lēmums rīkot sacensības svētdienās izraisīja protestu no daudziem amerikāņu sportistiem, kuri devās uz sacensībām kā savu koledžu pārstāvji. Lielākā daļa uzvarētāju 1900. gada olimpiskajās spēlēs nesaņēma medaļas, bet viņiem tika pasniegti kausi vai trofejas. Piemēram, profesionāļu sacensībās [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]] ar [[Rapieris|rapieri]], kur uzvarēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Aijā]], uzvarētājs saņēma 3000 [[Francijas franks|franku]] lielu naudas balvu. Atsevišķi no sporta veidiem šajās olimpiskajās spēlēs tika aizvadīti vienīgo reizi un turpmāk neparādījās "oficiālajā" olimpisko spēļu programmā. Šādi sporta veidi bija [[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]] (1924., 1968. un 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sporta veids bija iekļauts kā demonstrāciju sporta veids), [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]] un [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]]. Šīs bija arī vienīgās olimpiskās spēles, kurās [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas disciplīnās]] kā mērķi tika izmantoti dzīvi dzīvnieki ([[baloži]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Carmichael |first=Emma |url=http://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |title=Gawker's Guide to the Olympic Sports You're Pretty Sure Don't Exist: Shooting |publisher=Gawker |date=July 27, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506163708/https://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |archivedate=May 6, 2013 }}</ref> == Gatavošanās process == [[Attēls:Baron Pierre de Coubertin.jpg|150px|thumb|[[Pjērs de Kubertēns]], viens no mūsdienu olimpisko spēļu atjaunotājiem]] [[Attēls:Exposition universelle de 1900 - portraits des commissaires généraux-Alfred Picard.jpg|150px|thumb|[[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerālsekretārs — [[Alfrēds Pikārs]]]] === Spēļu atjaunošana === Pēc [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kubertēna]] ierosinājuma Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība no 1894. gada 16. līdz 24. jūnijam Parīzē [[Sorbona]]s lielajā amfiteātrī organizēja [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpisko kongresu]]. Kongresa galvenie mērķi bija amatierisma principu izpēte un [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atjaunošana. Kubertēns prognozēja, ka pirmās modernās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā vienlaikus ar Pasaules izstādi, taču delegāti iebilda, ka seši gadi būs pārāk ilgs gaidīšanas laiks. Pēc [[Grieķija]]s pārstāvja [[Dimitrijs Vikels|Dimitrija Vikela]] priekšlikuma 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]] tika organizētas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās olimpiskās spēles]]. Kongresā tika nolemts, ka otrās olimpiskās spēles pēc četriem gadiem, 1900. gadā, tiks organizētas [[Parīze|Parīzē]]. Brīdī, kad 1896. gadā noslēdzās pirmās olimpiskās spēles, Grieķija pieprasīja tiesības rīkot olimpiskās spēles savā valstī ik pēc četriem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja arī ASV un Lielbritānijas sportisti un rakstnieks [[Džordžs Stjuarts Robertsons]]. Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] lūdza [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]], kuru vadīja Pjērs de Kubertēns, atzīt Atēnas par olimpisko spēļu pastāvīgo rīkošanas vietu. Kubertēnam izdevās pārliecināt savus SOK kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Atklātā vēstulē karalim viņš pateicās [[grieķi]]em par enerģiju un entuziasmu, ar kuru viņi organizēja olimpiskās spēles Atēnās, bet apstiprināja, ka nākamās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā. Pēc tam grieķi uzskatīja, ka Pjērs de Kubertēns ir "zaglis, kurš mēģina atņemt Grieķijai kādu no tās vēsturiskajiem dārgakmeņiem". Tomēr karaliskā ģimene saprata, ka viņu projektu finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot. Sakāve karā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1897. gadā vēl vairāk samazināja iespēju Atēnām spēles atkal rīkot 1900. gadā. === Divi konkurējoši projekti === Daži [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešās republikas]] vadītāji uzskatīja, ka sakāve [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]] 1870. gadā ir saistīta ar jauno [[franči|franču]] slikto fizisko stāvokli un sagatavotību, un no 1882. gada fiziskā izglītība pamatskolā kļuva obligāta. [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerāldirektors [[Alfrēds Pikārs]] ierosināja izstādes ietvaros organizēt starptautiskas fizisko vingrinājumu sacensības. Viņš guva Francijas valdības atbalstu un 1893. gada novembrī sporta sacensības tika iekļautas izstādes programmā. 1894. gada janvārī [[Pjērs de Kubertēns]] tikās ar Alfrēdu Pikāru un paziņoja tam, ka jūnijā viņš ierosinās atjaunot [[olimpiskās spēles]] un pirmās spēles organizēt [[Parīze|Parīzē]]. Kubertēns ieteica izveidot izstādi, kas būtu veltīta sporta vēsturei. Viņš izveidoja komisiju starptautiskajām sacensībām, kura pirmo reizi kopā sanāca 1894. gada 3. novembrī. Šajā sanāksmē pats Kubertēns nepiedalījās, jo tajā laikā atradās [[Grieķija|Grieķijā]] un tur gatavojās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajām spēlēm]]. Komisija izveidoja vispārēju konkursa plānu, ko tā publicēja 1895. gada maijā. Kubertēns saprata, ka Pikāra griba saistībā ar spēlēm nav saistāma ar olimpiskajām spēlēm un nolēma atsevišķi organizēt 1900. gada olimpiskās spēles. 1897. gada novembrī pēc izstādes vispārējās programmas publicēšanas viņš uzrakstīja vēstuli toreizējam Francijas tirdzniecības ministram, lai izteiktu savas bažas par sporta sacensību vietu Pasaules izstādē. Pikārs uz šo vēstuli atbildēja, ka izteiktās sūdzības nav pamatotas. Kubertēns uzskatīja, ka Pikāra projekts var izgāzties un tik milzīga sporta notikumu programma var būt haotisks un vulgārs gadatirgus. Pjērs de Kubertēns nolēma izveidot Olimpisko spēļu organizēšanas komiteju, kuras sastāvā ietilpa vairāki aristokrāti, pazīstamākais no viņiem bija [[La Rošefuko]]. Viņa nodoms bija izveidot spēles, kurās sacentīsies elite. Kubertēns saņēma arī atbalstu no ārvalstu sportistiem par spēļu organizēšanu un līdzdalību tajās. Kā pamatu 1900. gada spēlēm komiteja ņēma 1896. gada spēļu programmu un tām pievienoja [[bokss|boksu]], [[polo]] un [[loka šaušana|loka šaušanu]]. Pikārs šo programmu uzskatīja par "viduvēju un necienīgu". Novembrī Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība (USFSA), kuras ģenerālsekretārs bija Kubertēns, nolēma tomēr izlēma neatbalstīt La Rošefuko komiteju, kas "pārstāvēja demokrātisko un sportisko Franciju", kas bija nepilnīga. Pēc šī Kubertēns nolēma, ka vēlas būt Pasaules izstādes rīcībā, lai dotu ieguldījumu to sporta sacensību organizēšanai. 1899. gada janvārī Francijas Republikas oficiālajā vēstnesī tika izsludinātas starptautiskas fiziskās un sporta sacensības ar apmēram trīsdesmit sporta veidiem, kuri galvenokārt tiktu aizvadīti [[Vensēnas mežs|Vensēnas meža]] teritorijā. Vieglatlētikas sacensību organizēšana tika uzticēta Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienībai. Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par galveno delegātu Pasaules izstādes sporta sacensībām 1899. gada februārī. Kubertēns mēģināja sadarboties ar viņu, lai organizētu olimpiskās spēles, bet Pikārs to visu dēvēja par "anahronismu" un stingri pret šo visu iebilda.<ref name="Googlebooks">[https://books.google.com/books?id=Y11yO-0bNU4C&pg=PA172&dq=Alfred%20Picard%20absurde%20sport#v=onepage Cropper, Corry: ''Playing at monarchy: sport as a metaphor in nineteenth-century France''] Accessed through [[Google Books]], Retrieved 1 March 2010</ref> Ņemot vērā šīs grūtības un komitejas biedru viedokļu atšķirības, tā paziņoja par atkāpšanos. 1899. gada janvārī Kubertēns bija spiests pieņemt Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības ierosināto kompromisu, ka Izstādes sacensības notiks 1900. gada olimpisko spēļu vietā un tās tiks uzskatītas par ekvivalentām olimpiskajām spēlēm. Viņam nācās piekrist, ka šīs spēles tiks uzskatītas par "olimpiskajām spēlēm", kaut oficiālajos reklāmas materiālos tas netiek minēts, kā arī, ka spēlēs varēs startēt gan profesionāļi, gan sievietes, pret ko viņš bija ļoti iebildis. == Spēļu organizācija == === Organizācijas komiteja === Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents [[Daniels Merilons]] tika iecelts par sporta sacensību galveno delegātu. Viņam bija arī pieci vietnieki. Sporta sacensības organizēja apmēram trīsdesmit locekļu augstāka komisija, kuru vadīja [[Oktāvs Greārs]], un divpadsmit komitejas, kurās kopumā bija apmēram 700 locekļu, un kuru pienākums bija izveidot pasākumu programmu. Par žūrijas locekļiem tika iecelti apmēram 530 cilvēki, tostarp 130 ārzemnieki. Sporta veidu organizēšanu deleģēja attiecīgo sporta veidu federācijām. [[Pjērs de Kubertēns]] bija viens no “Vieglatlētikas spēļu” (''Jeux athlétiques'') nodaļas viceprezidentiem. Sporta sacensību mērķis bija dot nozīmīgu stimulu un uzlabot valsts iedzīvotāju fizisko un morālo izturību, ar starptautiskām sacensībām parādot fizisko aktivitāšu nozīmi un noderīgumu kā arī piešķirot tām pašu publicitāti, kā arī veicināt jaunatnes fizisko attīstību. Alfrēds Pikārs papildus sporta izglītībai un popularizēšanai Izstādes laikā vēlējās piešķirt sporta sacensībām zinātnisku raksturu. Tāpēc viņš lūdza izveidot Higiēnas un fizioloģijas komiteju ar aptuveni piecpadsmit pētniekiem. Komitejas vadību viņš uzticēja ārstam [[Etjēns Žils Marē|Etjēnam Žilam Marē]]. Izveidojot spēļu vispārējo programmas XIII sadaļu, šīs komitejas mērķis jo īpaši bija novērtēt dažādu sporta veidu ietekmi uz ķermeni un novērot un atklāt labākos paņēmienus augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai. === Spēļu ekonomiskais aspekts === Komiteja sporta sacensību organizēšanai kopā atvēlēja 1 780 620 [[Francijas franks|frankus]]. No šīs summas 1 045 300 franku veidoja Vispasaules izstādes dotācijas. Ienākumi no ieejas biļetēm uz izstādi bija daudz zemāki nekā prognozēts — 59 059 franki. Taču pasākuma kopējās izmaksas varētu būt 2,2 miljoni franku, jo Parīzes pilsēta par 150 000 franku sakārtoja [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kā arī sedza organizēšanas komitejas izmaksas. Sporta sacensību organizēšanai komitejām tika piešķirts 1 045 300 franku, kas veidoja apmēram 1% no kopējās Pasaules izstādes budžeta. === Plakāti === [[Attēls:Paris 1900 olympic poster.jpg|150px|thumb|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošanas]] sacensību plakāts]] Kopējs plakāts visu pasaules izstādes sporta sacensību reklamēšanai nebija paredzēts, bet tika veidoti atsevišķi plakāti dažādiem sporta veidiem. Tomēr tie neatsaucās uz olimpiskajām spēlēm, par kurām sabiedrība 1900. gadā gandrīz nemaz nezināja. [[Žans de Paleologs|Žana de Paleologa]] izstrādātais plakāts [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s sacensībām tika lietots kā oficiālais plakāts 1900. gada spēlēm. Plakātā bija attēlota sieviete—paukotāja, kaut arī paukošanas sacensībās neviena sieviete nestartēja. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citu sporta veidu plakāti, piemēram, [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]], [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]]. Termins "olimpiskais" nevienā no oficiālajiem dokumentiem tā arī neparādījās. == Spēļu programma == Sporta sacensības bija sadalītas visas Pasaules izstādes norises periodā no 14. maija līdz 28. oktobrim. Atšķirībā no mūsdienu olimpiskajām spēlēm šajās spēlēs netika organizētas atklāšanas un noslēguma ceremonijas. Šādu programmu, kas aprakstīta kā "pilnīga un ļoti interesanta", Augstākā fizisko vingrinājumu un sporta komiteja pieņēma savā sanāksmē 1900. gada 10. martā:<ref>[https://library.olympic.org/Default/doc/SYRACUSE/23618/concours-internationaux-d-exercices-physiques-et-de-sports-rapports-ministere-du-commerce-de-l-indus?_lg=en-GB Concours internationaux d'exercices physiques et de sports : rapports] Ministère du commerce de l'industrie des postes et des télégraphes ; publ. sous la dir. de D. Mérillon</ref> * I sadaļa — vieglatlētikas spēles: skriešanas un vieglatlētikas sacensības, regbijs, futbols, hokejs, krikets, teniss, krokets, bulē, beisbols, lakross, ''longue paume'', ''balle au tamis'', ''courte paume'', golfs un Basku pelota; * II sadaļa — vingrošana: Francijas vingrošanas biedrību savienības XXVI federālā diena, Sēnas vingrošanas biedrību asociācijas sacensību svētki, starptautiskais vingrošanas čempionāts; * III sadaļa — paukošana: florete, špaga un zobena sacensības; * IV sadaļa — šaušana: šaušana mērķī, šaušana ar pistoli, šaušana pa baložiem, loka šaušana un lielgabala šaušana; * V sadaļa — zirgu sports: jāšanas sacensības un zirgu polo; * VI sadaļa — velosports: riteņbraukšanas sacensības; * VII sadaļa — automobilisms: tūrisma sacensības, motociklu sacensības, ātrumsacīkstes, sacensības par vietu un piegādes automašīnām, vieglā svara autosacensības un smagsvara autosacensības; * VIII sadaļa — ūdens sporta veidi: airēšanas regates, burāšanas jahtu sacensības, mehāniskās motorlaivu sacensības, peldēšanas sacensības un makšķerēšanas sacensības; * IX sadaļa — glābšana: ugunsdzēsības sacensības, ūdens glābšanas sacensības, pirmās palīdzības sacensības civiliedzīvotāju un militāru zaudējumu gadījumos; * X sadaļa — gaisa sports: balonu sacensības (divdesmit četras dažāda veida sacensības: ilgums, augstums, distance) un baložu sacīkstes; * XI sadaļa — militārās mācības; * XII sadaļa — skolu sacensības: skolu vieglatlētikas spēles, skolu airēšana, vingrošana skolās, Parīzes pilsētas pašvaldību skolu ballīte, starpreģionu sacensības starp skolām, augstskolu šaušanas čempionāts, vidusskolu un koledžu šaušanas čempionāts, pamatskolu šaušanas čempionāts. No I sadaļas tika izslēgtas vairākas piedāvātās sacensības: [[slidošana]], [[svarcelšana]], [[soļošana]], [[bokss]], nūju cīņas, [[cīņas sports]], saistībā ar šo sporta veidu teatralitāti, bīstamību un neraksturīgajām vieglatlētikas sacensības īpašībām. Dalībnieku trūkuma dēļ netika organizētas [[beisbols|beisbola]], [[hokejs|hokeja]], [[lakross|lakrosa]] ''balle au tamis'' un ''courte paume'' sacensības. == Sporta veidi un disciplīnas == {{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}} [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nav oficiāli izlēmusi, kuras no 1900. gada olimpisko spēļu disciplīnām uzskatīt par "olimpiskajām" un kuras ne.<ref name="KLWT">{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|page=147|year=1995|isbn=3-928562-20-7}}</ref> Faktiski Pjērs de Kubertēns visu savu apņēmību bija nodevis organizatoriem.<ref>The [https://www.olympic.org/paris-1900 IOC site for the 1900 Olympic Games] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900 |date=2017-10-10 }} sets the number at 95 events, while at one time the [http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true IOC database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true |date=2014-02-24 }}.</ref> Salīdzinot ar iepriekšējām [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles#Sporta veidi un disciplīnas|olimpiskajām spēlēm 1896. gadā]], no olimpisko spēļu programmas tika izņemta [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] un [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]]. Savukārt 1900. gada olimpisko spēļu programmai tika pievienoti 13 jauni sporta veidi: [[airēšana olimpiskajās spēlēs|airēšana]], [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]], [[burāšana olimpiskajās spēlēs|burāšana]], [[futbols olimpiskajās spēlēs|futbols]], [[golfs olimpiskajās spēlēs|golfs]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]], [[jāšana olimpiskajās spēlēs|jāšana]], [[loka šaušana olimpiskajās spēlēs|loka šaušana]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]], [[ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. No šiem sporta veidiem trīs — basku pelota, krikets un krokets — olimpisko spēļu programmā bija iekļauti vienīgo reizi. Airēšana un ūdenspolo ir vienīgie "jaunie" sporta veidi, kas ir bijuši olimpisko spēļu programmā visās turpmākajās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām. Savukārt golfs un regbijs parādījās arī kādās no nākamajām olimpiskajām spēlēm (pēdējoreiz golfs bija [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpisko spēļu]] programmā, bet regbijs — [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada olimpisko spēļu]] programmā), bet no [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] šie abi divi sporta veidi olimpisko spēļu programmā tika atjaunoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.espn.go.com/oly/news/story?id=3366295 |title=Golf among seven sports seeking inclusion in 2016 Games |publisher=[[ESPN]] |accessdate=20 August 2008|date=25 April 2008}}</ref> Peldēšana un ūdenspolo olimpiskajā kontekstā tika uzskatītas par divām disciplīnām vienā ūdenssporta veidā. Starp visiem sporta veidiem tikai kroketā nebija starptautisku sacensību, jo sacentās tikai [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportisti. Šajās olimpiskajās spēlēs tika ieviestas arī disciplīnas, kurās varēja startēt tikai sievietes. Šādas bija [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu turnīrs tenisā]]. Atsevišķos sporta veidos (burāšanā, jāšanā u.c.) sievietes un vīrieši sacenstās vienkopus. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā mājaslapā norādījusi 95/96 disciplīnas, par kurām pasniegtas olimpiskās medaļas. Atsevišķās airēšanas un burāšanas disciplīnās pastāvēja divi braucieni, par katru no tiem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.<ref name="cite">{{Tīmekļa atsauce|title= Paris 1900|publisher= International Olympic Committee|archivedate= 2017-10-10|url= https://www.olympic.org/paris-1900|accessdate= 2017-10-02|archiveurl= https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900}}</ref> SOK ir ņēmusi vērā olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par notikumiem, kurus vajadzētu uzskatīt par “olimpiskajiem”, balstoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem.<ref name="Mallon">{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ&pg=PA25 | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc. | location = Jefferson, North Carolina |pages=25–28 | isbn = 978-0-7864-4064-1}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008}}</ref> {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center" |- ! Sporta veids !! Vīriešu <br /> disciplīnas !! Sieviešu <br /> disciplīnas !! Jauktās <br /> disciplīnas !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4''' |- | align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 8 || '''8'''<ref>Atsevišķās disciplīnās bija divi braucieni, līdz ar to tika pasniegti medaļu komplekti par katru no braucieniem</ref> |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 3 || '''3''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || — || — || '''8''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 23 || — || — || '''23''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |} === Sporta veidu un notikumu statuss === 1900. gada olimpiskās spēles nekontrolēja īpaša olimpiskā organizēšanas komiteja, bet tās notika kā papildinājums [[1900. gada Pasaules izstāde]]i. Spēlēs notika daudz pasākumu, kuri neatbilst mūsdienu noteiktajiem "olimpiskajiem" standartiem. Lēmumus par to, kuri olimpiskie notikumi tiek uzskatāmi par “oficiāliem” un kuriem ir “neoficiāls” vai “demonstrācijas” statuss, parasti atstāj olimpisko spēļu organizēšanas komitejas un/vai [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņā. Tā kā nav vispārēju iestāžu, kas varētu oficiāli atšķirt šāda veida atšķirības, spēļu laikā netika pieņemts lēmums par jebkura notikuma oficiālo statusu. Pastāv 1912. gada dokuments, kurā uzskaitīti 1900. gada spēļu rezultāti, taču olimpiskie vēsturnieki apšauba šī darba ticamību un autentiskumu. Šis dokuments veidoja SOK datubāzē esošo Parīzes spēļu rezultātu oriģinālo bāzi.<ref name=status>"Olympic or not?" — article by Herman de Wael — Journal of Olympic History — January 2003</ref> Tomēr SOK nekad nav izlēmusi, kuri notikumi bija "olimpiski" un kuri ne.<ref name="KLWT"/> Visi notikumi, kas atbilst visiem četriem šiem retrospektīvās atlases kritērijiem — tikai amatieriem, starptautiska dalība, atvērti visiem sportistiem un norise bez traucējumiem — tagad tiek uzskatīti par olimpiskajiem notikumiem, izņemot tos, kas saistīti ar vienu sporta veidu — gaisa balonu lidošanu. Krokets, ūdens motosports un bulē atbilst trim kritērijiem (visos šajos startēja tikai Francijas sportisti). No šiem tikai kroketam ir piešķirts olimpiskais statuss.<ref name="Mallon"/> Tāpat kā visi olimpiskie notikumi, kurus plaši uzskatīja par oficiāliem, [[1900. gada Pasaules izstāde]]s laikā notika arī citi sporta pasākumi.<ref name="KLWT"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |title=Demonstration and unofficial sports |publisher=GBRathletics |accessdate=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150219030419/http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |archive-date=February 19, 2015}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Soltis |first=Greg |url=http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |title=Olympic Events Through History |publisher=LiveScience |date=July 27, 2012 |access-date=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222203733/http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |archive-date=February 22, 2014}}</ref> {{colbegin|3}} * [[Autosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Autosports]] * [[Baložu sacīkstes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Baložu sacīkstes]] * [[Bulē 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bulē]] * [[Dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dzīvības glābšana]] * [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gaisa balonu lidošana]] * [[Lielgabalu šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielgabalu šaušana]] * ''[[Longue paume 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Longue paume]]'' * [[Makšķerēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Makšķerēšana]] * [[Motociklu braukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Motociklu braukšana]] * [[Pūķu lidināšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pūķu lidināšana]] * [[Uguns dzēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Uguns dzēšana]] * [[Ūdens motosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdens motosports]] {{colend}} Papildus šiem sporta veidiem tika organizēti arī 71 mācību un 92 militārie pasākumi. == Kalendārs == Olimpiskās spēles notika no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās nebija oficiālās atklāšanas un noslēguma ceremonijas.<ref name="cite"/> {{colbegin|3}} * 14. maijs — 27. jūnijs: {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} * 20. — 27. maijs: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Sēna) * 28. maijs — 2. jūnijs: {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} * 29. maijs: {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} * 14. jūnijs: {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} * 28. jūnijs — 11. jūlijs: {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} * 6. — 11. jūlijs: {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} * 14. — 22. jūlijs: {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} * 15. jūlijs — 4. augusts: {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} * 15. jūlijs — 14. augusts: {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} * 16. jūlijs: {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} * 29. — 30. jūlijs: {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} * 1. — 6. augusts: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Havra) * 11. — 12. augusts: {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} * 11. — 19. augusts: {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} * 14. un 28. augsts: {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} * 19. — 20. augusts: {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} * 25. — 26. augusts: {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} * 11. — 15. septembris: {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} * 20. — 23 septembris: {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} * 2. — 3. oktobris: {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} {{colend}} == Norises vietas == [[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|200px|thumb|[[Vensēnas velodroms]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu]] {{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}} 1900. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas 14 dažādās vietās, no kurām lielākā daļa atradās Parīzē vai tās tuvumā. Taču bija arī sporta veidi, kas tika aizvadīti citviet Francijā. Lai arī šajās olimpiskajās spēlēs netika rīkota oficiāla atklāšanas vai noslēguma ceremonija, par šo olimpisko spēļu galveno norises vietu uzskata [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi. ; Parīze vai tās tiešā tuvumā {| class="wikitable" |- ! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas |- | [[Breteja laukums]] || {{osv|Jāšana|1900|vasaras}} |- | [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} |- | [[Buloņas mežs]] || {{osv|Krokets|1900|vasaras}}, {{osv|Polo|1900|vasaras}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras}} |- | [[Kruakatelāns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras}} |- | [[Neijī pie Sēnas]] || {{osv|Basku pelota|1900|vasaras}} |- | [[Puto sala]] || {{osv|Teniss|1900|vasaras}} |- | [[Sēna]] (Kurbevuē―Aņēras tilti) || {{osv|Airēšana|1900|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1900|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras}} |- | [[Tilerī dārzs]] || {{osv|Paukošana|1900|vasaras}} |- | [[Vensēnas mežs]] || {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras}} |- | [[Vensēnas velodroms]] || {{osv|Futbols|1900|vasaras}}, {{osv|Regbijs|1900|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras}} un {{osv|Vingrošana|1900|vasaras}} |} ; Ārpus Parīzes {| class="wikitable" |- ! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas |- | [[Havra]] ([[Lamanšs]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}} |- | [[Kompjeņa]] (Kompjeņas klubs) || {{osv|Golfs|1900|vasaras}} |- | [[Mēlanenivelīna]] ([[Sēna]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}} |- | [[Satori (Versaļa)|Satori]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == === Valstis === Saskaņā ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja 26 valstu pārstāvji.<ref name=athletes_number/>{{ref label|A|P1|a}}<ref name="Mallon"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008|quote=For the first Olympic Games (until Antwerp in 1920), it is difficult to give the exact number of medals awarded to some countries, due to the fact that teams were composed of athletes from different countries.}}</ref> Mūsdienu pētījumi rāda, ka spēlēs piedalījās sportisti no 28 valstīm. Lielākā daļa no šīm valstīm olimpiskajās spēlēs bija [[Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs|pārstāvētas pirmo reizi]]. Atsevišķos sporta veidos (lielākoties komandu) startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Šajā komandā kopā piedalījās dažādu valstu pārstāvji. Daļa no viņiem startēja arī individuāli, pārstāvot savu valsti. ''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' {{colbegin|3}} * {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|73}} * {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|16}} * {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|>65}} * {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras|7}} * {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|14}} * {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|>767}} * {{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|IRI|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|>25}} * {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|98}} * {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|31}} * {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|7}} * {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|ROU|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|19}} * {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras|18}} * {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|76}} * {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras|10}} * ''{{ValstsOS|MIX|1900. gada vasaras|19}}'' {{colend}} Līdz 2024. gadam SOK izdalīja [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Luksemburgu]] un [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādu]] kā pārstāvētās valstis, taču pašlaik tās vairs netiek atsevišķi izdalītas. Atsevišķos avotos tiek minēts, ka šajās spēlēs piedalījušies arī sportisti no [[Brazīlija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Kolumbija]]s, taču to SOK neapstiprina. Var uzskatīt, ka 1900. gada spēlēs kaut kādā veidā startēja arī citas mūsdienu valstis. Startēja sportisti no mūsdienu [[Alžīrija]]s, [[Horvātija]]s, [[Īrija]]s, [[Polija]]s un [[Slovākija]]s, taču neviena no šīm valstīm tajā laikā nebija neatkarīga. Alžīrija bija Francijas sastāvdaļa un tās četri vingrotāji pārstāvēja Franciju. Tagadējā Īrija bija Lielbritānijas daļa, un tās sportisti startēja burāšanā, polo, tenisā un vieglatlētikā. Horvātijas paukotājs pārstāvēja Austriju, poļu paukotājs Krievijas Impēriju un slovāku pāris sacentās, pārstāvot Ungāriju.<ref name="Mallon"/> === Sportisti === Pasaules izstādes sporta sacensībās kopā bija iesaistīts 58 731 dalībnieks. Tomēr, uzskaitot notikumus, kurus olimpiskais vēsturnieks [[Bills Malons]] uzskata par olimpiskajiem, savā grāmatā "1900. gada olimpiskās spēles" viņš uzskaita 1226 dalībniekus no aptuveni 1589 dalībniekiem (ieskaitot 23 sievietes). Viņš atzīmē, ka no šiem 1226 dalībniekiem 743 ir Francijas pārstāvji. Pēc [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] datiem, 1900. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās 997 sportisti (ieskaitot 23 sievietes).<ref name="cite"/> Lai gan Pjērs de Kubertēns bija pret sieviešu dalību olimpiskajās spēlēs, tās tomēr piedalījās. Ir zināms, ka sievietes startēja burāšanā, golfā, jāšanā, kroketā un tenisā. Salīdzinot ar iepriekšējām, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēm]], kad startēja 240 sportisti, šajās spēlēs piedalījās četras reizes vairāk sportistu. Saskaņā ar [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpiskā kongresa]] laikā pieņemtajiem lēmumiem, olimpisko spēļu dalībnieki, izņemot paukotājus, bija amatieri. {| class="wikitable sortable" style="margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center" |- ! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās <br/> valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu <br/> sastāvu uzskaitījums |- ! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || 108 || 108 || — || ''[[Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 2 || — || ''[[Basku pelotas spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || >95 || >94 || 1 || ''[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 35 || 35 || — || ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 5 || 22 || 12 || 10 || ''[[Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 58 || 56 || 2 || ''[[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 24 || 24 || — || ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 10 || 7 || 3 || ''[[Kroketa spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 153 || 153 || — || ''[[Loka šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 19 || 260 || 260 || — || ''[[Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 11 || 76 || 76 || — || ''[[Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 20 || 20 || — || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 46 || 46 || — || ''[[Regbisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || 72 || 72 || — || ''[[Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 72 || 72 || — || ''[[Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 26 || 19 || 7 || ''[[Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 53 || 53 || — || ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 15 || 118 || 118 || — || ''[[Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 135 || 135 || — || ''[[Vingrotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 12 || 12 || — || ''[[Virves vilcēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |} == Medaļas == [[Attēls:Losanna, museo olimpico, medaglie di 1900 parigi.JPG|thumb|150px|right|Medaļas no 1900. gada Pasaules izstādes sporta sacensībām. Šobrīd atrodas Olimpiskā muzeja kolekcijā.]] 1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas; tā vietā lielākajai daļai uzvarētāju tika pasniegti kausi vai trofejas. Dažos gadījumos par pirmo vietu tika pasniegta [[sudraba medaļa]], bet par otro — [[bronzas medaļa]]. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri attiecīgi ieņēma 1., 2. un 3. vietu.<ref name="Mallon"/> Olimpiskajām spēlēm pirms 1908. gada nav vispārpieņemtas dalībvalstu definīcijas, un medaļu tabulas var atšķirties atkarībā no izvēlētās definīcijas. Atsevišķās disciplīnās un sporta veidos startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kuru veidoja vairāku valstu sportisti. Jauktās komandas iegūtās medaļas tiek izdalītas atsevišķi. Olimpisko medaļu aversā ir attēlota spārnota dieviete, kas abās paceltās rokās tur lauru zarus. Fonā zem dievietes redzams skats uz [[Parīze]]s pilsētu un Pasaules izstādes pieminekļiem. Savukārt reversā ir attēlots uz pjedestāla stāvošs sportists, kurš paceltā labajā rokā tur [[laurs|lauru zaru]]. Fonā ir redzams stadions un [[Atēnas|Atēnu]] [[Akropole]]. Medaļas autors ir [[Frederiks Vernons]].<ref>[https://www.olympic.org/paris-1900-medals Paris 1900 Medals] ''olympic.org'' Starptautiskā Olimpiskā komiteja</ref> === Medaļu sadalījums pa valstīm === {{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}} No visām 24 pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas ieguva 18 valstis, no tām 9 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas. {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Vieta !! Valsts | style="background:gold; width:5em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:5em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:5em; font-weight:bold;"|Bronza ! style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- style="border: 3px solid red" | 1 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}|| '''31''' || '''41''' || '''40''' || '''112''' |- | 2 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 20 || 13 || 15 || '''48''' |- | 3 ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 20 || 8 || 9 || '''37''' |- | 4 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|6 || bgcolor=E0E0E0|6 || bgcolor=E6CCB2|6 || '''18''' |- | 5 ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 6 || 3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''10''' |- | 6 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || '''9''' |- | 7 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''5''' |- | 8 ||align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 1 || 3 || 2 || '''6''' |- |rowspan=2| 9/10 ||align=left| ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''<ref>Veidoja sportistu grupas/komandas, kuras sastāvēja no vairākām pārstāvētajām valstīm.</ref> || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || 3 || '''6''' |- |align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''6''' |- | 11—21 || align=left| Pārējās 11 valstis || 3 || 11 || 13 || '''27''' |- class="sortbottom" !colspan=2| Kopā (18 valstis un 1 jauktā komanda): || 96 || 94 || 94 || 286 |} === Medaļām bagātākie sportisti === {{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}} ''Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 4 olimpiskās zelta medaļas.'' {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Sporta veids !! Valsts | width="95" style="background:gold; width:5em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:5em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:5em; font-weight:bold;"|Bronza ! style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | |} == Skatīt arī == {{Commons category|1900 Summer Olympics|1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} * Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā: ** '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Parīze]]; ** [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]]; ** ''[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]'' — [[Parīze]]. * Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā: ** [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Šamonī]]; ** [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Grenoble]]; ** [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Albērvila]]; == Piezīmes == * {{note label|A|A|a}} Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) datubāzē par 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm bija uzskaitītas 85 "olimpiskās disciplīnas", kā arī tajās piedalījušās 24 valstis ar 997 sportistiem (975 vīriešiem un 22 sievietes).<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true |title=Archived copy |access-date=18 February 2014 |archive-date=24 February 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true }}</ref> Olimpisko spēļu vēsturnieks [[Bills Malons]], kurš pētījis šīs olimpiskās spēles, norāda, ka tomēr varētu būt 95 disciplīnas, kas atbilst visiem četriem retrospektīvajiem atlases kritērijiem (tikai amatieri, starptautiska dalība, atvērts visiem dalībniekiem un bez invaliditātes), un būtu jāuzskata par "olimpiskajām disciplīnām".<ref name="Mallon"/> 2021. gada jūlijā SOK atjaunoja savu tiešsaistes datubāzi ar pilnīgāku informāciju, iekļaujot tajā olimpisko vēsturnieku vietnes ''Olympedia.org'' datus, tādējādi akceptējot Malona ieteikumus (pamatojoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem) par 1900. gada olimpisko spēļu notikumiem. SOK datubāzē tika pievienoti 11 disciplīnu rezultāti, kā arī viena no [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas]] disciplīnām — [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]] — tika izņemta no "olimpisko disciplīnu" saraksta un rezultātiem. Pieņemot Malona ieteikumus, olimpisko disciplīnu skaits palielinājās līdz 95 disciplīnām, kā arī tika palielināts startējošo valstu skaits līdz 26 valstīm un startējošo sportistu skaits līdz 1226 sportistiem.<ref name=IOC1900/> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.olympic.org/Paris-1900 Parīze 1900] (''Olympic.org, Starptautiskā Olimpiskā komiteja'') {{en ikona}} {{fr ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080528012428/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf Oficiālais pārskats] {{fr ikona}} {{kastes sākums}} {{s-bef|before= {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] <br /> I Olimpiskās spēles}} {{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] <br /> ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' <br /> {{flaga|Francija}} Parīze 1900 <br /> II Olimpiskās spēles}} {{s-aft|after= {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] <br /> III Olimpiskās spēles}} {{kastes beigas}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Olimpiskās spēles}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles| ]] [[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Olimpiskās spēles Francijā]] [[Kategorija:1900. gads]] 0c2gy7b7v0fuvejayaivdjrvj5jk6ce 4509540 4509539 2026-08-18T19:28:37Z Kleivas 2704 /* Medaļām bagātākie sportisti */ 4509540 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu infokaste|1900|Vasara | Logo = JOParis 1900.jpg | Izmērs = 200 | Nosaukums = | Apraksts = | Dalībvalstis = 26{{ref label|A|P1|a}} | Sportisti = 1226{{ref label|A|P1|a}} | Notikumi = 95 (20 sporta veidos) | Atklāšanas ceremonija = 14. maijs | Noslēguma ceremonija = 28. oktobris | Oficiāli atklāja = | Stadions = [[Vensēnas velodroms]] | Sportistu zvērests = | Tiesnešu zvērests = | Olimpiskā lāpa = | Iepriekšējās = '''[[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]''' | Nākamās = '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]''' }} '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' ({{val|fr|Les Jeux olympiques d'été de 1900}}), zināmas arī kā '''II Olimpiskās spēles''' vai '''Parīze 1900''', bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Tās bija otrās atjaunotās [[vasaras olimpiskās spēles]]. Olimpiskās spēles tika rīkotas [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ietvaros. Lēmums organizēt 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē tika pieņemts 1. olimpiskajā kongresā, kas notika 1894. gadā. Olimpiskajās spēlēs 20 oficiālajos [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]<ref name=IOC1900>{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Summer Olympics|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900|publisher=International Olympic Committee|access-date=31 January 2022}}</ref><ref name="athletes_number">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|title=The Olympic Summer Games Factsheet|publisher=International Olympic Committee|accessdate=5 August 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20150906110401/http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|archive-date=6 September 2015}}</ref> kopā startēja 1226 sportisti no 26 valstīm.{{ref label|A|P1|a}} Šis skaitlis balstās uz noteiktiem pieņēmumiem par to, kuri notikumi bija un nebija "olimpiskie". Taču, ņemot vērā arī neolimpiskos sporta veidus, dalībnieku skaits šajās olimpiskajās spēlēs bija 58 731. Daudzi sportisti, tostarp daži, kas uzvarēja disciplīnās, nemaz nezināja, ka ir startējuši [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās sievietes un [[Helēna de Purtalē]] kļuva par pirmo sieviešu olimpisko čempioni, viņa startēja [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas]] sacensībās.<ref name=ParisDigest>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |title=Paris facts |author= |year=2018 |publisher=Paris Digest |accessdate=2018-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180908202418/https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |archive-date=2018-09-08 }}</ref> Lēmums rīkot sacensības svētdienās izraisīja protestu no daudziem amerikāņu sportistiem, kuri devās uz sacensībām kā savu koledžu pārstāvji. Lielākā daļa uzvarētāju 1900. gada olimpiskajās spēlēs nesaņēma medaļas, bet viņiem tika pasniegti kausi vai trofejas. Piemēram, profesionāļu sacensībās [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]] ar [[Rapieris|rapieri]], kur uzvarēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Aijā]], uzvarētājs saņēma 3000 [[Francijas franks|franku]] lielu naudas balvu. Atsevišķi no sporta veidiem šajās olimpiskajās spēlēs tika aizvadīti vienīgo reizi un turpmāk neparādījās "oficiālajā" olimpisko spēļu programmā. Šādi sporta veidi bija [[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]] (1924., 1968. un 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sporta veids bija iekļauts kā demonstrāciju sporta veids), [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]] un [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]]. Šīs bija arī vienīgās olimpiskās spēles, kurās [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas disciplīnās]] kā mērķi tika izmantoti dzīvi dzīvnieki ([[baloži]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Carmichael |first=Emma |url=http://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |title=Gawker's Guide to the Olympic Sports You're Pretty Sure Don't Exist: Shooting |publisher=Gawker |date=July 27, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506163708/https://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |archivedate=May 6, 2013 }}</ref> == Gatavošanās process == [[Attēls:Baron Pierre de Coubertin.jpg|150px|thumb|[[Pjērs de Kubertēns]], viens no mūsdienu olimpisko spēļu atjaunotājiem]] [[Attēls:Exposition universelle de 1900 - portraits des commissaires généraux-Alfred Picard.jpg|150px|thumb|[[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerālsekretārs — [[Alfrēds Pikārs]]]] === Spēļu atjaunošana === Pēc [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kubertēna]] ierosinājuma Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība no 1894. gada 16. līdz 24. jūnijam Parīzē [[Sorbona]]s lielajā amfiteātrī organizēja [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpisko kongresu]]. Kongresa galvenie mērķi bija amatierisma principu izpēte un [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atjaunošana. Kubertēns prognozēja, ka pirmās modernās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā vienlaikus ar Pasaules izstādi, taču delegāti iebilda, ka seši gadi būs pārāk ilgs gaidīšanas laiks. Pēc [[Grieķija]]s pārstāvja [[Dimitrijs Vikels|Dimitrija Vikela]] priekšlikuma 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]] tika organizētas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās olimpiskās spēles]]. Kongresā tika nolemts, ka otrās olimpiskās spēles pēc četriem gadiem, 1900. gadā, tiks organizētas [[Parīze|Parīzē]]. Brīdī, kad 1896. gadā noslēdzās pirmās olimpiskās spēles, Grieķija pieprasīja tiesības rīkot olimpiskās spēles savā valstī ik pēc četriem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja arī ASV un Lielbritānijas sportisti un rakstnieks [[Džordžs Stjuarts Robertsons]]. Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] lūdza [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]], kuru vadīja Pjērs de Kubertēns, atzīt Atēnas par olimpisko spēļu pastāvīgo rīkošanas vietu. Kubertēnam izdevās pārliecināt savus SOK kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Atklātā vēstulē karalim viņš pateicās [[grieķi]]em par enerģiju un entuziasmu, ar kuru viņi organizēja olimpiskās spēles Atēnās, bet apstiprināja, ka nākamās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā. Pēc tam grieķi uzskatīja, ka Pjērs de Kubertēns ir "zaglis, kurš mēģina atņemt Grieķijai kādu no tās vēsturiskajiem dārgakmeņiem". Tomēr karaliskā ģimene saprata, ka viņu projektu finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot. Sakāve karā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1897. gadā vēl vairāk samazināja iespēju Atēnām spēles atkal rīkot 1900. gadā. === Divi konkurējoši projekti === Daži [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešās republikas]] vadītāji uzskatīja, ka sakāve [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]] 1870. gadā ir saistīta ar jauno [[franči|franču]] slikto fizisko stāvokli un sagatavotību, un no 1882. gada fiziskā izglītība pamatskolā kļuva obligāta. [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerāldirektors [[Alfrēds Pikārs]] ierosināja izstādes ietvaros organizēt starptautiskas fizisko vingrinājumu sacensības. Viņš guva Francijas valdības atbalstu un 1893. gada novembrī sporta sacensības tika iekļautas izstādes programmā. 1894. gada janvārī [[Pjērs de Kubertēns]] tikās ar Alfrēdu Pikāru un paziņoja tam, ka jūnijā viņš ierosinās atjaunot [[olimpiskās spēles]] un pirmās spēles organizēt [[Parīze|Parīzē]]. Kubertēns ieteica izveidot izstādi, kas būtu veltīta sporta vēsturei. Viņš izveidoja komisiju starptautiskajām sacensībām, kura pirmo reizi kopā sanāca 1894. gada 3. novembrī. Šajā sanāksmē pats Kubertēns nepiedalījās, jo tajā laikā atradās [[Grieķija|Grieķijā]] un tur gatavojās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajām spēlēm]]. Komisija izveidoja vispārēju konkursa plānu, ko tā publicēja 1895. gada maijā. Kubertēns saprata, ka Pikāra griba saistībā ar spēlēm nav saistāma ar olimpiskajām spēlēm un nolēma atsevišķi organizēt 1900. gada olimpiskās spēles. 1897. gada novembrī pēc izstādes vispārējās programmas publicēšanas viņš uzrakstīja vēstuli toreizējam Francijas tirdzniecības ministram, lai izteiktu savas bažas par sporta sacensību vietu Pasaules izstādē. Pikārs uz šo vēstuli atbildēja, ka izteiktās sūdzības nav pamatotas. Kubertēns uzskatīja, ka Pikāra projekts var izgāzties un tik milzīga sporta notikumu programma var būt haotisks un vulgārs gadatirgus. Pjērs de Kubertēns nolēma izveidot Olimpisko spēļu organizēšanas komiteju, kuras sastāvā ietilpa vairāki aristokrāti, pazīstamākais no viņiem bija [[La Rošefuko]]. Viņa nodoms bija izveidot spēles, kurās sacentīsies elite. Kubertēns saņēma arī atbalstu no ārvalstu sportistiem par spēļu organizēšanu un līdzdalību tajās. Kā pamatu 1900. gada spēlēm komiteja ņēma 1896. gada spēļu programmu un tām pievienoja [[bokss|boksu]], [[polo]] un [[loka šaušana|loka šaušanu]]. Pikārs šo programmu uzskatīja par "viduvēju un necienīgu". Novembrī Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība (USFSA), kuras ģenerālsekretārs bija Kubertēns, nolēma tomēr izlēma neatbalstīt La Rošefuko komiteju, kas "pārstāvēja demokrātisko un sportisko Franciju", kas bija nepilnīga. Pēc šī Kubertēns nolēma, ka vēlas būt Pasaules izstādes rīcībā, lai dotu ieguldījumu to sporta sacensību organizēšanai. 1899. gada janvārī Francijas Republikas oficiālajā vēstnesī tika izsludinātas starptautiskas fiziskās un sporta sacensības ar apmēram trīsdesmit sporta veidiem, kuri galvenokārt tiktu aizvadīti [[Vensēnas mežs|Vensēnas meža]] teritorijā. Vieglatlētikas sacensību organizēšana tika uzticēta Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienībai. Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par galveno delegātu Pasaules izstādes sporta sacensībām 1899. gada februārī. Kubertēns mēģināja sadarboties ar viņu, lai organizētu olimpiskās spēles, bet Pikārs to visu dēvēja par "anahronismu" un stingri pret šo visu iebilda.<ref name="Googlebooks">[https://books.google.com/books?id=Y11yO-0bNU4C&pg=PA172&dq=Alfred%20Picard%20absurde%20sport#v=onepage Cropper, Corry: ''Playing at monarchy: sport as a metaphor in nineteenth-century France''] Accessed through [[Google Books]], Retrieved 1 March 2010</ref> Ņemot vērā šīs grūtības un komitejas biedru viedokļu atšķirības, tā paziņoja par atkāpšanos. 1899. gada janvārī Kubertēns bija spiests pieņemt Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības ierosināto kompromisu, ka Izstādes sacensības notiks 1900. gada olimpisko spēļu vietā un tās tiks uzskatītas par ekvivalentām olimpiskajām spēlēm. Viņam nācās piekrist, ka šīs spēles tiks uzskatītas par "olimpiskajām spēlēm", kaut oficiālajos reklāmas materiālos tas netiek minēts, kā arī, ka spēlēs varēs startēt gan profesionāļi, gan sievietes, pret ko viņš bija ļoti iebildis. == Spēļu organizācija == === Organizācijas komiteja === Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents [[Daniels Merilons]] tika iecelts par sporta sacensību galveno delegātu. Viņam bija arī pieci vietnieki. Sporta sacensības organizēja apmēram trīsdesmit locekļu augstāka komisija, kuru vadīja [[Oktāvs Greārs]], un divpadsmit komitejas, kurās kopumā bija apmēram 700 locekļu, un kuru pienākums bija izveidot pasākumu programmu. Par žūrijas locekļiem tika iecelti apmēram 530 cilvēki, tostarp 130 ārzemnieki. Sporta veidu organizēšanu deleģēja attiecīgo sporta veidu federācijām. [[Pjērs de Kubertēns]] bija viens no “Vieglatlētikas spēļu” (''Jeux athlétiques'') nodaļas viceprezidentiem. Sporta sacensību mērķis bija dot nozīmīgu stimulu un uzlabot valsts iedzīvotāju fizisko un morālo izturību, ar starptautiskām sacensībām parādot fizisko aktivitāšu nozīmi un noderīgumu kā arī piešķirot tām pašu publicitāti, kā arī veicināt jaunatnes fizisko attīstību. Alfrēds Pikārs papildus sporta izglītībai un popularizēšanai Izstādes laikā vēlējās piešķirt sporta sacensībām zinātnisku raksturu. Tāpēc viņš lūdza izveidot Higiēnas un fizioloģijas komiteju ar aptuveni piecpadsmit pētniekiem. Komitejas vadību viņš uzticēja ārstam [[Etjēns Žils Marē|Etjēnam Žilam Marē]]. Izveidojot spēļu vispārējo programmas XIII sadaļu, šīs komitejas mērķis jo īpaši bija novērtēt dažādu sporta veidu ietekmi uz ķermeni un novērot un atklāt labākos paņēmienus augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai. === Spēļu ekonomiskais aspekts === Komiteja sporta sacensību organizēšanai kopā atvēlēja 1 780 620 [[Francijas franks|frankus]]. No šīs summas 1 045 300 franku veidoja Vispasaules izstādes dotācijas. Ienākumi no ieejas biļetēm uz izstādi bija daudz zemāki nekā prognozēts — 59 059 franki. Taču pasākuma kopējās izmaksas varētu būt 2,2 miljoni franku, jo Parīzes pilsēta par 150 000 franku sakārtoja [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kā arī sedza organizēšanas komitejas izmaksas. Sporta sacensību organizēšanai komitejām tika piešķirts 1 045 300 franku, kas veidoja apmēram 1% no kopējās Pasaules izstādes budžeta. === Plakāti === [[Attēls:Paris 1900 olympic poster.jpg|150px|thumb|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošanas]] sacensību plakāts]] Kopējs plakāts visu pasaules izstādes sporta sacensību reklamēšanai nebija paredzēts, bet tika veidoti atsevišķi plakāti dažādiem sporta veidiem. Tomēr tie neatsaucās uz olimpiskajām spēlēm, par kurām sabiedrība 1900. gadā gandrīz nemaz nezināja. [[Žans de Paleologs|Žana de Paleologa]] izstrādātais plakāts [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s sacensībām tika lietots kā oficiālais plakāts 1900. gada spēlēm. Plakātā bija attēlota sieviete—paukotāja, kaut arī paukošanas sacensībās neviena sieviete nestartēja. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citu sporta veidu plakāti, piemēram, [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]], [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]]. Termins "olimpiskais" nevienā no oficiālajiem dokumentiem tā arī neparādījās. == Spēļu programma == Sporta sacensības bija sadalītas visas Pasaules izstādes norises periodā no 14. maija līdz 28. oktobrim. Atšķirībā no mūsdienu olimpiskajām spēlēm šajās spēlēs netika organizētas atklāšanas un noslēguma ceremonijas. Šādu programmu, kas aprakstīta kā "pilnīga un ļoti interesanta", Augstākā fizisko vingrinājumu un sporta komiteja pieņēma savā sanāksmē 1900. gada 10. martā:<ref>[https://library.olympic.org/Default/doc/SYRACUSE/23618/concours-internationaux-d-exercices-physiques-et-de-sports-rapports-ministere-du-commerce-de-l-indus?_lg=en-GB Concours internationaux d'exercices physiques et de sports : rapports] Ministère du commerce de l'industrie des postes et des télégraphes ; publ. sous la dir. de D. Mérillon</ref> * I sadaļa — vieglatlētikas spēles: skriešanas un vieglatlētikas sacensības, regbijs, futbols, hokejs, krikets, teniss, krokets, bulē, beisbols, lakross, ''longue paume'', ''balle au tamis'', ''courte paume'', golfs un Basku pelota; * II sadaļa — vingrošana: Francijas vingrošanas biedrību savienības XXVI federālā diena, Sēnas vingrošanas biedrību asociācijas sacensību svētki, starptautiskais vingrošanas čempionāts; * III sadaļa — paukošana: florete, špaga un zobena sacensības; * IV sadaļa — šaušana: šaušana mērķī, šaušana ar pistoli, šaušana pa baložiem, loka šaušana un lielgabala šaušana; * V sadaļa — zirgu sports: jāšanas sacensības un zirgu polo; * VI sadaļa — velosports: riteņbraukšanas sacensības; * VII sadaļa — automobilisms: tūrisma sacensības, motociklu sacensības, ātrumsacīkstes, sacensības par vietu un piegādes automašīnām, vieglā svara autosacensības un smagsvara autosacensības; * VIII sadaļa — ūdens sporta veidi: airēšanas regates, burāšanas jahtu sacensības, mehāniskās motorlaivu sacensības, peldēšanas sacensības un makšķerēšanas sacensības; * IX sadaļa — glābšana: ugunsdzēsības sacensības, ūdens glābšanas sacensības, pirmās palīdzības sacensības civiliedzīvotāju un militāru zaudējumu gadījumos; * X sadaļa — gaisa sports: balonu sacensības (divdesmit četras dažāda veida sacensības: ilgums, augstums, distance) un baložu sacīkstes; * XI sadaļa — militārās mācības; * XII sadaļa — skolu sacensības: skolu vieglatlētikas spēles, skolu airēšana, vingrošana skolās, Parīzes pilsētas pašvaldību skolu ballīte, starpreģionu sacensības starp skolām, augstskolu šaušanas čempionāts, vidusskolu un koledžu šaušanas čempionāts, pamatskolu šaušanas čempionāts. No I sadaļas tika izslēgtas vairākas piedāvātās sacensības: [[slidošana]], [[svarcelšana]], [[soļošana]], [[bokss]], nūju cīņas, [[cīņas sports]], saistībā ar šo sporta veidu teatralitāti, bīstamību un neraksturīgajām vieglatlētikas sacensības īpašībām. Dalībnieku trūkuma dēļ netika organizētas [[beisbols|beisbola]], [[hokejs|hokeja]], [[lakross|lakrosa]] ''balle au tamis'' un ''courte paume'' sacensības. == Sporta veidi un disciplīnas == {{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}} [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nav oficiāli izlēmusi, kuras no 1900. gada olimpisko spēļu disciplīnām uzskatīt par "olimpiskajām" un kuras ne.<ref name="KLWT">{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|page=147|year=1995|isbn=3-928562-20-7}}</ref> Faktiski Pjērs de Kubertēns visu savu apņēmību bija nodevis organizatoriem.<ref>The [https://www.olympic.org/paris-1900 IOC site for the 1900 Olympic Games] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900 |date=2017-10-10 }} sets the number at 95 events, while at one time the [http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true IOC database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true |date=2014-02-24 }}.</ref> Salīdzinot ar iepriekšējām [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles#Sporta veidi un disciplīnas|olimpiskajām spēlēm 1896. gadā]], no olimpisko spēļu programmas tika izņemta [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] un [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]]. Savukārt 1900. gada olimpisko spēļu programmai tika pievienoti 13 jauni sporta veidi: [[airēšana olimpiskajās spēlēs|airēšana]], [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]], [[burāšana olimpiskajās spēlēs|burāšana]], [[futbols olimpiskajās spēlēs|futbols]], [[golfs olimpiskajās spēlēs|golfs]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]], [[jāšana olimpiskajās spēlēs|jāšana]], [[loka šaušana olimpiskajās spēlēs|loka šaušana]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]], [[ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. No šiem sporta veidiem trīs — basku pelota, krikets un krokets — olimpisko spēļu programmā bija iekļauti vienīgo reizi. Airēšana un ūdenspolo ir vienīgie "jaunie" sporta veidi, kas ir bijuši olimpisko spēļu programmā visās turpmākajās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām. Savukārt golfs un regbijs parādījās arī kādās no nākamajām olimpiskajām spēlēm (pēdējoreiz golfs bija [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpisko spēļu]] programmā, bet regbijs — [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada olimpisko spēļu]] programmā), bet no [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] šie abi divi sporta veidi olimpisko spēļu programmā tika atjaunoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.espn.go.com/oly/news/story?id=3366295 |title=Golf among seven sports seeking inclusion in 2016 Games |publisher=[[ESPN]] |accessdate=20 August 2008|date=25 April 2008}}</ref> Peldēšana un ūdenspolo olimpiskajā kontekstā tika uzskatītas par divām disciplīnām vienā ūdenssporta veidā. Starp visiem sporta veidiem tikai kroketā nebija starptautisku sacensību, jo sacentās tikai [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportisti. Šajās olimpiskajās spēlēs tika ieviestas arī disciplīnas, kurās varēja startēt tikai sievietes. Šādas bija [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu turnīrs tenisā]]. Atsevišķos sporta veidos (burāšanā, jāšanā u.c.) sievietes un vīrieši sacenstās vienkopus. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā mājaslapā norādījusi 95/96 disciplīnas, par kurām pasniegtas olimpiskās medaļas. Atsevišķās airēšanas un burāšanas disciplīnās pastāvēja divi braucieni, par katru no tiem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.<ref name="cite">{{Tīmekļa atsauce|title= Paris 1900|publisher= International Olympic Committee|archivedate= 2017-10-10|url= https://www.olympic.org/paris-1900|accessdate= 2017-10-02|archiveurl= https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900}}</ref> SOK ir ņēmusi vērā olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par notikumiem, kurus vajadzētu uzskatīt par “olimpiskajiem”, balstoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem.<ref name="Mallon">{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ&pg=PA25 | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc. | location = Jefferson, North Carolina |pages=25–28 | isbn = 978-0-7864-4064-1}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008}}</ref> {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center" |- ! Sporta veids !! Vīriešu <br /> disciplīnas !! Sieviešu <br /> disciplīnas !! Jauktās <br /> disciplīnas !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4''' |- | align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 8 || '''8'''<ref>Atsevišķās disciplīnās bija divi braucieni, līdz ar to tika pasniegti medaļu komplekti par katru no braucieniem</ref> |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 3 || '''3''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || — || — || '''8''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 23 || — || — || '''23''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |} === Sporta veidu un notikumu statuss === 1900. gada olimpiskās spēles nekontrolēja īpaša olimpiskā organizēšanas komiteja, bet tās notika kā papildinājums [[1900. gada Pasaules izstāde]]i. Spēlēs notika daudz pasākumu, kuri neatbilst mūsdienu noteiktajiem "olimpiskajiem" standartiem. Lēmumus par to, kuri olimpiskie notikumi tiek uzskatāmi par “oficiāliem” un kuriem ir “neoficiāls” vai “demonstrācijas” statuss, parasti atstāj olimpisko spēļu organizēšanas komitejas un/vai [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņā. Tā kā nav vispārēju iestāžu, kas varētu oficiāli atšķirt šāda veida atšķirības, spēļu laikā netika pieņemts lēmums par jebkura notikuma oficiālo statusu. Pastāv 1912. gada dokuments, kurā uzskaitīti 1900. gada spēļu rezultāti, taču olimpiskie vēsturnieki apšauba šī darba ticamību un autentiskumu. Šis dokuments veidoja SOK datubāzē esošo Parīzes spēļu rezultātu oriģinālo bāzi.<ref name=status>"Olympic or not?" — article by Herman de Wael — Journal of Olympic History — January 2003</ref> Tomēr SOK nekad nav izlēmusi, kuri notikumi bija "olimpiski" un kuri ne.<ref name="KLWT"/> Visi notikumi, kas atbilst visiem četriem šiem retrospektīvās atlases kritērijiem — tikai amatieriem, starptautiska dalība, atvērti visiem sportistiem un norise bez traucējumiem — tagad tiek uzskatīti par olimpiskajiem notikumiem, izņemot tos, kas saistīti ar vienu sporta veidu — gaisa balonu lidošanu. Krokets, ūdens motosports un bulē atbilst trim kritērijiem (visos šajos startēja tikai Francijas sportisti). No šiem tikai kroketam ir piešķirts olimpiskais statuss.<ref name="Mallon"/> Tāpat kā visi olimpiskie notikumi, kurus plaši uzskatīja par oficiāliem, [[1900. gada Pasaules izstāde]]s laikā notika arī citi sporta pasākumi.<ref name="KLWT"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |title=Demonstration and unofficial sports |publisher=GBRathletics |accessdate=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150219030419/http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |archive-date=February 19, 2015}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Soltis |first=Greg |url=http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |title=Olympic Events Through History |publisher=LiveScience |date=July 27, 2012 |access-date=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222203733/http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |archive-date=February 22, 2014}}</ref> {{colbegin|3}} * [[Autosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Autosports]] * [[Baložu sacīkstes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Baložu sacīkstes]] * [[Bulē 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bulē]] * [[Dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dzīvības glābšana]] * [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gaisa balonu lidošana]] * [[Lielgabalu šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielgabalu šaušana]] * ''[[Longue paume 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Longue paume]]'' * [[Makšķerēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Makšķerēšana]] * [[Motociklu braukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Motociklu braukšana]] * [[Pūķu lidināšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pūķu lidināšana]] * [[Uguns dzēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Uguns dzēšana]] * [[Ūdens motosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdens motosports]] {{colend}} Papildus šiem sporta veidiem tika organizēti arī 71 mācību un 92 militārie pasākumi. == Kalendārs == Olimpiskās spēles notika no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās nebija oficiālās atklāšanas un noslēguma ceremonijas.<ref name="cite"/> {{colbegin|3}} * 14. maijs — 27. jūnijs: {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} * 20. — 27. maijs: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Sēna) * 28. maijs — 2. jūnijs: {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} * 29. maijs: {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} * 14. jūnijs: {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} * 28. jūnijs — 11. jūlijs: {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} * 6. — 11. jūlijs: {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} * 14. — 22. jūlijs: {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} * 15. jūlijs — 4. augusts: {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} * 15. jūlijs — 14. augusts: {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} * 16. jūlijs: {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} * 29. — 30. jūlijs: {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} * 1. — 6. augusts: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Havra) * 11. — 12. augusts: {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} * 11. — 19. augusts: {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} * 14. un 28. augsts: {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} * 19. — 20. augusts: {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} * 25. — 26. augusts: {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} * 11. — 15. septembris: {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} * 20. — 23 septembris: {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} * 2. — 3. oktobris: {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} {{colend}} == Norises vietas == [[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|200px|thumb|[[Vensēnas velodroms]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu]] {{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}} 1900. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas 14 dažādās vietās, no kurām lielākā daļa atradās Parīzē vai tās tuvumā. Taču bija arī sporta veidi, kas tika aizvadīti citviet Francijā. Lai arī šajās olimpiskajās spēlēs netika rīkota oficiāla atklāšanas vai noslēguma ceremonija, par šo olimpisko spēļu galveno norises vietu uzskata [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi. ; Parīze vai tās tiešā tuvumā {| class="wikitable" |- ! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas |- | [[Breteja laukums]] || {{osv|Jāšana|1900|vasaras}} |- | [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} |- | [[Buloņas mežs]] || {{osv|Krokets|1900|vasaras}}, {{osv|Polo|1900|vasaras}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras}} |- | [[Kruakatelāns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras}} |- | [[Neijī pie Sēnas]] || {{osv|Basku pelota|1900|vasaras}} |- | [[Puto sala]] || {{osv|Teniss|1900|vasaras}} |- | [[Sēna]] (Kurbevuē―Aņēras tilti) || {{osv|Airēšana|1900|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1900|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras}} |- | [[Tilerī dārzs]] || {{osv|Paukošana|1900|vasaras}} |- | [[Vensēnas mežs]] || {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras}} |- | [[Vensēnas velodroms]] || {{osv|Futbols|1900|vasaras}}, {{osv|Regbijs|1900|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras}} un {{osv|Vingrošana|1900|vasaras}} |} ; Ārpus Parīzes {| class="wikitable" |- ! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas |- | [[Havra]] ([[Lamanšs]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}} |- | [[Kompjeņa]] (Kompjeņas klubs) || {{osv|Golfs|1900|vasaras}} |- | [[Mēlanenivelīna]] ([[Sēna]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}} |- | [[Satori (Versaļa)|Satori]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == === Valstis === Saskaņā ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja 26 valstu pārstāvji.<ref name=athletes_number/>{{ref label|A|P1|a}}<ref name="Mallon"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008|quote=For the first Olympic Games (until Antwerp in 1920), it is difficult to give the exact number of medals awarded to some countries, due to the fact that teams were composed of athletes from different countries.}}</ref> Mūsdienu pētījumi rāda, ka spēlēs piedalījās sportisti no 28 valstīm. Lielākā daļa no šīm valstīm olimpiskajās spēlēs bija [[Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs|pārstāvētas pirmo reizi]]. Atsevišķos sporta veidos (lielākoties komandu) startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Šajā komandā kopā piedalījās dažādu valstu pārstāvji. Daļa no viņiem startēja arī individuāli, pārstāvot savu valsti. ''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' {{colbegin|3}} * {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|73}} * {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|16}} * {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|>65}} * {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras|7}} * {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|14}} * {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|>767}} * {{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|IRI|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|>25}} * {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|98}} * {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|31}} * {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|7}} * {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|ROU|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|19}} * {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras|18}} * {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|76}} * {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras|10}} * ''{{ValstsOS|MIX|1900. gada vasaras|19}}'' {{colend}} Līdz 2024. gadam SOK izdalīja [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Luksemburgu]] un [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādu]] kā pārstāvētās valstis, taču pašlaik tās vairs netiek atsevišķi izdalītas. Atsevišķos avotos tiek minēts, ka šajās spēlēs piedalījušies arī sportisti no [[Brazīlija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Kolumbija]]s, taču to SOK neapstiprina. Var uzskatīt, ka 1900. gada spēlēs kaut kādā veidā startēja arī citas mūsdienu valstis. Startēja sportisti no mūsdienu [[Alžīrija]]s, [[Horvātija]]s, [[Īrija]]s, [[Polija]]s un [[Slovākija]]s, taču neviena no šīm valstīm tajā laikā nebija neatkarīga. Alžīrija bija Francijas sastāvdaļa un tās četri vingrotāji pārstāvēja Franciju. Tagadējā Īrija bija Lielbritānijas daļa, un tās sportisti startēja burāšanā, polo, tenisā un vieglatlētikā. Horvātijas paukotājs pārstāvēja Austriju, poļu paukotājs Krievijas Impēriju un slovāku pāris sacentās, pārstāvot Ungāriju.<ref name="Mallon"/> === Sportisti === Pasaules izstādes sporta sacensībās kopā bija iesaistīts 58 731 dalībnieks. Tomēr, uzskaitot notikumus, kurus olimpiskais vēsturnieks [[Bills Malons]] uzskata par olimpiskajiem, savā grāmatā "1900. gada olimpiskās spēles" viņš uzskaita 1226 dalībniekus no aptuveni 1589 dalībniekiem (ieskaitot 23 sievietes). Viņš atzīmē, ka no šiem 1226 dalībniekiem 743 ir Francijas pārstāvji. Pēc [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] datiem, 1900. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās 997 sportisti (ieskaitot 23 sievietes).<ref name="cite"/> Lai gan Pjērs de Kubertēns bija pret sieviešu dalību olimpiskajās spēlēs, tās tomēr piedalījās. Ir zināms, ka sievietes startēja burāšanā, golfā, jāšanā, kroketā un tenisā. Salīdzinot ar iepriekšējām, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēm]], kad startēja 240 sportisti, šajās spēlēs piedalījās četras reizes vairāk sportistu. Saskaņā ar [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpiskā kongresa]] laikā pieņemtajiem lēmumiem, olimpisko spēļu dalībnieki, izņemot paukotājus, bija amatieri. {| class="wikitable sortable" style="margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center" |- ! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās <br/> valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu <br/> sastāvu uzskaitījums |- ! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || 108 || 108 || — || ''[[Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 2 || — || ''[[Basku pelotas spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || >95 || >94 || 1 || ''[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 35 || 35 || — || ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 5 || 22 || 12 || 10 || ''[[Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 58 || 56 || 2 || ''[[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 24 || 24 || — || ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 10 || 7 || 3 || ''[[Kroketa spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 153 || 153 || — || ''[[Loka šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 19 || 260 || 260 || — || ''[[Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 11 || 76 || 76 || — || ''[[Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 20 || 20 || — || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 46 || 46 || — || ''[[Regbisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || 72 || 72 || — || ''[[Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 72 || 72 || — || ''[[Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 26 || 19 || 7 || ''[[Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 53 || 53 || — || ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 15 || 118 || 118 || — || ''[[Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 135 || 135 || — || ''[[Vingrotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 12 || 12 || — || ''[[Virves vilcēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |} == Medaļas == [[Attēls:Losanna, museo olimpico, medaglie di 1900 parigi.JPG|thumb|150px|right|Medaļas no 1900. gada Pasaules izstādes sporta sacensībām. Šobrīd atrodas Olimpiskā muzeja kolekcijā.]] 1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas; tā vietā lielākajai daļai uzvarētāju tika pasniegti kausi vai trofejas. Dažos gadījumos par pirmo vietu tika pasniegta [[sudraba medaļa]], bet par otro — [[bronzas medaļa]]. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri attiecīgi ieņēma 1., 2. un 3. vietu.<ref name="Mallon"/> Olimpiskajām spēlēm pirms 1908. gada nav vispārpieņemtas dalībvalstu definīcijas, un medaļu tabulas var atšķirties atkarībā no izvēlētās definīcijas. Atsevišķās disciplīnās un sporta veidos startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kuru veidoja vairāku valstu sportisti. Jauktās komandas iegūtās medaļas tiek izdalītas atsevišķi. Olimpisko medaļu aversā ir attēlota spārnota dieviete, kas abās paceltās rokās tur lauru zarus. Fonā zem dievietes redzams skats uz [[Parīze]]s pilsētu un Pasaules izstādes pieminekļiem. Savukārt reversā ir attēlots uz pjedestāla stāvošs sportists, kurš paceltā labajā rokā tur [[laurs|lauru zaru]]. Fonā ir redzams stadions un [[Atēnas|Atēnu]] [[Akropole]]. Medaļas autors ir [[Frederiks Vernons]].<ref>[https://www.olympic.org/paris-1900-medals Paris 1900 Medals] ''olympic.org'' Starptautiskā Olimpiskā komiteja</ref> === Medaļu sadalījums pa valstīm === {{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}} No visām 24 pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas ieguva 18 valstis, no tām 9 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas. {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Vieta !! Valsts | style="background:gold; width:5em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:5em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:5em; font-weight:bold;"|Bronza ! style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- style="border: 3px solid red" | 1 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}|| '''31''' || '''41''' || '''40''' || '''112''' |- | 2 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 20 || 13 || 15 || '''48''' |- | 3 ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 20 || 8 || 9 || '''37''' |- | 4 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|6 || bgcolor=E0E0E0|6 || bgcolor=E6CCB2|6 || '''18''' |- | 5 ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 6 || 3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''10''' |- | 6 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || '''9''' |- | 7 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''5''' |- | 8 ||align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 1 || 3 || 2 || '''6''' |- |rowspan=2| 9/10 ||align=left| ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''<ref>Veidoja sportistu grupas/komandas, kuras sastāvēja no vairākām pārstāvētajām valstīm.</ref> || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || 3 || '''6''' |- |align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''6''' |- | 11—21 || align=left| Pārējās 11 valstis || 3 || 11 || 13 || '''27''' |- class="sortbottom" !colspan=2| Kopā (18 valstis un 1 jauktā komanda): || 96 || 94 || 94 || 286 |} === Medaļām bagātākie sportisti === {{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}} ''Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 4 olimpiskās zelta medaļas.'' {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Sportists || Sporta veids || Valsts || [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || Kopā |- | |} == Skatīt arī == {{Commons category|1900 Summer Olympics|1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} * Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā: ** '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Parīze]]; ** [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]]; ** ''[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]'' — [[Parīze]]. * Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā: ** [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Šamonī]]; ** [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Grenoble]]; ** [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Albērvila]]; == Piezīmes == * {{note label|A|A|a}} Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) datubāzē par 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm bija uzskaitītas 85 "olimpiskās disciplīnas", kā arī tajās piedalījušās 24 valstis ar 997 sportistiem (975 vīriešiem un 22 sievietes).<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true |title=Archived copy |access-date=18 February 2014 |archive-date=24 February 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true }}</ref> Olimpisko spēļu vēsturnieks [[Bills Malons]], kurš pētījis šīs olimpiskās spēles, norāda, ka tomēr varētu būt 95 disciplīnas, kas atbilst visiem četriem retrospektīvajiem atlases kritērijiem (tikai amatieri, starptautiska dalība, atvērts visiem dalībniekiem un bez invaliditātes), un būtu jāuzskata par "olimpiskajām disciplīnām".<ref name="Mallon"/> 2021. gada jūlijā SOK atjaunoja savu tiešsaistes datubāzi ar pilnīgāku informāciju, iekļaujot tajā olimpisko vēsturnieku vietnes ''Olympedia.org'' datus, tādējādi akceptējot Malona ieteikumus (pamatojoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem) par 1900. gada olimpisko spēļu notikumiem. SOK datubāzē tika pievienoti 11 disciplīnu rezultāti, kā arī viena no [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas]] disciplīnām — [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]] — tika izņemta no "olimpisko disciplīnu" saraksta un rezultātiem. Pieņemot Malona ieteikumus, olimpisko disciplīnu skaits palielinājās līdz 95 disciplīnām, kā arī tika palielināts startējošo valstu skaits līdz 26 valstīm un startējošo sportistu skaits līdz 1226 sportistiem.<ref name=IOC1900/> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.olympic.org/Paris-1900 Parīze 1900] (''Olympic.org, Starptautiskā Olimpiskā komiteja'') {{en ikona}} {{fr ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080528012428/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf Oficiālais pārskats] {{fr ikona}} {{kastes sākums}} {{s-bef|before= {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] <br /> I Olimpiskās spēles}} {{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] <br /> ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' <br /> {{flaga|Francija}} Parīze 1900 <br /> II Olimpiskās spēles}} {{s-aft|after= {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] <br /> III Olimpiskās spēles}} {{kastes beigas}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Olimpiskās spēles}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles| ]] [[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Olimpiskās spēles Francijā]] [[Kategorija:1900. gads]] atvvkb70a65ppg7j919b0hgzp7hfmjt 4509541 4509540 2026-08-18T19:30:13Z Kleivas 2704 /* Medaļu sadalījums pa valstīm */ 4509541 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu infokaste|1900|Vasara | Logo = JOParis 1900.jpg | Izmērs = 200 | Nosaukums = | Apraksts = | Dalībvalstis = 26{{ref label|A|P1|a}} | Sportisti = 1226{{ref label|A|P1|a}} | Notikumi = 95 (20 sporta veidos) | Atklāšanas ceremonija = 14. maijs | Noslēguma ceremonija = 28. oktobris | Oficiāli atklāja = | Stadions = [[Vensēnas velodroms]] | Sportistu zvērests = | Tiesnešu zvērests = | Olimpiskā lāpa = | Iepriekšējās = '''[[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]''' | Nākamās = '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]''' }} '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' ({{val|fr|Les Jeux olympiques d'été de 1900}}), zināmas arī kā '''II Olimpiskās spēles''' vai '''Parīze 1900''', bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Tās bija otrās atjaunotās [[vasaras olimpiskās spēles]]. Olimpiskās spēles tika rīkotas [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ietvaros. Lēmums organizēt 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē tika pieņemts 1. olimpiskajā kongresā, kas notika 1894. gadā. Olimpiskajās spēlēs 20 oficiālajos [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]<ref name=IOC1900>{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Summer Olympics|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900|publisher=International Olympic Committee|access-date=31 January 2022}}</ref><ref name="athletes_number">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|title=The Olympic Summer Games Factsheet|publisher=International Olympic Committee|accessdate=5 August 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20150906110401/http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|archive-date=6 September 2015}}</ref> kopā startēja 1226 sportisti no 26 valstīm.{{ref label|A|P1|a}} Šis skaitlis balstās uz noteiktiem pieņēmumiem par to, kuri notikumi bija un nebija "olimpiskie". Taču, ņemot vērā arī neolimpiskos sporta veidus, dalībnieku skaits šajās olimpiskajās spēlēs bija 58 731. Daudzi sportisti, tostarp daži, kas uzvarēja disciplīnās, nemaz nezināja, ka ir startējuši [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās sievietes un [[Helēna de Purtalē]] kļuva par pirmo sieviešu olimpisko čempioni, viņa startēja [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas]] sacensībās.<ref name=ParisDigest>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |title=Paris facts |author= |year=2018 |publisher=Paris Digest |accessdate=2018-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180908202418/https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |archive-date=2018-09-08 }}</ref> Lēmums rīkot sacensības svētdienās izraisīja protestu no daudziem amerikāņu sportistiem, kuri devās uz sacensībām kā savu koledžu pārstāvji. Lielākā daļa uzvarētāju 1900. gada olimpiskajās spēlēs nesaņēma medaļas, bet viņiem tika pasniegti kausi vai trofejas. Piemēram, profesionāļu sacensībās [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]] ar [[Rapieris|rapieri]], kur uzvarēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Aijā]], uzvarētājs saņēma 3000 [[Francijas franks|franku]] lielu naudas balvu. Atsevišķi no sporta veidiem šajās olimpiskajās spēlēs tika aizvadīti vienīgo reizi un turpmāk neparādījās "oficiālajā" olimpisko spēļu programmā. Šādi sporta veidi bija [[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]] (1924., 1968. un 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sporta veids bija iekļauts kā demonstrāciju sporta veids), [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]] un [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]]. Šīs bija arī vienīgās olimpiskās spēles, kurās [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas disciplīnās]] kā mērķi tika izmantoti dzīvi dzīvnieki ([[baloži]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Carmichael |first=Emma |url=http://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |title=Gawker's Guide to the Olympic Sports You're Pretty Sure Don't Exist: Shooting |publisher=Gawker |date=July 27, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506163708/https://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |archivedate=May 6, 2013 }}</ref> == Gatavošanās process == [[Attēls:Baron Pierre de Coubertin.jpg|150px|thumb|[[Pjērs de Kubertēns]], viens no mūsdienu olimpisko spēļu atjaunotājiem]] [[Attēls:Exposition universelle de 1900 - portraits des commissaires généraux-Alfred Picard.jpg|150px|thumb|[[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerālsekretārs — [[Alfrēds Pikārs]]]] === Spēļu atjaunošana === Pēc [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kubertēna]] ierosinājuma Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība no 1894. gada 16. līdz 24. jūnijam Parīzē [[Sorbona]]s lielajā amfiteātrī organizēja [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpisko kongresu]]. Kongresa galvenie mērķi bija amatierisma principu izpēte un [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atjaunošana. Kubertēns prognozēja, ka pirmās modernās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā vienlaikus ar Pasaules izstādi, taču delegāti iebilda, ka seši gadi būs pārāk ilgs gaidīšanas laiks. Pēc [[Grieķija]]s pārstāvja [[Dimitrijs Vikels|Dimitrija Vikela]] priekšlikuma 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]] tika organizētas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās olimpiskās spēles]]. Kongresā tika nolemts, ka otrās olimpiskās spēles pēc četriem gadiem, 1900. gadā, tiks organizētas [[Parīze|Parīzē]]. Brīdī, kad 1896. gadā noslēdzās pirmās olimpiskās spēles, Grieķija pieprasīja tiesības rīkot olimpiskās spēles savā valstī ik pēc četriem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja arī ASV un Lielbritānijas sportisti un rakstnieks [[Džordžs Stjuarts Robertsons]]. Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] lūdza [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]], kuru vadīja Pjērs de Kubertēns, atzīt Atēnas par olimpisko spēļu pastāvīgo rīkošanas vietu. Kubertēnam izdevās pārliecināt savus SOK kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Atklātā vēstulē karalim viņš pateicās [[grieķi]]em par enerģiju un entuziasmu, ar kuru viņi organizēja olimpiskās spēles Atēnās, bet apstiprināja, ka nākamās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā. Pēc tam grieķi uzskatīja, ka Pjērs de Kubertēns ir "zaglis, kurš mēģina atņemt Grieķijai kādu no tās vēsturiskajiem dārgakmeņiem". Tomēr karaliskā ģimene saprata, ka viņu projektu finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot. Sakāve karā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1897. gadā vēl vairāk samazināja iespēju Atēnām spēles atkal rīkot 1900. gadā. === Divi konkurējoši projekti === Daži [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešās republikas]] vadītāji uzskatīja, ka sakāve [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]] 1870. gadā ir saistīta ar jauno [[franči|franču]] slikto fizisko stāvokli un sagatavotību, un no 1882. gada fiziskā izglītība pamatskolā kļuva obligāta. [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerāldirektors [[Alfrēds Pikārs]] ierosināja izstādes ietvaros organizēt starptautiskas fizisko vingrinājumu sacensības. Viņš guva Francijas valdības atbalstu un 1893. gada novembrī sporta sacensības tika iekļautas izstādes programmā. 1894. gada janvārī [[Pjērs de Kubertēns]] tikās ar Alfrēdu Pikāru un paziņoja tam, ka jūnijā viņš ierosinās atjaunot [[olimpiskās spēles]] un pirmās spēles organizēt [[Parīze|Parīzē]]. Kubertēns ieteica izveidot izstādi, kas būtu veltīta sporta vēsturei. Viņš izveidoja komisiju starptautiskajām sacensībām, kura pirmo reizi kopā sanāca 1894. gada 3. novembrī. Šajā sanāksmē pats Kubertēns nepiedalījās, jo tajā laikā atradās [[Grieķija|Grieķijā]] un tur gatavojās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajām spēlēm]]. Komisija izveidoja vispārēju konkursa plānu, ko tā publicēja 1895. gada maijā. Kubertēns saprata, ka Pikāra griba saistībā ar spēlēm nav saistāma ar olimpiskajām spēlēm un nolēma atsevišķi organizēt 1900. gada olimpiskās spēles. 1897. gada novembrī pēc izstādes vispārējās programmas publicēšanas viņš uzrakstīja vēstuli toreizējam Francijas tirdzniecības ministram, lai izteiktu savas bažas par sporta sacensību vietu Pasaules izstādē. Pikārs uz šo vēstuli atbildēja, ka izteiktās sūdzības nav pamatotas. Kubertēns uzskatīja, ka Pikāra projekts var izgāzties un tik milzīga sporta notikumu programma var būt haotisks un vulgārs gadatirgus. Pjērs de Kubertēns nolēma izveidot Olimpisko spēļu organizēšanas komiteju, kuras sastāvā ietilpa vairāki aristokrāti, pazīstamākais no viņiem bija [[La Rošefuko]]. Viņa nodoms bija izveidot spēles, kurās sacentīsies elite. Kubertēns saņēma arī atbalstu no ārvalstu sportistiem par spēļu organizēšanu un līdzdalību tajās. Kā pamatu 1900. gada spēlēm komiteja ņēma 1896. gada spēļu programmu un tām pievienoja [[bokss|boksu]], [[polo]] un [[loka šaušana|loka šaušanu]]. Pikārs šo programmu uzskatīja par "viduvēju un necienīgu". Novembrī Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība (USFSA), kuras ģenerālsekretārs bija Kubertēns, nolēma tomēr izlēma neatbalstīt La Rošefuko komiteju, kas "pārstāvēja demokrātisko un sportisko Franciju", kas bija nepilnīga. Pēc šī Kubertēns nolēma, ka vēlas būt Pasaules izstādes rīcībā, lai dotu ieguldījumu to sporta sacensību organizēšanai. 1899. gada janvārī Francijas Republikas oficiālajā vēstnesī tika izsludinātas starptautiskas fiziskās un sporta sacensības ar apmēram trīsdesmit sporta veidiem, kuri galvenokārt tiktu aizvadīti [[Vensēnas mežs|Vensēnas meža]] teritorijā. Vieglatlētikas sacensību organizēšana tika uzticēta Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienībai. Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par galveno delegātu Pasaules izstādes sporta sacensībām 1899. gada februārī. Kubertēns mēģināja sadarboties ar viņu, lai organizētu olimpiskās spēles, bet Pikārs to visu dēvēja par "anahronismu" un stingri pret šo visu iebilda.<ref name="Googlebooks">[https://books.google.com/books?id=Y11yO-0bNU4C&pg=PA172&dq=Alfred%20Picard%20absurde%20sport#v=onepage Cropper, Corry: ''Playing at monarchy: sport as a metaphor in nineteenth-century France''] Accessed through [[Google Books]], Retrieved 1 March 2010</ref> Ņemot vērā šīs grūtības un komitejas biedru viedokļu atšķirības, tā paziņoja par atkāpšanos. 1899. gada janvārī Kubertēns bija spiests pieņemt Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības ierosināto kompromisu, ka Izstādes sacensības notiks 1900. gada olimpisko spēļu vietā un tās tiks uzskatītas par ekvivalentām olimpiskajām spēlēm. Viņam nācās piekrist, ka šīs spēles tiks uzskatītas par "olimpiskajām spēlēm", kaut oficiālajos reklāmas materiālos tas netiek minēts, kā arī, ka spēlēs varēs startēt gan profesionāļi, gan sievietes, pret ko viņš bija ļoti iebildis. == Spēļu organizācija == === Organizācijas komiteja === Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents [[Daniels Merilons]] tika iecelts par sporta sacensību galveno delegātu. Viņam bija arī pieci vietnieki. Sporta sacensības organizēja apmēram trīsdesmit locekļu augstāka komisija, kuru vadīja [[Oktāvs Greārs]], un divpadsmit komitejas, kurās kopumā bija apmēram 700 locekļu, un kuru pienākums bija izveidot pasākumu programmu. Par žūrijas locekļiem tika iecelti apmēram 530 cilvēki, tostarp 130 ārzemnieki. Sporta veidu organizēšanu deleģēja attiecīgo sporta veidu federācijām. [[Pjērs de Kubertēns]] bija viens no “Vieglatlētikas spēļu” (''Jeux athlétiques'') nodaļas viceprezidentiem. Sporta sacensību mērķis bija dot nozīmīgu stimulu un uzlabot valsts iedzīvotāju fizisko un morālo izturību, ar starptautiskām sacensībām parādot fizisko aktivitāšu nozīmi un noderīgumu kā arī piešķirot tām pašu publicitāti, kā arī veicināt jaunatnes fizisko attīstību. Alfrēds Pikārs papildus sporta izglītībai un popularizēšanai Izstādes laikā vēlējās piešķirt sporta sacensībām zinātnisku raksturu. Tāpēc viņš lūdza izveidot Higiēnas un fizioloģijas komiteju ar aptuveni piecpadsmit pētniekiem. Komitejas vadību viņš uzticēja ārstam [[Etjēns Žils Marē|Etjēnam Žilam Marē]]. Izveidojot spēļu vispārējo programmas XIII sadaļu, šīs komitejas mērķis jo īpaši bija novērtēt dažādu sporta veidu ietekmi uz ķermeni un novērot un atklāt labākos paņēmienus augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai. === Spēļu ekonomiskais aspekts === Komiteja sporta sacensību organizēšanai kopā atvēlēja 1 780 620 [[Francijas franks|frankus]]. No šīs summas 1 045 300 franku veidoja Vispasaules izstādes dotācijas. Ienākumi no ieejas biļetēm uz izstādi bija daudz zemāki nekā prognozēts — 59 059 franki. Taču pasākuma kopējās izmaksas varētu būt 2,2 miljoni franku, jo Parīzes pilsēta par 150 000 franku sakārtoja [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kā arī sedza organizēšanas komitejas izmaksas. Sporta sacensību organizēšanai komitejām tika piešķirts 1 045 300 franku, kas veidoja apmēram 1% no kopējās Pasaules izstādes budžeta. === Plakāti === [[Attēls:Paris 1900 olympic poster.jpg|150px|thumb|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošanas]] sacensību plakāts]] Kopējs plakāts visu pasaules izstādes sporta sacensību reklamēšanai nebija paredzēts, bet tika veidoti atsevišķi plakāti dažādiem sporta veidiem. Tomēr tie neatsaucās uz olimpiskajām spēlēm, par kurām sabiedrība 1900. gadā gandrīz nemaz nezināja. [[Žans de Paleologs|Žana de Paleologa]] izstrādātais plakāts [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s sacensībām tika lietots kā oficiālais plakāts 1900. gada spēlēm. Plakātā bija attēlota sieviete—paukotāja, kaut arī paukošanas sacensībās neviena sieviete nestartēja. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citu sporta veidu plakāti, piemēram, [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]], [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]]. Termins "olimpiskais" nevienā no oficiālajiem dokumentiem tā arī neparādījās. == Spēļu programma == Sporta sacensības bija sadalītas visas Pasaules izstādes norises periodā no 14. maija līdz 28. oktobrim. Atšķirībā no mūsdienu olimpiskajām spēlēm šajās spēlēs netika organizētas atklāšanas un noslēguma ceremonijas. Šādu programmu, kas aprakstīta kā "pilnīga un ļoti interesanta", Augstākā fizisko vingrinājumu un sporta komiteja pieņēma savā sanāksmē 1900. gada 10. martā:<ref>[https://library.olympic.org/Default/doc/SYRACUSE/23618/concours-internationaux-d-exercices-physiques-et-de-sports-rapports-ministere-du-commerce-de-l-indus?_lg=en-GB Concours internationaux d'exercices physiques et de sports : rapports] Ministère du commerce de l'industrie des postes et des télégraphes ; publ. sous la dir. de D. Mérillon</ref> * I sadaļa — vieglatlētikas spēles: skriešanas un vieglatlētikas sacensības, regbijs, futbols, hokejs, krikets, teniss, krokets, bulē, beisbols, lakross, ''longue paume'', ''balle au tamis'', ''courte paume'', golfs un Basku pelota; * II sadaļa — vingrošana: Francijas vingrošanas biedrību savienības XXVI federālā diena, Sēnas vingrošanas biedrību asociācijas sacensību svētki, starptautiskais vingrošanas čempionāts; * III sadaļa — paukošana: florete, špaga un zobena sacensības; * IV sadaļa — šaušana: šaušana mērķī, šaušana ar pistoli, šaušana pa baložiem, loka šaušana un lielgabala šaušana; * V sadaļa — zirgu sports: jāšanas sacensības un zirgu polo; * VI sadaļa — velosports: riteņbraukšanas sacensības; * VII sadaļa — automobilisms: tūrisma sacensības, motociklu sacensības, ātrumsacīkstes, sacensības par vietu un piegādes automašīnām, vieglā svara autosacensības un smagsvara autosacensības; * VIII sadaļa — ūdens sporta veidi: airēšanas regates, burāšanas jahtu sacensības, mehāniskās motorlaivu sacensības, peldēšanas sacensības un makšķerēšanas sacensības; * IX sadaļa — glābšana: ugunsdzēsības sacensības, ūdens glābšanas sacensības, pirmās palīdzības sacensības civiliedzīvotāju un militāru zaudējumu gadījumos; * X sadaļa — gaisa sports: balonu sacensības (divdesmit četras dažāda veida sacensības: ilgums, augstums, distance) un baložu sacīkstes; * XI sadaļa — militārās mācības; * XII sadaļa — skolu sacensības: skolu vieglatlētikas spēles, skolu airēšana, vingrošana skolās, Parīzes pilsētas pašvaldību skolu ballīte, starpreģionu sacensības starp skolām, augstskolu šaušanas čempionāts, vidusskolu un koledžu šaušanas čempionāts, pamatskolu šaušanas čempionāts. No I sadaļas tika izslēgtas vairākas piedāvātās sacensības: [[slidošana]], [[svarcelšana]], [[soļošana]], [[bokss]], nūju cīņas, [[cīņas sports]], saistībā ar šo sporta veidu teatralitāti, bīstamību un neraksturīgajām vieglatlētikas sacensības īpašībām. Dalībnieku trūkuma dēļ netika organizētas [[beisbols|beisbola]], [[hokejs|hokeja]], [[lakross|lakrosa]] ''balle au tamis'' un ''courte paume'' sacensības. == Sporta veidi un disciplīnas == {{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}} [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nav oficiāli izlēmusi, kuras no 1900. gada olimpisko spēļu disciplīnām uzskatīt par "olimpiskajām" un kuras ne.<ref name="KLWT">{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|page=147|year=1995|isbn=3-928562-20-7}}</ref> Faktiski Pjērs de Kubertēns visu savu apņēmību bija nodevis organizatoriem.<ref>The [https://www.olympic.org/paris-1900 IOC site for the 1900 Olympic Games] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900 |date=2017-10-10 }} sets the number at 95 events, while at one time the [http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true IOC database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true |date=2014-02-24 }}.</ref> Salīdzinot ar iepriekšējām [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles#Sporta veidi un disciplīnas|olimpiskajām spēlēm 1896. gadā]], no olimpisko spēļu programmas tika izņemta [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] un [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]]. Savukārt 1900. gada olimpisko spēļu programmai tika pievienoti 13 jauni sporta veidi: [[airēšana olimpiskajās spēlēs|airēšana]], [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]], [[burāšana olimpiskajās spēlēs|burāšana]], [[futbols olimpiskajās spēlēs|futbols]], [[golfs olimpiskajās spēlēs|golfs]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]], [[jāšana olimpiskajās spēlēs|jāšana]], [[loka šaušana olimpiskajās spēlēs|loka šaušana]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]], [[ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. No šiem sporta veidiem trīs — basku pelota, krikets un krokets — olimpisko spēļu programmā bija iekļauti vienīgo reizi. Airēšana un ūdenspolo ir vienīgie "jaunie" sporta veidi, kas ir bijuši olimpisko spēļu programmā visās turpmākajās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām. Savukārt golfs un regbijs parādījās arī kādās no nākamajām olimpiskajām spēlēm (pēdējoreiz golfs bija [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpisko spēļu]] programmā, bet regbijs — [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada olimpisko spēļu]] programmā), bet no [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] šie abi divi sporta veidi olimpisko spēļu programmā tika atjaunoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.espn.go.com/oly/news/story?id=3366295 |title=Golf among seven sports seeking inclusion in 2016 Games |publisher=[[ESPN]] |accessdate=20 August 2008|date=25 April 2008}}</ref> Peldēšana un ūdenspolo olimpiskajā kontekstā tika uzskatītas par divām disciplīnām vienā ūdenssporta veidā. Starp visiem sporta veidiem tikai kroketā nebija starptautisku sacensību, jo sacentās tikai [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportisti. Šajās olimpiskajās spēlēs tika ieviestas arī disciplīnas, kurās varēja startēt tikai sievietes. Šādas bija [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu turnīrs tenisā]]. Atsevišķos sporta veidos (burāšanā, jāšanā u.c.) sievietes un vīrieši sacenstās vienkopus. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā mājaslapā norādījusi 95/96 disciplīnas, par kurām pasniegtas olimpiskās medaļas. Atsevišķās airēšanas un burāšanas disciplīnās pastāvēja divi braucieni, par katru no tiem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.<ref name="cite">{{Tīmekļa atsauce|title= Paris 1900|publisher= International Olympic Committee|archivedate= 2017-10-10|url= https://www.olympic.org/paris-1900|accessdate= 2017-10-02|archiveurl= https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900}}</ref> SOK ir ņēmusi vērā olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par notikumiem, kurus vajadzētu uzskatīt par “olimpiskajiem”, balstoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem.<ref name="Mallon">{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ&pg=PA25 | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc. | location = Jefferson, North Carolina |pages=25–28 | isbn = 978-0-7864-4064-1}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008}}</ref> {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center" |- ! Sporta veids !! Vīriešu <br /> disciplīnas !! Sieviešu <br /> disciplīnas !! Jauktās <br /> disciplīnas !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4''' |- | align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 8 || '''8'''<ref>Atsevišķās disciplīnās bija divi braucieni, līdz ar to tika pasniegti medaļu komplekti par katru no braucieniem</ref> |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 3 || '''3''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || — || — || '''8''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 23 || — || — || '''23''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |} === Sporta veidu un notikumu statuss === 1900. gada olimpiskās spēles nekontrolēja īpaša olimpiskā organizēšanas komiteja, bet tās notika kā papildinājums [[1900. gada Pasaules izstāde]]i. Spēlēs notika daudz pasākumu, kuri neatbilst mūsdienu noteiktajiem "olimpiskajiem" standartiem. Lēmumus par to, kuri olimpiskie notikumi tiek uzskatāmi par “oficiāliem” un kuriem ir “neoficiāls” vai “demonstrācijas” statuss, parasti atstāj olimpisko spēļu organizēšanas komitejas un/vai [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņā. Tā kā nav vispārēju iestāžu, kas varētu oficiāli atšķirt šāda veida atšķirības, spēļu laikā netika pieņemts lēmums par jebkura notikuma oficiālo statusu. Pastāv 1912. gada dokuments, kurā uzskaitīti 1900. gada spēļu rezultāti, taču olimpiskie vēsturnieki apšauba šī darba ticamību un autentiskumu. Šis dokuments veidoja SOK datubāzē esošo Parīzes spēļu rezultātu oriģinālo bāzi.<ref name=status>"Olympic or not?" — article by Herman de Wael — Journal of Olympic History — January 2003</ref> Tomēr SOK nekad nav izlēmusi, kuri notikumi bija "olimpiski" un kuri ne.<ref name="KLWT"/> Visi notikumi, kas atbilst visiem četriem šiem retrospektīvās atlases kritērijiem — tikai amatieriem, starptautiska dalība, atvērti visiem sportistiem un norise bez traucējumiem — tagad tiek uzskatīti par olimpiskajiem notikumiem, izņemot tos, kas saistīti ar vienu sporta veidu — gaisa balonu lidošanu. Krokets, ūdens motosports un bulē atbilst trim kritērijiem (visos šajos startēja tikai Francijas sportisti). No šiem tikai kroketam ir piešķirts olimpiskais statuss.<ref name="Mallon"/> Tāpat kā visi olimpiskie notikumi, kurus plaši uzskatīja par oficiāliem, [[1900. gada Pasaules izstāde]]s laikā notika arī citi sporta pasākumi.<ref name="KLWT"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |title=Demonstration and unofficial sports |publisher=GBRathletics |accessdate=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150219030419/http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |archive-date=February 19, 2015}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Soltis |first=Greg |url=http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |title=Olympic Events Through History |publisher=LiveScience |date=July 27, 2012 |access-date=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222203733/http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |archive-date=February 22, 2014}}</ref> {{colbegin|3}} * [[Autosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Autosports]] * [[Baložu sacīkstes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Baložu sacīkstes]] * [[Bulē 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bulē]] * [[Dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dzīvības glābšana]] * [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gaisa balonu lidošana]] * [[Lielgabalu šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielgabalu šaušana]] * ''[[Longue paume 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Longue paume]]'' * [[Makšķerēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Makšķerēšana]] * [[Motociklu braukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Motociklu braukšana]] * [[Pūķu lidināšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pūķu lidināšana]] * [[Uguns dzēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Uguns dzēšana]] * [[Ūdens motosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdens motosports]] {{colend}} Papildus šiem sporta veidiem tika organizēti arī 71 mācību un 92 militārie pasākumi. == Kalendārs == Olimpiskās spēles notika no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās nebija oficiālās atklāšanas un noslēguma ceremonijas.<ref name="cite"/> {{colbegin|3}} * 14. maijs — 27. jūnijs: {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} * 20. — 27. maijs: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Sēna) * 28. maijs — 2. jūnijs: {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} * 29. maijs: {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} * 14. jūnijs: {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} * 28. jūnijs — 11. jūlijs: {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} * 6. — 11. jūlijs: {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} * 14. — 22. jūlijs: {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} * 15. jūlijs — 4. augusts: {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} * 15. jūlijs — 14. augusts: {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} * 16. jūlijs: {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} * 29. — 30. jūlijs: {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} * 1. — 6. augusts: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Havra) * 11. — 12. augusts: {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} * 11. — 19. augusts: {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} * 14. un 28. augsts: {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} * 19. — 20. augusts: {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} * 25. — 26. augusts: {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} * 11. — 15. septembris: {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} * 20. — 23 septembris: {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} * 2. — 3. oktobris: {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} {{colend}} == Norises vietas == [[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|200px|thumb|[[Vensēnas velodroms]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu]] {{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}} 1900. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas 14 dažādās vietās, no kurām lielākā daļa atradās Parīzē vai tās tuvumā. Taču bija arī sporta veidi, kas tika aizvadīti citviet Francijā. Lai arī šajās olimpiskajās spēlēs netika rīkota oficiāla atklāšanas vai noslēguma ceremonija, par šo olimpisko spēļu galveno norises vietu uzskata [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi. ; Parīze vai tās tiešā tuvumā {| class="wikitable" |- ! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas |- | [[Breteja laukums]] || {{osv|Jāšana|1900|vasaras}} |- | [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} |- | [[Buloņas mežs]] || {{osv|Krokets|1900|vasaras}}, {{osv|Polo|1900|vasaras}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras}} |- | [[Kruakatelāns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras}} |- | [[Neijī pie Sēnas]] || {{osv|Basku pelota|1900|vasaras}} |- | [[Puto sala]] || {{osv|Teniss|1900|vasaras}} |- | [[Sēna]] (Kurbevuē―Aņēras tilti) || {{osv|Airēšana|1900|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1900|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras}} |- | [[Tilerī dārzs]] || {{osv|Paukošana|1900|vasaras}} |- | [[Vensēnas mežs]] || {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras}} |- | [[Vensēnas velodroms]] || {{osv|Futbols|1900|vasaras}}, {{osv|Regbijs|1900|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras}} un {{osv|Vingrošana|1900|vasaras}} |} ; Ārpus Parīzes {| class="wikitable" |- ! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas |- | [[Havra]] ([[Lamanšs]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}} |- | [[Kompjeņa]] (Kompjeņas klubs) || {{osv|Golfs|1900|vasaras}} |- | [[Mēlanenivelīna]] ([[Sēna]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}} |- | [[Satori (Versaļa)|Satori]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == === Valstis === Saskaņā ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja 26 valstu pārstāvji.<ref name=athletes_number/>{{ref label|A|P1|a}}<ref name="Mallon"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008|quote=For the first Olympic Games (until Antwerp in 1920), it is difficult to give the exact number of medals awarded to some countries, due to the fact that teams were composed of athletes from different countries.}}</ref> Mūsdienu pētījumi rāda, ka spēlēs piedalījās sportisti no 28 valstīm. Lielākā daļa no šīm valstīm olimpiskajās spēlēs bija [[Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs|pārstāvētas pirmo reizi]]. Atsevišķos sporta veidos (lielākoties komandu) startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Šajā komandā kopā piedalījās dažādu valstu pārstāvji. Daļa no viņiem startēja arī individuāli, pārstāvot savu valsti. ''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' {{colbegin|3}} * {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|73}} * {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|16}} * {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|>65}} * {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras|7}} * {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|14}} * {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|>767}} * {{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|IRI|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|>25}} * {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|98}} * {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|31}} * {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|7}} * {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|ROU|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|19}} * {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras|18}} * {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|76}} * {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras|10}} * ''{{ValstsOS|MIX|1900. gada vasaras|19}}'' {{colend}} Līdz 2024. gadam SOK izdalīja [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Luksemburgu]] un [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādu]] kā pārstāvētās valstis, taču pašlaik tās vairs netiek atsevišķi izdalītas. Atsevišķos avotos tiek minēts, ka šajās spēlēs piedalījušies arī sportisti no [[Brazīlija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Kolumbija]]s, taču to SOK neapstiprina. Var uzskatīt, ka 1900. gada spēlēs kaut kādā veidā startēja arī citas mūsdienu valstis. Startēja sportisti no mūsdienu [[Alžīrija]]s, [[Horvātija]]s, [[Īrija]]s, [[Polija]]s un [[Slovākija]]s, taču neviena no šīm valstīm tajā laikā nebija neatkarīga. Alžīrija bija Francijas sastāvdaļa un tās četri vingrotāji pārstāvēja Franciju. Tagadējā Īrija bija Lielbritānijas daļa, un tās sportisti startēja burāšanā, polo, tenisā un vieglatlētikā. Horvātijas paukotājs pārstāvēja Austriju, poļu paukotājs Krievijas Impēriju un slovāku pāris sacentās, pārstāvot Ungāriju.<ref name="Mallon"/> === Sportisti === Pasaules izstādes sporta sacensībās kopā bija iesaistīts 58 731 dalībnieks. Tomēr, uzskaitot notikumus, kurus olimpiskais vēsturnieks [[Bills Malons]] uzskata par olimpiskajiem, savā grāmatā "1900. gada olimpiskās spēles" viņš uzskaita 1226 dalībniekus no aptuveni 1589 dalībniekiem (ieskaitot 23 sievietes). Viņš atzīmē, ka no šiem 1226 dalībniekiem 743 ir Francijas pārstāvji. Pēc [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] datiem, 1900. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās 997 sportisti (ieskaitot 23 sievietes).<ref name="cite"/> Lai gan Pjērs de Kubertēns bija pret sieviešu dalību olimpiskajās spēlēs, tās tomēr piedalījās. Ir zināms, ka sievietes startēja burāšanā, golfā, jāšanā, kroketā un tenisā. Salīdzinot ar iepriekšējām, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēm]], kad startēja 240 sportisti, šajās spēlēs piedalījās četras reizes vairāk sportistu. Saskaņā ar [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpiskā kongresa]] laikā pieņemtajiem lēmumiem, olimpisko spēļu dalībnieki, izņemot paukotājus, bija amatieri. {| class="wikitable sortable" style="margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center" |- ! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās <br/> valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu <br/> sastāvu uzskaitījums |- ! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || 108 || 108 || — || ''[[Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 2 || — || ''[[Basku pelotas spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || >95 || >94 || 1 || ''[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 35 || 35 || — || ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 5 || 22 || 12 || 10 || ''[[Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 58 || 56 || 2 || ''[[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 24 || 24 || — || ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 10 || 7 || 3 || ''[[Kroketa spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 153 || 153 || — || ''[[Loka šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 19 || 260 || 260 || — || ''[[Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 11 || 76 || 76 || — || ''[[Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 20 || 20 || — || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 46 || 46 || — || ''[[Regbisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || 72 || 72 || — || ''[[Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 72 || 72 || — || ''[[Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 26 || 19 || 7 || ''[[Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 53 || 53 || — || ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 15 || 118 || 118 || — || ''[[Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 135 || 135 || — || ''[[Vingrotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 12 || 12 || — || ''[[Virves vilcēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |} == Medaļas == [[Attēls:Losanna, museo olimpico, medaglie di 1900 parigi.JPG|thumb|150px|right|Medaļas no 1900. gada Pasaules izstādes sporta sacensībām. Šobrīd atrodas Olimpiskā muzeja kolekcijā.]] 1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas; tā vietā lielākajai daļai uzvarētāju tika pasniegti kausi vai trofejas. Dažos gadījumos par pirmo vietu tika pasniegta [[sudraba medaļa]], bet par otro — [[bronzas medaļa]]. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri attiecīgi ieņēma 1., 2. un 3. vietu.<ref name="Mallon"/> Olimpiskajām spēlēm pirms 1908. gada nav vispārpieņemtas dalībvalstu definīcijas, un medaļu tabulas var atšķirties atkarībā no izvēlētās definīcijas. Atsevišķās disciplīnās un sporta veidos startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kuru veidoja vairāku valstu sportisti. Jauktās komandas iegūtās medaļas tiek izdalītas atsevišķi. Olimpisko medaļu aversā ir attēlota spārnota dieviete, kas abās paceltās rokās tur lauru zarus. Fonā zem dievietes redzams skats uz [[Parīze]]s pilsētu un Pasaules izstādes pieminekļiem. Savukārt reversā ir attēlots uz pjedestāla stāvošs sportists, kurš paceltā labajā rokā tur [[laurs|lauru zaru]]. Fonā ir redzams stadions un [[Atēnas|Atēnu]] [[Akropole]]. Medaļas autors ir [[Frederiks Vernons]].<ref>[https://www.olympic.org/paris-1900-medals Paris 1900 Medals] ''olympic.org'' Starptautiskā Olimpiskā komiteja</ref> === Medaļu sadalījums pa valstīm === {{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}} No visām 24 pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas ieguva 18 valstis, no tām 9 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas. {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Vieta || Valsts || style="width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style="width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style="width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style="width:6em;|Kopā |- style="border: 3px solid red" | 1 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}|| '''31''' || '''41''' || '''40''' || '''112''' |- | 2 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 20 || 13 || 15 || '''48''' |- | 3 ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 20 || 8 || 9 || '''37''' |- | 4 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|6 || bgcolor=E0E0E0|6 || bgcolor=E6CCB2|6 || '''18''' |- | 5 ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 6 || 3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''10''' |- | 6 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || '''9''' |- | 7 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''5''' |- | 8 ||align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 1 || 3 || 2 || '''6''' |- |rowspan=2| 9/10 ||align=left| ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''<ref>Veidoja sportistu grupas/komandas, kuras sastāvēja no vairākām pārstāvētajām valstīm.</ref> || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || 3 || '''6''' |- |align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''6''' |- | 11—21 || align=left| Pārējās 11 valstis || 3 || 11 || 13 || '''27''' |- class="sortbottom" !colspan=2| Kopā (18 valstis un 1 jauktā komanda): || 96 || 94 || 94 || 286 |} === Medaļām bagātākie sportisti === {{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}} ''Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 4 olimpiskās zelta medaļas.'' {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Sportists || Sporta veids || Valsts || [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || Kopā |- | |} == Skatīt arī == {{Commons category|1900 Summer Olympics|1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} * Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā: ** '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Parīze]]; ** [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]]; ** ''[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]'' — [[Parīze]]. * Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā: ** [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Šamonī]]; ** [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Grenoble]]; ** [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Albērvila]]; == Piezīmes == * {{note label|A|A|a}} Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) datubāzē par 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm bija uzskaitītas 85 "olimpiskās disciplīnas", kā arī tajās piedalījušās 24 valstis ar 997 sportistiem (975 vīriešiem un 22 sievietes).<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true |title=Archived copy |access-date=18 February 2014 |archive-date=24 February 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true }}</ref> Olimpisko spēļu vēsturnieks [[Bills Malons]], kurš pētījis šīs olimpiskās spēles, norāda, ka tomēr varētu būt 95 disciplīnas, kas atbilst visiem četriem retrospektīvajiem atlases kritērijiem (tikai amatieri, starptautiska dalība, atvērts visiem dalībniekiem un bez invaliditātes), un būtu jāuzskata par "olimpiskajām disciplīnām".<ref name="Mallon"/> 2021. gada jūlijā SOK atjaunoja savu tiešsaistes datubāzi ar pilnīgāku informāciju, iekļaujot tajā olimpisko vēsturnieku vietnes ''Olympedia.org'' datus, tādējādi akceptējot Malona ieteikumus (pamatojoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem) par 1900. gada olimpisko spēļu notikumiem. SOK datubāzē tika pievienoti 11 disciplīnu rezultāti, kā arī viena no [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas]] disciplīnām — [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]] — tika izņemta no "olimpisko disciplīnu" saraksta un rezultātiem. Pieņemot Malona ieteikumus, olimpisko disciplīnu skaits palielinājās līdz 95 disciplīnām, kā arī tika palielināts startējošo valstu skaits līdz 26 valstīm un startējošo sportistu skaits līdz 1226 sportistiem.<ref name=IOC1900/> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.olympic.org/Paris-1900 Parīze 1900] (''Olympic.org, Starptautiskā Olimpiskā komiteja'') {{en ikona}} {{fr ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080528012428/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf Oficiālais pārskats] {{fr ikona}} {{kastes sākums}} {{s-bef|before= {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] <br /> I Olimpiskās spēles}} {{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] <br /> ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' <br /> {{flaga|Francija}} Parīze 1900 <br /> II Olimpiskās spēles}} {{s-aft|after= {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] <br /> III Olimpiskās spēles}} {{kastes beigas}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Olimpiskās spēles}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles| ]] [[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Olimpiskās spēles Francijā]] [[Kategorija:1900. gads]] l17143e4rca0fu3fvnyzwxp90vhjhay 4509542 4509541 2026-08-18T19:30:26Z Kleivas 2704 /* Medaļām bagātākie sportisti */ 4509542 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu infokaste|1900|Vasara | Logo = JOParis 1900.jpg | Izmērs = 200 | Nosaukums = | Apraksts = | Dalībvalstis = 26{{ref label|A|P1|a}} | Sportisti = 1226{{ref label|A|P1|a}} | Notikumi = 95 (20 sporta veidos) | Atklāšanas ceremonija = 14. maijs | Noslēguma ceremonija = 28. oktobris | Oficiāli atklāja = | Stadions = [[Vensēnas velodroms]] | Sportistu zvērests = | Tiesnešu zvērests = | Olimpiskā lāpa = | Iepriekšējās = '''[[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]''' | Nākamās = '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]''' }} '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' ({{val|fr|Les Jeux olympiques d'été de 1900}}), zināmas arī kā '''II Olimpiskās spēles''' vai '''Parīze 1900''', bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Tās bija otrās atjaunotās [[vasaras olimpiskās spēles]]. Olimpiskās spēles tika rīkotas [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ietvaros. Lēmums organizēt 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē tika pieņemts 1. olimpiskajā kongresā, kas notika 1894. gadā. Olimpiskajās spēlēs 20 oficiālajos [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]<ref name=IOC1900>{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Summer Olympics|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900|publisher=International Olympic Committee|access-date=31 January 2022}}</ref><ref name="athletes_number">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|title=The Olympic Summer Games Factsheet|publisher=International Olympic Committee|accessdate=5 August 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20150906110401/http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|archive-date=6 September 2015}}</ref> kopā startēja 1226 sportisti no 26 valstīm.{{ref label|A|P1|a}} Šis skaitlis balstās uz noteiktiem pieņēmumiem par to, kuri notikumi bija un nebija "olimpiskie". Taču, ņemot vērā arī neolimpiskos sporta veidus, dalībnieku skaits šajās olimpiskajās spēlēs bija 58 731. Daudzi sportisti, tostarp daži, kas uzvarēja disciplīnās, nemaz nezināja, ka ir startējuši [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās sievietes un [[Helēna de Purtalē]] kļuva par pirmo sieviešu olimpisko čempioni, viņa startēja [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas]] sacensībās.<ref name=ParisDigest>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |title=Paris facts |author= |year=2018 |publisher=Paris Digest |accessdate=2018-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180908202418/https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |archive-date=2018-09-08 }}</ref> Lēmums rīkot sacensības svētdienās izraisīja protestu no daudziem amerikāņu sportistiem, kuri devās uz sacensībām kā savu koledžu pārstāvji. Lielākā daļa uzvarētāju 1900. gada olimpiskajās spēlēs nesaņēma medaļas, bet viņiem tika pasniegti kausi vai trofejas. Piemēram, profesionāļu sacensībās [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]] ar [[Rapieris|rapieri]], kur uzvarēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Aijā]], uzvarētājs saņēma 3000 [[Francijas franks|franku]] lielu naudas balvu. Atsevišķi no sporta veidiem šajās olimpiskajās spēlēs tika aizvadīti vienīgo reizi un turpmāk neparādījās "oficiālajā" olimpisko spēļu programmā. Šādi sporta veidi bija [[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]] (1924., 1968. un 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sporta veids bija iekļauts kā demonstrāciju sporta veids), [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]] un [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]]. Šīs bija arī vienīgās olimpiskās spēles, kurās [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas disciplīnās]] kā mērķi tika izmantoti dzīvi dzīvnieki ([[baloži]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Carmichael |first=Emma |url=http://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |title=Gawker's Guide to the Olympic Sports You're Pretty Sure Don't Exist: Shooting |publisher=Gawker |date=July 27, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506163708/https://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |archivedate=May 6, 2013 }}</ref> == Gatavošanās process == [[Attēls:Baron Pierre de Coubertin.jpg|150px|thumb|[[Pjērs de Kubertēns]], viens no mūsdienu olimpisko spēļu atjaunotājiem]] [[Attēls:Exposition universelle de 1900 - portraits des commissaires généraux-Alfred Picard.jpg|150px|thumb|[[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerālsekretārs — [[Alfrēds Pikārs]]]] === Spēļu atjaunošana === Pēc [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kubertēna]] ierosinājuma Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība no 1894. gada 16. līdz 24. jūnijam Parīzē [[Sorbona]]s lielajā amfiteātrī organizēja [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpisko kongresu]]. Kongresa galvenie mērķi bija amatierisma principu izpēte un [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atjaunošana. Kubertēns prognozēja, ka pirmās modernās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā vienlaikus ar Pasaules izstādi, taču delegāti iebilda, ka seši gadi būs pārāk ilgs gaidīšanas laiks. Pēc [[Grieķija]]s pārstāvja [[Dimitrijs Vikels|Dimitrija Vikela]] priekšlikuma 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]] tika organizētas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās olimpiskās spēles]]. Kongresā tika nolemts, ka otrās olimpiskās spēles pēc četriem gadiem, 1900. gadā, tiks organizētas [[Parīze|Parīzē]]. Brīdī, kad 1896. gadā noslēdzās pirmās olimpiskās spēles, Grieķija pieprasīja tiesības rīkot olimpiskās spēles savā valstī ik pēc četriem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja arī ASV un Lielbritānijas sportisti un rakstnieks [[Džordžs Stjuarts Robertsons]]. Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] lūdza [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]], kuru vadīja Pjērs de Kubertēns, atzīt Atēnas par olimpisko spēļu pastāvīgo rīkošanas vietu. Kubertēnam izdevās pārliecināt savus SOK kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Atklātā vēstulē karalim viņš pateicās [[grieķi]]em par enerģiju un entuziasmu, ar kuru viņi organizēja olimpiskās spēles Atēnās, bet apstiprināja, ka nākamās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā. Pēc tam grieķi uzskatīja, ka Pjērs de Kubertēns ir "zaglis, kurš mēģina atņemt Grieķijai kādu no tās vēsturiskajiem dārgakmeņiem". Tomēr karaliskā ģimene saprata, ka viņu projektu finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot. Sakāve karā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1897. gadā vēl vairāk samazināja iespēju Atēnām spēles atkal rīkot 1900. gadā. === Divi konkurējoši projekti === Daži [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešās republikas]] vadītāji uzskatīja, ka sakāve [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]] 1870. gadā ir saistīta ar jauno [[franči|franču]] slikto fizisko stāvokli un sagatavotību, un no 1882. gada fiziskā izglītība pamatskolā kļuva obligāta. [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerāldirektors [[Alfrēds Pikārs]] ierosināja izstādes ietvaros organizēt starptautiskas fizisko vingrinājumu sacensības. Viņš guva Francijas valdības atbalstu un 1893. gada novembrī sporta sacensības tika iekļautas izstādes programmā. 1894. gada janvārī [[Pjērs de Kubertēns]] tikās ar Alfrēdu Pikāru un paziņoja tam, ka jūnijā viņš ierosinās atjaunot [[olimpiskās spēles]] un pirmās spēles organizēt [[Parīze|Parīzē]]. Kubertēns ieteica izveidot izstādi, kas būtu veltīta sporta vēsturei. Viņš izveidoja komisiju starptautiskajām sacensībām, kura pirmo reizi kopā sanāca 1894. gada 3. novembrī. Šajā sanāksmē pats Kubertēns nepiedalījās, jo tajā laikā atradās [[Grieķija|Grieķijā]] un tur gatavojās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajām spēlēm]]. Komisija izveidoja vispārēju konkursa plānu, ko tā publicēja 1895. gada maijā. Kubertēns saprata, ka Pikāra griba saistībā ar spēlēm nav saistāma ar olimpiskajām spēlēm un nolēma atsevišķi organizēt 1900. gada olimpiskās spēles. 1897. gada novembrī pēc izstādes vispārējās programmas publicēšanas viņš uzrakstīja vēstuli toreizējam Francijas tirdzniecības ministram, lai izteiktu savas bažas par sporta sacensību vietu Pasaules izstādē. Pikārs uz šo vēstuli atbildēja, ka izteiktās sūdzības nav pamatotas. Kubertēns uzskatīja, ka Pikāra projekts var izgāzties un tik milzīga sporta notikumu programma var būt haotisks un vulgārs gadatirgus. Pjērs de Kubertēns nolēma izveidot Olimpisko spēļu organizēšanas komiteju, kuras sastāvā ietilpa vairāki aristokrāti, pazīstamākais no viņiem bija [[La Rošefuko]]. Viņa nodoms bija izveidot spēles, kurās sacentīsies elite. Kubertēns saņēma arī atbalstu no ārvalstu sportistiem par spēļu organizēšanu un līdzdalību tajās. Kā pamatu 1900. gada spēlēm komiteja ņēma 1896. gada spēļu programmu un tām pievienoja [[bokss|boksu]], [[polo]] un [[loka šaušana|loka šaušanu]]. Pikārs šo programmu uzskatīja par "viduvēju un necienīgu". Novembrī Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība (USFSA), kuras ģenerālsekretārs bija Kubertēns, nolēma tomēr izlēma neatbalstīt La Rošefuko komiteju, kas "pārstāvēja demokrātisko un sportisko Franciju", kas bija nepilnīga. Pēc šī Kubertēns nolēma, ka vēlas būt Pasaules izstādes rīcībā, lai dotu ieguldījumu to sporta sacensību organizēšanai. 1899. gada janvārī Francijas Republikas oficiālajā vēstnesī tika izsludinātas starptautiskas fiziskās un sporta sacensības ar apmēram trīsdesmit sporta veidiem, kuri galvenokārt tiktu aizvadīti [[Vensēnas mežs|Vensēnas meža]] teritorijā. Vieglatlētikas sacensību organizēšana tika uzticēta Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienībai. Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par galveno delegātu Pasaules izstādes sporta sacensībām 1899. gada februārī. Kubertēns mēģināja sadarboties ar viņu, lai organizētu olimpiskās spēles, bet Pikārs to visu dēvēja par "anahronismu" un stingri pret šo visu iebilda.<ref name="Googlebooks">[https://books.google.com/books?id=Y11yO-0bNU4C&pg=PA172&dq=Alfred%20Picard%20absurde%20sport#v=onepage Cropper, Corry: ''Playing at monarchy: sport as a metaphor in nineteenth-century France''] Accessed through [[Google Books]], Retrieved 1 March 2010</ref> Ņemot vērā šīs grūtības un komitejas biedru viedokļu atšķirības, tā paziņoja par atkāpšanos. 1899. gada janvārī Kubertēns bija spiests pieņemt Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības ierosināto kompromisu, ka Izstādes sacensības notiks 1900. gada olimpisko spēļu vietā un tās tiks uzskatītas par ekvivalentām olimpiskajām spēlēm. Viņam nācās piekrist, ka šīs spēles tiks uzskatītas par "olimpiskajām spēlēm", kaut oficiālajos reklāmas materiālos tas netiek minēts, kā arī, ka spēlēs varēs startēt gan profesionāļi, gan sievietes, pret ko viņš bija ļoti iebildis. == Spēļu organizācija == === Organizācijas komiteja === Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents [[Daniels Merilons]] tika iecelts par sporta sacensību galveno delegātu. Viņam bija arī pieci vietnieki. Sporta sacensības organizēja apmēram trīsdesmit locekļu augstāka komisija, kuru vadīja [[Oktāvs Greārs]], un divpadsmit komitejas, kurās kopumā bija apmēram 700 locekļu, un kuru pienākums bija izveidot pasākumu programmu. Par žūrijas locekļiem tika iecelti apmēram 530 cilvēki, tostarp 130 ārzemnieki. Sporta veidu organizēšanu deleģēja attiecīgo sporta veidu federācijām. [[Pjērs de Kubertēns]] bija viens no “Vieglatlētikas spēļu” (''Jeux athlétiques'') nodaļas viceprezidentiem. Sporta sacensību mērķis bija dot nozīmīgu stimulu un uzlabot valsts iedzīvotāju fizisko un morālo izturību, ar starptautiskām sacensībām parādot fizisko aktivitāšu nozīmi un noderīgumu kā arī piešķirot tām pašu publicitāti, kā arī veicināt jaunatnes fizisko attīstību. Alfrēds Pikārs papildus sporta izglītībai un popularizēšanai Izstādes laikā vēlējās piešķirt sporta sacensībām zinātnisku raksturu. Tāpēc viņš lūdza izveidot Higiēnas un fizioloģijas komiteju ar aptuveni piecpadsmit pētniekiem. Komitejas vadību viņš uzticēja ārstam [[Etjēns Žils Marē|Etjēnam Žilam Marē]]. Izveidojot spēļu vispārējo programmas XIII sadaļu, šīs komitejas mērķis jo īpaši bija novērtēt dažādu sporta veidu ietekmi uz ķermeni un novērot un atklāt labākos paņēmienus augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai. === Spēļu ekonomiskais aspekts === Komiteja sporta sacensību organizēšanai kopā atvēlēja 1 780 620 [[Francijas franks|frankus]]. No šīs summas 1 045 300 franku veidoja Vispasaules izstādes dotācijas. Ienākumi no ieejas biļetēm uz izstādi bija daudz zemāki nekā prognozēts — 59 059 franki. Taču pasākuma kopējās izmaksas varētu būt 2,2 miljoni franku, jo Parīzes pilsēta par 150 000 franku sakārtoja [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kā arī sedza organizēšanas komitejas izmaksas. Sporta sacensību organizēšanai komitejām tika piešķirts 1 045 300 franku, kas veidoja apmēram 1% no kopējās Pasaules izstādes budžeta. === Plakāti === [[Attēls:Paris 1900 olympic poster.jpg|150px|thumb|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošanas]] sacensību plakāts]] Kopējs plakāts visu pasaules izstādes sporta sacensību reklamēšanai nebija paredzēts, bet tika veidoti atsevišķi plakāti dažādiem sporta veidiem. Tomēr tie neatsaucās uz olimpiskajām spēlēm, par kurām sabiedrība 1900. gadā gandrīz nemaz nezināja. [[Žans de Paleologs|Žana de Paleologa]] izstrādātais plakāts [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s sacensībām tika lietots kā oficiālais plakāts 1900. gada spēlēm. Plakātā bija attēlota sieviete—paukotāja, kaut arī paukošanas sacensībās neviena sieviete nestartēja. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citu sporta veidu plakāti, piemēram, [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]], [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]]. Termins "olimpiskais" nevienā no oficiālajiem dokumentiem tā arī neparādījās. == Spēļu programma == Sporta sacensības bija sadalītas visas Pasaules izstādes norises periodā no 14. maija līdz 28. oktobrim. Atšķirībā no mūsdienu olimpiskajām spēlēm šajās spēlēs netika organizētas atklāšanas un noslēguma ceremonijas. Šādu programmu, kas aprakstīta kā "pilnīga un ļoti interesanta", Augstākā fizisko vingrinājumu un sporta komiteja pieņēma savā sanāksmē 1900. gada 10. martā:<ref>[https://library.olympic.org/Default/doc/SYRACUSE/23618/concours-internationaux-d-exercices-physiques-et-de-sports-rapports-ministere-du-commerce-de-l-indus?_lg=en-GB Concours internationaux d'exercices physiques et de sports : rapports] Ministère du commerce de l'industrie des postes et des télégraphes ; publ. sous la dir. de D. Mérillon</ref> * I sadaļa — vieglatlētikas spēles: skriešanas un vieglatlētikas sacensības, regbijs, futbols, hokejs, krikets, teniss, krokets, bulē, beisbols, lakross, ''longue paume'', ''balle au tamis'', ''courte paume'', golfs un Basku pelota; * II sadaļa — vingrošana: Francijas vingrošanas biedrību savienības XXVI federālā diena, Sēnas vingrošanas biedrību asociācijas sacensību svētki, starptautiskais vingrošanas čempionāts; * III sadaļa — paukošana: florete, špaga un zobena sacensības; * IV sadaļa — šaušana: šaušana mērķī, šaušana ar pistoli, šaušana pa baložiem, loka šaušana un lielgabala šaušana; * V sadaļa — zirgu sports: jāšanas sacensības un zirgu polo; * VI sadaļa — velosports: riteņbraukšanas sacensības; * VII sadaļa — automobilisms: tūrisma sacensības, motociklu sacensības, ātrumsacīkstes, sacensības par vietu un piegādes automašīnām, vieglā svara autosacensības un smagsvara autosacensības; * VIII sadaļa — ūdens sporta veidi: airēšanas regates, burāšanas jahtu sacensības, mehāniskās motorlaivu sacensības, peldēšanas sacensības un makšķerēšanas sacensības; * IX sadaļa — glābšana: ugunsdzēsības sacensības, ūdens glābšanas sacensības, pirmās palīdzības sacensības civiliedzīvotāju un militāru zaudējumu gadījumos; * X sadaļa — gaisa sports: balonu sacensības (divdesmit četras dažāda veida sacensības: ilgums, augstums, distance) un baložu sacīkstes; * XI sadaļa — militārās mācības; * XII sadaļa — skolu sacensības: skolu vieglatlētikas spēles, skolu airēšana, vingrošana skolās, Parīzes pilsētas pašvaldību skolu ballīte, starpreģionu sacensības starp skolām, augstskolu šaušanas čempionāts, vidusskolu un koledžu šaušanas čempionāts, pamatskolu šaušanas čempionāts. No I sadaļas tika izslēgtas vairākas piedāvātās sacensības: [[slidošana]], [[svarcelšana]], [[soļošana]], [[bokss]], nūju cīņas, [[cīņas sports]], saistībā ar šo sporta veidu teatralitāti, bīstamību un neraksturīgajām vieglatlētikas sacensības īpašībām. Dalībnieku trūkuma dēļ netika organizētas [[beisbols|beisbola]], [[hokejs|hokeja]], [[lakross|lakrosa]] ''balle au tamis'' un ''courte paume'' sacensības. == Sporta veidi un disciplīnas == {{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}} [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nav oficiāli izlēmusi, kuras no 1900. gada olimpisko spēļu disciplīnām uzskatīt par "olimpiskajām" un kuras ne.<ref name="KLWT">{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|page=147|year=1995|isbn=3-928562-20-7}}</ref> Faktiski Pjērs de Kubertēns visu savu apņēmību bija nodevis organizatoriem.<ref>The [https://www.olympic.org/paris-1900 IOC site for the 1900 Olympic Games] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900 |date=2017-10-10 }} sets the number at 95 events, while at one time the [http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true IOC database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true |date=2014-02-24 }}.</ref> Salīdzinot ar iepriekšējām [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles#Sporta veidi un disciplīnas|olimpiskajām spēlēm 1896. gadā]], no olimpisko spēļu programmas tika izņemta [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] un [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]]. Savukārt 1900. gada olimpisko spēļu programmai tika pievienoti 13 jauni sporta veidi: [[airēšana olimpiskajās spēlēs|airēšana]], [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]], [[burāšana olimpiskajās spēlēs|burāšana]], [[futbols olimpiskajās spēlēs|futbols]], [[golfs olimpiskajās spēlēs|golfs]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]], [[jāšana olimpiskajās spēlēs|jāšana]], [[loka šaušana olimpiskajās spēlēs|loka šaušana]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]], [[ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. No šiem sporta veidiem trīs — basku pelota, krikets un krokets — olimpisko spēļu programmā bija iekļauti vienīgo reizi. Airēšana un ūdenspolo ir vienīgie "jaunie" sporta veidi, kas ir bijuši olimpisko spēļu programmā visās turpmākajās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām. Savukārt golfs un regbijs parādījās arī kādās no nākamajām olimpiskajām spēlēm (pēdējoreiz golfs bija [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpisko spēļu]] programmā, bet regbijs — [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada olimpisko spēļu]] programmā), bet no [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] šie abi divi sporta veidi olimpisko spēļu programmā tika atjaunoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.espn.go.com/oly/news/story?id=3366295 |title=Golf among seven sports seeking inclusion in 2016 Games |publisher=[[ESPN]] |accessdate=20 August 2008|date=25 April 2008}}</ref> Peldēšana un ūdenspolo olimpiskajā kontekstā tika uzskatītas par divām disciplīnām vienā ūdenssporta veidā. Starp visiem sporta veidiem tikai kroketā nebija starptautisku sacensību, jo sacentās tikai [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportisti. Šajās olimpiskajās spēlēs tika ieviestas arī disciplīnas, kurās varēja startēt tikai sievietes. Šādas bija [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu turnīrs tenisā]]. Atsevišķos sporta veidos (burāšanā, jāšanā u.c.) sievietes un vīrieši sacenstās vienkopus. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā mājaslapā norādījusi 95/96 disciplīnas, par kurām pasniegtas olimpiskās medaļas. Atsevišķās airēšanas un burāšanas disciplīnās pastāvēja divi braucieni, par katru no tiem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.<ref name="cite">{{Tīmekļa atsauce|title= Paris 1900|publisher= International Olympic Committee|archivedate= 2017-10-10|url= https://www.olympic.org/paris-1900|accessdate= 2017-10-02|archiveurl= https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900}}</ref> SOK ir ņēmusi vērā olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par notikumiem, kurus vajadzētu uzskatīt par “olimpiskajiem”, balstoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem.<ref name="Mallon">{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ&pg=PA25 | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc. | location = Jefferson, North Carolina |pages=25–28 | isbn = 978-0-7864-4064-1}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008}}</ref> {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center" |- ! Sporta veids !! Vīriešu <br /> disciplīnas !! Sieviešu <br /> disciplīnas !! Jauktās <br /> disciplīnas !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4''' |- | align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 8 || '''8'''<ref>Atsevišķās disciplīnās bija divi braucieni, līdz ar to tika pasniegti medaļu komplekti par katru no braucieniem</ref> |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 3 || '''3''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || — || — || '''8''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 23 || — || — || '''23''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |} === Sporta veidu un notikumu statuss === 1900. gada olimpiskās spēles nekontrolēja īpaša olimpiskā organizēšanas komiteja, bet tās notika kā papildinājums [[1900. gada Pasaules izstāde]]i. Spēlēs notika daudz pasākumu, kuri neatbilst mūsdienu noteiktajiem "olimpiskajiem" standartiem. Lēmumus par to, kuri olimpiskie notikumi tiek uzskatāmi par “oficiāliem” un kuriem ir “neoficiāls” vai “demonstrācijas” statuss, parasti atstāj olimpisko spēļu organizēšanas komitejas un/vai [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņā. Tā kā nav vispārēju iestāžu, kas varētu oficiāli atšķirt šāda veida atšķirības, spēļu laikā netika pieņemts lēmums par jebkura notikuma oficiālo statusu. Pastāv 1912. gada dokuments, kurā uzskaitīti 1900. gada spēļu rezultāti, taču olimpiskie vēsturnieki apšauba šī darba ticamību un autentiskumu. Šis dokuments veidoja SOK datubāzē esošo Parīzes spēļu rezultātu oriģinālo bāzi.<ref name=status>"Olympic or not?" — article by Herman de Wael — Journal of Olympic History — January 2003</ref> Tomēr SOK nekad nav izlēmusi, kuri notikumi bija "olimpiski" un kuri ne.<ref name="KLWT"/> Visi notikumi, kas atbilst visiem četriem šiem retrospektīvās atlases kritērijiem — tikai amatieriem, starptautiska dalība, atvērti visiem sportistiem un norise bez traucējumiem — tagad tiek uzskatīti par olimpiskajiem notikumiem, izņemot tos, kas saistīti ar vienu sporta veidu — gaisa balonu lidošanu. Krokets, ūdens motosports un bulē atbilst trim kritērijiem (visos šajos startēja tikai Francijas sportisti). No šiem tikai kroketam ir piešķirts olimpiskais statuss.<ref name="Mallon"/> Tāpat kā visi olimpiskie notikumi, kurus plaši uzskatīja par oficiāliem, [[1900. gada Pasaules izstāde]]s laikā notika arī citi sporta pasākumi.<ref name="KLWT"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |title=Demonstration and unofficial sports |publisher=GBRathletics |accessdate=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150219030419/http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |archive-date=February 19, 2015}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Soltis |first=Greg |url=http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |title=Olympic Events Through History |publisher=LiveScience |date=July 27, 2012 |access-date=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222203733/http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |archive-date=February 22, 2014}}</ref> {{colbegin|3}} * [[Autosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Autosports]] * [[Baložu sacīkstes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Baložu sacīkstes]] * [[Bulē 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bulē]] * [[Dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dzīvības glābšana]] * [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gaisa balonu lidošana]] * [[Lielgabalu šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielgabalu šaušana]] * ''[[Longue paume 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Longue paume]]'' * [[Makšķerēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Makšķerēšana]] * [[Motociklu braukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Motociklu braukšana]] * [[Pūķu lidināšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pūķu lidināšana]] * [[Uguns dzēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Uguns dzēšana]] * [[Ūdens motosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdens motosports]] {{colend}} Papildus šiem sporta veidiem tika organizēti arī 71 mācību un 92 militārie pasākumi. == Kalendārs == Olimpiskās spēles notika no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās nebija oficiālās atklāšanas un noslēguma ceremonijas.<ref name="cite"/> {{colbegin|3}} * 14. maijs — 27. jūnijs: {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} * 20. — 27. maijs: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Sēna) * 28. maijs — 2. jūnijs: {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} * 29. maijs: {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} * 14. jūnijs: {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} * 28. jūnijs — 11. jūlijs: {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} * 6. — 11. jūlijs: {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} * 14. — 22. jūlijs: {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} * 15. jūlijs — 4. augusts: {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} * 15. jūlijs — 14. augusts: {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} * 16. jūlijs: {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} * 29. — 30. jūlijs: {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} * 1. — 6. augusts: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Havra) * 11. — 12. augusts: {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} * 11. — 19. augusts: {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} * 14. un 28. augsts: {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} * 19. — 20. augusts: {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} * 25. — 26. augusts: {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} * 11. — 15. septembris: {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} * 20. — 23 septembris: {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} * 2. — 3. oktobris: {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} {{colend}} == Norises vietas == [[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|200px|thumb|[[Vensēnas velodroms]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu]] {{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}} 1900. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas 14 dažādās vietās, no kurām lielākā daļa atradās Parīzē vai tās tuvumā. Taču bija arī sporta veidi, kas tika aizvadīti citviet Francijā. Lai arī šajās olimpiskajās spēlēs netika rīkota oficiāla atklāšanas vai noslēguma ceremonija, par šo olimpisko spēļu galveno norises vietu uzskata [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi. ; Parīze vai tās tiešā tuvumā {| class="wikitable" |- ! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas |- | [[Breteja laukums]] || {{osv|Jāšana|1900|vasaras}} |- | [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} |- | [[Buloņas mežs]] || {{osv|Krokets|1900|vasaras}}, {{osv|Polo|1900|vasaras}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras}} |- | [[Kruakatelāns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras}} |- | [[Neijī pie Sēnas]] || {{osv|Basku pelota|1900|vasaras}} |- | [[Puto sala]] || {{osv|Teniss|1900|vasaras}} |- | [[Sēna]] (Kurbevuē―Aņēras tilti) || {{osv|Airēšana|1900|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1900|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras}} |- | [[Tilerī dārzs]] || {{osv|Paukošana|1900|vasaras}} |- | [[Vensēnas mežs]] || {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras}} |- | [[Vensēnas velodroms]] || {{osv|Futbols|1900|vasaras}}, {{osv|Regbijs|1900|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras}} un {{osv|Vingrošana|1900|vasaras}} |} ; Ārpus Parīzes {| class="wikitable" |- ! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas |- | [[Havra]] ([[Lamanšs]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}} |- | [[Kompjeņa]] (Kompjeņas klubs) || {{osv|Golfs|1900|vasaras}} |- | [[Mēlanenivelīna]] ([[Sēna]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}} |- | [[Satori (Versaļa)|Satori]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == === Valstis === Saskaņā ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja 26 valstu pārstāvji.<ref name=athletes_number/>{{ref label|A|P1|a}}<ref name="Mallon"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008|quote=For the first Olympic Games (until Antwerp in 1920), it is difficult to give the exact number of medals awarded to some countries, due to the fact that teams were composed of athletes from different countries.}}</ref> Mūsdienu pētījumi rāda, ka spēlēs piedalījās sportisti no 28 valstīm. Lielākā daļa no šīm valstīm olimpiskajās spēlēs bija [[Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs|pārstāvētas pirmo reizi]]. Atsevišķos sporta veidos (lielākoties komandu) startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Šajā komandā kopā piedalījās dažādu valstu pārstāvji. Daļa no viņiem startēja arī individuāli, pārstāvot savu valsti. ''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' {{colbegin|3}} * {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|73}} * {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|16}} * {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|>65}} * {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras|7}} * {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|14}} * {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|>767}} * {{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|IRI|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|>25}} * {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|98}} * {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|31}} * {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|7}} * {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|ROU|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|19}} * {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras|18}} * {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|76}} * {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras|10}} * ''{{ValstsOS|MIX|1900. gada vasaras|19}}'' {{colend}} Līdz 2024. gadam SOK izdalīja [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Luksemburgu]] un [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādu]] kā pārstāvētās valstis, taču pašlaik tās vairs netiek atsevišķi izdalītas. Atsevišķos avotos tiek minēts, ka šajās spēlēs piedalījušies arī sportisti no [[Brazīlija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Kolumbija]]s, taču to SOK neapstiprina. Var uzskatīt, ka 1900. gada spēlēs kaut kādā veidā startēja arī citas mūsdienu valstis. Startēja sportisti no mūsdienu [[Alžīrija]]s, [[Horvātija]]s, [[Īrija]]s, [[Polija]]s un [[Slovākija]]s, taču neviena no šīm valstīm tajā laikā nebija neatkarīga. Alžīrija bija Francijas sastāvdaļa un tās četri vingrotāji pārstāvēja Franciju. Tagadējā Īrija bija Lielbritānijas daļa, un tās sportisti startēja burāšanā, polo, tenisā un vieglatlētikā. Horvātijas paukotājs pārstāvēja Austriju, poļu paukotājs Krievijas Impēriju un slovāku pāris sacentās, pārstāvot Ungāriju.<ref name="Mallon"/> === Sportisti === Pasaules izstādes sporta sacensībās kopā bija iesaistīts 58 731 dalībnieks. Tomēr, uzskaitot notikumus, kurus olimpiskais vēsturnieks [[Bills Malons]] uzskata par olimpiskajiem, savā grāmatā "1900. gada olimpiskās spēles" viņš uzskaita 1226 dalībniekus no aptuveni 1589 dalībniekiem (ieskaitot 23 sievietes). Viņš atzīmē, ka no šiem 1226 dalībniekiem 743 ir Francijas pārstāvji. Pēc [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] datiem, 1900. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās 997 sportisti (ieskaitot 23 sievietes).<ref name="cite"/> Lai gan Pjērs de Kubertēns bija pret sieviešu dalību olimpiskajās spēlēs, tās tomēr piedalījās. Ir zināms, ka sievietes startēja burāšanā, golfā, jāšanā, kroketā un tenisā. Salīdzinot ar iepriekšējām, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēm]], kad startēja 240 sportisti, šajās spēlēs piedalījās četras reizes vairāk sportistu. Saskaņā ar [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpiskā kongresa]] laikā pieņemtajiem lēmumiem, olimpisko spēļu dalībnieki, izņemot paukotājus, bija amatieri. {| class="wikitable sortable" style="margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center" |- ! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās <br/> valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu <br/> sastāvu uzskaitījums |- ! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || 108 || 108 || — || ''[[Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 2 || — || ''[[Basku pelotas spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || >95 || >94 || 1 || ''[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 35 || 35 || — || ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 5 || 22 || 12 || 10 || ''[[Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 58 || 56 || 2 || ''[[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 24 || 24 || — || ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 10 || 7 || 3 || ''[[Kroketa spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 153 || 153 || — || ''[[Loka šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 19 || 260 || 260 || — || ''[[Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 11 || 76 || 76 || — || ''[[Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 20 || 20 || — || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 46 || 46 || — || ''[[Regbisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || 72 || 72 || — || ''[[Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 72 || 72 || — || ''[[Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 26 || 19 || 7 || ''[[Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 53 || 53 || — || ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 15 || 118 || 118 || — || ''[[Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 135 || 135 || — || ''[[Vingrotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 12 || 12 || — || ''[[Virves vilcēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |} == Medaļas == [[Attēls:Losanna, museo olimpico, medaglie di 1900 parigi.JPG|thumb|150px|right|Medaļas no 1900. gada Pasaules izstādes sporta sacensībām. Šobrīd atrodas Olimpiskā muzeja kolekcijā.]] 1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas; tā vietā lielākajai daļai uzvarētāju tika pasniegti kausi vai trofejas. Dažos gadījumos par pirmo vietu tika pasniegta [[sudraba medaļa]], bet par otro — [[bronzas medaļa]]. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri attiecīgi ieņēma 1., 2. un 3. vietu.<ref name="Mallon"/> Olimpiskajām spēlēm pirms 1908. gada nav vispārpieņemtas dalībvalstu definīcijas, un medaļu tabulas var atšķirties atkarībā no izvēlētās definīcijas. Atsevišķās disciplīnās un sporta veidos startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kuru veidoja vairāku valstu sportisti. Jauktās komandas iegūtās medaļas tiek izdalītas atsevišķi. Olimpisko medaļu aversā ir attēlota spārnota dieviete, kas abās paceltās rokās tur lauru zarus. Fonā zem dievietes redzams skats uz [[Parīze]]s pilsētu un Pasaules izstādes pieminekļiem. Savukārt reversā ir attēlots uz pjedestāla stāvošs sportists, kurš paceltā labajā rokā tur [[laurs|lauru zaru]]. Fonā ir redzams stadions un [[Atēnas|Atēnu]] [[Akropole]]. Medaļas autors ir [[Frederiks Vernons]].<ref>[https://www.olympic.org/paris-1900-medals Paris 1900 Medals] ''olympic.org'' Starptautiskā Olimpiskā komiteja</ref> === Medaļu sadalījums pa valstīm === {{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}} No visām 24 pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas ieguva 18 valstis, no tām 9 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas. {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Vieta || Valsts || style="width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style="width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style="width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style="width:6em;|Kopā |- style="border: 3px solid red" | 1 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}|| '''31''' || '''41''' || '''40''' || '''112''' |- | 2 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 20 || 13 || 15 || '''48''' |- | 3 ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 20 || 8 || 9 || '''37''' |- | 4 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|6 || bgcolor=E0E0E0|6 || bgcolor=E6CCB2|6 || '''18''' |- | 5 ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 6 || 3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''10''' |- | 6 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || '''9''' |- | 7 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''5''' |- | 8 ||align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 1 || 3 || 2 || '''6''' |- |rowspan=2| 9/10 ||align=left| ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''<ref>Veidoja sportistu grupas/komandas, kuras sastāvēja no vairākām pārstāvētajām valstīm.</ref> || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || 3 || '''6''' |- |align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''6''' |- | 11—21 || align=left| Pārējās 11 valstis || 3 || 11 || 13 || '''27''' |- class="sortbottom" !colspan=2| Kopā (18 valstis un 1 jauktā komanda): || 96 || 94 || 94 || 286 |} === Medaļām bagātākie sportisti === {{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}} ''Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 4 olimpiskās zelta medaļas.'' {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Sportists || Sporta veids || Valsts || style="width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style="width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style="width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style="width:6em;|Kopā |- | |} == Skatīt arī == {{Commons category|1900 Summer Olympics|1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} * Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā: ** '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Parīze]]; ** [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]]; ** ''[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]'' — [[Parīze]]. * Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā: ** [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Šamonī]]; ** [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Grenoble]]; ** [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Albērvila]]; == Piezīmes == * {{note label|A|A|a}} Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) datubāzē par 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm bija uzskaitītas 85 "olimpiskās disciplīnas", kā arī tajās piedalījušās 24 valstis ar 997 sportistiem (975 vīriešiem un 22 sievietes).<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true |title=Archived copy |access-date=18 February 2014 |archive-date=24 February 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true }}</ref> Olimpisko spēļu vēsturnieks [[Bills Malons]], kurš pētījis šīs olimpiskās spēles, norāda, ka tomēr varētu būt 95 disciplīnas, kas atbilst visiem četriem retrospektīvajiem atlases kritērijiem (tikai amatieri, starptautiska dalība, atvērts visiem dalībniekiem un bez invaliditātes), un būtu jāuzskata par "olimpiskajām disciplīnām".<ref name="Mallon"/> 2021. gada jūlijā SOK atjaunoja savu tiešsaistes datubāzi ar pilnīgāku informāciju, iekļaujot tajā olimpisko vēsturnieku vietnes ''Olympedia.org'' datus, tādējādi akceptējot Malona ieteikumus (pamatojoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem) par 1900. gada olimpisko spēļu notikumiem. SOK datubāzē tika pievienoti 11 disciplīnu rezultāti, kā arī viena no [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas]] disciplīnām — [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]] — tika izņemta no "olimpisko disciplīnu" saraksta un rezultātiem. Pieņemot Malona ieteikumus, olimpisko disciplīnu skaits palielinājās līdz 95 disciplīnām, kā arī tika palielināts startējošo valstu skaits līdz 26 valstīm un startējošo sportistu skaits līdz 1226 sportistiem.<ref name=IOC1900/> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.olympic.org/Paris-1900 Parīze 1900] (''Olympic.org, Starptautiskā Olimpiskā komiteja'') {{en ikona}} {{fr ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080528012428/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf Oficiālais pārskats] {{fr ikona}} {{kastes sākums}} {{s-bef|before= {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] <br /> I Olimpiskās spēles}} {{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] <br /> ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' <br /> {{flaga|Francija}} Parīze 1900 <br /> II Olimpiskās spēles}} {{s-aft|after= {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] <br /> III Olimpiskās spēles}} {{kastes beigas}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Olimpiskās spēles}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles| ]] [[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Olimpiskās spēles Francijā]] [[Kategorija:1900. gads]] r8h4376ffapn9b9z1urowrdzf52j88y 4509543 4509542 2026-08-18T19:31:20Z Kleivas 2704 /* Medaļām bagātākie sportisti */ 4509543 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu infokaste|1900|Vasara | Logo = JOParis 1900.jpg | Izmērs = 200 | Nosaukums = | Apraksts = | Dalībvalstis = 26{{ref label|A|P1|a}} | Sportisti = 1226{{ref label|A|P1|a}} | Notikumi = 95 (20 sporta veidos) | Atklāšanas ceremonija = 14. maijs | Noslēguma ceremonija = 28. oktobris | Oficiāli atklāja = | Stadions = [[Vensēnas velodroms]] | Sportistu zvērests = | Tiesnešu zvērests = | Olimpiskā lāpa = | Iepriekšējās = '''[[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]''' | Nākamās = '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]''' }} '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' ({{val|fr|Les Jeux olympiques d'été de 1900}}), zināmas arī kā '''II Olimpiskās spēles''' vai '''Parīze 1900''', bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Tās bija otrās atjaunotās [[vasaras olimpiskās spēles]]. Olimpiskās spēles tika rīkotas [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ietvaros. Lēmums organizēt 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē tika pieņemts 1. olimpiskajā kongresā, kas notika 1894. gadā. Olimpiskajās spēlēs 20 oficiālajos [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]<ref name=IOC1900>{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Summer Olympics|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900|publisher=International Olympic Committee|access-date=31 January 2022}}</ref><ref name="athletes_number">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|title=The Olympic Summer Games Factsheet|publisher=International Olympic Committee|accessdate=5 August 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20150906110401/http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|archive-date=6 September 2015}}</ref> kopā startēja 1226 sportisti no 26 valstīm.{{ref label|A|P1|a}} Šis skaitlis balstās uz noteiktiem pieņēmumiem par to, kuri notikumi bija un nebija "olimpiskie". Taču, ņemot vērā arī neolimpiskos sporta veidus, dalībnieku skaits šajās olimpiskajās spēlēs bija 58 731. Daudzi sportisti, tostarp daži, kas uzvarēja disciplīnās, nemaz nezināja, ka ir startējuši [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās sievietes un [[Helēna de Purtalē]] kļuva par pirmo sieviešu olimpisko čempioni, viņa startēja [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas]] sacensībās.<ref name=ParisDigest>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |title=Paris facts |author= |year=2018 |publisher=Paris Digest |accessdate=2018-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180908202418/https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |archive-date=2018-09-08 }}</ref> Lēmums rīkot sacensības svētdienās izraisīja protestu no daudziem amerikāņu sportistiem, kuri devās uz sacensībām kā savu koledžu pārstāvji. Lielākā daļa uzvarētāju 1900. gada olimpiskajās spēlēs nesaņēma medaļas, bet viņiem tika pasniegti kausi vai trofejas. Piemēram, profesionāļu sacensībās [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]] ar [[Rapieris|rapieri]], kur uzvarēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Aijā]], uzvarētājs saņēma 3000 [[Francijas franks|franku]] lielu naudas balvu. Atsevišķi no sporta veidiem šajās olimpiskajās spēlēs tika aizvadīti vienīgo reizi un turpmāk neparādījās "oficiālajā" olimpisko spēļu programmā. Šādi sporta veidi bija [[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]] (1924., 1968. un 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sporta veids bija iekļauts kā demonstrāciju sporta veids), [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]] un [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]]. Šīs bija arī vienīgās olimpiskās spēles, kurās [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas disciplīnās]] kā mērķi tika izmantoti dzīvi dzīvnieki ([[baloži]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Carmichael |first=Emma |url=http://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |title=Gawker's Guide to the Olympic Sports You're Pretty Sure Don't Exist: Shooting |publisher=Gawker |date=July 27, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506163708/https://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |archivedate=May 6, 2013 }}</ref> == Gatavošanās process == [[Attēls:Baron Pierre de Coubertin.jpg|150px|thumb|[[Pjērs de Kubertēns]], viens no mūsdienu olimpisko spēļu atjaunotājiem]] [[Attēls:Exposition universelle de 1900 - portraits des commissaires généraux-Alfred Picard.jpg|150px|thumb|[[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerālsekretārs — [[Alfrēds Pikārs]]]] === Spēļu atjaunošana === Pēc [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kubertēna]] ierosinājuma Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība no 1894. gada 16. līdz 24. jūnijam Parīzē [[Sorbona]]s lielajā amfiteātrī organizēja [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpisko kongresu]]. Kongresa galvenie mērķi bija amatierisma principu izpēte un [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atjaunošana. Kubertēns prognozēja, ka pirmās modernās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā vienlaikus ar Pasaules izstādi, taču delegāti iebilda, ka seši gadi būs pārāk ilgs gaidīšanas laiks. Pēc [[Grieķija]]s pārstāvja [[Dimitrijs Vikels|Dimitrija Vikela]] priekšlikuma 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]] tika organizētas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās olimpiskās spēles]]. Kongresā tika nolemts, ka otrās olimpiskās spēles pēc četriem gadiem, 1900. gadā, tiks organizētas [[Parīze|Parīzē]]. Brīdī, kad 1896. gadā noslēdzās pirmās olimpiskās spēles, Grieķija pieprasīja tiesības rīkot olimpiskās spēles savā valstī ik pēc četriem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja arī ASV un Lielbritānijas sportisti un rakstnieks [[Džordžs Stjuarts Robertsons]]. Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] lūdza [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]], kuru vadīja Pjērs de Kubertēns, atzīt Atēnas par olimpisko spēļu pastāvīgo rīkošanas vietu. Kubertēnam izdevās pārliecināt savus SOK kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Atklātā vēstulē karalim viņš pateicās [[grieķi]]em par enerģiju un entuziasmu, ar kuru viņi organizēja olimpiskās spēles Atēnās, bet apstiprināja, ka nākamās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā. Pēc tam grieķi uzskatīja, ka Pjērs de Kubertēns ir "zaglis, kurš mēģina atņemt Grieķijai kādu no tās vēsturiskajiem dārgakmeņiem". Tomēr karaliskā ģimene saprata, ka viņu projektu finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot. Sakāve karā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1897. gadā vēl vairāk samazināja iespēju Atēnām spēles atkal rīkot 1900. gadā. === Divi konkurējoši projekti === Daži [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešās republikas]] vadītāji uzskatīja, ka sakāve [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]] 1870. gadā ir saistīta ar jauno [[franči|franču]] slikto fizisko stāvokli un sagatavotību, un no 1882. gada fiziskā izglītība pamatskolā kļuva obligāta. [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerāldirektors [[Alfrēds Pikārs]] ierosināja izstādes ietvaros organizēt starptautiskas fizisko vingrinājumu sacensības. Viņš guva Francijas valdības atbalstu un 1893. gada novembrī sporta sacensības tika iekļautas izstādes programmā. 1894. gada janvārī [[Pjērs de Kubertēns]] tikās ar Alfrēdu Pikāru un paziņoja tam, ka jūnijā viņš ierosinās atjaunot [[olimpiskās spēles]] un pirmās spēles organizēt [[Parīze|Parīzē]]. Kubertēns ieteica izveidot izstādi, kas būtu veltīta sporta vēsturei. Viņš izveidoja komisiju starptautiskajām sacensībām, kura pirmo reizi kopā sanāca 1894. gada 3. novembrī. Šajā sanāksmē pats Kubertēns nepiedalījās, jo tajā laikā atradās [[Grieķija|Grieķijā]] un tur gatavojās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajām spēlēm]]. Komisija izveidoja vispārēju konkursa plānu, ko tā publicēja 1895. gada maijā. Kubertēns saprata, ka Pikāra griba saistībā ar spēlēm nav saistāma ar olimpiskajām spēlēm un nolēma atsevišķi organizēt 1900. gada olimpiskās spēles. 1897. gada novembrī pēc izstādes vispārējās programmas publicēšanas viņš uzrakstīja vēstuli toreizējam Francijas tirdzniecības ministram, lai izteiktu savas bažas par sporta sacensību vietu Pasaules izstādē. Pikārs uz šo vēstuli atbildēja, ka izteiktās sūdzības nav pamatotas. Kubertēns uzskatīja, ka Pikāra projekts var izgāzties un tik milzīga sporta notikumu programma var būt haotisks un vulgārs gadatirgus. Pjērs de Kubertēns nolēma izveidot Olimpisko spēļu organizēšanas komiteju, kuras sastāvā ietilpa vairāki aristokrāti, pazīstamākais no viņiem bija [[La Rošefuko]]. Viņa nodoms bija izveidot spēles, kurās sacentīsies elite. Kubertēns saņēma arī atbalstu no ārvalstu sportistiem par spēļu organizēšanu un līdzdalību tajās. Kā pamatu 1900. gada spēlēm komiteja ņēma 1896. gada spēļu programmu un tām pievienoja [[bokss|boksu]], [[polo]] un [[loka šaušana|loka šaušanu]]. Pikārs šo programmu uzskatīja par "viduvēju un necienīgu". Novembrī Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība (USFSA), kuras ģenerālsekretārs bija Kubertēns, nolēma tomēr izlēma neatbalstīt La Rošefuko komiteju, kas "pārstāvēja demokrātisko un sportisko Franciju", kas bija nepilnīga. Pēc šī Kubertēns nolēma, ka vēlas būt Pasaules izstādes rīcībā, lai dotu ieguldījumu to sporta sacensību organizēšanai. 1899. gada janvārī Francijas Republikas oficiālajā vēstnesī tika izsludinātas starptautiskas fiziskās un sporta sacensības ar apmēram trīsdesmit sporta veidiem, kuri galvenokārt tiktu aizvadīti [[Vensēnas mežs|Vensēnas meža]] teritorijā. Vieglatlētikas sacensību organizēšana tika uzticēta Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienībai. Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par galveno delegātu Pasaules izstādes sporta sacensībām 1899. gada februārī. Kubertēns mēģināja sadarboties ar viņu, lai organizētu olimpiskās spēles, bet Pikārs to visu dēvēja par "anahronismu" un stingri pret šo visu iebilda.<ref name="Googlebooks">[https://books.google.com/books?id=Y11yO-0bNU4C&pg=PA172&dq=Alfred%20Picard%20absurde%20sport#v=onepage Cropper, Corry: ''Playing at monarchy: sport as a metaphor in nineteenth-century France''] Accessed through [[Google Books]], Retrieved 1 March 2010</ref> Ņemot vērā šīs grūtības un komitejas biedru viedokļu atšķirības, tā paziņoja par atkāpšanos. 1899. gada janvārī Kubertēns bija spiests pieņemt Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības ierosināto kompromisu, ka Izstādes sacensības notiks 1900. gada olimpisko spēļu vietā un tās tiks uzskatītas par ekvivalentām olimpiskajām spēlēm. Viņam nācās piekrist, ka šīs spēles tiks uzskatītas par "olimpiskajām spēlēm", kaut oficiālajos reklāmas materiālos tas netiek minēts, kā arī, ka spēlēs varēs startēt gan profesionāļi, gan sievietes, pret ko viņš bija ļoti iebildis. == Spēļu organizācija == === Organizācijas komiteja === Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents [[Daniels Merilons]] tika iecelts par sporta sacensību galveno delegātu. Viņam bija arī pieci vietnieki. Sporta sacensības organizēja apmēram trīsdesmit locekļu augstāka komisija, kuru vadīja [[Oktāvs Greārs]], un divpadsmit komitejas, kurās kopumā bija apmēram 700 locekļu, un kuru pienākums bija izveidot pasākumu programmu. Par žūrijas locekļiem tika iecelti apmēram 530 cilvēki, tostarp 130 ārzemnieki. Sporta veidu organizēšanu deleģēja attiecīgo sporta veidu federācijām. [[Pjērs de Kubertēns]] bija viens no “Vieglatlētikas spēļu” (''Jeux athlétiques'') nodaļas viceprezidentiem. Sporta sacensību mērķis bija dot nozīmīgu stimulu un uzlabot valsts iedzīvotāju fizisko un morālo izturību, ar starptautiskām sacensībām parādot fizisko aktivitāšu nozīmi un noderīgumu kā arī piešķirot tām pašu publicitāti, kā arī veicināt jaunatnes fizisko attīstību. Alfrēds Pikārs papildus sporta izglītībai un popularizēšanai Izstādes laikā vēlējās piešķirt sporta sacensībām zinātnisku raksturu. Tāpēc viņš lūdza izveidot Higiēnas un fizioloģijas komiteju ar aptuveni piecpadsmit pētniekiem. Komitejas vadību viņš uzticēja ārstam [[Etjēns Žils Marē|Etjēnam Žilam Marē]]. Izveidojot spēļu vispārējo programmas XIII sadaļu, šīs komitejas mērķis jo īpaši bija novērtēt dažādu sporta veidu ietekmi uz ķermeni un novērot un atklāt labākos paņēmienus augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai. === Spēļu ekonomiskais aspekts === Komiteja sporta sacensību organizēšanai kopā atvēlēja 1 780 620 [[Francijas franks|frankus]]. No šīs summas 1 045 300 franku veidoja Vispasaules izstādes dotācijas. Ienākumi no ieejas biļetēm uz izstādi bija daudz zemāki nekā prognozēts — 59 059 franki. Taču pasākuma kopējās izmaksas varētu būt 2,2 miljoni franku, jo Parīzes pilsēta par 150 000 franku sakārtoja [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kā arī sedza organizēšanas komitejas izmaksas. Sporta sacensību organizēšanai komitejām tika piešķirts 1 045 300 franku, kas veidoja apmēram 1% no kopējās Pasaules izstādes budžeta. === Plakāti === [[Attēls:Paris 1900 olympic poster.jpg|150px|thumb|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošanas]] sacensību plakāts]] Kopējs plakāts visu pasaules izstādes sporta sacensību reklamēšanai nebija paredzēts, bet tika veidoti atsevišķi plakāti dažādiem sporta veidiem. Tomēr tie neatsaucās uz olimpiskajām spēlēm, par kurām sabiedrība 1900. gadā gandrīz nemaz nezināja. [[Žans de Paleologs|Žana de Paleologa]] izstrādātais plakāts [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s sacensībām tika lietots kā oficiālais plakāts 1900. gada spēlēm. Plakātā bija attēlota sieviete—paukotāja, kaut arī paukošanas sacensībās neviena sieviete nestartēja. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citu sporta veidu plakāti, piemēram, [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]], [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]]. Termins "olimpiskais" nevienā no oficiālajiem dokumentiem tā arī neparādījās. == Spēļu programma == Sporta sacensības bija sadalītas visas Pasaules izstādes norises periodā no 14. maija līdz 28. oktobrim. Atšķirībā no mūsdienu olimpiskajām spēlēm šajās spēlēs netika organizētas atklāšanas un noslēguma ceremonijas. Šādu programmu, kas aprakstīta kā "pilnīga un ļoti interesanta", Augstākā fizisko vingrinājumu un sporta komiteja pieņēma savā sanāksmē 1900. gada 10. martā:<ref>[https://library.olympic.org/Default/doc/SYRACUSE/23618/concours-internationaux-d-exercices-physiques-et-de-sports-rapports-ministere-du-commerce-de-l-indus?_lg=en-GB Concours internationaux d'exercices physiques et de sports : rapports] Ministère du commerce de l'industrie des postes et des télégraphes ; publ. sous la dir. de D. Mérillon</ref> * I sadaļa — vieglatlētikas spēles: skriešanas un vieglatlētikas sacensības, regbijs, futbols, hokejs, krikets, teniss, krokets, bulē, beisbols, lakross, ''longue paume'', ''balle au tamis'', ''courte paume'', golfs un Basku pelota; * II sadaļa — vingrošana: Francijas vingrošanas biedrību savienības XXVI federālā diena, Sēnas vingrošanas biedrību asociācijas sacensību svētki, starptautiskais vingrošanas čempionāts; * III sadaļa — paukošana: florete, špaga un zobena sacensības; * IV sadaļa — šaušana: šaušana mērķī, šaušana ar pistoli, šaušana pa baložiem, loka šaušana un lielgabala šaušana; * V sadaļa — zirgu sports: jāšanas sacensības un zirgu polo; * VI sadaļa — velosports: riteņbraukšanas sacensības; * VII sadaļa — automobilisms: tūrisma sacensības, motociklu sacensības, ātrumsacīkstes, sacensības par vietu un piegādes automašīnām, vieglā svara autosacensības un smagsvara autosacensības; * VIII sadaļa — ūdens sporta veidi: airēšanas regates, burāšanas jahtu sacensības, mehāniskās motorlaivu sacensības, peldēšanas sacensības un makšķerēšanas sacensības; * IX sadaļa — glābšana: ugunsdzēsības sacensības, ūdens glābšanas sacensības, pirmās palīdzības sacensības civiliedzīvotāju un militāru zaudējumu gadījumos; * X sadaļa — gaisa sports: balonu sacensības (divdesmit četras dažāda veida sacensības: ilgums, augstums, distance) un baložu sacīkstes; * XI sadaļa — militārās mācības; * XII sadaļa — skolu sacensības: skolu vieglatlētikas spēles, skolu airēšana, vingrošana skolās, Parīzes pilsētas pašvaldību skolu ballīte, starpreģionu sacensības starp skolām, augstskolu šaušanas čempionāts, vidusskolu un koledžu šaušanas čempionāts, pamatskolu šaušanas čempionāts. No I sadaļas tika izslēgtas vairākas piedāvātās sacensības: [[slidošana]], [[svarcelšana]], [[soļošana]], [[bokss]], nūju cīņas, [[cīņas sports]], saistībā ar šo sporta veidu teatralitāti, bīstamību un neraksturīgajām vieglatlētikas sacensības īpašībām. Dalībnieku trūkuma dēļ netika organizētas [[beisbols|beisbola]], [[hokejs|hokeja]], [[lakross|lakrosa]] ''balle au tamis'' un ''courte paume'' sacensības. == Sporta veidi un disciplīnas == {{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}} [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nav oficiāli izlēmusi, kuras no 1900. gada olimpisko spēļu disciplīnām uzskatīt par "olimpiskajām" un kuras ne.<ref name="KLWT">{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|page=147|year=1995|isbn=3-928562-20-7}}</ref> Faktiski Pjērs de Kubertēns visu savu apņēmību bija nodevis organizatoriem.<ref>The [https://www.olympic.org/paris-1900 IOC site for the 1900 Olympic Games] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900 |date=2017-10-10 }} sets the number at 95 events, while at one time the [http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true IOC database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true |date=2014-02-24 }}.</ref> Salīdzinot ar iepriekšējām [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles#Sporta veidi un disciplīnas|olimpiskajām spēlēm 1896. gadā]], no olimpisko spēļu programmas tika izņemta [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] un [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]]. Savukārt 1900. gada olimpisko spēļu programmai tika pievienoti 13 jauni sporta veidi: [[airēšana olimpiskajās spēlēs|airēšana]], [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]], [[burāšana olimpiskajās spēlēs|burāšana]], [[futbols olimpiskajās spēlēs|futbols]], [[golfs olimpiskajās spēlēs|golfs]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]], [[jāšana olimpiskajās spēlēs|jāšana]], [[loka šaušana olimpiskajās spēlēs|loka šaušana]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]], [[ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. No šiem sporta veidiem trīs — basku pelota, krikets un krokets — olimpisko spēļu programmā bija iekļauti vienīgo reizi. Airēšana un ūdenspolo ir vienīgie "jaunie" sporta veidi, kas ir bijuši olimpisko spēļu programmā visās turpmākajās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām. Savukārt golfs un regbijs parādījās arī kādās no nākamajām olimpiskajām spēlēm (pēdējoreiz golfs bija [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpisko spēļu]] programmā, bet regbijs — [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada olimpisko spēļu]] programmā), bet no [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] šie abi divi sporta veidi olimpisko spēļu programmā tika atjaunoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.espn.go.com/oly/news/story?id=3366295 |title=Golf among seven sports seeking inclusion in 2016 Games |publisher=[[ESPN]] |accessdate=20 August 2008|date=25 April 2008}}</ref> Peldēšana un ūdenspolo olimpiskajā kontekstā tika uzskatītas par divām disciplīnām vienā ūdenssporta veidā. Starp visiem sporta veidiem tikai kroketā nebija starptautisku sacensību, jo sacentās tikai [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportisti. Šajās olimpiskajās spēlēs tika ieviestas arī disciplīnas, kurās varēja startēt tikai sievietes. Šādas bija [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu turnīrs tenisā]]. Atsevišķos sporta veidos (burāšanā, jāšanā u.c.) sievietes un vīrieši sacenstās vienkopus. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā mājaslapā norādījusi 95/96 disciplīnas, par kurām pasniegtas olimpiskās medaļas. Atsevišķās airēšanas un burāšanas disciplīnās pastāvēja divi braucieni, par katru no tiem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.<ref name="cite">{{Tīmekļa atsauce|title= Paris 1900|publisher= International Olympic Committee|archivedate= 2017-10-10|url= https://www.olympic.org/paris-1900|accessdate= 2017-10-02|archiveurl= https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900}}</ref> SOK ir ņēmusi vērā olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par notikumiem, kurus vajadzētu uzskatīt par “olimpiskajiem”, balstoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem.<ref name="Mallon">{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ&pg=PA25 | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc. | location = Jefferson, North Carolina |pages=25–28 | isbn = 978-0-7864-4064-1}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008}}</ref> {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center" |- ! Sporta veids !! Vīriešu <br /> disciplīnas !! Sieviešu <br /> disciplīnas !! Jauktās <br /> disciplīnas !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4''' |- | align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 8 || '''8'''<ref>Atsevišķās disciplīnās bija divi braucieni, līdz ar to tika pasniegti medaļu komplekti par katru no braucieniem</ref> |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 3 || '''3''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || — || — || '''8''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 23 || — || — || '''23''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |} === Sporta veidu un notikumu statuss === 1900. gada olimpiskās spēles nekontrolēja īpaša olimpiskā organizēšanas komiteja, bet tās notika kā papildinājums [[1900. gada Pasaules izstāde]]i. Spēlēs notika daudz pasākumu, kuri neatbilst mūsdienu noteiktajiem "olimpiskajiem" standartiem. Lēmumus par to, kuri olimpiskie notikumi tiek uzskatāmi par “oficiāliem” un kuriem ir “neoficiāls” vai “demonstrācijas” statuss, parasti atstāj olimpisko spēļu organizēšanas komitejas un/vai [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņā. Tā kā nav vispārēju iestāžu, kas varētu oficiāli atšķirt šāda veida atšķirības, spēļu laikā netika pieņemts lēmums par jebkura notikuma oficiālo statusu. Pastāv 1912. gada dokuments, kurā uzskaitīti 1900. gada spēļu rezultāti, taču olimpiskie vēsturnieki apšauba šī darba ticamību un autentiskumu. Šis dokuments veidoja SOK datubāzē esošo Parīzes spēļu rezultātu oriģinālo bāzi.<ref name=status>"Olympic or not?" — article by Herman de Wael — Journal of Olympic History — January 2003</ref> Tomēr SOK nekad nav izlēmusi, kuri notikumi bija "olimpiski" un kuri ne.<ref name="KLWT"/> Visi notikumi, kas atbilst visiem četriem šiem retrospektīvās atlases kritērijiem — tikai amatieriem, starptautiska dalība, atvērti visiem sportistiem un norise bez traucējumiem — tagad tiek uzskatīti par olimpiskajiem notikumiem, izņemot tos, kas saistīti ar vienu sporta veidu — gaisa balonu lidošanu. Krokets, ūdens motosports un bulē atbilst trim kritērijiem (visos šajos startēja tikai Francijas sportisti). No šiem tikai kroketam ir piešķirts olimpiskais statuss.<ref name="Mallon"/> Tāpat kā visi olimpiskie notikumi, kurus plaši uzskatīja par oficiāliem, [[1900. gada Pasaules izstāde]]s laikā notika arī citi sporta pasākumi.<ref name="KLWT"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |title=Demonstration and unofficial sports |publisher=GBRathletics |accessdate=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150219030419/http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |archive-date=February 19, 2015}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Soltis |first=Greg |url=http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |title=Olympic Events Through History |publisher=LiveScience |date=July 27, 2012 |access-date=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222203733/http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |archive-date=February 22, 2014}}</ref> {{colbegin|3}} * [[Autosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Autosports]] * [[Baložu sacīkstes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Baložu sacīkstes]] * [[Bulē 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bulē]] * [[Dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dzīvības glābšana]] * [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gaisa balonu lidošana]] * [[Lielgabalu šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielgabalu šaušana]] * ''[[Longue paume 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Longue paume]]'' * [[Makšķerēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Makšķerēšana]] * [[Motociklu braukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Motociklu braukšana]] * [[Pūķu lidināšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pūķu lidināšana]] * [[Uguns dzēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Uguns dzēšana]] * [[Ūdens motosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdens motosports]] {{colend}} Papildus šiem sporta veidiem tika organizēti arī 71 mācību un 92 militārie pasākumi. == Kalendārs == Olimpiskās spēles notika no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās nebija oficiālās atklāšanas un noslēguma ceremonijas.<ref name="cite"/> {{colbegin|3}} * 14. maijs — 27. jūnijs: {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} * 20. — 27. maijs: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Sēna) * 28. maijs — 2. jūnijs: {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} * 29. maijs: {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} * 14. jūnijs: {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} * 28. jūnijs — 11. jūlijs: {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} * 6. — 11. jūlijs: {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} * 14. — 22. jūlijs: {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} * 15. jūlijs — 4. augusts: {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} * 15. jūlijs — 14. augusts: {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} * 16. jūlijs: {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} * 29. — 30. jūlijs: {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} * 1. — 6. augusts: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Havra) * 11. — 12. augusts: {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} * 11. — 19. augusts: {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} * 14. un 28. augsts: {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} * 19. — 20. augusts: {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} * 25. — 26. augusts: {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} * 11. — 15. septembris: {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} * 20. — 23 septembris: {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} * 2. — 3. oktobris: {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} {{colend}} == Norises vietas == [[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|200px|thumb|[[Vensēnas velodroms]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu]] {{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}} 1900. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas 14 dažādās vietās, no kurām lielākā daļa atradās Parīzē vai tās tuvumā. Taču bija arī sporta veidi, kas tika aizvadīti citviet Francijā. Lai arī šajās olimpiskajās spēlēs netika rīkota oficiāla atklāšanas vai noslēguma ceremonija, par šo olimpisko spēļu galveno norises vietu uzskata [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi. ; Parīze vai tās tiešā tuvumā {| class="wikitable" |- ! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas |- | [[Breteja laukums]] || {{osv|Jāšana|1900|vasaras}} |- | [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} |- | [[Buloņas mežs]] || {{osv|Krokets|1900|vasaras}}, {{osv|Polo|1900|vasaras}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras}} |- | [[Kruakatelāns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras}} |- | [[Neijī pie Sēnas]] || {{osv|Basku pelota|1900|vasaras}} |- | [[Puto sala]] || {{osv|Teniss|1900|vasaras}} |- | [[Sēna]] (Kurbevuē―Aņēras tilti) || {{osv|Airēšana|1900|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1900|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras}} |- | [[Tilerī dārzs]] || {{osv|Paukošana|1900|vasaras}} |- | [[Vensēnas mežs]] || {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras}} |- | [[Vensēnas velodroms]] || {{osv|Futbols|1900|vasaras}}, {{osv|Regbijs|1900|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras}} un {{osv|Vingrošana|1900|vasaras}} |} ; Ārpus Parīzes {| class="wikitable" |- ! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas |- | [[Havra]] ([[Lamanšs]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}} |- | [[Kompjeņa]] (Kompjeņas klubs) || {{osv|Golfs|1900|vasaras}} |- | [[Mēlanenivelīna]] ([[Sēna]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}} |- | [[Satori (Versaļa)|Satori]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == === Valstis === Saskaņā ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja 26 valstu pārstāvji.<ref name=athletes_number/>{{ref label|A|P1|a}}<ref name="Mallon"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008|quote=For the first Olympic Games (until Antwerp in 1920), it is difficult to give the exact number of medals awarded to some countries, due to the fact that teams were composed of athletes from different countries.}}</ref> Mūsdienu pētījumi rāda, ka spēlēs piedalījās sportisti no 28 valstīm. Lielākā daļa no šīm valstīm olimpiskajās spēlēs bija [[Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs|pārstāvētas pirmo reizi]]. Atsevišķos sporta veidos (lielākoties komandu) startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Šajā komandā kopā piedalījās dažādu valstu pārstāvji. Daļa no viņiem startēja arī individuāli, pārstāvot savu valsti. ''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' {{colbegin|3}} * {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|73}} * {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|16}} * {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|>65}} * {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras|7}} * {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|14}} * {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|>767}} * {{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|IRI|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|>25}} * {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|98}} * {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|31}} * {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|7}} * {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|ROU|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|19}} * {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras|18}} * {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|76}} * {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras|10}} * ''{{ValstsOS|MIX|1900. gada vasaras|19}}'' {{colend}} Līdz 2024. gadam SOK izdalīja [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Luksemburgu]] un [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādu]] kā pārstāvētās valstis, taču pašlaik tās vairs netiek atsevišķi izdalītas. Atsevišķos avotos tiek minēts, ka šajās spēlēs piedalījušies arī sportisti no [[Brazīlija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Kolumbija]]s, taču to SOK neapstiprina. Var uzskatīt, ka 1900. gada spēlēs kaut kādā veidā startēja arī citas mūsdienu valstis. Startēja sportisti no mūsdienu [[Alžīrija]]s, [[Horvātija]]s, [[Īrija]]s, [[Polija]]s un [[Slovākija]]s, taču neviena no šīm valstīm tajā laikā nebija neatkarīga. Alžīrija bija Francijas sastāvdaļa un tās četri vingrotāji pārstāvēja Franciju. Tagadējā Īrija bija Lielbritānijas daļa, un tās sportisti startēja burāšanā, polo, tenisā un vieglatlētikā. Horvātijas paukotājs pārstāvēja Austriju, poļu paukotājs Krievijas Impēriju un slovāku pāris sacentās, pārstāvot Ungāriju.<ref name="Mallon"/> === Sportisti === Pasaules izstādes sporta sacensībās kopā bija iesaistīts 58 731 dalībnieks. Tomēr, uzskaitot notikumus, kurus olimpiskais vēsturnieks [[Bills Malons]] uzskata par olimpiskajiem, savā grāmatā "1900. gada olimpiskās spēles" viņš uzskaita 1226 dalībniekus no aptuveni 1589 dalībniekiem (ieskaitot 23 sievietes). Viņš atzīmē, ka no šiem 1226 dalībniekiem 743 ir Francijas pārstāvji. Pēc [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] datiem, 1900. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās 997 sportisti (ieskaitot 23 sievietes).<ref name="cite"/> Lai gan Pjērs de Kubertēns bija pret sieviešu dalību olimpiskajās spēlēs, tās tomēr piedalījās. Ir zināms, ka sievietes startēja burāšanā, golfā, jāšanā, kroketā un tenisā. Salīdzinot ar iepriekšējām, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēm]], kad startēja 240 sportisti, šajās spēlēs piedalījās četras reizes vairāk sportistu. Saskaņā ar [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpiskā kongresa]] laikā pieņemtajiem lēmumiem, olimpisko spēļu dalībnieki, izņemot paukotājus, bija amatieri. {| class="wikitable sortable" style="margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center" |- ! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās <br/> valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu <br/> sastāvu uzskaitījums |- ! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || 108 || 108 || — || ''[[Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 2 || — || ''[[Basku pelotas spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || >95 || >94 || 1 || ''[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 35 || 35 || — || ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 5 || 22 || 12 || 10 || ''[[Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 58 || 56 || 2 || ''[[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 24 || 24 || — || ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 10 || 7 || 3 || ''[[Kroketa spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 153 || 153 || — || ''[[Loka šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 19 || 260 || 260 || — || ''[[Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 11 || 76 || 76 || — || ''[[Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 20 || 20 || — || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 46 || 46 || — || ''[[Regbisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || 72 || 72 || — || ''[[Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 72 || 72 || — || ''[[Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 26 || 19 || 7 || ''[[Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 53 || 53 || — || ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 15 || 118 || 118 || — || ''[[Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 135 || 135 || — || ''[[Vingrotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 12 || 12 || — || ''[[Virves vilcēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |} == Medaļas == [[Attēls:Losanna, museo olimpico, medaglie di 1900 parigi.JPG|thumb|150px|right|Medaļas no 1900. gada Pasaules izstādes sporta sacensībām. Šobrīd atrodas Olimpiskā muzeja kolekcijā.]] 1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas; tā vietā lielākajai daļai uzvarētāju tika pasniegti kausi vai trofejas. Dažos gadījumos par pirmo vietu tika pasniegta [[sudraba medaļa]], bet par otro — [[bronzas medaļa]]. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri attiecīgi ieņēma 1., 2. un 3. vietu.<ref name="Mallon"/> Olimpiskajām spēlēm pirms 1908. gada nav vispārpieņemtas dalībvalstu definīcijas, un medaļu tabulas var atšķirties atkarībā no izvēlētās definīcijas. Atsevišķās disciplīnās un sporta veidos startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kuru veidoja vairāku valstu sportisti. Jauktās komandas iegūtās medaļas tiek izdalītas atsevišķi. Olimpisko medaļu aversā ir attēlota spārnota dieviete, kas abās paceltās rokās tur lauru zarus. Fonā zem dievietes redzams skats uz [[Parīze]]s pilsētu un Pasaules izstādes pieminekļiem. Savukārt reversā ir attēlots uz pjedestāla stāvošs sportists, kurš paceltā labajā rokā tur [[laurs|lauru zaru]]. Fonā ir redzams stadions un [[Atēnas|Atēnu]] [[Akropole]]. Medaļas autors ir [[Frederiks Vernons]].<ref>[https://www.olympic.org/paris-1900-medals Paris 1900 Medals] ''olympic.org'' Starptautiskā Olimpiskā komiteja</ref> === Medaļu sadalījums pa valstīm === {{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}} No visām 24 pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas ieguva 18 valstis, no tām 9 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas. {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Vieta || Valsts || style="width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style="width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style="width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style="width:6em;|Kopā |- style="border: 3px solid red" | 1 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}|| '''31''' || '''41''' || '''40''' || '''112''' |- | 2 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 20 || 13 || 15 || '''48''' |- | 3 ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 20 || 8 || 9 || '''37''' |- | 4 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|6 || bgcolor=E0E0E0|6 || bgcolor=E6CCB2|6 || '''18''' |- | 5 ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 6 || 3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''10''' |- | 6 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || '''9''' |- | 7 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''5''' |- | 8 ||align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 1 || 3 || 2 || '''6''' |- |rowspan=2| 9/10 ||align=left| ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''<ref>Veidoja sportistu grupas/komandas, kuras sastāvēja no vairākām pārstāvētajām valstīm.</ref> || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || 3 || '''6''' |- |align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''6''' |- | 11—21 || align=left| Pārējās 11 valstis || 3 || 11 || 13 || '''27''' |- class="sortbottom" !colspan=2| Kopā (18 valstis un 1 jauktā komanda): || 96 || 94 || 94 || 286 |} === Medaļām bagātākie sportisti === Olimpiskās medaļas 1900. gada spēlēs saņēma 465 vīrieši un 8 sievietes, iespējams medaļu ieguvēji varētu būt vairāk, jo atsevišķos sporta veidos nav identificēti visi medaļnieki. Amerikāņu vieglatlēti [[Ērvings Baksters]] un [[Alvins Krencleins]] bija medaļām bagātājie sportisti šajās olimpiskajās spēlēs, iegūstot katrs pa 5 olimpiskajām medaļām. Savukārt amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais sportists, kas izcīnīja četras zelta medaļas. {{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}} ''Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 3 olimpiskās zelta medaļas.'' {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Sportists || Sporta veids || Valsts || style="width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style="width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style="width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style="width:6em;|Kopā |- | |} == Skatīt arī == {{Commons category|1900 Summer Olympics|1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} * Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā: ** '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Parīze]]; ** [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]]; ** ''[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]'' — [[Parīze]]. * Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā: ** [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Šamonī]]; ** [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Grenoble]]; ** [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Albērvila]]; == Piezīmes == * {{note label|A|A|a}} Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) datubāzē par 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm bija uzskaitītas 85 "olimpiskās disciplīnas", kā arī tajās piedalījušās 24 valstis ar 997 sportistiem (975 vīriešiem un 22 sievietes).<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true |title=Archived copy |access-date=18 February 2014 |archive-date=24 February 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true }}</ref> Olimpisko spēļu vēsturnieks [[Bills Malons]], kurš pētījis šīs olimpiskās spēles, norāda, ka tomēr varētu būt 95 disciplīnas, kas atbilst visiem četriem retrospektīvajiem atlases kritērijiem (tikai amatieri, starptautiska dalība, atvērts visiem dalībniekiem un bez invaliditātes), un būtu jāuzskata par "olimpiskajām disciplīnām".<ref name="Mallon"/> 2021. gada jūlijā SOK atjaunoja savu tiešsaistes datubāzi ar pilnīgāku informāciju, iekļaujot tajā olimpisko vēsturnieku vietnes ''Olympedia.org'' datus, tādējādi akceptējot Malona ieteikumus (pamatojoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem) par 1900. gada olimpisko spēļu notikumiem. SOK datubāzē tika pievienoti 11 disciplīnu rezultāti, kā arī viena no [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas]] disciplīnām — [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]] — tika izņemta no "olimpisko disciplīnu" saraksta un rezultātiem. Pieņemot Malona ieteikumus, olimpisko disciplīnu skaits palielinājās līdz 95 disciplīnām, kā arī tika palielināts startējošo valstu skaits līdz 26 valstīm un startējošo sportistu skaits līdz 1226 sportistiem.<ref name=IOC1900/> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.olympic.org/Paris-1900 Parīze 1900] (''Olympic.org, Starptautiskā Olimpiskā komiteja'') {{en ikona}} {{fr ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080528012428/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf Oficiālais pārskats] {{fr ikona}} {{kastes sākums}} {{s-bef|before= {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] <br /> I Olimpiskās spēles}} {{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] <br /> ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' <br /> {{flaga|Francija}} Parīze 1900 <br /> II Olimpiskās spēles}} {{s-aft|after= {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] <br /> III Olimpiskās spēles}} {{kastes beigas}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Olimpiskās spēles}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles| ]] [[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Olimpiskās spēles Francijā]] [[Kategorija:1900. gads]] 5dvwiue9adbkdaagiydq6qjjfh3prqo 4509544 4509543 2026-08-18T19:31:35Z Kleivas 2704 /* Medaļu sadalījums pa valstīm */ 4509544 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu infokaste|1900|Vasara | Logo = JOParis 1900.jpg | Izmērs = 200 | Nosaukums = | Apraksts = | Dalībvalstis = 26{{ref label|A|P1|a}} | Sportisti = 1226{{ref label|A|P1|a}} | Notikumi = 95 (20 sporta veidos) | Atklāšanas ceremonija = 14. maijs | Noslēguma ceremonija = 28. oktobris | Oficiāli atklāja = | Stadions = [[Vensēnas velodroms]] | Sportistu zvērests = | Tiesnešu zvērests = | Olimpiskā lāpa = | Iepriekšējās = '''[[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]''' | Nākamās = '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]''' }} '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' ({{val|fr|Les Jeux olympiques d'été de 1900}}), zināmas arī kā '''II Olimpiskās spēles''' vai '''Parīze 1900''', bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Tās bija otrās atjaunotās [[vasaras olimpiskās spēles]]. Olimpiskās spēles tika rīkotas [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ietvaros. Lēmums organizēt 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē tika pieņemts 1. olimpiskajā kongresā, kas notika 1894. gadā. Olimpiskajās spēlēs 20 oficiālajos [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]<ref name=IOC1900>{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Summer Olympics|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900|publisher=International Olympic Committee|access-date=31 January 2022}}</ref><ref name="athletes_number">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|title=The Olympic Summer Games Factsheet|publisher=International Olympic Committee|accessdate=5 August 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20150906110401/http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|archive-date=6 September 2015}}</ref> kopā startēja 1226 sportisti no 26 valstīm.{{ref label|A|P1|a}} Šis skaitlis balstās uz noteiktiem pieņēmumiem par to, kuri notikumi bija un nebija "olimpiskie". Taču, ņemot vērā arī neolimpiskos sporta veidus, dalībnieku skaits šajās olimpiskajās spēlēs bija 58 731. Daudzi sportisti, tostarp daži, kas uzvarēja disciplīnās, nemaz nezināja, ka ir startējuši [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās sievietes un [[Helēna de Purtalē]] kļuva par pirmo sieviešu olimpisko čempioni, viņa startēja [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas]] sacensībās.<ref name=ParisDigest>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |title=Paris facts |author= |year=2018 |publisher=Paris Digest |accessdate=2018-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180908202418/https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |archive-date=2018-09-08 }}</ref> Lēmums rīkot sacensības svētdienās izraisīja protestu no daudziem amerikāņu sportistiem, kuri devās uz sacensībām kā savu koledžu pārstāvji. Lielākā daļa uzvarētāju 1900. gada olimpiskajās spēlēs nesaņēma medaļas, bet viņiem tika pasniegti kausi vai trofejas. Piemēram, profesionāļu sacensībās [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]] ar [[Rapieris|rapieri]], kur uzvarēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Aijā]], uzvarētājs saņēma 3000 [[Francijas franks|franku]] lielu naudas balvu. Atsevišķi no sporta veidiem šajās olimpiskajās spēlēs tika aizvadīti vienīgo reizi un turpmāk neparādījās "oficiālajā" olimpisko spēļu programmā. Šādi sporta veidi bija [[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]] (1924., 1968. un 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sporta veids bija iekļauts kā demonstrāciju sporta veids), [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]] un [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]]. Šīs bija arī vienīgās olimpiskās spēles, kurās [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas disciplīnās]] kā mērķi tika izmantoti dzīvi dzīvnieki ([[baloži]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Carmichael |first=Emma |url=http://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |title=Gawker's Guide to the Olympic Sports You're Pretty Sure Don't Exist: Shooting |publisher=Gawker |date=July 27, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506163708/https://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |archivedate=May 6, 2013 }}</ref> == Gatavošanās process == [[Attēls:Baron Pierre de Coubertin.jpg|150px|thumb|[[Pjērs de Kubertēns]], viens no mūsdienu olimpisko spēļu atjaunotājiem]] [[Attēls:Exposition universelle de 1900 - portraits des commissaires généraux-Alfred Picard.jpg|150px|thumb|[[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerālsekretārs — [[Alfrēds Pikārs]]]] === Spēļu atjaunošana === Pēc [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kubertēna]] ierosinājuma Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība no 1894. gada 16. līdz 24. jūnijam Parīzē [[Sorbona]]s lielajā amfiteātrī organizēja [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpisko kongresu]]. Kongresa galvenie mērķi bija amatierisma principu izpēte un [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atjaunošana. Kubertēns prognozēja, ka pirmās modernās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā vienlaikus ar Pasaules izstādi, taču delegāti iebilda, ka seši gadi būs pārāk ilgs gaidīšanas laiks. Pēc [[Grieķija]]s pārstāvja [[Dimitrijs Vikels|Dimitrija Vikela]] priekšlikuma 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]] tika organizētas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās olimpiskās spēles]]. Kongresā tika nolemts, ka otrās olimpiskās spēles pēc četriem gadiem, 1900. gadā, tiks organizētas [[Parīze|Parīzē]]. Brīdī, kad 1896. gadā noslēdzās pirmās olimpiskās spēles, Grieķija pieprasīja tiesības rīkot olimpiskās spēles savā valstī ik pēc četriem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja arī ASV un Lielbritānijas sportisti un rakstnieks [[Džordžs Stjuarts Robertsons]]. Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] lūdza [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]], kuru vadīja Pjērs de Kubertēns, atzīt Atēnas par olimpisko spēļu pastāvīgo rīkošanas vietu. Kubertēnam izdevās pārliecināt savus SOK kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Atklātā vēstulē karalim viņš pateicās [[grieķi]]em par enerģiju un entuziasmu, ar kuru viņi organizēja olimpiskās spēles Atēnās, bet apstiprināja, ka nākamās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā. Pēc tam grieķi uzskatīja, ka Pjērs de Kubertēns ir "zaglis, kurš mēģina atņemt Grieķijai kādu no tās vēsturiskajiem dārgakmeņiem". Tomēr karaliskā ģimene saprata, ka viņu projektu finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot. Sakāve karā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1897. gadā vēl vairāk samazināja iespēju Atēnām spēles atkal rīkot 1900. gadā. === Divi konkurējoši projekti === Daži [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešās republikas]] vadītāji uzskatīja, ka sakāve [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]] 1870. gadā ir saistīta ar jauno [[franči|franču]] slikto fizisko stāvokli un sagatavotību, un no 1882. gada fiziskā izglītība pamatskolā kļuva obligāta. [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerāldirektors [[Alfrēds Pikārs]] ierosināja izstādes ietvaros organizēt starptautiskas fizisko vingrinājumu sacensības. Viņš guva Francijas valdības atbalstu un 1893. gada novembrī sporta sacensības tika iekļautas izstādes programmā. 1894. gada janvārī [[Pjērs de Kubertēns]] tikās ar Alfrēdu Pikāru un paziņoja tam, ka jūnijā viņš ierosinās atjaunot [[olimpiskās spēles]] un pirmās spēles organizēt [[Parīze|Parīzē]]. Kubertēns ieteica izveidot izstādi, kas būtu veltīta sporta vēsturei. Viņš izveidoja komisiju starptautiskajām sacensībām, kura pirmo reizi kopā sanāca 1894. gada 3. novembrī. Šajā sanāksmē pats Kubertēns nepiedalījās, jo tajā laikā atradās [[Grieķija|Grieķijā]] un tur gatavojās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajām spēlēm]]. Komisija izveidoja vispārēju konkursa plānu, ko tā publicēja 1895. gada maijā. Kubertēns saprata, ka Pikāra griba saistībā ar spēlēm nav saistāma ar olimpiskajām spēlēm un nolēma atsevišķi organizēt 1900. gada olimpiskās spēles. 1897. gada novembrī pēc izstādes vispārējās programmas publicēšanas viņš uzrakstīja vēstuli toreizējam Francijas tirdzniecības ministram, lai izteiktu savas bažas par sporta sacensību vietu Pasaules izstādē. Pikārs uz šo vēstuli atbildēja, ka izteiktās sūdzības nav pamatotas. Kubertēns uzskatīja, ka Pikāra projekts var izgāzties un tik milzīga sporta notikumu programma var būt haotisks un vulgārs gadatirgus. Pjērs de Kubertēns nolēma izveidot Olimpisko spēļu organizēšanas komiteju, kuras sastāvā ietilpa vairāki aristokrāti, pazīstamākais no viņiem bija [[La Rošefuko]]. Viņa nodoms bija izveidot spēles, kurās sacentīsies elite. Kubertēns saņēma arī atbalstu no ārvalstu sportistiem par spēļu organizēšanu un līdzdalību tajās. Kā pamatu 1900. gada spēlēm komiteja ņēma 1896. gada spēļu programmu un tām pievienoja [[bokss|boksu]], [[polo]] un [[loka šaušana|loka šaušanu]]. Pikārs šo programmu uzskatīja par "viduvēju un necienīgu". Novembrī Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība (USFSA), kuras ģenerālsekretārs bija Kubertēns, nolēma tomēr izlēma neatbalstīt La Rošefuko komiteju, kas "pārstāvēja demokrātisko un sportisko Franciju", kas bija nepilnīga. Pēc šī Kubertēns nolēma, ka vēlas būt Pasaules izstādes rīcībā, lai dotu ieguldījumu to sporta sacensību organizēšanai. 1899. gada janvārī Francijas Republikas oficiālajā vēstnesī tika izsludinātas starptautiskas fiziskās un sporta sacensības ar apmēram trīsdesmit sporta veidiem, kuri galvenokārt tiktu aizvadīti [[Vensēnas mežs|Vensēnas meža]] teritorijā. Vieglatlētikas sacensību organizēšana tika uzticēta Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienībai. Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par galveno delegātu Pasaules izstādes sporta sacensībām 1899. gada februārī. Kubertēns mēģināja sadarboties ar viņu, lai organizētu olimpiskās spēles, bet Pikārs to visu dēvēja par "anahronismu" un stingri pret šo visu iebilda.<ref name="Googlebooks">[https://books.google.com/books?id=Y11yO-0bNU4C&pg=PA172&dq=Alfred%20Picard%20absurde%20sport#v=onepage Cropper, Corry: ''Playing at monarchy: sport as a metaphor in nineteenth-century France''] Accessed through [[Google Books]], Retrieved 1 March 2010</ref> Ņemot vērā šīs grūtības un komitejas biedru viedokļu atšķirības, tā paziņoja par atkāpšanos. 1899. gada janvārī Kubertēns bija spiests pieņemt Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības ierosināto kompromisu, ka Izstādes sacensības notiks 1900. gada olimpisko spēļu vietā un tās tiks uzskatītas par ekvivalentām olimpiskajām spēlēm. Viņam nācās piekrist, ka šīs spēles tiks uzskatītas par "olimpiskajām spēlēm", kaut oficiālajos reklāmas materiālos tas netiek minēts, kā arī, ka spēlēs varēs startēt gan profesionāļi, gan sievietes, pret ko viņš bija ļoti iebildis. == Spēļu organizācija == === Organizācijas komiteja === Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents [[Daniels Merilons]] tika iecelts par sporta sacensību galveno delegātu. Viņam bija arī pieci vietnieki. Sporta sacensības organizēja apmēram trīsdesmit locekļu augstāka komisija, kuru vadīja [[Oktāvs Greārs]], un divpadsmit komitejas, kurās kopumā bija apmēram 700 locekļu, un kuru pienākums bija izveidot pasākumu programmu. Par žūrijas locekļiem tika iecelti apmēram 530 cilvēki, tostarp 130 ārzemnieki. Sporta veidu organizēšanu deleģēja attiecīgo sporta veidu federācijām. [[Pjērs de Kubertēns]] bija viens no “Vieglatlētikas spēļu” (''Jeux athlétiques'') nodaļas viceprezidentiem. Sporta sacensību mērķis bija dot nozīmīgu stimulu un uzlabot valsts iedzīvotāju fizisko un morālo izturību, ar starptautiskām sacensībām parādot fizisko aktivitāšu nozīmi un noderīgumu kā arī piešķirot tām pašu publicitāti, kā arī veicināt jaunatnes fizisko attīstību. Alfrēds Pikārs papildus sporta izglītībai un popularizēšanai Izstādes laikā vēlējās piešķirt sporta sacensībām zinātnisku raksturu. Tāpēc viņš lūdza izveidot Higiēnas un fizioloģijas komiteju ar aptuveni piecpadsmit pētniekiem. Komitejas vadību viņš uzticēja ārstam [[Etjēns Žils Marē|Etjēnam Žilam Marē]]. Izveidojot spēļu vispārējo programmas XIII sadaļu, šīs komitejas mērķis jo īpaši bija novērtēt dažādu sporta veidu ietekmi uz ķermeni un novērot un atklāt labākos paņēmienus augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai. === Spēļu ekonomiskais aspekts === Komiteja sporta sacensību organizēšanai kopā atvēlēja 1 780 620 [[Francijas franks|frankus]]. No šīs summas 1 045 300 franku veidoja Vispasaules izstādes dotācijas. Ienākumi no ieejas biļetēm uz izstādi bija daudz zemāki nekā prognozēts — 59 059 franki. Taču pasākuma kopējās izmaksas varētu būt 2,2 miljoni franku, jo Parīzes pilsēta par 150 000 franku sakārtoja [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kā arī sedza organizēšanas komitejas izmaksas. Sporta sacensību organizēšanai komitejām tika piešķirts 1 045 300 franku, kas veidoja apmēram 1% no kopējās Pasaules izstādes budžeta. === Plakāti === [[Attēls:Paris 1900 olympic poster.jpg|150px|thumb|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošanas]] sacensību plakāts]] Kopējs plakāts visu pasaules izstādes sporta sacensību reklamēšanai nebija paredzēts, bet tika veidoti atsevišķi plakāti dažādiem sporta veidiem. Tomēr tie neatsaucās uz olimpiskajām spēlēm, par kurām sabiedrība 1900. gadā gandrīz nemaz nezināja. [[Žans de Paleologs|Žana de Paleologa]] izstrādātais plakāts [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s sacensībām tika lietots kā oficiālais plakāts 1900. gada spēlēm. Plakātā bija attēlota sieviete—paukotāja, kaut arī paukošanas sacensībās neviena sieviete nestartēja. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citu sporta veidu plakāti, piemēram, [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]], [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]]. Termins "olimpiskais" nevienā no oficiālajiem dokumentiem tā arī neparādījās. == Spēļu programma == Sporta sacensības bija sadalītas visas Pasaules izstādes norises periodā no 14. maija līdz 28. oktobrim. Atšķirībā no mūsdienu olimpiskajām spēlēm šajās spēlēs netika organizētas atklāšanas un noslēguma ceremonijas. Šādu programmu, kas aprakstīta kā "pilnīga un ļoti interesanta", Augstākā fizisko vingrinājumu un sporta komiteja pieņēma savā sanāksmē 1900. gada 10. martā:<ref>[https://library.olympic.org/Default/doc/SYRACUSE/23618/concours-internationaux-d-exercices-physiques-et-de-sports-rapports-ministere-du-commerce-de-l-indus?_lg=en-GB Concours internationaux d'exercices physiques et de sports : rapports] Ministère du commerce de l'industrie des postes et des télégraphes ; publ. sous la dir. de D. Mérillon</ref> * I sadaļa — vieglatlētikas spēles: skriešanas un vieglatlētikas sacensības, regbijs, futbols, hokejs, krikets, teniss, krokets, bulē, beisbols, lakross, ''longue paume'', ''balle au tamis'', ''courte paume'', golfs un Basku pelota; * II sadaļa — vingrošana: Francijas vingrošanas biedrību savienības XXVI federālā diena, Sēnas vingrošanas biedrību asociācijas sacensību svētki, starptautiskais vingrošanas čempionāts; * III sadaļa — paukošana: florete, špaga un zobena sacensības; * IV sadaļa — šaušana: šaušana mērķī, šaušana ar pistoli, šaušana pa baložiem, loka šaušana un lielgabala šaušana; * V sadaļa — zirgu sports: jāšanas sacensības un zirgu polo; * VI sadaļa — velosports: riteņbraukšanas sacensības; * VII sadaļa — automobilisms: tūrisma sacensības, motociklu sacensības, ātrumsacīkstes, sacensības par vietu un piegādes automašīnām, vieglā svara autosacensības un smagsvara autosacensības; * VIII sadaļa — ūdens sporta veidi: airēšanas regates, burāšanas jahtu sacensības, mehāniskās motorlaivu sacensības, peldēšanas sacensības un makšķerēšanas sacensības; * IX sadaļa — glābšana: ugunsdzēsības sacensības, ūdens glābšanas sacensības, pirmās palīdzības sacensības civiliedzīvotāju un militāru zaudējumu gadījumos; * X sadaļa — gaisa sports: balonu sacensības (divdesmit četras dažāda veida sacensības: ilgums, augstums, distance) un baložu sacīkstes; * XI sadaļa — militārās mācības; * XII sadaļa — skolu sacensības: skolu vieglatlētikas spēles, skolu airēšana, vingrošana skolās, Parīzes pilsētas pašvaldību skolu ballīte, starpreģionu sacensības starp skolām, augstskolu šaušanas čempionāts, vidusskolu un koledžu šaušanas čempionāts, pamatskolu šaušanas čempionāts. No I sadaļas tika izslēgtas vairākas piedāvātās sacensības: [[slidošana]], [[svarcelšana]], [[soļošana]], [[bokss]], nūju cīņas, [[cīņas sports]], saistībā ar šo sporta veidu teatralitāti, bīstamību un neraksturīgajām vieglatlētikas sacensības īpašībām. Dalībnieku trūkuma dēļ netika organizētas [[beisbols|beisbola]], [[hokejs|hokeja]], [[lakross|lakrosa]] ''balle au tamis'' un ''courte paume'' sacensības. == Sporta veidi un disciplīnas == {{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}} [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nav oficiāli izlēmusi, kuras no 1900. gada olimpisko spēļu disciplīnām uzskatīt par "olimpiskajām" un kuras ne.<ref name="KLWT">{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|page=147|year=1995|isbn=3-928562-20-7}}</ref> Faktiski Pjērs de Kubertēns visu savu apņēmību bija nodevis organizatoriem.<ref>The [https://www.olympic.org/paris-1900 IOC site for the 1900 Olympic Games] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900 |date=2017-10-10 }} sets the number at 95 events, while at one time the [http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true IOC database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true |date=2014-02-24 }}.</ref> Salīdzinot ar iepriekšējām [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles#Sporta veidi un disciplīnas|olimpiskajām spēlēm 1896. gadā]], no olimpisko spēļu programmas tika izņemta [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] un [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]]. Savukārt 1900. gada olimpisko spēļu programmai tika pievienoti 13 jauni sporta veidi: [[airēšana olimpiskajās spēlēs|airēšana]], [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]], [[burāšana olimpiskajās spēlēs|burāšana]], [[futbols olimpiskajās spēlēs|futbols]], [[golfs olimpiskajās spēlēs|golfs]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]], [[jāšana olimpiskajās spēlēs|jāšana]], [[loka šaušana olimpiskajās spēlēs|loka šaušana]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]], [[ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. No šiem sporta veidiem trīs — basku pelota, krikets un krokets — olimpisko spēļu programmā bija iekļauti vienīgo reizi. Airēšana un ūdenspolo ir vienīgie "jaunie" sporta veidi, kas ir bijuši olimpisko spēļu programmā visās turpmākajās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām. Savukārt golfs un regbijs parādījās arī kādās no nākamajām olimpiskajām spēlēm (pēdējoreiz golfs bija [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpisko spēļu]] programmā, bet regbijs — [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada olimpisko spēļu]] programmā), bet no [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] šie abi divi sporta veidi olimpisko spēļu programmā tika atjaunoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.espn.go.com/oly/news/story?id=3366295 |title=Golf among seven sports seeking inclusion in 2016 Games |publisher=[[ESPN]] |accessdate=20 August 2008|date=25 April 2008}}</ref> Peldēšana un ūdenspolo olimpiskajā kontekstā tika uzskatītas par divām disciplīnām vienā ūdenssporta veidā. Starp visiem sporta veidiem tikai kroketā nebija starptautisku sacensību, jo sacentās tikai [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportisti. Šajās olimpiskajās spēlēs tika ieviestas arī disciplīnas, kurās varēja startēt tikai sievietes. Šādas bija [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu turnīrs tenisā]]. Atsevišķos sporta veidos (burāšanā, jāšanā u.c.) sievietes un vīrieši sacenstās vienkopus. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā mājaslapā norādījusi 95/96 disciplīnas, par kurām pasniegtas olimpiskās medaļas. Atsevišķās airēšanas un burāšanas disciplīnās pastāvēja divi braucieni, par katru no tiem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.<ref name="cite">{{Tīmekļa atsauce|title= Paris 1900|publisher= International Olympic Committee|archivedate= 2017-10-10|url= https://www.olympic.org/paris-1900|accessdate= 2017-10-02|archiveurl= https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900}}</ref> SOK ir ņēmusi vērā olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par notikumiem, kurus vajadzētu uzskatīt par “olimpiskajiem”, balstoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem.<ref name="Mallon">{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ&pg=PA25 | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc. | location = Jefferson, North Carolina |pages=25–28 | isbn = 978-0-7864-4064-1}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008}}</ref> {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center" |- ! Sporta veids !! Vīriešu <br /> disciplīnas !! Sieviešu <br /> disciplīnas !! Jauktās <br /> disciplīnas !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4''' |- | align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 8 || '''8'''<ref>Atsevišķās disciplīnās bija divi braucieni, līdz ar to tika pasniegti medaļu komplekti par katru no braucieniem</ref> |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 3 || '''3''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || — || — || '''8''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 23 || — || — || '''23''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |} === Sporta veidu un notikumu statuss === 1900. gada olimpiskās spēles nekontrolēja īpaša olimpiskā organizēšanas komiteja, bet tās notika kā papildinājums [[1900. gada Pasaules izstāde]]i. Spēlēs notika daudz pasākumu, kuri neatbilst mūsdienu noteiktajiem "olimpiskajiem" standartiem. Lēmumus par to, kuri olimpiskie notikumi tiek uzskatāmi par “oficiāliem” un kuriem ir “neoficiāls” vai “demonstrācijas” statuss, parasti atstāj olimpisko spēļu organizēšanas komitejas un/vai [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņā. Tā kā nav vispārēju iestāžu, kas varētu oficiāli atšķirt šāda veida atšķirības, spēļu laikā netika pieņemts lēmums par jebkura notikuma oficiālo statusu. Pastāv 1912. gada dokuments, kurā uzskaitīti 1900. gada spēļu rezultāti, taču olimpiskie vēsturnieki apšauba šī darba ticamību un autentiskumu. Šis dokuments veidoja SOK datubāzē esošo Parīzes spēļu rezultātu oriģinālo bāzi.<ref name=status>"Olympic or not?" — article by Herman de Wael — Journal of Olympic History — January 2003</ref> Tomēr SOK nekad nav izlēmusi, kuri notikumi bija "olimpiski" un kuri ne.<ref name="KLWT"/> Visi notikumi, kas atbilst visiem četriem šiem retrospektīvās atlases kritērijiem — tikai amatieriem, starptautiska dalība, atvērti visiem sportistiem un norise bez traucējumiem — tagad tiek uzskatīti par olimpiskajiem notikumiem, izņemot tos, kas saistīti ar vienu sporta veidu — gaisa balonu lidošanu. Krokets, ūdens motosports un bulē atbilst trim kritērijiem (visos šajos startēja tikai Francijas sportisti). No šiem tikai kroketam ir piešķirts olimpiskais statuss.<ref name="Mallon"/> Tāpat kā visi olimpiskie notikumi, kurus plaši uzskatīja par oficiāliem, [[1900. gada Pasaules izstāde]]s laikā notika arī citi sporta pasākumi.<ref name="KLWT"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |title=Demonstration and unofficial sports |publisher=GBRathletics |accessdate=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150219030419/http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |archive-date=February 19, 2015}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Soltis |first=Greg |url=http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |title=Olympic Events Through History |publisher=LiveScience |date=July 27, 2012 |access-date=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222203733/http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |archive-date=February 22, 2014}}</ref> {{colbegin|3}} * [[Autosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Autosports]] * [[Baložu sacīkstes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Baložu sacīkstes]] * [[Bulē 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bulē]] * [[Dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dzīvības glābšana]] * [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gaisa balonu lidošana]] * [[Lielgabalu šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielgabalu šaušana]] * ''[[Longue paume 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Longue paume]]'' * [[Makšķerēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Makšķerēšana]] * [[Motociklu braukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Motociklu braukšana]] * [[Pūķu lidināšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pūķu lidināšana]] * [[Uguns dzēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Uguns dzēšana]] * [[Ūdens motosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdens motosports]] {{colend}} Papildus šiem sporta veidiem tika organizēti arī 71 mācību un 92 militārie pasākumi. == Kalendārs == Olimpiskās spēles notika no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās nebija oficiālās atklāšanas un noslēguma ceremonijas.<ref name="cite"/> {{colbegin|3}} * 14. maijs — 27. jūnijs: {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} * 20. — 27. maijs: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Sēna) * 28. maijs — 2. jūnijs: {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} * 29. maijs: {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} * 14. jūnijs: {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} * 28. jūnijs — 11. jūlijs: {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} * 6. — 11. jūlijs: {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} * 14. — 22. jūlijs: {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} * 15. jūlijs — 4. augusts: {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} * 15. jūlijs — 14. augusts: {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} * 16. jūlijs: {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} * 29. — 30. jūlijs: {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} * 1. — 6. augusts: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Havra) * 11. — 12. augusts: {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} * 11. — 19. augusts: {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} * 14. un 28. augsts: {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} * 19. — 20. augusts: {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} * 25. — 26. augusts: {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} * 11. — 15. septembris: {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} * 20. — 23 septembris: {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} * 2. — 3. oktobris: {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} {{colend}} == Norises vietas == [[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|200px|thumb|[[Vensēnas velodroms]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu]] {{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}} 1900. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas 14 dažādās vietās, no kurām lielākā daļa atradās Parīzē vai tās tuvumā. Taču bija arī sporta veidi, kas tika aizvadīti citviet Francijā. Lai arī šajās olimpiskajās spēlēs netika rīkota oficiāla atklāšanas vai noslēguma ceremonija, par šo olimpisko spēļu galveno norises vietu uzskata [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi. ; Parīze vai tās tiešā tuvumā {| class="wikitable" |- ! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas |- | [[Breteja laukums]] || {{osv|Jāšana|1900|vasaras}} |- | [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} |- | [[Buloņas mežs]] || {{osv|Krokets|1900|vasaras}}, {{osv|Polo|1900|vasaras}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras}} |- | [[Kruakatelāns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras}} |- | [[Neijī pie Sēnas]] || {{osv|Basku pelota|1900|vasaras}} |- | [[Puto sala]] || {{osv|Teniss|1900|vasaras}} |- | [[Sēna]] (Kurbevuē―Aņēras tilti) || {{osv|Airēšana|1900|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1900|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras}} |- | [[Tilerī dārzs]] || {{osv|Paukošana|1900|vasaras}} |- | [[Vensēnas mežs]] || {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras}} |- | [[Vensēnas velodroms]] || {{osv|Futbols|1900|vasaras}}, {{osv|Regbijs|1900|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras}} un {{osv|Vingrošana|1900|vasaras}} |} ; Ārpus Parīzes {| class="wikitable" |- ! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas |- | [[Havra]] ([[Lamanšs]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}} |- | [[Kompjeņa]] (Kompjeņas klubs) || {{osv|Golfs|1900|vasaras}} |- | [[Mēlanenivelīna]] ([[Sēna]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}} |- | [[Satori (Versaļa)|Satori]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == === Valstis === Saskaņā ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja 26 valstu pārstāvji.<ref name=athletes_number/>{{ref label|A|P1|a}}<ref name="Mallon"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008|quote=For the first Olympic Games (until Antwerp in 1920), it is difficult to give the exact number of medals awarded to some countries, due to the fact that teams were composed of athletes from different countries.}}</ref> Mūsdienu pētījumi rāda, ka spēlēs piedalījās sportisti no 28 valstīm. Lielākā daļa no šīm valstīm olimpiskajās spēlēs bija [[Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs|pārstāvētas pirmo reizi]]. Atsevišķos sporta veidos (lielākoties komandu) startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Šajā komandā kopā piedalījās dažādu valstu pārstāvji. Daļa no viņiem startēja arī individuāli, pārstāvot savu valsti. ''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' {{colbegin|3}} * {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|73}} * {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|16}} * {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|>65}} * {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras|7}} * {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|14}} * {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|>767}} * {{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|IRI|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|>25}} * {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|98}} * {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|31}} * {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|7}} * {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|ROU|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|19}} * {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras|18}} * {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|76}} * {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras|10}} * ''{{ValstsOS|MIX|1900. gada vasaras|19}}'' {{colend}} Līdz 2024. gadam SOK izdalīja [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Luksemburgu]] un [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādu]] kā pārstāvētās valstis, taču pašlaik tās vairs netiek atsevišķi izdalītas. Atsevišķos avotos tiek minēts, ka šajās spēlēs piedalījušies arī sportisti no [[Brazīlija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Kolumbija]]s, taču to SOK neapstiprina. Var uzskatīt, ka 1900. gada spēlēs kaut kādā veidā startēja arī citas mūsdienu valstis. Startēja sportisti no mūsdienu [[Alžīrija]]s, [[Horvātija]]s, [[Īrija]]s, [[Polija]]s un [[Slovākija]]s, taču neviena no šīm valstīm tajā laikā nebija neatkarīga. Alžīrija bija Francijas sastāvdaļa un tās četri vingrotāji pārstāvēja Franciju. Tagadējā Īrija bija Lielbritānijas daļa, un tās sportisti startēja burāšanā, polo, tenisā un vieglatlētikā. Horvātijas paukotājs pārstāvēja Austriju, poļu paukotājs Krievijas Impēriju un slovāku pāris sacentās, pārstāvot Ungāriju.<ref name="Mallon"/> === Sportisti === Pasaules izstādes sporta sacensībās kopā bija iesaistīts 58 731 dalībnieks. Tomēr, uzskaitot notikumus, kurus olimpiskais vēsturnieks [[Bills Malons]] uzskata par olimpiskajiem, savā grāmatā "1900. gada olimpiskās spēles" viņš uzskaita 1226 dalībniekus no aptuveni 1589 dalībniekiem (ieskaitot 23 sievietes). Viņš atzīmē, ka no šiem 1226 dalībniekiem 743 ir Francijas pārstāvji. Pēc [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] datiem, 1900. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās 997 sportisti (ieskaitot 23 sievietes).<ref name="cite"/> Lai gan Pjērs de Kubertēns bija pret sieviešu dalību olimpiskajās spēlēs, tās tomēr piedalījās. Ir zināms, ka sievietes startēja burāšanā, golfā, jāšanā, kroketā un tenisā. Salīdzinot ar iepriekšējām, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēm]], kad startēja 240 sportisti, šajās spēlēs piedalījās četras reizes vairāk sportistu. Saskaņā ar [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpiskā kongresa]] laikā pieņemtajiem lēmumiem, olimpisko spēļu dalībnieki, izņemot paukotājus, bija amatieri. {| class="wikitable sortable" style="margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center" |- ! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās <br/> valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu <br/> sastāvu uzskaitījums |- ! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || 108 || 108 || — || ''[[Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 2 || — || ''[[Basku pelotas spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || >95 || >94 || 1 || ''[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 35 || 35 || — || ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 5 || 22 || 12 || 10 || ''[[Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 58 || 56 || 2 || ''[[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 24 || 24 || — || ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 10 || 7 || 3 || ''[[Kroketa spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 153 || 153 || — || ''[[Loka šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 19 || 260 || 260 || — || ''[[Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 11 || 76 || 76 || — || ''[[Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 20 || 20 || — || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 46 || 46 || — || ''[[Regbisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || 72 || 72 || — || ''[[Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 72 || 72 || — || ''[[Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 26 || 19 || 7 || ''[[Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 53 || 53 || — || ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 15 || 118 || 118 || — || ''[[Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 135 || 135 || — || ''[[Vingrotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 12 || 12 || — || ''[[Virves vilcēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |} == Medaļas == [[Attēls:Losanna, museo olimpico, medaglie di 1900 parigi.JPG|thumb|150px|right|Medaļas no 1900. gada Pasaules izstādes sporta sacensībām. Šobrīd atrodas Olimpiskā muzeja kolekcijā.]] 1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas; tā vietā lielākajai daļai uzvarētāju tika pasniegti kausi vai trofejas. Dažos gadījumos par pirmo vietu tika pasniegta [[sudraba medaļa]], bet par otro — [[bronzas medaļa]]. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri attiecīgi ieņēma 1., 2. un 3. vietu.<ref name="Mallon"/> Olimpiskajām spēlēm pirms 1908. gada nav vispārpieņemtas dalībvalstu definīcijas, un medaļu tabulas var atšķirties atkarībā no izvēlētās definīcijas. Atsevišķās disciplīnās un sporta veidos startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kuru veidoja vairāku valstu sportisti. Jauktās komandas iegūtās medaļas tiek izdalītas atsevišķi. Olimpisko medaļu aversā ir attēlota spārnota dieviete, kas abās paceltās rokās tur lauru zarus. Fonā zem dievietes redzams skats uz [[Parīze]]s pilsētu un Pasaules izstādes pieminekļiem. Savukārt reversā ir attēlots uz pjedestāla stāvošs sportists, kurš paceltā labajā rokā tur [[laurs|lauru zaru]]. Fonā ir redzams stadions un [[Atēnas|Atēnu]] [[Akropole]]. Medaļas autors ir [[Frederiks Vernons]].<ref>[https://www.olympic.org/paris-1900-medals Paris 1900 Medals] ''olympic.org'' Starptautiskā Olimpiskā komiteja</ref> === Medaļu sadalījums pa valstīm === {{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}} No visām 26 pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas ieguva 18 valstis, no tām 9 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas. {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Vieta || Valsts || style="width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style="width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style="width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style="width:6em;|Kopā |- style="border: 3px solid red" | 1 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}|| '''31''' || '''41''' || '''40''' || '''112''' |- | 2 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 20 || 13 || 15 || '''48''' |- | 3 ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 20 || 8 || 9 || '''37''' |- | 4 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|6 || bgcolor=E0E0E0|6 || bgcolor=E6CCB2|6 || '''18''' |- | 5 ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 6 || 3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''10''' |- | 6 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || '''9''' |- | 7 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''5''' |- | 8 ||align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 1 || 3 || 2 || '''6''' |- |rowspan=2| 9/10 ||align=left| ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''<ref>Veidoja sportistu grupas/komandas, kuras sastāvēja no vairākām pārstāvētajām valstīm.</ref> || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || 3 || '''6''' |- |align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''6''' |- | 11—21 || align=left| Pārējās 11 valstis || 3 || 11 || 13 || '''27''' |- class="sortbottom" !colspan=2| Kopā (18 valstis un 1 jauktā komanda): || 96 || 94 || 94 || 286 |} === Medaļām bagātākie sportisti === Olimpiskās medaļas 1900. gada spēlēs saņēma 465 vīrieši un 8 sievietes, iespējams medaļu ieguvēji varētu būt vairāk, jo atsevišķos sporta veidos nav identificēti visi medaļnieki. Amerikāņu vieglatlēti [[Ērvings Baksters]] un [[Alvins Krencleins]] bija medaļām bagātājie sportisti šajās olimpiskajās spēlēs, iegūstot katrs pa 5 olimpiskajām medaļām. Savukārt amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais sportists, kas izcīnīja četras zelta medaļas. {{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}} ''Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 3 olimpiskās zelta medaļas.'' {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Sportists || Sporta veids || Valsts || style="width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style="width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style="width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style="width:6em;|Kopā |- | |} == Skatīt arī == {{Commons category|1900 Summer Olympics|1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} * Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā: ** '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Parīze]]; ** [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]]; ** ''[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]'' — [[Parīze]]. * Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā: ** [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Šamonī]]; ** [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Grenoble]]; ** [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Albērvila]]; == Piezīmes == * {{note label|A|A|a}} Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) datubāzē par 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm bija uzskaitītas 85 "olimpiskās disciplīnas", kā arī tajās piedalījušās 24 valstis ar 997 sportistiem (975 vīriešiem un 22 sievietes).<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true |title=Archived copy |access-date=18 February 2014 |archive-date=24 February 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true }}</ref> Olimpisko spēļu vēsturnieks [[Bills Malons]], kurš pētījis šīs olimpiskās spēles, norāda, ka tomēr varētu būt 95 disciplīnas, kas atbilst visiem četriem retrospektīvajiem atlases kritērijiem (tikai amatieri, starptautiska dalība, atvērts visiem dalībniekiem un bez invaliditātes), un būtu jāuzskata par "olimpiskajām disciplīnām".<ref name="Mallon"/> 2021. gada jūlijā SOK atjaunoja savu tiešsaistes datubāzi ar pilnīgāku informāciju, iekļaujot tajā olimpisko vēsturnieku vietnes ''Olympedia.org'' datus, tādējādi akceptējot Malona ieteikumus (pamatojoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem) par 1900. gada olimpisko spēļu notikumiem. SOK datubāzē tika pievienoti 11 disciplīnu rezultāti, kā arī viena no [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas]] disciplīnām — [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]] — tika izņemta no "olimpisko disciplīnu" saraksta un rezultātiem. Pieņemot Malona ieteikumus, olimpisko disciplīnu skaits palielinājās līdz 95 disciplīnām, kā arī tika palielināts startējošo valstu skaits līdz 26 valstīm un startējošo sportistu skaits līdz 1226 sportistiem.<ref name=IOC1900/> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.olympic.org/Paris-1900 Parīze 1900] (''Olympic.org, Starptautiskā Olimpiskā komiteja'') {{en ikona}} {{fr ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080528012428/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf Oficiālais pārskats] {{fr ikona}} {{kastes sākums}} {{s-bef|before= {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] <br /> I Olimpiskās spēles}} {{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] <br /> ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' <br /> {{flaga|Francija}} Parīze 1900 <br /> II Olimpiskās spēles}} {{s-aft|after= {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] <br /> III Olimpiskās spēles}} {{kastes beigas}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Olimpiskās spēles}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles| ]] [[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Olimpiskās spēles Francijā]] [[Kategorija:1900. gads]] dbozw9hv002yqam968fnhx9cw3q1nh8 4509545 4509544 2026-08-18T19:31:57Z Kleivas 2704 /* Medaļām bagātākie sportisti */ 4509545 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu infokaste|1900|Vasara | Logo = JOParis 1900.jpg | Izmērs = 200 | Nosaukums = | Apraksts = | Dalībvalstis = 26{{ref label|A|P1|a}} | Sportisti = 1226{{ref label|A|P1|a}} | Notikumi = 95 (20 sporta veidos) | Atklāšanas ceremonija = 14. maijs | Noslēguma ceremonija = 28. oktobris | Oficiāli atklāja = | Stadions = [[Vensēnas velodroms]] | Sportistu zvērests = | Tiesnešu zvērests = | Olimpiskā lāpa = | Iepriekšējās = '''[[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]''' | Nākamās = '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]''' }} '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' ({{val|fr|Les Jeux olympiques d'été de 1900}}), zināmas arī kā '''II Olimpiskās spēles''' vai '''Parīze 1900''', bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Tās bija otrās atjaunotās [[vasaras olimpiskās spēles]]. Olimpiskās spēles tika rīkotas [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ietvaros. Lēmums organizēt 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē tika pieņemts 1. olimpiskajā kongresā, kas notika 1894. gadā. Olimpiskajās spēlēs 20 oficiālajos [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]<ref name=IOC1900>{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Summer Olympics|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900|publisher=International Olympic Committee|access-date=31 January 2022}}</ref><ref name="athletes_number">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|title=The Olympic Summer Games Factsheet|publisher=International Olympic Committee|accessdate=5 August 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20150906110401/http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|archive-date=6 September 2015}}</ref> kopā startēja 1226 sportisti no 26 valstīm.{{ref label|A|P1|a}} Šis skaitlis balstās uz noteiktiem pieņēmumiem par to, kuri notikumi bija un nebija "olimpiskie". Taču, ņemot vērā arī neolimpiskos sporta veidus, dalībnieku skaits šajās olimpiskajās spēlēs bija 58 731. Daudzi sportisti, tostarp daži, kas uzvarēja disciplīnās, nemaz nezināja, ka ir startējuši [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās sievietes un [[Helēna de Purtalē]] kļuva par pirmo sieviešu olimpisko čempioni, viņa startēja [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas]] sacensībās.<ref name=ParisDigest>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |title=Paris facts |author= |year=2018 |publisher=Paris Digest |accessdate=2018-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180908202418/https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |archive-date=2018-09-08 }}</ref> Lēmums rīkot sacensības svētdienās izraisīja protestu no daudziem amerikāņu sportistiem, kuri devās uz sacensībām kā savu koledžu pārstāvji. Lielākā daļa uzvarētāju 1900. gada olimpiskajās spēlēs nesaņēma medaļas, bet viņiem tika pasniegti kausi vai trofejas. Piemēram, profesionāļu sacensībās [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]] ar [[Rapieris|rapieri]], kur uzvarēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Aijā]], uzvarētājs saņēma 3000 [[Francijas franks|franku]] lielu naudas balvu. Atsevišķi no sporta veidiem šajās olimpiskajās spēlēs tika aizvadīti vienīgo reizi un turpmāk neparādījās "oficiālajā" olimpisko spēļu programmā. Šādi sporta veidi bija [[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]] (1924., 1968. un 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sporta veids bija iekļauts kā demonstrāciju sporta veids), [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]] un [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]]. Šīs bija arī vienīgās olimpiskās spēles, kurās [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas disciplīnās]] kā mērķi tika izmantoti dzīvi dzīvnieki ([[baloži]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Carmichael |first=Emma |url=http://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |title=Gawker's Guide to the Olympic Sports You're Pretty Sure Don't Exist: Shooting |publisher=Gawker |date=July 27, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506163708/https://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |archivedate=May 6, 2013 }}</ref> == Gatavošanās process == [[Attēls:Baron Pierre de Coubertin.jpg|150px|thumb|[[Pjērs de Kubertēns]], viens no mūsdienu olimpisko spēļu atjaunotājiem]] [[Attēls:Exposition universelle de 1900 - portraits des commissaires généraux-Alfred Picard.jpg|150px|thumb|[[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerālsekretārs — [[Alfrēds Pikārs]]]] === Spēļu atjaunošana === Pēc [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kubertēna]] ierosinājuma Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība no 1894. gada 16. līdz 24. jūnijam Parīzē [[Sorbona]]s lielajā amfiteātrī organizēja [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpisko kongresu]]. Kongresa galvenie mērķi bija amatierisma principu izpēte un [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atjaunošana. Kubertēns prognozēja, ka pirmās modernās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā vienlaikus ar Pasaules izstādi, taču delegāti iebilda, ka seši gadi būs pārāk ilgs gaidīšanas laiks. Pēc [[Grieķija]]s pārstāvja [[Dimitrijs Vikels|Dimitrija Vikela]] priekšlikuma 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]] tika organizētas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās olimpiskās spēles]]. Kongresā tika nolemts, ka otrās olimpiskās spēles pēc četriem gadiem, 1900. gadā, tiks organizētas [[Parīze|Parīzē]]. Brīdī, kad 1896. gadā noslēdzās pirmās olimpiskās spēles, Grieķija pieprasīja tiesības rīkot olimpiskās spēles savā valstī ik pēc četriem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja arī ASV un Lielbritānijas sportisti un rakstnieks [[Džordžs Stjuarts Robertsons]]. Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] lūdza [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]], kuru vadīja Pjērs de Kubertēns, atzīt Atēnas par olimpisko spēļu pastāvīgo rīkošanas vietu. Kubertēnam izdevās pārliecināt savus SOK kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Atklātā vēstulē karalim viņš pateicās [[grieķi]]em par enerģiju un entuziasmu, ar kuru viņi organizēja olimpiskās spēles Atēnās, bet apstiprināja, ka nākamās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā. Pēc tam grieķi uzskatīja, ka Pjērs de Kubertēns ir "zaglis, kurš mēģina atņemt Grieķijai kādu no tās vēsturiskajiem dārgakmeņiem". Tomēr karaliskā ģimene saprata, ka viņu projektu finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot. Sakāve karā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1897. gadā vēl vairāk samazināja iespēju Atēnām spēles atkal rīkot 1900. gadā. === Divi konkurējoši projekti === Daži [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešās republikas]] vadītāji uzskatīja, ka sakāve [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]] 1870. gadā ir saistīta ar jauno [[franči|franču]] slikto fizisko stāvokli un sagatavotību, un no 1882. gada fiziskā izglītība pamatskolā kļuva obligāta. [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerāldirektors [[Alfrēds Pikārs]] ierosināja izstādes ietvaros organizēt starptautiskas fizisko vingrinājumu sacensības. Viņš guva Francijas valdības atbalstu un 1893. gada novembrī sporta sacensības tika iekļautas izstādes programmā. 1894. gada janvārī [[Pjērs de Kubertēns]] tikās ar Alfrēdu Pikāru un paziņoja tam, ka jūnijā viņš ierosinās atjaunot [[olimpiskās spēles]] un pirmās spēles organizēt [[Parīze|Parīzē]]. Kubertēns ieteica izveidot izstādi, kas būtu veltīta sporta vēsturei. Viņš izveidoja komisiju starptautiskajām sacensībām, kura pirmo reizi kopā sanāca 1894. gada 3. novembrī. Šajā sanāksmē pats Kubertēns nepiedalījās, jo tajā laikā atradās [[Grieķija|Grieķijā]] un tur gatavojās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajām spēlēm]]. Komisija izveidoja vispārēju konkursa plānu, ko tā publicēja 1895. gada maijā. Kubertēns saprata, ka Pikāra griba saistībā ar spēlēm nav saistāma ar olimpiskajām spēlēm un nolēma atsevišķi organizēt 1900. gada olimpiskās spēles. 1897. gada novembrī pēc izstādes vispārējās programmas publicēšanas viņš uzrakstīja vēstuli toreizējam Francijas tirdzniecības ministram, lai izteiktu savas bažas par sporta sacensību vietu Pasaules izstādē. Pikārs uz šo vēstuli atbildēja, ka izteiktās sūdzības nav pamatotas. Kubertēns uzskatīja, ka Pikāra projekts var izgāzties un tik milzīga sporta notikumu programma var būt haotisks un vulgārs gadatirgus. Pjērs de Kubertēns nolēma izveidot Olimpisko spēļu organizēšanas komiteju, kuras sastāvā ietilpa vairāki aristokrāti, pazīstamākais no viņiem bija [[La Rošefuko]]. Viņa nodoms bija izveidot spēles, kurās sacentīsies elite. Kubertēns saņēma arī atbalstu no ārvalstu sportistiem par spēļu organizēšanu un līdzdalību tajās. Kā pamatu 1900. gada spēlēm komiteja ņēma 1896. gada spēļu programmu un tām pievienoja [[bokss|boksu]], [[polo]] un [[loka šaušana|loka šaušanu]]. Pikārs šo programmu uzskatīja par "viduvēju un necienīgu". Novembrī Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība (USFSA), kuras ģenerālsekretārs bija Kubertēns, nolēma tomēr izlēma neatbalstīt La Rošefuko komiteju, kas "pārstāvēja demokrātisko un sportisko Franciju", kas bija nepilnīga. Pēc šī Kubertēns nolēma, ka vēlas būt Pasaules izstādes rīcībā, lai dotu ieguldījumu to sporta sacensību organizēšanai. 1899. gada janvārī Francijas Republikas oficiālajā vēstnesī tika izsludinātas starptautiskas fiziskās un sporta sacensības ar apmēram trīsdesmit sporta veidiem, kuri galvenokārt tiktu aizvadīti [[Vensēnas mežs|Vensēnas meža]] teritorijā. Vieglatlētikas sacensību organizēšana tika uzticēta Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienībai. Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par galveno delegātu Pasaules izstādes sporta sacensībām 1899. gada februārī. Kubertēns mēģināja sadarboties ar viņu, lai organizētu olimpiskās spēles, bet Pikārs to visu dēvēja par "anahronismu" un stingri pret šo visu iebilda.<ref name="Googlebooks">[https://books.google.com/books?id=Y11yO-0bNU4C&pg=PA172&dq=Alfred%20Picard%20absurde%20sport#v=onepage Cropper, Corry: ''Playing at monarchy: sport as a metaphor in nineteenth-century France''] Accessed through [[Google Books]], Retrieved 1 March 2010</ref> Ņemot vērā šīs grūtības un komitejas biedru viedokļu atšķirības, tā paziņoja par atkāpšanos. 1899. gada janvārī Kubertēns bija spiests pieņemt Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības ierosināto kompromisu, ka Izstādes sacensības notiks 1900. gada olimpisko spēļu vietā un tās tiks uzskatītas par ekvivalentām olimpiskajām spēlēm. Viņam nācās piekrist, ka šīs spēles tiks uzskatītas par "olimpiskajām spēlēm", kaut oficiālajos reklāmas materiālos tas netiek minēts, kā arī, ka spēlēs varēs startēt gan profesionāļi, gan sievietes, pret ko viņš bija ļoti iebildis. == Spēļu organizācija == === Organizācijas komiteja === Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents [[Daniels Merilons]] tika iecelts par sporta sacensību galveno delegātu. Viņam bija arī pieci vietnieki. Sporta sacensības organizēja apmēram trīsdesmit locekļu augstāka komisija, kuru vadīja [[Oktāvs Greārs]], un divpadsmit komitejas, kurās kopumā bija apmēram 700 locekļu, un kuru pienākums bija izveidot pasākumu programmu. Par žūrijas locekļiem tika iecelti apmēram 530 cilvēki, tostarp 130 ārzemnieki. Sporta veidu organizēšanu deleģēja attiecīgo sporta veidu federācijām. [[Pjērs de Kubertēns]] bija viens no “Vieglatlētikas spēļu” (''Jeux athlétiques'') nodaļas viceprezidentiem. Sporta sacensību mērķis bija dot nozīmīgu stimulu un uzlabot valsts iedzīvotāju fizisko un morālo izturību, ar starptautiskām sacensībām parādot fizisko aktivitāšu nozīmi un noderīgumu kā arī piešķirot tām pašu publicitāti, kā arī veicināt jaunatnes fizisko attīstību. Alfrēds Pikārs papildus sporta izglītībai un popularizēšanai Izstādes laikā vēlējās piešķirt sporta sacensībām zinātnisku raksturu. Tāpēc viņš lūdza izveidot Higiēnas un fizioloģijas komiteju ar aptuveni piecpadsmit pētniekiem. Komitejas vadību viņš uzticēja ārstam [[Etjēns Žils Marē|Etjēnam Žilam Marē]]. Izveidojot spēļu vispārējo programmas XIII sadaļu, šīs komitejas mērķis jo īpaši bija novērtēt dažādu sporta veidu ietekmi uz ķermeni un novērot un atklāt labākos paņēmienus augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai. === Spēļu ekonomiskais aspekts === Komiteja sporta sacensību organizēšanai kopā atvēlēja 1 780 620 [[Francijas franks|frankus]]. No šīs summas 1 045 300 franku veidoja Vispasaules izstādes dotācijas. Ienākumi no ieejas biļetēm uz izstādi bija daudz zemāki nekā prognozēts — 59 059 franki. Taču pasākuma kopējās izmaksas varētu būt 2,2 miljoni franku, jo Parīzes pilsēta par 150 000 franku sakārtoja [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kā arī sedza organizēšanas komitejas izmaksas. Sporta sacensību organizēšanai komitejām tika piešķirts 1 045 300 franku, kas veidoja apmēram 1% no kopējās Pasaules izstādes budžeta. === Plakāti === [[Attēls:Paris 1900 olympic poster.jpg|150px|thumb|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošanas]] sacensību plakāts]] Kopējs plakāts visu pasaules izstādes sporta sacensību reklamēšanai nebija paredzēts, bet tika veidoti atsevišķi plakāti dažādiem sporta veidiem. Tomēr tie neatsaucās uz olimpiskajām spēlēm, par kurām sabiedrība 1900. gadā gandrīz nemaz nezināja. [[Žans de Paleologs|Žana de Paleologa]] izstrādātais plakāts [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s sacensībām tika lietots kā oficiālais plakāts 1900. gada spēlēm. Plakātā bija attēlota sieviete—paukotāja, kaut arī paukošanas sacensībās neviena sieviete nestartēja. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citu sporta veidu plakāti, piemēram, [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]], [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]]. Termins "olimpiskais" nevienā no oficiālajiem dokumentiem tā arī neparādījās. == Spēļu programma == Sporta sacensības bija sadalītas visas Pasaules izstādes norises periodā no 14. maija līdz 28. oktobrim. Atšķirībā no mūsdienu olimpiskajām spēlēm šajās spēlēs netika organizētas atklāšanas un noslēguma ceremonijas. Šādu programmu, kas aprakstīta kā "pilnīga un ļoti interesanta", Augstākā fizisko vingrinājumu un sporta komiteja pieņēma savā sanāksmē 1900. gada 10. martā:<ref>[https://library.olympic.org/Default/doc/SYRACUSE/23618/concours-internationaux-d-exercices-physiques-et-de-sports-rapports-ministere-du-commerce-de-l-indus?_lg=en-GB Concours internationaux d'exercices physiques et de sports : rapports] Ministère du commerce de l'industrie des postes et des télégraphes ; publ. sous la dir. de D. Mérillon</ref> * I sadaļa — vieglatlētikas spēles: skriešanas un vieglatlētikas sacensības, regbijs, futbols, hokejs, krikets, teniss, krokets, bulē, beisbols, lakross, ''longue paume'', ''balle au tamis'', ''courte paume'', golfs un Basku pelota; * II sadaļa — vingrošana: Francijas vingrošanas biedrību savienības XXVI federālā diena, Sēnas vingrošanas biedrību asociācijas sacensību svētki, starptautiskais vingrošanas čempionāts; * III sadaļa — paukošana: florete, špaga un zobena sacensības; * IV sadaļa — šaušana: šaušana mērķī, šaušana ar pistoli, šaušana pa baložiem, loka šaušana un lielgabala šaušana; * V sadaļa — zirgu sports: jāšanas sacensības un zirgu polo; * VI sadaļa — velosports: riteņbraukšanas sacensības; * VII sadaļa — automobilisms: tūrisma sacensības, motociklu sacensības, ātrumsacīkstes, sacensības par vietu un piegādes automašīnām, vieglā svara autosacensības un smagsvara autosacensības; * VIII sadaļa — ūdens sporta veidi: airēšanas regates, burāšanas jahtu sacensības, mehāniskās motorlaivu sacensības, peldēšanas sacensības un makšķerēšanas sacensības; * IX sadaļa — glābšana: ugunsdzēsības sacensības, ūdens glābšanas sacensības, pirmās palīdzības sacensības civiliedzīvotāju un militāru zaudējumu gadījumos; * X sadaļa — gaisa sports: balonu sacensības (divdesmit četras dažāda veida sacensības: ilgums, augstums, distance) un baložu sacīkstes; * XI sadaļa — militārās mācības; * XII sadaļa — skolu sacensības: skolu vieglatlētikas spēles, skolu airēšana, vingrošana skolās, Parīzes pilsētas pašvaldību skolu ballīte, starpreģionu sacensības starp skolām, augstskolu šaušanas čempionāts, vidusskolu un koledžu šaušanas čempionāts, pamatskolu šaušanas čempionāts. No I sadaļas tika izslēgtas vairākas piedāvātās sacensības: [[slidošana]], [[svarcelšana]], [[soļošana]], [[bokss]], nūju cīņas, [[cīņas sports]], saistībā ar šo sporta veidu teatralitāti, bīstamību un neraksturīgajām vieglatlētikas sacensības īpašībām. Dalībnieku trūkuma dēļ netika organizētas [[beisbols|beisbola]], [[hokejs|hokeja]], [[lakross|lakrosa]] ''balle au tamis'' un ''courte paume'' sacensības. == Sporta veidi un disciplīnas == {{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}} [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nav oficiāli izlēmusi, kuras no 1900. gada olimpisko spēļu disciplīnām uzskatīt par "olimpiskajām" un kuras ne.<ref name="KLWT">{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|page=147|year=1995|isbn=3-928562-20-7}}</ref> Faktiski Pjērs de Kubertēns visu savu apņēmību bija nodevis organizatoriem.<ref>The [https://www.olympic.org/paris-1900 IOC site for the 1900 Olympic Games] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900 |date=2017-10-10 }} sets the number at 95 events, while at one time the [http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true IOC database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true |date=2014-02-24 }}.</ref> Salīdzinot ar iepriekšējām [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles#Sporta veidi un disciplīnas|olimpiskajām spēlēm 1896. gadā]], no olimpisko spēļu programmas tika izņemta [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] un [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]]. Savukārt 1900. gada olimpisko spēļu programmai tika pievienoti 13 jauni sporta veidi: [[airēšana olimpiskajās spēlēs|airēšana]], [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]], [[burāšana olimpiskajās spēlēs|burāšana]], [[futbols olimpiskajās spēlēs|futbols]], [[golfs olimpiskajās spēlēs|golfs]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]], [[jāšana olimpiskajās spēlēs|jāšana]], [[loka šaušana olimpiskajās spēlēs|loka šaušana]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]], [[ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. No šiem sporta veidiem trīs — basku pelota, krikets un krokets — olimpisko spēļu programmā bija iekļauti vienīgo reizi. Airēšana un ūdenspolo ir vienīgie "jaunie" sporta veidi, kas ir bijuši olimpisko spēļu programmā visās turpmākajās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām. Savukārt golfs un regbijs parādījās arī kādās no nākamajām olimpiskajām spēlēm (pēdējoreiz golfs bija [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpisko spēļu]] programmā, bet regbijs — [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada olimpisko spēļu]] programmā), bet no [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] šie abi divi sporta veidi olimpisko spēļu programmā tika atjaunoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.espn.go.com/oly/news/story?id=3366295 |title=Golf among seven sports seeking inclusion in 2016 Games |publisher=[[ESPN]] |accessdate=20 August 2008|date=25 April 2008}}</ref> Peldēšana un ūdenspolo olimpiskajā kontekstā tika uzskatītas par divām disciplīnām vienā ūdenssporta veidā. Starp visiem sporta veidiem tikai kroketā nebija starptautisku sacensību, jo sacentās tikai [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportisti. Šajās olimpiskajās spēlēs tika ieviestas arī disciplīnas, kurās varēja startēt tikai sievietes. Šādas bija [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu turnīrs tenisā]]. Atsevišķos sporta veidos (burāšanā, jāšanā u.c.) sievietes un vīrieši sacenstās vienkopus. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā mājaslapā norādījusi 95/96 disciplīnas, par kurām pasniegtas olimpiskās medaļas. Atsevišķās airēšanas un burāšanas disciplīnās pastāvēja divi braucieni, par katru no tiem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.<ref name="cite">{{Tīmekļa atsauce|title= Paris 1900|publisher= International Olympic Committee|archivedate= 2017-10-10|url= https://www.olympic.org/paris-1900|accessdate= 2017-10-02|archiveurl= https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900}}</ref> SOK ir ņēmusi vērā olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par notikumiem, kurus vajadzētu uzskatīt par “olimpiskajiem”, balstoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem.<ref name="Mallon">{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ&pg=PA25 | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc. | location = Jefferson, North Carolina |pages=25–28 | isbn = 978-0-7864-4064-1}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008}}</ref> {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center" |- ! Sporta veids !! Vīriešu <br /> disciplīnas !! Sieviešu <br /> disciplīnas !! Jauktās <br /> disciplīnas !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4''' |- | align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 8 || '''8'''<ref>Atsevišķās disciplīnās bija divi braucieni, līdz ar to tika pasniegti medaļu komplekti par katru no braucieniem</ref> |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 3 || '''3''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || — || — || '''8''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 23 || — || — || '''23''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |} === Sporta veidu un notikumu statuss === 1900. gada olimpiskās spēles nekontrolēja īpaša olimpiskā organizēšanas komiteja, bet tās notika kā papildinājums [[1900. gada Pasaules izstāde]]i. Spēlēs notika daudz pasākumu, kuri neatbilst mūsdienu noteiktajiem "olimpiskajiem" standartiem. Lēmumus par to, kuri olimpiskie notikumi tiek uzskatāmi par “oficiāliem” un kuriem ir “neoficiāls” vai “demonstrācijas” statuss, parasti atstāj olimpisko spēļu organizēšanas komitejas un/vai [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņā. Tā kā nav vispārēju iestāžu, kas varētu oficiāli atšķirt šāda veida atšķirības, spēļu laikā netika pieņemts lēmums par jebkura notikuma oficiālo statusu. Pastāv 1912. gada dokuments, kurā uzskaitīti 1900. gada spēļu rezultāti, taču olimpiskie vēsturnieki apšauba šī darba ticamību un autentiskumu. Šis dokuments veidoja SOK datubāzē esošo Parīzes spēļu rezultātu oriģinālo bāzi.<ref name=status>"Olympic or not?" — article by Herman de Wael — Journal of Olympic History — January 2003</ref> Tomēr SOK nekad nav izlēmusi, kuri notikumi bija "olimpiski" un kuri ne.<ref name="KLWT"/> Visi notikumi, kas atbilst visiem četriem šiem retrospektīvās atlases kritērijiem — tikai amatieriem, starptautiska dalība, atvērti visiem sportistiem un norise bez traucējumiem — tagad tiek uzskatīti par olimpiskajiem notikumiem, izņemot tos, kas saistīti ar vienu sporta veidu — gaisa balonu lidošanu. Krokets, ūdens motosports un bulē atbilst trim kritērijiem (visos šajos startēja tikai Francijas sportisti). No šiem tikai kroketam ir piešķirts olimpiskais statuss.<ref name="Mallon"/> Tāpat kā visi olimpiskie notikumi, kurus plaši uzskatīja par oficiāliem, [[1900. gada Pasaules izstāde]]s laikā notika arī citi sporta pasākumi.<ref name="KLWT"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |title=Demonstration and unofficial sports |publisher=GBRathletics |accessdate=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150219030419/http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |archive-date=February 19, 2015}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Soltis |first=Greg |url=http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |title=Olympic Events Through History |publisher=LiveScience |date=July 27, 2012 |access-date=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222203733/http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |archive-date=February 22, 2014}}</ref> {{colbegin|3}} * [[Autosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Autosports]] * [[Baložu sacīkstes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Baložu sacīkstes]] * [[Bulē 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bulē]] * [[Dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dzīvības glābšana]] * [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gaisa balonu lidošana]] * [[Lielgabalu šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielgabalu šaušana]] * ''[[Longue paume 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Longue paume]]'' * [[Makšķerēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Makšķerēšana]] * [[Motociklu braukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Motociklu braukšana]] * [[Pūķu lidināšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pūķu lidināšana]] * [[Uguns dzēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Uguns dzēšana]] * [[Ūdens motosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdens motosports]] {{colend}} Papildus šiem sporta veidiem tika organizēti arī 71 mācību un 92 militārie pasākumi. == Kalendārs == Olimpiskās spēles notika no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās nebija oficiālās atklāšanas un noslēguma ceremonijas.<ref name="cite"/> {{colbegin|3}} * 14. maijs — 27. jūnijs: {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} * 20. — 27. maijs: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Sēna) * 28. maijs — 2. jūnijs: {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} * 29. maijs: {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} * 14. jūnijs: {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} * 28. jūnijs — 11. jūlijs: {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} * 6. — 11. jūlijs: {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} * 14. — 22. jūlijs: {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} * 15. jūlijs — 4. augusts: {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} * 15. jūlijs — 14. augusts: {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} * 16. jūlijs: {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} * 29. — 30. jūlijs: {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} * 1. — 6. augusts: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Havra) * 11. — 12. augusts: {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} * 11. — 19. augusts: {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} * 14. un 28. augsts: {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} * 19. — 20. augusts: {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} * 25. — 26. augusts: {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} * 11. — 15. septembris: {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} * 20. — 23 septembris: {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} * 2. — 3. oktobris: {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} {{colend}} == Norises vietas == [[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|200px|thumb|[[Vensēnas velodroms]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu]] {{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}} 1900. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas 14 dažādās vietās, no kurām lielākā daļa atradās Parīzē vai tās tuvumā. Taču bija arī sporta veidi, kas tika aizvadīti citviet Francijā. Lai arī šajās olimpiskajās spēlēs netika rīkota oficiāla atklāšanas vai noslēguma ceremonija, par šo olimpisko spēļu galveno norises vietu uzskata [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi. ; Parīze vai tās tiešā tuvumā {| class="wikitable" |- ! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas |- | [[Breteja laukums]] || {{osv|Jāšana|1900|vasaras}} |- | [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} |- | [[Buloņas mežs]] || {{osv|Krokets|1900|vasaras}}, {{osv|Polo|1900|vasaras}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras}} |- | [[Kruakatelāns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras}} |- | [[Neijī pie Sēnas]] || {{osv|Basku pelota|1900|vasaras}} |- | [[Puto sala]] || {{osv|Teniss|1900|vasaras}} |- | [[Sēna]] (Kurbevuē―Aņēras tilti) || {{osv|Airēšana|1900|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1900|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras}} |- | [[Tilerī dārzs]] || {{osv|Paukošana|1900|vasaras}} |- | [[Vensēnas mežs]] || {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras}} |- | [[Vensēnas velodroms]] || {{osv|Futbols|1900|vasaras}}, {{osv|Regbijs|1900|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras}} un {{osv|Vingrošana|1900|vasaras}} |} ; Ārpus Parīzes {| class="wikitable" |- ! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas |- | [[Havra]] ([[Lamanšs]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}} |- | [[Kompjeņa]] (Kompjeņas klubs) || {{osv|Golfs|1900|vasaras}} |- | [[Mēlanenivelīna]] ([[Sēna]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}} |- | [[Satori (Versaļa)|Satori]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == === Valstis === Saskaņā ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja 26 valstu pārstāvji.<ref name=athletes_number/>{{ref label|A|P1|a}}<ref name="Mallon"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008|quote=For the first Olympic Games (until Antwerp in 1920), it is difficult to give the exact number of medals awarded to some countries, due to the fact that teams were composed of athletes from different countries.}}</ref> Mūsdienu pētījumi rāda, ka spēlēs piedalījās sportisti no 28 valstīm. Lielākā daļa no šīm valstīm olimpiskajās spēlēs bija [[Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs|pārstāvētas pirmo reizi]]. Atsevišķos sporta veidos (lielākoties komandu) startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Šajā komandā kopā piedalījās dažādu valstu pārstāvji. Daļa no viņiem startēja arī individuāli, pārstāvot savu valsti. ''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' {{colbegin|3}} * {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|73}} * {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|16}} * {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|>65}} * {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras|7}} * {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|14}} * {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|>767}} * {{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|IRI|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|>25}} * {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|98}} * {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|31}} * {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|7}} * {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|ROU|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|19}} * {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras|18}} * {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|76}} * {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras|10}} * ''{{ValstsOS|MIX|1900. gada vasaras|19}}'' {{colend}} Līdz 2024. gadam SOK izdalīja [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Luksemburgu]] un [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādu]] kā pārstāvētās valstis, taču pašlaik tās vairs netiek atsevišķi izdalītas. Atsevišķos avotos tiek minēts, ka šajās spēlēs piedalījušies arī sportisti no [[Brazīlija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Kolumbija]]s, taču to SOK neapstiprina. Var uzskatīt, ka 1900. gada spēlēs kaut kādā veidā startēja arī citas mūsdienu valstis. Startēja sportisti no mūsdienu [[Alžīrija]]s, [[Horvātija]]s, [[Īrija]]s, [[Polija]]s un [[Slovākija]]s, taču neviena no šīm valstīm tajā laikā nebija neatkarīga. Alžīrija bija Francijas sastāvdaļa un tās četri vingrotāji pārstāvēja Franciju. Tagadējā Īrija bija Lielbritānijas daļa, un tās sportisti startēja burāšanā, polo, tenisā un vieglatlētikā. Horvātijas paukotājs pārstāvēja Austriju, poļu paukotājs Krievijas Impēriju un slovāku pāris sacentās, pārstāvot Ungāriju.<ref name="Mallon"/> === Sportisti === Pasaules izstādes sporta sacensībās kopā bija iesaistīts 58 731 dalībnieks. Tomēr, uzskaitot notikumus, kurus olimpiskais vēsturnieks [[Bills Malons]] uzskata par olimpiskajiem, savā grāmatā "1900. gada olimpiskās spēles" viņš uzskaita 1226 dalībniekus no aptuveni 1589 dalībniekiem (ieskaitot 23 sievietes). Viņš atzīmē, ka no šiem 1226 dalībniekiem 743 ir Francijas pārstāvji. Pēc [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] datiem, 1900. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās 997 sportisti (ieskaitot 23 sievietes).<ref name="cite"/> Lai gan Pjērs de Kubertēns bija pret sieviešu dalību olimpiskajās spēlēs, tās tomēr piedalījās. Ir zināms, ka sievietes startēja burāšanā, golfā, jāšanā, kroketā un tenisā. Salīdzinot ar iepriekšējām, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēm]], kad startēja 240 sportisti, šajās spēlēs piedalījās četras reizes vairāk sportistu. Saskaņā ar [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpiskā kongresa]] laikā pieņemtajiem lēmumiem, olimpisko spēļu dalībnieki, izņemot paukotājus, bija amatieri. {| class="wikitable sortable" style="margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center" |- ! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās <br/> valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu <br/> sastāvu uzskaitījums |- ! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || 108 || 108 || — || ''[[Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 2 || — || ''[[Basku pelotas spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || >95 || >94 || 1 || ''[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 35 || 35 || — || ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 5 || 22 || 12 || 10 || ''[[Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 58 || 56 || 2 || ''[[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 24 || 24 || — || ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 10 || 7 || 3 || ''[[Kroketa spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 153 || 153 || — || ''[[Loka šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 19 || 260 || 260 || — || ''[[Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 11 || 76 || 76 || — || ''[[Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 20 || 20 || — || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 46 || 46 || — || ''[[Regbisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || 72 || 72 || — || ''[[Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 72 || 72 || — || ''[[Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 26 || 19 || 7 || ''[[Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 53 || 53 || — || ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 15 || 118 || 118 || — || ''[[Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 135 || 135 || — || ''[[Vingrotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 12 || 12 || — || ''[[Virves vilcēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |} == Medaļas == [[Attēls:Losanna, museo olimpico, medaglie di 1900 parigi.JPG|thumb|150px|right|Medaļas no 1900. gada Pasaules izstādes sporta sacensībām. Šobrīd atrodas Olimpiskā muzeja kolekcijā.]] 1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas; tā vietā lielākajai daļai uzvarētāju tika pasniegti kausi vai trofejas. Dažos gadījumos par pirmo vietu tika pasniegta [[sudraba medaļa]], bet par otro — [[bronzas medaļa]]. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri attiecīgi ieņēma 1., 2. un 3. vietu.<ref name="Mallon"/> Olimpiskajām spēlēm pirms 1908. gada nav vispārpieņemtas dalībvalstu definīcijas, un medaļu tabulas var atšķirties atkarībā no izvēlētās definīcijas. Atsevišķās disciplīnās un sporta veidos startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kuru veidoja vairāku valstu sportisti. Jauktās komandas iegūtās medaļas tiek izdalītas atsevišķi. Olimpisko medaļu aversā ir attēlota spārnota dieviete, kas abās paceltās rokās tur lauru zarus. Fonā zem dievietes redzams skats uz [[Parīze]]s pilsētu un Pasaules izstādes pieminekļiem. Savukārt reversā ir attēlots uz pjedestāla stāvošs sportists, kurš paceltā labajā rokā tur [[laurs|lauru zaru]]. Fonā ir redzams stadions un [[Atēnas|Atēnu]] [[Akropole]]. Medaļas autors ir [[Frederiks Vernons]].<ref>[https://www.olympic.org/paris-1900-medals Paris 1900 Medals] ''olympic.org'' Starptautiskā Olimpiskā komiteja</ref> === Medaļu sadalījums pa valstīm === {{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}} No visām 26 pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas ieguva 18 valstis, no tām 9 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas. {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Vieta || Valsts || style="width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style="width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style="width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style="width:6em;|Kopā |- style="border: 3px solid red" | 1 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}|| '''31''' || '''41''' || '''40''' || '''112''' |- | 2 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 20 || 13 || 15 || '''48''' |- | 3 ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 20 || 8 || 9 || '''37''' |- | 4 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|6 || bgcolor=E0E0E0|6 || bgcolor=E6CCB2|6 || '''18''' |- | 5 ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 6 || 3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''10''' |- | 6 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || '''9''' |- | 7 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''5''' |- | 8 ||align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 1 || 3 || 2 || '''6''' |- |rowspan=2| 9/10 ||align=left| ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''<ref>Veidoja sportistu grupas/komandas, kuras sastāvēja no vairākām pārstāvētajām valstīm.</ref> || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || 3 || '''6''' |- |align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''6''' |- | 11—21 || align=left| Pārējās 11 valstis || 3 || 11 || 13 || '''27''' |- class="sortbottom" !colspan=2| Kopā (18 valstis un 1 jauktā komanda): || 96 || 94 || 94 || 286 |} === Medaļām bagātākie sportisti === {{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}} Olimpiskās medaļas 1900. gada spēlēs saņēma 465 vīrieši un 8 sievietes, iespējams medaļu ieguvēji varētu būt vairāk, jo atsevišķos sporta veidos nav identificēti visi medaļnieki. Amerikāņu vieglatlēti [[Ērvings Baksters]] un [[Alvins Krencleins]] bija medaļām bagātājie sportisti šajās olimpiskajās spēlēs, iegūstot katrs pa 5 olimpiskajām medaļām. Savukārt amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais sportists, kas izcīnīja četras zelta medaļas. ''Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 3 olimpiskās zelta medaļas.'' {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Sportists || Sporta veids || Valsts || style="width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style="width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style="width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style="width:6em;|Kopā |- | |} == Skatīt arī == {{Commons category|1900 Summer Olympics|1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} * Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā: ** '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Parīze]]; ** [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]]; ** ''[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]'' — [[Parīze]]. * Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā: ** [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Šamonī]]; ** [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Grenoble]]; ** [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Albērvila]]; == Piezīmes == * {{note label|A|A|a}} Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) datubāzē par 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm bija uzskaitītas 85 "olimpiskās disciplīnas", kā arī tajās piedalījušās 24 valstis ar 997 sportistiem (975 vīriešiem un 22 sievietes).<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true |title=Archived copy |access-date=18 February 2014 |archive-date=24 February 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&country=&sport2=&games2=1900%2f1&event2=&mengender=true&womengender=true&mixedgender=true&goldmedal=true&silvermedal=true&bronzemedal=true&worldrecord=true&olympicrecord=false&teamclassification=true&individualclassification=true&winter=true&summer=true }}</ref> Olimpisko spēļu vēsturnieks [[Bills Malons]], kurš pētījis šīs olimpiskās spēles, norāda, ka tomēr varētu būt 95 disciplīnas, kas atbilst visiem četriem retrospektīvajiem atlases kritērijiem (tikai amatieri, starptautiska dalība, atvērts visiem dalībniekiem un bez invaliditātes), un būtu jāuzskata par "olimpiskajām disciplīnām".<ref name="Mallon"/> 2021. gada jūlijā SOK atjaunoja savu tiešsaistes datubāzi ar pilnīgāku informāciju, iekļaujot tajā olimpisko vēsturnieku vietnes ''Olympedia.org'' datus, tādējādi akceptējot Malona ieteikumus (pamatojoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem) par 1900. gada olimpisko spēļu notikumiem. SOK datubāzē tika pievienoti 11 disciplīnu rezultāti, kā arī viena no [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas]] disciplīnām — [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]] — tika izņemta no "olimpisko disciplīnu" saraksta un rezultātiem. Pieņemot Malona ieteikumus, olimpisko disciplīnu skaits palielinājās līdz 95 disciplīnām, kā arī tika palielināts startējošo valstu skaits līdz 26 valstīm un startējošo sportistu skaits līdz 1226 sportistiem.<ref name=IOC1900/> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.olympic.org/Paris-1900 Parīze 1900] (''Olympic.org, Starptautiskā Olimpiskā komiteja'') {{en ikona}} {{fr ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080528012428/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf Oficiālais pārskats] {{fr ikona}} {{kastes sākums}} {{s-bef|before= {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] <br /> I Olimpiskās spēles}} {{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] <br /> ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' <br /> {{flaga|Francija}} Parīze 1900 <br /> II Olimpiskās spēles}} {{s-aft|after= {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] <br /> III Olimpiskās spēles}} {{kastes beigas}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Olimpiskās spēles}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles| ]] [[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Olimpiskās spēles Francijā]] [[Kategorija:1900. gads]] 53aaov654disuxl7mfa56kn582t5jo3 0 116736 4509408 4380865 2026-08-18T16:34:05Z ZANDMANIS 91184 4509408 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Patriks Vieira | image = Patrick_Vieira_NYCFC.JPG | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1976|6|23}} | cityofbirth = {{vieta|Senegāla|Dakara}} | height = 191<ref>{{Tīmekļa atsauce | url =http://www.imdb.com/name/nm1352849/bio| title = Biography for Patrick Vieira}}</ref> | currentclub = {{fb|SEN}} (galvenais treneris) | clubnumber = | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = 1984—1986 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} FC Trappes | youthyears2 = 1986—1991 | youthclubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Drouais]] | youthyears3 = 1991—1993 | youthclubs3 = {{flaga|Francija}} [[Tours FC|Tours]] | years1 = 1993—1995 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Cannes|Cannes]] | caps1 = 49 <!--STATS ACCOUNT FOR LEAGUE ONLY--> | goals1 = 2 <!--STATS ACCOUNT FOR LEAGUE ONLY--> | years2 = 1995—1996 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | caps2 = 2 | goals2 = 0 | years3 = 1996—2005 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | caps3 = 279 <!--STATS ACCOUNT FOR LEAGUE ONLY--> | goals3 = 29 | years4 = 2005—2006 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | caps4 = 31 | goals4 = 5 | years5 = 2006—2010 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | caps5 = 67 | goals5 = 6 | years6 = 2010—2011 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | caps6 = 28 | goals6 = 3 | totalcaps = 456 | totalgoals = 45 | nationalyears1 = 1997—2009 | nationalteam1 = {{fb|FRA}} | nationalcaps1 = 107 | nationalgoals1 = 6 | manageryears1 = 2013—2015 | managerclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] (dublieru treneris) | manageryears2 = 2016—2018 | managerclubs2 = {{flaga|ASV}} [[New York City FC]] | manageryears3 = 2018—2020 | managerclubs3 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | manageryears4 = 2021—2023 | managerclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] | manageryears5 = 2023—2024 | managerclubs5 = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]] | manageryears6 = 2024—2025 | managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] | manageryears7 = 2026—pašlaik | managerclubs7 = {{fb|Senegāla}} }} '''Patriks Vieira''' (''Patrick Vieira''; dzimis {{dat|1976|6|23}} [[Dakara|Dakarā]], [[Senegāla|Senegālā]])<ref name="base">[http://www.soccerbase.com/players_details.sd?playerid=9677 players] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100314130523/http://www.soccerbase.com/players_details.sd?playerid=9677 |date={{dat|2010|03|14||bez}} }}, soccerbase.com, accessed 29 May 2007.</ref> ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. No 2026. gada augusta Vieira ir [[Senegālas futbola izlase]]s galvenais treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Francijas izlases izcilnieks Vjerā pārņēmis dzimtās Senegālas stūri |url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/18082026-francijas_izlases_izcilnieks_vjera_parnem|access-date={{dat|2026|8|18||bez}}|website=Sportacentrs.com|language=}}</ref> == Futbolista karjera == Savu profesionāļa karjeru sācis 1993. gadā ''[[AS Cannes|Cannes]]'' kluba sastāvā, taču vēlāk ir spēlējis dažādu valstu klubos. Lielākos panākumus P. Vieira guva ar ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' klubu, kā sastāvā viņš aizvadīja 279 spēles un guva 29 vārtus, laika posmā no 2002. līdz 2005. gadam bija kluba kapteinis. Ar ''Arsenal'' viņš ieguva trīs Premjerlīgas čempiontitulus. 2008. gada augustā interneta balsojumā tika atzīts par piekto labāko ''Arsenal'' visu laiku spēlētāju.<ref>[http://www.arsenal.com/history/gunners-greatest-50-players Greatest 50 Players | History | Arsenal.com<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2011. gadā paziņoja par karjeras beigām.<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/anglija/14072011-vjera_beidz_speletaja_karjeru Vjerā beidz futbolista karjeru], sportacentrs</ref><ref>[http://sports.delfi.lv/news/football/news/patriks-vjeira-beidz-futbolista-karjeru.d?id=39575647 Patriks Vjeirā beidz futbolista karjeru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110717213017/http://sports.delfi.lv/news/football/news/patriks-vjeira-beidz-futbolista-karjeru.d?id=39575647 |date={{dat|2011|07|17||bez}} }}, delfi</ref><ref>[http://uk.eurosport.yahoo.com/14072011/58/premier-league-vieira-set-confirm-retirement.html Premier League - Vieira confirms retirement], eurosport</ref> Kopā ar Francijas izlasi triumfēja [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]]. 2004. gadā [[Pelē]] viņu iekļāva savā [[FIFA 100]] sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē. == Trenera karjera == Trenera karjeru sāka kā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' dublieru komandas treneris. No 2016. līdz 2018. gadam vadīja [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] klubu ''[[New York City FC]]''. 2018. gada jūnijā kļuva par ''[[OGC Nice]]'' galveno treneri. 2020. gada decembrī pēc pieciem zaudējumiem pēc kārtas klubs atbrīvoja Vieiru no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/55187481|title=Patrick Vieira: Nice sack manager after two and a half years in charge|website=bbc.com|access-date={{dat|2021|1|5||bez}}}}</ref> 2021. gada jūlijā parakstīja trīs gadu līgumu ar ''[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]'', kļūstot par komandas galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Patrick Vieira appointed as manager |url=https://www.cpfc.co.uk/news/news/patrick-vieira-appointed-as-manager/2021-07-03/|access-date={{dat|2021|8|15||bez}}|website=cpfc.co.uk|language=en}}</ref> Vieiru klubs atlaida 2023. gada 17. martā pēc divpadsmit bez uzvarām aizvadītām spēlēm, ieskaitot trīs spēles bez neviena sitiena pa vārtiem, atstājot komandu trīs punktus virs izkrišanas zonas.<ref>https://www.cpfc.co.uk/news/announcement/club-statement-patrick-vieira/</ref> Viņa pēdējā spēle bija 1:0 izbraukumā pret sāncenšiem [[Brighton & Hove Albion]] 15. martā.<ref>https://www.bbc.com/sport/football/64972447</ref> Viņa vietā stājās viņa priekšgājējs [[Rojs Hodžsons]].<ref>https://www.bbc.com/sport/football/65013469</ref> 2023. gada jūlijā tika apstiprināts par Francijas kluba ''[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ligue1.com/Articles/News/2023/07/03/patrick-vieira-named-as-new-strasbourg-coach |title=Patrick Vieira named as new Strasbourg coach!|website=ligue1.com|language=en |access-date={{dat|2023|7|4||bez}}}}</ref> 2024. gada jūlijā pēc abpusējas vienošanās darbu Strasbūras klubā atstāja. 2024. gada novembrī kļuva par [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba ''[[Genoa CFC|Genoa]]'' galveno treneri. {{dat|2025|11|1||bez}} Vieira pēc abpusējas vienošanās atstāja ''Genoa'' galvenā trenera amatu, komandai atrodoties A sērijas pēdējā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cd7rr2j58gwo |title=Head coach Vieira leaves bottom club Genoa |website=bbc.com|date=1 November 2025|language=en|access-date={{dat|2025|11|8||bez}}}}</ref> == Sasneigumi == === Spēlētāja karjera === '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: 1997–98, 2001–02, 2003–04 * [[FA kauss]]: 1997–98, 2001–02, 2002–03, 2004–05 * [[FA Community Shield]]: 1998, 1999, 2002 '''Inter Milan''' * [[Itālijas Serie A]]: 2006–07, 2007–08, 2008–09 * [[Supercoppa Italiana]]: 2006, 2008 '''Manchester City''' * FA kauss: 2010–11 '''Francija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] * [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2001. gada FIFA Konfederāciju kauss|2001]] '''Individuālie sasniegumi''' * [[Anglijas Premjerlīga]]s sezonas labākais spēlētājs: 2000–01 * Francijas gada futbolists: 2001 * [[FIFA 100]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{FIFA 100}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vieira, Patriks}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FIFA 100]] [[Kategorija:Francijas futbola treneri]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] pl14b10mcdhcnki90z0cphc57pbk1os 0 119458 4509687 4014133 2026-08-19T06:19:22Z Pirags 3757 4509687 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vilnis Eglājs | attēls = Vilnis Eglājs.jpg | att_izm = 160px | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | dzim_dati = {{dat|1938|05|19|N}} | dzim_vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1993|10|3|1938|5|19}} | mir_vieta = {{LVA}} | partija = [[Latvijas Zaļā partija]] | dzīvesb = Valita Eglāja | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]] | profesija = [[inženieris]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vilnis Eglājs''' (dzimis {{dat|1938|05|19}}, miris {{dat|1993|10|03}}) bija [[latvieši|latviešu]] inženieris, izgudrotājs un politiķis, [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] (RPI) docents, [[LR Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputāts (1990—1993). Daudzkorpusa [[jahta|jahtu]] konstruktors, [[katamarāns|katamarānu]] būves aizsācējs Latvijā. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1938|05|19}} [[Rīga|Rīgā]] agronoma Otto Eglāja un viņa sievas Rasmas ģimenē.<ref name="g21" /> 1956. gadā V. Eglājs absolvēja [[Kuldīgas vidusskola|Kuldīgas vidusskolu]].<ref name="g21">{{Tīmekļa atsauce | title = VILNIS EGLĀJS | publisher = gramata21.lv | date = 2000. gada augusts | accessdate = 2010.07.17 | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/eglajs_vilnis/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140108074216/http://www.latvijaslaudis.lv/users/eglajs_vilnis/ | archivedate = {{dat|2014|01|08||bez}} }}</ref> No 1956. līdz 1961. gadam studēja Mehānikas fakultātē un ieguva [[inženierija|inženiera]] grādu. Studiju gados uzrakstīja [[Protests|protesta]] vēstuli pret [[Pļaviņu HES]] celtniecību, par ko tika pratināts [[Valsts drošības komiteja|Valsts drošības komitejā]]. Strādāja Rīgas Politehniskajā institūtā kā asistents, vēlāk kā vecākais pasniedzējs.<ref name="g21" /> Līdztekus iesaistījās sava brāļa Alda Eglāja amatieru grupā, kas pirmā uzsāka daudzkorpusu jahtu projektēšanu un būvi. Ieguva PSRS Sporta meistara nosaukumu sacensībās un jahtu (1965). 1968. gadā, sakarā ar diskusiju par [[Prāgas pavasaris|PSRS iebrukumu Čehoslovākijā]], V. Eglāju atlaida no pasniedzēja amata un viņam bija atļauts strādāt vienīgi par zinātnisko līdzstrādnieku, lai nebūtu kontakta ar studentiem.<ref name="g21" /> 1973. gadā V. Eglājs aizstāvēja [[fizika]]s un [[matemātika]]s zinātņu kandidāta disertāciju un viņu ievēlēja par docentu.<ref name="g21" /> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā V. Eglājs 1988. gadā iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) RPI atbalsta grupas veidošanā, bija LTF 1. un 2. kongresa delegāts. Darbojās Rīgas pilsētas Centra rajona LTF nodaļā.<ref name="g21" /> 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] (AP) deputātu no 3. Rīgas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā V. Eglājs nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> V. Eglājs bija viens no Neatkarības deklarācijas darba grupas locekļiem, darbojās Likumdošanas jautājumu komisijā.<ref name="g21" /> Pēc AP deputāta pilnvaru termiņa beigām V. Eglājs atgriezās darbā Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un turpināja savus pētījumus. 1992. gadā ieguva Latvijas inženierzinātņu doktora grādu.<ref name="g21" /> {{dat|1993|10|03}} gāja bojā autoavārijā.<ref name="g21" /> === Zinātniskā darbība === Viņa pētījumu virzieni bija saistīti ar mašīnu un mehānismu dinamiku, kā arī optimizācijas teoriju, darbā plaši pielietojot datortehniku, eksperimentu plānošanas metodes un sistēmu optimizācija.<ref name="lza">{{Tīmekļa atsauce | title = Vilnis Eglājs | publisher = Latvijas Zinātņu akadēmija | accessdate = 2010.07.17 | url = http://inventions.lza.lv/izg.php?id=54 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20091112103743/http://inventions.lza.lv/izg.php?id=54 | archivedate = {{dat|2009|11|12||bez}} }}</ref> 1977. gadā izstrādājis principāli jaunu, oriģinālu optimālās projektēšanas metodi, kas balstās uz eksperimentu plānošanas teoriju. Viņa darbos tika piedāvāts eksperimentu plānošanas princips,<ref>{{publikācijas atsauce|last=Eglajs|first=V.|coauthors=Audze P.|title=New approach to the design of multifactor experiments|journal=Problems of Dynamics and Strengths|year=1977|series=35|pages=104-107|publisher=Zinatne Publishing House|location=Riga|language=Russian}}</ref> kas pasaulē plaši pazīstama kā Latīņu hiperkuba plānošana (''Latin Hypercube Sampling'').<ref name="g21" /> Savā darbā īpaši pievērsās daudzkorpusu [[jahta|jahtu]] izpētei, projektēšanai un būvei, bija katamarānu būves aizsācējs Latvijā.<ref>[http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=392343:1993-gada-3-oktobr&catid=157:diena-vstur&Itemid=182 Diena vēsturē. 1993. gada 3. oktobrī]{{Novecojusi saite}} LA.lv</ref> Izstrādātās teorijas un izgudrojumi radīja iespēju Latvijā izgatavotajam katamarānam ”Centaurus I” Ķīšezerā sasniegt ātrumu 27 mezgli, tādējādi pārspējot oficiālo pasaules rekordu A klasē.<ref>[https://www.la.lv/1993-gada-3-oktobri 1993. gada 3. oktobrī]{{Novecojusi saite}} Viesturs Sprūde la.lv, 2013. gada 3. oktobrī</ref> Pēc šī sasnieguma Latvijas jahtu ražotāji piedalījās lielākajās jahtu izstādēs un uzsāka jahtu eksportu.<ref name="lza" /> === Politiskā darbība === Ievēlēts [[LR Augstākā Padome|Augstākajā Padomē]] no LTF saraksta. Strādāja pie vairākiem likumiem, kas saistīti ar iedzīvotāju tiesiskā statusa noregulēšanu, kā arī pie [[5. Saeima]]s vēlēšanu likuma. {{dat|1992|11|26}} viņš bija viens no AP deputātu frakcijas "Satversme" dibinātājiem.<ref name="g21" /> Kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksta, bet netika ievēlēts.<ref name="g21" /> === Privātā dzīve === Izgudrotāja [[Aldis Eglājs|Alda Eglāja]] brālis.<ref name="lza" /> Precējies ar Valitu Eglāju, divi bērni: dēls [[Ritvars Eglājs|Ritvars]] (bijis partijas [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] valdes loceklis, šobrīd — [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālās vēlēšanu komisijas]] sekretārs) un meita Iveta.<ref name="g21" /> == Izgudrojumi == Brāļi Eglāji bija četru PSRS autorapliecību un 9 starptautisku patentu līdzautori:<ref name="lza" /> * A. Eglājs, V. Eglājs. Ierīce automātiskai buru atbrīvošanai (''Sail Releasing Arrangement of a Sailing Vessel''), PSRS a/a Nr.623781 (1978) * A. Eglājs, V. Eglājs. Buru kuģa stūre (''Steering Arrangement of a Sailing Vessel''), PSRS a/a Nr.1137016 (1981). Patentēta Apvienotajā Karalistē (GB2152460); Francijā (FR2553373); Zviedrijā (SE8501023, SE444926); Itālijā (IT1169603); Somijā (FI850974); Dānijā (DK131085); Kanādā (CA1214360); WO8500574 * A. Eglājs, V. Eglājs. ''Proa'' tipa daudzkorpusu jahta (''Proa Type Multihull''), PSRS a/a Nr.1004197 (1981) * A. Eglājs, V. Eglājs. Zemūdens spārnu vadības ierīce (''Steering Arrangement of a Hydrofoil''), PSRS a/a Nr.1043960 (1982) == Atsauces == {{atsauces}} {{LR Augstākā Padome}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eglājs, Vilnis}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1993. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]] pe8ecklzna6ygnbotnvaxhzz0e0qjri 0 128452 4509782 4326365 2026-08-19T11:21:51Z ~2026-45312-20 149284 /* Pamainīju "bosinga" tulkojumu. Tas ir saistīts ar angļu vārdu "bossing" un frāzi "to boss around".*/ 4509782 wikitext text/x-wiki '''Bosings''' ({{val|en|bossing}}, no ''to boss around''— 'dot pavēles, komandēt') ir darba devēja īstenots [[psihologija|psiholoģiskais]] terors pret padotajiem. Tā ir kropla personāla [[vadība]], ko izraisa vadītāja nespēja veidot un uzturēt skaidru lietišķo attiecību, pienākumu un atbildības ietvaru, atstājot darbiniekiem ikdienišķās interpretācijas brīvību par organizācijas mērķiem, vērtībām un noteikumiem. Interpretācijas rezultātus vadītājs gan vērtē atšķirīgi, piemērojot dažādas mērauklas dažādiem darbiniekiem līdzīgās situācijās.<ref name="Rolava D. 2009">Rolava D., Psiholoģiski emocionālā drošība darba kolektīvā. // Biznesa Psiholoģija. — R., 2009. — No 17.</ref> == Bosinga pamatizpausmes == * Pastāvīga kritika darbā; * Aprunāšana; * Baumošana; * Ignorēšana, nesarunāšanās; * Mutiski un telefoniski draudi; * Ņirgāšanās par kādu fizisku trūkumu vai izskatu; * Stulbu un bezjēdzīgu pienākumu uzdošana; * Neizpildāma uzdevuma uzdošana.<ref>Rolava D., Psiholoģiski emocionālā drošība darba kolektīvā. // Biznesa Psiholoģija. — R., 2009. — No 11.</ref> == Bosinga sekas == Darbinieki nevar paredzēt reakciju, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, un tāpēc atsakās no iniciatīvas. Pozitīvā atgriezeniskā saite ir bloķēta, jo vadītājs iznīcina jebkādas novirzes, kas potenciāli ir attīstības pamatā. Atbildību par stagnāciju vadītājs uzveļ darbiniekiem, kritizējot viņus par pasivitāti organizācijas mērķu īstenošanā. Vadītājs attaisno savu agresīvo, nepieklājīgo darba stilu, atrunājoties ar darbinieku nespēju. Publiskie pazemojumi pastiprina darbinieku sastingumu, bet vadītājam tas ļauj saglabāt varu uz attīstības rēķina.<ref>Keiriša D. Cīnīties vai samierināties ar psiholoģisko teroru darbavietā?. // Sievietes Pasaule. — R., 2004. — No 12.</ref> Bosinga upurim izpaužas tādas veselības problēmas kā emocionāls [[stress]], zems pašnovērtējums, nomākts garastāvoklis, depresivitāte, patstāvīgs [[nogurums]], darbaspēju zudums, motivitātes zudums, noslēgšanās sevī, izvairīšanās no sabiedrības. == Cīņa ar bosingu == Pēc [[psihologs|psihologu]] pētījumiem uzņēmuma vadītāja viens no galvenajiem pienākumiem, lai pēc iespējas sekmētu organizācijas kultūru, ir ļaut darbiniekam radoši piedalīties kopējā uzņēmuma darbībā, ļaut viņam patstāvīgi strādāt un domāt. Kā arī uzslavēt, izteikt atzinību, radīt iespēju sevi pilnveidot un organizēt kopējus pasākumus. Otrkārt — radīt patīkamu, drošu atmosfēru uzņēmumā un tikai treškārt — nodrošināt pienācīgu darba samaksu.<ref name="Rolava D. 2009"/> == Izmantotā literatūra == * Rolava D., Psiholoģiski emocionālā drošība darba kolektīvā. // Biznesa Psiholoģija. — R., 2009. — No 11. * Keiriša D. Cīnīties vai samierināties ar psiholoģisko teroru darbavietā?. // Sievietes Pasaule. — R., 2004. — No 12. * Rolava D., Psiholoģiski emocionālā drošība darba kolektīvā. // Biznesa Psiholoģija. — R., 2009. — No 17. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Darbs]] [[Kategorija:Diskriminācija]] [[Kategorija:Agresija]] 7pa9e2zf4sat7os6xz478flkm8nzz9v 0 129074 4509365 4425842 2026-08-18T13:48:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509365 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vecsloboda | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Kaunatas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4465 |title=Informācija par objektu: Vecsloboda |accessdate={{dat|2020|12|09||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 23 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 20 | lats = 43 | latNS = N | longd = 27 | longm = 34 | longs = 51 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4622 | var_id = 100177728 | lgia_id = 4465 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Vecsloboda''' ir ciems [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā 2 km no pagasta centra [[Kaunata]]s, 24 km no novada centra [[Rēzekne]]s un 223 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas pie vietējā autoceļa [[V579]] (Rēzekne—[[Stoļerova]]—Kaunata). Ciema teritorijā ir divi [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskie pieminekļi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Vecsloboda&region=2|title=Kultūras pieminekļi Vecslobodā|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2020.gada 9.decembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref>: valsts nozīmes piemineklis - [[Vecslobodas pilskalns un senkapi]] (Kara kapi), vietējās nozīmes - [[Barku senkapi]]. Ciema teritorijā netālu no [[Barku kapie|Barku kapiem]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Kaunatas-pagasts-Barku-kapi|title=Barku kapi|last=|first=|website=timenote.info/lv|access-date=2020.gada 9.decembrī|date=|archive-date={{dat|2024|12|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241209012522/https://timenote.info/lv/Kaunatas-pagasts-Barku-kapi}}</ref> 2007.gadā uzstādīts piemineklis [[Holokausts|holokausta]] upuriem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://memorialplaces.lu.lv/memorialas-vietas/latgale/rezeknes-novads-barku-kapi/|title=Holokausta memoriālās vietas Latvijā. Rēzeknes novads, Barku kapi|last=|first=|website=memorialplaces.lu.lv|access-date=2020.gada 9.decembrī|date=}}</ref>. 1897. gadā katoļu ciemā bija 17 sētas ar 139 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Kaunatas pagasta ciemi}} 7twxonrp0xla8cy08wmukyu1zipdwu8 0 130862 4509691 2933826 2026-08-19T06:22:44Z Pirags 3757 4509691 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ivars Ēlerts | attēls = | apraksts = | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1944|7|27}} | dzim_vieta = {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Rīga]], [[Ostlande|Ostlandes reihskomisariāts]] | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Demokrātiskā Centra partija]] | dzīvesb = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]] | profesija = [[inženieris]]-[[elektronika|elektriķis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ivars Ēlerts''' (dzimis {{dat|1944|07|27}}) ir latviešu inženieris-elektriķis un politiķis, [[LR Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputāts. == Biogrāfija == === Izglītība un darbība PSRS === Ivars Ēlerts [[1962]]. gadā absolvēja [[Rīgas Industriālais politehnikums|Rīgas Industriālo politehnikumu]] metālu apstrādes ar griešanu specialitātē un ir ieguvis tehniķa-tehnologa kvalifikāciju. Vēlāk studējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]] elektronisko skaitļošanas mašīnu specialitātē, [[1971]]. gadā iegūstot [[inženieris|inženiera]]-[[elektronika|elektriķa]] kvalifikāciju. [[1994]]. un [[1996]]. gadā ārzemēs kursos papildinājis zināšanas privatizācijas un akciju sabiedrību darbības jautājumos. <ref name="g21">{{Tīmekļa atsauce | title = IVARS ĒLERTS | publisher = gramata21.lv | accessdate = 2010.10.31 | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/elerts_ivars/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20151107004636/http://www.latvijaslaudis.lv/users/elerts_ivars/ | archivedate = {{dat|2015|11|07||bez}} }}</ref> Strādājis [[Latvijas Valsts universitāte]]s Skaitļošanas centrā dažādos amatos — no tehniķa līdz laboratorijas vadītājam ([[1962]]. gada marts — [[1985]]. gada novembris), [[Ādaži (kolhozs)|kolhozā "Ādaži"]] par skaitļošanas servisa dienesta vadītāju (1985. gada decembris — [[1987]]. gada aprīlis), [[VEF]] Zinātniski pētnieciskajā institūtā par vadošo konstruktoru (1987. gada aprīlis — [[1990]]. gada maijs).<ref name="g21" /> === Atmoda, atjaunotā Latvija === [[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā Ēlerts iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte]]s VEF nodaļā un Vidzemes priekšpilsētas nodaļā, galvenokārt organizējot LTF piedalīšanos vēlēšanās. Bijis Vidzemes priekšpilsētas vēlēšanu komisijas loceklis 1989. gada pašvaldību vēlēšanās.<ref name="g21" /> [[1990]]. gadā viņš tika [[LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|ievēlēts]] LPSR Augstākajā Padomē, ko drīz pārsauca par [[LR Augstākā Padome|LR Augstāko Padomi]]. Viņš bija Mandātu un ētikas komisijas un Rūpniecības komisijas sekretārs, strādājis galvenokārt pie likumprojektiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību un privatizāciju.<ref name="g21" /> No [[1993]]. gada jūlija līdz 1994. gada augustam strādājis Finanšu ministrijā par Valsts uzņēmumu departamenta direktora vietnieku. Tad līdz 1996. gada maijam viņš strādāja Valsts īpašuma fondā par Uzņēmumu departamenta direktora vietnieku, līdz [[2001. gads|2001]]. gada novembrim — Privatizācijas aģentūrā par projektu vadītāju. No [[2000. gads|2000]]. gada oktobra līdz [[2004]]. gada jūlijam bijis Ekonomikas ministrijas konsultants.<ref name="g21" /> 2004. gada jūlijā aizgājis pensijā.<ref name="g21" /> == Privātā dzīve == Ivars Ēlerts ir dzimis {{dat|1944|07|27}} [[Rīga|Rīgā]] Anša un Elfrīdas Ēlertu ģimenē. A. Ēlerts [[Otrais pasaules karš|kara]] laikā piedalījās cilvēku grupā, kas, vēršoties gan pret padomju, gan pret vācu okupācijām, izdeva laikrakstu "[[Tautas balss]]".<ref name="g21" /><ref>{{Tīmekļa atsauce| title = SARMĪTE ĒLERTE| publisher = gramata21.lv| accessdate = 2010.10.17| url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/elerte_sarmite/| archiveurl = https://web.archive.org/web/20130505033252/http://latvijaslaudis.lv/users/elerte_sarmite| archivedate = {{dat|2013|05|05||bez}}}}</ref> Ģimenē ir dzimusi arī Ivara Ēlerta māsa [[Sarmīte Ēlerte|Sarmīte]], kas ir bijusi laikraksta [[Diena (laikraksts)|"Diena"]] galvenā redaktore un ir ievēlēta 10. Saeimā. I. Ēlerts ir precējies, viņam ir divi pieauguši dēli.<ref name="g21" /> Viņš ir apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.<ref name="g21" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Elerts, Ivars}} [[Kategorija:1944. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 6sv6vk7kc3y0n64i983e3le70uq1l2n 4509694 4509691 2026-08-19T06:30:10Z Pirags 3757 pap 4509694 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ivars Ēlerts | attēls = | apraksts = | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1944|7|27}} | dzim_vieta = {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Rīga]], [[Ostlande|Ostlandes reihskomisariāts]] | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Demokrātiskā Centra partija]] | dzīvesb = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]] | profesija = [[inženieris]]-[[elektronika|elektriķis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ivars Ēlerts''' (dzimis {{dat|1944|07|27}}) ir latviešu inženieris-elektriķis un politiķis, [[LR Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputāts. == Dzīvesɡājums == Ivars Ēlerts ir dzimis {{dat|1944|07|27}} [[Rīga|Rīgā]] Anša un Elfrīdas Ēlertu ģimenē. A. Ēlerts [[Otrais pasaules karš|kara]] laikā piedalījās cilvēku grupā, kas, vēršoties gan pret padomju, gan pret vācu okupācijām, izdeva laikrakstu "[[Tautas balss]]".<ref name="g21" /><ref>{{Tīmekļa atsauce| title = SARMĪTE ĒLERTE| publisher = gramata21.lv| accessdate = 2010.10.17| url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/elerte_sarmite/| archiveurl = https://web.archive.org/web/20130505033252/http://latvijaslaudis.lv/users/elerte_sarmite| archivedate = {{dat|2013|05|05||bez}}}}</ref> [[1962]]. gadā absolvēja [[Rīgas Industriālais politehnikums|Rīgas Industriālo politehnikumu]] metālu apstrādes ar griešanu specialitātē un ir ieguvis tehniķa-tehnologa kvalifikāciju. Vēlāk studēja [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]] elektronisko skaitļošanas mašīnu specialitātē, [[1971]]. gadā iegūstot [[inženieris|inženiera]]-[[elektronika|elektriķa]] kvalifikāciju. [[1994]]. un [[1996]]. gadā papildināja zināšanas privatizācijas un akciju sabiedrību darbības jautājumos. <ref name="g21">{{Tīmekļa atsauce | title = IVARS ĒLERTS | publisher = gramata21.lv | accessdate = 2010.10.31 | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/elerts_ivars/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20151107004636/http://www.latvijaslaudis.lv/users/elerts_ivars/ | archivedate = {{dat|2015|11|07||bez}} }}</ref> Strādāja [[Latvijas Valsts universitāte]]s Skaitļošanas centrā dažādos amatos — no tehniķa līdz laboratorijas vadītājam ([[1962]]. gada marts — [[1985]]. gada novembris), [[Ādaži (kolhozs)|kolhozā "Ādaži"]] par skaitļošanas servisa dienesta vadītāju (1985. gada decembris — [[1987]]. gada aprīlis), [[VEF]] Zinātniski pētnieciskajā institūtā par vadošo konstruktoru (1987. gada aprīlis — [[1990]]. gada maijs).<ref name="g21" /> No [[1993]]. gada jūlija līdz 1994. gada augustam strādāja Finanšu ministrijā par Valsts uzņēmumu departamenta direktora vietnieku. Tad līdz 1996. gada maijam viņš strādāja Valsts īpašuma fondā par Uzņēmumu departamenta direktora vietnieku, līdz [[2001. gads|2001]]. gada novembrim — Privatizācijas aģentūrā par projektu vadītāju. No [[2000. gads|2000]]. gada oktobra līdz [[2004]]. gada jūlijam bija Ekonomikas ministrijas konsultants.<ref name="g21" /> 2004. gada jūlijā aizgāja pensijā.<ref name="g21" /> === Politiskā darbība === [[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā Ēlerts iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte]]s VEF nodaļā un Vidzemes priekšpilsētas nodaļā, galvenokārt organizējot LTF piedalīšanos vēlēšanās. Bija Vidzemes priekšpilsētas vēlēšanu komisijas loceklis 1989. gada pašvaldību vēlēšanās.<ref name="g21" /> [[1990]]. gadā viņu [[LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|ievēlēja]] par [[LR Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputātu. Viņš bija Mandātu un ētikas komisijas un Rūpniecības komisijas sekretārs, strādāja pie likumprojektiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību un privatizāciju.<ref name="g21" /> Ivara Ēlerta māsa [[Sarmīte Ēlerte|Sarmīte]] bija laikraksta [[Diena (laikraksts)|"Diena"]] galvenā redaktore un [[10. Saeima]]s deputāte. I. Ēlerts ir precējies, viņam ir divi pieauguši dēli.<ref name="g21" /> Viņš ir apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.<ref name="g21" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Elerts, Ivars}} [[Kategorija:1944. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] pr3wgohfiy68vye2px8mqfsdt06kwrr 4509696 4509694 2026-08-19T06:32:10Z Pirags 3757 /* Politiskā darbība */ 4509696 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ivars Ēlerts | attēls = | apraksts = | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1944|7|27}} | dzim_vieta = {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Rīga]], [[Ostlande|Ostlandes reihskomisariāts]] | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Demokrātiskā Centra partija]] | dzīvesb = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]] | profesija = [[inženieris]]-[[elektronika|elektriķis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ivars Ēlerts''' (dzimis {{dat|1944|07|27}}) ir latviešu inženieris-elektriķis un politiķis, [[LR Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputāts. == Dzīvesɡājums == Ivars Ēlerts ir dzimis {{dat|1944|07|27}} [[Rīga|Rīgā]] Anša un Elfrīdas Ēlertu ģimenē. A. Ēlerts [[Otrais pasaules karš|kara]] laikā piedalījās cilvēku grupā, kas, vēršoties gan pret padomju, gan pret vācu okupācijām, izdeva laikrakstu "[[Tautas balss]]".<ref name="g21" /><ref>{{Tīmekļa atsauce| title = SARMĪTE ĒLERTE| publisher = gramata21.lv| accessdate = 2010.10.17| url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/elerte_sarmite/| archiveurl = https://web.archive.org/web/20130505033252/http://latvijaslaudis.lv/users/elerte_sarmite| archivedate = {{dat|2013|05|05||bez}}}}</ref> [[1962]]. gadā absolvēja [[Rīgas Industriālais politehnikums|Rīgas Industriālo politehnikumu]] metālu apstrādes ar griešanu specialitātē un ir ieguvis tehniķa-tehnologa kvalifikāciju. Vēlāk studēja [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]] elektronisko skaitļošanas mašīnu specialitātē, [[1971]]. gadā iegūstot [[inženieris|inženiera]]-[[elektronika|elektriķa]] kvalifikāciju. [[1994]]. un [[1996]]. gadā papildināja zināšanas privatizācijas un akciju sabiedrību darbības jautājumos. <ref name="g21">{{Tīmekļa atsauce | title = IVARS ĒLERTS | publisher = gramata21.lv | accessdate = 2010.10.31 | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/elerts_ivars/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20151107004636/http://www.latvijaslaudis.lv/users/elerts_ivars/ | archivedate = {{dat|2015|11|07||bez}} }}</ref> Strādāja [[Latvijas Valsts universitāte]]s Skaitļošanas centrā dažādos amatos — no tehniķa līdz laboratorijas vadītājam ([[1962]]. gada marts — [[1985]]. gada novembris), [[Ādaži (kolhozs)|kolhozā "Ādaži"]] par skaitļošanas servisa dienesta vadītāju (1985. gada decembris — [[1987]]. gada aprīlis), [[VEF]] Zinātniski pētnieciskajā institūtā par vadošo konstruktoru (1987. gada aprīlis — [[1990]]. gada maijs).<ref name="g21" /> No [[1993]]. gada jūlija līdz 1994. gada augustam strādāja Finanšu ministrijā par Valsts uzņēmumu departamenta direktora vietnieku. Tad līdz 1996. gada maijam viņš strādāja Valsts īpašuma fondā par Uzņēmumu departamenta direktora vietnieku, līdz [[2001. gads|2001]]. gada novembrim — Privatizācijas aģentūrā par projektu vadītāju. No [[2000. gads|2000]]. gada oktobra līdz [[2004]]. gada jūlijam bija Ekonomikas ministrijas konsultants.<ref name="g21" /> 2004. gada jūlijā aizgāja pensijā.<ref name="g21" /> === Politiskā darbība === [[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā Ēlerts iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte]]s VEF nodaļā un Vidzemes priekšpilsētas nodaļā, galvenokārt organizējot LTF piedalīšanos vēlēšanās. Bija Vidzemes priekšpilsētas vēlēšanu komisijas loceklis 1989. gada pašvaldību vēlēšanās.<ref name="g21" /> [[1990]]. gadā viņu [[LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|ievēlēja]] par [[LR Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputātu. Viņš bija Mandātu un ētikas komisijas un Rūpniecības komisijas sekretārs, strādāja pie likumprojektiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību un privatizāciju.<ref name="g21" /> === Privātā dzīve === Ivara Ēlerta māsa [[Sarmīte Ēlerte|Sarmīte]] bija laikraksta [[Diena (laikraksts)|"Diena"]] galvenā redaktore un [[10. Saeima]]s deputāte. I. Ēlerts ir precējies, viņam ir divi pieauguši dēli.<ref name="g21" /> Viņš ir apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.<ref name="g21" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Elerts, Ivars}} [[Kategorija:1944. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] m22ozhypr94jf8jbjwp6h7vuxy4uzi5 0 137861 4509362 4425899 2026-08-18T13:37:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509362 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vecborisova | settlement_type = Skrajciems | image_skyline = <!-- miesta attēls --> | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Vērēmu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2020 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4798&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 70 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 33 | lats = 11 | latNS = N | longd = 27 | longm = 22 | longs = 56 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = <!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --> | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4604 Rēzekne-4 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Vecborisova''' ({{val-ltg|Vacborisova}}) ir [[skrajciems]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Vērēmu pagasts|Vērēmu pagastā]]. Ciems atrodas [[Adamovas ezers (Vērēmu pagasts)|Adamovas ezera]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/1777/|title=Adamovas ezers|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2021.gada 3.februārī|date=}}</ref> dienvidu krastā, abpus autoceļam {{nobr|Krieviņi—}}[[Lendži]] ([[V567]]), uz ziemeļiem no [[Zilais pūrs|Zilā pūra]]. Vecborisovā, Adamovas ezera dienvidrietumu krastā atrodas [[Vacborisovas kapi|Vecborisovas kapi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Veremu-pagasts-Kapsetas-5006aaf876aee|title=Vecborisovas kapi|last=|first=|website=timenote.info|access-date=2021.gada 3.februārī|date=|archive-date={{dat|2024|12|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241209011526/https://timenote.info/lv/Veremu-pagasts-Kapsetas-5006aaf876aee}}</ref>. 1897. gadā katoļu ciemā bija 20 sētas ar 112 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Vērēmu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas mazciemi]] afly44zflf80sfayktkvizn464azyhp 0 146153 4509607 4438403 2026-08-19T02:45:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509607 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ādžūni | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = Old windmill near Adžūni.jpg | image_caption = Koka vējdzirnavas pie Adžūniem | imagesize = 190px | pushpin_map = Latvija#Bauskas novads | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Bauskas novads]] | subdivision_name2 = [[Īslīces pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1,02 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2020 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3442&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 161 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 19 | lats = 9 | latNS = N | longd = 24 | longm = 3 | longs = 49 | longEW = E | elevation_m = 37 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = <!-- Pasta nodaļa --> | postal_code = <!-- pasta indekss un nosaukums, ja atšķiras no apdz. v. (LV-1234 Kaktumiests) --> | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ādžūni''' vai '''Adžūni''' ir apdzīvota vieta [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Īslīces pagasts|Īslīces pagastā]]. Izvietojušies [[Svirkale]]s krastā 2,7 km no [[Lietuva]]s robežas, 10 km no pagasta centra [[Rītausmas|Rītausmām]], 13 km no novada centra [[Bauska]]s un 80 km no [[Rīga]]s. Atrodas pie ceļa uz [[Žeimele|Žeimeli]] Lietuvā.<ref name="LME">{{LME|1|26}}</ref> Ādžūni ietilpa teritorijā, ko 1921. gadā [[Latvija]]s teritorijā iekļāva no [[Kauņas guberņa]]s. Ādžūni kopā ar vairākām citām sādžām tika iekļauti [[Rundāles pagasts|Rundāles pagastā]]. 1933. gadā Ādžūniem tika piešķirts [[ciems (BAV)|ciema]] statuss. No 1949. līdz 1954. gadam Ādžūni bija [[Adžūnu ciems|Adžūnu ciema]] centrs. 1963. gadā Ādžūni iekļauti Īslīces pagastā. Šajā laikā tie bija kolhoza "Komunārs" centrs.<ref name="LME" /> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 20% | align = none |percentages = pagr | cols = 1 | graph-pos = bottom |1935|128 |1965| 75<ref name="LME" /><ref>[https://sites.google.com/view/summacomune/Zemgale/Bauskas-raj/Islices-ciems/ Latvijas PSR mazā enciklopēdija.]</ref> |1970|86 |1979|122 |2000|178 |2011|148 |2021|157 }} Ādžūnos dzimuši tēlniece Lūcija Otīlija Žurgina<ref name="LME" /> un gleznotājs Teodors Karaša.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Teodors-Karasa|title=Teodors Karaša|website=timenote.info|access-date=2023-10-14|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Īslīces pagasts}} [[Kategorija:Īslīces pagasts]] [[Kategorija:Bauskas novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] 03g71y7vl4142dtqd3gg2pxhow39x5q 0 146627 4509447 4496097 2026-08-18T18:30:01Z Baisulis 11523 /* Maijs */ wikisaites precizējums..... 4509447 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|2025. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2025. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|2025}} {{Gada citi notikumi|2025}} {{Gads citos kalendāros|2025}} '''2025. gads''' ({{Rom sk gadam|2025}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā un daļas teritorijas okupācija]] un 2023. gadā sāktais [[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas-''Hamās'' karš]]. Turpinājās pilsoņu kari [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Saasinājās vairāku valstu savsarpējie konflikti (maijā saasinājās [[Indija|Indijas]]—[[Pakistāna|Pakistānas]] konflikts, jūnijā Izraēlas—[[Irāna|Irānas]] konflikts, jūlijā [[Kambodža|Kambodžas]]—[[Taizeme|Taizemes]] konflikts). Politiskās un ekonomiskās krīzes turpinājās [[Armēnija|Armēnijā]], [[Bangladeša|Bangladešā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], [[Ekvadora|Ekvadorā]], [[Francija|Francijā]], [[Gruzija|Gruzijā]], [[Haiti]], [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], [[Peru]], [[Somālija|Somālijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. Šajā gadā [[Z paaudze]]s protesti noveda pie valdību gāšanas Bulgārijā, [[Madagaskara|Madagaskarā]] un [[Nepāla|Nepālā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Polija]], nomainot [[Ungārija|Ungāriju]]; ** [[Bulgārija]] un [[Rumānija]] pievienojās [[Šengenas zona]]i; ** [[Lihtenšteina|Lihtenšteinā]] legalizēja [[viendzimuma laulība]]s; ** [[Ukraina]] pārtrauca [[Krievija]]s dabasgāzes transportēšanu caur savu valsti pēc tam, kad beidzās piecus gadus ilgais tranzīta līgums; Ukraina kļuva par [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] dalībvalsti; ** [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestras Moldāvu Republikā]] pēc Krievijas dabasgāzes piegādes pārtraukšanas sākās enerģētiskā krīze. * [[3. janvāris]] — [[Dienvidkoreja]]s varasiestādes mēģināja arestēt bijušo prezidentu [[Sokjols Juns|Sokjolu Junu]] viņa rezidencē, bet to neļāva izdarīt prezidenta apsardze. * [[4. janvāris]] — [[Austrijas kanclers]] [[Karls Nēhammers]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-04 |title=Austrian Chancellor Nehammer says he will resign after talks on forming a new government fail |url=https://apnews.com/article/austria-politics-talks-collapse-2e4ce6802617c2ac7a6d28f4842df38e?user_email=e9f48e73570f5cab7ad06984b27d44ccc37c48900cb185b6237ae9993409c977&utm_medium=APNews_Alerts&utm_source=Sailthru_AP&utm_campaign=NewsAlert_Jan04_2025_02:01PM&utm_term=AP%20News%20Alerts |access-date=2025-01-04 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[6. janvāris]]: ** [[Kanādas premjerministrs]] [[Žistēns Trido]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Żak |first1=Karol |title=Premier Kanady Justin Trudeau ogłosił, że ustąpi ze stanowiska |url=https://www.rmf24.pl/fakty/swiat/news-premier-kanady-justin-trudeau-oglosil-ze-ustapi-ze-stanowisk,nId,7886526#crp_state=1 |website=RMF 24 |publisher=RMF |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Był uwielbiany, gdy zaczynał, teraz się poddaje. Premier Kanady rezygnuje |url=https://www.tvp.info/84392674/kanada-premier-justin-trudeau-rezygnuje-zmiany-w-kanadyjskim-rzadzie |website=TVP Info |publisher=TVP |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=6 January 2025 |title=Justin Trudeau resigns as Canadian prime minister |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/clyjmy7vl64t |access-date=6 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref> ** [[Indonēzija]] kļuva par [[BRICS]] dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Indonesia joins BRICS group of emerging economies |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/1/7/indonesia-joins-brics-group-of-emerging-economies |access-date=2025-01-09 |website=Al Jazeera |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-06 |title=Indonesia is admitted to the BRICS bloc of developing nations |url=https://apnews.com/article/brazil-brics-indonesia-membership-c05b0c8e2ae493f9046479e62a45d8fa |access-date=2025-01-09 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[7. janvāris]]: ** [[Tibetas autonomais reģions|Tibetas autonomajā reģionā]] [[Ķīna|Ķīnā]] notika 7,1 balles stipra zemestrīce, kurā gāja bojā vismaz 126 cilvēki un tika ievainoti vismaz 338 cilvēki;<ref>{{ziņu atsauce |date=7 January 2025 |title=China earthquake: Dozens dead as tremor strikes Tibet |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c3rqg95n9n1o |access-date=7 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2025-01-07 |title=At least 95 killed as magnitude-6.8 earthquake hits China's Tibet region |url=https://www.abc.net.au/news/2025-01-07/people-killed-as-magnitude-6-8-earthquake-hits-china/104792224 |access-date=2025-01-07 |work=ABC News |language=en}}</ref> ** [[Losandželosa]]s apkārtnē izcēlās vispostošākie [[meža ugunsgrēki]] reģiona vēsturē, kas turpinājās vairāk nekā nedēļu; tos izraisīja spēcīgs vējš un ilgstošs [[sausums]]; iznīcinot vairāk nekā {{sk|13000}} ēku; bojā gāja vairāk nekā 25 cilvēki, apmēram {{sk|180000}} cilvēku evakuēja. * [[11. janvāris]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karā]] valdības spēki ieņēma Vadmedani pilsētu. * [[15. janvāris]]: ** arestēja atstādināto Dienvidkorejas prezidentu Sokjolu Junu; ** Izraēla un ''[[Hamās]]'' noslēdza vienošanos par pamieru ar mērķi izbeigt [[Izraēlas—Hamās karš|karu]], apmainīties ar Izraēlas ķīlniekiem un palestīniešu gūstekņiem, kā arī atļaut starptautiskās palīdzības ievešanu. * [[19. janvāris]] — Gazas joslā stājās spēkā pamiers. * [[20. janvāris]] — [[Donalds Tramps]] stājās [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā, nomainot [[Džo Baidens|Džo Baidenu]]. * [[22. janvāris]] — [[Taizeme|Taizemē]] legalizēja viendzimuma laulības. * [[24. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un [[Īrija|Īriju]] skāra vētra "Ēovina",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2025-britu-salas-sasniegusi-iespejams-specigaka-vetra-pedeja-desmitgade.a584987/|title=Britu salas sasniegusi, iespējams, spēcīgākā vētra pēdējā desmitgadē|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-28|language=lv}}</ref> Īrijā [[Vējš|brāzmas]] sasniedza 50,8 m/s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/zinas/video-vetra-plosas-irija-sorit-fiksets-specigakais-vejs-valsts-vesture-brazmas-parsniegusas-50-m-s/43209|title=VIDEO: Vētra plosās Īrijā – šorīt fiksēts spēcīgākais vējš valsts vēsturē, brāzmas pārsniegušas 50 m/s|website=www.1188.lv|access-date=2025-01-28|date=2025-01-24|language=lv}}</ref> * [[26. janvāris]] — par [[Baltkrievija]]s prezidentu atkārtoti kļuva [[Aļaksandrs Lukašenka]]. * [[27. janvāris]] — strauji samazinājās globālo tehnoloģiju uzņēmumu akciju vērtība ārpus Ķīnas, reaģējot uz ''[[DeepSeek]]'' tērzēšanas robota, kas ir ''[[ChatGPT]]'' konkurents Ķīnā, iznākšanu; mikroshēmu gigants ''[[Nvidia]]'' zaudēja gandrīz 600 miljardus ASV dolāru no savas vērtības, kas ir lielākais kritums vienam uzņēmumam ASV akciju tirgus vēsturē. * [[29. janvāris]] — par [[Sīrija]]s pagaidu prezidentu kļuva [[Ahmeds aš Šarā]], kurš pēc Asada režīma krišanas ''de facto'' bija Sīrijas valsts vadītājs. === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Zviedrija]]s pilsētā [[Erebrū]] apšaudē [[Izglītības iestāde|izglītības iestādē]] nogalināja aptuveni 11 un ievainoja 15 cilvēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/c206q444zx3t|title=Swedish police trying to work out motive of gunman who killed 10 at school campus - live updates|website=BBC News|access-date=2025-03-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8186176/masu-slepkaviba-zviedrija-pieaudzis-bojagajuso-skaits|title=Masu slepkavība Zviedrijā: pieaudzis bojāgājušo skaits|website=Ārvalstīs|access-date=2025-03-06|date=2025-02-05|language=lv}}</ref> * [[10. februāris]] — [[Rumānija]]s prezidents [[Klauss Johaniss]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120060744/rumanijas-prezidents-pazino-par-atkapsanos-no-amata|title=Rumānijas prezidents paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2025-02-10|date=2025-02-10|language=lv}}</ref> * [[12. februāris]] — par [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidentu]] kļuva [[Konstantins Tasuls]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-griekija-par-valsts-prezidentu-ievelets-lidzsinejais-parlamenta-priekssedetajs.a587572/|title=Grieķijā par valsts prezidentu ievēlēts līdzšinējais parlamenta priekšsēdētājs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-15|date=2025-02-12|language=lv}}</ref> * [[18. februāris]] ** [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] notika vairākas stundas ilgas Krievijas un ASV [[Amatpersona|amatpersonu]] sarunas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-asv-un-krievija-sarunas-sauda-arabija-vienojusas-atsakt-dialogu.a588303/|title=ASV un Krievija sarunās Saūda Arābijā vienojušās atsākt dialogu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-08|language=lv}}</ref> [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka [[Krievija]] un [[ASV]] ir oficiāli vienojušās atjaunot diplomātiskās attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/us-russia-agree-restore-diplomatic-missions-first-step-ukraine-war-talks-2025-02-18/|title=''US, Russia agree to restore diplomatic missions as first step in Ukraine war talks''|last=Pamuk|first=Humeyra|last2=Lewis|first2=Simon|publisher=[[Reuters]]|access-date=08.03.2025|date=18.02.2025}}</ref> ** [[Ēģipte]]s amatpersonas izziņoja par faraona [[Tutmoss III|Tutmosa II]] kapeņu atklāšanu — pēdējā no zudušajiem seno Ēģiptes 18. dinastijas valdnieku kapiem. Tas ir pirmais karalisko kapeņu atklājums Ēģiptē kopš [[Tutanhamons|Tutanhamona]] kapeņu atrašanas [[1922. gads|1922]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c5ym30v356po|title=Thutmose II: Last undiscovered tomb of Tutankhamun dynasty found|website=www.bbc.com|access-date=2025-03-08|date=2025-02-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/642344-egipte-atklatas-pirmas-faraona-kapenes-pedejo-100-gadu-laika-taja-bija-apglabats-tutmoss-ii|title=Ēģiptē atklātas pirmās faraona kapenes pēdējo 100 gadu laikā. Tajā bija apglabāts Tutmoss II|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-08|date=2025-02-20|language=lv}}</ref> * [[23. februāris]] — [[Vācija|Vācijā]] notika federālās vēlēšanas. * [[28. februāris]] — [[Baltais nams|Baltajā namā]] notika ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodomira Zelenska]] tikšanās. Tramps un ASV viceprezidents [[Džeimss Deivids Venss|Dž.D. Venss]] asi kritizēja Zelenski, izvirzot jautājumus par atbalstu Ukrainai, piedāvāto kara izbeigšanu, kā arī valsts nākotni kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=McArthur |first1=Tom |last2=Lukiv |first2=Jaroslav |title=Trump accuses Zelensky of 'gambling with World War Three'|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c9dejydynngo|website=BBC News|date=28 February 2025 |accessdate=28 February 2025 |language=en}}</ref> === Marts === * [[10. marts]] — par [[Baltkrievija]]s premjerministru kļuva [[Aļaksandrs Turčins]], nomainot [[Ramans Halovčenka|Ramanu Halovčenku]]. * [[19. marts]] — [[Turcija|Turcijā]] sākās protesti pēc [[Stambula]]s mēra [[Ekrems Imamolu|Ekrema Imamolu]] aresta. * [[27. marts]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karš]]: [[Sudāna]]s Bruņotie spēki atguva kontroli pār visu valsts galvaspilsētu [[Hartūma|Hartūmu]]. * [[28. marts]] — [[Mjanma|Mjanmu]] satricināja 7,7 balles stipra zemestrīce. Gāja bojā vairāk nekā 3700 cilvēku. Zemestrīces grūdieni bija jūtami arī [[Taizeme|Taizemē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/647459-zemestrice-mjanma-gajusi-boja-vairak-neka-1000-cilveku|title=Zemestrīcē Mjanmā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-29|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[13. aprīlis]] — [[Osaka|Osakā]], Japānā sākās ''[[Expo 2025]]'' izstāde.<ref>{{ziņu atsauce |date=2018-11-23 |title=Osaka Is World Expo 2025 Host |language=en |work=Japan Forward |url=http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |access-date=2018-11-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190317040627/http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |archive-date=March 17, 2019}}</ref> * [[21. aprīlis]] — miris [[Romas pāvests]] [[Francisks]]. * [[28. aprīlis]]: ** [[Spānija|Spāniju]], [[Portugāle|Portugāli]], [[Andora|Andoru]] un [[Francija]]s dienvidus skāra plašs elektroenerģijas pārrāvums.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Brezar |first=Aleksandar |date=28 April 2025 |title=Breaking news. Spain, Portugal and parts of France hit by massive power outage |url=https://www.euronews.com/my-europe/2025/04/28/spain-portugal-and-parts-of-france-hit-by-massive-power-outage |access-date=2025-04-28 |website=Euronews}}</ref> ** [[Kanāda]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Liberālā partija (Kanāda)|Liberālā partija]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=May 3, 2007 |title=An Act to amend the Canada Elections Act |url=https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240626012317/https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-date=June 26, 2024 |access-date=June 25, 2024 |publisher=LegisINFO |format=}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — [[Indija]] veica raķešu uzbrukumu pret [[Pakistāna]]s teritoriju, atbildot uz Pahalgramas uzbrukumiem [[Kašmira|Kašmirā]].<ref>[https://www.bbc.com/news/live/cwyneele13qt India says it has launched strikes on Pakistan and Pakistan-administered Kashmir]</ref> * [[8. maijs]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] ievēlēja Robertu Prevostu, kurš pieņēma vārdu [[Leons XIV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2025-video-par-jauno-romas-katolu-baznicas-pavestu-izraudzits-amerikanis-roberts-prevosts.a598169/|title=VIDEO: Par jauno Romas katoļu baznīcas pāvestu izraudzīts amerikānis Roberts Prevosts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-08|language=lv}}</ref> * [[12. maijs]] — [[Kurdistānas Strādnieku partija]] paziņoja par savu likvidāciju, pārtraucot vairāk nekā 40 gadu ilgo bruņoto cīņu pret [[Turcija]]s valsti. * [[13. maijs|13.]] — [[17. maijs]] — [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]] notika [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|69. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja dziesma ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijas]] mūziķis ''[[Johanness Pīčs|JJ]]''. * [[18. maijs]]: ** Polijā notika [[2025. gada Polijas prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] pirmā kārta. ** Rumānijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja bijušais [[Bukareste]]s mērs [[Nikušors Dans]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Garguli |first=Deniz |date=2025-01-08 |title=Guvernul a decis data noilor alegeri prezidențiale din România. Vor avea loc în luna mai 2025 {{!}} SURSE • Alegeri 2024-2025 |url=https://b365.ro/guvernul-a-decis-data-noilor-alegeri-prezidentiale-din-romania-vor-avea-loc-in-luna-mai-2025-surse-553388/ |access-date=2025-01-08 |website=B365 |language=ro}}</ref> * [[24. maijs]] — notika [[Austrālijas federālās vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Leiboristu partija (Austrālija)|Leiboristu partija]]. * [[31. maijs]]: ** par [[Andora]]s [[Andoras līdzprinču uzskaitījums|līdzprinci]] iecelts [[Džozeps Luis Serano Petinants]].<ref>[https://elperiodic.ad/societat/josep-lluis-serrano-pentinat-pren-possessio-com-a-nou-coprincep-episcopal-dandorra/ El Vaticà accepta la dimissió de Vives i Serrano pren possessió com a nou Copríncep episcopal]</ref> ** [[Minhene|Minhenē]], Vācijā, notika 2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]]: ** [[Polija|Polijā]] notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja konservatīvo kandidāts [[Karols Navrockis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120074735/siva-cina-par-polijas-prezidentu-ievelets-konservativas-opozicijas-kandidats-navrockis|title=Sīvā cīņā par Polijas prezidentu ievēlēts konservatīvās opozīcijas kandidāts Navrockis|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-02|language=lv}}</ref> ** [[Ukrainas drošības dienests]] īstenoja operāciju "Zirnekļu tīkls"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/51042943/arzemes/120074727/ukrainu-operacija-zirnekla-tikls-pirmie-secinajumi-un-iespejama-krievijas-atbilde|title=Ukraiņu operācija "Zirnekļa tīkls". Pirmie secinājumi un iespējamā Krievijas atbilde|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-05|language=lv}}</ref> — plašu [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumu Krievijas militārajām bāzēm, kura rezultātā tika iznīcinātas vairāk nekā 40 Krievijas gaisa spēku lidmašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c0r1jv0rn0ko|title=Ukraine's audacious drone attack sends critical message to Russia - and the West|website=www.bbc.com|access-date=2025-06-05|date=2025-06-01|language=en}}</ref> * [[6. jūnijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Losandželosa|Losandželosā]] sākās protesti, kad ASV federālā Imigrācijas un muitas dienesta (ICE) darbinieki īstenoja reidus, lai aizturētu imigrantus, kas nelikumīgi uzturas ASV teritorijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2025-06-09/immigration-la-ice-protests-explained/105393770|title=The LA protests weren't sparked in a vacuum — this is what built up to them|work=ABC News|access-date=2025-06-16|date=2025-06-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.06.2025-asv-valdiba-iesaista-nacionalo-gvardi-losandzelosas-nemieru-apspiesana.a602369/|title=ASV valdība iesaista Nacionālo gvardi Losandželosas nemieru apspiešanā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-16|language=lv}}</ref> * [[13. jūnijs]] — [[Izraēlas—Irānas karš]]: [[Izraēla]] veica vairākus triecienus pa [[Irāna]]s kodolreaktoriem un militārajiem objektiem, nogalinot vairākas augsta ranga Irānas militārpersonas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/c93ydeqyq71t |title=Israel targets Iran's nuclear sites, killing military commanders and scientists in major attack |date=13 June 2025 |website=BBC News |publisher=BBC |accessdate=13 June 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Fassihi |first=Farnaz |last2=Nauman |first2=Qasim |last3=Boxerman |first3=Aaron |last4=Kingsley |first4=Patrick |last5=Bergman |first5=Ronen |date=2025-06-13 |title=Israel Strikes Iran's Nuclear Program, Killing Top Military Officials: Live Updates |url=https://www.nytimes.com/live/2025/06/12/world/israel-iran-us-nuclear |access-date=2025-06-13 |work=The New York Times |language=en |issn=0362-4331}}</ref> * [[14. jūnijs]] — [[14. jūlijs]] — ASV notika [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss]]. * [[16. jūnijs|16]]. — [[17. jūnijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Kananaskisa|Kananaskisā]] notika [[G7 valstis|G7 valstu]] samits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/lv/meetings/international-summit/2025/06/16-17/|title=G7 samits, Kananaskisa – Alberta, Kanāda|website=Consilium|access-date=2025-06-30|date=2025|language=lv}}</ref> * [[22. jūnijs]] — Izraēlas—Irānas karš: ASV bumbvedēji veica uzlidojumus trim Irānas kodolobjektiem — [[Fordo]], [[Natanza]]i un [[Isfahāna]]i.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Nagourney |first1=Eric |last2=Haberman |first2=Maggie |date=June 21, 2025 |title=U.S. Enters War With Iran, Striking Fordo Nuclear Site: Live Updates |url=https://www.nytimes.com/live/2025/06/21/world/iran-israel-trump |access-date=June 21, 2025 |work=The New York Times |issn=0362-4331}}</ref> * [[24. jūnijs|24.]] — [[25. jūnijs]] — [[Nīderlande]]s pilsētā [[Hāga|Hāgā]] notika [[NATO]] valstu samits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.06.2025-nato-samits-haga-uzmanibas-epicentra-vienosanas-par-izdevumiem-aizsardzibai-un-trampa-klatbutne.a604293/|title=NATO samits Hāgā: Uzmanības epicentrā vienošanās par izdevumiem aizsardzībai un Trampa klātbūtne|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-07|language=lv}}</ref> * [[27. jūnijs]] — ar ASV un [[Katara]]s starpniecību tika noslēgts miera līgums starp [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo DR]] un [[Ruanda|Ruandu]].<ref>{{ziņu atsauce |last1=Psaledakis |first1=Daphne |last2=Rolley |first2=Sonia |last3=Kasongo |first3=Ange Adihe |last4=Psaledakis |first4=Daphne |date=2025-06-27 |title=Rwanda, Congo sign peace deal in US to end fighting, attract investment |url=https://www.reuters.com/world/africa/rwanda-democratic-republic-congo-set-sign-peace-agreement-washington-2025-06-27/ |access-date=2025-06-27 |work=Reuters |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Dānija]], nomainot [[Polija|Poliju]]. * [[4. jūlijs]] — [[7. jūlijs]] — vismaz 121 cilvēks gāja bojā un vairāki pazuda bez vēsts plūdos [[Teksasa|Teksasas štatā]], [[ASV]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.nytimes.com/live/2025/07/07/us/texas-floods |title=Texas Flood Live Updates: Summer Camp Says 27 Girls and Staff Killed, With 11 Still Missing |date=7 July 2025 |work=The New York Times|accessdate=7 July 2025}}</ref> * [[21. jūlijs]] — [[Bangladeša]]s galvaspilsētā [[Daka|Dakā]] treniņlidojuma laikā [[iznīcinātājs]] ietriecās koledžas ēkā, nogalinot 31 cilvēku.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-07-21 |title=Bangladesh crash: At least 19 dead after air force jet crashes into school |url=https://www.bbc.com/news/articles/c75rprqwr67o |access-date=2025-07-21 |website=BBC |language=en}}</ref> * [[24. jūlijs]] — uz [[Taizeme]]s un [[Kambodža]]s robežas izcēlās militāras sadursmes, kuru rezultātā bojā gāja vismaz 39 cilvēki un vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju tika pārvietoti.<ref>{{ziņu atsauce |date=2025-07-25 |title=Thailand-Cambodia military exchanges could lead to war, acting Thai PM says |url=https://www.abc.net.au/news/2025-07-25/thailand-cambodia-border-conflict-calls-for-peace/105570648 |access-date=2025-07-26 |work=ABC News |language=en}}</ref> * [[30. jūlijs]] — 8,8 magnitūdu stipra zemestrīce skāra [[Krievija]]s [[Kamčatkas pussala|Kamčatkas pussalu]], kas izraisīja [[cunami]] draudus [[Japāna|Japānā]] un [[Havajas|Havajās]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Powerful quake in Russia's Far East causes tsunami, Japan and Hawaii order evacuations |url=https://www.reuters.com/business/environment/magnitude-8-earthquake-strikes-off-russias-kamchatka-sparks-tsunamis-warnings-2025-07-29/ |publisher=Reuters |access-date=30 July 2025}}</ref> === Augusts === * [[7. augusts]] — ''[[OpenAI]]'' izlaida jaunāko ''[[GPT-5]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Milmo|first1=Dan|title=OpenAI says latest ChatGPT upgrade is big step forward but still can't do humans' jobs|url=https://www.theguardian.com/technology/2025/aug/07/openai-chatgpt-upgrade-big-step-forward-human-jobs-gpt-5|work=The Guardian|access-date=8 August 2025}}</ref> * [[8. augusts]] — [[Baltais nams|Baltajā namā]] [[Armēnija]] un [[Azerbaidžāna]] parakstīja miera līgumu, izbeidzot 37 gadus ilgušo [[Kalnu Karabahas konflikts|Kalnu Karabahas konfliktu]].<ref>{{ziņu atsauce |date=9 August 2025 |title=Azerbaijan and Armenia sign peace deal at White House that creates a ‘Trump Route’ in region |url=https://www.theguardian.com/world/2025/aug/09/azerbaijan-and-armenia-sign-peace-deal-at-white-house-that-creates-a-trump-route-in-region |work=[[The Guardian]]}}</ref> * [[15. augusts]] — ASV, [[Aļaska|Aļaskā]] notika [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] un Krievijas diktatora [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] tikšanās, lai runātu par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|kara Ukrainā]] izbeigšanu. Sarunas ietvaros netika panākta vienošanās par karadarbības izbeigšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2025/08/15/world/trump-putin-meeting-alaska|title=Trump and Putin End Alaska Summit Without Cease-Fire Deal on Ukraine: Live Updates|access-date=2025-08-16|date=2025-08-15|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.08.2025-tramps-un-putins-pec-sarunam-alaska-apmainas-ar-laipnibam-bet-ukrainas-jautajuma-nav-progresa-pazimju.a610627/|title=Tramps un Putins pēc sarunām Aļaskā apmainās ar laipnībām, bet Ukrainas jautājumā nav progresa pazīmju|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-16|language=lv}}</ref> * [[22. augusts]] — [[Gaza]]s pilsētā pirmo reizi apstiprināts [[bads|bada]] stāvoklis pēc tam, kad [[ANO]] atbalstītā iestāde, kas atbild par pārtikas nodrošinājuma uzraudzību, paaugstināja uz 5. pārtikas nodrošinājuma klasifikācijas līmeni ([[Integrētā pārtikas nodrošinājuma fāžu klasifikācija|IPC]]), kas ir augstākais līmenis. IPC norāda, ka vairāk nekā 500 000 cilvēku tagad draud "bads, trūkums un nāve".<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Famine confirmed in Gaza City for first time, UN-backed report says|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/ckgj0yn3dzjt|work=BBC News|date=22 August 2025|access-date=22 August 2025}}</ref> * [[31. augusts]] — [[Afganistāna]]s austrumus skāra 6 baļļu stipra zemestrīce, bojā gāja vismaz 1400 cilvēki, ievainoti vismaz 3500 cilvēki.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Afghanistan earthquake death toll passes 1,400 as Taliban appeal for aid|url=https://www.theguardian.com/world/2025/sep/02/afghanistan-earthquake-taliban-appeals-for-international-aid-as-rescue-teams-search-for-survivors|work=The Guardian|access-date=2 September 2025}}</ref> === Septembris === * [[3. septembris]] — vismaz 16 cilvēki gāja bojā un vairāk nekā 21 ievainots [[Funikulers|funikulera]] avārijā [[Lisabona|Lisabonā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Lisabonā funikuliera avārijā dzīvību zaudējuši vismaz 16 cilvēki; valstī izsludina sēras|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2025-lisabona-funikuliera-avarija-dzivibu-zaudejusi-vismaz-16-cilveki-valsti-izsludina-seras.a612981/|work=LSM.lv|access-date={{dat|2025|9|3|N|bez}}}}</ref> * [[8. septembris]]: ** [[Nepāla|Nepālā]] sākās plaši [[2025. gada protesti Nepālā|protesti]] pret korupciju un valdības pieņemto lēmumu aizliegt gandrīz visus sociālos tīklus.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Mohamed|first=Edna|title=Nepal protests updates: PM Oli resigns, parliament torched, airport shut|url=https://www.aljazeera.com/news/liveblog/2025/9/9/nepal-protests-live-nepali-congress-office-top-leaders-homes-set-on-fire|work=Al Jazeera|access-date=10 September 2025}}</ref> ** politiskā krīze Francijā (2024—2025): gāzta [[Fransuā Bairū]] valdība.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=French government collapses as MPs vote to oust prime minister|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/c5yqgnzw759t|work=BBC News|date=8 September 2025|access-date=8 September 2025}}</ref> * [[9. septembris]]: ** [[ASV]] pilsētā [[Ņujorka|Ņujorkā]] atklāta [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālās asamblejas]] 80. sesija.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Stepansky|first=Joseph|title='Illusions stripped away': What to know about the 80th UN General Assembly|url=https://www.aljazeera.com/news/2025/9/9/illusions-stripped-away-what-to-know-about-the-80th-un-general-assembly|work=Al Jazeera|access-date=10 September 2025}}</ref> ** vairāki [[Krievija]]s droni pārkāpa [[Polija]]s gaisa telpu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Polijas gaisa telpā naktī notriekti krievu trieciendroni|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120086867/polijas-gaisa-telpa-nakti-notriekti-krievu-trieciendroni-plkst-854|work=delfi.lv|access-date={{dat|2025|9|10|N|bez}}}}</ref> ** [[Izraēla]] veica uzbrukumu pret ''[[Hamās]]'' komandantūru [[Katara]]s galvaspilsētā [[Doha|Dohā]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/9/9/israeli-military-says-it-has-attacked-hamas-leadership-in-qatars-doha |title=Israeli military says it attacked Hamas leaders in Qatar's Doha |website=Al Jazeera English |date=9 September 2025}}</ref> ** [[2025. gada protesti Nepālā|protesti Nepālā]]: premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]] atkāpās no amata. * [[11. septembris]] — [[Brazīlija]]s Augstākā tiesa piesprieda 27 gadu ilgu cietumsodu bijušajam [[Brazīlijas prezidenti|Brazīlijas prezidentam]] [[Žairs Bolsonaru|Žairam Bolsonaru]] par mēģinājumu veikt valsts apvērsumu.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://noticias.stf.jus.br/postsnoticias/ap-2668-relator-vota-pela-condenacao-de-todos-os-reus-do-nucleo-1/ | title=AP 2668: relator vota pela condenação de todos os réus do Núcleo 1 | language=pt | website=Supreme Federal Court | date=2025-09-09 | access-date=2025-09-10 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-09-11 |title=Bolsonaro sentenced to 27 years in prison for plotting Brazil coup |url=https://www.bbc.com/news/articles/c8xrqxk9p4xo |access-date=2025-09-11 |website=BBC News |language=en}}</ref> * [[12. septembris]] — [[2025. gada protesti Nepālā|protesti Nepālā]]: par Nepālas pagaidu premjerministru kļuva [[Sušila Kārki]]. * [[16. septembris]] — ANO atzina [[Izraēla|Izraēlu]] par vainīgu [[Gazas genocīds|Gazas genocīdā]].<ref>{{ziņu atsauce |date=2025-09-16 |title=Israel has committed genocide in Gaza, UN commission of inquiry says |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c8641wv0n4go |access-date=2025-09-16 |work=BBC News|language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2025-09-16 |title=Gaza: Top independent rights probe alleges Israel committed genocide |url=https://news.un.org/en/story/2025/09/1165856 |access-date=2025-09-16 |work=UN|language=en}}</ref> * [[21. septembris]] — [[Apvienotā Karaliste]], [[Kanāda]], [[Portugāle]] un [[Austrālija]] atzina [[Palestīnas Valsts|Palestīnas Valsti]].<ref>{{ziņu atsauce |date=2025-09-21 |title=UK, Canada and Australia announce formal recognition of Palestinian state |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cpw1qkyke4nt |access-date=2025-09-21 |work=BBC News|language=en}}</ref> * [[22. septembris]] — [[Francija]] atzina Palestīnas Valsti.<ref>{{ziņu atsauce|date=2025-09-22|title=France becomes latest nation to recognise Palestinian state|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cpw1qkyke4nt?post=asset%3A98abf853-7f15-43f9-be57-8b3c7d692f5b#post|access-date=2025-09-23|work=BBC News|language=en}}</ref> * [[23. septembris]] — [[Starptautiskā krimināltiesa]] izvirzija apsūdzības bijušajam [[Filipīnas|Filipīnu]] prezidentam [[Rodrigo Duterte]]m par noziegumiem pret cilvēci.<ref>{{ziņu atsauce|last=Preskey|first=Natasha|date=2025-09-22|title=ICC charges Rodrigo Duterte with crimes against humanity|url=https://www.bbc.com/news/articles/cg5e1v85lrdo|access-date=2025-09-23|work=BBC News|language=en}}</ref> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — pēc tam, kad [[ASV Kongress]] nespēja vienoties par federālo budžetu, [[ASV federālā valdība]] apturēja savu darbību.<ref>{{ziņu atsauce |author=<!-- not stated --> |date=1 October 2025|title=Vote to end U.S. government shutdown fails in Senate as Democrats hold firm on health care demands|url=https://www.ctvnews.ca/world/article/vote-to-end-us-government-shutdown-fails-in-senate-as-democrats-hold-firm-on-health-care-demands/|publisher=CTV News|access-date=1 October 2025}}</ref> * [[3. oktobris]] — [[Luksemburgas valdnieku uzskaitījums|Luksemburgas lielhercogs]] [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|Anrī]] atkāpās no troņa, nododot to savam dēlam [[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijomam]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2024-12-24 |title=Grand Duke Henri confirms date of retirement |url=https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html |access-date=2024-12-29 |website=[[Luxembourg Times]] |language=en |archive-date=December 29, 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241229175844/https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html }}</ref> * [[9. oktobris]] — [[Izraēla]] un ''[[Hamās]]'' vienojās par pamiera procesa pirmās fāzes uzsākšanu [[Gazas josla|Gazas joslā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-10-09 |title=Trump says Israel and Hamas have agreed to first phase of Gaza peace deal, paving way for ceasefire |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cx2nzlj2j4kt |access-date=2025-10-09 |website=BBC News|language=en}}</ref> * [[10. oktobris]] — [[Peru]] [[Peru prezidents|prezidente]] [[Dina Boluarte]] zaudēja amatu [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Aquino |first=Marco |last2=Morland |first2=Sarah |date=October 10, 2025 |title=Peru Congress ousts president, successor vows 'war on crime' |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-lawmakers-make-fresh-push-remove-unpopular-president-office-2025-10-09/ |access-date=October 10, 2025 |website=[[Reuters]]}}</ref> * [[14. oktobris]]: ** ''[[Microsoft]]'' noteica operētājsistēmas ''[[Windows 10]]'' atbalsta beigu datumu.<ref name="win10homeprolife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Home and Pro Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-home-and-pro |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref><ref name="win10enteredusaclife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Enterprise and Education Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-enterprise-and-education |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref> ** valsts apvērsums [[Madagaskara|Madagaskarā]]: pēc ilgstošiem protestiem [[Madagaskaras prezidents]] [[Andrī Radzualina]] pameta valsti, un par pagaidu valsts vadītāju kļuva armijas pulkvedis [[Maikls Randrianirina]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/madagascar-president-rajoelina-address-nation-monday-evening-2025-10-13/|title=Madagascar's president has left the country after Gen Z protests, officials say|last1=Rabary|first1=Lovasoa|last2=Cocks|first2=Tim|last3=Paravicini|first3=Giulia|publisher=[[Reuters]]|date=2025-10-13|access-date=2025-10-13}}</ref> * [[19. oktobris]] — no [[Luvra|Luvras muzeja]] nozagtas vairākas Francijas karaļnama dārglietas.<ref>{{ziņu atsauce|title=Louvre closed for the day after robbery of 'priceless' jewelry |url=https://www.lemonde.fr/en/france/article/2025/10/19/louvre-closed-for-the-day-after-a-robbery-according-to-culture-minister_6746572_7.html|work=[[Le Monde]]|date=19 October 2025|access-date=19 October 2025|language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Goillandeau|first1=Martin|last2=Danaher|first2=Caitlin|last3=Vandoorne|first3=Saskya|date=2025-10-19|title=Thieves steal 'priceless' jewelry from the Louvre in seven-minute raid|url=https://www.cnn.com/2025/10/19/europe/robbery-louvre-paris-france-museum-closure-intl|access-date=2025-10-19|website=CNN|language=en}}</ref> * [[21. oktobris]] — par [[Japāna]]s premjerministri apstiprināta [[Sanaje Takaiči]], kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-10-21 |title=Sanae Takaichi makes history as Japan's first female prime minister |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c751z23n3n7o |access-date=2025-10-21 |website=BBC News|language=en}}</ref> * [[28. oktobris]] — [[orkāns]] "Melisa" sasniedza [[Jamaika|Jamaiku]] kā [[Safira—Simpsona skala|5. kategorijas viesuļvētra]] ar vēja ātrumu {{nobr|298 km/h}}.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-10-29 |title=Hurricane Melissa whips Jamaica with violent winds, heavy rain before heading toward Cuba - CBS News |url=https://www.cbsnews.com/news/hurricane-melissa-jamaica-its-strongest-recorded-history/ |access-date=2025-10-30 |website=www.cbsnews.com |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-10-27 |title=Jamaica braces for Cat 5 Hurricane Melissa, Earth's strongest storm of 2025 |url=https://yaleclimateconnections.org/2025/10/jamaica-braces-for-cat-5-hurricane-melissa-earths-strongest-storm-of-2025/ |access-date=2025-10-28 |website=Yale Climate Connections|language=en}}</ref> === Novembris === * [[17. novembris]] — [[Bangladeša]]s tribunāls bijušo premjerministri [[Hasīna Vazeda|Hasīnu Vazedu]] neklātienes tiesas procesā atzina par vainīgu [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumos pret cilvēci]] un piesprieda viņai nāvessodu.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-11-17 |title=Bangladesh: Sheikh Hasina sentenced to death over student protests |url=https://www.bbc.com/news/articles/cpwvg99e8vdo |access-date=2025-11-19 |website=www.bbc.com |language=en}}</ref> * [[25. novembris]] — [[Indonēzija]]s galvaspilsēta [[Džakarta]] apsteidza [[Japāna]]s galvaspilsētu [[Tokija|Tokiju]], kļūstot par lielāko pilsētu pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.<ref>{{ziņu atsauce|date=2025-11-25|last=Ganglani|first=Jay|title=Move aside Tokyo, the world has a new largest city|url=https://www.nbcnews.com/world/asia/jakarta-worlds-largest-city-tokyo-most-populated-dhaka-new-un-report-rcna245798|access-date=2025-11-25|work=NBC News|language=en}}</ref> * [[26. novembris]] — ciklona ''Senyar'' rezultātā Indonēzijā, [[Malaizija|Malaizijā]] un [[Taizeme|Taizemē]] bojā gāja 1023 cilvēki un 526 pazuda bezvēsts.<ref>{{ziņu atsauce|title=Death toll from floods in Thailand reaches 145|url=https://abcnews.go.com/International/wireStory/death-toll-floods-thailand-reach-145-receding-water-127939897|date=28 November 2025|access-date=28 November 2025|newspaper=[[ABC News]]}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|title=Update Banjir-Longsor Sumut: 116 Warga Meninggal, 42 Orang Dalam Pencarian|url=https://nasional.kompas.com/read/2025/11/28/17444331/update-banjir-longsor-sumut-116-warga-meninggal-42-orang-dalam-pencarian.|language=id|date=2 November 2025|access-date=28 November 2025|agency=Kompas.com}}</ref> === Decembris === * [[10. decembris]] — [[Austrālija|Austrālijā]] stājās spēkā pasaulē pirmais aizliegums lietotājiem līdz 16 gadiem izmantot [[sociālais tīkls|sociālos tīklus]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Millions of children and teens lose access to accounts as Australia’s world-first social media ban begins |url=https://www.theguardian.com/australia-news/2025/dec/09/australia-under-16-social-media-ban-begins-apps-listed |accessdate={{dat|2025|12|10||bez}} |agency=[[The Guardian]] |language=en |date={{dat|2025|12|9||bez}}}}</ref> * [[11. decembris]] — [[Bulgārija|Bulgārijas]] politiskā krīze: pēc plašiem protestiem atkāpās [[Rosens Žeļazkovs|Rosena Žeļazkova]] vadītā valdība.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Matoga |first1=Jan |title=Rząd podaje się do dymisji. W Bułgarii zwyciężyła młodość |url=https://www.rmf24.pl/fakty/swiat/news-rzad-podaje-sie-do-dymisji-w-bulgarii-zwyciezyla-mlodosc,nId,8049763 |publisher=RMF 24 |access-date=16 December 2025 |language=pl |date=11 December 2025}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Białczyk |first1=Piotr |title=Polityczne trzęsienie ziemi w Bułgarii. Premier rezygnuje |url=https://wydarzenia.interia.pl/zagranica/news-polityczne-trzesienie-ziemi-w-bulgarii-premier-rezygnuje,nId,22476604 |publisher=Interia |access-date=16 December 2025 |language=pl |date=11 December 2025}}</ref> * [[14. decembris]] — vismaz 16 cilvēki tika nogalināti un 43 ievainoti masu apšaudē Bondi pludmalē [[Sidneja|Sidnejā]], kur bija pulcējusies vietējā [[Ebreji|ebreju]] kopiena [[Hanuka]]s svinību laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title='I have no husband': Victims named after 16 killed in Bondi shooting |url=https://www.nzherald.co.nz/world/i-have-no-husband-victims-named-after-16-killed-in-bondi-shooting/CCJST6CVLNDVHFPK2YJT2A4DVM/ |access-date=2025-12-14 |website=NZ Herald |language=en-NZ}}</ref> * [[20. decembris]] — [[Vācija]]s inženiere [[Mihaela Benthausa]] kļuva par pirmo personu ratiņkrēslā, kas devusies kosmosā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=20 December 2025 |title=Engineer becomes first wheelchair user to go to space |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c5y9z0g7lleo|access-date=20 December 2025 |website=BBC News|language=en-GB}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Nezināms datums === * [[Norvēģija]] plānoja aizliegt visu jauno automašīnu ar dīzeļa un benzīna dzinējiem tirdzniecību.<ref>{{ziņu atsauce|last=Coren|first=Michael J.|date=2018-08-07|title=Nine countries say they'll ban internal combustion engines. So far, it's just words.|work=Quartz|url=https://qz.com/1341155/nine-countries-say-they-will-ban-internal-combustion-engines-none-have-a-law-to-do-so/|access-date=2019-06-06}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|date=2019-11-29|title=Norway is electric|url=https://www.regjeringen.no/en/topics/transport-and-communications/veg/faktaartikler-vei-og-ts/norway-is-electric/id2677481/|access-date=2020-08-09|website=Government.no|publisher=Government of Norway|language=en}}</ref> * 2025. gadā plānoja sākt darbināt termonukleāro [[plazma]]s reaktoru (''International Thermonuclear Experimental Reactor'', ITER), tomēr to atlika līdz 2033. gadam.<ref>[https://www.theregister.com/2024/07/04/iter_new_baseline_project_delays/ ITER delays first plasma for world's biggest fusion power rig by a decade] theregister.com, 4 Jul 2024</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Deivids Lodžs]] (''David Lodge''), angļu rakstnieks un literatūrkritiķis (dzimis 1935. gadā) * [[2. janvāris]]: ** [[Āgneša Keleti]] (''Keleti Ágnes''), ungāru sporta vingrotāja (dzimusi 1921. gadā) ** [[Ralfs Manns]] (''Ralph Mann''), ASV vieglatlēts (dzimis 1949. gadā) ** [[Ferdi Taifurs]] (''Ferdi Tayfur''), Turcijas dziedātājs un aktieris (dzimis 1945. gadā) ** [[Jans Zahara]] (''Ján Zachara''), Slovākijas bokseris (dzimis 1928. gadā) * [[5. janvāris]]: ** [[Kosts Simitis]] (''Κώστας Σημίτης''), Grieķijas politiķis (dzimis 1936. gadā) ** [[Roberts Hībners]] (''Robert Hübner''), Vācijas šahists (dzimis 1948. gadā) * [[7. janvāris]] ** [[Žans Marī Lepens]] (''Jean-Marie Le Pen''), Francijas politiķis (dzimis 1928. gadā) ** [[Pīters Jarovs]] (''Peter Yarrow''), ASV dziedātājs (dzimis 1938. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Fabio Kudicīni]] (''Fabio Cudicini''), itāļu futbolists (dzimis 1935. gadā) * [[10. janvāris]] — [[Telma Hopkinsa]] (''Thelma Hopkins''), Ziemeļīrijas vieglatlēte (dzimusi 1936. gadā) * [[13. janvāris]]: ** [[Bernds Kulmans]] (''Bernd Cullmann''), Rietumvācijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Olivjero Toskani]] (''Oliviero Toscani''), itāļu fotogrāfs (dzimis 1942. gadā) * [[14. janvāris]] — [[Žano Švarcs]] (''Jeannot Szwarc''), franču kinorežisors (dzimis 1937. gadā) * [[16. janvāris]]: ** [[Žaks Gitē]] (''Jack Guittet''), Francijas paukotājs (dzimis 1930. gadā) ** [[Deivids Linčs]] (''David Lynch''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2025/jan/16/david-lynch-twin-peaks-and-muholland-drive-director-dies-aged-78|title=David Lynch, Twin Peaks and Muholland Drive director, dies aged 78|work=The Guardian|access-date=2025-01-16|date=2025-01-16|last=Pulver|first=Andrew|issn=0261-3077|language=en}}</ref> ** [[Džoana Plouraita]] (''Joan Plowright''), britu aktrise (dzimusi 1929. gadā) * [[17. janvāris]]: ** [[Deniss Lo]] (''Denis Law''), Skotijas futbolists (dzimis 1940. gadā) ** [[Punsalmāgijns Očirbats]] (''Punsalmaagiyn Ochirbat''), Mongolijas prezidents (dzimis 1942. gadā) * [[20. janvāris]]: ** [[Bertrāns Blijē]] (''Bertrand Blier''), franču kinorežisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Freds Ņūhauss]] (''Fred Newhouse''), ASV vieglatlēts (dzimis 1948. gadā) * [[21. janvāris]] ** [[Maurisio Funess]] (''Mauricio Funes''), Salvadoras prezidents (dzimis 1959. gadā) ** [[Gārts Hadsons]] (''Garth Hudson''), kanādiešu multiinstrumentālists (dzimis 1937. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Gregs Bells]] (''Greg Bell''), ASV vieglatlēts (dzimis 1930. gadā) * [[29. janvāris]]: ** [[Salvans Momika]] (سلوان موميكا), Irākas anti-islāma aktīvists (dzimis 1986. gadā) ** [[Ričards Viljamsons]] (''Richard Williamson''), angļu bīskaps (dzimis 1940. gadā) * [[30. janvāris]]: ** [[Diks Batons]] (''Dick Button''), ASV daiļslidotājs (dzimis 1929. gadā) ** [[Džūliuss Čens]] (''Julius Chan''), Papua-Jaungvinejas politiķis, premjerministrs (dzimis 1939. gadā) ** [[Marianna Feitfula]] (''Marian Faithfull''), angļu dziedātāja, dziesmu autore, aktrise (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Keleti Ágnes 2021 RTG 2950 (crop).jpg|[[Āgneša Keleti]] Costas Simitis 2003.jpg|[[Kosts Simitis]] Jean-Marie Le Pen 1994 (cropped).jpg|[[Žans Marī Lepens]] David lynch.jpg|[[Deivids Linčs]] Denis Law.jpg|[[Deniss Lo]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Horsts Kēlers]] (''Horst Köhler''), Vācijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1943. gadā) * [[2. februāris]] — [[Bārbija Hsu]] (徐熙媛), Taivānas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1976. gadā) * [[4. februāris]] — [[Aga Hans IV]] (شاه كريم الحسيني), islāma līderis, uzņēmējs, ismaīlītu imāms (dzimis 1936. gadā) * [[8. februāris]] — [[Sems Nujoma]] (''Sam Nujoma''), Namībijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * [[9. februāris]] — [[Toms Robinss]] (''Tom Robbins''), ASV rakstnieks (dzimis 1932. gadā) * [[11. februāris]]: ** [[Jorgs Rumbanis]] (''Γεωργιος Ρουμπανης''), Grieķijas vieglatlēts (dzimis 1929. gadā) ** [[Ivonna Šokē-Brjua]] (''Yvonne Choquet-Bruhat''), Francijas matemātiķe un fiziķe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. februāris]] — [[Ženevjēva Pāže]] (''Geneviève Page''), Francijas aktrise (dzimusi 1927. gadā) * [[15. februāris]] — [[Muhsins Hendrikss]] (''Muhsin Hendricks''), Dienvidāfrikas islāma skolotājs, imāms un aktīvists (dzimis 1967. gadā) * [[16. februāris]] ** [[Džulians Holovejs]] (''Julian Holloway''), britu aktieris (dzimis 1944. gadā) ** [[Kima Saerona]] (김새론), Dienvidkorejas aktrise (dzimusi 2000. gadā) * [[17. februāris]] — [[Frederiks Bolkešteins]] (''Frederik Bolkestein''), Nīderlandes politiķis (dzimis 1933. gadā) * [[18. februāris]] — [[Džīns Hekmens]] (''Gene Hackman''), ASV aktieris (dzimis 1930. gadā) * [[20. februāris]] ** [[Franketjēns]] (''Frankétienne''), haitiešu rakstnieks un dzejnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Pīters Džeisons]] (''Peter Jason''), ASV aktieris (dzimis 1944. gadā) * [[25. februāris]] ** [[Roberta Fleka]] (''Roberta Flack''), ASV mūziķe (dzimusi 1937. gadā) ** [[Roberto Orči]] (''Roberto Orci''), meksikāņu izcelsmes amerikāņu scenārists (dzimis 1973. gadā) * [[26. februāris]] — [[Mišela Trahtenberga]] (''Michelle Trachtenberg''), ASV aktrise (dzimusi 1985. gadā) * [[27. februāris]] — [[Boriss Spaskis]] (''Борис Спасский''), PSRS un Francijas šahists (dzimis 1937. gadā) <gallery> Horst Köhler.jpg|[[Horsts Kēlers]] GeneHackmanJun2108.jpg|[[Džīns Hekmens]] Michelle Trachtenberg (43904360470).jpg|[[Mišela Trahtenberga]] Dhr. Boris Spassky, Bestanddeelnr 932-7320.jpg|[[Boriss Spaskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Endžija Stouna]] (''Angie Stone''), ASV dziedātāja un aktrise (dzimusi 1961. gadā) * [[2. marts]] — [[Buvaisars Saitijevs]] (''Сайт КIант Бувайса'', ''Бувайсар Сайтиев''), čečenu izcelsmes Krievijas cīkstonis un politiķis (dzimis 1975. gadā) * [[5. marts]] — [[Pamela Baha]] (''Pamela Bach''), ASV aktrise (dzimusi 1963. gadā) * [[8. marts]] — [[Atols Fugards]] (''Athol Fugard''), Dienvidāfrikas rakstnieks, aktieris un režisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. marts]] — [[Sofija Gubaiduļina]] (''София Губайдулина''), Krievijas tatāru komponiste (dzimusi 1931. gadā) * [[14. marts]] — [[Dags Solstads]] (''Dag Solstad''), norvēģu rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[15. marts]] — [[Pēteris Biksels]] (''Peter Bichsel''), Šveices rakstnieks un žurnālists (dzimis 1935. gadā) * [[16. marts]] — [[Emīlija Dekena]] (''Émilie Dequenne''), Beļģijas aktrise (dzimusi 1981. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Edijs Džordans]] (''Eddie Jordan''), Īrijas autosporta organizators, uzņēmējs, televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1948. gadā) ** [[Vitolds Fokins]] (''Вітольд Фокін''), Ukrainas politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[21. marts]]: ** [[Džordžs Formens]] (''George Foreman''), ASV bokseris (dzimis 1949. gadā) ** [[Oļegs Gordijevskis]] (''Олег Гордиевский''), PSRS Valsts drošības komitejas pulkvedis, dubultaģents un pārbēdzējs (dzimis 1938. gadā) * [[23. marts]] — [[Sālahs el Bardavils]] (صلاح البردويل), palestīniešu terorists, viens no ''[[Hamās]]'' līderiem (dzimis 1959. gadā) * [[29. marts]] — [[Ričards Čemberlens]] (''Richard Chamberlain''), ASV aktieris un dziedātājs (dzimis 1934. gadā) <gallery> Buwaisar Saytiev.jpg|[[Buvaisars Saitijevs]] Sofia Gubaidulina July1981 Sortavala ©DSmirnov.jpg|[[Sofija Gubaiduļina]] Eddie Jordan 2017 United States GP .jpg|[[Edijs Džordans]] Фокин В.П..JPG|[[Vitolds Fokins]] George Foreman 2009.jpg|[[Džordžs Formens]] </gallery> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Vels Kilmers]] (''Val Kilmer''), ASV aktieris (dzimis 1959. gadā) * [[2. aprīlis]] — [[Hamtai Sifandons]] (ຄຳໄຕ ສີພັນດອນ), Laosas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1924. gadā) * [[4. aprīlis]] — [[Manojs Kumārs]] (''Manoj Kumar''), indiešu aktieris un kinorežisors (dzimis 1937. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Svetlana Gerasimenko]] (''Світлана Герасименко''), PSRS un Tadžikistānas astronome (dzimusi 1945. gadā) * [[10. aprīlis]] — [[Leo Bēnhakers]] (''Leo Beenhakker''), Nīderlandes futbolists un treneris (dzimis 1942. gadā) * [[13. aprīlis]]: ** [[Mario Vargass Ljosa]] (''Jorge Mario Pedro Vargas Llosa''), Peru rakstnieks, politiķis, žurnālists un esejists (dzimis 1936. gadā) ** [[Džīna Mārša]] (''Jean Marsh''), Anglijas aktrise un rakstniece (dzimusi 1934. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Abdullahs Ahmads Badavi]] (''Abdullah Ahmad Badawi''), Malaizijas premjerministrs (dzimis 1939. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Nikola Pokrivačs]] (''Nikola Pokrivač''), Horvātijas futbolists (dzimis 1985. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Francisks]] (''Franciscus''), Romas pāvests (dzimis 1936. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Zurabs Cereteli]] (ზურაბ წერეთელი), gruzīnu gleznotājs, skulptors un arhitekts (dzimis 1935. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Fuāds el Mbeza]] (''فؤاد المبزع''), Tunisijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1933. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Virdžīnija Džufrē]] (''Virginia Giuffre''), cilvēkiesību aktīviste, seksuālās izmantošanas upuris (dzimusi 1983. gadā) <!-- * [[25. aprīlis]] — [[Jaroslavs Moskaliks]] (''Ярослав Москалик''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1966. gadā) --> * [[26. aprīlis]] — [[Žairs da Kosta]] (''Jair da Costa''), Brazīlijas futbolists (dzimis 1940. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Ina Kanbarro Lukasa]] (''Inah Canabarro Lucas''), Brazīlijas mūķene un ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1906. gadā) <gallery> Val Kilmer Cannes.jpg|[[Vels Kilmers]] Svetlana Gerasimenko Portrait.jpg|[[Svetlana Gerasimenko]] Leo Beenhakker 20 02 2008 (1).jpg|[[Leo Bēnhakers]] Mario Vargas Llosa (crop 2).jpg|[[Mario Vargass Ljosa]] Portrait of Pope Francis (2021) FXD.jpg|[[Francisks]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]]: ** [[Ruta Bazi]] (''Ruth Buzzi''), ASV aktrise un komiķe (dzimusi 1936. gadā) ** [[Džilla Sobule]] (''Jill Sobule''), ASV mūziķe (dzimusi 1959. gadā) * [[4. maijs]] — [[Johens Mass]] (''Jochen Mass''), Vācijas autosportists (dzimis 1946. gadā) * [[6. maijs]] — [[Džeimss Folijs]] (''James Foley''), ASV kinorežisors (dzimis 1953. gadā) * [[7. maijs]] — [[Džo Dons Beikers]] (''Joe Don Baker''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā) * [[11. maijs]] — [[Roberts Bentons]] (''Robert Benton''), ASV scenārists un kinorežisors (dzimis 1932. gadā) * [[12. maijs]] — [[Vlastimils Horts]] (''Vlastimil Hort''), čehu izcelsmes Vācijas šahists (dzimis 1944. gadā) * [[13. maijs]]: ** [[Hosē Muhika]] (''José Mujica''), Urugvajas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1935. gadā) ** [[Muhameds Sinvars]] (محمد السنوار), Gazas joslas ''Hamās'' militārais līderis (dzimis 1975. gadā) * [[16. maijs]] — [[Pīters Lakss]] (''Peter Lax''), ungāru izcelsmes amerikāņu matemātiķis (dzimis 1926. gadā) * [[19. maijs]] — [[Jurijs Grigorovičs]] (''Юрий Григорович''), krievu-padomju baletdejotājs, baletmeistars horeogrāfs un pasniedzējs (dzimis 1927. gadā) * [[20. maijs]] — [[Džordžs Vends]] (''George Wendt''), ASV aktieris (dzimis 1948. gadā) * [[21. maijs]] — [[Alasdairs Makintairs]] (''Alasdair MacIntyre''), skotu-amerikāņu filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[23. maijs]] — [[Sebastians Salgadu]] (''Sebastião Salgado''), brazīliešu fotogrāfs (dzimis 1944. gadā) * [[24. maijs]] ** [[Sūzena Braunmillere]] (''Susan Brownmiller''), ASV žurnāliste un rakstniece (dzimusi 1935. gadā) ** [[Marsels Ofulss]] (''Marcel Ophuls''), franču un amerikāņu kinorežisors (dzimis 1927. gadā) * [[26. maijs]] — [[Roberts Jarviks]] (''Robert Jarvik''), amerikāņu zinātnieks (dzimis 1946. gadā) * [[27. maijs]] — [[Fredijs Agilars]] (''Freddie Aguilar''), filipīniešu mūziķis (dzimis 1953. gadā) * [[28. maijs]] ** [[Ngugi va Tiongo]] (''Ngũgĩ wa Thiong'o''), Kenijas rakstnieks (dzimis 1938. gadā) ** [[Džordžs Elvuds Smits]] (''George Elwood Smith''), amerikāņu fiziķis (dzimis 1930. gadā) * [[30. maijs]] ** [[Valērija Mahafija]] (''Valerie Mahaffey''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1953. gadā) ** [[Loreta Svita]] (''Loretta Swit''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1937. gadā) * [[31. maijs]] — [[Stenlijs Fišers]] (''Stanley Fischer''), ASV un Izraēlas ekonomists (dzimis 1943. gadā) <gallery> Ruth Buzzi 1996.jpg|[[Ruta Bazi]] Pepemujica2.jpg|[[Hosē Muhika]] George Wendt 1989.jpg|[[Džordžs Vends]] Ngugi wa Thiong'o - Festivaletteratura 2012.JPG|[[Ngugi va Thiongo]] Stanley Fischer (14152693510).jpg|[[Stenlijs Fišers]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Aiše Seitmuratova]] (''Ayşe Seitmuratova''), Krimas tatāru disidente, žurnāliste, vēsturniece un cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1937. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Pjērs Nora]] (''Pierre Nora''), Francijas vēsturnieks (dzimis 1931. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Edmunds Vaits]] (''Edmund White''), ASV rakstnieks, dramaturgs un esejists (dzimis 1940. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Marks Garno]] (''Marc Garneau''), Kanādas lidotājs, astronauts un politiķis (dzimis 1949. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Edgars Lungu]] (''Edgar Lungu''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1956. gadā) * [[9. jūnijs]]: ** [[Frederiks Forsaits]] (''Frederick Forsyth''), angļu rakstnieks un žurnālists (dzimis 1938. gadā) ** [[Slajs Stouns]] (''Sly Stone''), ASV mūziķis un ierakstu producents (dzimis 1943. gadā) * [[10. jūnijs]] ** [[Sučinda Kraprajuns]] (สุจินดา คราประยูร), Taizemes virsnieks un politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1933. gadā) ** [[Hariss Julins]] (''Harris Yulin''), ASV aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Braiens Vilsons]] (''Brian Wilson''), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Zoltāns Horvāts]] (''Horváth Zoltán''), Ungārijas paukotājs (dzimis 1937. gadā) * [[13. jūnijs]]: ** [[Fereiduns Abasi]] (فریدون عباسی), Irānas kodolfiziķis, politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Mohammads Bageri]] (محمد باقری), Irānas virsnieks, ģenerālis (dzimis 1960. gadā) ** [[Hoseins Salami]] (حسین سلامی), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Violeta Čamorro]] (''Violeta Chamorro''), Nikaragvas politiķe, valsts prezidente (dzimusi 1929. gadā) ** [[Melisa Hortmane]] (''Melissa Hortman''), ASV juriste un politiķe (dzimusi 1970. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Mohammads Kazemi]] (محمد کاظمی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) * [[17. jūnijs]] ** [[Alfrēds Brendels]] (''Alfred Brendel''), Austrijas pianists (dzimis 1931. gadā) ** [[Bernārs Lakombs]] (''Bernard Lacomb''), franču futbolists (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]] — [[Geilārs Sarteins]] (''Gailard Sartain''), ASV aktieris (dzimis 1943. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Īvars Jēvers]] (''Ivar Giaever''), norvēģu un amerikāņu fiziķis (dzimis 1929. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Kailašs Purjags]] (''Kailash Purryag''), Maurīcijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1947. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Lea Masari]] (''Lea Massari''), Itālijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1933. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Lalo Šifrins]] (''Lalo Schifrin''), Argentīnas un ASV pianists un komponists (dzimis 1932. gadā) * [[30. jūnijs]] — [[Kenets Kollijs]] (''Kenneth Colley''), angļu aktieris (dzimis 1937. gadā) <gallery> Marc Garneau STS-97.jpg|[[Marks Garno]] Brian Wilson of the Beach Boys in West Los Angeles 1990 photographed by Ithaka Darin Pappas.jpg|[[Braiens Vilsons]] Violeta Chamorro 1993.jpg|[[Violeta Čamorro]] Lalo schifrin (cropped) (2).jpg|[[Lalo Šifrins]] Ivar Giæver.jpg|[[Īvars Jēvers]] </gallery> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Rinuss Israēls]] (''Rinus Israël''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1942. gadā). * [[2. jūlijs]]: ** [[Mihails Gudkovs]] (''Михаил Гудков''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1983. gadā) ** [[Džulians Makmans]] (''Julian McMahon''), Austrālijas un ASV aktieris (dzimis 1968. gadā) * [[3. jūlijs]]: ** [[Maikls Madsens]] (''Michael Madsen''), ASV aktieris (dzimis 1957. gadā) ** [[Djogu Žota]] (''Diogo Jota''), Portugāles futbolists (dzimis 1996. gadā) ** [[Andrē Silva (dzimis 2000. gadā)|Andrē Silva]] (''André Silva''), Portugāles futbolists (dzimis 2000. gadā) ** [[Pīters Rufai]] (''Peter Rufai''), Nigērijas futbolists (dzimis 1963. gadā) * [[4. jūlijs]] — [[Marks Snovs]] (''Mark Snow''), amerikāņu komponists (dzimis 1946. gadā) * [[7. jūlijs]] — [[Romāns Starovoits]] (''Роман Старовойт''), Krievijas politiķis (dzimis 1972. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Muhammadu Buhari]] (''Muhammadu Buhari''), Nigērijas valstsvīrs (dzimis 1942. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Faudža Singhs]] (ਫੌਜਾ ਸਿੰਘ), Indijas vieglatlēts, ilgdzīvotājs (iespējams, dzimis 1911. gadā) * [[16. jūlijs]] ** [[Ahmeds Farass]] (أَحْمَد فَرَس), Marokas profesionālais futbolists (dzimis 1946. gadā) ** [[Konija Frānsisa]] (''Connie Francis''), ASV dziedātāja un aktrise (dzimusi 1937. gadā) ** [[Auduns Grēnvolds]] (''Audun Grønvold''), norvēģu frīstaila slēpotājs (dzimis 1976. gadā) * [[17. jūlijs]] ** [[Fēlikss Baumgartners]] (''Felix Baumgartner''), austriešu izpletņlēcējs un ekstrēmo sporta veidu pārstāvis (dzimis 1969. gadā) ** [[Udo Foigts]] (''Udo Voigt''), vācu politiķis (dzimis 1952. gadā) * [[18. jūlijs]] ** [[Rodžers Noringtons]] (''Roger Norrington''), angļu diriģents (dzimis 1934. gadā) ** [[Hitomi Obara]] (小原日登美), japāņu cīkstone (dzimusi 1981. gadā) ** [[Andrē Vingtruā]] (''André Vingt-Trois''), franču kardināls (dzimis 1942. gadā) * [[19. jūlijs]] — [[Ingvars Ambjernsens]] (''Ingvar Ambjørnsen''), norvēģu rakstnieks (dzimis 1956. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Malkolms Džamals Vorners]] (''Malcolm-Jamal Warner''), ASV aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[22. jūlijs]] ** [[Ozijs Osborns]] (''Ozzy Osbourne''), angļu mūziķis (dzimis 1948. gadā) ** [[Džoijs Džonss]] (''Joey Jones''), Velsas futbolists (dzimis 1955. gadā) ** [[Čaks Mandžone]] (''Chuck Mangione''), ASV komponists (dzimis 1940. gadā) * [[24. jūlijs]] ** [[Halks Hogans]] (''Hulk Hogan''), ASV cīkstonis un aktieris (dzimis 1953. gadā) ** [[Kleo Leina]] (''Cleo Laine''), angļu dziedātāja un aktrise (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūlijs]] — [[Toms Lērers]] (''Tom Lehrer''), ASV mūziķis un matemātiķis (dzimis 1928. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Horsts Mālers]] (''Horst Mahler''), vācu jurists un politiskais aktīvists (dzimis 1936. gadā) * [[28. jūlijs]] — [[Laura Dālmeiere]] (''Laura Dahlmeier''), vācu biatloniste (dzimusi 1993. gadā) * [[31. jūlijs]] ** [[Adriana Asti]] (''Adriana Asti''), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā) ** [[Roberts Vilsons (režisors)|Roberts Vilsons]] (''Robert Wilson''), ASV teātra režisors un dramaturgs (dzimis 1941. gadā) <gallery> Michael Madsen by Gage Skidmore.jpg|[[Maikls Madsens]] Diogo Jota 2025.jpg|[[Djogu Žota]] Muhammadu Buhari, President of the Federal Republic of Nigeria (cropped3).jpg|[[Muhammadu Buhari]] Felix Baumgartner 2013.jpg|[[Fēlikss Baumgartners]] OzzyChangingHands02-20-2010.jpg|[[Ozijs Osborns]] Hulk Hogan, circa 1985.jpg|[[Halks Hogans]] Porträts bei der Olympia-Einkleidung München 2018 (Martin Rulsch) 48.jpg|[[Laura Dālmeiere]] </gallery> === Augusts === * [[3. augusts]] — [[Lonija Andersone]] (''Loni Anderson''), ASV aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[4. augusts]] — [[Talgats Musabajevs]] (''Талғат Мұсабаев''), Kazahstānas kosmonauts un politiķis (dzimis 1951. gadā) * [[5. augusts]]: ** [[Žorže Košta]] (''Jorge Costa''), Portugāles futbolists un treneris (dzimis 1971. gadā) ** [[Jons Iliesku]] (''Ion Iliescu''), Rumānijas prezidents (dzimis 1930. gadā) ** [[Ūve Kindvals]] (''Ove Kindvall''), zviedru futbolists (dzimis 1943. gadā) ** [[Franks Mills]] (''Frank Mill''), vācu futbolists (dzimis 1958. gadā) * [[7. augusts]]: ** [[Džeimss Lovels]] (''James Lovell''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1928. gadā) ** [[Mjints Sve]] (မြင့်ဆွေ), Birmas prezidents (dzimis 1951. gadā) * [[8. augusts]]: ** [[Estanislao Estebans Karličs]] (''Estanislao Esteban Karlic''), Argentīnas kardināls (dzimis 1926. gadā) ** [[Viljams H. Vebsters]] (''William H. Webster''), ASV advokāts un jurists (dzimis 1924. gadā) * [[10. augusts]] — [[Kunišige Kamamoto]] (釜本 邦茂), japāņu futbolists (dzimis 1944. gadā) * [[11. augusts]] — [[Šeila Džordana]] (''Sheila Jordan''), ASV dziedātāja (dzimusi 1928. gadā) <!-- * [[11. augusts]] — [[Migels Uribe Turbai]] (''Miguel Uribe Turbay''), Kolumbijas politiķis (dzimis 1986. gadā) --> * [[17. augusts]] — [[Terenss Stemps]] (''Terence Stamp''), angļu aktieris (dzimis 1938. gadā) * [[19. augusts]] — [[Razaks Omotojosi]] (''Razak Omotoyossi''), Beninas futbolists (dzimis 1985. gadā) * [[20. augusts]] — [[Frenks Kaprio]] (''Frank Caprio''), ASV tiesnesis un politiķis (dzimis 1936. gadā) * [[22. augusts]] — [[Jaroslavs Jevdokimovs]] (''Яраслаў Еўдакімаў''), ukraiņu izcelsmes baltkrievu dziedātājs (dzimis 1946. gadā) * [[23. augusts]] — [[Džerijs Adlers]] (''Jerry Adler''), ASV aktieris (dzimis 1929. gadā) * [[24. augusts]] — [[Veronika Ečegui]] (''Verónica Echegui''), spāņu aktrise (dzimusi 1983. gadā) * [[25. augusts]]: ** [[Andžela Mortimere]] (''Angela Mortimer''), britu tenisiste (dzimusi 1932. gadā) ** [[Rainers Veiss]] (''Rainer Weiss''), vācu izcelsmes ASV fiziķis (dzimis 1932. gadā) * [[28. augusts]] — [[Ahmeds al Rahavi]] (أحمد الرهوي), Jemenas [[hutieši|hutiešu]] valdības vadītājs (dzimis 1950. gadā) <!-- ** [[Muhamads Abds al Karims al Gamari]] (محمد عبد الكريم الغماري), Jemenas [[hutieši|hutiešu]] militārais līderis (dzimšanas gads nezināms) --> * [[29. augusts]] — [[Rodions Ščedrins]] (''Родион Щедрин''), PSRS, Krievijas, Lietuvas komponists un pianists (dzimis 1932. gadā) * [[30. augusts]]: ** [[Abū Obaida]] (أبو عبيدة), palestīniešu terorists, viens no ''[[Hamās]]'' līderiem (dzimis 1985. gadā) ** [[Andrijs Parubijs]] (''Андрій Парубі''), ukraiņu politiķis (dzimis 1971. gadā) <gallery> Talgat Musabayev.jpg|[[Talgats Musabajevs]] Ion Iliescu (2004).jpg|[[Jons Iliesku]] Jim Lovell at LC-39.png |[[Džeimss Lovels]] Kunishige Kamamoto IMG 3322 20140110.JPG|[[Kunišige Kamamoto]] Terence Stamp Allan Warren.jpg|[[Terenss Stemps]] Rodion Shchedrin (2009-04-21).jpg|[[Rodions Ščedrins]] </gallery> === Septembris === * [[1. septembris]] ** [[Valters Godfrūts]] (''Walter Godefroot''), Beļģijas profesionālais riteņbraucējs (dzimis 1943. gadā) ** [[Greiems Grīns (aktieris)|Greiems Grīns]] (''Graham Greene''), Kanādas aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[4. septembris]] ** [[Džordžo Armāni]] (''Giorgio Armani''), Itālijas modes dizaineris (dzimis 1934. gadā) ** [[Ketrina, Kentas hercogiene]] (''Katharine, Duchess of Kent''), britu karaļnama pārstāve (dzimusi 1933. gadā) * [[6. septembris]] ** [[Deivids Baltimora]] (''David Baltimore''), ASV zinātnieks un biologs (dzimis 1938. gadā) ** [[Riks Deivīss]] (''Rick Davies''), angļu mūziķis (dzimis 1944. gadā) * [[9. septembris]] — [[Pollija Holideja]] (''Polly Holliday''), ASV aktrise (dzimusi 1937. gadā) * [[10. septembris]] — [[Čārlijs Kērks]] (''Charlie Kirk''), ASV politiskais aktīvists, rakstnieks un mediju personība (dzimis 1993. gadā) * [[14. septembris]]: ** [[Rikijs Hatons]] (''Ricky Hatton''), angļu bokseris (dzimis 1978. gadā) ** [[Haime Rodrigess]] (''Jaime Rodríguez''), Salvadoras futbolists un treneris (dzimis 1959. gadā) * [[16. septembris]] — [[Roberts Redfords]] (''Robert Redford''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā) * [[18. septembris]] — [[Džordžs Smūts]] (''George Smoot''), ASV astrofiziķis (dzimis 1945. gadā) * [[23. septembris]]: ** [[Klaudija Kardināle]] (''Claudia Cardinale''), itāļu aktrise (dzimusi 1938. gadā) ** [[Nikola Piličs]] (''Nikola Pilić''), Horvātijas tenisists un treneris (dzimis 1939. gadā) * [[25. septembris]] — [[Asata Šakura]] (''Assata Shakur''), ASV politiskā aktīviste un noziedzniece (dzimusi 1947. gadā) * [[26. septembris]] — [[Tigrans Keosajans]] (''Тигран Кеосаян''), armēņu izcelsmes Krievijas aktieris, režisors, producents (dzimis 1966. gadā) <gallery> GrahamGreene1998.jpg|[[Greiems Grīns (aktieris)|Greiems Grīns]] GiorgioArmani.jpg|[[Džordžo Armāni]] Charlie Kirk in Tampa July 2025 (cropped).jpg|[[Čārlijs Kērks]] Robert Redford (cropped).jpg|[[Roberts Redfords]] Claudia Cardinale 1963.jpg|[[Klaudija Kardināle]] </gallery> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Džeina Gudola]] (''Jane Goodall''), angļu zooloģe, antropoloģe un ANO Miera sūtne (dzimusi 1934. gadā) * [[3. oktobris]]: ** [[Remo Džirone]] (''Remo Girone''), itāļu aktieris (dzimis 1948. gadā) ** [[Patrīcija Rūtledža]] (''Patricia Routledge''), angļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * [[4. oktobris]] — [[Ivans Klima]] (''Ivan Klíma''), čehu rakstnieks (dzimis 1931. gadā) * [[11. oktobris]] — [[Daiena Kītone]] (''Diane Keaton''), ASV aktrise un režisore (dzimusi 1946. gadā) * [[14. oktobris]] — [[Aleksandrs Ditjatins]] (''Александр Дитятин''), PSRS krievu sporta vingrotājs (dzimis 1957. gadā) * [[15. oktobris]]: ** [[Džims Boldžers]] (''Jim Bolger''), Jaunzēlamdes politiķis, premjerministrs (dzimis 1935. gadā) ** [[Samanta Egara]] (''Samantha Eggar''), angļu aktrise (dzimusi 1939. gadā) * [[16. oktobris]] — [[Eiss Freilijs]] (''Ace Frehley''), ASV mūziķis (dzimis 1951. gadā) * [[18. oktobris]]: ** [[Jans Džeņnins]] (''Chen-Ning Frank Yang'' / 楊振寧), Ķīnas un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1922. gadā) ** [[Sems Riverss]] (''Sam Rivers''), ASV ģitārists (dzimis 1977. gadā) * [[19. oktobris]] — [[Daniels Narodickis]] (''Daniel Naroditsky''), ASV šahists (dzimis 1995. gadā) * [[23. oktobris]] — [[Džūna Lokhārta]] (''June Lockhart''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā) * [[27. oktobris]] — [[Prunella Skeilsa]] (''Prunella Scales''), angļu aktrise (dzimusi 1932. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Šarls Kostē]] (''Charles Coste''), franču riteņbraucējs (dzimis 1924. gadā) * [[31. oktobris]] — [[Fatoss Nano]] (''Fatos Nano''), Albānijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1952. gadā) <gallery> Jane Goodall 2010 (cropped).jpg|[[Džeina Gudola]] Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|[[Patrīcija Rūtledža]] Diane Keaton 2012-1 (cropped).jpg|[[Daiena Kītone]] CNYang.jpg|[[Jans Džeņnins]] Fatos Nano 2003.jpg|[[Fatoss Nano]] </gallery> === Novembris === * [[3. novembris]]: ** [[Diks Čeinijs]] (''Dick Cheney''), ASV politiķis, viceprezidents (dzimis 1941. gadā) ** [[Kims Jonnams]] (김영남), Ziemeļkorejas politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[4. novembris]] — [[Dominiks Duka]] (''Dominik Duka''), čehu katoļu garīdznieks, kardināls (dzimis 1943. gadā) * [[5. novembris]]: ** [[Andrea de Adamičs]] (''Andrea de Adamich''), itāļu autsportists (dzimis 1941. gadā) ** [[Ronalds Venetiāns]] (''Ronald Venetiaan''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1936. gadā) * [[6. novembris]] — [[Džeimss Votsons]] (''James Watson''), amerikāņu molekulārbiologs (dzimis 1928. gadā) * [[8. novembris]] — [[Tacuja Nakadai]] (仲代 達矢), japāņu aktieris (dzimis 1932. gadā) * [[9. novembris]] — [[Lenijs Vilkenss]] (''Lenny Wilkens''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1937. gadā) * [[23. novembris]]: ** [[Udo Kīrs]] (''Udo Kier''), Vācijas aktieris (dzimis 1944. gadā) ** [[Haitams Ali Tabatabai]] (هيثم علي طبطبائي), Libānas terorists, viens no ''Hezbollah'' vadītājiem (dzimis 1968. gadā) * [[24. novembris]]: ** [[Dharmendra]] (''Dharmendra''), Indijas aktieris, producents un politiķis (dzimis 1935. gadā) ** [[Džimijs Klifs]] (''Jimmy Cliff''), Jamaikas mūziķis (dzimis 1944. gadā) * [[25. novembris]] — [[Lorenco Bufons]] (''Lorenzo Buffon''), Itālijas futbolists (dzimis 1939. gadā) * [[29. novembris]] — [[Toms Stopards]] (''Tom Stoppard''), britu dramaturgs (dzimis 1937. gadā) <gallery> 46 Dick Cheney 3x4.jpg|[[Diks Čeinijs]] James D Watson.jpg|[[Džeimss Votsons]] Lenny Wilkens 2013.jpg|[[Lenijs Vilkenss]] Udo Kier-1331.jpg|[[Udo Kīrs]] Lorenzo Buffon at Milan.jpg|[[Lorenco Bufons]] Tom Stoppard.jpg|[[Toms Stopards]] </gallery> === Decembris === * [[4. decembris]] — [[Keri-Hirojuki Tagava]] (田川 洋行), japāņu aktieris (dzimis 1950. gadā) * [[5. decembris]] — [[Frenks Gērijs]] (''Frank Gehry''), ASV arhitekts (dzimis 1929. gadā) * [[10. decembris]] — [[Sofija Kinsella]] (''Sophie Kinsella''), britu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[14. decembris]] — [[Robs Rainers]] (''Rob Reiner''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1947. gadā) * [[18. decembris]] — [[Rodrigo Sevaljoss]] (''Rodrigo Cevallos''), Ekvadoras jurists un politiķis (dzimis 1935. gadā) <!-- * [[18. decembris]] — [[Osmans Hadi]] (ওসমান হাদি), Bangladešas dzejnieks un aktīvists (dzimis 1993. gadā) --> * [[19. decembris]] — [[Džeimss Rensons]] (''James Ransone''), ASV aktieris (dzimis 1979. gadā) * [[22. decembris]] — [[Kriss Rī]] (''Chris Rea''), britu komponists un dziedātājs (dzimis 1951. gadā) <!-- * [[22. decembris]] — [[Fanils Sarvarovs]] (''Фанил Сарваров''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1969. gadā) --> * [[23. decembris]] — [[Anatolijs Bondarčuks]] (''Анатолій Бондарчук''), Ukrainas vieglatlēts (dzimis 1940. gadā) * [[24. decembris]] — [[Perijs Bemonts]] (''Perry Bamonte''), britu mūziķis (dzimis 1960. gadā) * [[25. decembris]]: ** [[Vera Aļentova]] (''Вера Алентова''), PSRS un Krievijas aktrise (dzimusi 1942. gadā) ** [[Marts Nikluss]] (''Mart Niklus''), igauņu ornitologs, disidents un politiķis (dzimis 1934. gadā) ** [[Džons Robertsons]] (''John Robertson''), skotu futbolists (dzimis 1953. gadā) * [[28. decembris]] — [[Brižita Bardo]] (''Brigitte Bardot''), franču kino aktrise, modele, dziedātāja, dzīvnieku tiesību aktīviste (dzimusi 1934. gadā) * [[30. decembris]] — [[Haleda Zia]] (খালেদা জিয়া), Bangladešas politiķe, premjerministre (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Attēls:Frank Gehry, Viljo Revell Centenary reception, 2010 (S2311 fl2969 it0089) (cropped).jpg|[[Frenks Gērijs]] Attēls:Rob Reiner MFF 2016.jpg|[[Robs Rainers]] Attēls:Chris Rea 01 AB.jpg|[[Kriss Rī]] Attēls:Brigitte Bardot - 1962.jpg|[[Brižita Bardo]] Attēls:Begum Zia Book-opening Ceremony, 1 Mar, 2010.jpg|[[Haleda Zia]] </gallery> == Nobela prēmijas laureāti == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Džoels Mokirs]], [[Filips Agjons]], [[Pīters Hovits]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.10.2025-nobela-premija-ekonomika-pieskirta-par-petijumiem-kas-analize-inovaciju-ietekmi-uz-ekonomikas-izaugsmi.a618133/|title=Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem, kas analizē inovāciju ietekmi uz ekonomikas izaugsmi|publisher=LSM}}</ref> * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Džons Klārks]], [[Mišels Devorē]], [[Džons Martiniss]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/07.10.2025-nobela-premija-fizika-pieskirta-asv-zinatniekiem-par-atklajumiem-kvantu-mehanikas-joma.a617369/|title=Nobela prēmija fizikā piešķirta ASV zinātniekiem par atklājumiem kvantu mehānikas jomā|publisher=LSM}}</ref> * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Mērija Brankova]], [[Frederiks Ramsdels]], [[Šimons Sakaguči]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/06.10.2025-nobela-premija-medicina-pieskirta-par-imunsistemas-petijumiem.a617197/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article|title=Nobela prēmija medicīnā piešķirta par imūnsistēmas pētījumiem|publisher=LSM}}</ref> * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Susumu Kitagava]], [[Ričards Robsons]], [[Omārs Jaghi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/08.10.2025-nobela-premija-kimija-pieskirta-par-jaunas-molekulu-arhitekturas-radisanu.a617537/|title=Nobela prēmija ķīmijā piešķirta par jaunas molekulu arhitektūras radīšanu|publisher=LSM}}</ref> * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Lāslo Krasnahorkai]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/09.10.2025-nobela-premiju-literatura-ieguvis-ungaru-rakstnieks-laslo-krasnahorkai.a617715/|title=Nobela prēmiju literatūrā ieguvis ungāru rakstnieks Lāslo Krasnahorkai|publisher=LSM}}</ref> * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Marija Korina Mačado]]<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.10.2025-nobela-miera-premija-pieskirta-venecuelas-opozicijas-liderei-macado.a617848/ Nobela Miera prēmija piešķirta Venecuēlas opozīcijas līderei Mačado] lsm.lv 2025. gada 10. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg3}} {{Commons|2025}} [[Kategorija:2025. gads| ]] 3wmnxpm2988h9pyhid2ymzzmitciz8p 4509448 4509447 2026-08-18T18:31:04Z Baisulis 11523 /* Maijs */ wikisaites precizējums..... 4509448 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|2025. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2025. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|2025}} {{Gada citi notikumi|2025}} {{Gads citos kalendāros|2025}} '''2025. gads''' ({{Rom sk gadam|2025}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā un daļas teritorijas okupācija]] un 2023. gadā sāktais [[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas-''Hamās'' karš]]. Turpinājās pilsoņu kari [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Saasinājās vairāku valstu savsarpējie konflikti (maijā saasinājās [[Indija|Indijas]]—[[Pakistāna|Pakistānas]] konflikts, jūnijā Izraēlas—[[Irāna|Irānas]] konflikts, jūlijā [[Kambodža|Kambodžas]]—[[Taizeme|Taizemes]] konflikts). Politiskās un ekonomiskās krīzes turpinājās [[Armēnija|Armēnijā]], [[Bangladeša|Bangladešā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], [[Ekvadora|Ekvadorā]], [[Francija|Francijā]], [[Gruzija|Gruzijā]], [[Haiti]], [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], [[Peru]], [[Somālija|Somālijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. Šajā gadā [[Z paaudze]]s protesti noveda pie valdību gāšanas Bulgārijā, [[Madagaskara|Madagaskarā]] un [[Nepāla|Nepālā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Polija]], nomainot [[Ungārija|Ungāriju]]; ** [[Bulgārija]] un [[Rumānija]] pievienojās [[Šengenas zona]]i; ** [[Lihtenšteina|Lihtenšteinā]] legalizēja [[viendzimuma laulība]]s; ** [[Ukraina]] pārtrauca [[Krievija]]s dabasgāzes transportēšanu caur savu valsti pēc tam, kad beidzās piecus gadus ilgais tranzīta līgums; Ukraina kļuva par [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] dalībvalsti; ** [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestras Moldāvu Republikā]] pēc Krievijas dabasgāzes piegādes pārtraukšanas sākās enerģētiskā krīze. * [[3. janvāris]] — [[Dienvidkoreja]]s varasiestādes mēģināja arestēt bijušo prezidentu [[Sokjols Juns|Sokjolu Junu]] viņa rezidencē, bet to neļāva izdarīt prezidenta apsardze. * [[4. janvāris]] — [[Austrijas kanclers]] [[Karls Nēhammers]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-04 |title=Austrian Chancellor Nehammer says he will resign after talks on forming a new government fail |url=https://apnews.com/article/austria-politics-talks-collapse-2e4ce6802617c2ac7a6d28f4842df38e?user_email=e9f48e73570f5cab7ad06984b27d44ccc37c48900cb185b6237ae9993409c977&utm_medium=APNews_Alerts&utm_source=Sailthru_AP&utm_campaign=NewsAlert_Jan04_2025_02:01PM&utm_term=AP%20News%20Alerts |access-date=2025-01-04 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[6. janvāris]]: ** [[Kanādas premjerministrs]] [[Žistēns Trido]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Żak |first1=Karol |title=Premier Kanady Justin Trudeau ogłosił, że ustąpi ze stanowiska |url=https://www.rmf24.pl/fakty/swiat/news-premier-kanady-justin-trudeau-oglosil-ze-ustapi-ze-stanowisk,nId,7886526#crp_state=1 |website=RMF 24 |publisher=RMF |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Był uwielbiany, gdy zaczynał, teraz się poddaje. Premier Kanady rezygnuje |url=https://www.tvp.info/84392674/kanada-premier-justin-trudeau-rezygnuje-zmiany-w-kanadyjskim-rzadzie |website=TVP Info |publisher=TVP |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=6 January 2025 |title=Justin Trudeau resigns as Canadian prime minister |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/clyjmy7vl64t |access-date=6 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref> ** [[Indonēzija]] kļuva par [[BRICS]] dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Indonesia joins BRICS group of emerging economies |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/1/7/indonesia-joins-brics-group-of-emerging-economies |access-date=2025-01-09 |website=Al Jazeera |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-06 |title=Indonesia is admitted to the BRICS bloc of developing nations |url=https://apnews.com/article/brazil-brics-indonesia-membership-c05b0c8e2ae493f9046479e62a45d8fa |access-date=2025-01-09 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[7. janvāris]]: ** [[Tibetas autonomais reģions|Tibetas autonomajā reģionā]] [[Ķīna|Ķīnā]] notika 7,1 balles stipra zemestrīce, kurā gāja bojā vismaz 126 cilvēki un tika ievainoti vismaz 338 cilvēki;<ref>{{ziņu atsauce |date=7 January 2025 |title=China earthquake: Dozens dead as tremor strikes Tibet |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c3rqg95n9n1o |access-date=7 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2025-01-07 |title=At least 95 killed as magnitude-6.8 earthquake hits China's Tibet region |url=https://www.abc.net.au/news/2025-01-07/people-killed-as-magnitude-6-8-earthquake-hits-china/104792224 |access-date=2025-01-07 |work=ABC News |language=en}}</ref> ** [[Losandželosa]]s apkārtnē izcēlās vispostošākie [[meža ugunsgrēki]] reģiona vēsturē, kas turpinājās vairāk nekā nedēļu; tos izraisīja spēcīgs vējš un ilgstošs [[sausums]]; iznīcinot vairāk nekā {{sk|13000}} ēku; bojā gāja vairāk nekā 25 cilvēki, apmēram {{sk|180000}} cilvēku evakuēja. * [[11. janvāris]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karā]] valdības spēki ieņēma Vadmedani pilsētu. * [[15. janvāris]]: ** arestēja atstādināto Dienvidkorejas prezidentu Sokjolu Junu; ** Izraēla un ''[[Hamās]]'' noslēdza vienošanos par pamieru ar mērķi izbeigt [[Izraēlas—Hamās karš|karu]], apmainīties ar Izraēlas ķīlniekiem un palestīniešu gūstekņiem, kā arī atļaut starptautiskās palīdzības ievešanu. * [[19. janvāris]] — Gazas joslā stājās spēkā pamiers. * [[20. janvāris]] — [[Donalds Tramps]] stājās [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā, nomainot [[Džo Baidens|Džo Baidenu]]. * [[22. janvāris]] — [[Taizeme|Taizemē]] legalizēja viendzimuma laulības. * [[24. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un [[Īrija|Īriju]] skāra vētra "Ēovina",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2025-britu-salas-sasniegusi-iespejams-specigaka-vetra-pedeja-desmitgade.a584987/|title=Britu salas sasniegusi, iespējams, spēcīgākā vētra pēdējā desmitgadē|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-28|language=lv}}</ref> Īrijā [[Vējš|brāzmas]] sasniedza 50,8 m/s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/zinas/video-vetra-plosas-irija-sorit-fiksets-specigakais-vejs-valsts-vesture-brazmas-parsniegusas-50-m-s/43209|title=VIDEO: Vētra plosās Īrijā – šorīt fiksēts spēcīgākais vējš valsts vēsturē, brāzmas pārsniegušas 50 m/s|website=www.1188.lv|access-date=2025-01-28|date=2025-01-24|language=lv}}</ref> * [[26. janvāris]] — par [[Baltkrievija]]s prezidentu atkārtoti kļuva [[Aļaksandrs Lukašenka]]. * [[27. janvāris]] — strauji samazinājās globālo tehnoloģiju uzņēmumu akciju vērtība ārpus Ķīnas, reaģējot uz ''[[DeepSeek]]'' tērzēšanas robota, kas ir ''[[ChatGPT]]'' konkurents Ķīnā, iznākšanu; mikroshēmu gigants ''[[Nvidia]]'' zaudēja gandrīz 600 miljardus ASV dolāru no savas vērtības, kas ir lielākais kritums vienam uzņēmumam ASV akciju tirgus vēsturē. * [[29. janvāris]] — par [[Sīrija]]s pagaidu prezidentu kļuva [[Ahmeds aš Šarā]], kurš pēc Asada režīma krišanas ''de facto'' bija Sīrijas valsts vadītājs. === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Zviedrija]]s pilsētā [[Erebrū]] apšaudē [[Izglītības iestāde|izglītības iestādē]] nogalināja aptuveni 11 un ievainoja 15 cilvēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/c206q444zx3t|title=Swedish police trying to work out motive of gunman who killed 10 at school campus - live updates|website=BBC News|access-date=2025-03-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8186176/masu-slepkaviba-zviedrija-pieaudzis-bojagajuso-skaits|title=Masu slepkavība Zviedrijā: pieaudzis bojāgājušo skaits|website=Ārvalstīs|access-date=2025-03-06|date=2025-02-05|language=lv}}</ref> * [[10. februāris]] — [[Rumānija]]s prezidents [[Klauss Johaniss]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120060744/rumanijas-prezidents-pazino-par-atkapsanos-no-amata|title=Rumānijas prezidents paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2025-02-10|date=2025-02-10|language=lv}}</ref> * [[12. februāris]] — par [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidentu]] kļuva [[Konstantins Tasuls]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-griekija-par-valsts-prezidentu-ievelets-lidzsinejais-parlamenta-priekssedetajs.a587572/|title=Grieķijā par valsts prezidentu ievēlēts līdzšinējais parlamenta priekšsēdētājs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-15|date=2025-02-12|language=lv}}</ref> * [[18. februāris]] ** [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] notika vairākas stundas ilgas Krievijas un ASV [[Amatpersona|amatpersonu]] sarunas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-asv-un-krievija-sarunas-sauda-arabija-vienojusas-atsakt-dialogu.a588303/|title=ASV un Krievija sarunās Saūda Arābijā vienojušās atsākt dialogu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-08|language=lv}}</ref> [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka [[Krievija]] un [[ASV]] ir oficiāli vienojušās atjaunot diplomātiskās attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/us-russia-agree-restore-diplomatic-missions-first-step-ukraine-war-talks-2025-02-18/|title=''US, Russia agree to restore diplomatic missions as first step in Ukraine war talks''|last=Pamuk|first=Humeyra|last2=Lewis|first2=Simon|publisher=[[Reuters]]|access-date=08.03.2025|date=18.02.2025}}</ref> ** [[Ēģipte]]s amatpersonas izziņoja par faraona [[Tutmoss III|Tutmosa II]] kapeņu atklāšanu — pēdējā no zudušajiem seno Ēģiptes 18. dinastijas valdnieku kapiem. Tas ir pirmais karalisko kapeņu atklājums Ēģiptē kopš [[Tutanhamons|Tutanhamona]] kapeņu atrašanas [[1922. gads|1922]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c5ym30v356po|title=Thutmose II: Last undiscovered tomb of Tutankhamun dynasty found|website=www.bbc.com|access-date=2025-03-08|date=2025-02-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/642344-egipte-atklatas-pirmas-faraona-kapenes-pedejo-100-gadu-laika-taja-bija-apglabats-tutmoss-ii|title=Ēģiptē atklātas pirmās faraona kapenes pēdējo 100 gadu laikā. Tajā bija apglabāts Tutmoss II|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-08|date=2025-02-20|language=lv}}</ref> * [[23. februāris]] — [[Vācija|Vācijā]] notika federālās vēlēšanas. * [[28. februāris]] — [[Baltais nams|Baltajā namā]] notika ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodomira Zelenska]] tikšanās. Tramps un ASV viceprezidents [[Džeimss Deivids Venss|Dž.D. Venss]] asi kritizēja Zelenski, izvirzot jautājumus par atbalstu Ukrainai, piedāvāto kara izbeigšanu, kā arī valsts nākotni kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=McArthur |first1=Tom |last2=Lukiv |first2=Jaroslav |title=Trump accuses Zelensky of 'gambling with World War Three'|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c9dejydynngo|website=BBC News|date=28 February 2025 |accessdate=28 February 2025 |language=en}}</ref> === Marts === * [[10. marts]] — par [[Baltkrievija]]s premjerministru kļuva [[Aļaksandrs Turčins]], nomainot [[Ramans Halovčenka|Ramanu Halovčenku]]. * [[19. marts]] — [[Turcija|Turcijā]] sākās protesti pēc [[Stambula]]s mēra [[Ekrems Imamolu|Ekrema Imamolu]] aresta. * [[27. marts]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karš]]: [[Sudāna]]s Bruņotie spēki atguva kontroli pār visu valsts galvaspilsētu [[Hartūma|Hartūmu]]. * [[28. marts]] — [[Mjanma|Mjanmu]] satricināja 7,7 balles stipra zemestrīce. Gāja bojā vairāk nekā 3700 cilvēku. Zemestrīces grūdieni bija jūtami arī [[Taizeme|Taizemē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/647459-zemestrice-mjanma-gajusi-boja-vairak-neka-1000-cilveku|title=Zemestrīcē Mjanmā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-29|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[13. aprīlis]] — [[Osaka|Osakā]], Japānā sākās ''[[Expo 2025]]'' izstāde.<ref>{{ziņu atsauce |date=2018-11-23 |title=Osaka Is World Expo 2025 Host |language=en |work=Japan Forward |url=http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |access-date=2018-11-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190317040627/http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |archive-date=March 17, 2019}}</ref> * [[21. aprīlis]] — miris [[Romas pāvests]] [[Francisks]]. * [[28. aprīlis]]: ** [[Spānija|Spāniju]], [[Portugāle|Portugāli]], [[Andora|Andoru]] un [[Francija]]s dienvidus skāra plašs elektroenerģijas pārrāvums.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Brezar |first=Aleksandar |date=28 April 2025 |title=Breaking news. Spain, Portugal and parts of France hit by massive power outage |url=https://www.euronews.com/my-europe/2025/04/28/spain-portugal-and-parts-of-france-hit-by-massive-power-outage |access-date=2025-04-28 |website=Euronews}}</ref> ** [[Kanāda]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Liberālā partija (Kanāda)|Liberālā partija]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=May 3, 2007 |title=An Act to amend the Canada Elections Act |url=https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240626012317/https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-date=June 26, 2024 |access-date=June 25, 2024 |publisher=LegisINFO |format=}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — [[Indija]] veica raķešu uzbrukumu pret [[Pakistāna]]s teritoriju, atbildot uz Pahalgramas uzbrukumiem [[Kašmira|Kašmirā]].<ref>[https://www.bbc.com/news/live/cwyneele13qt India says it has launched strikes on Pakistan and Pakistan-administered Kashmir]</ref> * [[8. maijs]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] ievēlēja Robertu Prevostu, kurš pieņēma vārdu [[Leons XIV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2025-video-par-jauno-romas-katolu-baznicas-pavestu-izraudzits-amerikanis-roberts-prevosts.a598169/|title=VIDEO: Par jauno Romas katoļu baznīcas pāvestu izraudzīts amerikānis Roberts Prevosts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-08|language=lv}}</ref> * [[12. maijs]] — [[Kurdistānas Strādnieku partija]] paziņoja par savu likvidāciju, pārtraucot vairāk nekā 40 gadu ilgo bruņoto cīņu pret [[Turcija]]s valsti. * [[13. maijs|13.]] — [[17. maijs]] — [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]] notika [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|69. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja dziesma ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijas]] mūziķis ''[[Johanness Pīčs|JJ]]''. * [[18. maijs]]: ** Polijā notika [[2025. gada Polijas prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] pirmā kārta. ** Rumānijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja bijušais [[Bukareste]]s mērs [[Nikušors Dans]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Garguli |first=Deniz |date=2025-01-08 |title=Guvernul a decis data noilor alegeri prezidențiale din România. Vor avea loc în luna mai 2025 {{!}} SURSE • Alegeri 2024-2025 |url=https://b365.ro/guvernul-a-decis-data-noilor-alegeri-prezidentiale-din-romania-vor-avea-loc-in-luna-mai-2025-surse-553388/ |access-date=2025-01-08 |website=B365 |language=ro}}</ref> * [[24. maijs]] — notika [[Austrālijas federālās vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Leiboristu partija (Austrālija)|Leiboristu partija]]. * [[31. maijs]]: ** par [[Andora]]s [[Andoras līdzprinču uzskaitījums|līdzprinci]] iecelts [[Džozeps Luis Serano Petinants]].<ref>[https://elperiodic.ad/societat/josep-lluis-serrano-pentinat-pren-possessio-com-a-nou-coprincep-episcopal-dandorra/ El Vaticà accepta la dimissió de Vives i Serrano pren possessió com a nou Copríncep episcopal]</ref> ** [[Minhene|Minhenē]], Vācijā, notika 2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]]: ** [[Polija|Polijā]] notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja konservatīvo kandidāts [[Karols Navrockis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120074735/siva-cina-par-polijas-prezidentu-ievelets-konservativas-opozicijas-kandidats-navrockis|title=Sīvā cīņā par Polijas prezidentu ievēlēts konservatīvās opozīcijas kandidāts Navrockis|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-02|language=lv}}</ref> ** [[Ukrainas drošības dienests]] īstenoja operāciju "Zirnekļu tīkls"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/51042943/arzemes/120074727/ukrainu-operacija-zirnekla-tikls-pirmie-secinajumi-un-iespejama-krievijas-atbilde|title=Ukraiņu operācija "Zirnekļa tīkls". Pirmie secinājumi un iespējamā Krievijas atbilde|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-05|language=lv}}</ref> — plašu [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumu Krievijas militārajām bāzēm, kura rezultātā tika iznīcinātas vairāk nekā 40 Krievijas gaisa spēku lidmašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c0r1jv0rn0ko|title=Ukraine's audacious drone attack sends critical message to Russia - and the West|website=www.bbc.com|access-date=2025-06-05|date=2025-06-01|language=en}}</ref> * [[6. jūnijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Losandželosa|Losandželosā]] sākās protesti, kad ASV federālā Imigrācijas un muitas dienesta (ICE) darbinieki īstenoja reidus, lai aizturētu imigrantus, kas nelikumīgi uzturas ASV teritorijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2025-06-09/immigration-la-ice-protests-explained/105393770|title=The LA protests weren't sparked in a vacuum — this is what built up to them|work=ABC News|access-date=2025-06-16|date=2025-06-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.06.2025-asv-valdiba-iesaista-nacionalo-gvardi-losandzelosas-nemieru-apspiesana.a602369/|title=ASV valdība iesaista Nacionālo gvardi Losandželosas nemieru apspiešanā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-16|language=lv}}</ref> * [[13. jūnijs]] — [[Izraēlas—Irānas karš]]: [[Izraēla]] veica vairākus triecienus pa [[Irāna]]s kodolreaktoriem un militārajiem objektiem, nogalinot vairākas augsta ranga Irānas militārpersonas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/c93ydeqyq71t |title=Israel targets Iran's nuclear sites, killing military commanders and scientists in major attack |date=13 June 2025 |website=BBC News |publisher=BBC |accessdate=13 June 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Fassihi |first=Farnaz |last2=Nauman |first2=Qasim |last3=Boxerman |first3=Aaron |last4=Kingsley |first4=Patrick |last5=Bergman |first5=Ronen |date=2025-06-13 |title=Israel Strikes Iran's Nuclear Program, Killing Top Military Officials: Live Updates |url=https://www.nytimes.com/live/2025/06/12/world/israel-iran-us-nuclear |access-date=2025-06-13 |work=The New York Times |language=en |issn=0362-4331}}</ref> * [[14. jūnijs]] — [[14. jūlijs]] — ASV notika [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss]]. * [[16. jūnijs|16]]. — [[17. jūnijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Kananaskisa|Kananaskisā]] notika [[G7 valstis|G7 valstu]] samits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/lv/meetings/international-summit/2025/06/16-17/|title=G7 samits, Kananaskisa – Alberta, Kanāda|website=Consilium|access-date=2025-06-30|date=2025|language=lv}}</ref> * [[22. jūnijs]] — Izraēlas—Irānas karš: ASV bumbvedēji veica uzlidojumus trim Irānas kodolobjektiem — [[Fordo]], [[Natanza]]i un [[Isfahāna]]i.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Nagourney |first1=Eric |last2=Haberman |first2=Maggie |date=June 21, 2025 |title=U.S. Enters War With Iran, Striking Fordo Nuclear Site: Live Updates |url=https://www.nytimes.com/live/2025/06/21/world/iran-israel-trump |access-date=June 21, 2025 |work=The New York Times |issn=0362-4331}}</ref> * [[24. jūnijs|24.]] — [[25. jūnijs]] — [[Nīderlande]]s pilsētā [[Hāga|Hāgā]] notika [[NATO]] valstu samits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.06.2025-nato-samits-haga-uzmanibas-epicentra-vienosanas-par-izdevumiem-aizsardzibai-un-trampa-klatbutne.a604293/|title=NATO samits Hāgā: Uzmanības epicentrā vienošanās par izdevumiem aizsardzībai un Trampa klātbūtne|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-07|language=lv}}</ref> * [[27. jūnijs]] — ar ASV un [[Katara]]s starpniecību tika noslēgts miera līgums starp [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo DR]] un [[Ruanda|Ruandu]].<ref>{{ziņu atsauce |last1=Psaledakis |first1=Daphne |last2=Rolley |first2=Sonia |last3=Kasongo |first3=Ange Adihe |last4=Psaledakis |first4=Daphne |date=2025-06-27 |title=Rwanda, Congo sign peace deal in US to end fighting, attract investment |url=https://www.reuters.com/world/africa/rwanda-democratic-republic-congo-set-sign-peace-agreement-washington-2025-06-27/ |access-date=2025-06-27 |work=Reuters |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Dānija]], nomainot [[Polija|Poliju]]. * [[4. jūlijs]] — [[7. jūlijs]] — vismaz 121 cilvēks gāja bojā un vairāki pazuda bez vēsts plūdos [[Teksasa|Teksasas štatā]], [[ASV]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.nytimes.com/live/2025/07/07/us/texas-floods |title=Texas Flood Live Updates: Summer Camp Says 27 Girls and Staff Killed, With 11 Still Missing |date=7 July 2025 |work=The New York Times|accessdate=7 July 2025}}</ref> * [[21. jūlijs]] — [[Bangladeša]]s galvaspilsētā [[Daka|Dakā]] treniņlidojuma laikā [[iznīcinātājs]] ietriecās koledžas ēkā, nogalinot 31 cilvēku.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-07-21 |title=Bangladesh crash: At least 19 dead after air force jet crashes into school |url=https://www.bbc.com/news/articles/c75rprqwr67o |access-date=2025-07-21 |website=BBC |language=en}}</ref> * [[24. jūlijs]] — uz [[Taizeme]]s un [[Kambodža]]s robežas izcēlās militāras sadursmes, kuru rezultātā bojā gāja vismaz 39 cilvēki un vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju tika pārvietoti.<ref>{{ziņu atsauce |date=2025-07-25 |title=Thailand-Cambodia military exchanges could lead to war, acting Thai PM says |url=https://www.abc.net.au/news/2025-07-25/thailand-cambodia-border-conflict-calls-for-peace/105570648 |access-date=2025-07-26 |work=ABC News |language=en}}</ref> * [[30. jūlijs]] — 8,8 magnitūdu stipra zemestrīce skāra [[Krievija]]s [[Kamčatkas pussala|Kamčatkas pussalu]], kas izraisīja [[cunami]] draudus [[Japāna|Japānā]] un [[Havajas|Havajās]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Powerful quake in Russia's Far East causes tsunami, Japan and Hawaii order evacuations |url=https://www.reuters.com/business/environment/magnitude-8-earthquake-strikes-off-russias-kamchatka-sparks-tsunamis-warnings-2025-07-29/ |publisher=Reuters |access-date=30 July 2025}}</ref> === Augusts === * [[7. augusts]] — ''[[OpenAI]]'' izlaida jaunāko ''[[GPT-5]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Milmo|first1=Dan|title=OpenAI says latest ChatGPT upgrade is big step forward but still can't do humans' jobs|url=https://www.theguardian.com/technology/2025/aug/07/openai-chatgpt-upgrade-big-step-forward-human-jobs-gpt-5|work=The Guardian|access-date=8 August 2025}}</ref> * [[8. augusts]] — [[Baltais nams|Baltajā namā]] [[Armēnija]] un [[Azerbaidžāna]] parakstīja miera līgumu, izbeidzot 37 gadus ilgušo [[Kalnu Karabahas konflikts|Kalnu Karabahas konfliktu]].<ref>{{ziņu atsauce |date=9 August 2025 |title=Azerbaijan and Armenia sign peace deal at White House that creates a ‘Trump Route’ in region |url=https://www.theguardian.com/world/2025/aug/09/azerbaijan-and-armenia-sign-peace-deal-at-white-house-that-creates-a-trump-route-in-region |work=[[The Guardian]]}}</ref> * [[15. augusts]] — ASV, [[Aļaska|Aļaskā]] notika [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] un Krievijas diktatora [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] tikšanās, lai runātu par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|kara Ukrainā]] izbeigšanu. Sarunas ietvaros netika panākta vienošanās par karadarbības izbeigšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2025/08/15/world/trump-putin-meeting-alaska|title=Trump and Putin End Alaska Summit Without Cease-Fire Deal on Ukraine: Live Updates|access-date=2025-08-16|date=2025-08-15|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.08.2025-tramps-un-putins-pec-sarunam-alaska-apmainas-ar-laipnibam-bet-ukrainas-jautajuma-nav-progresa-pazimju.a610627/|title=Tramps un Putins pēc sarunām Aļaskā apmainās ar laipnībām, bet Ukrainas jautājumā nav progresa pazīmju|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-16|language=lv}}</ref> * [[22. augusts]] — [[Gaza]]s pilsētā pirmo reizi apstiprināts [[bads|bada]] stāvoklis pēc tam, kad [[ANO]] atbalstītā iestāde, kas atbild par pārtikas nodrošinājuma uzraudzību, paaugstināja uz 5. pārtikas nodrošinājuma klasifikācijas līmeni ([[Integrētā pārtikas nodrošinājuma fāžu klasifikācija|IPC]]), kas ir augstākais līmenis. IPC norāda, ka vairāk nekā 500 000 cilvēku tagad draud "bads, trūkums un nāve".<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Famine confirmed in Gaza City for first time, UN-backed report says|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/ckgj0yn3dzjt|work=BBC News|date=22 August 2025|access-date=22 August 2025}}</ref> * [[31. augusts]] — [[Afganistāna]]s austrumus skāra 6 baļļu stipra zemestrīce, bojā gāja vismaz 1400 cilvēki, ievainoti vismaz 3500 cilvēki.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Afghanistan earthquake death toll passes 1,400 as Taliban appeal for aid|url=https://www.theguardian.com/world/2025/sep/02/afghanistan-earthquake-taliban-appeals-for-international-aid-as-rescue-teams-search-for-survivors|work=The Guardian|access-date=2 September 2025}}</ref> === Septembris === * [[3. septembris]] — vismaz 16 cilvēki gāja bojā un vairāk nekā 21 ievainots [[Funikulers|funikulera]] avārijā [[Lisabona|Lisabonā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Lisabonā funikuliera avārijā dzīvību zaudējuši vismaz 16 cilvēki; valstī izsludina sēras|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2025-lisabona-funikuliera-avarija-dzivibu-zaudejusi-vismaz-16-cilveki-valsti-izsludina-seras.a612981/|work=LSM.lv|access-date={{dat|2025|9|3|N|bez}}}}</ref> * [[8. septembris]]: ** [[Nepāla|Nepālā]] sākās plaši [[2025. gada protesti Nepālā|protesti]] pret korupciju un valdības pieņemto lēmumu aizliegt gandrīz visus sociālos tīklus.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Mohamed|first=Edna|title=Nepal protests updates: PM Oli resigns, parliament torched, airport shut|url=https://www.aljazeera.com/news/liveblog/2025/9/9/nepal-protests-live-nepali-congress-office-top-leaders-homes-set-on-fire|work=Al Jazeera|access-date=10 September 2025}}</ref> ** politiskā krīze Francijā (2024—2025): gāzta [[Fransuā Bairū]] valdība.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=French government collapses as MPs vote to oust prime minister|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/c5yqgnzw759t|work=BBC News|date=8 September 2025|access-date=8 September 2025}}</ref> * [[9. septembris]]: ** [[ASV]] pilsētā [[Ņujorka|Ņujorkā]] atklāta [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālās asamblejas]] 80. sesija.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Stepansky|first=Joseph|title='Illusions stripped away': What to know about the 80th UN General Assembly|url=https://www.aljazeera.com/news/2025/9/9/illusions-stripped-away-what-to-know-about-the-80th-un-general-assembly|work=Al Jazeera|access-date=10 September 2025}}</ref> ** vairāki [[Krievija]]s droni pārkāpa [[Polija]]s gaisa telpu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Polijas gaisa telpā naktī notriekti krievu trieciendroni|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120086867/polijas-gaisa-telpa-nakti-notriekti-krievu-trieciendroni-plkst-854|work=delfi.lv|access-date={{dat|2025|9|10|N|bez}}}}</ref> ** [[Izraēla]] veica uzbrukumu pret ''[[Hamās]]'' komandantūru [[Katara]]s galvaspilsētā [[Doha|Dohā]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/9/9/israeli-military-says-it-has-attacked-hamas-leadership-in-qatars-doha |title=Israeli military says it attacked Hamas leaders in Qatar's Doha |website=Al Jazeera English |date=9 September 2025}}</ref> ** [[2025. gada protesti Nepālā|protesti Nepālā]]: premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]] atkāpās no amata. * [[11. septembris]] — [[Brazīlija]]s Augstākā tiesa piesprieda 27 gadu ilgu cietumsodu bijušajam [[Brazīlijas prezidenti|Brazīlijas prezidentam]] [[Žairs Bolsonaru|Žairam Bolsonaru]] par mēģinājumu veikt valsts apvērsumu.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://noticias.stf.jus.br/postsnoticias/ap-2668-relator-vota-pela-condenacao-de-todos-os-reus-do-nucleo-1/ | title=AP 2668: relator vota pela condenação de todos os réus do Núcleo 1 | language=pt | website=Supreme Federal Court | date=2025-09-09 | access-date=2025-09-10 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-09-11 |title=Bolsonaro sentenced to 27 years in prison for plotting Brazil coup |url=https://www.bbc.com/news/articles/c8xrqxk9p4xo |access-date=2025-09-11 |website=BBC News |language=en}}</ref> * [[12. septembris]] — [[2025. gada protesti Nepālā|protesti Nepālā]]: par Nepālas pagaidu premjerministru kļuva [[Sušila Kārki]]. * [[16. septembris]] — ANO atzina [[Izraēla|Izraēlu]] par vainīgu [[Gazas genocīds|Gazas genocīdā]].<ref>{{ziņu atsauce |date=2025-09-16 |title=Israel has committed genocide in Gaza, UN commission of inquiry says |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c8641wv0n4go |access-date=2025-09-16 |work=BBC News|language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2025-09-16 |title=Gaza: Top independent rights probe alleges Israel committed genocide |url=https://news.un.org/en/story/2025/09/1165856 |access-date=2025-09-16 |work=UN|language=en}}</ref> * [[21. septembris]] — [[Apvienotā Karaliste]], [[Kanāda]], [[Portugāle]] un [[Austrālija]] atzina [[Palestīnas Valsts|Palestīnas Valsti]].<ref>{{ziņu atsauce |date=2025-09-21 |title=UK, Canada and Australia announce formal recognition of Palestinian state |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cpw1qkyke4nt |access-date=2025-09-21 |work=BBC News|language=en}}</ref> * [[22. septembris]] — [[Francija]] atzina Palestīnas Valsti.<ref>{{ziņu atsauce|date=2025-09-22|title=France becomes latest nation to recognise Palestinian state|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cpw1qkyke4nt?post=asset%3A98abf853-7f15-43f9-be57-8b3c7d692f5b#post|access-date=2025-09-23|work=BBC News|language=en}}</ref> * [[23. septembris]] — [[Starptautiskā krimināltiesa]] izvirzija apsūdzības bijušajam [[Filipīnas|Filipīnu]] prezidentam [[Rodrigo Duterte]]m par noziegumiem pret cilvēci.<ref>{{ziņu atsauce|last=Preskey|first=Natasha|date=2025-09-22|title=ICC charges Rodrigo Duterte with crimes against humanity|url=https://www.bbc.com/news/articles/cg5e1v85lrdo|access-date=2025-09-23|work=BBC News|language=en}}</ref> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — pēc tam, kad [[ASV Kongress]] nespēja vienoties par federālo budžetu, [[ASV federālā valdība]] apturēja savu darbību.<ref>{{ziņu atsauce |author=<!-- not stated --> |date=1 October 2025|title=Vote to end U.S. government shutdown fails in Senate as Democrats hold firm on health care demands|url=https://www.ctvnews.ca/world/article/vote-to-end-us-government-shutdown-fails-in-senate-as-democrats-hold-firm-on-health-care-demands/|publisher=CTV News|access-date=1 October 2025}}</ref> * [[3. oktobris]] — [[Luksemburgas valdnieku uzskaitījums|Luksemburgas lielhercogs]] [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|Anrī]] atkāpās no troņa, nododot to savam dēlam [[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijomam]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2024-12-24 |title=Grand Duke Henri confirms date of retirement |url=https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html |access-date=2024-12-29 |website=[[Luxembourg Times]] |language=en |archive-date=December 29, 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241229175844/https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html }}</ref> * [[9. oktobris]] — [[Izraēla]] un ''[[Hamās]]'' vienojās par pamiera procesa pirmās fāzes uzsākšanu [[Gazas josla|Gazas joslā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-10-09 |title=Trump says Israel and Hamas have agreed to first phase of Gaza peace deal, paving way for ceasefire |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cx2nzlj2j4kt |access-date=2025-10-09 |website=BBC News|language=en}}</ref> * [[10. oktobris]] — [[Peru]] [[Peru prezidents|prezidente]] [[Dina Boluarte]] zaudēja amatu [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Aquino |first=Marco |last2=Morland |first2=Sarah |date=October 10, 2025 |title=Peru Congress ousts president, successor vows 'war on crime' |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-lawmakers-make-fresh-push-remove-unpopular-president-office-2025-10-09/ |access-date=October 10, 2025 |website=[[Reuters]]}}</ref> * [[14. oktobris]]: ** ''[[Microsoft]]'' noteica operētājsistēmas ''[[Windows 10]]'' atbalsta beigu datumu.<ref name="win10homeprolife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Home and Pro Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-home-and-pro |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref><ref name="win10enteredusaclife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Enterprise and Education Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-enterprise-and-education |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref> ** valsts apvērsums [[Madagaskara|Madagaskarā]]: pēc ilgstošiem protestiem [[Madagaskaras prezidents]] [[Andrī Radzualina]] pameta valsti, un par pagaidu valsts vadītāju kļuva armijas pulkvedis [[Maikls Randrianirina]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/madagascar-president-rajoelina-address-nation-monday-evening-2025-10-13/|title=Madagascar's president has left the country after Gen Z protests, officials say|last1=Rabary|first1=Lovasoa|last2=Cocks|first2=Tim|last3=Paravicini|first3=Giulia|publisher=[[Reuters]]|date=2025-10-13|access-date=2025-10-13}}</ref> * [[19. oktobris]] — no [[Luvra|Luvras muzeja]] nozagtas vairākas Francijas karaļnama dārglietas.<ref>{{ziņu atsauce|title=Louvre closed for the day after robbery of 'priceless' jewelry |url=https://www.lemonde.fr/en/france/article/2025/10/19/louvre-closed-for-the-day-after-a-robbery-according-to-culture-minister_6746572_7.html|work=[[Le Monde]]|date=19 October 2025|access-date=19 October 2025|language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Goillandeau|first1=Martin|last2=Danaher|first2=Caitlin|last3=Vandoorne|first3=Saskya|date=2025-10-19|title=Thieves steal 'priceless' jewelry from the Louvre in seven-minute raid|url=https://www.cnn.com/2025/10/19/europe/robbery-louvre-paris-france-museum-closure-intl|access-date=2025-10-19|website=CNN|language=en}}</ref> * [[21. oktobris]] — par [[Japāna]]s premjerministri apstiprināta [[Sanaje Takaiči]], kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-10-21 |title=Sanae Takaichi makes history as Japan's first female prime minister |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c751z23n3n7o |access-date=2025-10-21 |website=BBC News|language=en}}</ref> * [[28. oktobris]] — [[orkāns]] "Melisa" sasniedza [[Jamaika|Jamaiku]] kā [[Safira—Simpsona skala|5. kategorijas viesuļvētra]] ar vēja ātrumu {{nobr|298 km/h}}.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-10-29 |title=Hurricane Melissa whips Jamaica with violent winds, heavy rain before heading toward Cuba - CBS News |url=https://www.cbsnews.com/news/hurricane-melissa-jamaica-its-strongest-recorded-history/ |access-date=2025-10-30 |website=www.cbsnews.com |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-10-27 |title=Jamaica braces for Cat 5 Hurricane Melissa, Earth's strongest storm of 2025 |url=https://yaleclimateconnections.org/2025/10/jamaica-braces-for-cat-5-hurricane-melissa-earths-strongest-storm-of-2025/ |access-date=2025-10-28 |website=Yale Climate Connections|language=en}}</ref> === Novembris === * [[17. novembris]] — [[Bangladeša]]s tribunāls bijušo premjerministri [[Hasīna Vazeda|Hasīnu Vazedu]] neklātienes tiesas procesā atzina par vainīgu [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumos pret cilvēci]] un piesprieda viņai nāvessodu.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-11-17 |title=Bangladesh: Sheikh Hasina sentenced to death over student protests |url=https://www.bbc.com/news/articles/cpwvg99e8vdo |access-date=2025-11-19 |website=www.bbc.com |language=en}}</ref> * [[25. novembris]] — [[Indonēzija]]s galvaspilsēta [[Džakarta]] apsteidza [[Japāna]]s galvaspilsētu [[Tokija|Tokiju]], kļūstot par lielāko pilsētu pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.<ref>{{ziņu atsauce|date=2025-11-25|last=Ganglani|first=Jay|title=Move aside Tokyo, the world has a new largest city|url=https://www.nbcnews.com/world/asia/jakarta-worlds-largest-city-tokyo-most-populated-dhaka-new-un-report-rcna245798|access-date=2025-11-25|work=NBC News|language=en}}</ref> * [[26. novembris]] — ciklona ''Senyar'' rezultātā Indonēzijā, [[Malaizija|Malaizijā]] un [[Taizeme|Taizemē]] bojā gāja 1023 cilvēki un 526 pazuda bezvēsts.<ref>{{ziņu atsauce|title=Death toll from floods in Thailand reaches 145|url=https://abcnews.go.com/International/wireStory/death-toll-floods-thailand-reach-145-receding-water-127939897|date=28 November 2025|access-date=28 November 2025|newspaper=[[ABC News]]}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|title=Update Banjir-Longsor Sumut: 116 Warga Meninggal, 42 Orang Dalam Pencarian|url=https://nasional.kompas.com/read/2025/11/28/17444331/update-banjir-longsor-sumut-116-warga-meninggal-42-orang-dalam-pencarian.|language=id|date=2 November 2025|access-date=28 November 2025|agency=Kompas.com}}</ref> === Decembris === * [[10. decembris]] — [[Austrālija|Austrālijā]] stājās spēkā pasaulē pirmais aizliegums lietotājiem līdz 16 gadiem izmantot [[sociālais tīkls|sociālos tīklus]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Millions of children and teens lose access to accounts as Australia’s world-first social media ban begins |url=https://www.theguardian.com/australia-news/2025/dec/09/australia-under-16-social-media-ban-begins-apps-listed |accessdate={{dat|2025|12|10||bez}} |agency=[[The Guardian]] |language=en |date={{dat|2025|12|9||bez}}}}</ref> * [[11. decembris]] — [[Bulgārija|Bulgārijas]] politiskā krīze: pēc plašiem protestiem atkāpās [[Rosens Žeļazkovs|Rosena Žeļazkova]] vadītā valdība.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Matoga |first1=Jan |title=Rząd podaje się do dymisji. W Bułgarii zwyciężyła młodość |url=https://www.rmf24.pl/fakty/swiat/news-rzad-podaje-sie-do-dymisji-w-bulgarii-zwyciezyla-mlodosc,nId,8049763 |publisher=RMF 24 |access-date=16 December 2025 |language=pl |date=11 December 2025}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Białczyk |first1=Piotr |title=Polityczne trzęsienie ziemi w Bułgarii. Premier rezygnuje |url=https://wydarzenia.interia.pl/zagranica/news-polityczne-trzesienie-ziemi-w-bulgarii-premier-rezygnuje,nId,22476604 |publisher=Interia |access-date=16 December 2025 |language=pl |date=11 December 2025}}</ref> * [[14. decembris]] — vismaz 16 cilvēki tika nogalināti un 43 ievainoti masu apšaudē Bondi pludmalē [[Sidneja|Sidnejā]], kur bija pulcējusies vietējā [[Ebreji|ebreju]] kopiena [[Hanuka]]s svinību laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title='I have no husband': Victims named after 16 killed in Bondi shooting |url=https://www.nzherald.co.nz/world/i-have-no-husband-victims-named-after-16-killed-in-bondi-shooting/CCJST6CVLNDVHFPK2YJT2A4DVM/ |access-date=2025-12-14 |website=NZ Herald |language=en-NZ}}</ref> * [[20. decembris]] — [[Vācija]]s inženiere [[Mihaela Benthausa]] kļuva par pirmo personu ratiņkrēslā, kas devusies kosmosā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=20 December 2025 |title=Engineer becomes first wheelchair user to go to space |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c5y9z0g7lleo|access-date=20 December 2025 |website=BBC News|language=en-GB}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Nezināms datums === * [[Norvēģija]] plānoja aizliegt visu jauno automašīnu ar dīzeļa un benzīna dzinējiem tirdzniecību.<ref>{{ziņu atsauce|last=Coren|first=Michael J.|date=2018-08-07|title=Nine countries say they'll ban internal combustion engines. So far, it's just words.|work=Quartz|url=https://qz.com/1341155/nine-countries-say-they-will-ban-internal-combustion-engines-none-have-a-law-to-do-so/|access-date=2019-06-06}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|date=2019-11-29|title=Norway is electric|url=https://www.regjeringen.no/en/topics/transport-and-communications/veg/faktaartikler-vei-og-ts/norway-is-electric/id2677481/|access-date=2020-08-09|website=Government.no|publisher=Government of Norway|language=en}}</ref> * 2025. gadā plānoja sākt darbināt termonukleāro [[plazma]]s reaktoru (''International Thermonuclear Experimental Reactor'', ITER), tomēr to atlika līdz 2033. gadam.<ref>[https://www.theregister.com/2024/07/04/iter_new_baseline_project_delays/ ITER delays first plasma for world's biggest fusion power rig by a decade] theregister.com, 4 Jul 2024</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Deivids Lodžs]] (''David Lodge''), angļu rakstnieks un literatūrkritiķis (dzimis 1935. gadā) * [[2. janvāris]]: ** [[Āgneša Keleti]] (''Keleti Ágnes''), ungāru sporta vingrotāja (dzimusi 1921. gadā) ** [[Ralfs Manns]] (''Ralph Mann''), ASV vieglatlēts (dzimis 1949. gadā) ** [[Ferdi Taifurs]] (''Ferdi Tayfur''), Turcijas dziedātājs un aktieris (dzimis 1945. gadā) ** [[Jans Zahara]] (''Ján Zachara''), Slovākijas bokseris (dzimis 1928. gadā) * [[5. janvāris]]: ** [[Kosts Simitis]] (''Κώστας Σημίτης''), Grieķijas politiķis (dzimis 1936. gadā) ** [[Roberts Hībners]] (''Robert Hübner''), Vācijas šahists (dzimis 1948. gadā) * [[7. janvāris]] ** [[Žans Marī Lepens]] (''Jean-Marie Le Pen''), Francijas politiķis (dzimis 1928. gadā) ** [[Pīters Jarovs]] (''Peter Yarrow''), ASV dziedātājs (dzimis 1938. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Fabio Kudicīni]] (''Fabio Cudicini''), itāļu futbolists (dzimis 1935. gadā) * [[10. janvāris]] — [[Telma Hopkinsa]] (''Thelma Hopkins''), Ziemeļīrijas vieglatlēte (dzimusi 1936. gadā) * [[13. janvāris]]: ** [[Bernds Kulmans]] (''Bernd Cullmann''), Rietumvācijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Olivjero Toskani]] (''Oliviero Toscani''), itāļu fotogrāfs (dzimis 1942. gadā) * [[14. janvāris]] — [[Žano Švarcs]] (''Jeannot Szwarc''), franču kinorežisors (dzimis 1937. gadā) * [[16. janvāris]]: ** [[Žaks Gitē]] (''Jack Guittet''), Francijas paukotājs (dzimis 1930. gadā) ** [[Deivids Linčs]] (''David Lynch''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2025/jan/16/david-lynch-twin-peaks-and-muholland-drive-director-dies-aged-78|title=David Lynch, Twin Peaks and Muholland Drive director, dies aged 78|work=The Guardian|access-date=2025-01-16|date=2025-01-16|last=Pulver|first=Andrew|issn=0261-3077|language=en}}</ref> ** [[Džoana Plouraita]] (''Joan Plowright''), britu aktrise (dzimusi 1929. gadā) * [[17. janvāris]]: ** [[Deniss Lo]] (''Denis Law''), Skotijas futbolists (dzimis 1940. gadā) ** [[Punsalmāgijns Očirbats]] (''Punsalmaagiyn Ochirbat''), Mongolijas prezidents (dzimis 1942. gadā) * [[20. janvāris]]: ** [[Bertrāns Blijē]] (''Bertrand Blier''), franču kinorežisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Freds Ņūhauss]] (''Fred Newhouse''), ASV vieglatlēts (dzimis 1948. gadā) * [[21. janvāris]] ** [[Maurisio Funess]] (''Mauricio Funes''), Salvadoras prezidents (dzimis 1959. gadā) ** [[Gārts Hadsons]] (''Garth Hudson''), kanādiešu multiinstrumentālists (dzimis 1937. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Gregs Bells]] (''Greg Bell''), ASV vieglatlēts (dzimis 1930. gadā) * [[29. janvāris]]: ** [[Salvans Momika]] (سلوان موميكا), Irākas anti-islāma aktīvists (dzimis 1986. gadā) ** [[Ričards Viljamsons]] (''Richard Williamson''), angļu bīskaps (dzimis 1940. gadā) * [[30. janvāris]]: ** [[Diks Batons]] (''Dick Button''), ASV daiļslidotājs (dzimis 1929. gadā) ** [[Džūliuss Čens]] (''Julius Chan''), Papua-Jaungvinejas politiķis, premjerministrs (dzimis 1939. gadā) ** [[Marianna Feitfula]] (''Marian Faithfull''), angļu dziedātāja, dziesmu autore, aktrise (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Keleti Ágnes 2021 RTG 2950 (crop).jpg|[[Āgneša Keleti]] Costas Simitis 2003.jpg|[[Kosts Simitis]] Jean-Marie Le Pen 1994 (cropped).jpg|[[Žans Marī Lepens]] David lynch.jpg|[[Deivids Linčs]] Denis Law.jpg|[[Deniss Lo]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Horsts Kēlers]] (''Horst Köhler''), Vācijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1943. gadā) * [[2. februāris]] — [[Bārbija Hsu]] (徐熙媛), Taivānas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1976. gadā) * [[4. februāris]] — [[Aga Hans IV]] (شاه كريم الحسيني), islāma līderis, uzņēmējs, ismaīlītu imāms (dzimis 1936. gadā) * [[8. februāris]] — [[Sems Nujoma]] (''Sam Nujoma''), Namībijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * [[9. februāris]] — [[Toms Robinss]] (''Tom Robbins''), ASV rakstnieks (dzimis 1932. gadā) * [[11. februāris]]: ** [[Jorgs Rumbanis]] (''Γεωργιος Ρουμπανης''), Grieķijas vieglatlēts (dzimis 1929. gadā) ** [[Ivonna Šokē-Brjua]] (''Yvonne Choquet-Bruhat''), Francijas matemātiķe un fiziķe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. februāris]] — [[Ženevjēva Pāže]] (''Geneviève Page''), Francijas aktrise (dzimusi 1927. gadā) * [[15. februāris]] — [[Muhsins Hendrikss]] (''Muhsin Hendricks''), Dienvidāfrikas islāma skolotājs, imāms un aktīvists (dzimis 1967. gadā) * [[16. februāris]] ** [[Džulians Holovejs]] (''Julian Holloway''), britu aktieris (dzimis 1944. gadā) ** [[Kima Saerona]] (김새론), Dienvidkorejas aktrise (dzimusi 2000. gadā) * [[17. februāris]] — [[Frederiks Bolkešteins]] (''Frederik Bolkestein''), Nīderlandes politiķis (dzimis 1933. gadā) * [[18. februāris]] — [[Džīns Hekmens]] (''Gene Hackman''), ASV aktieris (dzimis 1930. gadā) * [[20. februāris]] ** [[Franketjēns]] (''Frankétienne''), haitiešu rakstnieks un dzejnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Pīters Džeisons]] (''Peter Jason''), ASV aktieris (dzimis 1944. gadā) * [[25. februāris]] ** [[Roberta Fleka]] (''Roberta Flack''), ASV mūziķe (dzimusi 1937. gadā) ** [[Roberto Orči]] (''Roberto Orci''), meksikāņu izcelsmes amerikāņu scenārists (dzimis 1973. gadā) * [[26. februāris]] — [[Mišela Trahtenberga]] (''Michelle Trachtenberg''), ASV aktrise (dzimusi 1985. gadā) * [[27. februāris]] — [[Boriss Spaskis]] (''Борис Спасский''), PSRS un Francijas šahists (dzimis 1937. gadā) <gallery> Horst Köhler.jpg|[[Horsts Kēlers]] GeneHackmanJun2108.jpg|[[Džīns Hekmens]] Michelle Trachtenberg (43904360470).jpg|[[Mišela Trahtenberga]] Dhr. Boris Spassky, Bestanddeelnr 932-7320.jpg|[[Boriss Spaskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Endžija Stouna]] (''Angie Stone''), ASV dziedātāja un aktrise (dzimusi 1961. gadā) * [[2. marts]] — [[Buvaisars Saitijevs]] (''Сайт КIант Бувайса'', ''Бувайсар Сайтиев''), čečenu izcelsmes Krievijas cīkstonis un politiķis (dzimis 1975. gadā) * [[5. marts]] — [[Pamela Baha]] (''Pamela Bach''), ASV aktrise (dzimusi 1963. gadā) * [[8. marts]] — [[Atols Fugards]] (''Athol Fugard''), Dienvidāfrikas rakstnieks, aktieris un režisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. marts]] — [[Sofija Gubaiduļina]] (''София Губайдулина''), Krievijas tatāru komponiste (dzimusi 1931. gadā) * [[14. marts]] — [[Dags Solstads]] (''Dag Solstad''), norvēģu rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[15. marts]] — [[Pēteris Biksels]] (''Peter Bichsel''), Šveices rakstnieks un žurnālists (dzimis 1935. gadā) * [[16. marts]] — [[Emīlija Dekena]] (''Émilie Dequenne''), Beļģijas aktrise (dzimusi 1981. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Edijs Džordans]] (''Eddie Jordan''), Īrijas autosporta organizators, uzņēmējs, televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1948. gadā) ** [[Vitolds Fokins]] (''Вітольд Фокін''), Ukrainas politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[21. marts]]: ** [[Džordžs Formens]] (''George Foreman''), ASV bokseris (dzimis 1949. gadā) ** [[Oļegs Gordijevskis]] (''Олег Гордиевский''), PSRS Valsts drošības komitejas pulkvedis, dubultaģents un pārbēdzējs (dzimis 1938. gadā) * [[23. marts]] — [[Sālahs el Bardavils]] (صلاح البردويل), palestīniešu terorists, viens no ''[[Hamās]]'' līderiem (dzimis 1959. gadā) * [[29. marts]] — [[Ričards Čemberlens]] (''Richard Chamberlain''), ASV aktieris un dziedātājs (dzimis 1934. gadā) <gallery> Buwaisar Saytiev.jpg|[[Buvaisars Saitijevs]] Sofia Gubaidulina July1981 Sortavala ©DSmirnov.jpg|[[Sofija Gubaiduļina]] Eddie Jordan 2017 United States GP .jpg|[[Edijs Džordans]] Фокин В.П..JPG|[[Vitolds Fokins]] George Foreman 2009.jpg|[[Džordžs Formens]] </gallery> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Vels Kilmers]] (''Val Kilmer''), ASV aktieris (dzimis 1959. gadā) * [[2. aprīlis]] — [[Hamtai Sifandons]] (ຄຳໄຕ ສີພັນດອນ), Laosas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1924. gadā) * [[4. aprīlis]] — [[Manojs Kumārs]] (''Manoj Kumar''), indiešu aktieris un kinorežisors (dzimis 1937. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Svetlana Gerasimenko]] (''Світлана Герасименко''), PSRS un Tadžikistānas astronome (dzimusi 1945. gadā) * [[10. aprīlis]] — [[Leo Bēnhakers]] (''Leo Beenhakker''), Nīderlandes futbolists un treneris (dzimis 1942. gadā) * [[13. aprīlis]]: ** [[Mario Vargass Ljosa]] (''Jorge Mario Pedro Vargas Llosa''), Peru rakstnieks, politiķis, žurnālists un esejists (dzimis 1936. gadā) ** [[Džīna Mārša]] (''Jean Marsh''), Anglijas aktrise un rakstniece (dzimusi 1934. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Abdullahs Ahmads Badavi]] (''Abdullah Ahmad Badawi''), Malaizijas premjerministrs (dzimis 1939. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Nikola Pokrivačs]] (''Nikola Pokrivač''), Horvātijas futbolists (dzimis 1985. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Francisks]] (''Franciscus''), Romas pāvests (dzimis 1936. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Zurabs Cereteli]] (ზურაბ წერეთელი), gruzīnu gleznotājs, skulptors un arhitekts (dzimis 1935. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Fuāds el Mbeza]] (''فؤاد المبزع''), Tunisijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1933. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Virdžīnija Džufrē]] (''Virginia Giuffre''), cilvēkiesību aktīviste, seksuālās izmantošanas upuris (dzimusi 1983. gadā) <!-- * [[25. aprīlis]] — [[Jaroslavs Moskaliks]] (''Ярослав Москалик''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1966. gadā) --> * [[26. aprīlis]] — [[Žairs da Kosta]] (''Jair da Costa''), Brazīlijas futbolists (dzimis 1940. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Ina Kanbarro Lukasa]] (''Inah Canabarro Lucas''), Brazīlijas mūķene un ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1906. gadā) <gallery> Val Kilmer Cannes.jpg|[[Vels Kilmers]] Svetlana Gerasimenko Portrait.jpg|[[Svetlana Gerasimenko]] Leo Beenhakker 20 02 2008 (1).jpg|[[Leo Bēnhakers]] Mario Vargas Llosa (crop 2).jpg|[[Mario Vargass Ljosa]] Portrait of Pope Francis (2021) FXD.jpg|[[Francisks]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]]: ** [[Ruta Bazi]] (''Ruth Buzzi''), ASV aktrise un komiķe (dzimusi 1936. gadā) ** [[Džilla Sobule]] (''Jill Sobule''), ASV mūziķe (dzimusi 1959. gadā) * [[4. maijs]] — [[Johens Mass]] (''Jochen Mass''), Vācijas autosportists (dzimis 1946. gadā) * [[6. maijs]] — [[Džeimss Folijs]] (''James Foley''), ASV kinorežisors (dzimis 1953. gadā) * [[7. maijs]] — [[Džo Dons Beikers]] (''Joe Don Baker''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā) * [[11. maijs]] — [[Roberts Bentons]] (''Robert Benton''), ASV scenārists un kinorežisors (dzimis 1932. gadā) * [[12. maijs]] — [[Vlastimils Horts]] (''Vlastimil Hort''), čehu izcelsmes Vācijas šahists (dzimis 1944. gadā) * [[13. maijs]]: ** [[Hosē Muhika]] (''José Mujica''), Urugvajas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1935. gadā) ** [[Muhameds Sinvars]] (محمد السنوار), Gazas joslas ''Hamās'' militārais līderis (dzimis 1975. gadā) * [[16. maijs]] — [[Pīters Lakss]] (''Peter Lax''), ungāru izcelsmes amerikāņu matemātiķis (dzimis 1926. gadā) * [[19. maijs]] — [[Jurijs Grigorovičs]] (''Юрий Григорович''), krievu-padomju baletdejotājs, baletmeistars horeogrāfs un pasniedzējs (dzimis 1927. gadā) * [[20. maijs]] — [[Džordžs Vends]] (''George Wendt''), ASV aktieris (dzimis 1948. gadā) * [[21. maijs]] — [[Alasdairs Makintairs]] (''Alasdair MacIntyre''), skotu-amerikāņu filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[23. maijs]] — [[Sebastians Salgadu]] (''Sebastião Salgado''), brazīliešu fotogrāfs (dzimis 1944. gadā) * [[24. maijs]] ** [[Sūzena Braunmillere]] (''Susan Brownmiller''), ASV žurnāliste un rakstniece (dzimusi 1935. gadā) ** [[Marsels Ofulss]] (''Marcel Ophuls''), franču un amerikāņu kinorežisors (dzimis 1927. gadā) * [[26. maijs]] — [[Roberts Jarviks]] (''Robert Jarvik''), amerikāņu zinātnieks (dzimis 1946. gadā) * [[27. maijs]] — [[Fredijs Agilars]] (''Freddie Aguilar''), filipīniešu mūziķis (dzimis 1953. gadā) * [[28. maijs]] ** [[Ngugi va Tiongo]] (''Ngũgĩ wa Thiong'o''), Kenijas rakstnieks (dzimis 1938. gadā) ** [[Džordžs Elvuds Smits]] (''George Elwood Smith''), amerikāņu fiziķis (dzimis 1930. gadā) * [[30. maijs]] ** [[Valērija Mahafija]] (''Valerie Mahaffey''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1953. gadā) ** [[Loreta Svita]] (''Loretta Swit''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1937. gadā) * [[31. maijs]] — [[Stenlijs Fišers]] (''Stanley Fischer''), ASV un Izraēlas ekonomists (dzimis 1943. gadā) <gallery> Ruth Buzzi 1996.jpg|[[Ruta Bazi]] Pepemujica2.jpg|[[Hosē Muhika]] George Wendt 1989.jpg|[[Džordžs Vends]] Ngugi wa Thiong'o - Festivaletteratura 2012.JPG|[[Ngugi va Tiongo]] Stanley Fischer (14152693510).jpg|[[Stenlijs Fišers]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Aiše Seitmuratova]] (''Ayşe Seitmuratova''), Krimas tatāru disidente, žurnāliste, vēsturniece un cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1937. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Pjērs Nora]] (''Pierre Nora''), Francijas vēsturnieks (dzimis 1931. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Edmunds Vaits]] (''Edmund White''), ASV rakstnieks, dramaturgs un esejists (dzimis 1940. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Marks Garno]] (''Marc Garneau''), Kanādas lidotājs, astronauts un politiķis (dzimis 1949. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Edgars Lungu]] (''Edgar Lungu''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1956. gadā) * [[9. jūnijs]]: ** [[Frederiks Forsaits]] (''Frederick Forsyth''), angļu rakstnieks un žurnālists (dzimis 1938. gadā) ** [[Slajs Stouns]] (''Sly Stone''), ASV mūziķis un ierakstu producents (dzimis 1943. gadā) * [[10. jūnijs]] ** [[Sučinda Kraprajuns]] (สุจินดา คราประยูร), Taizemes virsnieks un politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1933. gadā) ** [[Hariss Julins]] (''Harris Yulin''), ASV aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Braiens Vilsons]] (''Brian Wilson''), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Zoltāns Horvāts]] (''Horváth Zoltán''), Ungārijas paukotājs (dzimis 1937. gadā) * [[13. jūnijs]]: ** [[Fereiduns Abasi]] (فریدون عباسی), Irānas kodolfiziķis, politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Mohammads Bageri]] (محمد باقری), Irānas virsnieks, ģenerālis (dzimis 1960. gadā) ** [[Hoseins Salami]] (حسین سلامی), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Violeta Čamorro]] (''Violeta Chamorro''), Nikaragvas politiķe, valsts prezidente (dzimusi 1929. gadā) ** [[Melisa Hortmane]] (''Melissa Hortman''), ASV juriste un politiķe (dzimusi 1970. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Mohammads Kazemi]] (محمد کاظمی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) * [[17. jūnijs]] ** [[Alfrēds Brendels]] (''Alfred Brendel''), Austrijas pianists (dzimis 1931. gadā) ** [[Bernārs Lakombs]] (''Bernard Lacomb''), franču futbolists (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]] — [[Geilārs Sarteins]] (''Gailard Sartain''), ASV aktieris (dzimis 1943. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Īvars Jēvers]] (''Ivar Giaever''), norvēģu un amerikāņu fiziķis (dzimis 1929. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Kailašs Purjags]] (''Kailash Purryag''), Maurīcijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1947. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Lea Masari]] (''Lea Massari''), Itālijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1933. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Lalo Šifrins]] (''Lalo Schifrin''), Argentīnas un ASV pianists un komponists (dzimis 1932. gadā) * [[30. jūnijs]] — [[Kenets Kollijs]] (''Kenneth Colley''), angļu aktieris (dzimis 1937. gadā) <gallery> Marc Garneau STS-97.jpg|[[Marks Garno]] Brian Wilson of the Beach Boys in West Los Angeles 1990 photographed by Ithaka Darin Pappas.jpg|[[Braiens Vilsons]] Violeta Chamorro 1993.jpg|[[Violeta Čamorro]] Lalo schifrin (cropped) (2).jpg|[[Lalo Šifrins]] Ivar Giæver.jpg|[[Īvars Jēvers]] </gallery> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Rinuss Israēls]] (''Rinus Israël''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1942. gadā). * [[2. jūlijs]]: ** [[Mihails Gudkovs]] (''Михаил Гудков''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1983. gadā) ** [[Džulians Makmans]] (''Julian McMahon''), Austrālijas un ASV aktieris (dzimis 1968. gadā) * [[3. jūlijs]]: ** [[Maikls Madsens]] (''Michael Madsen''), ASV aktieris (dzimis 1957. gadā) ** [[Djogu Žota]] (''Diogo Jota''), Portugāles futbolists (dzimis 1996. gadā) ** [[Andrē Silva (dzimis 2000. gadā)|Andrē Silva]] (''André Silva''), Portugāles futbolists (dzimis 2000. gadā) ** [[Pīters Rufai]] (''Peter Rufai''), Nigērijas futbolists (dzimis 1963. gadā) * [[4. jūlijs]] — [[Marks Snovs]] (''Mark Snow''), amerikāņu komponists (dzimis 1946. gadā) * [[7. jūlijs]] — [[Romāns Starovoits]] (''Роман Старовойт''), Krievijas politiķis (dzimis 1972. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Muhammadu Buhari]] (''Muhammadu Buhari''), Nigērijas valstsvīrs (dzimis 1942. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Faudža Singhs]] (ਫੌਜਾ ਸਿੰਘ), Indijas vieglatlēts, ilgdzīvotājs (iespējams, dzimis 1911. gadā) * [[16. jūlijs]] ** [[Ahmeds Farass]] (أَحْمَد فَرَس), Marokas profesionālais futbolists (dzimis 1946. gadā) ** [[Konija Frānsisa]] (''Connie Francis''), ASV dziedātāja un aktrise (dzimusi 1937. gadā) ** [[Auduns Grēnvolds]] (''Audun Grønvold''), norvēģu frīstaila slēpotājs (dzimis 1976. gadā) * [[17. jūlijs]] ** [[Fēlikss Baumgartners]] (''Felix Baumgartner''), austriešu izpletņlēcējs un ekstrēmo sporta veidu pārstāvis (dzimis 1969. gadā) ** [[Udo Foigts]] (''Udo Voigt''), vācu politiķis (dzimis 1952. gadā) * [[18. jūlijs]] ** [[Rodžers Noringtons]] (''Roger Norrington''), angļu diriģents (dzimis 1934. gadā) ** [[Hitomi Obara]] (小原日登美), japāņu cīkstone (dzimusi 1981. gadā) ** [[Andrē Vingtruā]] (''André Vingt-Trois''), franču kardināls (dzimis 1942. gadā) * [[19. jūlijs]] — [[Ingvars Ambjernsens]] (''Ingvar Ambjørnsen''), norvēģu rakstnieks (dzimis 1956. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Malkolms Džamals Vorners]] (''Malcolm-Jamal Warner''), ASV aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[22. jūlijs]] ** [[Ozijs Osborns]] (''Ozzy Osbourne''), angļu mūziķis (dzimis 1948. gadā) ** [[Džoijs Džonss]] (''Joey Jones''), Velsas futbolists (dzimis 1955. gadā) ** [[Čaks Mandžone]] (''Chuck Mangione''), ASV komponists (dzimis 1940. gadā) * [[24. jūlijs]] ** [[Halks Hogans]] (''Hulk Hogan''), ASV cīkstonis un aktieris (dzimis 1953. gadā) ** [[Kleo Leina]] (''Cleo Laine''), angļu dziedātāja un aktrise (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūlijs]] — [[Toms Lērers]] (''Tom Lehrer''), ASV mūziķis un matemātiķis (dzimis 1928. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Horsts Mālers]] (''Horst Mahler''), vācu jurists un politiskais aktīvists (dzimis 1936. gadā) * [[28. jūlijs]] — [[Laura Dālmeiere]] (''Laura Dahlmeier''), vācu biatloniste (dzimusi 1993. gadā) * [[31. jūlijs]] ** [[Adriana Asti]] (''Adriana Asti''), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā) ** [[Roberts Vilsons (režisors)|Roberts Vilsons]] (''Robert Wilson''), ASV teātra režisors un dramaturgs (dzimis 1941. gadā) <gallery> Michael Madsen by Gage Skidmore.jpg|[[Maikls Madsens]] Diogo Jota 2025.jpg|[[Djogu Žota]] Muhammadu Buhari, President of the Federal Republic of Nigeria (cropped3).jpg|[[Muhammadu Buhari]] Felix Baumgartner 2013.jpg|[[Fēlikss Baumgartners]] OzzyChangingHands02-20-2010.jpg|[[Ozijs Osborns]] Hulk Hogan, circa 1985.jpg|[[Halks Hogans]] Porträts bei der Olympia-Einkleidung München 2018 (Martin Rulsch) 48.jpg|[[Laura Dālmeiere]] </gallery> === Augusts === * [[3. augusts]] — [[Lonija Andersone]] (''Loni Anderson''), ASV aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[4. augusts]] — [[Talgats Musabajevs]] (''Талғат Мұсабаев''), Kazahstānas kosmonauts un politiķis (dzimis 1951. gadā) * [[5. augusts]]: ** [[Žorže Košta]] (''Jorge Costa''), Portugāles futbolists un treneris (dzimis 1971. gadā) ** [[Jons Iliesku]] (''Ion Iliescu''), Rumānijas prezidents (dzimis 1930. gadā) ** [[Ūve Kindvals]] (''Ove Kindvall''), zviedru futbolists (dzimis 1943. gadā) ** [[Franks Mills]] (''Frank Mill''), vācu futbolists (dzimis 1958. gadā) * [[7. augusts]]: ** [[Džeimss Lovels]] (''James Lovell''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1928. gadā) ** [[Mjints Sve]] (မြင့်ဆွေ), Birmas prezidents (dzimis 1951. gadā) * [[8. augusts]]: ** [[Estanislao Estebans Karličs]] (''Estanislao Esteban Karlic''), Argentīnas kardināls (dzimis 1926. gadā) ** [[Viljams H. Vebsters]] (''William H. Webster''), ASV advokāts un jurists (dzimis 1924. gadā) * [[10. augusts]] — [[Kunišige Kamamoto]] (釜本 邦茂), japāņu futbolists (dzimis 1944. gadā) * [[11. augusts]] — [[Šeila Džordana]] (''Sheila Jordan''), ASV dziedātāja (dzimusi 1928. gadā) <!-- * [[11. augusts]] — [[Migels Uribe Turbai]] (''Miguel Uribe Turbay''), Kolumbijas politiķis (dzimis 1986. gadā) --> * [[17. augusts]] — [[Terenss Stemps]] (''Terence Stamp''), angļu aktieris (dzimis 1938. gadā) * [[19. augusts]] — [[Razaks Omotojosi]] (''Razak Omotoyossi''), Beninas futbolists (dzimis 1985. gadā) * [[20. augusts]] — [[Frenks Kaprio]] (''Frank Caprio''), ASV tiesnesis un politiķis (dzimis 1936. gadā) * [[22. augusts]] — [[Jaroslavs Jevdokimovs]] (''Яраслаў Еўдакімаў''), ukraiņu izcelsmes baltkrievu dziedātājs (dzimis 1946. gadā) * [[23. augusts]] — [[Džerijs Adlers]] (''Jerry Adler''), ASV aktieris (dzimis 1929. gadā) * [[24. augusts]] — [[Veronika Ečegui]] (''Verónica Echegui''), spāņu aktrise (dzimusi 1983. gadā) * [[25. augusts]]: ** [[Andžela Mortimere]] (''Angela Mortimer''), britu tenisiste (dzimusi 1932. gadā) ** [[Rainers Veiss]] (''Rainer Weiss''), vācu izcelsmes ASV fiziķis (dzimis 1932. gadā) * [[28. augusts]] — [[Ahmeds al Rahavi]] (أحمد الرهوي), Jemenas [[hutieši|hutiešu]] valdības vadītājs (dzimis 1950. gadā) <!-- ** [[Muhamads Abds al Karims al Gamari]] (محمد عبد الكريم الغماري), Jemenas [[hutieši|hutiešu]] militārais līderis (dzimšanas gads nezināms) --> * [[29. augusts]] — [[Rodions Ščedrins]] (''Родион Щедрин''), PSRS, Krievijas, Lietuvas komponists un pianists (dzimis 1932. gadā) * [[30. augusts]]: ** [[Abū Obaida]] (أبو عبيدة), palestīniešu terorists, viens no ''[[Hamās]]'' līderiem (dzimis 1985. gadā) ** [[Andrijs Parubijs]] (''Андрій Парубі''), ukraiņu politiķis (dzimis 1971. gadā) <gallery> Talgat Musabayev.jpg|[[Talgats Musabajevs]] Ion Iliescu (2004).jpg|[[Jons Iliesku]] Jim Lovell at LC-39.png |[[Džeimss Lovels]] Kunishige Kamamoto IMG 3322 20140110.JPG|[[Kunišige Kamamoto]] Terence Stamp Allan Warren.jpg|[[Terenss Stemps]] Rodion Shchedrin (2009-04-21).jpg|[[Rodions Ščedrins]] </gallery> === Septembris === * [[1. septembris]] ** [[Valters Godfrūts]] (''Walter Godefroot''), Beļģijas profesionālais riteņbraucējs (dzimis 1943. gadā) ** [[Greiems Grīns (aktieris)|Greiems Grīns]] (''Graham Greene''), Kanādas aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[4. septembris]] ** [[Džordžo Armāni]] (''Giorgio Armani''), Itālijas modes dizaineris (dzimis 1934. gadā) ** [[Ketrina, Kentas hercogiene]] (''Katharine, Duchess of Kent''), britu karaļnama pārstāve (dzimusi 1933. gadā) * [[6. septembris]] ** [[Deivids Baltimora]] (''David Baltimore''), ASV zinātnieks un biologs (dzimis 1938. gadā) ** [[Riks Deivīss]] (''Rick Davies''), angļu mūziķis (dzimis 1944. gadā) * [[9. septembris]] — [[Pollija Holideja]] (''Polly Holliday''), ASV aktrise (dzimusi 1937. gadā) * [[10. septembris]] — [[Čārlijs Kērks]] (''Charlie Kirk''), ASV politiskais aktīvists, rakstnieks un mediju personība (dzimis 1993. gadā) * [[14. septembris]]: ** [[Rikijs Hatons]] (''Ricky Hatton''), angļu bokseris (dzimis 1978. gadā) ** [[Haime Rodrigess]] (''Jaime Rodríguez''), Salvadoras futbolists un treneris (dzimis 1959. gadā) * [[16. septembris]] — [[Roberts Redfords]] (''Robert Redford''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā) * [[18. septembris]] — [[Džordžs Smūts]] (''George Smoot''), ASV astrofiziķis (dzimis 1945. gadā) * [[23. septembris]]: ** [[Klaudija Kardināle]] (''Claudia Cardinale''), itāļu aktrise (dzimusi 1938. gadā) ** [[Nikola Piličs]] (''Nikola Pilić''), Horvātijas tenisists un treneris (dzimis 1939. gadā) * [[25. septembris]] — [[Asata Šakura]] (''Assata Shakur''), ASV politiskā aktīviste un noziedzniece (dzimusi 1947. gadā) * [[26. septembris]] — [[Tigrans Keosajans]] (''Тигран Кеосаян''), armēņu izcelsmes Krievijas aktieris, režisors, producents (dzimis 1966. gadā) <gallery> GrahamGreene1998.jpg|[[Greiems Grīns (aktieris)|Greiems Grīns]] GiorgioArmani.jpg|[[Džordžo Armāni]] Charlie Kirk in Tampa July 2025 (cropped).jpg|[[Čārlijs Kērks]] Robert Redford (cropped).jpg|[[Roberts Redfords]] Claudia Cardinale 1963.jpg|[[Klaudija Kardināle]] </gallery> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Džeina Gudola]] (''Jane Goodall''), angļu zooloģe, antropoloģe un ANO Miera sūtne (dzimusi 1934. gadā) * [[3. oktobris]]: ** [[Remo Džirone]] (''Remo Girone''), itāļu aktieris (dzimis 1948. gadā) ** [[Patrīcija Rūtledža]] (''Patricia Routledge''), angļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * [[4. oktobris]] — [[Ivans Klima]] (''Ivan Klíma''), čehu rakstnieks (dzimis 1931. gadā) * [[11. oktobris]] — [[Daiena Kītone]] (''Diane Keaton''), ASV aktrise un režisore (dzimusi 1946. gadā) * [[14. oktobris]] — [[Aleksandrs Ditjatins]] (''Александр Дитятин''), PSRS krievu sporta vingrotājs (dzimis 1957. gadā) * [[15. oktobris]]: ** [[Džims Boldžers]] (''Jim Bolger''), Jaunzēlamdes politiķis, premjerministrs (dzimis 1935. gadā) ** [[Samanta Egara]] (''Samantha Eggar''), angļu aktrise (dzimusi 1939. gadā) * [[16. oktobris]] — [[Eiss Freilijs]] (''Ace Frehley''), ASV mūziķis (dzimis 1951. gadā) * [[18. oktobris]]: ** [[Jans Džeņnins]] (''Chen-Ning Frank Yang'' / 楊振寧), Ķīnas un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1922. gadā) ** [[Sems Riverss]] (''Sam Rivers''), ASV ģitārists (dzimis 1977. gadā) * [[19. oktobris]] — [[Daniels Narodickis]] (''Daniel Naroditsky''), ASV šahists (dzimis 1995. gadā) * [[23. oktobris]] — [[Džūna Lokhārta]] (''June Lockhart''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā) * [[27. oktobris]] — [[Prunella Skeilsa]] (''Prunella Scales''), angļu aktrise (dzimusi 1932. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Šarls Kostē]] (''Charles Coste''), franču riteņbraucējs (dzimis 1924. gadā) * [[31. oktobris]] — [[Fatoss Nano]] (''Fatos Nano''), Albānijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1952. gadā) <gallery> Jane Goodall 2010 (cropped).jpg|[[Džeina Gudola]] Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|[[Patrīcija Rūtledža]] Diane Keaton 2012-1 (cropped).jpg|[[Daiena Kītone]] CNYang.jpg|[[Jans Džeņnins]] Fatos Nano 2003.jpg|[[Fatoss Nano]] </gallery> === Novembris === * [[3. novembris]]: ** [[Diks Čeinijs]] (''Dick Cheney''), ASV politiķis, viceprezidents (dzimis 1941. gadā) ** [[Kims Jonnams]] (김영남), Ziemeļkorejas politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[4. novembris]] — [[Dominiks Duka]] (''Dominik Duka''), čehu katoļu garīdznieks, kardināls (dzimis 1943. gadā) * [[5. novembris]]: ** [[Andrea de Adamičs]] (''Andrea de Adamich''), itāļu autsportists (dzimis 1941. gadā) ** [[Ronalds Venetiāns]] (''Ronald Venetiaan''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1936. gadā) * [[6. novembris]] — [[Džeimss Votsons]] (''James Watson''), amerikāņu molekulārbiologs (dzimis 1928. gadā) * [[8. novembris]] — [[Tacuja Nakadai]] (仲代 達矢), japāņu aktieris (dzimis 1932. gadā) * [[9. novembris]] — [[Lenijs Vilkenss]] (''Lenny Wilkens''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1937. gadā) * [[23. novembris]]: ** [[Udo Kīrs]] (''Udo Kier''), Vācijas aktieris (dzimis 1944. gadā) ** [[Haitams Ali Tabatabai]] (هيثم علي طبطبائي), Libānas terorists, viens no ''Hezbollah'' vadītājiem (dzimis 1968. gadā) * [[24. novembris]]: ** [[Dharmendra]] (''Dharmendra''), Indijas aktieris, producents un politiķis (dzimis 1935. gadā) ** [[Džimijs Klifs]] (''Jimmy Cliff''), Jamaikas mūziķis (dzimis 1944. gadā) * [[25. novembris]] — [[Lorenco Bufons]] (''Lorenzo Buffon''), Itālijas futbolists (dzimis 1939. gadā) * [[29. novembris]] — [[Toms Stopards]] (''Tom Stoppard''), britu dramaturgs (dzimis 1937. gadā) <gallery> 46 Dick Cheney 3x4.jpg|[[Diks Čeinijs]] James D Watson.jpg|[[Džeimss Votsons]] Lenny Wilkens 2013.jpg|[[Lenijs Vilkenss]] Udo Kier-1331.jpg|[[Udo Kīrs]] Lorenzo Buffon at Milan.jpg|[[Lorenco Bufons]] Tom Stoppard.jpg|[[Toms Stopards]] </gallery> === Decembris === * [[4. decembris]] — [[Keri-Hirojuki Tagava]] (田川 洋行), japāņu aktieris (dzimis 1950. gadā) * [[5. decembris]] — [[Frenks Gērijs]] (''Frank Gehry''), ASV arhitekts (dzimis 1929. gadā) * [[10. decembris]] — [[Sofija Kinsella]] (''Sophie Kinsella''), britu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[14. decembris]] — [[Robs Rainers]] (''Rob Reiner''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1947. gadā) * [[18. decembris]] — [[Rodrigo Sevaljoss]] (''Rodrigo Cevallos''), Ekvadoras jurists un politiķis (dzimis 1935. gadā) <!-- * [[18. decembris]] — [[Osmans Hadi]] (ওসমান হাদি), Bangladešas dzejnieks un aktīvists (dzimis 1993. gadā) --> * [[19. decembris]] — [[Džeimss Rensons]] (''James Ransone''), ASV aktieris (dzimis 1979. gadā) * [[22. decembris]] — [[Kriss Rī]] (''Chris Rea''), britu komponists un dziedātājs (dzimis 1951. gadā) <!-- * [[22. decembris]] — [[Fanils Sarvarovs]] (''Фанил Сарваров''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1969. gadā) --> * [[23. decembris]] — [[Anatolijs Bondarčuks]] (''Анатолій Бондарчук''), Ukrainas vieglatlēts (dzimis 1940. gadā) * [[24. decembris]] — [[Perijs Bemonts]] (''Perry Bamonte''), britu mūziķis (dzimis 1960. gadā) * [[25. decembris]]: ** [[Vera Aļentova]] (''Вера Алентова''), PSRS un Krievijas aktrise (dzimusi 1942. gadā) ** [[Marts Nikluss]] (''Mart Niklus''), igauņu ornitologs, disidents un politiķis (dzimis 1934. gadā) ** [[Džons Robertsons]] (''John Robertson''), skotu futbolists (dzimis 1953. gadā) * [[28. decembris]] — [[Brižita Bardo]] (''Brigitte Bardot''), franču kino aktrise, modele, dziedātāja, dzīvnieku tiesību aktīviste (dzimusi 1934. gadā) * [[30. decembris]] — [[Haleda Zia]] (খালেদা জিয়া), Bangladešas politiķe, premjerministre (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Attēls:Frank Gehry, Viljo Revell Centenary reception, 2010 (S2311 fl2969 it0089) (cropped).jpg|[[Frenks Gērijs]] Attēls:Rob Reiner MFF 2016.jpg|[[Robs Rainers]] Attēls:Chris Rea 01 AB.jpg|[[Kriss Rī]] Attēls:Brigitte Bardot - 1962.jpg|[[Brižita Bardo]] Attēls:Begum Zia Book-opening Ceremony, 1 Mar, 2010.jpg|[[Haleda Zia]] </gallery> == Nobela prēmijas laureāti == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Džoels Mokirs]], [[Filips Agjons]], [[Pīters Hovits]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.10.2025-nobela-premija-ekonomika-pieskirta-par-petijumiem-kas-analize-inovaciju-ietekmi-uz-ekonomikas-izaugsmi.a618133/|title=Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem, kas analizē inovāciju ietekmi uz ekonomikas izaugsmi|publisher=LSM}}</ref> * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Džons Klārks]], [[Mišels Devorē]], [[Džons Martiniss]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/07.10.2025-nobela-premija-fizika-pieskirta-asv-zinatniekiem-par-atklajumiem-kvantu-mehanikas-joma.a617369/|title=Nobela prēmija fizikā piešķirta ASV zinātniekiem par atklājumiem kvantu mehānikas jomā|publisher=LSM}}</ref> * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Mērija Brankova]], [[Frederiks Ramsdels]], [[Šimons Sakaguči]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/06.10.2025-nobela-premija-medicina-pieskirta-par-imunsistemas-petijumiem.a617197/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article|title=Nobela prēmija medicīnā piešķirta par imūnsistēmas pētījumiem|publisher=LSM}}</ref> * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Susumu Kitagava]], [[Ričards Robsons]], [[Omārs Jaghi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/08.10.2025-nobela-premija-kimija-pieskirta-par-jaunas-molekulu-arhitekturas-radisanu.a617537/|title=Nobela prēmija ķīmijā piešķirta par jaunas molekulu arhitektūras radīšanu|publisher=LSM}}</ref> * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Lāslo Krasnahorkai]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/09.10.2025-nobela-premiju-literatura-ieguvis-ungaru-rakstnieks-laslo-krasnahorkai.a617715/|title=Nobela prēmiju literatūrā ieguvis ungāru rakstnieks Lāslo Krasnahorkai|publisher=LSM}}</ref> * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Marija Korina Mačado]]<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.10.2025-nobela-miera-premija-pieskirta-venecuelas-opozicijas-liderei-macado.a617848/ Nobela Miera prēmija piešķirta Venecuēlas opozīcijas līderei Mačado] lsm.lv 2025. gada 10. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg3}} {{Commons|2025}} [[Kategorija:2025. gads| ]] rcy1npf1t37dhkcydwez0dh2ifdgrz2 0 151607 4509382 4362563 2026-08-18T15:14:12Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Dacian-Territory-Map.jpg", jo [[c:User:Jameslwoodward|Jameslwoodward]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Dacian-Territory-Map.jpg|]]). 4509382 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Koson 79000126.jpg|thumb|200px|Dākijas zelta monēta ar ērgļa un vainaga attēlu un uzrakstu ΚΟΣΩΝ (1. gs. vidus p.m.ē.).]] [[Attēls:Dacia 82 BC.png|thumb|200px|Dākijas valsts aptuvenās robežas ķēniņa Burebistas valdīšanas laikā (82. gadā p.m.ē.).]] [[Attēls:Roman_province_of_Dacia_(106_-_271_AD).svg|thumb|200px|[[Romas impērija]]s Dākijas provinču (sārtā krāsā) karte ar iezīmētām zelta (Au) un sudraba (Ag) raktuvju vietām]] '''Dākija''' jeb '''Dāķija''' ({{val-la|Dacia}}) bija [[indoeiropieši|indoeiropiešu]] tautu [[dāki|dāku]] un [[gēti|gētu]] apdzīvota [[valsts|ķēniņvalsts]] (no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 106. gadam m.ē.) aptuveni tagadējās [[Rumānija]]s un [[Moldova]]s teritorijā. Dākijas galvaspilsēta bija [[Sarmizegetusa]], kas atradās [[Karpati|Dienvidkarpatu]] priekškalnē, tagadējā Hunedoaras žudeca ([[Transilvānija]]) teritorijā. 2.-3. gadsimtā Dākija bija iekļauta [[Romas impērija]]s sastāvā. == Vēsture == Pirmais zināmais Dākijas valdnieks bija ķēniņš Rubobosts (''Rubobostes''), kas 2. gadsimta p.m.ē. sākumā (pirms 168.g.p.m.ē.) sakāva [[ķelti|ķeltus]], kas līdz tam valdīja zemēs uz rietumiem no [[Karpati]]em.<ref>Barry Cunliffe. The Celtic World, 1987</ref> Zināms, ka dāki ķēniņa Orola (''Oroles'') vadībā karoja ar bastarniem (''bastarnae'') tagadējās Moldovas teritorijā un kopā ar skordisku un dardanu ciltīm pret [[Senā Roma|romiešiem]] (112.-109. g.p.m.ē. un 74. g. p.m.ē.). Ķēniņa [[Burebista]]s (''Boerebista'', 82.-44. p.m.ē.), kas bija [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] laikabiedrs, vadībā Dākijas valsts sasniedza savu maksimālo platību, pakļaujot savai varai arī grieķu [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ostas pilsētas [[Olbija|Olbiju]] un [[Apolonija|Apoloniju]]. Viņš pārcēla Dākijas galvaspilsētu no Argedavas uz Sarmizegetusu. Pēc Burebistas nogalināšanas viņa ķēniņvalsts tika sadalīta četrās vai piecās daļās un [[Romas impērija|Romas imperatora]] [[Oktaviāns|Augusta Oktaviāna]] valdīšanas laikā (27.g.p.m.ē.–14.g.m.ē.) dāki bija spiesti atzīt romiešu pārākumu, kad 6. gadā m.ē. romieši uz dienvidiem no [[Donava]]s iekarotajās zemēs nodibināja Mēzijas provinci. 86. gadā Dākijas ķēniņš Durs (''Duras'', 68.-87.) sāka uzbrukumus Mēzijai, tādēļ imperators [[Domiciāns]] (''Domitianus'', 81.—96.) lika četriem vai pieciem leģioniem šķērsot Donavu. Dākiem Karpatu kalnu pārejā izdevās iznīcināt divus leģionus un viņu karavadonis Diurpans (''Diurpaneus'') kļuva par jauno Dākijas ķēniņu Decebalu (''Decebalus'', 87.-106.m.ē.). Viņš atkal apvienoja valsti no [[Tisa]]s rietumos līdz [[Dņestra]]i austrumos un pēc atkārtotas uzvaras 88. gadā piespieda romiešus noslēgt mieru un maksāt kontribūciju. [[Attēls:Traj col homage 3.jpg|left|thumb|200px|Romas imperators [[Trajāns]] ar pakļauto dāku virsaišiem (fragments no Trajāna kolonnas bareljefa Romā)]] Tomēr 101.-102. gadā m.ē. imperators [[Trajāns]] (''Traianus'', 98.—117.) uzvarēja dāku karaspēku un ķēniņš Decebals bija spiests kļūt par viņa vasali. 105. gadā dāki lauza pamieru, romiešiem 106. gadā izdevās ieņemt viņu galvaspilsētu Sarmizegetuzu. Decebals izdarīja pašnāvību, viņa galva kā uzvaras zīme tika pasniegta imperatoram Trajānam. Viņa pēctecis imperators [[Adriāns]] 118. gadā iekaroto Dākiju sadalīja divās provincēs - Augšdākijā (''Dacia superior'') un Lejasdākijā (''Dacia inferior''), bet vēlāk Augšdākijas ziemeļos tika izveidota jauna province Porolisas Dākija (''Dacia Porolissensis''). Imperators [[Antonīns Pijs]] (''Antoninus Pius'', 138-161) vēlreiz pārstrukturēja iekaroto Dākiju, izveidojot trīs provinces, kas tika nosauktas pēc to galvenajām pilsētām - Apūlas Dākiju (''Dacia Apulensis''), Porolisas Dākiju (''Dacia Porolissensis'') un Malvas Dākiju (''Dacia Malvensis''), ko pārvaldīja prefekti. Barbaru uzbrukumu rezultātā imperators [[Marks Aurēlijs]] visas trīs provinces pakļāva vienam militārajam vietvaldim jeb pretoram, kura rezidence atradās netālu no senās Dākijas galvaspilsētas Sarmizegetusas un tika dēvēta par ''Ulpia Traiana Sarmizegetusa''. Dākijas provinču galvenā bagātība bija zelta un sudraba raktuves, tomēr to ziemeļu robeža bija grūti nosargājama pret barbaru iebrukumiem. [[Sarmati|Sarmatu]], vēlāk ģermāņu cilšu ([[goti]], [[taifali]], [[bastarni]], [[heruli]]) un nepakļauto dāku cilšu ([[karpi]]) atkārtotie iebrukumi 248.-250., 258-263., 267.-269. gadā piespieda provinču romanizētos iedzīvotājus bēgt pāri [[Donava]]s aizsardzības līnijai uz [[Mēzija]]s provincēm vai arī patverties Karpatu kalnos. Imperatoru Galiēna (''Gallienus'', 260.-268.) un Aureliāna (''Aurelianus'', 270.-275.) laikā impērijas leģioni bija spiesti pamest Dākiju. Romas imperators [[Konstantīns I]] 328. gadā lika uzbūvēt tiltu pāri [[Donava]]i un 336. gadā mēģināja iekarot gotu cilšu ieņemto agrākās Dākijas dienviddaļu un lika sevi titulēt kā "Lielo Dāku" (''Dacicus Maximus''). Tomēr viņa pēctecis imperators Valens (''Valenus'', 364-378) nebija spējīgs iekarojumus noturēt un viņa izveidotos nocietinājumus iznīcināja [[huņņi]] [[Atila]]s vadībā 447. gadā. == Pilsētu nosaukumi == [[Attēls:Teritoriul onomastic al elementului dava - Sorin Olteanu.jpg|thumb|200px|Seno pilsētu ar izskaņu<br>"''-dava''" izvietojums]] Dāku pilsētu nosaukumiem bija raksturīga izskaņa ''-dava'' ({{val-el|-δαυα}}) vai ''-deva'': ''Acidava'', ''Argedava'', ''Buridava'', ''Dokidava'', ''Carsidava'', ''Clepidava'', ''Cumidava'' (tagad - [[Rišnova]]), ''Marcodava'', ''Netindava'', ''Patridava'', ''Pelendava'' (tagad - [[Krajova]]), ''Perburidava'', ''Petrodaua'', ''Piroboridaua'', ''Rhamidaua'', ''Rusidava'', ''Sacidava'', ''Sangidava'', ''Setidava'', ''Singidava'', ''Sucidava'', ''Tamasidava'', ''Utidava'', ''Zargidava'', ''Ziridava''. == Dākijas vārda izmantošana mūsdienās == No 1952. gada Rumānijā tiek ražotas automašīnas ar nosaukumu ''[[Automobile Dacia|Dacia]]'' ({{izrunā|ˈdat͡ʃi.a}}), kas pašlaik pilnībā pieder automobiļu koncernam ''[[Renault]]''. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Senā Roma]] [[Kategorija:Senie laiki]] [[Kategorija:Rumānijas vēsture]] aubaidlcr1y59maj2fm73xj20gjnirp 0 157382 4509679 3830246 2026-08-19T06:08:24Z Pirags 3757 4509679 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|agronomu un politiķi|Caune|Ivars Caune}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ivars Caune | attēls = | att_izm = | apraksts = | amats = Augstākās Padomes deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1933|8|4}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Valkas apriņķis|Annas pagasts}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = | dzīvesb = | profesija = agronoms | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ivars Caune''' (dzimis {{dat|1933|08|04}}) ir [[latvieši|latviešu]] agronoms un politiķis, [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputāts (1990—1993). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1933|08|04}} [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] [[Annas pagasts|Annas pagastā]]. [[1947]]. gadā I. Caune pabeidza Annas pamatskolu, pēc tam — [[Stāmeriena]]s lauksaimniecības tehnikumu agronoma specialitātē. Neklātienē studējis [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], kuru absolvējis [[1965]]. gadā, iegūstot agronoma diplomu. Pēc tehnikuma absolvēšanas strādājis par agronomu [[kolhozs|kolhozā]] [[Balvu rajons|Balvu rajona]] [[Kubiļu pagasts|Kubiļu pagastā]] un [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajona]] [[Malienas pagasts|Malienas pagastā]].<ref name="g21">{{Tīmekļa atsauce | title = Ivars Caune | publisher = gramata21.lv | accessdate = 2011.07.24 | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/caune_ivars/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20151107004332/http://www.latvijaslaudis.lv/users/caune_ivars/ | archivedate = {{dat|2015|11|07||bez}} }}</ref> Bijis obligātajā dienestā Padomju armijā [[Vladikaukāza|Ordžonikidzē]], pildījis rakstveža pienākumus tanku pulkā. Pēc demobilizēšanās atgriezies agronoma darbā Alūksnes rajona [[Bejas pagasts|Bejas pagastā]]. [[1962]]. gadā pārcēlies uz Alūksnes rajona [[Mālupes pagasts|Mālupes pagastu]], jo kļuvis par kolhoza "Igrīve" priekšsēdētāju. Kopā strādājis 44 gadus un bijis [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] biedrs.<ref name="g21" /> [[Trešā atmoda|Trešās atmodas]] laikā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte]]s darbībā. [[1990]]. gada martā piedalījies [[LPSR Augstākā Padome|LPSR Augstākās Padomes]] 12. sasaukuma (vēlāk — [[LR Augstākā Padome]]) vēlēšanās un ticis ievēlēts Malienas 106. vēlēšanu apgabalā. Darbojies Celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisijā, bijis Tautas frontes frakcijā. Balsojis par Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju.<ref name="g21" /> == Privātā dzīve == [[1961]]. gadā apprecējies ar grāmatvedi Ainu. Pārim ir meita Ilze (1972).<ref name="g21" /> Dažādos deju kolektīvos dejojis vairāk nekā 20 gadu.<ref name="g21" /> == Apbalvojumi == Apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi un [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref name="g21" /> == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{atsauces}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Caune, Ivars}} [[Kategorija:1933. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas agronomi]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Alūksnes novadā dzimušie]] twc6es0kuwi00ih5lmt33yq67cwo3cv 0 170633 4509376 4127907 2026-08-18T14:59:49Z ZANDMANIS 91184 4509376 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Dzelzs vīrs | attēls = Ironmanposter.JPG | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Iron Man'' | žanrs = | režisors = [[Džons Favro]] | producents = * [[Avi Arads]] * [[Kevins Faigi]] | scenārija autors = * [[Marks Ferguss un Houks Ostbijs|Marks Ferguss<br />Houks Ostbijs]] * [[Arts Markums un Mets Holovejs|Arts Markums<br />Mets Holovejs]] | galvenajās lomās = * [[Roberts Daunijs jaunākais]] * [[Terenss Hauards]] * [[Džefs Bridžess]] * [[Gvineta Paltrova]] | mūzika = [[Ramins Džavadi]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Marvel Studios]]'' * ''Fairview Entertainment'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2008|5|2}} | ilgums = 126 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|140 milljoni}}<ref name="boxmojo">{{Tīmekļa atsauce|url=http://boxofficemojo.com/movies/?id=ironman.htm |title=Iron Man (2008) |accessdate={{dat|2022|12|20||bez}}|publisher=[[Box Office Mojo]]}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|585,7 miljoni}}<ref name="boxmojo" /> | iepriekšējā = | nākamā = "[[Dzelzs vīrs 2]]" | imdb = 0371746 }} '''"Dzelzs vīrs"''' ({{val|en|Iron Man}}) ir 2008. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaronis|supervaroņu]] filma, kuras režisors ir [[Džons Favro]]. Filma ir balstīta uz ''[[Marvel Comics]]'' [[Dzelzs vīrs|tāda paša nosaukuma tēlu]] un šī ir pirmā filma no ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' filmu sērijas. Filma ir stāsts par multimiljonāru Toniju Stārku, kas kļūst par ar tehnoloģijām apveltītu supervaroni — Dzelzs vīru. Galvenās lomas atveido [[Roberts Daunijs jaunākais]], [[Terenss Hauards]], [[Džefs Bridžess]] un [[Gvineta Paltrova]]. Filma galvenokārt ir saņēmusi pozitīvas atsauksmes, kritiķi ir slavējuši Roberta Daunija tēlojumu. [[Amerikas Kinoinstitūts]] "Dzelzs vīru" atzina par vienu no desmit labākajām 2008. gada filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.afi.com/tvevents/afiawards08/ |title=AFI Awards 2008 |publisher=[[Amerikas Kinoinstitūts|American Film Institute]] |accessdate=October 22, 2010 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140215060005/http://www.afi.com/tvevents/afiawards08/ |archivedate={{dat|2014|02|15||bez}} }}</ref> Filmas pirmizrāde notika {{dat|2008|5|2||bez}}. 2010. gadā iznāca filmas turpinājums "[[Dzelzs vīrs 2]]". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Dzelzs vīrs}} {{Marvel Cinematic Universe}} {{Marvel Comics filmas}} {{Džons Favro}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2008. gada filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Marvel Cinematic Universe]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] [[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]] [[Kategorija:Džona Favro filmas]] 1xrdr0an6nkew40l9moey2ew6h1ts8g 0 174594 4509381 4508766 2026-08-18T15:13:39Z ZANDMANIS 91184 4509381 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Haidena Panetjēra | vārds_orig = ''Hayden Panettiere'' | attēls = Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Haidena Panetjēra 2011. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1989|8|21}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Palisadesa|2s=Ņujorka (štats)}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|8|16|1989|8|21}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Dienvidkarolīna|Grīnvila}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, dziedātāja, modele | darbības gadi = 1994—2026 | brāļi = [[Jansens Panetjērs]] (brālis) | dzīvesbiedra_nosaukums = Partneris | dzīvesbiedrs = * [[Vladimirs Kličko]] * (2009–2011; 2013–2018) | bērni = 1 | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S | paraksts = Hayden Panettiere Autograph.svg }} '''Haidena Panetjēra''' ({{val|en|Hayden Lesley Panettiere}}; dzimusi {{dat|1989|8|21}}, mirusi {{dat|2026|8|16}}) bija amerikāņu aktrise un dziedātāja. Vislabāk pazīstama ar Klēras Benetas lomu NBC seriālā "[[Izredzētie: Pasauli glābjot]]" (2006–2010) un Džuljetas Bārnsas lomu seriālā "[[Nešvila (seriāls)|Nešvila]]" (2012–2018), par lomu pēdējā divas reizes nominēta [[Zelta globusa balva]]i. Aktrises karjeru uzsākusi 1990. gadu vidū ar lomām seriālos ''[[One Life to Live]]'' (1994–1997) un ''[[Guiding Light]]'' (1996–2000). Atveidojusi lomas tādās filmās kā "[[Atcerieties Titānus]]" (''Remember the Titans'', 2000), "[[Strīpainis]]" (''Racing Stripes'', 2005), "[[Stilīgā māmiņa]]" (2004), "[[Ledus princese]]" (2005) un "[[Kliedziens 4]]" (''Scream 4'', 2011). Panetjēra nomira savā dzīvoklī [[Grīnvila|Grīnvilā]], [[Dienvidkarolīna]]s štatā, 2026. gada 16. augustā 36 gadu vecumā.<ref name=varietyobit>{{Cite news|last=Saperstein|first=Pat|date=August 16, 2026|title=Hayden Panettiere, 'Heroes' and 'Scream' Star, Dies at 36|url=https://variety.com/2026/film/news/hayden-panettiere-dead-heroes-scream-1236835999/|access-date=August 17, 2026|work=Variety|archive-date=August 17, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260817171936/https://variety.com/2026/film/news/hayden-panettiere-dead-heroes-scream-1236835999/|url-status=}}</ref><ref name=NYTobit>{{cite web |last1=Stevens|first1=Matt|title=Hayden Panettiere, Star of 'Nashville' and 'Heroes,' Dies at 36|url=https://www.nytimes.com/2026/08/17/arts/television/hayden-panettiere-dead.html|website=[[The New York Times]]|access-date=August 17, 2026|language=en|date=August 17, 2026}}</ref> Viņa tika atrasta bezsamaņas stāvoklī, un pirmie glābēji notikuma vietā konstatēja viņas nāvi pēc tam, kad atdzīvināšanas centieni neizdevās.<ref>{{cite magazine|title=Hayden Panettiere Suffered Apparent Overdose, Was Unresponsive as 'Advanced Life Support' Was Administered Before Death|url=https://people.com/hayden-panettiere-suffered-apparent-overdose-was-unresponsive-as-advanced-life-support-was-administered-before-death-12061106|access-date=August 17, 2026|website=People|date=August 17, 2026|archive-date=August 17, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260817175954/https://people.com/hayden-panettiere-suffered-apparent-overdose-was-unresponsive-as-advanced-life-support-was-administered-before-death-12061106|url-status=}}</ref> Policija paziņoja, ka sākotnējie atklājumi neliecināja par ļaunprātīgas rīcības pazīmēm, un nākamajā dienā Grīnvilas apgabala koronera birojā veiktā autopsija neatrada "traumas pazīmes".<ref>{{Cite news|last1=Blanchet|first1=Brenton|last2=Kratofil|first2=Colleen|date=August 17, 2026|title=Coroner Releases New Details of Hayden Panettiere's Death, Says 'No Signs of Trauma' Were Found|url=https://people.com/hayden-panettiere-death-coroner-releases-new-details-12061132|access-date=August 17, 2026|work=People|archive-date=August 17, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260817184441/https://people.com/hayden-panettiere-death-coroner-releases-new-details-12061132|url-status=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Panetjera, Haidena}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ņujorkas štatā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] 5zvuafkko1qn7qc40mgsembg4vmor9v 0 174834 4509392 4505170 2026-08-18T15:51:45Z ~2026-45390-63 149257 4509392 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Modris Skaistkalns | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Fons = solists | Dzimis = {{ddv|1966|6|14}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Sigulda|td=Latvija}} | Žanrs = [[popmūzika]], [[rokmūzika]], [[elektroniskā deju mūzika]] | Nodarbošanās = dziedātājs, komponists, producents, dj | Gadi = [[1989]]—''pašlaik'' | Pseidonīms = ''Mr. Tape'' | Darbojies_arī = ''[[F.A.N.N.S.]]''<br />[[100. Debija]]<br />''[[Tune-L]]''<br />''[[Skybridge]]''<br />[[GAISĀ! (ON THE AIR)]]<br />''[[Moontalk]]''<br />''[[Mark In Red]]'' | Izdevējkompānija = [[Platforma Records]]<br />[[Mikrofona Ieraksti]] | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Modris Skaistkalns''' (dzimis {{dat|1966|6|14}} [[Sigulda|Siguldā]]) ir latviešu mūziķis, komponists, dziedātājs, mūzikas producents un dīdžejs. 1989. gadā uzvarēja ''The 1st World Tape Jockeys Championships'' [[Rīga|Rīgā]]. 1991. gadā ar vārdu '''''Mr.Tape''''' kā viesis piedalījās ''DMC World DJ Championships'' [[Londona|Londonā]]. 1991. gadā kopā ar ''[[MC Uncle U]]'' (jeb Uģi Kārkliņu) Latvijas radio veidoja pirmo latviešu deju mūzikas raidījumu "Latvian Beat". 1992. gadā kopā ar ''[[Mixmaster AG]]'' (jeb Andri Gaili) un citiem domubiedriem darbojies elektroniskās deju mūzikas projektā ''F.A.N.N.S.'', kura divas dziesmas tika iekļautas pirmajā latviešu deju mūzikas izlasē ''Latvian Beat''. Šajā izlasē iekļauta arī viena "Mr. Tape" kompozīcija. 1993. gadā kopā ar [[Agris Semēvics|Agri Semēvicu]] izveidoja elektroniskās deju mūzikas grupu "[[100. Debija]]". Grupa "100. Debija" vairākus gadus pēc kārtas atzīta par labāko deju mūzikas grupu Latvijā.{{Nepieciešama atsauce}} Izdeva piecus albumus, vairākas dziesmas tika iekļautas arī ārzemju izlasēs. Komponējis, aranžējis un producējis dziesmas tādiem izpildītājiem kā ''[[MC Uncle U]]'', ''[[Linda Leen]]'', [[BTH]], ''[[Ladybird]]'', ''[[Tune-L]]'', [[Igo (mūziķis)|Igo]], ''[[Amberlife]]'', [[Roberts Pētersons]], [[Mixeri]], [[Pienvedēja Piedzīvojumi]], ''[[C-Stones]]'', ''[[Anna Polanski]]'', ''[[Skybridge]]'' un daudziem citiem. 2011. gadā izveidoja [[Poproks|poproka]] grupu [[GAISĀ! (ON THE AIR)|GAISĀ! (''ON THE AIR'')]], 2014. gadā — rokgrupu ''[[Moontalk]]'', 2019. gadā — rokgrupu ''[[Mark In Red]]''. 2025. gadā izveidoja saulrietu popmūzikas grupu [https://www.instagram.com/gaisaa_music/ GAISAA]. == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=7Xuy0GAsnNQ Video no uzstāšanās ''DMC World DJ Championships'' 1991. gadā] {{mūziķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skaistkalns, Modris}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Siguldā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]] [[Kategorija:Latviešu dīdžeji]] 3s5qycwv18vrrhwc5b59syuypllfekg 4509443 4509392 2026-08-18T18:04:01Z Egilus 27634 4509443 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Modris Skaistkalns | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Fons = solists | Dzimis = {{ddv|1966|6|14}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Sigulda|td=Latvija}} | Žanrs = [[popmūzika]], [[rokmūzika]], [[elektroniskā deju mūzika]] | Nodarbošanās = dziedātājs, komponists, producents, dj | Gadi = [[1989]]—''pašlaik'' | Pseidonīms = ''Mr. Tape'' | Darbojies_arī = ''[[F.A.N.N.S.]]''<br />[[100. Debija]]<br />''[[Tune-L]]''<br />''[[Skybridge]]''<br />[[GAISĀ! (ON THE AIR)]]<br />''[[Moontalk]]''<br />''[[Mark In Red]]'' | Izdevējkompānija = [[Platforma Records]]<br />[[Mikrofona Ieraksti]] | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Modris Skaistkalns''' (dzimis {{dat|1966|6|14}} [[Sigulda|Siguldā]]) ir latviešu mūziķis, komponists, dziedātājs, mūzikas producents un dīdžejs. 1989. gadā uzvarēja ''The 1st World Tape Jockeys Championships'' [[Rīga|Rīgā]]. 1991. gadā ar vārdu '''''Mr.Tape''''' kā viesis piedalījās ''DMC World DJ Championships'' [[Londona|Londonā]]. 1991. gadā kopā ar ''[[MC Uncle U]]'' (jeb Uģi Kārkliņu) Latvijas radio veidoja pirmo latviešu deju mūzikas raidījumu "Latvian Beat". 1992. gadā kopā ar ''[[Mixmaster AG]]'' (jeb Andri Gaili) un citiem domubiedriem darbojies elektroniskās deju mūzikas projektā ''F.A.N.N.S.'', kura divas dziesmas tika iekļautas pirmajā latviešu deju mūzikas izlasē ''Latvian Beat''. Šajā izlasē iekļauta arī viena "Mr. Tape" kompozīcija. 1993. gadā kopā ar [[Agris Semēvics|Agri Semēvicu]] izveidoja elektroniskās deju mūzikas grupu "[[100. Debija]]". Grupa "100. Debija" vairākus gadus pēc kārtas atzīta par labāko deju mūzikas grupu Latvijā.{{Nepieciešama atsauce}} Izdeva piecus albumus, vairākas dziesmas tika iekļautas arī ārzemju izlasēs. Komponējis, aranžējis un producējis dziesmas tādiem izpildītājiem kā ''[[MC Uncle U]]'', ''[[Linda Leen]]'', [[BTH]], ''[[Ladybird]]'', ''[[Tune-L]]'', [[Igo (mūziķis)|Igo]], ''[[Amberlife]]'', [[Roberts Pētersons]], [[Mixeri]], [[Pienvedēja Piedzīvojumi]], ''[[C-Stones]]'', ''[[Anna Polanski]]'', ''[[Skybridge]]'' un daudziem citiem. 2011. gadā izveidoja [[Poproks|poproka]] grupu [[GAISĀ! (ON THE AIR)|GAISĀ! (''ON THE AIR'')]], 2014. gadā — rokgrupu ''[[Moontalk]]'', 2019. gadā — rokgrupu ''[[Mark In Red]]''. 2025. gadā izveidoja popmūzikas grupu [[GAISAA]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gammabalva.lv/musician/gaisaa|title=GAMMA|website=GAMMA|access-date=2026-08-18|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=7Xuy0GAsnNQ Video no uzstāšanās ''DMC World DJ Championships'' 1991. gadā] {{mūziķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skaistkalns, Modris}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Siguldā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]] [[Kategorija:Latviešu dīdžeji]] 43slmfucp8lmawgklyuqkm22cwj0wa8 4509444 4509443 2026-08-18T18:04:20Z Egilus 27634 /* Atsauces */ 4509444 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Modris Skaistkalns | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Fons = solists | Dzimis = {{ddv|1966|6|14}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Sigulda|td=Latvija}} | Žanrs = [[popmūzika]], [[rokmūzika]], [[elektroniskā deju mūzika]] | Nodarbošanās = dziedātājs, komponists, producents, dj | Gadi = [[1989]]—''pašlaik'' | Pseidonīms = ''Mr. Tape'' | Darbojies_arī = ''[[F.A.N.N.S.]]''<br />[[100. Debija]]<br />''[[Tune-L]]''<br />''[[Skybridge]]''<br />[[GAISĀ! (ON THE AIR)]]<br />''[[Moontalk]]''<br />''[[Mark In Red]]'' | Izdevējkompānija = [[Platforma Records]]<br />[[Mikrofona Ieraksti]] | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Modris Skaistkalns''' (dzimis {{dat|1966|6|14}} [[Sigulda|Siguldā]]) ir latviešu mūziķis, komponists, dziedātājs, mūzikas producents un dīdžejs. 1989. gadā uzvarēja ''The 1st World Tape Jockeys Championships'' [[Rīga|Rīgā]]. 1991. gadā ar vārdu '''''Mr.Tape''''' kā viesis piedalījās ''DMC World DJ Championships'' [[Londona|Londonā]]. 1991. gadā kopā ar ''[[MC Uncle U]]'' (jeb Uģi Kārkliņu) Latvijas radio veidoja pirmo latviešu deju mūzikas raidījumu "Latvian Beat". 1992. gadā kopā ar ''[[Mixmaster AG]]'' (jeb Andri Gaili) un citiem domubiedriem darbojies elektroniskās deju mūzikas projektā ''F.A.N.N.S.'', kura divas dziesmas tika iekļautas pirmajā latviešu deju mūzikas izlasē ''Latvian Beat''. Šajā izlasē iekļauta arī viena "Mr. Tape" kompozīcija. 1993. gadā kopā ar [[Agris Semēvics|Agri Semēvicu]] izveidoja elektroniskās deju mūzikas grupu "[[100. Debija]]". Grupa "100. Debija" vairākus gadus pēc kārtas atzīta par labāko deju mūzikas grupu Latvijā.{{Nepieciešama atsauce}} Izdeva piecus albumus, vairākas dziesmas tika iekļautas arī ārzemju izlasēs. Komponējis, aranžējis un producējis dziesmas tādiem izpildītājiem kā ''[[MC Uncle U]]'', ''[[Linda Leen]]'', [[BTH]], ''[[Ladybird]]'', ''[[Tune-L]]'', [[Igo (mūziķis)|Igo]], ''[[Amberlife]]'', [[Roberts Pētersons]], [[Mixeri]], [[Pienvedēja Piedzīvojumi]], ''[[C-Stones]]'', ''[[Anna Polanski]]'', ''[[Skybridge]]'' un daudziem citiem. 2011. gadā izveidoja [[Poproks|poproka]] grupu [[GAISĀ! (ON THE AIR)|GAISĀ! (''ON THE AIR'')]], 2014. gadā — rokgrupu ''[[Moontalk]]'', 2019. gadā — rokgrupu ''[[Mark In Red]]''. 2025. gadā izveidoja popmūzikas grupu [[GAISAA]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gammabalva.lv/musician/gaisaa|title=GAMMA|website=GAMMA|access-date=2026-08-18|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=7Xuy0GAsnNQ Video no uzstāšanās ''DMC World DJ Championships'' 1991. gadā] {{mūziķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skaistkalns, Modris}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Siguldā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]] [[Kategorija:Latviešu dīdžeji]] qfhjwlg2fvu2pgnb16yqz0qs2e4nypv 0 177884 4509733 4452486 2026-08-19T09:04:47Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4509733 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Māteru Juris | vārds_orig = | attēls = Juris Māters.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1845 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Cildi|Cildu muižas]] "Vidukļi", [[Aizputes apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br>(tagad [[Laidu pagasts]], [[Kuldīgas novads]], {{LAT}}) | m_gads = 1885 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 4 | m_vieta = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Jelgava]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br>(tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | vecāki = Māteru Andžs | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = Teodors Rolands, Chr. Ērkšķis, Vētītāju Dāvis, J. Viduklis, Juris Andrejevičs | nodarbošanās = tiesas rakstvedis, izdevējs | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = [[reālisms]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Māteru Juris''' jeb '''Juris Māters''' (1845—1885) bija latviešu [[rakstnieks]] un [[žurnālists]]. [[Pirmā atmoda|Pirmās tautas atmodas]] darbinieks, laikrakstu „Baltijas Zemkopis” (1875—1880) un „Tiesu Vēstnesis” (1880—1884) izdevējs. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Ernests Dinsbergs, Juris Māters un citi 19. gadsimta beigās.jpg|thumb|270px|Ernests Dinsbergs (sēž pirmais no kreisās), [[Juris Māters]] (stāv trešais no kreisās) un citi Kurzemes guberņas latvieši (ap 1880. gadu).]] Māteru Juris dzimis 1845. gada 11. martā [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] [[Cildi|Cildu muižas]] „Vidukļu” mājās zemnieka ģimenē.<ref>[http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/130/book/2212.html Dzimšanas ieraksts – 30. kadrs, 51. ieraksts (''Jurris Mahtre'')]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>[http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/13/ig/14/ie/6313/book/31450.html Māteru dzimta 1857. gada dvēseļu revīzijā – 139. kadrs]{{Novecojusi saite}}</ref> Mācījies Cildu pagastskolā, no 1856. gada līdz 1862. gadam [[Kazdangas pagasts]]kolā, kuru vadīja skolotājs Pēteris Etmanis. Pēc tēva Andža nāves 1858. gadā viņu atbalstīja [[Valtaiķi|Valtaiķu]] mācītājs Johans Frīdrihs Katerfelds. 1860. gadā viņa tēva mājas izūtrupēja, tomēr ar pagasttiesas palīdzību viņš panāca, ka jaunajam māju saimniekam bija jādod viņam iespēja apmeklēt skolu. Pēc skolas beigšanas 1862. gadā [[Skrundas muiža]]s barons Leons [[fon Koskuli|fon Koskuls]] viņu iekārtoja darbā par [[Skrundas pagasts|Skrundas pagasta]] tiesas [[Rakstvedis|rakstveža]] palīgu. Līdz ar to viņš dabūja arī dažus citus pienākumus — pārzināja vietējo Skrundas pasta staciju un strādāja aptiekā par mācekli. Viņš bija arī muižas bibliotēkas pārzinis, barons Koskuls viņam mācījis būt „strādīgam, uzticīgam un taisnam visās lietās”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=2155&prop_id=227 |title=Skrundas muiža |access-date={{dat|2012|01|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131111125915/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=2155&prop_id=227 |archivedate={{dat|2013|11|11||bez}} }}</ref> 1864. gadā „[[Latviešu Avīzes]]” publicēja viņa pirmo rakstu par pagasta tiesnešu vēlēšanām. 1866. gadā Māters kļuva par [[Diždzelde]]s tiesas rakstvedi, izpildīdams arī Mazdzeldas, [[Briņķu pagasts|Briņķu]], [[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu]] un [[Lēnas]] pagastu rakstveža pienākumus. Pēc tam viņš bija [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķa]] kroņa muižu inspektora rakstvedis, vēlāk rakstvedis [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Putnēnmuiža|Putnenes]] un [[Kandavas pagasts|Kandavas]] muižas pagastos, tad [[Piltenes maģistrāts|Piltenes maģistrātā]] (1871—1872). Piltenē Māters palīdzēja nodibināt Piltenes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, sarakstot tai statūtus un programmu. [[Kurzemes gubernators]] [[Pauls fon Lilienfelds]] pēc maģistrātā veiktās revīzijas 1873. gadā uzaicināja viņu strādāt par savas bibliotēkas pārzini, bet vēlāk par savu personīgo rakstu kolektoru. Līdztekus tam Māteru Juris strādāja par [[Kurzemes guberņa]]s tipogrāfijas inspektoru [[Jelgava|Jelgavā]], kur viņš tulkoja Krievijas Impērijas likumus vācu un latviešu valodā. Šajā laikā viņš palīdzēja aizstāvēt latviešu zemnieku tiesības tiesas priekšā. Māteru Juris latviešu valodā ieviesa vairākus juridiskos terminus, piemēram, „laulības pārkāpšana” (laulības „laušanas” vietā), „nāves sods”, „sodu likumi”.<ref>[http://termini.lza.lv/article.php?id=15 Valentīna Skujiņa, Mairika Ķirīte. Termins vārdnīcā kā terminzinātnes attīstības un valodas bagātināšanas avots.]</ref> 1875. gadā viņš uzsāka patstāvīgu izdevējdarbību un līdz 1880. gadam izdeva lauksaimniecības nedēļas laikrakstu „[[Baltijas Zemkopis]]” 3000 eksemplāru lielā tirāžā, pēc tam pirmo latviešu juridisko laikrakstu „[[Tiesu Vēstnesis]]” (1880—1884). Sakarā ar nopietnām naudas problēmām viņš 1882. gadā nokļuva parādu cietumā un 1884. gadā bija spiests pārtraukt žurnāla izdošanu. Pēkšņi miris 1885. gada 4. februārī ar trieku, apbedīts Jelgavas Jāņa kapos. Bērēs Juri Māteru no Jelgavas Sv. Annas baznīcas pēdējā gaitā pavadīja vairāk kā tūkstotis cilvēku. === Sabiedriskā darbība === Lai vājinātu [[Rīgas Latviešu biedrība]]s autoritāti Kurzemē, J. Māters [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku]] laikā 1880. gadā nodibināja [[Jelgavas Latviešu biedrība|Jelgavas Latviešu biedrību]], baudīja Kurzemes gubernatora Paula Lilienfelda labvēlību — savos laikrakstos uzbrukdams Rīgas Latviešu biedrībai, ka tā nepamatoti lietojot tautas vadones („māmuļas”) vārdu, ka tā pārstāvot tikai latviešu pilsētniekus un aizmirstot, ka tautas pamats ir zemnieki. Postulēja domu, ka tautas vadība pienāktos „latviešu [[muižniecība]]i”, par kādu ar laiku izveidotos latviešu lielgruntniecība, tāpēc aicināja iepirkt mājas. Māters aizrāvās ar [[Slavofili|slavofilu]] idejām, propagandēdams domu par latviešu muižniecību, viņš vienlaikus aizstāvēja [[Baltijas pārkrievošana|Baltijas pārkrievošanu]]: ''Mēs nevaram būt valsts valstī, tāpēc jāmācās [[krievu valoda]]... Baltijas guberņa pieder pie Krievijas kā kura katra guberņa, un mūsu pavalstnieku pienākums spiež mūs tuvoties krievu tautai''.<ref name="nosaukums-1">Švābe, Arveds. Latvijas Vēsture 1800–1914. 2. izdevums. – [Upsala]: Daugava, 1962. 511. lpp.</ref> 1878. gadā, kad tika apspriesti projekti par [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāga]] reformēšanu, Māters prasīja ievest krievu zemstes, apgalvodams, ka: ''Latvieši nekad nekops citādu garu nekā valdība vēlas, nekā tas tiek kopts visā Krievijā''.<ref name="nosaukums-1" /> == Piemiņa == Pēc Latvijas Republikas dibināšanas agrākajai Kannulējēju ielai Jelgavā piešķīra Jura Mātera vārdu (1924), [[Latvijas PSR|LPSR]] laikā tā tika pārdēvēta par Andreja Upīša ielu (1950), pēc neatkarības atgūšanas par [[Mātera iela (Jelgava)|Mātera ielu]] (1990). Arī [[Aizpute]], [[Auce|Aucē]], [[Kuldīga|Kuldīgā]], [[Piltene|Piltenē]] un [[Rīga|Rīgā]] ir Jura Mātera ielas, viņa vārdā nosaukta [[Kazdanga]]s Māteru Jura pamatskola. 1935. gadā Kazdangas lauksaimniecības vidusskolas apkaimē Valsts Prezidents [[Alberts Kviesis]] atklāja [[Teodors Zaļkalns|Teodora Zaļkalna]] veidotu Māteru Jura pieminekli. 1995. gadā arī Jelgavā tika atklāts piemiņas akmens. == Darbi == * Georg Mather. ''Sammlung der Gesetze und Verordnungen ...'' Mitau, 1876 (vāciski) * ''Likumi un nosacījumi par pagastu valdīšanu un policiju Kurzemes guberņā''. Kurzemes gubernatora P. f. Lilienfelda uzdevumā un uz Kurzemes guberņas pārvaldes pavēli sastādījis G. Mathers, Jelgavā I877. * ''Kas ievērojams pie pagastu amata vīru celšanām? Cienīšanas zīme, pasniegta Kurzemes un Vidzemes pagastu pilnām sapulcēm un vietnieku pulkiem'', Rīgā 1881. * ''Vidzemes un Kurzemes privāttiesību likumu grāmata''. Sistemātiski sastādīta no G. Mathera, Liepājā 1885. == Romāni == * „Sadzīves viļņi: oriģinālromāns iz Baltijas sadzīves" iespiests "Baltijas Zemkopja” literāriskā pielikumā (1879), vēlāk atsevišķā grāmatā (1892). (Atkārtoti izdots izdevniecībā A. Gulbis, 1935. — 347 lappuses, "Zinātne", 1994. — 314 lappuses)<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Sadzīves vil̦n̦i: orig̓inālromāns iz Baltijas sadzīves|url=https://books.google.lv/books/about/Sadz%C4%ABves_vil%CC%A6n%CC%A6i.html?id=WUfJAAAACAAJ&redir_esc=y&hl=lv|publisher=Zinātne|date=1994|isbn=978-5-7966-1072-5|first=Māteru|last=Juris}}</ref> * „Patriotisms un mīlestība: vēsturisks oriģinālromāns” Tiesu Vēstneša literāriskā pielikumā (1880—1881). (Atkārtoti izdots izdevniecībā „Orients”, 1936. — 264 lappuses) * „Māteru Jura Kopoti raksti”: Līgotņu Jēkaba [pseud.] sakopojumā un redakcijā. 1.—4. sējumi. A. Gulbja apgāds, 1924. — 1236 lpp.<ref>[http://alisepublic.saeima.lv/Alise/lv/advancedsearch.aspx?crit0=auth&op0=%25LIKE%25&val0=M%C4%81teru%2C+Juris&bop1=AND&crit1=auth&op1=%3D&val1= alisepublic.saeima.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161001084705/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/8avizh.htm#H1 Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture.] * [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSave_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1935/06/18&ID=Ar00104 Valsts Prezidenta A. Kvieša Māteru Jura pieminekļa atklāšanas gadījumā Kazdangā teiktā runa. "Latvijas Kareivis" 1935. gada 18. jūnijs]{{Novecojusi saite}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Māteru Juris}} [[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Jaunlatvieši]] ctizqnhia3c4mzri6oiaet7iph4p1or 4509744 4509733 2026-08-19T09:55:32Z Pirags 3757 4509744 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Māteru Juris | vārds_orig = | attēls = Juris Māters.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1845 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Cildi|Cildu muižas]] "Vidukļi", [[Aizputes apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br>(tagad [[Laidu pagasts]], [[Kuldīgas novads]], {{LAT}}) | m_gads = 1885 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 4 | m_vieta = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Jelgava]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br>(tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | vecāki = Māteru Andžs | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = Teodors Rolands, Chr. Ērkšķis, Vētītāju Dāvis, J. Viduklis, Juris Andrejevičs | nodarbošanās = tiesas rakstvedis, izdevējs | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = [[reālisms]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Māteru Juris''' jeb '''Juris Māters''' (1845—1885) bija latviešu [[rakstnieks]] un [[žurnālists]]. [[Pirmā atmoda|Pirmās tautas atmodas]] darbinieks, laikrakstu „[[Baltijas Zemkopis]]” (1875—1880) un „Tiesu Vēstnesis” (1880—1884) izdevējs. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Ernests Dinsbergs, Juris Māters un citi 19. gadsimta beigās.jpg|thumb|270px|Ernests Dinsbergs (sēž pirmais no kreisās), [[Juris Māters]] (stāv trešais no kreisās) un citi Kurzemes guberņas latvieši (ap 1880. gadu).]] Māteru Juris dzimis 1845. gada 11. martā [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] [[Cildi|Cildu muižas]] „Vidukļu” mājās zemnieka ģimenē.<ref>[http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/130/book/2212.html Dzimšanas ieraksts – 30. kadrs, 51. ieraksts (''Jurris Mahtre'')]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>[http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/13/ig/14/ie/6313/book/31450.html Māteru dzimta 1857. gada dvēseļu revīzijā – 139. kadrs]{{Novecojusi saite}}</ref> Mācījies Cildu pagastskolā, no 1856. gada līdz 1862. gadam [[Kazdangas pagasts]]kolā, kuru vadīja skolotājs Pēteris Etmanis. Pēc tēva Andža nāves 1858. gadā viņu atbalstīja [[Valtaiķi|Valtaiķu]] mācītājs Johans Frīdrihs Katerfelds. 1860. gadā viņa tēva mājas izūtrupēja, tomēr ar pagasttiesas palīdzību viņš panāca, ka jaunajam māju saimniekam bija jādod viņam iespēja apmeklēt skolu. Pēc skolas beigšanas 1862. gadā [[Skrundas muiža]]s barons Leons [[fon Koskuli|fon Koskuls]] viņu iekārtoja darbā par [[Skrundas pagasts|Skrundas pagasta]] tiesas [[Rakstvedis|rakstveža]] palīgu. Līdz ar to viņš dabūja arī dažus citus pienākumus — pārzināja vietējo Skrundas pasta staciju un strādāja aptiekā par mācekli. Viņš bija arī muižas bibliotēkas pārzinis, barons Koskuls viņam mācījis būt „strādīgam, uzticīgam un taisnam visās lietās”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=2155&prop_id=227 |title=Skrundas muiža |access-date={{dat|2012|01|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131111125915/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=2155&prop_id=227 |archivedate={{dat|2013|11|11||bez}} }}</ref> 1864. gadā „[[Latviešu Avīzes]]” publicēja viņa pirmo rakstu par pagasta tiesnešu vēlēšanām. 1866. gadā Māters kļuva par [[Diždzelde]]s tiesas rakstvedi, izpildīdams arī Mazdzeldas, [[Briņķu pagasts|Briņķu]], [[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu]] un [[Lēnas]] pagastu rakstveža pienākumus. Pēc tam viņš bija [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķa]] kroņa muižu inspektora rakstvedis, vēlāk rakstvedis [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Putnēnmuiža|Putnenes]] un [[Kandavas pagasts|Kandavas]] muižas pagastos, tad [[Piltenes maģistrāts|Piltenes maģistrātā]] (1871—1872). Piltenē Māters palīdzēja nodibināt Piltenes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, sarakstot tai statūtus un programmu. [[Kurzemes gubernators]] [[Pauls fon Lilienfelds]] pēc maģistrātā veiktās revīzijas 1873. gadā uzaicināja viņu strādāt par savas bibliotēkas pārzini, bet vēlāk par savu personīgo rakstu kolektoru. Līdztekus tam Māteru Juris strādāja par [[Kurzemes guberņa]]s tipogrāfijas inspektoru [[Jelgava|Jelgavā]], kur viņš tulkoja Krievijas Impērijas likumus vācu un latviešu valodā. Šajā laikā viņš palīdzēja aizstāvēt latviešu zemnieku tiesības tiesas priekšā. Māteru Juris latviešu valodā ieviesa vairākus juridiskos terminus, piemēram, „laulības pārkāpšana” (laulības „laušanas” vietā), „nāves sods”, „sodu likumi”.<ref>[http://termini.lza.lv/article.php?id=15 Valentīna Skujiņa, Mairika Ķirīte. Termins vārdnīcā kā terminzinātnes attīstības un valodas bagātināšanas avots.]</ref> 1875. gadā viņš uzsāka patstāvīgu izdevējdarbību un līdz 1880. gadam izdeva lauksaimniecības nedēļas laikrakstu „[[Baltijas Zemkopis]]” 3000 eksemplāru lielā tirāžā, pēc tam pirmo latviešu juridisko laikrakstu „[[Tiesu Vēstnesis]]” (1880—1884). Sakarā ar nopietnām naudas problēmām viņš 1882. gadā nokļuva parādu cietumā un 1884. gadā bija spiests pārtraukt žurnāla izdošanu. Pēkšņi miris 1885. gada 4. februārī ar trieku, apbedīts Jelgavas Jāņa kapos. Bērēs Juri Māteru no Jelgavas Sv. Annas baznīcas pēdējā gaitā pavadīja vairāk kā tūkstotis cilvēku. === Sabiedriskā darbība === Lai vājinātu [[Rīgas Latviešu biedrība]]s autoritāti Kurzemē, J. Māters [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku]] laikā 1880. gadā nodibināja [[Jelgavas Latviešu biedrība|Jelgavas Latviešu biedrību]], baudīja Kurzemes gubernatora Paula Lilienfelda labvēlību — savos laikrakstos uzbrukdams Rīgas Latviešu biedrībai, ka tā nepamatoti lietojot tautas vadones („māmuļas”) vārdu, ka tā pārstāvot tikai latviešu pilsētniekus un aizmirstot, ka tautas pamats ir zemnieki. Postulēja domu, ka tautas vadība pienāktos „latviešu [[muižniecība]]i”, par kādu ar laiku izveidotos latviešu lielgruntniecība, tāpēc aicināja iepirkt mājas. Māters aizrāvās ar [[Slavofili|slavofilu]] idejām, propagandēdams domu par latviešu muižniecību, viņš vienlaikus aizstāvēja [[Baltijas pārkrievošana|Baltijas pārkrievošanu]]: ''Mēs nevaram būt valsts valstī, tāpēc jāmācās [[krievu valoda]]... Baltijas guberņa pieder pie Krievijas kā kura katra guberņa, un mūsu pavalstnieku pienākums spiež mūs tuvoties krievu tautai''.<ref name="nosaukums-1">Švābe, Arveds. Latvijas Vēsture 1800–1914. 2. izdevums. – [Upsala]: Daugava, 1962. 511. lpp.</ref> 1878. gadā, kad tika apspriesti projekti par [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāga]] reformēšanu, Māters prasīja ievest krievu zemstes, apgalvodams, ka: ''Latvieši nekad nekops citādu garu nekā valdība vēlas, nekā tas tiek kopts visā Krievijā''.<ref name="nosaukums-1" /> == Piemiņa == Pēc Latvijas Republikas dibināšanas agrākajai Kannulējēju ielai Jelgavā piešķīra Jura Mātera vārdu (1924), [[Latvijas PSR|LPSR]] laikā tā tika pārdēvēta par Andreja Upīša ielu (1950), pēc neatkarības atgūšanas par [[Mātera iela (Jelgava)|Mātera ielu]] (1990). Arī [[Aizpute]], [[Auce|Aucē]], [[Kuldīga|Kuldīgā]], [[Piltene|Piltenē]] un [[Rīga|Rīgā]] ir Jura Mātera ielas, viņa vārdā nosaukta [[Kazdanga]]s Māteru Jura pamatskola. 1935. gadā Kazdangas lauksaimniecības vidusskolas apkaimē Valsts Prezidents [[Alberts Kviesis]] atklāja [[Teodors Zaļkalns|Teodora Zaļkalna]] veidotu Māteru Jura pieminekli. 1995. gadā arī Jelgavā tika atklāts piemiņas akmens. == Darbi == * Georg Mather. ''Sammlung der Gesetze und Verordnungen ...'' Mitau, 1876 (vāciski) * ''Likumi un nosacījumi par pagastu valdīšanu un policiju Kurzemes guberņā''. Kurzemes gubernatora P. f. Lilienfelda uzdevumā un uz Kurzemes guberņas pārvaldes pavēli sastādījis G. Mathers, Jelgavā I877. * ''Kas ievērojams pie pagastu amata vīru celšanām? Cienīšanas zīme, pasniegta Kurzemes un Vidzemes pagastu pilnām sapulcēm un vietnieku pulkiem'', Rīgā 1881. * ''Vidzemes un Kurzemes privāttiesību likumu grāmata''. Sistemātiski sastādīta no G. Mathera, Liepājā 1885. == Romāni == * „Sadzīves viļņi: oriģinālromāns iz Baltijas sadzīves" iespiests "Baltijas Zemkopja” literāriskā pielikumā (1879), vēlāk atsevišķā grāmatā (1892). (Atkārtoti izdots izdevniecībā A. Gulbis, 1935. — 347 lappuses, "Zinātne", 1994. — 314 lappuses)<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Sadzīves vil̦n̦i: orig̓inālromāns iz Baltijas sadzīves|url=https://books.google.lv/books/about/Sadz%C4%ABves_vil%CC%A6n%CC%A6i.html?id=WUfJAAAACAAJ&redir_esc=y&hl=lv|publisher=Zinātne|date=1994|isbn=978-5-7966-1072-5|first=Māteru|last=Juris}}</ref> * „Patriotisms un mīlestība: vēsturisks oriģinālromāns” Tiesu Vēstneša literāriskā pielikumā (1880—1881). (Atkārtoti izdots izdevniecībā „Orients”, 1936. — 264 lappuses) * „Māteru Jura Kopoti raksti”: Līgotņu Jēkaba [pseud.] sakopojumā un redakcijā. 1.—4. sējumi. A. Gulbja apgāds, 1924. — 1236 lpp.<ref>[http://alisepublic.saeima.lv/Alise/lv/advancedsearch.aspx?crit0=auth&op0=%25LIKE%25&val0=M%C4%81teru%2C+Juris&bop1=AND&crit1=auth&op1=%3D&val1= alisepublic.saeima.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161001084705/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/8avizh.htm#H1 Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture.] * [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSave_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1935/06/18&ID=Ar00104 Valsts Prezidenta A. Kvieša Māteru Jura pieminekļa atklāšanas gadījumā Kazdangā teiktā runa. "Latvijas Kareivis" 1935. gada 18. jūnijs]{{Novecojusi saite}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Māteru Juris}} [[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Jaunlatvieši]] 7ki480c62pnnmtq2v4441nse0buzqez 0 178100 4509732 4452508 2026-08-19T09:01:49Z Pirags 3757 precizēju dzīves datus 4509732 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rihards Kārlis Tomsons | vārds_orig = | attēls = Rihards Tomsons foto.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1839 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{flaga|Krievijas Impērija}} Aizkraukles muiža, [[Aizkraukles pagasts]], [[Rīgas apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1884 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 4 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Novgorodas guberņa|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = }} '''Rihards Kārlis Tomsons''' (1839—1884) bija latviešu [[uzņēmējs]], [[žurnālists]] un sabiedriskais darbinieks. [[Pirmā atmoda|Pirmās Tautas atmodas]] darbinieks, viens no [[Rīgas Latviešu biedrība]]s dibinātājiem un tās priekšnieks (1870—1871). Zemkopības almanaha "Vārpa" (1874) un avīzes "Darbs" (1875—1876) izdevējs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1839. gada 26. aprīlī [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Aizkraukles pagasts|Aizkraukles pagastā]] Aizkraukles muižas vagara ģimenē. Pēc tēva nāves ar Aizkraukles, vēlāk ar Limbažu pilsmuižas nomnieka Lindvarta un mātes brāļa ģenerāļa Streitfelda gādību mācījās [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] skolā [[Limbaži|Limbažos]] un Valdavas zemkopības akadēmijā [[Vācijas Impērija|Vācijā]]. Dažus gadus viņš bija muižas pārvaldnieks, pēc tam pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]] un strādāja Šmita eļļas fabrikā par grāmatvedi un darbojās kā žurnālists laikrakstā "[[Baltijas Vēstnesis]]". Vēlāk Tomsons nodibināja kaulu miltu un superfosfāta fabriku. Cēla pilnīgi jaunu ēku, veda no Vācijas iekārtas, kas tajā laikā bija iespaidīgs notikums. 1868. gadā viņš kopā ar [[Bernhards Dīriķis|Bernhardu Dīriķi]] un [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāni Frīdrihu Baumani]] nodibināja [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrību]] un bija tās priekšnieka Bernharda Dīriķa biedrs. Pēc viņa iniciatīvas 1868. gada 1. decembrī nodibināja Rīgas Latviešu biedrības Teātra komisiju, kur darbojās arī kā aktieris un režisors. Teātrī viņš uzveda vācu lugas un arī pats sarakstīja lugu "Mika nāk mājā ". No 1870. gada augusta līdz 1871. gada februārim Tomsons bija biedrības priekšnieks.<ref name=rlb>{{tīmekļa atsauce|title=Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāji|url=http://www.rlb.lv/index.php?p=9120&lang=1509&pp=12860|website=www.rlb.lv|accessdate={{dat|2015|12|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304185731/http://www.rlb.lv/index.php?p=9120&pp=12860&lang=1509|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> Viņa vadības laikā 1870. gadā tika izveidota svētdienas skola un trūcīgo ļaužu virtuve. Tomsons bija galvenais 1873. gada [[I_Vispārīgie_latviešu_Dziedāšanas_svētki|I Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku]] rīkotājs.<ref name="limbažu bibliotēka">{{tīmekļa atsauce|title=Rihards Tomsons|url=http://www.limbazubiblioteka.lv/lv/ms/novadpetnieciba/novadnieku_enciklopedija/tomsons_rihards/&a=28|website=http://www.limbazubiblioteka.lv|accessdate={{dat|2015|12|14||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc viņa iniciatīvas tika sasaukta pirmā vispārējā latviešu skolotāju sapulce un otrā vispārīgā latviešu zemkopju sapulce.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā no 26. līdz 29. jūnijam 1873. gadā|year=1873|url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/objekti/01-02.pdf|pages=9|author=Rihards Tomsons|accessdate=2018-04-13|publisher=RLB, Buši|location=Rīga}}{{Novecojusi saite}}</ref> No 1874. gada Tomsons izdeva zemkopības rakstu krājumus "Vārpa" un avīzi "Darbs". 1878. gadā viņš sarakstīja grāmatu "Rīgas Latviešu biedrības pirmais gadu desmits 1868.-1878.". Pēc tam, kad viņa uzņēmumi bankrotēja, viņš bija spiests Rīgu atstāt un pārcelties uz dzīvi Krievijā, [[Novgorodas guberņa|Novgorodas guberņā]], kur strādājis par pārvaldnieku brāļa saimniecībā Boroviču apriņķa Četvertkinas muižā. Miris no [[Tīfs|tīfa]] 1884. gada 4. martā.<ref>[https://www.literatura.lv/en/works/1699279 Nekrologs] Rihards Tomsons †. [[Baltijas Zemkopis]], 1884, Nr. 12, 21. marts. 46. lpp. </ref> == Sabiedriskā darbība == 1868. gada 14. (2.) jūnijā Tomsons sarīkoja pirmo latviešu teātra izrādi "Žūpu Bērtulis", bija šīs izrādes režisors un aktieris. Viņš pārstrādāja Holteļa tautas lugu "Hanss Jerge" un nosauca par "Mika", pēc tam sarakstīja oriģināllugas "Vecais Jurka" un "Mika nāk mājā". == Piemiņa == Riharda Tomsona vārdā nosaukta [[Tomsona iela]] Rīgā, kas [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā bija pārdēvēta Ivana Mičurina vārdā. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{grāmatas atsauce|last1=Briedis|first1=R.|title=Savādais karakters|date=1989|publisher=Varavīksne|pages=164.-182}} * {{grāmatas atsauce|last1=Riekstiņš|first1=E.|title=Zemnieku organizēšanās|date={{dat|1990|7|5||bez}}|publisher=Zeme|page=11}} * {{laikraksta atsauce|last1=Matisa|first1=M.|title=Pirmaizrāde latviešu valodā Jelgavā|journal=Zemgales avīze|date={{dat|1994|5|14||bez}}|page=7}} * {{Grāmatas atsauce|title=Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā no 26. līdz 29. jūnijam 1873. gadā|year=1873|url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/objekti/01-02.pdf|author=Rihards Tomsons|accessdate=2018-04-13|publisher=RLB, Buši|location=Rīga}}{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tomsons, Rihards}} [[Kategorija:Aizkraukles novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Jaunlatvieši]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] q517sxxhksjs9tw9i95hmqavfxfuyxq 0 207027 4509423 3697448 2026-08-18T17:18:02Z PaulLim11 137644 Image 4509423 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džastins Hārtlijs | vārds_orig = ''Justin Hartley'' | attēls = Justin Hartley at Televerse 2026.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Džastins Hārtlijs 2026. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1977|1|29}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Noksvila}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = Aktieris, režisors, rakstnieks | darbības gadi = 2002—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Džastins Skots Hārtlijs''' ({{val|en|Justin Scott Hartley}}; dzimis {{dat|1977|1|29}}) ir amerikāņu aktieris, režisors un rakstnieks. Pazīstams ar Olivera Kvīna lomu [[The WB Television Network|WB]]/[[The CW Television Network|CW]] seriālā "[[Smolvila. Leģenda par Supermenu]]". Tāpat filmējies ziepju operā ''Passions''. Tika izvēlēts galvenās lomas attēlošanai seriālā ''Aquaman'', tomēr seriālam tika izdota vienīgi ''pilot'' sērija. == Ārējās saites == * {{IMDb name|1261997}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hartlijs, Dzzastins}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] dy7kd2ysz0b5milqpy1366nd5osj4zc 0 207160 4509757 4437154 2026-08-19T10:25:16Z Paavels 122131 Gramatikas labojums 4509757 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Rīgas Kongresu nams | image_size = 250px | former_names = | alternate_names = | image = Rīgas Kongresu nams.JPG | image_alt = | caption = 2014. gadā | map_type = Rīga | map_alt = | map_caption = | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | cost = | ren_cost = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Krišjāņa Valdemāra iela 5|3s=Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)}} | address = | location_town = | location_country = | iso_region = LV-RIX | latd=56 |latm=57 |lats=19.65 |latNS=N | longd=24 |longm=6 |longs=24.53 |longEW=E | start_date = | completion_date = 1982 | inauguration_date = | renovation_date = | destruction_date = | height = | diameter = | other_dimensions = | floor_count = | floor_area = | seating_type = | seating_capacity = | main_contractor = | architect = [[Juris Gertmanis]], V. Kadirkovs | architecture_firm = | structural_engineer = | services_engineer = | civil_engineer = | other_designers = | quantity_surveyor = | awards = | ren_architect = | ren_firm = | ren_str_engineer = | ren_serv_engineer = | ren_civ_engineer = | ren_oth_designers = | ren_qty_surveyor = | ren_awards = | url = | references = | embedded = }} '''Rīgas Kongresu nams''' ir sabiedriska ēka [[Kronvalda parks|Kronvalda parkā]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 5, [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{LAT e|3|445.—446}}</ref> Sākotnēji ēka kalpoja kā [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] [[Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja|Centrālās komitejas]] '''Politiskās izglītības nams.''' Šajā ēkā 1988. gada 8.—9. oktobrī notika [[Latvijas Tautas fronte]]s dibināšanas kongress, kā arī [[Interfronte]]s dibināšanas kongress 1989. gada sākumā. == Ēkas raksturojums un pārbūves plāni == Ēkas celtniecību pabeidza 1982. gadā (arhitekti [[Juris Gertmanis]] un Valērijs Kadirkovs), tās ārējā apdarē izmantots sārtais [[dolomīts]] un [[varš|vara]] skārds. Ēkas pirmajā stāvā atrodas 1200 vietu lielā konferenču zāle, otrajā — lielās zāles balkons, mazā zāle, kā arī citas telpas, savukārt trešajā stāvā atrodas darba kabineti. 1999.—2000. gadā Kongresu namam uzcēla četrus stāvus augstu piebūvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/kongresu-nams/|title=Kongresu nams|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2012|11|29||bez}}}}</ref> Nākotnē Rīgas Kongresu nama vietā būs '''Rīgas Filharmonijas koncertzāle'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/32026447/culturenvironment/55511374/rigas-filharmonijas-metu-konkursam-iesniegtas-38-ieceres|title=Rīgas Filharmonijas metu konkursam iesniegtas 38 ieceres |publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2023|11|05||bez}}}}</ref> 2023. gada nogalē paziņoja starptautiskā metu konkursa uzvarētāju un noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību "Mark arhitekti un Mailītis arhitekti", kas paredzēja līdz 2026. gada 30. novembrim izstrādāt būvprojektu. Rīgas filharmonija pēc Kongresu nama pārbūves pabeigšanas kļūs par [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra]] (LNSO), [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] un [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio bigbenda]] mājvietu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/20.11.2024-rigas-filharmonijas-projektesana-varetu-ilgt-aptuveni-divus-gadus.a577145/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas Filharmonijas projektēšana varētu ilgt aptuveni divus gadus] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> [[Lielās ģildes nams|Lielās ģildes]] rekonstrukcijas darbu dēļ, LNSO uz Kongresu namu pārcēlās jau 2024. gada vidū. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] [[Kategorija:Kultūras būves Latvijā]] 59y0fgmjzywhgedcpwgis9uifj71l0q 0 226402 4509416 4056702 2026-08-18T16:57:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509416 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vilens Tolpežņikovs | attēls = Tolpezhnikovs Vilens.jpg | att_izm = 200px | amats = PSRS Augstākās Padomes deputāts | term_sākums = 1989 | term_beigas = 1991 | prezidents = [[Mihails Gorbačovs]] | premjers = | dzim_dati = {{dat|1928|7|12}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Mariupole}} (tagad {{UKR}}) | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2008|12|21|1928|7|12}}<ref name="timenote" /> | mir_vieta = | partija = [[PSKP]] <small>(1965—1968)</small><br />[[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] <small>(1989—?)</small><br />[[Visu Latvijai!]] <small>(2006—2008)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūts]] | profesija = [[ārsts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vilens Tolpežņikovs''' (dzimis {{dat|1928|7|12}}, miris {{dat|2008|12|21}}) bija krievu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRezS9.vis |title= 2006. gada 7. oktobra 9.Saeimas vēlēšanas: Vilens Tolpežņikovs |accessdate= 2013-06-27 |author= |work= |publisher= CVK |date= |archiveurl= https://web.archive.org/web/20100802165711/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRezS9.vis |archivedate= 2010-08-02 }}</ref> izcelsmes [[Latvija]]s ārsts un politiķis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1928. gadā [[Mariupole|Mariupolē]] Sarkanās armijas virsnieka ģimenē. Mācījās Ļeņingradas kara flotes medicīnas akadēmijā, vēlāk [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūtā]], kuru absolvēja 1953. gadā. Strādāja [[Rīgas Pilsētas 1. slimnīca|Rīgas 1. slimnīcā]] par rentgenologu. 1968. gadā izslēgts no [[PSKP]] par [[Prāgas pavasaris|PSRS iebrukuma Čehoslovākijā]] kritiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.itl.rtu.lv/LVA/Praga68/index.php?id=10|title=Vara un citādi domājošie|accessdate=2013-06-27|author=|work=|publisher=itl.rtu.lv|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161111191230/http://www.itl.rtu.lv/LVA/Praga68/index.php?id=10#|archivedate=2016-11-11}}</ref> 1989. gadā Tolpežņikovu ievēlēja par PSRS Augstākās Padomes deputātu 293. Proletāriešu nacionāli teritoriālajā vēlēšanu apgabalā. Vēl pirms oficiālās I PSRS Tautas deputātu kongresa atklāšanas viņš no tribīnes aicināja godināt ar klusuma brīdi [[Tbilisi]] 9. aprīlī opozīcijas mītiņa izklīdināšanā bojā gājušos demonstrantus, kā arī pieprasīja noskaidrot tos, kas deva pavēli izmantot karaspēku. Tajā pat gadā iestājās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]]. Tolpežņikovs piedalījās 1990. gada [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanās]], tomēr netika ievēlēts, piekāpjoties vienam no [[Internacionālā Darbaļaužu fronte|Interfronte]]s līderiem [[Anatolijs Aleksejevs|Anatolijam Aleksejevam]]. 1996. gadā Vilenam Tolpežņikovam tika piešķirta Latvijas pilsonība par īpašiem nopelniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=40974 |title= 17. oktobra Saeimas sēdes stenogramma |accessdate=2013-06-27 |author=Saeimas preses dienests |work= |publisher= Latvijas Vēstnesis |date= |archiveurl= |archivedate= }}</ref> 1996. gadā apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. Tolpežņikovs piedalījās [[9. Saeima]]s vēlēšanās no partijas [[Visu Latvijai!]] saraksta, tomēr netika ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=40974 |title=Saeimas vēlēšanas: Partija "Visu Latvijai!" |accessdate=2013-06-27 |author= |work= |publisher= CVK |date= |archiveurl= |archivedate= }}</ref> Miris 2008. gada 21. decembrī.<ref name="timenote">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Vilems-Tolpeznikovs|title=Vilens Tolpežņikovs|publisher=Timenote|access-date={{dat|2019|07|15||bez}}|archive-date={{dat|2019|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190715214953/https://timenote.info/lv/Vilems-Tolpeznikovs}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites== * [http://www.diena.lv/sabiedriba/papildinata-miris-bijusais-tautas-deputats-vilens-tolpeznikovs-643439 Nekrologs diena.lv] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{DEFAULTSORT:Tolpežņikovs, Vilens}} [[Kategorija:1928. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2008. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Doneckas apgabalā dzimušie]] 8a9k6m745iusela4sf1u0cie56f1bb4 0 230770 4509693 4318831 2026-08-19T06:29:45Z Kallerna 8481 img 4509693 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Zēlande |attēls = Stevns Klint chalk cliffs 4.jpg |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietas karte = Denmark location sjalland.svg |vietējais nosaukums = ''Sjælland'' |izvietojums = [[Ziemeļeiropa]], [[Baltijas jūra]] |arhipelāgs = |latd=55|latm=30|lats=|latNS=N |longd=11|longm=45|longs=|longEW=E |platība = 7031 |garums = |platums = |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = |salu skaits = |valsts = Dānija |valsts adm vienības tips = Reģioni |valsts adm vienība = Zēlandes reģions, Galvaspilsētas reģions |iedzīvotāji = 2 491 090 |iedzīvotāju gads = 2010 |blīvums = 354.3 |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = [[Kopenhāgena]] |piezīme = }} '''Zēlande''' ({{val|da|Sjælland}}) ir sala [[Dānija|Dānijā]], [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]].<ref>{{PZT|780|Zēlande}}</ref> Tā ir lielākā un apdzīvotākā sala Dānijā, [[Pasaules lielākās salas|96. lielākā sala pasaulē pēc platības]] un 35. apdzīvotākā sala pasaulē. Salu apskalo [[Baltijas jūra]] austrumos un [[Ziemeļjūra]] ziemeļos. Zēlandes platība ir 7031 kvadrātkilometrs, un to apdzīvo {{sk|2491091}} iedzīvotājs. Salas austrumu daļā atrodas [[Dānija]]s galvaspilsēta un lielākā pilsēta [[Kopenhāgena]]. Zēlandi ar citām salām un kontinentu savieno tilti: ar [[Fīna|Fīnas salu]] [[Lielais Belta tilts]], bet ar [[Zviedrija]]s pilsētu [[Malme|Malmi]] [[Ēresunda tilts]]. <!-- No 2021. gada sala ar tuneli būs savienota ar [[Vācija|Vāciju]].<ref>[http://www.femern.com/service-menu/themes/production--employment| Tuneļa būvniecība starp Vāciju un Dāniju]</ref> --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Dānija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dānijas salas]] [[Kategorija:Zēlandes reģions]] lhawuov69k08n3r5rskvuz89y4s2a13 0 237053 4509709 4351926 2026-08-19T07:50:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509709 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Žanis Katlaps | attēls = Katlaps_Zanis.jpg | attēla izmērs = 200px | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1907|10|14}} | dz. vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Tumes pagasts}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1968|11|13|1907|10|14}} | miršanas vieta = {{vieta|PSRS|Rīga|td=Latvija}} | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]], teātra režisors | darbības gadi = 1927—1968 | dzīvesbiedrs = | apbalvojumi = [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks]] <small>(1945)</small><br />[[Staļina prēmija]] <small>(1950)</small><br />[[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks]] <small>(1959)</small> | dzimums = V }} '''Žanis Katlaps''' (dzimis {{dat|1907|10|14}} [[Tumes pagasts|Tumes pagastā]], miris {{dat|1968|11|13}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]] un teātra [[režija|režisors]].<ref name="katlapnekr">{{Tīmekļa atsauce|url=http://nekropole.info/lv/Zanis-Katlaps|title=Žanis Katlaps.|publisher=nekropole.info|accessdate={{dat|2014|12|28||bez}}|archive-date={{dat|2019|09|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190915074627/https://nekropole.info/lv/Zanis-Katlaps}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1907. gadā [[Tumes pagasts|Tumes pagastā]] lauksaimnieka ģimenē. Mācījās [[Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola|Tukuma vidusskolā]], 1926. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur mācījās Zeltmata dramatiskajos kursos, vēlāk E. Feldmaņa kursos. 1928. gadā viņu uzņēma [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktieru štatā un drīzumā Katlaps kļuva par vienu no teātra vadošajiem aktieriem.<ref name="katlapdelf">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/archive/latvijas-nacionala-teatra-legendarajam-aktierim-zanim-katlapam-100.d?id=18646441|title=Latvijas Nacionāla teātra leģendārajam aktierim Žanim Katlapam – 100.|publisher=delfi.lv|accessdate={{dat|2014|12|28||bez}}}}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas 1940. gadā]] Katlapu iecēla par [[Latvijas PSR]] Valsts Drāmas teātra direktoru, tomēr nākamā gada aprīlī pēc paša vēlēšanās viņš šo amatu atstāja. Pēc kara beigām Žanis Katlaps darbojās arī kā režisors, bija pasniedzējs [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Valsts konservatorijas]] Teātra fakultātē. 1959. gadā Katlapam piešķīra [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka]] goda nosaukumu. Miris pēkšņā nāvē {{dat|1968|11|13}} Rīgā, apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]]. 2013. gadā Tukuma novada Tumes pagastā sāka piešķirt Žaņa Katlapa vārdā nosaukto [[Žaņa Katlapa balva|balvu]] "Par nacionālo vērtību apliecinājumu Latvijas teātra vidē".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/teatris-un-deja/kultura/pirmo-reizi-pasniegta-zanja-katlapa-balva.a71164/|title=Pirmo reizi pasniegta Žaņa Katlapa balva.|publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji|accessdate={{dat|2014|12|28||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jrt.lv/alvis-hermanis-sanem-zana-katlapa-balvu|title=Alvis Hermanis saņem Žaņa Katlapa balvu.|publisher=Jaunais Rīgas teātris|accessdate={{dat|2014|12|28||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304132206/http://www.jrt.lv/alvis-hermanis-sanem-zana-katlapa-balvu}}</ref> == Nozīmīgākās lomas teātrī == * ''Karloss'' — [[Fridrihs Šillers|F. Šillera]] "[[Dons Karloss]]" (1940) * ''Krustiņš'' — [[Rūdolfs Blaumanis|R. Blaumaņa]] "[[Pazudušais dēls]]" (1945) * ''Edgars'' — R. Blaumaņa "[[Ugunī]]" (1948) * ''Oskars'' — [[Vilis Lācis|V. Lāča]] "[[Zvejnieka dēls (romāns)|Zvejnieka dēls]]" (1948, ''Staļina prēmija — 1950'') * ''Ciganovs'' — [[Maksims Gorkijs|M. Gorkija]] "Barbari" (1951) * ''Otello'' — [[Viljams Šekspīrs|V. Šekspīra]] "[[Otello (luga)|Otello]]" (1952) * ''Jāzeps'' — [[Rainis|Raiņa]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]" (1956) * ''Šovs'' — [[Džeroms Kiltijs|Dž. Kiltija]] "[[Mīļais melis]]" (1964) * ''Kareņins'' — [[Ļevs Tolstojs|Ļ. Tolstoja]] "[[Anna Kareņina (romāns)|Anna Kareņina]]" (1967) == Filmogrāfija == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Nosaukums ! Loma ! Piezīmes |- | 1941 | "[[Kaugurieši]]" | sulainis Ģederts | |- | 1946 | "[[Dēli (filma)|Dēli]]" | Artūrs | |- | 1947 | "[[Mājup ar uzvaru]]" | Tolens | |- | 1949 | "[[Rainis (filma)|Rainis]]" | Balašovs | |- | 1956 | "[[Pēc vētras]]" | Sproģis | |- | 1964 | "Cīrulītis"<br />(''Жаворонок'') | vācu pulkvedis | studija "Ļenfiļm" |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/38395/bio/ Profils kino-teatr.ru] {{ru ikona}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Katlaps, Žanis}} [[Kategorija:1907. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1968. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]] gl06l1uskeqh3glghe5kx8lnmb4615e 0 238052 4509395 2101419 2026-08-18T15:58:28Z Treisijs 347 Jauna nozīmju atdalīšanas lapa 4509395 wikitext text/x-wiki '''Fuentess''' ({{val|es|Fuentes}}) var būt: * [[Eufemiano Fuentess]] — Spānijas sporta ārsts; * [[Karloss Fuentess]] — Meksikas rakstnieks. {{uzvārds}} {{nozīmju atdalīšana}} oucf0edjhw0dqr40jeqgdh6lieti0tn 0 238053 4509396 2101420 2026-08-18T15:58:46Z Treisijs 347 Pāradresācija nomainīta no [[Eufemiano Fuentess]] uz [[Fuentess]] 4509396 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fuentess]] teetyk6t83xj1zbm513fzjayfaroh70 0 239946 4509761 4135658 2026-08-19T10:40:03Z Pirags 3757 /* Ar universitāti saistītie Latvijas cilvēki */ 4509761 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste | name = Frīdriha Šillera Jēnas Universitāte | native_name = ''Friedrich-Schiller-Universität Jena'' | image_name = Uni-Jena-logo.svg | latin_name = Universitas Litterarum Jenensis | established = 1558 | type = valsts | academic_staff = 300 | students = 20 000 | location = [[Vācija]], [[Jēna]] | website = [http://www.uni-jena.de/ uni-jena.de] }} '''Frīdriha Šillera Jēnas Universitāte''' ({{val|de|Friedrich-Schiller-Universität Jena}}) ir valsts universitāte [[Jēna|Jēnā]], Vācijā. Universitāti [[1558]]. gadā nodibināja imperators [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinands I]]. Tā ir viena no desmit vecākajām Vācijas universitātēm. Tās spožākais periods tiek saistīts ar 18.—19. gadsimtu, kad universitātē darbojās filozofi [[Johans Gotlībs Fihte|Fihte]], [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis|Hēgelis]] un [[Frīdrihs Šellings|Šellings]], kā arī rakstnieki [[Frīdrihs Šlēgels|Šlēgels]], [[Frīdrihs Šillers|Šillers]]. 20. gadsimtā Jēnas Universitātes sadarbība ar [[Ceisa korporācija|Ceisa korporāciju]] ļāva attīstīt pētījumus [[optika]]s jomā. Mūsdienās Jēnas universitāte ir organizēta desmit [[fakultāte|fakultātēs]] — teoloģijas, tiesību zinātnes, ekonomikas un uzņēmējdarbības, sociālajā, filozofijas, matemātikas un datorzinātnes, fizikas un astronomijas, ķīmijas un ģeogrāfijas, bioloģijas un farmācijas un medicīnas. Studentu skaits pārsniedz 20 tūkstošus, akadēmiskais personāls — ap 300. == Ar universitāti saistītie Latvijas cilvēki == * [[Jans Kornārijs]] (ap 1500—1558), ārsts un valodnieks, antīko grieķu medicīnisko tekstu tulkotājs * [[Gothards Frīdrihs Stenders]] jeb Vecais Stenders (1714—1796), luterāņu mācītājs un izgudrotājs * [[Johans Georgs Švarcs (profesors)|Johans Georgs Švarcs]] (1751—1784), izglītības darbinieks un brīvmūrnieks * [[Dāvids Hieronīms Grindelis]] (1776—1836), latviešu izcelsmes aptiekārs, botāniķis, ķīmiķis, ārsts un izdevējs * [[Alberts Holanders]] (1796—1868), pedagogs, [[Bērzaines ģimnāzija]]s dibinātājs * [[Heinrihs Georgs fon Jannavs]] (1789—1869), luterāņu mācītājs, literāts * [[Vladimirs Kovaļevskis]] (1842—1883), evolucionārās paleontoloģijas pamatlicējs * [[Pūcīšu Ģederts]], īstajā vārdā Ģederts Eilenbergs (1847–1919), latviešu grāmatizdevējs * [[Pēteris Zālīte]] (1864—1939), latviešu filozofs un publicists == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{izglītība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Vācijā]] [[Kategorija:Tīringene]] 7uhvonn66q6ltasoavmv2i5lrsluu17 0 242279 4509469 4154085 2026-08-18T18:47:37Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Rubiju dzimta]]; pievienoju [[Kategorija:Madaras]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509469 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | binomial = Galium | attēls = Galium_boreale.jpeg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Galium boreale|Ziemeļu madara}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Gentianales | rinda_lv = Genciānu rinda | dzimta = Rubiaceae | dzimta_lv = Rubiju dzimta | ģints = Galium | ģints_lv = Madaras | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Madaras''' (''Galium'') ir viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgu [[Lakstaugs|lakstaugu]] (retāk [[puskrūmāji|puskrūmāju]]) [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kas pieder [[rubiju dzimta]]i un ir izplatīta visā pasaulē, pamatā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s mērenā un aukstā klimata reģionos, dažas sugas arī Ziemeļāfrikā. Raksturīga skaraina [[ziedkopa]] no divdzimumu kārtnajiem ziediem. Kopējais sugu skaits — ap 400. Dažām sugām ir ārstniecisks pielietojums, bet daudzas ir [[nezāles]]. == Madaras Latvijā == Latvijā bieži sastopama ir [[baltā madara]] (''Galium album''), kurai ir piramidāla un blīva ziedkopa no baltiem ziediem ar īsiem ziedkātiem; lapas (lineāri iegarenas) ir sakārtotas pa 8 mieturī uz stāva vai pacila [[Stublājs|stublāja]], kas mēdz sasniegt 1 m garumā. Baltā madara zied no jūnija līdz oktobrim. Bieži sastopama arī [[ziemeļu madara]] (''Galium boreale'') – aug ceļmalās, krūmājos, sausās [[atmata|atmatās]]. Baltie ziedi ir sakārtoti skarveidīgās ziedkopas, lapas ir pa četrām mieturī uz stāva vai pacila stublāja, kas parasti nepārsniedz garumā 60&nbsp;cm. [[Īstā madara|Īstajai madarai]] (''Galium verum'') patīk atmatas, kāpas, sausas pļavas. Stāvs vai pacils, 25 līdz 60&nbsp;cm augsts stāvs vai pacils stublājs ar mieturos pa 8—12 sakārtotām šauri lineārām lapām vainagojas ar blīvu skarveidīgu ziedkopu no spilgti dzelteniem ziediem ar medus smaržu (zied no jūnija līdz septembrim). Vēl sastopamas: * [[ķeraiņu madara]] (''Galium aparine'') – līdz 1,5 m augsta, mēdz būt nikna nezāle; * [[neīstā madara]] (''Galium spurium''); * [[dūkstu madara]] (''Galium uliginosum''); * [[purva madara]] (''Galium palustre''); * [[mīkstā madara]] (''Galium mollugo''; samērā reti sastopama); * [[krāsu madara]] (''Galium tinctorium''; rets augs, Valsts aizsardzībā); * [[Šultesa madara]] (''Galium schultesii''; rets augs, Valsts aizsardzībā); * [[trejziedu madara]] (''Galium triflorum''; rets augs, Valsts aizsardzībā); * [[smaržīgais miešķis]] (''Galium odoratum'' jeb ''Asperula odorata'' – pēdējolaik pieskaitīts madaru ģintij). == Attēli == <gallery widths="160px" heights="210px" perrow="3"> Attēls:Galium album1.jpg|Baltā madara (''Galium album'') Attēls:Galium verum - Vallée du Marcadau 95.jpg|Īstā madara (''Galium verum'') Attēls:Galium aparine Flower Closeup SierraMadrona.jpg|Ķeraiņu madara (''Galium aparine'') </gallery> == Literatūra == * Rubiju dzimta (''Rubiaceae'') – Latvijas Daba: http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/madaras/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130808095424/http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/madaras/ |date={{dat|2013|08|08||bez}} }} * Ботаника. Энциклопедия «Все растения мира»: Пер. с англ. под ред. Д. Григорьева и др. М.:Könemann, 2006 (русское издание), с. 395; {{ISBN|3-8331-1621-8}}. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Madaras| ]] deqmqik9arli9quz2ixgaivbzmmw6zv 0 243950 4509603 4290796 2026-08-19T02:34:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509603 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ādolfs Erss | vārds_orig = ''Ādolfs Rūniks'' | attēls = Ādolfs Erss.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1885 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Skujenes pagasts]], [[Cēsu apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1945 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 29 | m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Helēna Ersa-Kozlovska | bērni = Mirdza, Lūcija<ref>Viese S. Mežaparks. Pilsēta priežu silā. Rīga, 2001</ref> | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ādolfs Erss''' (1885—1945) bija latviešu žurnālists un rakstnieks. Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem. Miris apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā. == Dzīvesgājums == Dzimis kā Ādolfs Rūniks 1885. gada 13. jūnijā [[Skujenes pagasts|Skujenes (bijušā Ežu) pagasta]] "Ģībēnos". Mācījās Ežu pagastskolā (1894—1897), Skujenes draudzes skolā (1897—1900), Cēsu pilsētas skolā (1900—1902), Cēsu viengadīgajos skolotāja kursos 1904. Strādāja par palīgskolotāju [[Dzērbene]]s skolā (1904—1905). [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā viņu ievēlēja par Dzērbenes pagasta rīcības komitejas sekretāru. Pēc revolūcijas apspiešanas bēga uz Pēterburgu, kur ar svešu uzvārdu mācījās Avakumova mūzikas skolā (1906—1907), izdeva dzejas krājumu "Lūzumi" (1906). 1910. gadā strādāja dažādus gadījuma darbus Maskavā un citās Krievijas pilsētās, no 1911. gada dzīvoja [[Latgale|Latgalē]]. 1914. gada viņš pārcēlās uz Rīgu, kur strādāja laikraksta "[[Līdums (laikraksts)|Līdums]]" redakcijā, publicēja dzeju un prozu ar pseidonīmu ''Erss''. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma kopā ar laikraksta redakciju pārcēlās uz [[Valka|Valku]], kur pavadīja visu kara laiku (1915—1918). 1917. gadā appprecējās ar dziedātāju Helēnu Kozlovsku. [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] laikā 1919. gadā atgriezās Rīgā un pilnībā nodevās publicistikai un rakstniecībai. Strādāja laikrakstu "[[Latvijas Sargs]]" (1919—1920), "Kopdarbība" (1920—1921), "[[Latvis (laikraksts)|Latvis]]" (1921—1922) redakcijās. 1920. gadā izdeva stāstu krājumu "Maskas", kurā bija apkopoti Pirmā pasaules kara laikā uzrakstītie stāsti, 1923. gadā dzejas krājumu "Amora dārzs". Tulkoja "Donu Kihotu" (1921—1922). Vāca tautas dziesmas un melodijas Latgalē, ka žurnālists apceļoja Itāliju (1922), Somiju (1927), Lietuvu un Igauniju (1929). 1928. gadā pieņēma pseidonīmu Erss par savu uzvārdu un 1930. gada sāka strādāt laikraksta "[[Pēdējā Brīdī]]" redakcijā. Kopš 1932. gada Ādolfs Erss dzīvoja [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]] savrupmājā Siguldas prospektā 4. [[Attēls:Siguldas pr.4.jpg|thumb|left|Māja Mežaparkā, kuru cēla Ersu ģimene]] Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā 1942. gadā Erss publicēja publicistiskus rakstus par [[Latvijas okupācija (1940)|1940. gada Latvijas okupāciju]]. 1944. gada 17. martā viņš parakstīja [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās Padomes memorandu]] par nepieciešamību atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti.<ref>[https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-memorands-1731944-riga Latvijas Centrālās Padomes memorands]</ref> Drīz pēc tam, kad Sarkanā armija 1944. gada oktobrī ieņēma Rīgu, viņu apcietināja (novembrī). Miris 1945. gada 29. septembrī Rīgas Centrālcietumā.<ref>Ādolfs Erss. Diogena precības, priekšvārds</ref> Viņa meita [[Mirdza Ersa]]-Lībiete (1924–2008) strādāja par tulkotāju, represēta kā [[Franču grupa]]s dalībniece.<ref>[http://jaunagaita.net/jg258/JG258_DAZOS-VARDOS.htm Jaunā Gaita Nr. 258. septembris 2009 (5. rindkopa)]; [https://nekropole.info/lv/Mirdza-Ersa nekropole.info] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191208230347/https://nekropole.info/lv/Mirdza-Ersa |date={{dat|2019|12|08||bez}} }}</ref> == Darbi == (Skat. arī [https://www.literatura.lv/en/person/Adolfs-Erss/872822 Ādolfs Erss] portālā ''literatura.lv'') '''Piezīme:''' [[LNB]] portālu sistēmas maiņas 2021. gada pavasarī dēļ visas līdz tam literatūrā un internetā dokumentētās saites vairs nedarbojas. === Dzejas krājumi === * Lūzumi (1906) * Dzīvības maize (1912, 1925) * Sešas poēmas (1920) * Amora dārzs (1923) '''Izlases''' * Cel altāri no zemes (Dzejas izlase, 1999) '''Dzejoļi periodikā''' (piemēri): * [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_daug1932n04|article:DIVL256 Satikšanās ar nāvi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pa{{!}}issue:/p_001_daug1932n04{{!}}article:DIVL256 |date={{dat|2019|02|08||bez}} }} // mēnešraksts [[Daugava (mēnešraksts)|''Daugava'']] № 4/1932, 414.–415. lpp. * [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_atpu1937n678|article:DIVL88 Don-Kichota kritiens Rigā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pa{{!}}issue:/p_001_atpu1937n678{{!}}article:DIVL88 |date={{dat|2019|02|08||bez}} }} // žurnāls [[Atpūta (žurnāls)|''Atpūta'']] № 678 (1937.g. 29. oktobrī), 6. lpp. === Stāstu un eseju krājumi === * Maskas (1920) * Greizos ratos (1921) * Vienpadsmit mozaīkas (Itālijas iespaidi, 1923) * Krustceļos (1923) * Latgales stāsti (1926, 1955, 1995) * Lijas Vasariņ atvaļinājums (1927) * Lauku varoņi (1927, 1973) * Brīvā Estija. Ceļojuma piezīmes (1929) * Lietuva. Ceļojuma iespaidi un piezīmes (1930) * Vecā Latgale (1931) * Jautrās rīdzinieces (1932, 1933, 1978, 1995, 2016) * Laimīgie (1933) * Igaunija (1935) * Zaļā krūze. Stāsti jauniem un veciem (1935) * [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/g_001_0307094576|issueType:B Vidzeme brīvības cīņās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/g_001_0307094576{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} (1935) * Krusts ceļmalā (1938) * Mātes dziesma (diloģijas ''Zemes balsis'' 1. daļa, 1939 * Zemes uzvarētāji (diloģijas ''Zemes balsis'' 2. daļa, 1940) * Rīgas kungi (1939) * Zilā roze. Stāsti (1942) '''Izlases''' * Kalnieši. Noveles un stāsti (1955) ** Kalnieši ** Nevaļa ** Atriebība ** Kalmju Diogens ** Vijole runājas ar vārpām ** Miltiņa precības ** Dzīva manta ** Telefons ** Vai viņš pārnāks ** Pēteris mājā ** Grēcīgs izskats ** Uzvārda dēļ ** Plostnieks * Diogena precības (1942.-1944. gada raksti, 2013) === Stāsti un esejas periodikā === Skat. arī [https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#searchResults;simpleQuery=Adolfa%20Ersa periodika.lndb.lv], rubrikā «IEROBEŽOT REZULTĀTUS – Autors» izvēloties Adolfs Erss (310), Adolfa Ersa (129), Ādolfs Erss (95), Ādolfa Ersa stāsts (11), A. Erss (10), ADOLFS ERSS (9), Adolfs Ērss (9), ĀDOLFS ERSS (7), Adolfa Ersa pastāsts (5), Adolfa Ersa stāsts (5), Ādolfa Ersa Ziema... (5), Ādolfs Ērss (5) * [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_balf1900n52|article:DIVL43 Zaglis]. Īsstāsts avīzes ''Balss'' feļetonā № 52 no 1900. gada 22. decembra, 630.–632. lpp. * [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?issue=/p_001_lids1916n013&article=DIVL143 No burvju kausa. Bruņinieku stāsts no Latgales senlaikiem]. Garstāsts turpinājumos avīzes [[Līdums (laikraksts)|''Līdums'']] pielikumā no 1916. gada 15. lidz 28. janvāra (bez sākuma, jo 1916. gada 15. un 16. janvāra pielikumi [[Latvijas Nacionālā bibliotēka#Digitālā bibliotēka|Nacionālās Digitālās bibliotēkas projektā "Periodika"]] pagaidām trūkst) * Septiņas mīlestības. Garstāsts 26 turpinājumos avīzē ''[[Jaunākās Ziņas]]'' [http://data.lnb.lv/nba01/JaunakasZinas/1926/p_001_jazi1926n101.pdf № 101 (8. V. 1926)]{{Novecojusi saite}} – [http://data.lnb.lv/nba01/JaunakasZinas/1926/p_001_jazi1926n126.pdf № 126 (10. VI. 1926)]{{Novecojusi saite}} * [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_pebr1927n066|article:DIVL72 Eņģeļa nāve] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pa{{!}}issue:/p_001_pebr1927n066{{!}}article:DIVL72 |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}. Garstāsts avīzē ''[[Pēdējā Brīdī]]'' no 1927. gada 21. maijā līdz 1. jūlijam * [http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_burt1929n10|article:DIVL93|block:P44_TB00001 Ko es redzēju Lietavā. Skats pagātne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_burt1929n10{{!}}article:DIVL93{{!}}block:P44_TB00001 |date={{dat|2019|05|15||bez}} }}. Eseja mēnešrakstā ''[[Burtnieks (mēnešraksts)|Burtnieks]]'' № 10, 11 un 12/1929 * [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_daug1932n06|article:DIVL11|issueType:P Garjāņu brīnums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pp{{!}}issue:/p_001_daug1932n06{{!}}article:DIVL11{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}. Stāsts mēnešrakstā [[Daugava (mēnešraksts)|''Daugava'']] №&nbsp;6/1932, 593.–604. lpp. * [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_taba1936n40|article:DIVL302 Aka. Pastāsts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pa{{!}}issue:/p_001_taba1936n40{{!}}article:DIVL302 |date={{dat|2019|02|08||bez}} }} (1936) * [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_smzi1937n51|article:DIVL228 Norūdītā sirds. Ziemassvētku stāsts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pa{{!}}issue:/p_001_smzi1937n51{{!}}article:DIVL228 |date={{dat|2019|02|08||bez}} }} (1937) * [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?issue=/p_001_seje1938n11&article=DIVL540 Vai viņš pārnāks?] (1939) * [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?issue=/p_001_lacp1938n06&article=DIVL886 Mazais partizanis] (1939) * [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_seje1939n02|article:DIVL678 Pieticīgais Nikolajs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pa{{!}}issue:/p_001_seje1939n02{{!}}article:DIVL678 |date={{dat|2019|02|08||bez}} }} (1939) * [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_jaau1939n01|article:DIVL182 Zaļāsmātes spogulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pa{{!}}issue:/p_001_jaau1939n01{{!}}article:DIVL182 |date={{dat|2019|02|08||bez}} }} (1939) * [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_lgve1939n053|article:DIVL466 Pie debesu loga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pa{{!}}issue:/p_001_lgve1939n053{{!}}article:DIVL466 |date={{dat|2019|02|08||bez}} }} (1939) * [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?issue=/p_001_seje1939n08&article=DIVL301 Vijole runājas ar vārpām. Vasaras stāsts] (1939) * [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?issue=/p_001_tesa1940n16&article=DIVL134 Nodevēja gals] (1940) * [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?issue=/p_001_ltme1942n04&article=DIVL196 Kalmju Diogens] (1942) * [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_ltme1942n01|article:DIVL214 Kalnieši, 1. daļa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pa{{!}}issue:/p_001_ltme1942n01{{!}}article:DIVL214 |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_ltme1942n02|article:DIVL320 2. daļa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pa{{!}}issue:/p_001_ltme1942n02{{!}}article:DIVL320 |date={{dat|2019|02|08||bez}} }} (1942) === Romāni === * [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_lais1921n014|article:DIVL11|issueType:P Satirs un Krusts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lais1921n014{{!}}article:DIVL11{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }} (turpinājumos avīzes ''Latvis'' pielikumos no 1921. gada 16. septembra līdz 17. novembrim<ref>periodika.lndb.lv 1921.g. 16. septembra pielikums diemžēl trūkst (skatīts 2018.g. 18. janvārī)</ref>) * Aglonas Dievmātes atgriešanās (1927) * Mīlestības varavīksne (1930) * Muižnieki (1931) * [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_jazi1936n141|article:DIVL238|page:2|block:P2_TB00009 Kad zeme runā. Romāns no Latgales dzīves] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jazi1936n141{{!}}article:DIVL238{{!}}page:2{{!}}block:P2_TB00009 |date={{dat|2019|02|08||bez}} }} (vismaz 75 turpinājumos avīzē ''Jaunākās Ziņas'' no 1936. gada 27. jūnija līdz 1936. gada septembrim<ref>periodika.lndb.lv 1936.g. 26. septembra jeb 219. numurs diemžēl trūkst (skatīts 2018.g. 28. novembrī)</ref>) * Šķirti ceļi (1936) * Krusts ceļmalā (1938) * Zemes balsis (1939) === Tulkojumi === * [[Migels de Servantess|Miguels Savedra Servantess]]. ''Lamančas [[Dons Kihots|Don-Kichots]], asprātīgais un daudz piedzīvojušais hidalgo'' (Vaiņags, Rīga 1921/1922) * [[Ernsts fon Vildenbruhs|Ernsts Vildenbruchs]]. ''Raganas dziesma. Balāde'' (Lēta, Rīga 1922; drukātā avīzē ''Latvis'' [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_lais1922n109|article:DIVL215 1922.&nbsp;g. 11.&nbsp;janvārī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lais1922n109{{!}}article:DIVL215 |date={{dat|2019|02|08||bez}} }} / [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_lais1922n110|article:DIVL181 1922.&nbsp;g. 12.&nbsp;janvārī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lais1922n110{{!}}article:DIVL181 |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}) == Apbalvojumi == * IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1932) == Literatūra == * [[Ilgonis Bērsons]]: „Mantojuma apgūšanā pienākusi kārta Ādolfam Ersam“ un „Trejādas traģēdijas“ grāmatā ''Deviņi likteņi. Represētie rakstnieki'', Rīga 2001, 97.–118. lpp. * [[Ilgonis Bērsons]]: „Mantojuma apgūšanā pienākusi kārta Ādolfam Ersam“. ''Karogs'' Nr. 1/1986, nodaļa ''Kultūras mantojums'', 148.–155. lpp. (cenzēts)<ref>„… sagatavoju publicēšanai žurnāla «Karogs» 1986. gada 1. numurā apceri, kas bija jāraksta tā, lai atļautu iespiest. Apskatu iekļauju grāmatā, izdarot sīkus īsinājumus un atjaunojot cenzūras svītrojumus.“ (Ilgonis Bērsons: ''Deviņi likteņi. Represētie rakstnieki'', Rīga 2001, 97. lpp.)</ref> * [[Rūdolfs Egle]]: [http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_lagr1923n11-12|article:DIVL133|page:30 Adolfs Erss. Amora dārzs. Dzejas.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lagr1923n11-12{{!}}article:DIVL133{{!}}page:30 |date={{dat|2019|05|15||bez}} }} (Recenzija) «Latvju Grāmata» Nr. 11/12/1923, 28.–31. lpp. * [[Silvestrs Gaižūns]]: „Ādolfs Erss un Lietuva“ grāmatas ''Muiznieki'' jaunizdevumā, Zinātne, Rīga 1990, 39.–45. lpp. * [[Ilona Salceviča]]: „Ādolfs Erss un Latgale“ grāmatas ''Muiznieki'' jaunizdevumā, Zinātne, Rīga 1990, 5.–38. lpp. * [[Jānis Veselis]]: [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_daug1932n06|article:DIVL335|issueType:P „Ādolfs Erss“] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pp{{!}}issue:/p_001_daug1932n06{{!}}article:DIVL335{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}. «Daugava» Nr. 6/1932, 660.–665. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Erss, Ādolfs}} [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu žurnālisti]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] oves1q92r6ywohi3v3tij1g1w2t6yyv 0 244189 4509571 4506930 2026-08-18T20:33:42Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4509571 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231093}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565841 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231093 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q50405190 | label = ''[[:d:Q50405190|Vecsvirlaukas muižas klēts]]'' | name = Vecsvirlaukas muižas klēts | municipality = Bajāri | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.641648808238 | long = 23.788512229291 | p625 = {{Coord|56.641649|23.788512|display=inline}} | image = Vecsvirlaukas%20klets.jpg | vaid = 5214 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Baj%C4%81ri_(Jaunsvirlaukas_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405575 | label = ''[[:d:Q50405575|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34422810923 | long = 23.547274125763 | p625 = {{Coord|56.344228|23.547274|display=inline}} | image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEas%20kungu%20m%C4%81ja%2002.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor House | vaid = 5264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405581 | label = ''[[:d:Q50405581|Dārza rīku mājiņa]]'' | name = Dārza rīku mājiņa | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344656750478 | long = 23.54870132083 | p625 = {{Coord|56.344657|23.548701|display=inline}} | image = Gardener%20House%20ruins%20in%20Blankenfelde%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Gardener House ruins in Blankenfelde Manor | vaid = 5265 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405587 | label = ''[[:d:Q50405587|Kalpu māja ar caurbrauktuvi]]'' | name = Kalpu māja ar caurbrauktuvi | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344838586092 | long = 23.548179513701 | p625 = {{Coord|56.344839|23.54818|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20ar%20caurbrauktuvi%20Blenkenfeldes%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Servant house in Blankenfelde Manor | vaid = 5266 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405595 | label = ''[[:d:Q50405595|Klēts (spīķeris)]]'' | name = Klēts (spīķeris) | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344440624517 | long = 23.545142558282 | p625 = {{Coord|56.344441|23.545143|display=inline}} | image = Barn%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Blankenfelde Manor | vaid = 5267 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405603 | label = ''[[:d:Q50405603|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.343452315905 | long = 23.549549161392 | p625 = {{Coord|56.343452|23.549549|display=inline}} | image = Br%C5%ABzis%20%28Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%29.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor Brewery ruins | vaid = 5268 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405609 | label = ''[[:d:Q50405609|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34435732712 | long = 23.548310823092 | p625 = {{Coord|56.344357|23.548311|display=inline}} | image = Stable%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%284%29.jpg | commonscat = Stable in Blankenfelde Manor | vaid = 5269 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405616 | label = ''[[:d:Q50405616|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.345261926929 | long = 23.549645278255 | p625 = {{Coord|56.345262|23.549645|display=inline}} | image = Blankenfelde%20Manor%20Park%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Blankenfelde Manor Park | vaid = 5270 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405624 | label = ''[[:d:Q50405624|(Vēja) krogs]]'' | name = (Vēja) krogs | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.341147223816 | long = 23.542938618759 | p625 = {{Coord|56.341147|23.542939|display=inline}} | vaid = 5271 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q4956103 | label = ''[[:d:Q4956103|Bramberģes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Bramberģes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579444444444 | long = 23.584444444444 | p625 = {{Coord|56.579444|23.584444|display=inline}} | image = Bramberge%20manor%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Bramberģe Manor | vaid = 5207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405099 | label = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Bramberģes muižas apbūve ar parku | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579507663427 | long = 23.584481601715 | p625 = {{Coord|56.579508|23.584482|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3e%20Manor%202015-09-26.jpg | vaid = 5205 | year = 16. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042401|Bramberģes muiža]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405107 | label = ''[[:d:Q50405107|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579900406362 | long = 23.585158000973 | p625 = {{Coord|56.5799|23.585158|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%283%29.jpg | vaid = 5206 | year = 17. gs. s. 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405127 | label = ''[[:d:Q50405127|Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas]]'' | name = Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579794279459 | long = 23.584379914365 | p625 = {{Coord|56.579794|23.58438|display=inline}} | image = V%C4%81rti%20un%20aizsardz%C4%ABbas%20sist%C4%93mas%20paliekas%20Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Gate of Bramberģe Manor | vaid = 5208 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405433 | label = ''[[:d:Q50405433|Bērvircavas muižas kungu māja un parks]]'' | name = Bērvircavas muižas kungu māja un parks | municipality = Bērvircava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = "Nameļi" | lat = 56.4025970596 | long = 23.748740206579 | p625 = {{Coord|56.402597|23.74874|display=inline}} | image = B%C4%93rvircavas%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%281%29.jpg | vaid = 5242 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623032|Bērvircavas muiža]]'' | munwiki = B%C4%93rvircava }} {{monument | qid = Q51879263 | label = ''[[:d:Q51879263|Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.704633662844 | long = 23.788775664055 | p625 = {{Coord|56.704634|23.788776|display=inline}} | vaid = 983 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879264 | label = [[Silgraužu skansts]] | name = Silgraužu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.702763653074 | long = 23.785471183112 | p625 = {{Coord|56.702764|23.785471|display=inline}} | vaid = 984 | wikipediauri = Silgrau%C5%BEu_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879265 | label = [[Bluķu skansts]] | name = Bluķu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Upmaļiem | lat = 56.703519394409 | long = 23.769459411377 | p625 = {{Coord|56.703519|23.769459|display=inline}} | vaid = 985 | wikipediauri = Blu%C4%B7u_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q113483778 | label = [[Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem|Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas]] | name = Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bijušās Skuju skolas | lat = 56.725611111111 | long = 23.852833330556 | p625 = {{Coord|56.725611|23.852833|display=inline}} | image = Dalbes%20apk%C4%81rtne%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to the fallen soldiers of 6th Riga Infantry Regiment | vaid = 9268 | wikipediauri = Piemineklis_6._R%C4%ABgas_k%C4%81jnieku_pulka_karav%C4%ABriem | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879266 | label = [[Dalbes luterāņu baznīca]] | name = Dalbes luterāņu baznīca | municipality = Dalbe | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.741021871224 | long = 23.868344112291 | p625 = {{Coord|56.741022|23.868344|display=inline}} | image = Dalbes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C.jpg | commonscat = Lutheran church in Dalbe | vaid = 5187 | wikipediauri = Dalbes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1869. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dalbe }} {{monument | qid = Q50404973 | label = ''[[:d:Q50404973|Pils galvenā korpusa drupas]]'' | name = Pils galvenā korpusa drupas | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423640307623 | long = 23.700818390699 | p625 = {{Coord|56.42364|23.700818|display=inline}} | image = %D0%A0%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B.JPG | commonscat = Eleja Manor house ruins | vaid = 5193 | year = 1806. -1810. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404979 | label = ''[[:d:Q50404979|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423082033243 | long = 23.701189405888 | p625 = {{Coord|56.423082|23.701189|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2005.JPG | vaid = 5194 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404987 | label = ''[[:d:Q50404987|Akas (4)]]'' | name = Akas (4) | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423947063506 | long = 23.70019468003 | p625 = {{Coord|56.423947|23.700195|display=inline}} | vaid = 5195 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404992 | label = ''[[:d:Q50404992|Apaļais paviljons (rotonda)]]'' | name = Apaļais paviljons (rotonda) | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.428053606453 | long = 23.702778449596 | p625 = {{Coord|56.428054|23.702778|display=inline}} | vaid = 5196 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404997 | label = ''[[:d:Q50404997|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.421653384316 | long = 23.704542353575 | p625 = {{Coord|56.421653|23.704542|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%20%28%C4%92ka%20aiz%20%C5%BEoga%29%202015-09-26.jpg | vaid = 5197 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405004 | label = ''[[:d:Q50405004|Dārzniecības ēkas (2)]]'' | name = Dārzniecības ēkas (2) | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423218546075 | long = 23.702511320434 | p625 = {{Coord|56.423219|23.702511|display=inline}} | vaid = 5198 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405010 | label = ''[[:d:Q50405010|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423261294307 | long = 23.69999521425 | p625 = {{Coord|56.423261|23.699995|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2002.JPG | vaid = 5199 | year = 19. gs. s. 1958. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405017 | label = ''[[:d:Q50405017|Mūra žogs]]'' | name = Mūra žogs | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.422920807864 | long = 23.6981366441 | p625 = {{Coord|56.422921|23.698137|display=inline}} | image = Wall%20near%20Eleja%20manor%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5201 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405022 | label = ''[[:d:Q50405022|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.426280067385 | long = 23.702082271888 | p625 = {{Coord|56.42628|23.702082|display=inline}} | image = Elejas%20teejas%20nams.jpg | vaid = 5202 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405030 | label = ''[[:d:Q50405030|Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām]]'' | name = Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.42739296767 | long = 23.702629030686 | p625 = {{Coord|56.427393|23.702629|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20ieejas%20tilti%C5%86%C5%A1%202015-09-26.jpg | vaid = 5203 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405050 | label = ''[[:d:Q50405050|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.424370975434 | long = 23.699873137461 | p625 = {{Coord|56.424371|23.699873|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26.jpg | commonscat = Eleja Manor park | vaid = 5204 | year = 19. gs. s. -1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404931 | label = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | name = Sesavas luterāņu baznīca | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.422005355702 | long = 23.729794657646 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Sesava | vaid = 5190 | wikipediauri = Sesavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1633. 17. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404937 | label = ''[[:d:Q50404937|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3423 | year = 1789.-1793. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404945 | label = ''[[:d:Q50404945|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3424 | year = 1789.-1793. 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404953 | label = ''[[:d:Q50404953|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | vaid = 3426 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404961 | label = ''[[:d:Q50404961|Sesavas mācītājmāja un dārzs]]'' | name = Sesavas mācītājmāja un dārzs | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.416423600172 | long = 23.73219961064 | p625 = {{Coord|56.416424|23.7322|display=inline}} | image = Sesavas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Parish house in Sesava | vaid = 5191 | year = pēc 1768., 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879282 | label = ''[[:d:Q51879282|Emburgas vējdzirnavu senkapi]]'' | name = Emburgas vējdzirnavu senkapi | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Krīpēniem | lat = 56.546947927098 | long = 23.987526774108 | p625 = {{Coord|56.546948|23.987527|display=inline}} | vaid = 1012 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879283 | label = ''[[:d:Q51879283|Emburgas vējdzirnavas]]'' | name = Emburgas vējdzirnavas | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.548055257275 | long = 23.98714936192 | p625 = {{Coord|56.548055|23.987149|display=inline}} | image = Emburgas%20vejdzirnavas%20Sidraben%2012.jpg | commonscat = Emburga windmill | vaid = 5250 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879284 | label = ''[[:d:Q51879284|Dzīvojamā māja "Upenieki"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Upenieki" | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Upeniekos | lat = 56.65450913908 | long = 23.939706519752 | p625 = {{Coord|56.654509|23.939707|display=inline}} | image = Upenieku%20maja.jpg | vaid = 5251 | year = 1827.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879286 | label = ''[[:d:Q51879286|Garozas dzelzceļa stacija]]'' | name = Garozas dzelzceļa stacija | municipality = Garoza | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.650107424196 | long = 23.949506214879 | p625 = {{Coord|56.650107|23.949506|display=inline}} | commonscat = Garoza station building | vaid = 5252 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Garoza (stacija)|Garoza]] | munwiki = Garoza_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405135 | label = ''[[:d:Q50405135|Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)]]'' | name = Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2) | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.598611163109 | long = 23.488628770771 | p625 = {{Coord|56.598611|23.488629|display=inline}} | image = %C4%92ka%20Gl%C5%ABdas%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 5209 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405140 | label = ''[[:d:Q50405140|Dzīvojamā ēka "Pūri"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Pūri" | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Pūros | lat = 56.614552864847 | long = 23.526285436492 | p625 = {{Coord|56.614553|23.526285|display=inline}} | image = P%C5%ABri%20House%20in%20Gl%C5%ABda%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Pūri House in Glūda | vaid = 5210 | year = ap 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405065 | label = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | name = Auces pusmuižas apbūve | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642603851333 | long = 23.492022355893 | p625 = {{Coord|56.642604|23.492022|display=inline}} | vaid = 5211 | year = 1849. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405071 | label = ''[[:d:Q50405071|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642185028527 | long = 23.492364492721 | p625 = {{Coord|56.642185|23.492364|display=inline}} | vaid = 5212 | year = 1849. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405078 | label = ''[[:d:Q50405078|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.643221167205 | long = 23.490970037322 | p625 = {{Coord|56.643221|23.49097|display=inline}} | vaid = 5213 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405086 | label = ''[[:d:Q50405086|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Ķīšiem un Spārēm | lat = 56.61912727875 | long = 23.556170422747 | p625 = {{Coord|56.619127|23.55617|display=inline}} | vaid = 987 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405352 | label = ''[[:d:Q50405352|Jaunplatones senkapi]]'' | name = Jaunplatones senkapi | municipality = Jaunplatone | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ausekļiem un Ošiem | lat = 56.492403109919 | long = 23.67141014566 | p625 = {{Coord|56.492403|23.67141|display=inline}} | vaid = 997 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunplatone }} {{monument | qid = Q50405197 | label = ''[[:d:Q50405197|Jaunsvirlaukas muižas kungu māja]]'' | name = Jaunsvirlaukas muižas kungu māja | municipality = Jaunsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.503859899363 | long = 23.933317320815 | p625 = {{Coord|56.50386|23.933317|display=inline}} | image = Jaunsvirlaukas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5219 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405147 | label = ''[[:d:Q50405147|Bērzukrogs]]'' | name = Bērzukrogs | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērzukrogā | lat = 56.592461130808 | long = 23.806386862469 | p625 = {{Coord|56.592461|23.806387|display=inline}} | image = Berzkrogs%20jaunsvirlauka.jpg | vaid = 5215 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405152 | label = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | name = Franksesavas muižas apbūve | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.575947119036 | long = 23.860990077783 | p625 = {{Coord|56.575947|23.86099|display=inline}} | image = Franksesava.jpg | vaid = 5216 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405157 | label = ''[[:d:Q50405157|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.576167853084 | long = 23.862096825633 | p625 = {{Coord|56.576168|23.862097|display=inline}} | image = Franksesava%20kalte.jpg | vaid = 5217 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405162 | label = ''[[:d:Q50405162|Ciemaldes senkapi]]'' | name = Ciemaldes senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ciemaldes kapsētas | lat = 56.511989344778 | long = 24.006965582888 | p625 = {{Coord|56.511989|24.006966|display=inline}} | vaid = 988 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405166 | label = ''[[:d:Q50405166|Dainu senkapi]]'' | name = Dainu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dainām | lat = 56.610611973559 | long = 23.894878542269 | p625 = {{Coord|56.610612|23.894879|display=inline}} | vaid = 989 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405171 | label = ''[[:d:Q50405171|Šauvu senkapi]]'' | name = Šauvu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Šauvām | lat = 56.543096980829 | long = 23.928051169441 | p625 = {{Coord|56.543097|23.928051|display=inline}} | vaid = 990 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405176 | label = ''[[:d:Q50405176|Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)]]'' | name = Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš) | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kakužēniem, uz D no Īslīces upes ietekas Lielupē | lat = 56.522281968367 | long = 23.987404672476 | p625 = {{Coord|56.522282|23.987405|display=inline}} | vaid = 991 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405181 | label = ''[[:d:Q50405181|Pūcēnu apmetne]]'' | name = Pūcēnu apmetne | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūcēm un Vimbām | lat = 56.62203689926 | long = 23.86106752094 | p625 = {{Coord|56.622037|23.861068|display=inline}} | vaid = 992 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405186 | label = ''[[:d:Q50405186|Gaideļu - Viduču senkapi]]'' | name = Gaideļu - Viduču senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Svitenes upes labajā krastā pie Šauvām | lat = 56.544360334691 | long = 23.925699862217 | p625 = {{Coord|56.54436|23.9257|display=inline}} | vaid = 993 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405238 | label = ''[[:d:Q50405238|Dzīvojamā ēka "Lielčurilas"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Lielčurilas" | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielčurilās | lat = 56.469107055607 | long = 23.673524080094 | p625 = {{Coord|56.469107|23.673524|display=inline}} | vaid = 5224 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405244 | label = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | name = Lielplatones muižas apbūve | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452323869793 | long = 23.658972664858 | p625 = {{Coord|56.452324|23.658973|display=inline}} | vaid = 5225 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042402|Lielplatones muiža]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405251 | label = ''[[:d:Q50405251|Lielplatones muižas pils]]'' | name = Lielplatones muižas pils | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452199724952 | long = 23.659387358534 | p625 = {{Coord|56.4522|23.659387|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizha.jpg | vaid = 5226 | year = 1845. -1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405257 | label = ''[[:d:Q50405257|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450781716766 | long = 23.658336126337 | p625 = {{Coord|56.450782|23.658336|display=inline}} | vaid = 5227 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405263 | label = ''[[:d:Q50405263|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451718797113 | long = 23.658979635987 | p625 = {{Coord|56.451719|23.65898|display=inline}} | image = Lielplatones%20klets.jpg | vaid = 5228 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405268 | label = ''[[:d:Q50405268|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451606182517 | long = 23.660424268523 | p625 = {{Coord|56.451606|23.660424|display=inline}} | image = Lielplatones%20kuuts.jpg | vaid = 5229 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405273 | label = ''[[:d:Q50405273|Rija]]'' | name = Rija | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450110894657 | long = 23.657747698814 | p625 = {{Coord|56.450111|23.657748|display=inline}} | vaid = 5230 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405279 | label = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452368919964 | long = 23.660647412785 | p625 = {{Coord|56.452369|23.660647|display=inline}} | image = Lielplatone%20Manor%20park%2002.jpg | commonscat = Lielplatone Manor park | vaid = 5232 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405284 | label = ''[[:d:Q50405284|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižas parkā | lat = 56.453251842491 | long = 23.660075375883 | p625 = {{Coord|56.453252|23.660075|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizhas%20veshuuzis.jpg | commonscat = Lielplatone Manor laundry house | vaid = 5233 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405223 | label = ''[[:d:Q50405223|Čurilu - Jaunzemu apmetne]]'' | name = Čurilu - Jaunzemu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Čurilām un Jaunzemiem | lat = 56.467213424794 | long = 23.672890568843 | p625 = {{Coord|56.467213|23.672891|display=inline}} | vaid = 994 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405227 | label = ''[[:d:Q50405227|Skulmēnu apmetne]]'' | name = Skulmēnu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Skulmēniem | lat = 56.476389938833 | long = 23.685072675488 | p625 = {{Coord|56.47639|23.685073|display=inline}} | vaid = 995 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405233 | label = ''[[:d:Q50405233|Staņuvēnu senkapi]]'' | name = Staņuvēnu senkapi | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Staņuvēniem | lat = 56.455961588366 | long = 23.661416928318 | p625 = {{Coord|56.455962|23.661417|display=inline}} | vaid = 996 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405438 | label = ''[[:d:Q50405438|Lielsesavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielsesavas muižas kungu māja | municipality = Lielsesava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.356753305684 | long = 23.813840262194 | p625 = {{Coord|56.356753|23.81384|display=inline}} | image = Lielsesavas%20mui%C5%BEa.jpg | vaid = 5243 | year = 1802. 1833. -1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138315279|Lielsesavas muiža]]'' | munwiki = Lielsesava }} {{monument | qid = Q50405358 | label = ''[[:d:Q50405358|Lielvircavas luterāņu baznīca]]'' | name = Lielvircavas luterāņu baznīca | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.510033150856 | long = 23.75571654611 | p625 = {{Coord|56.510033|23.755717|display=inline}} | image = Lielvircavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | commonscat = Lutheran church in Lielvircava | vaid = 5239 | year = 16./17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q50405363 | label = ''[[:d:Q50405363|Lielvircavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielvircavas muižas kungu māja | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.521882842309 | long = 23.756999289239 | p625 = {{Coord|56.521883|23.756999|display=inline}} | image = Lielvircavas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5240 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lielvircavas muiža]] | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q15219313 | label = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | name = Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = L%C4%ABvb%C4%93rzes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2002.JPG | commonscat = Church of Saint Joseph in Līvbērze | vaid = 5234 | wikipediauri = L%C4%ABvb%C4%93rzes_bazn%C4%ABca | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405326 | label = ''[[:d:Q50405326|Līvbērzes krogs]]'' | name = Līvbērzes krogs | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.702073217347 | long = 23.45373412318 | p625 = {{Coord|56.702073|23.453734|display=inline}} | vaid = 5235 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405332 | label = ''[[:d:Q50405332|Upesmuižas labības klēts]]'' | name = Upesmuižas labības klēts | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.686875157399 | long = 23.503447116928 | p625 = {{Coord|56.686875|23.503447|display=inline}} | image = Barn%20-%20panoramio%20%2820%29.jpg | vaid = 5236 | year = 1837. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405290 | label = ''[[:d:Q50405290|Līvbērzes muižas kungu māja]]'' | name = Līvbērzes muižas kungu māja | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvēs | lat = 56.716926314253 | long = 23.495401875114 | p625 = {{Coord|56.716926|23.495402|display=inline}} | image = L%C4%ABvesmui%C5%BEa%20-%20abandoned%20manor.jpg | vaid = 5237 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Līvbērzes muiža]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405296 | label = ''[[:d:Q50405296|Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši" | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Mežniecībā | lat = 56.662055913238 | long = 23.541554159432 | p625 = {{Coord|56.662056|23.541554|display=inline}} | vaid = 5238 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405304 | label = ''[[:d:Q50405304|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = Livberze%20altaris.jpg | vaid = 3429 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405309 | label = ''[[:d:Q50405309|Gleznojums uz dzegas]]'' | name = Gleznojums uz dzegas | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3432 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405315 | label = ''[[:d:Q50405315|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3433 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405320 | label = ''[[:d:Q50405320|Torņa smailes noslēgums]]'' | name = Torņa smailes noslēgums | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3435 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405629 | label = ''[[:d:Q50405629|Mūrmuižas dzirnavas]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavas | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.432438839406 | long = 23.524366608423 | p625 = {{Coord|56.432439|23.524367|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Mūrmuiža Mills | vaid = 5274 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405636 | label = ''[[:d:Q50405636|Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.433030213258 | long = 23.524494193621 | p625 = {{Coord|56.43303|23.524494|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%284%29.jpg | vaid = 5275 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405721 | label = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | name = Oglaines muižas apbūve | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493565255028 | long = 23.828994803647 | p625 = {{Coord|56.493565|23.828995|display=inline}} | vaid = 5295 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405727 | label = ''[[:d:Q50405727|Labības šķūnis]]'' | name = Labības šķūnis | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493756513778 | long = 23.827162352763 | p625 = {{Coord|56.493757|23.827162|display=inline}} | vaid = 5296 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405733 | label = ''[[:d:Q50405733|Labības noliktava]]'' | name = Labības noliktava | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493953920163 | long = 23.828331962079 | p625 = {{Coord|56.493954|23.828332|display=inline}} | vaid = 5297 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405336 | label = ''[[:d:Q50405336|Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas]]'' | name = Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zīlēnos | lat = 56.503079277364 | long = 23.672195045272 | p625 = {{Coord|56.503079|23.672195|display=inline}} | image = Eliass%20zileni.jpg | vaid = 30 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405341 | label = ''[[:d:Q50405341|Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)]]'' | name = Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns) | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tomēniem, Vircavas upes kreisajā krastā | lat = 56.518510242161 | long = 23.759901685515 | p625 = {{Coord|56.51851|23.759902|display=inline}} | vaid = 998 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405347 | label = ''[[:d:Q50405347|Zoltneru apmetne]]'' | name = Zoltneru apmetne | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Zoltneriem un Tomēniem | lat = 56.520714586529 | long = 23.764524569665 | p625 = {{Coord|56.520715|23.764525|display=inline}} | vaid = 999 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405367 | label = ''[[:d:Q50405367|Pēterlauku vējdzirnavas]]'' | name = Pēterlauku vējdzirnavas | municipality = Pēterlauki | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.539360461806 | long = 23.714796039793 | p625 = {{Coord|56.53936|23.714796|display=inline}} | image = P%C4%93terlauku%20v%C4%93jdzirnavas%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pēterlauki windmill | vaid = 5241 | year = 1860. -1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%93terlauki }} {{monument | qid = Q51879269 | label = ''[[:d:Q51879269|Diduļu senkapi]]'' | name = Diduļu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Diduļiem | lat = 56.523834283611 | long = 24.00924362642 | p625 = {{Coord|56.523834|24.009244|display=inline}} | vaid = 1010 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879271 | label = ''[[:d:Q51879271|Emburgas pilskalns]]'' | name = Emburgas pilskalns | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Emburgas pasta | lat = 56.555781187745 | long = 23.987600846336 | p625 = {{Coord|56.555781|23.987601|display=inline}} | image = Emburgas%20pilskalns.jpg | vaid = 1011 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879272 | label = ''[[:d:Q51879272|Namiķu skansts]]'' | name = Namiķu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Namiķiem | lat = 56.638941736218 | long = 23.936220250247 | p625 = {{Coord|56.638942|23.93622|display=inline}} | vaid = 1013 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879273 | label = ''[[:d:Q51879273|Pūķu senkapi]]'' | name = Pūķu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūķiem | lat = 56.549919193987 | long = 24.08608201744 | p625 = {{Coord|56.549919|24.086082|display=inline}} | vaid = 1014 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879274 | label = ''[[:d:Q51879274|Speltu apmetne]]'' | name = Speltu apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Speltēm | lat = 56.62133677312 | long = 23.954051756445 | p625 = {{Coord|56.621337|23.954052|display=inline}} | vaid = 1015 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879275 | label = ''[[:d:Q51879275|Sveņķīšu skansts]]'' | name = Sveņķīšu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sveņķīšiem | lat = 56.647713964042 | long = 23.907763624632 | p625 = {{Coord|56.647714|23.907764|display=inline}} | vaid = 1016 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879276 | label = ''[[:d:Q51879276|Tuču apmetne]]'' | name = Tuču apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tučiem | lat = 56.515715250304 | long = 24.025514036228 | p625 = {{Coord|56.515715|24.025514|display=inline}} | vaid = 1017 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879277 | label = ''[[:d:Q51879277|Dzīvojamā māja "Billītes"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Billītēs | lat = 56.575215569417 | long = 24.109174632978 | p625 = {{Coord|56.575216|24.109175|display=inline}} | image = Billites.jpg | vaid = 5249 | year = 19. gs. b. 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879278 | label = ''[[:d:Q51879278|Salgales luterāņu baznīcas drupas]]'' | name = Salgales luterāņu baznīcas drupas | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.526490488386 | long = 23.990324926478 | p625 = {{Coord|56.52649|23.990325|display=inline}} | image = Salgales%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%2014.jpg | commonscat = Lutheran church in Salgale | vaid = 5253 | year = 17. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879279 | label = ''[[:d:Q51879279|Salgales mācītājmāja]]'' | name = Salgales mācītājmāja | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.518441644881 | long = 24.00783589704 | p625 = {{Coord|56.518442|24.007836|display=inline}} | vaid = 5254 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879280 | label = ''[[:d:Q51879280|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām]]'' | name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Vareļu mājām | lat = 56.623613583468 | long = 23.908864380811 | p625 = {{Coord|56.623614|23.908864|display=inline}} | image = Vareli%20memorial%20Ozolnieki%20municipality.jpg | vaid = 8731 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q113483763 | label = ''[[:d:Q113483763|Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes"]]'' | name = Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = "Billītes" | vaid = 9223 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q12664040 | label = ''[[:d:Q12664040|Līču pilskalns]]'' | name = Līču pilskalns | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.466107659712 | long = 23.771908071281 | p625 = {{Coord|56.466108|23.771908|display=inline}} | image = Liichu%20pilskalns.jpg | vaid = 1006 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Zemgales pilskalni]] | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405372 | label = ''[[:d:Q50405372|Blūmfeldu apmetne]]'' | name = Blūmfeldu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Blūmfeldiem | lat = 56.410404809596 | long = 23.836278118401 | p625 = {{Coord|56.410405|23.836278|display=inline}} | vaid = 1000 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405377 | label = ''[[:d:Q50405377|Ežu senkapi]]'' | name = Ežu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ežu kapsētas un Miltiņiem | lat = 56.393435226106 | long = 23.826287497737 | p625 = {{Coord|56.393435|23.826287|display=inline}} | image = E%C5%BEu%20senkapi.jpg | vaid = 1001 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405384 | label = ''[[:d:Q50405384|Krauju senkapi]]'' | name = Krauju senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kraujām | lat = 56.409779298497 | long = 23.749589103968 | p625 = {{Coord|56.409779|23.749589|display=inline}} | vaid = 1002 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405388 | label = ''[[:d:Q50405388|Libartu apmetne]]'' | name = Libartu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Libartiem | lat = 56.421999537439 | long = 23.752863040079 | p625 = {{Coord|56.422|23.752863|display=inline}} | vaid = 1003 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405392 | label = ''[[:d:Q50405392|Osīšu senkapi]]'' | name = Osīšu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Osīšiem | lat = 56.495914091417 | long = 23.772003641959 | p625 = {{Coord|56.495914|23.772004|display=inline}} | vaid = 1004 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405396 | label = ''[[:d:Q50405396|Līču apmetne]]'' | name = Līču apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.467817666424 | long = 23.771884056484 | p625 = {{Coord|56.467818|23.771884|display=inline}} | vaid = 1005 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405406 | label = ''[[:d:Q50405406|Bābukalna senkapi]]'' | name = Bābukalna senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Silmačiem | lat = 56.498744057165 | long = 23.777461153664 | p625 = {{Coord|56.498744|23.777461|display=inline}} | vaid = 1007 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405410 | label = ''[[:d:Q50405410|Latu apmetne]]'' | name = Latu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Latiem un Rogām | lat = 56.404514810402 | long = 23.832202687753 | p625 = {{Coord|56.404515|23.832203|display=inline}} | vaid = 1008 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405415 | label = ''[[:d:Q50405415|Stundu apmetne]]'' | name = Stundu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vircavas upes labajā krastā pie Stundu kapsētas | lat = 56.418198665348 | long = 23.757166974562 | p625 = {{Coord|56.418199|23.757167|display=inline}} | vaid = 1009 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405420 | label = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | name = Skursteņmuižas apbūve | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | image = Skurste%C5%86mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93kas%2C%2011.08.2013.jpg | vaid = 5244 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042419|Skursteņmuiža]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405426 | label = ''[[:d:Q50405426|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | lat = 56.435094327247 | long = 23.785629337379 | p625 = {{Coord|56.435094|23.785629|display=inline}} | vaid = 5247 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405201 | label = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Staļģenes muižas apbūve ar parku | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571925618726 | long = 23.9611188463 | p625 = {{Coord|56.571926|23.961119|display=inline}} | vaid = 5221 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Staļģenes muiža]] | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405206 | label = ''[[:d:Q50405206|Staļģenes muižas kungu māja]]'' | name = Staļģenes muižas kungu māja | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571869127991 | long = 23.96136173138 | p625 = {{Coord|56.571869|23.961362|display=inline}} | image = Stalgene%20manor%20house%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 5222 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405213 | label = ''[[:d:Q50405213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571630513454 | long = 23.960317733129 | p625 = {{Coord|56.571631|23.960318|display=inline}} | vaid = 5223 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q7652835 | label = ''[[:d:Q7652835|Svētes muižas pils]]'' | name = Svētes muižas pils | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5917 | long = 23.6628 | p625 = {{Coord|56.5917|23.6628|display=inline}} | image = Svete%20manor%20%281730%29.jpg | vaid = 5255 | year = 18. gs. 1.p. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Svētes muiža]] | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405457 | label = ''[[:d:Q50405457|Svētes pagasta skola]]'' | name = Svētes pagasta skola | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.592206449256 | long = 23.677933189608 | p625 = {{Coord|56.592206|23.677933|display=inline}} | vaid = 5256 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405444 | label = ''[[:d:Q50405444|Purva Rapu senkapi]]'' | name = Purva Rapu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dzelmēm | lat = 56.600667868913 | long = 23.629421202298 | p625 = {{Coord|56.600668|23.629421|display=inline}} | vaid = 1018 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405449 | label = ''[[:d:Q50405449|Galiņu senkapi]]'' | name = Galiņu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Galiņu kapsētas, Svētes upes labajā krastā | lat = 56.580029576417 | long = 23.651060139405 | p625 = {{Coord|56.58003|23.65106|display=inline}} | vaid = 1019 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879268 | label = ''[[:d:Q51879268|Teteles muižas tornis]]'' | name = Teteles muižas tornis | municipality = Tetele | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Teteles skolā | lat = 56.63707063454 | long = 23.839267029128 | p625 = {{Coord|56.637071|23.839267|display=inline}} | image = Teteles%20tornis.jpg | commonscat = Tetele tower | vaid = 5188 | year = 1840.? 1992. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tetelmindes muiža]] | munwiki = Tetele }} {{monument | qid = Q20405849 | label = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | name = Valgundes pareizticīgo klosteris | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.73368469052 | long = 23.694398865304 | p625 = {{Coord|56.733685|23.694399|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20pareiztic%C4%ABgo%20sievie%C5%A1u%20klostera%20apb%C5%ABve%2C%20Valgunde%201.jpg | commonscat = Valgunde Monastery | vaid = 5259 | wikipediauri = Valgundes_pareiztic%C4%ABgo_klosteris | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405483 | label = ''[[:d:Q50405483|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīcā | lat = 56.733835217065 | long = 23.693287768576 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | vaid = 3440 | year = 19.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405492 | label = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | name = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.73383521728 | long = 23.693287768327 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86a%20Trepinieka%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2001.JPG | commonscat = Church of St. John Climacus in Valgunde Monastery | vaid = 5260 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405499 | label = ''[[:d:Q50405499|Kapella]]'' | name = Kapella | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.734062517249 | long = 23.693240906247 | p625 = {{Coord|56.734063|23.693241|display=inline}} | image = Kapella%20Valgundes%20kloster%C4%AB.JPG | commonscat = Chapel in Valgunde Monastery | vaid = 5261 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405504 | label = ''[[:d:Q50405504|Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca]]'' | name = Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.733418188271 | long = 23.692962527807 | p625 = {{Coord|56.733418|23.692963|display=inline}} | image = Spaso-Preobrazhenskiy%20female%20monastery%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Church of the Transfiguration of Christ in Valgunde Monastery | vaid = 5262 | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q20893032 | label = [[Ložmetējkalns]] | name = Ložmetējkalns | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Klīves mežniec. 7. kv. | lat = 56.86573 | long = 23.65913 | p625 = {{Coord|56.86573|23.65913|display=inline}} | image = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns%2C%20skats%20no%20skatu%20tor%C5%86a%202000-05-06.jpg | commonscat = Ložmetējkalns | vaid = 31 | wikipediauri = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns | year = 1916.-1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405462 | label = ''[[:d:Q50405462|Kapsargu senkapi]]'' | name = Kapsargu senkapi | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kapsargiem | lat = 56.838159401865 | long = 23.576765055613 | p625 = {{Coord|56.838159|23.576765|display=inline}} | vaid = 1020 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405470 | label = [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves baznīca]] | name = Kalnciema-Klīves baznīca | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808997762469 | long = 23.624348438161 | p625 = {{Coord|56.808998|23.624348|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Kalnciems%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Kalnciems | vaid = 5257 | wikipediauri = Kalnciema-Kl%C4%ABves_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1854. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405477 | label = ''[[:d:Q50405477|Kalnciema skola]]'' | name = Kalnciema skola | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808775780772 | long = 23.625272267574 | p625 = {{Coord|56.808776|23.625272|display=inline}} | image = Kalnciema%20vidusskola%202015-09-26.jpg | commonscat = School in Kalnciems | vaid = 5258 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405219 | label = ''[[:d:Q50405219|Vecsvirlaukas skola]]'' | name = Vecsvirlaukas skola | municipality = Vecsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.614251027822 | long = 23.873019918084 | p625 = {{Coord|56.614251|23.87302|display=inline}} | vaid = 5220 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405643 | label = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | name = Vilces muižas apbūve | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | image = 2010%2009%2004%201Vilce005.JPG | vaid = 5280 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405649 | label = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420666906585 | long = 23.542322596936 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg | commonscat = Vilce Manor House | vaid = 5281 | year = 18. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405657 | label = ''[[:d:Q50405657|Portāls ar cilni "Ģerbonis"]]'' | name = Portāls ar cilni "Ģerbonis" | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižas pilī | lat = 56.42066690623 | long = 23.54232259766 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%2C%20%C4%A2erbonis%202015-09-26.jpg | commonscat = Portal of Vilce Manor House | vaid = 3448 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405668 | label = ''[[:d:Q50405668|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.422868018369 | long = 23.541885315908 | p625 = {{Coord|56.422868|23.541885|display=inline}} | vaid = 5282 | year = 1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405676 | label = ''[[:d:Q50405676|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420511957277 | long = 23.542131545796 | p625 = {{Coord|56.420512|23.542132|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Park of Vilce Manor | vaid = 5283 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405683 | label = ''[[:d:Q50405683|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Bračos | lat = 56.423029876547 | long = 23.543078602033 | p625 = {{Coord|56.42303|23.543079|display=inline}} | vaid = 5284 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405689 | label = ''[[:d:Q50405689|Smēde]]'' | name = Smēde | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Zālītēs | lat = 56.421871448199 | long = 23.545711015289 | p625 = {{Coord|56.421871|23.545711|display=inline}} | image = Vilces%20smede.jpg | vaid = 5285 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q12672861 | label = [[Silakalns|Silenes pilskalns]] | name = Silenes pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sila kapsētas | lat = 56.379868966868 | long = 23.416874715214 | p625 = {{Coord|56.379869|23.416875|display=inline}} | image = Silakalns%20%28Augstais%20kalns%29%20-%20pilskalns.JPG | vaid = 1022 | wikipediauri = Silakalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q12677288 | label = [[Vilces pilskalns]] | name = Vilces pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces mežniecības 51. kv., Vilces un Rukūzes upju satekā | lat = 56.42354 | long = 23.52718 | p625 = {{Coord|56.42354|23.52718|display=inline}} | image = 2010%2009%2004%201Vilce008pilskalns.JPG | vaid = 1025 | wikipediauri = Vilces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405510 | label = ''[[:d:Q50405510|Skanstveidīgs nocietinājums]]'' | name = Skanstveidīgs nocietinājums | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sidrabes upes, Vilces mežn. 158. kv. pie Celmiem un Robežniekiem | lat = 56.369549564192 | long = 23.628759746111 | p625 = {{Coord|56.36955|23.62876|display=inline}} | vaid = 1021 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405517 | label = ''[[:d:Q50405517|Dambīšu senkapi]]'' | name = Dambīšu senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Švīpiņiem (Dambīšiem) | vaid = 9165 | year = Vidējais dzelzs laikmets, viduslaiki | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405522 | label = ''[[:d:Q50405522|Mūrmuižas senkapi]]'' | name = Mūrmuižas senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vairogiem | lat = 56.438144482435 | long = 23.531593500241 | p625 = {{Coord|56.438144|23.531594|display=inline}} | vaid = 1023 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405526 | label = ''[[:d:Q50405526|Vilces parka senkapi]]'' | name = Vilces parka senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vilces skolas | lat = 56.417421484692 | long = 23.542820486731 | p625 = {{Coord|56.417421|23.54282|display=inline}} | vaid = 1024 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405533 | label = ''[[:d:Q50405533|Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas]]'' | name = Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē | lat = 56.430419058314 | long = 23.480136152835 | p625 = {{Coord|56.430419|23.480136|display=inline}} | image = Lielber%C4%B7ene%20old%20watermill%20%28abandoned%29.jpg | commonscat = Berķene Mill | vaid = 5272 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405540 | label = ''[[:d:Q50405540|Berķenes muižas kungu māja]]'' | name = Berķenes muižas kungu māja | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē, Plāteros | lat = 56.428944500842 | long = 23.480120265902 | p625 = {{Coord|56.428945|23.48012|display=inline}} | image = Ber%C4%B7enes%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%287%29.jpg | commonscat = Berķene manor house | vaid = 5273 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Berķenes muiža]] | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405549 | label = ''[[:d:Q50405549|Viensētas "Sniedzes" apbūve]]'' | name = Viensētas "Sniedzes" apbūve | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416082554465 | long = 23.484145155906 | p625 = {{Coord|56.416083|23.484145|display=inline}} | image = Sniedzes%2C%20Vilce%20parish%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Sniedzes, Vilce parish | vaid = 5276 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405554 | label = ''[[:d:Q50405554|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.415927816788 | long = 23.48394410066 | p625 = {{Coord|56.415928|23.483944|display=inline}} | image = Sniedzes%20pie%20Ber%C4%B7enes%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5277 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405561 | label = ''[[:d:Q50405561|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416449786409 | long = 23.483534203013 | p625 = {{Coord|56.41645|23.483534|display=inline}} | image = K%C5%ABts%20Sniedz%C4%93s%2002.JPG | vaid = 5278 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405745 | label = ''[[:d:Q50405745|Vircavas pils]]'' | name = Vircavas pils | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557497867633 | long = 23.773773467425 | p625 = {{Coord|56.557498|23.773773|display=inline}} | image = Vircava%20manor%20complex%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5287 | year = 17. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405751 | label = ''[[:d:Q50405751|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558649507541 | long = 23.775077604368 | p625 = {{Coord|56.55865|23.775078|display=inline}} | image = Kronvircavas%20parvaldnieka%20maja.jpg | vaid = 5288 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405757 | label = ''[[:d:Q50405757|Saimniecības ēka - muižas virtuve]]'' | name = Saimniecības ēka - muižas virtuve | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557557721994 | long = 23.773058944703 | p625 = {{Coord|56.557558|23.773059|display=inline}} | vaid = 5289 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405764 | label = ''[[:d:Q50405764|Klēts - magazīna]]'' | name = Klēts - magazīna | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558797070179 | long = 23.774555545727 | p625 = {{Coord|56.558797|23.774556|display=inline}} | image = Vircava%20klets.jpg | vaid = 5290 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405771 | label = ''[[:d:Q50405771|Klēts - stallis]]'' | name = Klēts - stallis | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557970168999 | long = 23.7734908387 | p625 = {{Coord|56.55797|23.773491|display=inline}} | vaid = 5291 | year = 18. gs. b. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405778 | label = ''[[:d:Q50405778|"Kavalieru māja"]]'' | name = "Kavalieru māja" | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558194409841 | long = 23.774396930092 | p625 = {{Coord|56.558194|23.774397|display=inline}} | image = Vircava%20%28Kronvircava%29%20manor%20chevaliers%27%20house.jpg | vaid = 5292 | year = 17. gs. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405786 | label = ''[[:d:Q50405786|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.556098903505 | long = 23.778132740311 | p625 = {{Coord|56.556099|23.778133|display=inline}} | image = Vircava%20River%20in%20Vircava%2001.jpg | vaid = 5293 | year = 1693. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405696 | label = ''[[:d:Q50405696|Vecdunduru apmetne]]'' | name = Vecdunduru apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.533523335823 | long = 23.855475550551 | p625 = {{Coord|56.533523|23.855476|display=inline}} | vaid = 1026 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405702 | label = ''[[:d:Q50405702|Vecdunduru senkapi]]'' | name = Vecdunduru senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.529481332387 | long = 23.857963657654 | p625 = {{Coord|56.529481|23.857964|display=inline}} | vaid = 1027 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405707 | label = ''[[:d:Q50405707|Grīvnieku apmetne]]'' | name = Grīvnieku apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Grīvniekiem | lat = 56.489052850655 | long = 23.857080954703 | p625 = {{Coord|56.489053|23.857081|display=inline}} | vaid = 1028 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405712 | label = ''[[:d:Q50405712|Mazroķu senkapi]]'' | name = Mazroķu senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Roķiem, Sesavas upes kreisajā krastā | lat = 56.491767738719 | long = 23.85207928496 | p625 = {{Coord|56.491768|23.852079|display=inline}} | vaid = 1029 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405716 | label = ''[[:d:Q50405716|Kulpju muižas klēts]]'' | name = Kulpju muižas klēts | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Tūbās | lat = 56.52649345648 | long = 23.915048742583 | p625 = {{Coord|56.526493|23.915049|display=inline}} | vaid = 5294 | year = 18. gs. 1.p. 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405994 | label = ''[[:d:Q50405994|Zaļās muižas senkapi]]'' | name = Zaļās muižas senkapi | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Zaļenieku pagastnama, Tērvetes upes labajā krastā | lat = 56.529538648692 | long = 23.504211308146 | p625 = {{Coord|56.529539|23.504211|display=inline}} | vaid = 1034 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406001 | label = ''[[:d:Q50406001|Zaļenieku biedrības nams]]'' | name = Zaļenieku biedrības nams | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.526718625577 | long = 23.508648763176 | p625 = {{Coord|56.526719|23.508649|display=inline}} | image = Zalenieku%20tautas%20nams.jpg | vaid = 5327 | year = 1893. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406006 | label = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | name = Zaļenieku luterāņu baznīca | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Lutheran%20church%20in%20June%202013.jpg | commonscat = Zaļenieki Lutheran church | vaid = 5328 | wikipediauri = Za%C4%BCenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1824. -1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406013 | label = ''[[:d:Q50406013|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3450 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406019 | label = ''[[:d:Q50406019|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3457 | year = 1873. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406027 | label = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | name = Zaļenieki mācītājmuižas apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534711323893 | long = 23.499212349967 | p625 = {{Coord|56.534711|23.499212|display=inline}} | vaid = 5312 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042420|Zaļenieku mācītājmuiža]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406033 | label = ''[[:d:Q50406033|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534823383209 | long = 23.499273398217 | p625 = {{Coord|56.534823|23.499273|display=inline}} | image = Zalenieku%20pastorats.jpg | vaid = 5313 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406049 | label = ''[[:d:Q50406049|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Palace%20interior%202015-09-26%20%286%29.jpg | vaid = 3458 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406057 | label = ''[[:d:Q50406057|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3459 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406064 | label = ''[[:d:Q50406064|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns%20Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20pil%C4%AB.JPG | vaid = 3460 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406070 | label = ''[[:d:Q50406070|Sienu gleznojums]]'' | name = Sienu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3461 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406077 | label = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | name = Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5285 | long = 23.5122 | p625 = {{Coord|56.5285|23.5122|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20kalpu%20ciemata%20apb%C5%ABve%202015-09-26.jpg | vaid = 5317 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406085 | label = ''[[:d:Q50406085|Dzīvojamā ēka "Līkā māja"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Līkā māja" | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.529384013447 | long = 23.508574023255 | p625 = {{Coord|56.529384|23.508574|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%202015-09-26%20%285%29.jpg | vaid = 5318 | year = 19. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406095 | label = ''[[:d:Q50406095|Kalēja māja]]'' | name = Kalēja māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528704733314 | long = 23.509929533827 | p625 = {{Coord|56.528705|23.50993|display=inline}} | vaid = 5319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406101 | label = ''[[:d:Q50406101|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528183976315 | long = 23.513118693858 | p625 = {{Coord|56.528184|23.513119|display=inline}} | image = Parvaldnieka%20maja%20zalenieki.jpg | vaid = 5320 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406107 | label = ''[[:d:Q50406107|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528218386976 | long = 23.512385928364 | p625 = {{Coord|56.528218|23.512386|display=inline}} | vaid = 5321 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406115 | label = ''[[:d:Q50406115|"Līkās mājas" kūts]]'' | name = "Līkās mājas" kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528934446862 | long = 23.50868625788 | p625 = {{Coord|56.528934|23.508686|display=inline}} | vaid = 5322 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406121 | label = ''[[:d:Q50406121|Zirgu staļļi (2)]]'' | name = Zirgu staļļi (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.531374777037 | long = 23.508867322559 | p625 = {{Coord|56.531375|23.508867|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20zirgu%20sta%C4%BC%C4%BCu%20%C4%93ka.jpg | vaid = 5323 | year = 1768. -1775. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406127 | label = ''[[:d:Q50406127|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528150087763 | long = 23.511437025966 | p625 = {{Coord|56.52815|23.511437|display=inline}} | image = Zaljenieki%20klets.jpg | vaid = 5324 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406133 | label = ''[[:d:Q50406133|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.527717018092 | long = 23.511873299188 | p625 = {{Coord|56.527717|23.511873|display=inline}} | vaid = 5325 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406140 | label = ''[[:d:Q50406140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.534570508399 | long = 23.51720511698 | p625 = {{Coord|56.534571|23.517205|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%20park%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Park of Zaļenieki Manor | vaid = 5326 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406147 | label = ''[[:d:Q50406147|Zaļenieku veco kapu kapliča]]'' | name = Zaļenieku veco kapu kapliča | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.530707757898 | long = 23.496855642735 | p625 = {{Coord|56.530708|23.496856|display=inline}} | image = Zaljenieku%20kaplica.jpg | vaid = 5329 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50405793 | label = ''[[:d:Q50405793|Būdnieku senkapi un apmetne]]'' | name = Būdnieku senkapi un apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Būdniekiem | lat = 56.459397672391 | long = 23.506317674661 | p625 = {{Coord|56.459398|23.506318|display=inline}} | vaid = 1030 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405798 | label = ''[[:d:Q50405798|Gauriņu apmetne]]'' | name = Gauriņu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Gauriņiem | lat = 56.48028259099 | long = 23.463209457252 | p625 = {{Coord|56.480283|23.463209|display=inline}} | vaid = 1031 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405803 | label = ''[[:d:Q50405803|Bušu apmetne]]'' | name = Bušu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Bušām | lat = 56.467308584868 | long = 23.516643215106 | p625 = {{Coord|56.467309|23.516643|display=inline}} | vaid = 1032 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405809 | label = ''[[:d:Q50405809|Ķēķu senkapi]]'' | name = Ķēķu senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ķēķiem | lat = 56.517517044188 | long = 23.474366791441 | p625 = {{Coord|56.517517|23.474367|display=inline}} | vaid = 1033 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405815 | label = ''[[:d:Q50405815|Kaiju senkapi]]'' | name = Kaiju senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Kaijām un Viltapām pie Kaiju autobusu pieturas | lat = 56.558878408101 | long = 23.582735367071 | p625 = {{Coord|56.558878|23.582735|display=inline}} | vaid = 1035 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405822 | label = ''[[:d:Q50405822|Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas]]'' | name = Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Daukšās | lat = 56.543570744843 | long = 23.58329937597 | p625 = {{Coord|56.543571|23.583299|display=inline}} | image = Dauk%C5%A1as%20-%20Aspazijas%20muzejs%20pie%20Za%C4%BCeniekiem%202001-06-30.jpg | vaid = 32 | year = 1865. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405831 | label = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | name = Abgunstes muižas apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478459857 | long = 23.488917804995 | p625 = {{Coord|56.47846|23.488918|display=inline}} | vaid = 5298 | year = 18. gs. b. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Abgunstes muiža]] | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405837 | label = ''[[:d:Q50405837|Abgunstes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Abgunstes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478246505457 | long = 23.48849740896 | p625 = {{Coord|56.478247|23.488497|display=inline}} | image = Abgunste%20%282%29.jpg | vaid = 5299 | year = 1780. pēc 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405845 | label = ''[[:d:Q50405845|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477610271488 | long = 23.488076068975 | p625 = {{Coord|56.47761|23.488076|display=inline}} | image = Abgunste%20klets.jpg | vaid = 5300 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405852 | label = ''[[:d:Q50405852|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477909240198 | long = 23.488184475719 | p625 = {{Coord|56.477909|23.488184|display=inline}} | vaid = 5301 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405858 | label = ''[[:d:Q50405858|Ūziņu dzirnavnieka māja]]'' | name = Ūziņu dzirnavnieka māja | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērziņos | lat = 56.48599172503 | long = 23.536956486804 | p625 = {{Coord|56.485992|23.536956|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavnieka%20maja.jpg | vaid = 5302 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405865 | label = ''[[:d:Q50405865|Gauriņu kapu kapliča]]'' | name = Gauriņu kapu kapliča | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Gauriņu kapos | lat = 56.480896989929 | long = 23.457597140099 | p625 = {{Coord|56.480897|23.457597|display=inline}} | image = Gaurinju%20kaplica.jpg | vaid = 5303 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405871 | label = ''[[:d:Q50405871|Zemnieku sēta "Kalnmačas"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalnmačas" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.47574349493 | long = 23.555360266275 | p625 = {{Coord|56.475743|23.55536|display=inline}} | vaid = 5304 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405880 | label = ''[[:d:Q50405880|Zemnieku sēta "Lieldimzēni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Lieldimzēni" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492274268153 | long = 23.572549017499 | p625 = {{Coord|56.492274|23.572549|display=inline}} | image = Dimzeni%20kopskats.jpg | vaid = 5305 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405889 | label = ''[[:d:Q50405889|Dzīvojamā ēka "Meņģeļi"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Meņģeļi" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meņģeļos | lat = 56.454472124226 | long = 23.467360221813 | p625 = {{Coord|56.454472|23.46736|display=inline}} | image = Mengjelju%20maja.jpg | vaid = 5306 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405898 | label = ''[[:d:Q50405898|Viensētas "Milleri" apbūve]]'' | name = Viensētas "Milleri" apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519557125541 | long = 23.524493291107 | p625 = {{Coord|56.519557|23.524493|display=inline}} | vaid = 5307 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405903 | label = ''[[:d:Q50405903|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519636465154 | long = 23.524391616297 | p625 = {{Coord|56.519636|23.524392|display=inline}} | vaid = 5308 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405909 | label = ''[[:d:Q50405909|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519495255772 | long = 23.52419448284 | p625 = {{Coord|56.519495|23.524194|display=inline}} | image = Milleri%20pagrabs.jpg | vaid = 5309 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405916 | label = ''[[:d:Q50405916|Mežsarga sēta "Saulgrieži"]]'' | name = Mežsarga sēta "Saulgrieži" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501123277476 | long = 23.489689434413 | p625 = {{Coord|56.501123|23.489689|display=inline}} | vaid = 5310 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405922 | label = ''[[:d:Q50405922|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475765119539 | long = 23.555169282067 | p625 = {{Coord|56.475765|23.555169|display=inline}} | image = Kalnmachu%20maja.jpg | vaid = 8310 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405929 | label = ''[[:d:Q50405929|Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis"]]'' | name = Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475731864514 | long = 23.556137335798 | p625 = {{Coord|56.475732|23.556137|display=inline}} | vaid = 8311 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405935 | label = ''[[:d:Q50405935|"Kalnmaču" klēts]]'' | name = "Kalnmaču" klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475631119854 | long = 23.554668405618 | p625 = {{Coord|56.475631|23.554668|display=inline}} | vaid = 8312 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405942 | label = ''[[:d:Q50405942|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.49207973307 | long = 23.573442761171 | p625 = {{Coord|56.49208|23.573443|display=inline}} | image = Dimzeni%20maja.jpg | vaid = 8313 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405949 | label = ''[[:d:Q50405949|Klēts - ratnīca]]'' | name = Klēts - ratnīca | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492359859858 | long = 23.57297284766 | p625 = {{Coord|56.49236|23.572973|display=inline}} | image = Dimzeni%20klets.jpg | vaid = 8314 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405957 | label = ''[[:d:Q50405957|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492184670145 | long = 23.572407423554 | p625 = {{Coord|56.492185|23.572407|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuts%20liela.jpg | vaid = 8315 | year = 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405963 | label = ''[[:d:Q50405963|"Lieldimzēnu" kūts]]'' | name = "Lieldimzēnu" kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492361149027 | long = 23.572666641675 | p625 = {{Coord|56.492361|23.572667|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuuts%20maza.jpg | vaid = 8316 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405969 | label = ''[[:d:Q50405969|Pirts]]'' | name = Pirts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.491855906025 | long = 23.572862106918 | p625 = {{Coord|56.491856|23.572862|display=inline}} | vaid = 8317 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405976 | label = ''[[:d:Q50405976|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501011779049 | long = 23.489974159431 | p625 = {{Coord|56.501012|23.489974|display=inline}} | vaid = 8318 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405982 | label = ''[[:d:Q50405982|Klētiņa]]'' | name = Klētiņa | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501194525433 | long = 23.489654795839 | p625 = {{Coord|56.501195|23.489655|display=inline}} | vaid = 8319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50406043 | label = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | name = Zaļenieku pils | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5309 | long = 23.5082 | p625 = {{Coord|56.5309|23.5082|display=inline}} | image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Zaļenieki Palace | vaid = 5316 | year = 1768. -1775. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138500655|Zaļenieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q113484106 | label = [[Tērvetes sila senkapi]] | name = Tērvetes sila senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnamuižas (Tērvetes) sils, autoceļa Jelgava – Tērvete – Žagare labajā pusē | lat = 56.48717 | long = 23.42221 | p625 = {{Coord|56.48717|23.42221|display=inline}} | vaid = 9287 | wikipediauri = T%C4%93rvetes_sila_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405988 | label = ''[[:d:Q50405988|Ūziņu vējdzirnavas]]'' | name = Ūziņu vējdzirnavas | municipality = Ūziņi | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.48692811924 | long = 23.536897002122 | p625 = {{Coord|56.486928|23.536897|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavas.jpg | commonscat = Ūziņi windmill | vaid = 5311 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C5%AAzi%C5%86i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Jelgava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jelgavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Jelgavas novads]] ha8dui78qijwpsq4wn3nmye5djyn9dw 0 252252 4509692 4506368 2026-08-19T06:28:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509692 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Glass of champagne.jpg|thumb|200px|Glāze šampanieša]] '''Šampanietis''' ({{val|fr|champagne}} {{IPA|[ʃɑ̃.paɲ]}}) ir [[dzirkstošais vīns]], kas gatavots no [[Francija]]s ziemeļaustrumu [[Šampaņas apgabals|Šampaņas apgabalā]] augušām [[vīnoga|vīnogām]]. Tam izmanto pēc ražotāja receptūras noteiktā attiecībā sajauktus līdz 3 vīnogu šķirņu — gaišo [[šardonē]] (''Chardonnay'') vīnogu, tumšo ''[[Pinot Noir]]'' un ''[[Pinot Meunier]]'' — vīnus, kas arī veido attiecīgajam šampanietim raksturīgo garšu.<ref name="Kārkliņa, Ciproviča">{{Grāmatas atsauce |title= Pārtikas produktu tehnoloģija |author1=Daina Kārkliņa |authorlink1=Daina Kārkliņa |author2=Inga Ciproviča |authorlink2=Inga Ciproviča |year= 2008 |publisher= [[LU Akadēmiskais apgāds]] |location= Rīga |isbn= 978-9984-45-156-5 |page=83.—84}}</ref> Gadījumā, ja šampanieti gatavo tikai no šardonē šķirnes vīnogām, to sauc par ''Blanc de blanc'' (no [[franču valoda]]s — 'baltais [vīns] no baltajām [vīnogām]'). Šāds vīns ir ļoti viegls un atspirdzinošs. Savukārt šampanieti, kam izmantotas tikai tumšās ''Pinot Noir'' un ''Pinot Meunier'' šķirnes vīnogas, sauc par ''Blanc de noirs'' (no [[franču valoda]]s — 'baltais [vīns] no tumšajām [vīnogām]'). Šādam šampanietim ir pilnīgāka un spēcīgāka garša.<ref name="Kārkliņa, Ciproviča"/> == Vēsture == [[Attēls:Moët & Chandon Dom Perignon Sculpture 2.jpg|thumb|200px|[[Pjērs Perinjons|Pjēra Perinjona]] piemineklis pie ''[[Moët et Chandon]]'' vīna darītavas]] Vīns Šampaņā gatavots jau kopš 3. gadsimta, un līdz pat 17. gadsimtam tā [[gaišais vīns|gaišais]], [[sarkanais vīns|sarkanais]] un [[sārtais vīns]] nav īpaši atšķīries no citos apgabalos gatavotajiem vīniem. Tas mainījās 17. gadsimta beigās, kad [[benediktīniešu ordenis|benediktiešu]] mūks un pagrabmeistars [[doms (tituls)|doms]] [[Pjērs Perinjons]] (''Pierre Pérignon''; 1638—1715) atklāja [[otrreizējā raudzēšana|otrreizējo raudzēšanu]], kas ir šampanieša iegūšanas pamatā. 1729. gadā tika izveidota pirmā šampanieša ražotne, bet 1927. gadā noteikti šampanieša kvalitātes standarti un ražošanas apgabals.<ref name="Kārkliņa, Ciproviča"/> 1907. gadā franču zinātnieks [[Žans Eižens Šarmā]] (''Jean Eugène Charmat'') [[Monpeljē Universitāte|Monpeljē Universitātē]] izstrādāja tā saukto [[Šarmā metode|Šarmā metodi]] (''Méthode Charmat''), kurā otrreizējo vīna raudzēšanu veic nevis atsevišķās pudelēs, bet gan līdz 10 000 litru lielās tvertnēs. Raudzēšana ilgst vismaz 24 dienas, līdz spiediens tvertnē sasniedz 5 [[atmosfēra (mērvienība)|atmosfēras]]. Tad saraudzēto tvertņu saturu atdzesē un [[filtrēšana|filtrē]], atdalot [[raugs|rauga]] nogulsnes. Visbeidzot šampanieti 3 mēnešus iztur īpašā tvertnē paaugstinātā spiedienā, tad pilda pudelēs un aizvāko.<ref name="Kārkliņa, Ciproviča"/> == Gatavošana == [[Attēls:Champagne-Remuer.jpg|right|frame|1889. gada [[gravīra]], kurā attēlots pagrabmeistars, vīna pagrabā apgrozot šampanieša pudeles]] Šampanieša gatavošanai paredzētās vīnogu sulas iegūšanai izmanto mehāniskās [[spiede]]s ar mazāku spiedienu, nekā vīna gatavošanai. No 4 tonnām vīnogu var iegūt aptuveni 2050 litru pirmās noteces sulas (''de cuvée''), ko izmanto pirmšķirīgākā šampanieša gatavošanai, bet otro un trešo spiedienu sulu lieto zemākas kvalitātes šampanieša gatavošanai.<ref name="Kārkliņa, Ciproviča"/> Izspiesto sulu nostādina apmēram 12—20 stundas, salej mucās un atstāj uz aptuveni 2 nedēļām, ļaujot notikt pirmajai [[spirta rūgšana]]i. Pēc tam vīnu garšo un veido tā ''cuvée'' maisījumus, apvienojot dažāda vecuma ieraudzētos vīnus no dažādiem vīna dārziem, lai nodrošinātu vīna īpašību nemainību. Pjērs Perinjons bija pirmais, kurš atzina vīna maisījumu veidošanas nozīmi nemainīgas vīna kvalitātes nodrošināšanā. Viņš bija arī pirmais, kurš šampanieša pudelēm kā aizbāzni izmantojis korķi.<ref name="Kārkliņa, Ciproviča"/> Sagatavotajam ''cuvée'' maisījumam pieber [[cukurs|cukuru]], īpašu raugu un labi izturētu vīna maisījumu, ko sauc par tirāžas liķieri. Tad vīnu sapilda pudelēs, aizvāko ar [[kroņkorķis|kroņkorķiem]] vai plastmasas korķiem un īpašā novietojumā ievieto vīna pagraba plauktos. Šajā posmā notiek vīna otrreizējā rūgšana, kurā radusies [[ogļskābā gāze]] šķīst vīnā, to sagāzējot. Vienā standarta tilpuma pudelē rūgšanas laikā veidojas apmēram 4 litri oglekļa dioksīda. Otrreizējā raudzēšana ilgst aptuveni 1—3 mēnešus, un pēc tās šampanieti iztur vēl no viena līdz trim gadiem, atkarībā no ražotāja un ražotā šampanieša veida.<ref name="Kārkliņa, Ciproviča"/> Pirms šampanieša pudeles nosūta realizēšanai, vispirms no šampanieša atdala jebkādas rūgšanas laikā veidojušās nogulsnes. To paveic, pudeles ievietojot īpašā koka rāmī ar maināmu pudeļu novietojumu. Pudeles laiku pa laikam pagriež, veicinot nogulšņu nosēšanos uz pudeles kakliņa. Vienā dienā pagrabmeistars var šādi pagriezt līdz pat 38 000 pudeļu. Kad nogulsnes nosēdušās, pudeļu kakliņus ievieto tvertnēs ar saldēšanas šķīdumu, kas nogulsnes sasaldē. Noņemot korķi, spiediena dēļ ledus lodītēs sasalušās nogulsnes viegli atdalās no šampanieša. Tad katrai pudelei, atkarībā no vajadzīgā cukura daudzuma, pievieno noteiktu vīna un cukura maisījumu. Pēc tam pudeles aizkorķē ar sēnes formas korķi, ko nostiprina ar aptuveni 50 centimetrus garu metāla režģīti. Šampanieša uzglabāšanas laiks var būt no 15 mēnešiem līdz pat 15 gadiem.<ref name="Kārkliņa, Ciproviča"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://bar.lv/?p=16949 „Šampānietis | dzirkstoši vīni”] {{latviski}}. bar.lv. Skatīts: 2015. gada 30. novembrī. * [https://www.champagne.fr/en ''Comité Interprofessionnel du vin de Champagne'' (CIVC) oficiālā tīmekļa vietne] {{angliski}} * [https://sejas.tvnet.lv/5527166/ka-isti-radies-sis-ekskluzivais-dzeriens-sampanietis „Kā īsti radies šis ekskluzīvais dzēriens — šampanietis?”] {{latviski}}. [[tvnet.lv]], 2012. gada 27. decembris. Skatīts: 2015. gada 30. novembrī. * [http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/446401-sampaniesa_noslepumi „Šampanieša noslēpumi”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130106012437/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/446401-sampaniesa_noslepumi |date={{dat|2013|01|06||bez}} }} {{latviski}}. [[tvnet.lv]], 2012. gada 31. decembris. Skatīts: 2015. gada 30. novembrī. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzirkstošie vīni]] [[Kategorija:Produkti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu]] jdgigzvzi6uji65ai4j4f4cg9ry8p8n 0 255595 4509378 4502737 2026-08-18T15:03:37Z ZANDMANIS 91184 4509378 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste |show_name = Izvēlētā persona |image =Person of Interest logo.svg |caption = |genre = |creator = [[Džonatans Nolans]] |starring = |composer = [[Ramins Džavadi]] |country = {{USA}} |language = Angļu |num_seasons = 5 |distributor = [[Warner Bros. Television Distribution]] |num_episodes = 103 |list_episodes = |executive_producer = |producer = |location = {{vieta|ASV|Ņujorka}} |network = [[CBS]] |company = [[Bad Robot Productions]] <br /> Kilter Films<br />[[Warner Bros. Television]] |runtime = 43 minūtes |first_aired = {{dat|2011|9|22|N|bez}} |last_aired = {{dat|2016|6|21|N|bez}} |website = http://www.cbs.com/shows/person_of_interest/ }} '''"Izvēlētā persona"'''<!-- FOX izrāda ar nosaukumu "Savervētais" --> ({{val|en|Person of Interest}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[televīzija]]s seriāls, kura autors ir [[Džonatans Nolans]]. Seriāls tika pārraidīts [[CBS]] televīzijas kanālā ASV no 2011. līdz 2016. gadam. Pašlaik seriālam kopumā ir iznākušas piecas sezonas ar 103 sērijām. Viens no seriāla izpildproducentiem ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss]]. Seriāls ir par bijušo [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] darbinieku, ko nolīgst noslēpumains miljardieris, lai novērstu vardarbīgus noziegumus Ņujorkā. Seriālā galvenās lomas attēlo [[Džims Kevizels]], [[Maikls Emersons]], [[Taradži Hensone]], [[Kevins Čepmens]], [[Sāra Šahi]] un [[Eimija Ekere]]. Seriāla otrā un trešā sezona bija starp desmit attiecīgās sezonas skatītākajām pārraidēm. == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.cbs.com/shows/person_of_interest/}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] 13rpj1fxgyrblt03qdn9t182a0uaxwd 0 256559 4509349 4366160 2026-08-18T12:16:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509349 wikitext text/x-wiki {{Infokaste tiesībsargājoša iestāde |agencyname = Valsts drošības dienests |commonname = Valsts drošības dienests (VDD) |abbreviation = VDD |patch = Valsts drošības dienesta logotips.png |patchcaption = VDD logotips |formedyear = 1919 (dibināts 1919. gada 11. augustā, atjaunots 1994. gadā) |country = Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija |legaljuris = [[Latvija]] |national = yes |headquarters = [[Brīvības gatve]] 207, [[Rīga]] |chief1name = Normunds Mežviets |officetype = |overviewbody = |website = https://vdd.gov.lv }} '''Valsts drošības dienests (VDD)''' ir viena no trim [[Latvija]]s valsts drošības iestādēm. VDD ir pretizlūkošanas un iekšējās drošības dienests, kas iegūst informāciju no dažādiem avotiem, analizē to, informē valsts augstākās amatpersonas par identificētajiem riskiem [[Nacionālā drošība|nacionālajai drošībai]], kā arī veic darbības to neitralizēšanai. VDD kompetencē ietilpst pretizlūkošanas un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu īstenošana, valsts konstitucionālās iekārtas aizsardzība, ekonomiskās drošības interešu nodrošināšana, pretterorisma pasākumu īstenošana un koordinēšana, kā arī valsts augstāko amatpersonu aizsardzība. No trim valsts drošības iestādēm VDD ir vienīgā institūcija, kurai piešķirtas pilnvaras veikt pirmstiesas izmeklēšanu, tostarp uzsākt kriminālprocesus, rosināt kriminālvajāšanas uzsākšanu un aizturēt personas. VDD darbības pārraudzību īsteno iekšlietu ministrs, savukārt operatīvās darbības un pirmstiesas izmeklēšanas procesu likumību uzrauga Ģenerālprokuratūra. Parlamentāro kontroli pār VDD darbību nodrošina Saeimas Nacionālās drošības komisija. Atbilstoši savām funkcijām, uzdevumiem un stratēģiskajai misijai VDD ir institucionālais pēctecis 1919. gadā dibinātajam Valsts drošības departamentam, kas bija pirmais civilo pretizlūkošanas un valsts iekšējās drošības dienests Latvijas Republikā. == Valsts drošības dienesta vēsture == === Valsts drošības departaments === Par pirmo Latvijas civilo pretizlūkošanas un iekšējās drošības dienestu var dēvēt Valsts drošības departamentu. Tas savu darbu uzsāka 1919. gada 11. augustā. Šajā laikā Latvijā atradās [[Padomju Krievija|Padomju Krievijas]] bruņotās vienības un vācu [[Dzelzsdivīzija]], kā arī [[Pāvels Bermonts|Pāvela Bermonta-Avalova]] komandētā [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]. Latvijā joprojām norisinājās [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības karš]]. Valsts drošības departamenta centrālais birojs atradās [[Rīga|Rīgā]], Suvorova ielā (tagadējā [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]) 12.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=1919. gada 16. augusts|title=Valsts Drošības departaments|url=|journal=Valdības Vēstnesis|volume=Nr. 14|pages=|via=}}</ref> 1919. gada 3. septembrī par Valsts drošības departamenta priekšnieku tika iecelts [[virsleitnants]] Jānis Liģeris-Liggers (1889—1942).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Ligeris-Liggers|title=Jānis Liģeris-Liggers|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2023|08|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230815104251/https://timenote.info/lv/Janis-Ligeris-Liggers}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=956|title=Liģeris-Liggers, Jānis|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Valsts drošības departamenta galvenais uzdevums bija apkarot pret valsts iekārtu vērstos [[Noziegums|noziegumus]] un uzraudzīt politisko drošību. Tobrīd pastāvošo izaicinājumu un apdraudējumu raksturs Latvijas drošībai noteica, ka Valsts drošības departamenta un armijas iekšējās izlūkošanas nodaļas funkcijas daudzējādā ziņā pārklājās. Tas bija iemesls, kāpēc jau 1919. gada 1. novembrī – pēc trīs mēnešu darba – Valsts drošības departaments tika likvidēts. === Rīgas Kriminālpolicijas 5. (Politiskā) nodaļa === Pēc Valsts drošības departamenta likvidēšanas tā funkcijas pārņēma [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] iekšējās izlūkošanas nodaļa. Arī vairums Valsts drošības departamenta darbinieku darbu turpināja tieši Latvijas armijā. Uzreiz pēc Valsts drošības departamenta likvidēšanas tika izveidota [[Rīgas Kriminālpolicija|Rīgas Kriminālpolicijas]] 5. nodaļa jeb Politiskā nodaļa. Tā veica pasākumus, lai likvidētu pretinieku izveidotās diversantu grupas, kas centās kavēt nesen dibinātās Latvijas valsts izveidi un K. Ulmaņa vadītās [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas pagaidu valdības]] darbu. === Politiskā apsardzība === Nepilnus divus mēnešus pēc [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas un Krievijas miera līguma]] parakstīšanas 1920. gada 11. augustā, kas faktiski pielika punktu Neatkarības karam, tika izveidota Politiskā apsardzība. Latvijas teritorijā vairs nenorisinājās aktīva karadarbība, un līdz ar to mainījās apdraudējumu nacionālajai drošībai raksturs. Minētā dēļ Politiskajā apsardzē tika apvienotas Kriminālpolicijas Politiskās nodaļas un armijas iekšējās izlūkošanas nodaļas funkcijas, izveidojot laikam un apstākļiem iespējami spēcīgu pretizlūkošanas dienestu, kura galvenais uzdevums bija rūpēties par Latvijas iekšējo drošību. Par Politiskās apsardzības pirmo vadītāju 1920. gada 22. oktobrī apstiprināja kapteini Voldemāru Alpu (1891−1964), kurš šajā amatā atradās līdz 1922. gadam, kad viņu nomainīja Pēteris Martinsons (1886; miršanas gads nav zināms). Tiesa, arī P. Martinsons Politisko apsardzību vadīja īsu laika periodu. Jau 1923. gada 15. martā par tās priekšnieka vietas izpildītāju kļuva P. Martinsona vietnieks Jānis Kaktiņš (1892; miršanas gads nav zināms).<ref name=":0">Latvijas izlūkdienesti, O.Niedre, 13. lpp., {{ISBN|9984-643-29-8}}</ref> Politiskās apsardzības vadītāja pienākumus J. Kaktiņš pildīja nepilnus četrus mēnešus, līdz 1923. gada 3. jūlijā par tās vadītāju iecēla Ernestu Āboltiņu (1884—1942). Neskatoties uz to, ka formāli valdīja miers, jaundibinātajai Latvijai bija jācīnās pret ārvalstu īstenotajiem ietekmes pasākumiem to dažādajās izpausmēs. Politiskajai apsardzībai bija jāīsteno pretizlūkošanas pasākumi, lai aizsargātu Latvijas nacionālās intereses no Padomju Krievijas īstenotās politiskās un ekonomiskās spiegošanas, kā arī lai neļautu Padomju Krievijai īstenot Latvijā savas graujošās ietekmes operācijas. Tobrīd Latvijas nacionālajai drošībai lielākos izaicinājumus radīja [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] dažādās organizācijas, kas aktīvi nodarbojās ar kūdīšanu uz nemieriem un iekšpolitiskās situācijas destabilizāciju. Politiskās apsardzības darbinieki mērķtiecīgi pretdarbojās šīm komunistu organizācijām, un daļu no tām sekmīgi neitralizēja. === Politiskā pārvalde === 1924. gada aprīlī Politiskā apsardzība tika pārdēvēta par Politisko pārvaldi jeb Politpārvaldi. Par Politiskās pārvaldes uzdevumu tika noteikts “atklāt un vajāt noziedzību, kas vēršas pret valsts demokrātisko iekārtu un drošību”. Par Politiskās pārvaldes vadītāju 1924. gada 16. jūlijā tika apstiprināts Voldemārs Ozoliņš (1891-1941), kurš šo amatu ieņēma desmit gadus – līdz 1934. gada aprīlim. Tobrīd Politpārvaldes struktūru veidoja izmeklēšanas nodaļa un aģentūras nodaļa, kā arī sešas reģionālās nodaļas.<ref name=":0" /> Dienestu Politiskajā apsardzībā V. Ozoliņš uzsāka 1923. gada 11. jūnijā kā izmeklēšanas ierēdnis, bet tā paša gada 11. augustā jau tika iecelts par Rīgas rajona pārziņa vietas izpildītāju. Pēc Latvijas okupācijas V. Ozoliņš tika apcietināts un deportēts uz ieslodzījuma vietu Krievijā. Tur 1942. gada 25. februārī V. Ozoliņš tika nošauts. Par Politiskās pārvaldes priekšnieku 1934. gada 20. aprīlī – tieši pirms Kārļa Ulmaņa apvērsuma – tika iecelta Jānis Frīdrihs Valentīns Fridrihsons (no 1939. gada Skrauja) (1892-1941).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=89&q=Latvija&id=1367422&g=1|title=Fridrihsons Jānis Frīdrihs Valentīns|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Galvenie izaicinājumi Latvijas nacionālajai drošībai bija nemainīgi – PSRS izvērstie graujošie ietekmes pasākumi Latvijā, kā arī komunistu, fašistu un cita rakstura politisko ekstrēmistu aktivitāšu ierobežošana. 1940. gada vasarā, kad PSRS īstenoja Latvijas okupāciju, gandrīz visi Politiskās pārvaldes darbinieki tika nogalināti. PSRS represīvo iestāžu vērtējumā dienests Politiskajā pārvaldē bija sevišķi smags noziegums. === Informācijas departaments === Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā radās nepieciešamība izveidot jaunu Latvijas valsts drošības sistēmu. Tās pamatā tika ielikti mūsdienīgi principi par [[izlūkošana]]s un pretizlūkošanas dienestu vietu un lomu demokrātiskā sabiedrībā. 1991. gada novembrī tika izveidots Iekšlietu ministrijas Informācijas departaments, kas veica izlūkošanas un pretizlūkošanas uzdevumus.<ref>Par Iekšlietu ministrijas Informācijas departamentu. Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmums nr. 301. Rīgā, 1991. gada 4. novembrī</ref> Informācijas departamenta pirmais vadītājs bija Juris Kuzins (1947-1992).<ref>Par A. Stari, Z. Indrikovu un J. Kuzinu. Latvijas Republikas Ministru padomes lēmums nr. 324. Rīgā, 1991. gada 25. novembrī. Laikraksts "Diena", 06.12.1991</ref> Informācijas departamentam tika dots uzdevums vākt, apstrādāt, analizēt un sagatavot iesniegšanai Latvijas Republikas Augstākajai Padomei un Latvijas Republikas Ministru Padomei informāciju par valsts iekšējo un ārējo drošību, kā arī jautājumiem, kas skar valsts iekšējo un ārējo politisko un ekonomisko stāvokli, veicinot valsts interešu nodrošināšanu. === Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departaments === 1993. gadā februārī, apvienojot Informācijas departamentu ar Valdības apsardzes dienestu, tika izveidots Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departaments (VESAD). Departamentam uzticētās funkcijas bija izlūkošana, pretizlūkošana, cīņa pret terorismu un citiem smagiem noziegumiem, valsts augstāko amatpersonu apsardze. Par VESAD vadītāju tika iecelts Raimonds Rožkalns.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=1993. gada 19. marts|title=Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departaments nodarbosies ar izlūkošanu|url=|journal=Diena|volume=Nr. 54|pages=|via=}}</ref> === Drošības policija === 1994. gadā tika pieņemts likums par Valsts drošības iestādēm, kas precīzi noteica Latvijas izlūkošanas un pretizlūkošanas dienestu kopumu un to tiesisko statusu. Tajā pašā gadā VESAD tika reorganizēts un izveidota Drošības policija (DP). 1994. gada 27. decembrī pieņemtā DP nolikumā DP tika noteiktas funkcijas organizēt un realizēt pasākumus, tajā skaitā izlūkošanas un pretizlūkošanas pasākumus, lai novērstu vai neitralizētu darbības, kas vērstas uz konstitucionālās iekārtas vardarbīgu gāšanu vai citādi apdraud valsts drošību. 1995. gadā tika izveidots Satversmes aizsardzības birojs (SAB). 2000. gadā DP nodeva SAB ārējās izlūkošanas funkcijas, bet 2003. gadā – daļu no pretizlūkošanas funkcijām. 2005. gadā, atbildot starptautiskā terorisma radītajam apdraudējumam visā pasaulē, DP sastāvā tika izveidots Pretterorisma centrs, kas koordinēja pretterorisma pasākumus Latvijā. Par pirmo DP priekšnieku 1994. gada 8. jūlijā tika iecelts Raimonds Rožkalns (1957), kurš šajā amatā nostrādāja līdz 1996. gada 14. novembrim. 1996.  gada 18.  decembrī par DP priekšnieku tika apstiprināts Jānis Apelis (1942-2014). Viņš DP vadīja trīs gadus – līdz 1999. gada 25. augustam, kad par DP vadītāju uz trīs mēnešiem tika iecelts [[Imants Bekešs|Imants Jānis Bekešs]] (1960). Savukārt no 1999. gada 21. decembra līdz 2014. gada 7. novembrim DP vadīja Jānis Reiniks (1960). 2014. gada 8. novembrī par DP priekšnieku tika apstiprināts Normunds Mežviets (1973). == VDD funkcijas == Ar grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā, kuri tika pieņemti 2018. gadā, no 2019. gada 1. janvāra DP tika pārsaukta par Valsts drošības dienestu. Tā vadītājs ir N. Mežviets. Šobrīd VDD kompetencē ir pretizlūkošanas un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu īstenošana, valsts konstitucionālās iekārtas aizsardzība, ekonomiskās drošības interešu aizsardzība, pretterorisma pasākumu īstenošana un koordinēšana, kā arī valsts augstāko amatpersonu aizsardzība. VDD ir arī vienīgā no trim valsts drošības iestādēm, kam ir tiesības veikt pirmstiesas izmeklēšanu (uzsākt kriminālprocesu un rosināt kriminālvajāšanas uzsākšanu, kā arī aizturēt personas). === Pretizlūkošana === Viena no galvenajām VDD darbības jomām ir pretizlūkošana. Pretizlūkošanas pasākumu galvenais mērķis ir savlaicīgi identificēt un novērst ārvalstu specdienestu darbības, kas vērstas pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, valsts ekonomisko, zinātnisko, tehnisko un militāro potenciālu, nacionālās drošības un citām vitāli svarīgām mūsu valsts interesēm.<ref>Valsts drošības iestāžu likuma 3. panta 3. daļa. Skat. <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/57256-valsts-drosibas-iestazu-likums</nowiki></ref> Paralēli pretizlūkošanas pasākumiem, kuri tiek īstenoti nolūkā identificēt un novērst nedraudzīgu ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes Latvijā, VDD veic sistemātisku valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu izglītošanu ar mērķi veicināt izpratni par izlūkošanas riskiem. Pretizlūkošanas pasākumu nodrošināšanā VDD cieši sadarbojas ar abām pārējām Latvijas valsts drošības iestādēm, kā arī ārvalstu partneru dienestiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vdd.gov.lv/lv/darbibas-jomas/pretizlukosana/|title=Valsts drošības dienests|website=vdd.gov.lv|access-date={{dat|2020|05|21||bez}}|archive-date={{dat|2020|04|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200401173557/https://www.vdd.gov.lv/lv/darbibas-jomas/pretizlukosana/}}</ref> === Valsts noslēpuma aizsardzība === Valsts noslēpuma aizsardzība ir komplekss dažādu pasākumu kopums, kas vērsts uz valsts noslēpuma saglabāšanu un tā nelikumīgas izplatīšanas, izpaušanas vai izmantošanas novēršanu. Nodrošinot valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu kontroli, VDD organizē  klasificētās informācijas aprites prasību ievērošanas pārbaudes pārraudzītajās valsts institūcijās un sniedz konsultācijas par valsts noslēpuma aizsardzības un aprites kārtības nodrošināšanu.<ref>Likums “Par valsts noslēpumu”. Skat. <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/41058-par-valsts-noslepumu</nowiki></ref> VDD izsniedz otrās (slepeni) un trešās (konfidenciāli) kategorijas atļauju darbam ar valsts noslēpumu lielākajai daļai valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu, kuru funkciju izpildei ir nepieciešama atļauja iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Nepieciešamības gadījumā VDD sniedz atbalstu arī personas atbilstības pirmās kategorijas (sevišķi slepeni) atļaujai darbam ar valsts noslēpumu izvērtēšanā (pirmās kategorijas atļauju izsniedz SAB).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vdd.gov.lv/lv/darbibas-jomas/valsts-noslepuma-aizsardziba/|title=Valsts drošības dienests|website=vdd.gov.lv|access-date={{dat|2020|05|21||bez}}|archive-date={{dat|2020|04|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200401201511/https://www.vdd.gov.lv/lv/darbibas-jomas/valsts-noslepuma-aizsardziba/}}</ref> === Konstitucionālās iekārtas aizsardzība === Valsts konstitucionālās iekārtas aizsardzība ir viens no galvenajiem VDD uzdevumiem. Tā tiek nodrošināta, īstenojot pasākumu kopumu, kura mērķis ir novērst centienus prettiesiski mainīt Satversmē noteiktos Latvijas Republikas pamatprincipus – valstisko neatkarību, suverenitāti, demokrātiju un teritoriālo nedalāmību. Aktivitātes pret valsts konstitucionālo iekārtu izvērš ekstrēmistiski orientētas organizācijas, personu grupas vai atsevišķi indivīdi. Šo organizāciju, personu grupu vai indivīdu deklarētie vai patiesie mērķi ir ar dažādām metodēm, t.sk. vardarbīgām, panākt demokrātiskās iekārtas maiņu, atsevišķu reģionu atdalīšanos no Latvijas Republikas vai Latvijas Republikas pievienošanos citai valstij. Šīs organizācijas, personu grupas vai indivīdi var darboties pēc savas iniciatīvas vai arī citu valstu vai ekstrēmistisko organizāciju uzdevumā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vdd.gov.lv/lv/darbibas-jomas/konstitucionalas-iekartas-aizsardziba/|title=Valsts drošības dienests|website=vdd.gov.lv|access-date={{dat|2020|05|21||bez}}|archive-date={{dat|2020|04|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200401213516/https://www.vdd.gov.lv/lv/darbibas-jomas/konstitucionalas-iekartas-aizsardziba/}}</ref> === Ekonomiskā drošība === Ekonomiskās drošības situācijas izpēte ir viena no darbības jomām, kam VDD pievērš uzmanību, īpaši ņemot vērā ekonomisko procesu pieaugošo ietekmi uz nacionālo drošību<ref name="57256-valsts-drosibas-iestazu-likums">Valsts drošības iestāžu likuma 15. pants. Skat. <nowiki>https://likumi.lv/ta/id/57256-valsts-drosibas-iestazu-likums</nowiki></ref> un atsevišķu ārvalstu centienus izmantot ekonomiskos instrumentus savu ģeopolitisko interešu realizēšanai. Šā iemesla dēļ ir būtiski savlaicīgi identificēt un novērst aktivitātes, kas ir vērstas uz kontroles iegūšanu pār Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgiem uzņēmumiem vai nozarēm un kuru patiesais mērķis nav tikai komercdarbība un peļņas gūšana, bet gan politiskās ietekmes pozīciju veidošana citu valstu interesēs. Ekonomiskās drošības garantēšanā svarīgu lomu spēlē arī to komersantu, kas darbojas ārvalstu specdienestu uzdevumā, savlaicīga atklāšana un to darbības apturēšana. Ekonomiskās drošības kontekstā neatsverama nozīme ir finanšu sektora stabilitātei, līdz ar to Latvijas tautsaimniecības attīstībai un ilgtspējai ir nozīmīgi savlaicīgi identificēt un novērst ar valsts finanšu reputāciju saistītos riskus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vdd.gov.lv/lv/darbibas-jomas/ekonomiska-drosiba/|title=Valsts drošības dienests|website=vdd.gov.lv|access-date={{dat|2020|05|21||bez}}|archive-date={{dat|2020|04|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200401200709/https://www.vdd.gov.lv/lv/darbibas-jomas/ekonomiska-drosiba/}}</ref> === Pretterorisms === Savlaicīga terorisma draudu identificēšana un novēršana arī ir nozīmīgs VDD darbības virziens. VDD veic pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus nolūkā iegūt apsteidzošu informāciju par personu plānotajām teroristiskajām darbībām un savlaicīgi tās novērst.<ref name="57256-valsts-drosibas-iestazu-likums" /> Pretterorisma risku identificēšanā un neitralizēšanā VDD cieši sadarbojas ar ārvalstu partneru dienestiem, ar kuriem notiek regulāra informācijas un situācijas analīzes apmaiņa. Vienlaikus ar operatīvo darbību, terorisma draudu analīzi un preventīvo pasākumu īstenošanu VDD veic arī valsts un pašvaldību institūciju, kā arī citu juridisko personu darbības koordinēšanu pretterorisma jomā. Starp preventīvajiem pasākumiem var minēt personu ar izcelsmi no valstīm, kur ir paaugstināti terorisma riski, ieceļošanas Latvijā kontroli, kritiskās infrastruktūras un cilvēku masveida pulcēšanās objektu regulāru apsekošanu, rekomendāciju sagatavošanu šo objektu fiziskās drošības pilnveidošanai un šo objektu darbinieku izglītošanu. VDD ir izstrādājis Nacionālo pretterorisma plānu, kā arī reaģēšanas plānus dažādām terorisma draudu situācijām. Sadarbojoties ar citām pretterorisma pasākumu nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām, VDD regulāri organizē pretterorisma mācības.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vdd.gov.lv/lv/darbibas-jomas/pretterorisms/|title=Valsts drošības dienests|website=vdd.gov.lv|access-date={{dat|2020|05|21||bez}}|archive-date={{dat|2021|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211201052120/https://vdd.gov.lv/lv/darbibas-jomas/pretterorisms/}}</ref> === Valsts augstāko amatpersonu aizsardzība === VDD nodrošina gan valsts augstāko amatpersonu apsardzi, gan ārvalstu un starptautisko organizāciju aizsargājamo amatpersonu aizsardzību viņu vizīšu laikā Latvijas Republikā. Ikdienā VDD ir atbildīgs par Ministru prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja aizsardzību. Valsts prezidenta aizsardzību nodrošina Militārā policija. Taču ar Ministru kabineta rīkojumu vai Saeimas Prezidija lēmumu var tikt noteiktas arī citas amatpersonas, kurām ir jānodrošina aizsardzība. Turklāt VDD ir jāaizsargā arī amatpersonas, kurām ir radies pēkšņs apdraudējums.<ref>2016. gada 6. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 591 “Kārtība, kādā Valsts drošības dienests nodrošina aizsargājamo personu aizsardzību (apsardzi)”</ref> Vienlaikus ar pienākumu rūpēties par Latvijas augstāko amatpersonu drošību, VDD ir jāaizsargā arī ārvalstu valdību vadītāji, ārvalstu ārlietu ministri, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītāji viņu vizīšu laikā mūsu valstī. Pēc Ārlietu ministrijas vai Saeimas Kancelejas ierosinājuma apsardze var tikt nodrošināta arī citu ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju amatpersonu vizīšu laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vdd.gov.lv/lv/darbibas-jomas/valsts-augstako-amatpersonu-aizsardziba/|title=Valsts drošības dienests|website=vdd.gov.lv|access-date={{dat|2020|05|21||bez}}|archive-date={{dat|2020|04|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200401183135/https://www.vdd.gov.lv/lv/darbibas-jomas/valsts-augstako-amatpersonu-aizsardziba/}}</ref> === Pirmstiesas izmeklēšana === VDD ir vienīgā no trim valsts drošības iestādēm, kam ir pirmstiesas izmeklēšanas tiesības. VDD pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti nacionālās drošības jomā vai valsts drošības iestādēs. Savas kompetences ietvaros un gadījumos, kad izmeklēšanu uzdevis veikt ģenerālprokurors, VDD var izmeklēt arī citus noziedzīgus nodarījumus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vdd.gov.lv/lv/darbibas-jomas/pirmstiesas-izmeklesana/|title=Valsts drošības dienests|website=vdd.gov.lv|access-date={{dat|2020|05|21||bez}}|archive-date={{dat|2020|04|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200401200347/https://www.vdd.gov.lv/lv/darbibas-jomas/pirmstiesas-izmeklesana/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] [[Kategorija:Policija]] rbxibyfdaf6hn7mq8dgbxdef1au27gf 0 257242 4509565 4084659 2026-08-18T20:16:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509565 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Voldemārs Kalpiņš | attēls =Voldemārs Kalpiņš Brakos.jpg | att_izm = | apraksts = Voldemārs Kalpiņš R. Blaumaņa muzeja atklāšanā [[Braki (muzejs)|"Brakos"]] | amats =Latvijas PSR kultūras ministrs un Latvijas PSR ārlietu ministrs | term_sākums ={{dat|1959|||N}} | term_beigas ={{dat|1962|||N}} | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati ={{dat|1916|2|19}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Smoļenska|td=Krievija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1995|2|11|1916|2|19}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Komunistiskā partija]] | dzīvesb = | radinieki = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Voldemārs Kalpiņš''' (dzimis {{dat|1916|2|19}}, miris {{dat|1995|2|11}}) bija [[latvieši|latviešu]] žurnālists, padomju kultūras un valsts darbinieks, [[Latvijas PSR]] kultūras ministrs un [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministrs]] (1959—1962). 1962. gadā apsūdzēts [[nacionālkomunisti|nacionālkomunismā]] un atstādināts no amata. == Dzīvesgājums == Dzimis Pirmā pasaules kara laikā {{dat|1916|2|19}} [[Smoļenska|Smoļenskā]] bēgļu gaitās esošā [[talsi]]nieka Kriša Kalpiņa ģimenē. [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] sievasbrālis. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] bija [[Cīņa (laikraksts)|laikraksta "Cīņa"]] atbildīgais sekretārs (1940—1941), Otrā pasaules kara laikā Sarkanās armijas frontes avīzes "Latviešu Strēlnieks" žurnālists, pēc kara laikraksta "Cīņa" redaktora vietnieks (1946—1949) un nedēļas laikraksta "[[Literatūra un Māksla]]" vadītājs (1949—1952, 1954—1958). Kad 1953. gada aprīlī nodibināja LPSR Kultūras ministriju, Voldemāru Kalpiņu iecēla par ministra pirmo vietnieku, vēlāk par kultūras ministru. Šajā amatā viņš 1955. gadā panāca Dziesmu svētku norises pārcelšanu no [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]s uz [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielo estrādi]]. Organizēja Latviešu Mākslas un literatūras dekādi [[Maskava|Maskavā]], kas notika no 1955. gada 14. līdz 26. decembrim un kurā pārliecinoši tika demonstrēts Latvijas kultūras augsti profesionālais un mākslinieciskais sniegums.<ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/364707-lpsr_kulturas_dzives_vaditajs_voldemars_kalpins LPSR kultūras dzīves vadītājs — Voldemārs Kalpiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307051707/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/364707-lpsr_kulturas_dzives_vaditajs_voldemars_kalpins |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} TVNET 2011. gada 4. februārī</ref> Lai panāktu [[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapu]] reabilitāciju un Mūžīgās uguns iedegšanu, 1958. gadā pēc viņa mudinājuma tur apglabāja Otrajā pasaules karā kritušos padomju karavīrus. 1958. gada decembrī organizēja [[Latgale]]s kultūras nedēļu Rīgā, atbalstīja [[Dzintaru koncertzāle]]s piebūves celtniecību [[Jūrmala|Jūrmalā]]. 1962. gadā buržuāziski nacionālistiska rakstura kļūdu pieļaušanā apsūdzētā<ref>[[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] Centrālkomitejas biroja 1961. gada 2. decembra lēmums: "Atbrīvot b. Kalpiņu Voldemāru Kriša d. no Latvijas PSR kultūras ministra un Latvijas PSR ārlietu ministra pienākumiem par pieļautajām buržuāziski nacionālistiska rakstura kļūdām, nopietniem trūkumiem kultūras iestāžu praktiskajā vadībā un darbībā un šo trūkumu nenovēršanu. Lūgt PSKP CK apstiprināt šo lēmumu."</ref> Voldemāra Kalpiņa vietā par LPSR Kultūras ministru iecēla [[Vladimirs Kaupužs|Vladimiru Kaupužu]], bet Kalpiņu pārcēla darbā par Raiņa Literatūras muzeja direktoru. Ar V. Kalpiņa atbalstu nodibināja muzeja filiāles [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] mājā [[Braki (muzejs)|"Brakos"]], [[Rainis|Raiņa]] dzīves vietās "Tadenavā", "Jasmuižā", vasarnīcā Majoros, [[Eduards Veidenbaums|Eduarda Veidenbauma]] "Kalāčos", [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] "Sprīdīšos", [[Brāļi Kaudzītes|brāļu Kaudzīšu]] "Kalna Kaibēnos", [[Jānis Jaunsudrabiņš|Jāņa Jaunsudrabiņa]] "Riekstiņos", [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] "Rumbiņos", Druvienas Vecajā skolā, [[Emīls Dārziņš|Emīla Dārziņa]], [[Jānis Sudrabkalns|Jāņa Sudrabkalna]] "Jāņskolā" un [[Eduards Smiļģis|Eduarda Smiļģa]] Teātra muzejā.<ref>[http://www.diena.lv/kd/recenzijas/noklusetas-pretruna-gramatas-staja-voldemara-kalpina-laiks-recenzija-13933227 Noklusētās pretruna. Grāmatas Stāja: Voldemāra Kalpiņa laiks recenzija] Silvija Radzobe, [[Diena]], 2012. gada 23. februārī</ref> Laikā, kad Voldemārs Kalpiņš bija LPSR Tenisa federācijas priekšsēdētājs, tika uzcelti tenisa korti Rīgā un Jūrmalā.<ref>[http://www.delfi.lv/kultura/news/books/andrejs-grapis-staja-voldemara-kalpina-laiks.d?id=41372153 Andrejs Grāpis 'Stāja. Voldemāra Kalpiņa laiks'] DELFI, 2011. gada 25. oktobrī</ref> 1982. gadā V. Kalpiņš aizgāja pensijā, bija vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Viļa Lāča memoriālajā muzejā Mežaparkā (1983—1993).<ref>[https://gulags.wordpress.com/2011/12/24/par-kulturas-cilveku-un-kulturas-vaditaju-voldemaru-kalpinu/ Rihards Treijs. Par Voldemāru Kalpiņu Latvijas padomju laikā ar latvisku stāju]</ref> Miris 1995. gada 11. februārī Rīgā, apglabāts Rīgas [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].<ref>[https://timenote.info/lv/Voldemars-Kalpins-00.00.1916 Voldemārs Kalpiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210418181501/https://timenote.info/lv/Voldemars-Kalpins-00.00.1916 |date={{dat|2021|04|18||bez}} }} timenote.info</ref> == Literatūra == * Zenta Briede. Kam vajadzīga auksta sirds? "Padomju Jaunatne", 1988. gada 26. janvārī, * Lija Brīdaka. Pievienojos sabiedriskajai domai. "Padomju Jaunatne", 1988. gada 13. aprīlī, * Kopīgi domāt, kopīgi rīkoties. "Padomju Jaunatne", 1988. gada 10. jūnijā, * Boriss Sebjakins, V. Sirmgalvis, Valentīns Semjonovs. Pārnāca mājās ar uzvaru. "Padomju Jaunatne", 1988. gada 14. septembrī, * "Stāja: Voldemāra Kalpiņa laiks". Sastādītājs Andrejs Grāpis. Rīga: Apgāds "Pils", 2011. — 405. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kalpiņš, Voldemārs}} [[Kategorija:1916. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1995. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Latvijas nacionālkomunisti]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas komisāri un ministri]] hk81zm38s7dy24wehgmhfegy6zt7dd0 0 259872 4509437 4382545 2026-08-18T17:45:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509437 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Viljams Vailers | vārds_orig = ''William Wyler'' | attēls = William Wyler.jpg | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dat|1902|7|1}} | dz vieta = {{vieta|Vācijas Impērija|Milūza|td=Francija}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|1981|7|27|1902|7|1}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = Kinorežisors, producents | darbības gadi = 1925—1970 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Viljams Vailers''' ({{val|en|William Wyler}}; dzimis '''Vilhelms Veilers''' ({{val|de|Wilhelm Weiller}}) {{dat|1902|7|1}}, miris {{dat|1981|7|27}}) bija [[Vācija]]s [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]], producents un scenārists. Uzņēmis tādas filmas kā "[[Ben-Hurs]]" (1959), ''[[The Best Years of Our Lives]]'' (1946) un ''[[Mrs. Miniver]]'' (1942), par kuru režisēšanu Vailers saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā labākais režisors, filmas attiecīgajā gadā tika atzītas arī par gada labākajām. Pirmoreiz Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais režisors tika nominēts par filmu ''[[Dodsworth]]'' (1936). Vailers ar 12 nominācijām ir labākā režisora balvai visvairāk nominētais cilvēks Amerikas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijā. No viņa režisētajām filmām 36 reizes kāds no aktieriem ir ticis nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai, 14 balvas tikušas arī iegūtas.<ref name="altfg">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.altfg.com/blog/awards/william-wyler-oscar-nominated-actors/|title=William Wyler’s Oscar-Nominated Actors: Bette Davis, Barbra Streisand, Walter Huston|publisher=Altfg.com|accessdate={{dat|2014|8|31||bez}}|archive-date={{dat|2012|01|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120114070817/http://www.altfg.com/blog/awards/william-wyler-oscar-nominated-actors/}}</ref> Ir režisējis dažāda žanra filmas, tai skaitā vesternus, drāmas, melodrāmas, trillerus, komēdijas, romantiskās filmas, teātra izrāžu ekranizācijas.<ref name="altfg2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.altfg.com/blog/actors/william-wyler-top-oscar-directors-for-actors-i/|title=William Wyler: Record-Setting Oscar Actors’ Director - 36 Nominations|publisher=Altfg.com|accessdate={{dat|2014|8|31||bez}}|archive-date={{dat|2015|06|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150603224609/http://www.altfg.com/blog/actors/william-wyler-top-oscar-directors-for-actors-i/}}</ref> Citas populāras viņa uzņemtas filmas ir "[[Smieklīgais skuķis]]" (1968), "[[Kā nozagt miljonu]]" (1966), ''[[The Children's Hour]]'' (1961), ''[[The Big Country]]'' (1958), "[[Romas brīvdienas]]" (1953), ''[[The Heiress]]'' (1949), ''[[The Letter]]'' (1940), ''[[The Westerner]]'' (1940), ''[[Wuthering Heights (filma)|Wuthering Heights]]'' (1939), ''[[Jezebel]]'' (1938), ''[[Dodsworth]]'' (1936) un ''[[Hell's Heroes]]'' (1930). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{Labākais režisors (Oskars)}} {{Labākais režisors (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vailers, Viljams}} [[Kategorija:1902. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1981. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji režisori]] [[Kategorija:Mēmā kino režisori]] [[Kategorija:Zelta palmas zara ieguvēji]] nr4qqkfvx61ox0i5ib4pfcbaczmcj83 0 260670 4509681 4359102 2026-08-19T06:11:26Z Pirags 3757 4509681 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Juris Cibulis | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1951|12|6}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Abrenes rajons|Rekavas ciems|4s=Rekova|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] (1989–1991) | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = Filologs | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Juris Cibulis''' (dzimis {{dat|1951|12|6}}), arī '''Juris Cibuļs''' ({{val|ltg|Jurs Cybuļs}}), ir [[latvieši|latviešu]] [[letonists]], [[žurnālists]] un [[tulkotājs]]. == Biogrāfija == Dzimis {{dat|1951|12|6||bez}} [[Rekova|Rekavas ciemā]], [[Abrenes rajons|Abrenes rajonā]] (pašlaik — [[Balvu novads]]) kolhoznieku ģimenē.<ref name="valodnieciba" /> Izglītību ieguvis Balvu rajona Ērgļu pamatskolā (1959—1963), Rekavas vidusskolā (1963—1970).<ref name="laudis" /> 1975. gadā absolvējis [[Latvijas Valsts universitāte]]s Svešvalodu fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļu, ieguvis filologa, angļu valodas un literatūras pasniedzēja kvalifikāciju.<ref name="valodnieciba" /> No 1984. līdz 1987. gadam studējis Latvijas Valsts universitātes aspirantūrā (pedagoģijas vēsture un teorija).<ref name="valodnieciba" /> No 1975. līdz 1989. gadam strādājis par angļu valodas skolotāju Balvu rajona Tilžas vidusskolā un Tilžas internātskolā.<ref name="valodnieciba" /> No 1985. līdz 1990. gadam bijis laikraksta "Skolotāju Avīze" pastāvīgais korespondents.<ref name="valodnieciba" /> No 1989. līdz 1990. gadam bijis [[Latvijas Tautas fronte]]s Balvu rajona nodaļas atbrīvotais priekšsēdētājs, no 1989. līdz 1992. gadam — Balvu rajona Tautas deputātu padomes deputāts.<ref name="laudis" /> 1990. gadā tika ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākajā Padomē]].<ref name="valodnieciba" /> No 1994. līdz 2005. gadam bijis [[Latvijas Naturalizācijas pārvalde]]s Ārējo sakaru un preses daļas darbinieks.<ref name="laudis" /> Pēc tam sācis strādāt Tulkošanas un terminoloģijas centrā, sākumā bijis redaktors Eiropas Savienības un citu starptautisko tiesību aktu tulkošanas nodaļā, kopš 2009. gada — ar NATO darbību saistītu tiesību aktu tulkošanas nodaļā.<ref name="laudis" /> 1995. gadā ticis uzņemts Pasaules verbālās agresijas biedrībā ''Maledicta'' un biedrībā ''Amici Linguarum'' ("Valodu draugi").<ref name="valodnieciba" /> 2000. gadā saņēmis III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], ir ticis apbalvots arī ar [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]].<ref name="laudis" /><ref name="valodnieciba" /> Ir autors vai līdzautors vairākām mācību grāmatām.<ref name="valodnieciba" /> Publicējis vairāk nekā 500 rakstu dažādos laikrakstos un krājumos dažādās valodās.<ref name="valodnieciba" /><ref name="lnb">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lnb.lv/lv/nacionalaja-biblioteka-bus-skatama-jura-cibula-abecu-kolekcijas-izstade|title=Nacionālajā bibliotēkā būs skatāma Jura Cibuļa ābeču kolekcijas izstāde|publisher=LNB.lv|accessdate={{dat|2014|9|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141110083516/http://www.lnb.lv/lv/nacionalaja-biblioteka-bus-skatama-jura-cibula-abecu-kolekcijas-izstade|archivedate={{dat|2014|11|10||bez}}}}</ref> Viņa tulkojumi (vairāk nekā 80) tikuši publicēti dažādos laikrakstos, grāmatās, brošūrās.<ref name="valodnieciba" /> Cibuļa krājumā ir vairāk nekā 8600 ābeču eksemplāru no 217 valstīm 1060 valodās.<ref name="lnb" /> Šī kolekcija vairāk nekā 170 reižu ir izstādīta gan Latvijā, gan ārzemēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.abc-world.nl/site/about/?locale=lt-LV |title=World of Primers and ABC Books - About |access-date={{dat|2018|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160404220434/http://www.abc-world.nl/site/about/?locale=lt-LV |archivedate={{dat|2016|04|04||bez}} }}</ref> 2018. gadā, publiskojot [[Latvijas PSR VDK aģentu kartotēka|Latvijas PSR VDK aģentu kartotēku]], noskaidrojies, ka J. Cibuļs ir iekļauts tajā kā ziņotājs "Ingrid".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/apzinati-nevienu-apmelojis-neesmu-intervija-ar-juri-cibulu-par-sadarbibu-ar-vdk.a340083/ Apzināti nevienu apmelojis neesmu. Intervija ar Juri Cibuļu par sadarbību ar VDK] Delfi</ref> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="laudis">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvijaslaudis.lv/old-data/users/cibuls_juris/|title=JURIS CIBUĻS|publisher=Latvijaslaudis.lv|accessdate={{dat|2014|9|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305022209/http://www.latvijaslaudis.lv/old-data/users/cibuls_juris/|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}</ref> <ref name="valodnieciba">{{Grāmatas atsauce|last1=Bankavs|first1=Andrejs|last2=Jansone|first2=Ilga|title=Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas|year=2010|publisher=LU Akadēmiskais apgāds|isbn=978-9984-45-183-1|page=117.—118}}</ref> }} == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. {{LR Augstākā Padome}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Cibulis, Juris}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Balvu novadā dzimušie]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] rvlckwws4e4pj5mvwzwsfarcft1c3yl 0 265374 4509688 4284374 2026-08-19T06:20:02Z Pirags 3757 4509688 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vladimirs Einiņš | vārds_orģ = | attēls = | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1936|7|1}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Baltkrievijas PSR|Mogiļevas rajons|Gorjani|td=Baltkrievija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2014|1|10|1936|7|1}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Velga Einiņa | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Vladimirs Einiņš''' (dzimis '''Vladimirs Eniņš''' {{dat|1936|7|1}}, miris {{dat|2014|1|10}}) bija latviešu jūrnieks un politiķis. Dzimis 1936. gada l. jūlijā Baltkrievijas PSR Mogiļevas rajona Gorjanu ciemā latviešu kolonistu ģimenē. Kopā ar ģimeni atgriezās Latvijā 1943. gadā un sāka dzīvot Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā. Uzvārds mainījies dzimtsarakstu nodaļas kļūdas dēļ 1950. gadā.<ref name="lvl.lv">[http://www.latvijaslaudis.lv/users/einins_vladimirs VLADIMIRS EINIŅŠ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151107003734/http://www.latvijaslaudis.lv/users/einins_vladimirs/ |date={{dat|2015|11|07||bez}} }} vietnē ''latvijaslaudis.lv''</ref> Mācījies Šķibes pamatskolā (1950), Jelgavas 1. vidusskolā (1955), Liepājas jūrniecības skolas Kuģu vadītāju fakultātē (1958), Pa­domju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) Augstākā partijas skolā Viļņā (1985). Darba gaitas uzsāka Liepājas zvejnieku kolhozā “Boļševiks” kā kuģu vadītājs vietējā zvejas flotē (1959), pēc tam ekspedīcijas flotē Atlantijas okeānā kā stūrmanis (1960) un kā kapteinis uz dažādu tipu kuģiem (1961–1972). Strādāja kā kapteinis uz zvejas saldētājtralera “[[Dzintarzeme (kuģis)|Dzintarzeme]]” (1972–1978), tad zvejnieku kolhozā “Boļševiks” kā priekšsēdētājs (1978–1990). Bijis Latvijas PSR Augstākās Padomes (AP) deputāts divos sasaukumos (1971–1980), PSKP biedrs (1965–1989). Atmodas laikā darbojās Latvijas Tautas frontē (LTF), bija LTF Liepājas nodaļas kandidāts PSRS Tautas deputātu kongresa vēlēšanās, taču netika ievēlēts (1989)<ref>[https://4maijs.lv/lv/member/vladimirs-einins-93406579/ 4. maija Deklarācijas Klubs]</ref>. 1990. gadā ievēlēts [[LPSR Augstākā Padome|LPSR Augstākajā Padomē]] kā [[Latvijas Tautas fronte]]s kandidāts. Bijis viens no [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputātiem, kas balsojuši par 1990. gada 4. maija [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Neatkarības deklarāciju]]. Darbojās Jūras lietu komisijā, bija tās priekšsēdētājs (1991–1993). Pēc Augtākās Padomes darbības bei­gām strādāja kā Liepājas ostas velkoņa “Namejs” stūrmanis (1993), Liepājas ostas valdes priekšsēdētāja vietnieks (1994–1997), ieņēma citus amatus, vienlaicīgi turpināja strādāt kā kuģu kapteinis. Apbalvots ar IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] 1999. gadā, III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000. gadā un [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Einiņš, Vladimirs}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gadā mirušie]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] ee9jf1zbwu16ymt8urorl0sb6iei0d1 4509690 4509688 2026-08-19T06:22:02Z Pirags 3757 pap 4509690 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vladimirs Einiņš | vārds_orģ = | attēls = | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1936|7|1}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Baltkrievijas PSR|Mogiļevas rajons|Gorjani|td=Baltkrievija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2014|1|10|1936|7|1}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Velga Einiņa | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Vladimirs Einiņš''' (dzimis '''Vladimirs Eniņš''' {{dat|1936|7|1}}, miris {{dat|2014|1|10}}) bija latviešu jūrnieks un politiķis. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1936. gada l. jūlijā Baltkrievijas PSR Mogiļevas rajona Gorjanu ciemā latviešu kolonistu ģimenē. Kopā ar ģimeni atgriezās Latvijā 1943. gadā un sāka dzīvot Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā. Uzvārds mainījies dzimtsarakstu nodaļas kļūdas dēļ 1950. gadā.<ref name="lvl.lv">[http://www.latvijaslaudis.lv/users/einins_vladimirs VLADIMIRS EINIŅŠ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151107003734/http://www.latvijaslaudis.lv/users/einins_vladimirs/ |date={{dat|2015|11|07||bez}} }} vietnē ''latvijaslaudis.lv''</ref> Mācījās Šķibes pamatskolā (1950), Jelgavas 1. vidusskolā (1955), Liepājas jūrniecības skolas Kuģu vadītāju fakultātē (1958), Pa­domju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) Augstākā partijas skolā Viļņā (1985). Darba gaitas uzsāka Liepājas zvejnieku kolhozā “Boļševiks” kā kuģu vadītājs vietējā zvejas flotē (1959), pēc tam ekspedīcijas flotē Atlantijas okeānā kā stūrmanis (1960) un kā kapteinis uz dažādu tipu kuģiem (1961–1972). Strādāja kā kapteinis uz zvejas saldētājtralera “[[Dzintarzeme (kuģis)|Dzintarzeme]]” (1972–1978), tad zvejnieku kolhozā “Boļševiks” kā priekšsēdētājs (1978–1990). Bijis Latvijas PSR Augstākās Padomes (AP) deputāts divos sasaukumos (1971–1980), PSKP biedrs (1965–1989). Atmodas laikā darbojās Latvijas Tautas frontē (LTF), bija LTF Liepājas nodaļas kandidāts PSRS Tautas deputātu kongresa vēlēšanās, taču netika ievēlēts (1989)<ref>[https://4maijs.lv/lv/member/vladimirs-einins-93406579/ 4. maija Deklarācijas Klubs]</ref>. 1990. gadā ievēlēts [[LPSR Augstākā Padome|LPSR Augstākajā Padomē]] kā [[Latvijas Tautas fronte]]s kandidāts. Bijis viens no [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputātiem, kas balsojuši par 1990. gada 4. maija [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Neatkarības deklarāciju]]. Darbojās Jūras lietu komisijā, bija tās priekšsēdētājs (1991–1993). Pēc Augtākās Padomes darbības bei­gām strādāja kā Liepājas ostas velkoņa “Namejs” stūrmanis (1993), Liepājas ostas valdes priekšsēdētāja vietnieks (1994–1997), ieņēma citus amatus, vienlaicīgi turpināja strādāt kā kuģu kapteinis. Apbalvots ar IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] 1999. gadā, III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000. gadā un [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Einiņš, Vladimirs}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gadā mirušie]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] b1ysg38nvgo4iywcn46q9poo1s9fhfv 0 266817 4509680 4421984 2026-08-19T06:10:13Z Pirags 3757 4509680 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ints Cālītis | attēls = Ints Cālītis.jpg | apraksts = Ints Cālītis 2013. gadā | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | dzim_dati = {{dat|1931|03|5}} | dzim_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2023|7|1|1931|03|5}} | mir_vieta = | partija = | dzīvesb = | alma_mater = | profesija = elektromontieris | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ints Cālītis''' (dzimis {{dat|1931|3|5}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2023|7|1}}) bija latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, bijušais [[politieslodzītais]]. Bija [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās padomes]] deputāts, kas 1990. gada 4. maijā nobalsoja par [[Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācija|Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarāciju]]. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Rīga|Rīgā]] žurnālista Makša Cālīša ģimenē. Viņa vectēvs bija rakstnieks un žurnālists [[Eduards Cālītis]]. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] viņa tēvu par darbību [[Pērkonkrusts|Pērkonkrustā]] apcietināja, un māte ar trim mazgadīgajiem bērniem pārcēlās uz dzīvi [[Inčukalns|Inčukalnā]]. 1939. gada rudenī Ints Cālītis uzsāka mācības Inčukalna pamatskolā, pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] viņa ģimene pārcēlās uz [[Brocēni]]em. Tēvabrālis Juris Cālītis tika apcietināts un 1941. gadā [[Krievijas PFSR]] nošauts par līdzdalību pretpadomju organizācijā. [[Attēls:Nyet, nyet, Soviet (8).jpg|thumb|left|T-krekls, ko 1985. gada 18. novembrī, pieķēdējoties pie Padomju Savienības vēstniecības vārtiem Vašingtonā, valkāja Juris Podnieks, protestējot pret Cālīša notiesāšanu uz 6 gadiem smaga darba.]] [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācu okupācijas]] laikā mācījās [[Rīgas 49. vidusskola|Rīgas 49. pamatskolā]]. Pēc kara beigām 1947. gadā iestājās [[Rīgas 1. ģimnāzija|Rīgas pilsētas 1. vidusskolā]], kur vadīja jauniešu pagrīdes organizāciju. Pēc proklamāciju izplatīšanas kopā ar vēl 9 dalībniekiem 1948. gada 18. novembrī viņu arestēja un notiesāja uz 25 gadiem ieslodzījumā [[GULAG]] soda nometnē. Septiņus gadus strādāja [[Kolima (reģions)|Kolimas]] zelta un urāna rūdas raktuvēs ([[Sevvostlags|Sevvostlagā]]). Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves 1955. gadā ieslodzījumu nomainīja ar mūža nometinājumu, bet 1956. gadā viņam atļāva atgriezties Rīgā. Jau 1958. gadā I. Cālīti arestēja par pretpadomju [[Aģitācija|aģitāciju]] un propagandu un notiesāja uz 6 gadiem ieslodzījumā [[Mordvija]]s soda nometnēs. Ieslodzījuma laikā viņš 1960. gadā beidza Sosnovkas vidusskolu, nometnē strādāja kā elektromontieris. 1964. gadā viņš atgriezās Rīgā un apguva rotkaļa amatu, vienlaikus strādāja kā elektromontieris dažādos valsts uzņēmumos. 1977. gadā piedalījās organizācijas “Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Nacionālo kustību galvenā komiteja” izveidošanā. 1979. gadā kā viens no 45 baltiešiem parakstīja protesta dokumentu — [[Baltijas harta|Baltijas hartu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.itl.rtu.lv/LVA/Praga68/index.php?id=40# |title=Harta 77 - ierosme Baltijas hartai |access-date={{dat|2014|12|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305091604/http://www.itl.rtu.lv/LVA/Praga68/index.php?id=40# |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1983. gadā viņu arestēja trešo reizi un notiesāja uz 6 gadiem ieslodzījumā. [[Pārkārtošanās]] laikā 1986. gadā I. Cālīti atbrīvoja, atstājot nosacīto sodu. 1986. gadā viņš iestājās Starptautiskās apvienības par cilvēka tiesībām (ISHR/IGFM) [[Maskava]]s nodaļā, vēlāk [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības klubā]]. 1988. gada rudenī piedalījās Neformālās tautas frontes (NTF) dibināšanā. Pēc [[Latvijas Tautas Fronte]]s dibināšanas kļuva par LTF Domes valdes locekli, piedalījās dažādu demokrātisko organizāciju dibināšanas pasākumos Maskavā, Ļeņingradā, Vladimirā, Novosibirskā, Čeļabinskā. 1990. gada martā viņu no LTF saraksta ievēlēja [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajā padomē]], kas 1990. gada 4. maijā pieņēma [[Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācija|Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarāciju]]. Darbojās kā Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas sekretārs un piedalījās likumprojekta “Par politiskajām partijām” un “Administratīvo pārkāpumu kodeksa” sagatavošanā. 1992. gada janvārī I. Cālītis uzstājās ar runu [[ANO]] Cilvēktiesību komisijas 48. sesijā [[Ženēva|Ženēvā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijaslaudis.lv/users/calitis_ints?language=en |title=latvijaslaudis.lv |access-date={{dat|2014|12|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305150430/http://www.latvijaslaudis.lv/users/calitis_ints?language=en |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Šajā pašā gadā piedalījās [[Demokrātiskā Centra partija]]s dibināšanā un kļuva par partijas priekšsēdētāju. 2002. gadā I. Cālītis nesekmīgi kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no politiskās apvienības "Centrs" saraksta, pārstāvot apvienībā [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Latvijas Demokrātisko partiju]]. 2010. gada martā piedalījās partijas "[[Par prezidentālu republiku]]" dibināšanā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/nodibina-partiju-par-prezidentalu-republiku.d?id=30884447 Nodibina partiju 'Par prezidentālu republiku'] [[LETA]] 2010. gada 27. martā</ref> un kandidēja 2011. gada 17. septembra [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], taču [[11. Saeima|11. Saeimā]] ievēlēts netika. 2020. gadā iznākusi autora [[Vilis Seleckis|Viļa Selecka]] grāmata "Disidents", kas stāsta par I. Cālīša dzīvesgājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zvaigzne.lv/disidents.html|title=Disidents|website=Zvaigzne ABC|access-date=2026-02-28|language=lv}}</ref> Miris 2023. gada 1. jūlijā 92 gadu vecumā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=92 gadu vecumā mūžībā devies disidents Ints Cālītis |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/92-gadu-vecuma-muziba-devies-disidents-ints-calitis.d?id=55713200 |publisher=Delfi}}</ref> === VDK kartotēka === [[Attēls:Ints Cālītis pēc 1948.jpg|thumb|270px|Ints Cālītis apcietinājumā (pēc 1948. gada)]] I. Cālīša kartīte atrasta publiskotajā [[VDK kartotēka|VDK savervēto aģentu kartotēkas]] daļā. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Žanis" savervēts 1983. gada decembrī.<ref>[https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/agenti/alfabetiski/122#&gid=1&pid=3 VDK kartīte: Ints Cālītis]</ref> Tai pašā gadā padomju tiesa viņam piesprieda sešus gadus cietumā, kurā viņš nosēdēja lielāko daļu piespriestā laika. [[LPSR VDK pretizlūkošanas nodrošinājuma informācijas automatizētās sistēmas «Delta Latvija»|VDK datu bāzē "Delta"]] atradās gan aģenta Žaņa ziņojumi, gan ziņojumi par pašu Intu Cālīti. 2002. gada 16. septembrī Rīgas Ziemeļu rajona tiesa atzina, ka Ints Cālītis nav apzināti sadarbojies ar VDK.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/12359/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|06||bez}} |archive-date={{dat|2023|12|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231208190745/https://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/12359/ }}</ref> Pats Cālītis skaidroja, ka viņu 1983. gadā mēģinājuši vervēt, bet tas nav izdevies un visdrīzāk, vervētājs uzrakstījis viņa kartīti vienkārši plāna izpildes pēc.<ref>[http://www.la.lv/latviesi-ir-pardzivojusi-visadus-laikus Latvieši ir pārdzīvojuši visādus laikus. Saruna ar bijušo politieslodzīto Intu Cālīti]</ref> == Apbalvojumi == * III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2000), * [[Lietuvas Republika]]s Vīta ordeņa Virsnieka krusts (2003),<ref>[http://jurisziemelis.wordpress.com/2008/11/24/lietuvas-valsts-ordenis-jurim-ziemelim/ Lietuvas valsts ordenis Jurim Ziemelim]</ref> * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]], * LR Zemessardzes goda zīme. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. * [[Vilis Seleckis]]. Disidents. Izdevniecība "Zvaigzne ABC", 2020. == Atsauces == {{atsauces}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Cālītis, Ints}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2023. gadā mirušie]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] [[Kategorija:Disidenti]] [[Kategorija:Latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieki]] 6mux9w3z1rf9djxs9qdeyivckenqphi 0 268047 4509438 4112464 2026-08-18T17:50:28Z ZANDMANIS 91184 4509438 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Pedro Arjass Davila | vārds_orig = ''Pedro Arias Dávila'' | attēls = Pedro Arias de Avila.JPG | att_izmērs = 175px | dz_dat_alt = ap [[1468. gads|1468. gadu]] | dz_vieta = [[Segovija]], [[Spānija]] | m_gads = 1531 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 6 | m_vieta = [[Nikaragva]] | tautība = [[spāņi|spānis]] | nodarbošanās = karavīrs, koloniju pārvaldnieks | paraksts = Firma de Pedro Arias Dávila.jpg }} '''Pedro Arjass Davila''' ({{val-es|Pedro Arias Dávila}}, {{dat|1468|||N}} — {{dat|1531|3|6|N}}) bija spāņu [[konkistadors]] un koloniju [[gubernators]], izveidojis vairākas sākotnējās kolonijas [[Amerika]]s iekšzemē. == Biogrāfija == Kā karavīrs piedalījies karos pret [[mauri]]em [[Granada|Granadā]] 15. gadsimta beigās, kā arī Ziemeļāfrikā 1508. — 1511. gadā. 1513. gadā saņēmis uzdevumu vadīt [[ekspedīcija|ekspedīciju]] uz [[Jaunā pasaule|Jauno pasauli]], nākamajā gadā viņa vadībā no Spānijas izbrauca 19 kuģi ar 1500 vīriem. Amerikā Davila izveidoja kolonijas vietās, kur mūsdienās atrodas [[Panama]] (1514) un [[Nikaragva]] (1522), vienlaikus pildījis Panamas (1514—26) un vēlāk Nikaragvas (1527—31) gubernatora pienākumus. 1519. gadā dibinājis [[Panama (pilsēta)|Panamas pilsētu]]. Nosūtīja vairākas ekspedīcijas indiāņu zemju iekarošanai, tajā skaitā uz mūsdienu [[Kostarika]]s un Nikaragvas teritoriju 1516. gadā, kā arī [[Fransisko Pisarro]] ekspedīciju 1524. gadā [[Inku impērija]]s iekarošanai — mūsdienās [[Peru]]. Izdevis savu meitu par sievu [[Vasko Nunjess de Balboa|Vasko Nunjesam de Balboa]], tomēr pēc nesaskaņām par ietekmi un oficiālām apsūdzībām nodevībā, notiesājis Balboa, piespriežot viņam nāvessodu nocērtot galvu, kas tika izpildīts 1519. gada 21. janvārī. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Arjass Davila, Pedro}} [[Kategorija:1460. gados dzimušie]] [[Kategorija:1531. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kastīlijā un Leonā dzimušie]] [[Kategorija:Konkistadori]] [[Kategorija:Panamas vēsture]] [[Kategorija:Nikaragvas vēsture]] [[Kategorija:Spānijas cilvēki]] 3uo540xyoes866ffr7sixhb4lti3q5t 0 279735 4509372 4208828 2026-08-18T14:50:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509372 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|pilsētu|Verdena (nozīmju atdalīšana)|Verdena}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Verdena | official_name = ''Verdun'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Porte Verdun.JPG | image_caption = Pilsēta forta fragments | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_link = <!-- ģerboņa nosaukums (piem. "Rīgas ģerbonis") --> | flag_link = <!-- karoga nosaukums (piem. "Rīgas karogs") --> | shield_size = | image_map = <!-- karte kā bilde --> | pushpin_map = Francija#Grandesta#Mēza | map_relief = <!-- reljefa karte; yes --> | pushpin_image = <!-- alternatīvā karte; faila nosaukums --> | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name = {{karogs|Francija}} | subdivision_name1 = [[Grandesta]] | subdivision_name2 = [[Mēza (departaments)|Mēza]] | established_title = <!-- Dibināta --> | established_date = <!-- Dibināšanas datums --> | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_sq_mi = | area_total_km2 = 31.03 | area_land_sq_mi = | area_land_km2 = | area_water_sq_mi = | area_water_km2 = | area_urban_sq_mi = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | area_metro_sq_mi = | population_as_of = 1999 | population_footnotes = | population_total = 19624 | population_urban = | population_metro = | population_density_sq_mi = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 49 | latm = 9 | lats = 43 | latNS = N | longd = 5 | longm = 23 | longs = 15 | longEW = E | postal_code_type = <!-- Pasta indekss --> | postal_code = <!-- LV-XXXX --> | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Verdena''' ({{val|fr|Verdun}}, no {{val|la|Verodunum}} — ‘spēcīgs cietoksnis’) ir neliela pilsēta [[Francija]]s ziemeļaustrumos [[Grandesta]]s reģionā, [[Lotringa|Lotringā]], [[Māsa (upe)|Māsas]] upes krastos. Verdena ir [[Mēza (departaments)|Mēzas]] departamenta [[Verdenas apgabals|Verdenas apgabala]] lielākā pilsēta. Ar citām pilsētām to savieno autoceļi un [[dzelzceļš]], pilsētā atrodas dzelzceļa stacija. Verdenā ir saglabājušās cietokšņa paliekas, tomēr visa pilsētas vēsturiskā daļa gājusi bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Pilsētā un tās apkārtnē atrodas vairāki militārie memoriāli. == Vēsture == Pilsētas dibinātāji bija [[Gallija|galli]], kas šeit izveidoja [[cietoksnis|cietoksni]], no kā radies tās nosaukums. Vēlāk šeit bijis [[Senā Roma|romiešu]] cietoksnis, no 4. gadsimta Verdenas [[bīskaps|bīskapa]] rezidence. Verdenā 843. gadā tika noslēgts [[Verdenas līgums]], ar kuru tika sadalīta [[Franku impērija]]. Verdena iekļāvās [[Lotringas valsts|Lotringas valstī]], savukārt 880. gadā iekļauta [[Austrumfranku valsts|Austrumfranku karalistē]]. Saskaņā ar [[Vestfālenes miera līgums|Vestfālenes miera līgumu]] tā kļuva par Francijas daļu. === Verdenas kauja === {{Pamatraksts|Verdenas kauja}} Pirmā pasaules kara laikā šeit no 1916. gada februāra līdz decembrim norisinājās [[Verdenas kauja]], kas bija viena no lielākajām kaujām šī kara vēsturē — nogalināto skaits pārsniedza ceturtdaļmiljonu un aptuveni pusmiljons tika ievainoti. Karadarbības rezultātā pilsēta lielā mērā tika sagrauta. Saistībā ar Verdenas kauju pilsēta ir apbalvota ar 26 ordeņiem, tajā skaitā [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiru. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://verdun.fr/ Official web site Verdun] * [http://www.tourisme-verdun.fr/en_index.php Tourist Office of Verdun] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160723230333/http://www.tourisme-verdun.fr/en_index.php |date={{dat|2016|07|23||bez}} }} * [http://eng.verdun.fr/Universal-city/Verdun-and-World-War-I/The-Battle-of-Verdun The Battle of Verdun] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180210220935/http://eng.verdun.fr/Universal-city/Verdun-and-World-War-I/The-Battle-of-Verdun |date=10 February 2018 }} * [http://fortiffsere.fr/verdun/ La place forte de Verdun 1870–1918], well documented website on the extensive fortification system around Verdun * [http://www.verdun-somme-1916.de/ GPS-Teamproject "Verdun - Somme - 1916"] * {{tīmekļa atsauce | title=My visits to the battlefields of Verdun | url=http://home.casema.nl/r.cossee/ | access-date=14 October 2008 | archive-date=28 April 2009 | archive-url=https://web.archive.org/web/20090428223437/http://home.casema.nl/r.cossee/ | dead-url=yes }} * {{tīmekļa atsauce | title= Forum Eerste Wereldoorlog, Dutch/Flemish Forum| url=http://www.forumeerstewereldoorlog.nl/ }} * {{tīmekļa atsauce|title=World War I Meuse-Argonne American Cemetery and Memorial |work=American Battle Monuments Commission |url=http://www.abmc.gov/cemeteries/cemeteries/ma.php |access-date=January 17, 2006 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20060211134043/http://www.abmc.gov/cemeteries/cemeteries/ma.php |archive-date=February 11, 2006 }} {{Francija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grandestas pilsētas]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] 37qrtyhulzkmht03cpjcv7i0wf4yzqo 0 282889 4509370 4285011 2026-08-18T14:17:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509370 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds = Princese Šarlote | vārds_orģ = | attēls = Queen Elizabeth II Platinum Jubilee 2022 - Platinum Pageant (52124830349) (cropped2).jpg | att_izm = | apraksts = Šarlote 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimums = Sieviete | dzim_dati = {{dat|2015|5|2}} ({{#invoke:TimeAgo2|main|2015-05-02|min_magnitude=months}}) | dzim_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = [[Vindzoras dinastija]] | tēvs = [[Viljams, Velsas princis|Princis Viljams]] | māte = [[Katrīna, Velsas princese|Katrīna]] | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Velsas princese Šarlote''' ({{val|en|Princess Charlotte of Wales}}, '''Šarlote Elizabete Diāna''' (''Charlotte Elizabeth Diana'');<ref name=BBC>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/news/uk-32583432|title=Royal princess named as Charlotte|publisher=BBC|accessdate=4 May 2015}}</ref> dzimusi {{dat|2015|5|2}}) ir [[Princis Viljams, Velsas princis|prinča Viljama]] un viņa sievas [[Katrīna, Velsas princese|Katrīnas]] meita. Šis ir pāra otrais bērns, kā arī [[Čārlzs III Vindzors|Čārlza III]] un viņa pirmās sievas [[Princese Diāna|princeses Diānas]] otrais mazbērns. Viņai ir brāļi: 2013. gadā dzimušais [[Velsas princis Džordžs|Džordžs]], kā arī 2018. gada 23. aprīlī dzimušais [[Velsas princis Luijs|princis Luijs]]. Viņa ir trešā persona [[Pēctecība uz Lielbritānijas troni|Apvienotās Karalistes monarhijas mantošanas līnijā]] pēc sava tēva un brāļa. Mazulis piedzima {{dat||5|2||bez}} plkst. 10.34 (pēc Latvijas laika). Piedzimšanas brīdī viņa svēra 3,71 kg.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.9news.com.au/world/2015/05/02/15/42/kate-in-labour|title=Offical announcement made as made as Duchess Kate gives birth to baby girl in London|work=9 News|accessdate=2 May 2015|archive-date={{dat|2019|03|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190313030057/https://www.9news.com.au/world/2015/05/02/15/42/kate-in-labour}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Šarlote, Velsas princese}} [[Kategorija:2015. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Britu monarhija]] [[Kategorija:Vindzoras dinastija]] cjuq3ggzjkbam5o156p4b7eertjx6jz 10 286204 4509600 4509162 2026-08-19T02:10:17Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4509600 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? |2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? |2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>}}? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? |2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? |2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? |2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? |2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? |2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small>}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? |2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>}}? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? |2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? |2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? |2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? |2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? |2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? |2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? |2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā zieds)</small>}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? |2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? |2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}} * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]] ar lielpilsētas statusu (ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]]), ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? |2026-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? |2026-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]}} * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? |2026-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja starp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? |2026-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small>}} bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? |2026-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? |2026-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>}}? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? |2026-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]}} * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>}}? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? |2026-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? |2026-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Dagdas ala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? |2026-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? |2026-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? |2026-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? |2026-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? |2026-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}} ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? |2026-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]}} * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? |2026-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci"{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>}}? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? |2026-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? |2026-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 5tphsfk613zjbn1o3ww8qg5bi5jrmx1 0 287444 4509729 4392374 2026-08-19T08:43:38Z Edis 27633 4509729 wikitext text/x-wiki {{mazais burts}} {{Tirdzniecības ķēdes infokaste | nosaukums = ''top!'' | logo =[[Attēls:Top! logo.png]] | sauklis = Vietējais top! | tirdzniecības veids = mazumtirdzniecība | valsts = {{flag|Latvija}} | darbojas = {{flag|Latvija}} | īpašnieks = 12 uzņēmumi | vadība = | darbinieku skaits = 4000+ cilvēki | darbību uzsāka = 2000. gada 4. jūnijs | veikalu formāti = ''top!''<br />''mini top!'' | apgrozījums = | mājas_lapa = {{URL|https://etop.lv/}} }} '''''top!''''' ir Latvijas uzņēmējiem piederošs veikalu tīkls, 2023. gada sākumā trešais lielākais mazumtirdzniecības veikalu tīkls Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/55042192|title=Jaunuzceltā pārtikas veikalā investēti 1,8 miljoni eiro|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2023-01-17|date=2022-12-15|language=lv}}</ref> Tā galvenais birojs atrodas [[Dzelzavas iela|Dzelzavas ielā]] 117, [[Rīga|Rīgā]]. Veikalu ķēde ir dibināta 2000. gadā. SIA ''Iepirkumu grupa'' veikalu ''top!'' tīklam nodrošina vienotu preču iepirkumu sistēmu, kopējas mārketinga aktivitātes, centralizētus preču importa un loģistikas pakalpojumus.<ref name="top 2015.05" /> == Struktūra == [[Attēls:Top Brīvības.JPG|thumb|250px|"Top" veikals [[Teika (Rīga)|Teikā]] [[Rīga|Rīgā]] (2015).]] ''top!'' veikalu ķēdē ietilpst 210 pārtikas veikali, no kuriem 136 darbojas ''top!'' formātā un 74 ir ''mini top!'' veikali.<ref name="Par uzņēmumu" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/investes-61-miljonus-eiro-jaunu-veikalu-top-buvniecibai-un-renovacijai-512438|title=Investēs 6,1 miljonus eiro jaunu veikalu top! būvniecībai un renovācijai|website=Dienas Bizness|access-date=2023-09-21|language=lv}}</ref> ''top!'' veikalu tīklā ir 12 partneri: SIA ''Firma Madara 89'', SIA ''Dekšņi'', SIA ''Ogres Prestižs'', AS ''LPB'', SIA ''Mārksmens'', SIA ''G.A.L.'', SIA ''LM Jūrmala'', SIA ''Pārtikas veikalu grupa'', SIA ''Madara 93'', SIA ''SP'', SIA ''Palmas-S'', AS ''Roga – Agro''.<ref name="Par uzņēmumu" /> == Vēsture == 2000. gada 4. jūnijā Liepājā tika atvērts pirmais ''top!'' veikals. Lai nodrošinātu veikalu tīkla vienotu iepirkumu sistēmu un kopīgas mārketinga aktivitātes, 2003. gada 30. janvārī SIA ''Firma Madara 89'' (Smiltene), AS ''Liepājas patērētāju biedrība'' (tagad ''LPB''), AS ''Diāna'' (Ventspils) dibināja uzņēmumu SIA ''Iepirkumu grupa''. 2003. gada novembrī tīklam pievienojās SIA ''Dekšņi''. 2004. gada decembrī pievienojās SIA ''Mārksmens''.<ref name="top 2015.05" /> 2009. gada 1. aprīlī atvērts 100. ''top!'' tīkla veikals. 2016. gada 22. decembrī [[Konkurences padome]] (KP) atļāva SIA ''Firma Madara 89'' pārņemt SIA ''Antaris'' un AS ''NIDL'' aktīvu daļu, ko veido 31 ''[[ELVI]]'' zīmola veikals.<ref name="DB 2016.12" /> 2018. gada 10. jūlijā Konkurences padome atļāva SIA ''Gabriēla'' iegūt tiešu izšķirošu ietekmi pār SIA ''Lars Limited''.<ref name="delfi 2018.007.16" /> 2019. gada maijā uzņēmumi AS ''Diāna'', SIA ''Gabriēla'' un SIA ''Lekon'' nolēma atdalīties no ''top!'' veikalu tīkla.<ref name="DB 2019.10.07" /> 2019. gada 4. oktobrī tika paziņots, ka šie trīs uzņēmumi dibinājuši SIA ''Latvian Retail Management'' un attīstīs jaunu veikalu zīmolu ''[[CITRO]]''.<ref name="DB 2019.10.04" /> 2020. gada 2. aprīlī tika paziņots, ka SIA ''AA & CO'' ar četriem veikaliem pievienojies ''CITRO'' veikalu tīklam.<ref name="Delfi, 02.04.2020" /> 2026. ɡada 22. jūlijā Konkurences padome saņēma SIA "Firma Madara 89" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār aktīviem (nomas tiesības uz veikala telpām) Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē 122, kur līdz 2026. gada martam saimniecisko darbību veica SIA "Skai Baltija" (veikals ''[[Sky]]''); 12. augustā KP deva atļauju. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="top 2015.05">[http://www.toppartika.lv/uploads/uploads/top!_LV_05_05_2015.pdf ''top!'' pārtikas veikalu tīkls] SIA “Iepirkumu grupa”, Rīgā, 05.05.2015</ref> <ref name="Par uzņēmumu">[https://www.toppartika.lv/par-mums/ Par uzņēmumu]</ref> <ref name="DB 2016.12">[http://www.db.lv/tirdznieciba/kp-atlauj-sia-firma-madara-89-ipasumiparnemt-31-elvi-zimola-veikalu-458230 KP atļauj SIA Firma Madara 89 īpašumipārņemt 31 ELVI zīmola veikalu] Žanete Hāka, 2016. gada 30. decembris</ref> <ref name="delfi 2018.007.16">[http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/konkurences-padome-atlauj-apvienoties-diviem-veikalu-tikla-top-uznemumiem.d?id=50218067 Konkurences padome atļauj apvienoties diviem veikalu tīkla 'top!' uzņēmumiem] DELFI Bizness, 16. jūlijs 2018</ref> <ref name="DB 2019.10.07">[http://www.db.lv/zinas/top-par-tris-partneru-atdalisanos-tika-izlemts-jau-maija-491902 top!: Par trīs partneru atdalīšanos tika izlemts jau maijā] Ilze Žaime, Dienas Bizness, 2019. gada 07. oktobris</ref> <ref name="DB 2019.10.04">[http://www.db.lv/zinas/tiks-attistits-jauns-vietejo-uznemeju-veikalu-tikls-citro-491838 Tiks attīstīts jauns vietējo uzņēmēju veikalu tīkls CITRO] Ilze Žaime, Dienas Bizness, 2019. gada 04. oktobris</ref> <ref name="Delfi, 02.04.2020">[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/citro-paplasina-veikalu-tiklu-kurzeme.d?id=52023837 'Citro' paplašina veikalu tīklu Kurzemē] Delfi, 02.04.2020</ref> }} {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] ku1dx7fsn0z64f2itl0tni38muwxqv9 0 288463 4509574 4503709 2026-08-18T21:02:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509574 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu 1939.jpg|thumb|Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu 1939. gada 30. oktobrī (preambula).]] [[Attēls:Bundesarchiv Bild 137-066679, Karte zur Umsiedlung Baltendeutscher.jpg|thumb|Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā]] [[Attēls:Rigasche Post 26 novembris.JPG|thumb|"Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam"]] [[Attēls:Rigasche Rundschau 13.12.1939.jpg|thumb|''[[Rigasche Rundschau]]'' pēdējais numurs 1939. gada 13. decembrī ar virsrakstu "Mēs sekojam fīrera pavēlei"]] [[Attēls:Bundesarchiv Bild 137-054436, Riga, Umsiedlung Baltendeutscher.jpg|thumb|Sakravātās mantas, Rīga, 1939.]] '''Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm''' ({{val|de|Umsiedlung der Deutsch-Balten}}, {{val|et|baltisakslaste ümberasumine}}) bija no 1914. līdz 1920. gadam un no 1939. līdz 1941. gadam notikusī [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izceļošana no Latvijas un Igaunijas. 1939.—1941. gadā Latviju atstāja aptuveni 50 000 vācbaltiešu cilmes Latvijas iedzīvotāju.<ref>[http://vesture.eu/index.php/V%C4%81cbaltie%C5%A1u_izce%C4%BCo%C5%A1ana vesture.eu]</ref> == Izceļošana no 1914. līdz 1920. gadam == [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] laikā Latviju un Igauniju atstāja ap 40 000 vācbaltiešu, no kuriem dzimtenē atgriezās tikai apmēram 10 000.<ref>Michael Garleff. Die Deutschbalten als nationale Minderheit in den unabhaengigen Staaten Estland und Lettland. In Gerd von Pistohlkors (Hg.) Deutsche Geschichte im Osten Europas. Bd. 4, Baltische Laender. Siedler Verlag, Berlin, 1994, S. 492</ref> Vācbaltiešu skaits turpināja samazināties arī 1920-1930. gados. Ja [[1914]]. gadā Latvijā un Igaunijā dzīvoja 162 tūkstoši, tad [[1938]]. gadā tikai 85 tūkstoši vācbaltiešu. == Izceļošana no Latvijas no 1939. līdz 1941. gadam == Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma 1939. gada 30. oktobrī Latvijas un Vācijas valdība noslēdza līgumu par vācbaltiešu izceļošanu. Vācbaltiešu politiska piesaiste Vācijai kā oficiāli izvirzīts mērķis pirmo reizi publiski izskanēja 1939. gada 6. oktobrī, kad Ādolfs Hitlers [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāgā]], cita starpā, aicināja arī Baltijas vāciešus atgriezties reihā. Tika paziņots, ka “vāciešiem no Austrumeiropas valstīm jāatgriežas Lielvācijas paspārnē un jāpiedalās iekarotās Polijas rietumnovadu [[pārvācošana|pārvācošanā]]”. Pirmie desmit kuģi no Vācijas Rīgā ienāca 8., 9. un 10. oktobrī, taču oktobrī Latviju pameta tikai t. s. valstsvācieši (''Reichsdeutsche'') — tie, kuriem Vācijas pavalstniecība bija jau pirms izceļošanas akcijas sākuma. 9. oktobrī Rīgas laikraksts ''[[Rigasche Rundschau]]'' norādīja: “Starp Latvijas un Vācu reiha valdību par repatriācijas līguma noslēgšanu panākta principiāla vienošanās, ar kuru tiks noregulēta vācu tautas piederības pilsoņu repatriācija un ar to saistīti jautājumi. Sarunas par šo līgumu sāksies nākamajās dienās.”<ref>Grundsaetzliche Einigung. Rigasche Rundschau. S. 1 (1939, 9. okt.).</ref> === Norise === Izceļošanas norises praktisko sagatavošanu un realizāciju uzņēmās "Vācu tautas apvienība Latvijā". Tā organizēja un koordinēja tādus jautājumus kā — kur, kas, cik un kādas kastes mantu iesaiņošanai var nopirkt vai saņemt par brīvu, kas un kurā laikā var palīdzēt iesaiņot līdzi ņemamās mantas; kas un cik lielus saiņus ved uz ostu par velti un kur var pasūtīt maksas vedējus — ar zirgu vai automašīnu; kur un cikos ir jāierodas, lai sēstos uz kuģa, u.tt. Tika izveidotas vai iesaistītas sabiedriskās organizācijas, piemēram, Kultūras dienests (''Das Kulturamt''), par bagāžas transportēšanas jautājumiem — Transporta dienests (''Transportbuero''), vēl citos jautājumos − Tautas aprūpes dienests (''Volkspflegeamt''), mednieku savienība (''Jaegerbund''), Vācu sieviešu apvienība (''Deutsches Frauenbund''), kas rūpējās gan par konsultēšanu izceļošanas jautājumos (sevišķi daudzbērnu ģimenēm, bērniem, sievietēm u. tml.), gan par apģērba savākšanu un izdalīšanu izceļošanas akcijas ietvaros, un citas organizācijas, kurām vajadzēja līdzdarboties tautas pārvietošanā. Izceļotāji drīkstēja ņemt līdzi kustamo īpašumu, bet nekustamā īpašuma pārvaldīšanu uzņēmās tam izveidotā akciju sabiedrība UTAG (''Umsiedlungs-Treuhand Aktiengesellschaft''), kas to pakāpeniski pārdeva, bet iegūtos līdzekļus caur Kredītbanku pārveda uz Vāciju dažādu preču veidā. Saskaņā ar UTAG datiem, izceļotāji atstāja Latvijā nekustamos īpašumus 137 100 000 latu vērtībā, kustamu mantu un vērtspapīrus 66 100 000 latu vērtībā. Par atstātajiem īpašumiem aizbraucēji saņēma nelielu kompensāciju no Vispārējās lauksaimniecības bankas (likums par šīs bankas izveidi pieņemts 1938. gada 22. decembrī; 1939. gada 30. aprīlī to apvienoja ar Latvijas Tautas banku — banka nodarbojās ar atstāto lauku nekustamā īpašuma pārņemšanu un likvidēšanu; uz 1940. gada 11. martu tās bilancē bija 1762 īpašumi, kas tika sadalīti valsts vajadzībām un izdalei migrantiem no valsts austrumu apgabaliem). Latvijā palika arī 30 200 000 latu skaidrā naudā, jo katrs izceļotājs drīkstēja ņemt līdzi tikai 50 latus. Kopā ar vāciešiem izbrauca arī latvieši, kas nejutās droši par savu nākotni Latvijā un spēja pierādīt savu saikni ar Vāciju. Viņiem K. Ulmanis kādā runā veltīja savu frāzi, kas saīsinātā pārstāstā skanēja kā "Lai brauc uz neatgriešanos!"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1939-gada-12-oktobri-lai-brauc-uz-neatgriesanos|title=1939. gada 12. oktobrī. “Lai brauc uz neatgriešanos!” Kārļa Ulmaņa vēsturiskā runa|website=LA.LV|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> Tika slēgtas vācu skolas, [[Herdera institūts]], 151 vācbaltiešu biedrība, apturēta vācu draudžu darbība baznīcās. === Nometināšana okupētajā Polijā === Izceļotājus nometināja Polijai atņemtajā (''Reichsgau Wartheland''), kas bija 1939. gada rudenī izveidota province starp [[Silēzija|Silēziju]] un [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]] [[Polijas kampaņa|Vācijas okupētās Polijas]] teritorijā. <gallery> Attēls:Bundesarchiv Bild 137-051843, Posen, Umsiedlung, Baltenlager.jpg|Vācbaltiešu nometne [[Poznaņa]]s apkaimē (1940) Attēls:Bundesarchiv Bild 137-068427, Wartheland, Neubauten für Umsiedler.jpg|Pārceļotājiem celtais ciems [[Varta]]s reģionā </gallery> == Izceļotāju saraksti == 1940. gadā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Admistratīvais departaments publicēja pilnu "Izceļojušo vācu tautības pilsoņu sarakstu", kas ietvēra šādas izceļojušo kategorijas:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308004852{{!}}article:DIVL4021{{!}}issueType:undefined |title=Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts |access-date={{dat|2017|12|30||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308004852{{!}}article:DIVL4021{{!}}issueType:undefined }}</ref> * I. Latvijas pilsoņi, kas atlaisti no pavalstniecības Latvijā; * II. Latvijas pilsoņi, kas atlaisti no pavalstniecības ārzemēs; * III. Citu valstu pavalstnieki, kas izceļojuši uz Vāciju, piedaloties 1939. gada 30. oktobra līgumā paredzētā izceļošanā; * Vācu tautības pilsoņi, kas pārvietojušies uz Vāciju, bet nav atlaisti no Latvijas pavalstniecības; * Vācu tautības Latvijas pilsoņi, kas saskaņā ar 1939. gada līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, papildus [1940. gada aprīlī] atlaisti no pavalstniecības; * Bezpavalstnieki, kas saskaņā ar 1939. gada līgumu, papildus pārvietojušies uz Vāciju; * Bijušie Polijas pavalstnieki, kas saskaņā ar 1939. gada līgumu, papildus pārvietojušies uz Vāciju. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == ;Latviski * LVVA, 2570.f., 3.apr., 368.l., 8.—12.lp. Līguma oriģināls. * LVVA, 2570. f. (LR Ārlietu ministrijas Administratīvais departaments un līgumu departaments), 3. apr., 368. l. (1939. g. 30. oktobra līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pârvietošanu uz Vāciju; u.c.), 1.—25. lp.; Valdības Vēstnesis. 1939. 30. okt. * Cerūzis R. Vācu faktors Latvijā (1918—1939). — LU Akadēmiskais apgads: Rīga, 2004. {{ISBN|978-9984-770-52-9}} * Feldmanis I. Vâcbaltiešu izceļošana. // Latvijas Arhîvi. 1994. Nr4 * Feldmanis I. Latvijas vāciešu izceļošana. // Latvijas Arhīvi. 1995., Nr.1., 61 lpp.—80. lpp. > 67.—69. lpp. * Feldmanis I. Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939—1941). — LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2012. {{ISBN|978-9984-45-598-3}} * Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmâk — LVVA), 1367. f. (LR Finanšu ministrijas Muitas departaments, 1913.—1942. g.), 4. apr., 3233. l. (Sarakste par vācu tautības pilsoņu — izceļotāju mantām, 16.10.1938.—30.12.1939.) * LVVA, 5921. f. (Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā, 1912.—1941. g.) * LVVA, 2570. f. (LR Ārlietu ministrijas Administratīvais departaments un līgumu departaments), 3. apr., 368. l. (1939. g. 30. oktobra līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pârvietošanu uz Vāciju; u.c.), 1.—25. lp.; Valdības Vēstnesis. 1939. 30. okt. * Burija A. 1939. gada Lielā izceļošana. // Liepājas kalendārs 1999. gadam. — Liepāja, 1998. * Taube A. fon, Tomsons Ē. Vācbaltieši Latvijā un Igaunijā. — Svētdienas Rīts: Rīga, 1993. — 47 lpp. * Fēgezaks Zigfrīds, fon. Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes 1689—1887. — Vesta LK: Rīga, 2011. — 416 lpp. {{ISBN|9934813971}} * Evija Ziemele. Vācbaltiešu izceļošanas diskurss laikrakstā “Rigasche Rundschau” laikā no 1939. gada 9. oktobra līdz 7. novembrim. // Latvijas preses vēsture: diskursi un identitātes. / O.Skudra — LU SPPI: Rīga, 2010., 98.—123. lpp. * Rasa Pārpuce. Vācbaltiešu izceļošana 1939. gada nogalē caur Latvijas ostām. // "Latvijas Arhīvi" 2006. Nr.2. 140.—150. lpp. ;Vāciski * Hehn J. v. Die Umsiedlung der baltischen Deutschen — das letzte Kapitel baltisch-deutscher Geschichte. 2. Auflage. — Marburg, 1984 * Diktierte Option: Die Umsiedlung der Deutsch-Balten aus Estland und Lettland 1939—1941. / Loeber, D. A. (Hrsg.) — Neumünster, 1972 * Bernsdorff H. Gesundheitsdienst Fürsorge wärend der deutschbaltischen Umsiedlung. // Baltische Hefte. 1970. Bd. 16. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071206044328/http://www.historia.lv/alfabets/V/va/vac_izcel/dok/1939.10.30.htm Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. 1939. gada 30. oktobrī // historia.lv] * [https://web.archive.org/web/20080403230610/http://www.historia.lv/alfabets/V/va/vac_izcel/dok/000.htm Dokumenti pie šķirkļa Vācbaltiešu izceļošana — historia.lv] * [https://web.archive.org/web/20071206045932/http://www.historia.lv/alfabets/V/va/vac_izcel/dok/1939.11.07.htm Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Mārtiņa Nukšas pārskats par vācbaltiešu izceļošanu. // historia.lv] * [http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=1962 Silvija Ģibiete, Lāsma Ģibiete. Uz mūžu zaudētā dzimtene : Vācbaltiešu piespiedu izceļošana no Latvijas 1939-1941. // Latvietis Nr. 177, 2011. gada 7. decembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305064017/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=1962 |date=2016. gada 5. Marts }} * [http://liepajasvesture.blogspot.com/2008/02/vcieu-1939-gada-liel-izceoana.html Aina Burija. Vāciešu 1939. gada lielā izceļošana : Liepāja] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Sociālās katastrofas Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] qvxq1o1vxbdlaxurfngdh4aafdyjh8i 0 288669 4509359 4247181 2026-08-18T13:22:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509359 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Vasilijs Kļimenko | vārds_orig = | attēls = Vasīlijs Kļimenko.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1868 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Odesa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1941 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 19 | m_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Ukraiņi|ukrainis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Marija Meiere (1869—1937) | bērni = Vasīlijs Kļimenko | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Pēterburgas kara medicīnas akadēmija]] | zinātne = [[medicīna]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Vasilijs Kļimenko''' ({{val|uk|Василь Клименко}}, dzimis {{dat|1868|4|13}}, miris {{dat|1941|10|19}}) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes internists un infekcionists, [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte]]s profesors. == Dzīvesgājums == Dzimis 1868. gada 13. aprīlī [[Odesa|Odesā]] kara inženiera Nikolaja Kļimenko ģimenē. Līdz 1893. gadam studēja [[Pēterburgas kara medicīnas akadēmija|Pēterburgas kara medicīnas akadēmijā]]. Strādāja par kara ārstu (1893—1900), 1895. gadā aizstāvēja ''Dr. med.'' grādu. Papildinājās [[Cīrihe]]s Pedagoģiskajā institūtā (1901—1903) un [[Berne]]s bakterioloģiskajā institūtā (1904). Sākoties [[Krievijas—Japānas karš|krievu—japāņu karam]], V. Kļimenko 1904. gadā atgriezās Krievijas impērijā, vadīja [[Čita]]s Sarkanā Krusta lazareti. Pēc kara beigām bija Pēterburgas eksperimentālās medicīnas institūta asistents (1905—1913), vēlāk nodaļas vadītājs (1913—1918). Līdztekus privātdocents Pēterburgas Kara medicīnas akadēmijā (1908) un Nikolaja bērnu slimnīcas nodaļas vadītājs (1909—1915). [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā medicīniskās bakterioloģijas profesors [[Samara]]s Universitātē (1919). 1920. gadā V. Kļimenko emigrēja uz Latviju, 1921. gada 15. augustā tika ievēlēts par LU iekšķīgo un lipīgo slimību profesoru un Latvijas Universitātes medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību diagnostikas un propedeitikas katedras vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Vasilijs-Klimenko-1868 |title=nekropole.info |access-date={{dat|2015|07|18||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160314093225/https://nekropole.info/lv/Vasilijs-Klimenko-1868 }}</ref> Pensionējās 1938. gadā. Miris 1941. gada 19. oktobrī, apglabāts [[Pokrova kapi|Pokrova kapos]].<ref>[http://www.russkije.lv/ru/pub/read/pokrovskoe-cemetry/lica-26.html russkije.lv]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kļimenko, Vasilijs}} [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Pokrova kapos apbedītie]] [[Kategorija:Odesā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ukraiņi]] l7vjk0vfs9q0p4mdw935dryed835bok 0 295303 4509572 3461508 2026-08-18T20:37:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509572 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Voltmeter symbol.png|thumb|200px|Voltmetra apzīmējums ķēdē]] '''Voltmetrs''' ([[elektriskā ķēde|elektriskajā ķēdē]] apzīmē ar riņķa līnijā ievilktu burtu V) ir [[mērierīce]], ko izmanto [[elektriskā strāva|elektriskās strāvas]] [[spriegums|sprieguma]] mērīšanai. Analogie voltmetri pārvieto rādītāju pa skalu proporcionāli elektriskās ķēdes spriegumam. Digitālie voltmetri rāda skaitlisku sprieguma attēlojumu, izmantojot analogo uz digitālo strāvas pārveidotāju. Sprieguma mērīšanai var izmantot arī digitālo [[multimetrs|multimetru]]. Voltmetri tiek ražoti plašā klāstā un ir daudz dažādi to tipi. Voltmetra spailes vienmēr ir jāpieslēdz tiem diviem elektriskās ķēdes punktiem, starp kuriem spriegums ir jāizmēra.<ref>Edvīns Šilters, Nils Sakss "Fizika 9. klasei"</ref> Voltmetru pieslēdz paralēli [[Elektriskā ķēde|elektriskās ķēdes]] posmam. <gallery> Voltmeter V3-10A.jpg 1000v voltmeter.JPG D.C.VOLTMETER.JPG Voltmeter hg.jpg </gallery> == Vēsture == [[Alesandro Volta]] bija itāļu fiziķis, kas kļuva slavens ar to, ka 1800. gadā izgudroja galvanisko jeb Voltas bateriju. Tā bija pirmā ierīce, ar ko varēja iegūt pastāvīgu elektrisko strāvu.<ref>{{Cite web|url=https://timenote.info/|title=Timenote|website=timenote.info|access-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210516063540/https://timenote.info/}}</ref> Viņa vārdā arī nosaukti [[volts|volti]]. 1954. gadā [[Endrū Kijs]] izgudroja digitālo voltmetru, pēc tam, kad saprata, ka analogie voltmetri nav pietiekami precīzi.<ref>{{Cite web|url=https://www.nytimes.com/2014/09/06/business/andrew-kay-pioneer-in-computing-dies-at-95.html|title=Andrew Kay, Pioneer in Computing, Dies at 95|first=John|last=Markoff|date=2014. gada 5. sept.|via=NYTimes.com}}</ref> == Voltmetra pretestība == Pieslēdzot voltmetru elektriskajai ķēdei, strāva sazarojas un caur voltmetru plūstošās [[strāvas stiprums]] <math>I_V=\frac {U}{R_V}</math>, kur <math>R_V</math> ir voltmetra iekšējā [[Elektriskā pretestība|pretestība]]. Lai pēc iespējas nemainītu ķēdē plūstošo strāvu <math>I</math> un veiktu precīzus mērījumus, caur voltmetru plūstošajai strāvai jābūt minimālai, tātad <math>R_V</math> salīdzinājumā ar ķēdes posma pretestību <math>R</math> jābūt pēc iespējas lielai. <ref name=":02">{{Grāmatas atsauce|title=Fizikas rokasgrāmata|last=Fļorovs|first=V.|publisher=Zvaigzne|year=1985|pages=183.—191|last2=Kolangs|first2=I.|last3=Puķītis|first3=P.|last4=Šilters|first4=E.}}</ref> == Skalas diapazona paplašināšana == Lai paplašinātu voltmetra skalas diapazonu, virknē ar to ieslēdz [[Rezistors|papildrezistoru]] <math>R_P</math>. Ja maksimālais spriegums, kuru paredzēts mērīt ar voltmetru, ir <math>U_V</math>, bet jāizmēra spriegums <math>U>U_V</math>, tad uz papildrezistora jābūt spriegumam <math>U_P=U-U_V</math>. <math>U_V=I_VR_V</math> un <math>U_P=I_PR_P</math>, tātad <math>R_P=R_V \frac {U-U_V}{U_V}</math>. Ja ar voltmetru jāizmēra <math>n= \frac {U}{U_V}</math> reizes lielāku spriegumu, nekā to paredz voltmetra skalas diapazons, <math>R_P=R_V(n-1)</math>. <ref name=":02" /> == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mērinstrumenti]] m3t67a4gpcto8vjrvughao1voj4x8l2 0 300933 4509379 4426772 2026-08-18T15:09:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509379 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Večella Varslavāne | name_orig = | image = | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1930|8|7}} | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|2015|11|9|1930|8|7}} | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latviete]] | field = | training = | movement = | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = | dzimums = S | family = * [[Gunārs Kirke]] (vīrs) * [[Frančeska Kirke]] (meita) * [[Francisks Varslavāns]] (tēvs) }} '''Večella Varslavāne''' (dzimusi {{dat|1930|8|7}}, mirusi {{dat|2015|11|9}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/kd/teatris/muziba-aizgajusi-izcila-kostimu-maksliniece-vecella-varslavane-14118512|title=Mūžībā aizgājusi izcilā kostīmu māksliniece Večella Varslavāne|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2015|11|30||bez}}}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] tērpu māksliniece. Tēvs — gleznotājs [[Francisks Varslavāns]]. Bija precējusies ar [[Gunārs Kirke|Gunāru Kirki]]. Meita — gleznotāja [[Frančeska Kirke]]. 1953. gadā absolvējusi [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridisko fakultāti]], 1960. gadā — Rīgas lietišķās mākslas vidusskolu.<ref name="lat">{{LAT e|5|691.—692}}</ref> No 1960. līdz 1970. gadam strādāja [[Rīgas Modeļu nams|Rīgas Modeļu namā]] par mākslinieci modelētāju. Pēc tam līdz 1990. gadam bija kostīmu māksliniece [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]. Veidojusi tērpus daudzām populārām filmām, teātra izrādēm vairākos teātros.<ref name="lat" /> 1984. gadā kļuvusi par Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedri. Saņēmusi "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]]" balvas par kostīmiem filmām "[[Teātris (filma)|Teātris]]", "[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]", "[[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]]" un "[[Viktorija (filma)|Viktorija]]". 1994. un 2001. gadā Varslavāne saņēmusi [[Spēlmaņu nakts]] balvas par kostīmiem izrādēm "Marķīze de Sada", "Vilkumuižas jaunkundzes" un "Vēlā mīla". 1995. gadā kopā ar operas "Uguns un nakts" radošo grupu un 1999. gadā ar operas "Jevgeņijs Oņegins" radošo grupu saņēmusi "[[Lielā Mūzikas balva|Lielo Mūzikas balvu]]". 1999. gadā piešķirta Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendija.<ref name="lat" /> 2014. gadā saņēmusi [[Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu|Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu]]. Apbedīta Rīgā, [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Večella Varslavāne |url=https://timenote.info/lv/Vecella-Varslavane |website=timenote.info |accessdate={{dat|2025|7|24||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Kostīmu māksliniece kino == {{div col}} * "[[Uzbērums (filma)|Uzbērums]]", rež. [[Ēriks Lācis]] (1970); * "[[Apprecējās vecītis ar večiņu savu]]", rež. Garniks Arazjans (1971); * "[[Lielais dzintars (filma)|Lielais dzintars]]", rež. [[Aloizs Brenčs]] (1972); * "[[Šahs briljantu karalienei]]", rež. Aloizs Brenčs (1973); * "[[Gaisma tuneļa galā]]", rež. Aloizs Brenčs (1974); * "[[Piejūras klimats (filma)|Piejūras klimats]]", rež. [[Rolands Kalniņš]] (1974); * "Četri pavasari", rež. Rolands Kalniņš (1975) (kopā ar Mirdzu Kangari); * "[[Paradīzes atslēgas]]", rež. Aloizs Brenčs (1975); * "[[Nāve zem buras]]", rež. [[Ada Neretniece]] (1976); * "[[Dāvanas pa telefonu]]", rež. Aloizs Brenčs (1977); * "[[Rallijs (filma)|Rallijs]]", rež. Aloizs Brenčs (1978); * "[[Teātris (filma)|Teātris]]", rež. [[Jānis Streičs]] (1978); * "[[Nepabeigtās vakariņas]]", rež. Jānis Streičs (1979); * "[[Vakara variants]]", rež. [[Dzidra Ritenberga]] (1980); * "[[Spēle (filma)|Spēle]]", rež. [[Arvīds Krievs]] (1981); * "[[Īsa pamācība mīlēšanā]]", rež. Imants Krenbergs (1982); * "[[Dārzs ar spoku]]", rež. [[Oļģerts Dunkers]] (1983); * "[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]", rež. Arvīds Krievs (1984); * "[[Tikšanās uz Piena Ceļa]]", rež. Jānis Streičs (1985); * "[[Dubultnieks (filma)|Dubultnieks]]", rež. [[Rihards Pīks]] (1986); * "[[Aizaugušā grāvī viegli krist]]", rež. Jānis Streičs (1986); * "[[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]]", rež. Arvīds Krievs (1987); * "[[Viktorija (filma)|Viktorija]]", rež. Oļģerts Dunkers (1988); * "[[Tapers (filma)|Tapers]]", rež. Rolands Kalniņš (1989); * "[[Ievas paradīzes dārzs]]", rež. Arvīds Krievs (1990); * "[[Zirneklis (filma)|Zirneklis]]", rež. Vasilijs Mass (1992); * "[[De Granšānu ģimenes noslēpumi]]", rež. Ada Neretniece (1992); * "Būris", rež. [[Ansis Epners]] (1993). {{div col end}} == Kostīmu māksliniece teātra izrādēm == {{div col}} * Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī" [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātrī]], rež. Leonīds Beļavskis (1970); * [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. [[Alfrēds Jaunušans]] (1977.04.13.); * Emīls Braginskis, Eldars Rjazanovs "Amorāls gadījums" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Mihails Kublinskis]] (1979.01.04.); * [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1987.03.31.); * Hulio Maurisio "Portreti" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1988.05.29.); * Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (1989.01.23.); * Arpāds Gencs "Mūslaiku Mēdeja" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1989.04.17.); * Hermanis Zūdermanis "Mans dzimtais nams" ("Dzimtene") Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1992.06.17.); * Liliana Helmane "Lapsiņas" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], rež. [[Pēteris Gaudiņš]] (1993.03.22.); * [[Jukio Mišima]] "Marķīze de Sada" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], rež. [[Alvis Hermanis]] (1993.09.28.); * [[Oskars Vailds]] "Doriana Greja ģīmetne" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Alvis Hermanis (1994.03.30.); * [[Vizma Belševica]] "Visi koki Dieva doti" Dailes teātrī, rež. [[Kārlis Auškāps]] (1994.05.08.); * Žoržs Feido "Pie galantās vāverītes" Dailes teātrī, rež. Andris Blekte (1994.06.12.); * Roberts Hārlings "Dzelzs magnolijas" Dailes teātrī, rež. Pēteris Gaudiņš (1994.10.23.); * Antonio Buero Valjeho "Liesmojošā tumsa" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Alvis Hermanis (1995.04.10.); * Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Mīlestības vēstules" Dailes teātrī, rež. Pēteris Gaudiņš (1995.09.30.); * [[Jānis Mediņš]] "Uguns un nakts" [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]], rež. Alvis Hermanis (1995.12.14.); * Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1996.06.19.); * Žoržs Feido "Dāmu šuvējs" Dailes teātrī, rež. insc. Andris Blekte (1996.06.30.); * [[Antons Čehovs]] "Kaija" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Alvis Hermanis (1996.09.24.); * [[Džordžs Bernards Šovs]] "Lauzto siržu nams" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1997.02.13.); * [[Nikolo Makjavelli]] "Mandragora" Dailes teātrī, rež. Pēteris Gaudiņš (1997.03.12.); * Oskars Vailds "Ideāls vīrs" Dailes teātrī, rež. [[Zigrīda Stungure]] (1997.10.15.); * [[Moljērs|Žans Batists Moljērs]] "Skopulis" Dailes teātrī, rež. Gunārs Vērenieks (1997.11.04.); * [[Gundega Repše]] "Stigma" Dailes teātrī, rež. [[Ausma Ziedone-Kantāne|Ausma Kantāne]] (1997.12.03); * [[Aleksandrs Puškins]] "Pīķa dāma" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Alvis Hermanis (1998.05.08.); * Rejs Kūnijs "Glābjas, kas var!" Dailes teātrī, rež. Ģirts Nagainis (1998.06.11.); * Terenss Maknelijs "Meistarklase" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1998.10.11); * Džims Nikols "Akmens eņģelis" Dailes teātrī, rež. Valdis Liepiņš (1998.10.28.); * Ričards Hariss "Meitenes, mūsu uznāciens!" Dailes teātrī, rež. Andris Blekte (1999.06.17.); * [[Pēteris Čaikovskis]] "Jevgeņijs Oņegins" Latvijas Nacionālajā operā, rež. [[Viesturs Kairišs]] (1999.10.04.); * Torntons Vailders "Kā tikt pie vīra" Dailes teātrī, rež. Gunārs Vērenieks (1999.11.03.); * [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]" Dailes teātrī, rež. Valdis Liepiņš (2000.02.13.); * Valdemārs Kārkliņš "Sarkanvīns" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. [[Arvīds Krievs]] (2000.02.25.); * Jaroslavs Ivaškēvičs "Vilkumuižas jaunkundzes" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Alvis Hermanis (2000.09.22.); * [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla" Dailes teātrī, rež. [[Mihails Gruzdovs]] (2001.03.14.); * Džons Čepmens, Rejs Kūnijs "Ne šobrīd, sirsniņ!" Dailes teātrī, rež. Gunārs Vērenieks (2001.05.16.); * Deivids Hērs "Eimijas domas" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps, [[Juris Strenga]] (2001.11.10.); * [[Ivans Turgeņevs]] "Liekēdis" Dailes teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2002.03.14.); * [[Pēteris Čaikovskis]] "[[Gulbju ezers (balets)|Gulbju ezers]]" Latvijas Nacionālajā operā, horeogr. insc. Aivars Leimanis (2002.05.24.); * Karola Dīra "Stāsts par Kasparu Hauzeru" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Alvis Hermanis (2002.11.08.); * Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Indra Roga]] (2003.01.30.); * [[Anna Brigadere]] "Raudupiete" Dailes teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2003.03.14.); * [[Leonīds Andrejevs]] "Mīli mani!" Dailes teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2003.04.24.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni" Dailes teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2004.04.29.); * Deivids Hērs "Dzīves elpa" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2004.05.22.); * Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Gaļina Poliščuka (2005.02.06.); * [[Henriks Ibsens]] "Nora" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2005.03.18.); * [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Māra Ķimele]] (2005.11.04.); * [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2005.12.09.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2006.10.20.); * Sāra Rūla "Tīrā māja" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Māra Ķimele (2007.03.29.); * Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Gaļina Poliščuka (2007.10.14.); * [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki" ("Mājās") Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2008.04.24.); * [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2009.01.08.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2010.06.10.). {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.makslinieki.lv/profile/Ve%C4%8Della-Varslav%C4%81ne/ Makslinieki.lv informācija] * [https://www.filmas.lv/person/1411/ Večella Varslavāne] filmas.lv {{aktieru ārējās saites}} * [https://izrades.lv/persona/vecella-varslavane-8101 Večella Varslavāne] izrades.lv {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Varslavāne, Večella}} [[Kategorija:1930. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2015. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latviešu kostīmu mākslinieki]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] l5efw5792lxdfdj6qm22vlod7ofdnwy 0 303458 4509493 3906557 2026-08-18T18:51:05Z Treisijs 347 jauna [[Kategorija:Rubiju dzimta]] atslēga: " Rubiju dzimta", izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509493 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums =Rubiju dzimta | attēls =Galium_boreale.jpeg | att_nosaukums={{TaksoSaite|Galium boreale|Ziemeļu madara}} | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | nodalījums =Magnoliophyta | nodalījums_lv =Segsēkļi | klase =Magnoliopsida | klase_lv =Divdīgļlapji | rinda =Gentianales | rinda_lv =Genciānu rinda | dzimta =Rubiaceae | dzimta_lv =Rubiju dzimta | kategorijas = nē }} '''Rubiju dzimta''' (''Rubiaceae''), arī '''madaru dzimta''', ir [[Divdīgļlapji|divdīgļlapju klases]] [[dzimta (bioloģija)|dzimta]]. Tajā ietilpst vairāk nekā 600 [[ģints (bioloģija)|ģintis]] un vairāk nekā 11 tūkstoši [[suga|sugu]]. Tā ir ceturtā lielākā [[segsēkļi|segsēkļu]] dzimta. Galvenokārt rubiju dzimtas augi aug [[Tropu josla|tropos]] un [[subtropi|subtropos]]. Pārsvarā [[Koks|koki]], [[Krūms|krūmi]], [[liāna]]s, retāk arī [[Lakstaugs|lakstaugi]]. Augiem ir divdzimumu [[Zieds|ziedi]], tiem ir divkāršs [[apziednis]], sakārtoti cimozās [[Ziedkopa|ziedkopās]]. Vienkāršas, veselas [[lapas]], kas sakārtotas pretēji vai arī mieturī. Skaldauglis ar sīkām [[Sēkla|sēklām]]. Vairākas sugas tiek [[Kultivācija|kultivētas]],<ref name="lat">{{LAT e|5|34}}</ref> tostarp [[Kafijkoki|kafijkoku]] sugas, kas ir starp pasaulē vērtīgākajiem [[kultūraugi]]em.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedirect.com/topics/agricultural-and-biological-sciences/coffee|title=Coffee - an overview {{!}} ScienceDirect Topics|website=www.sciencedirect.com|access-date=2023-06-17}}</ref> Latvijā aug vienīgi lakstaugi, konstatētas 4 ģintis (20 sugas), populārā ir [[madaras|madaru]] ģints (16 sugas, 3 no tām ir aizsargājamas).<ref name="lat" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160304222251/http://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/rubiaceae/ Latvijas daba] {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Rubiju dzimta| Rubiju dzimta]] tli3gs0ih4mnn6j362qefxzifd3fxjr 0 304009 4509457 3746359 2026-08-18T18:44:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509457 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Vitauts Ļūdēns | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1937 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 28 | dz_vieta = [[Jelgava]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2010 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 27 | m_vieta = {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Velta Ļūdēna (dz. Freimane) | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[Dzejnieks]] | rakstīšanas valoda = [[Latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] | piezīmes = | kategorijas = }} '''Vitauts Ļūdēns''' (dzimis {{dat|1937|1|28}} [[Jelgava|Jelgavā]], miris {{dat|2010|5|27}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un publicists, pievērsies lirikai un liroepikai, īpašu uzmanību veltījis vēsturei un bērnu dzejai. Sakārtojis [[Edvarts Virza|Edvarta Virzas]] un [[Elza Stērste|Elzas Stērstes]] darbu krājumus. == Dzīves gājums == V. Ļūdēna māte Zelma bija [[Edvarts Virza|Edvarta Virzas]] jaunākā māsa. Mācījās [[Bērzmuiža (Mežotnes pagasts)|Bērzes]] septiņgadīgajā skolā un [[Bauskas 1. vidusskola|Bauskas 1. vidusskolā]], strādāja [[Mežotne]]s mašīnu un traktoru stacijā par kombainieri un atslēdznieku. Studēja [[Latvijas Valsts universitāte]]s Vēstures un filoloģijas fakultātē latviešu valodu un literatūru, pēcāk - žurnālistiku. Strādāja par klubu darba metodiķi, kopš 1966. gada publicēja savu dzeju. No 1967. gada darbojās žurnālā „Liesma”, vēlāk laikrakstā „Literatūra un Māksla”. 20 gadsimta deviņdesmitajos gados pasniedza Latvijas ģeogrāfiju Nacionālo Bruņoto Spēku Mācību Centra karavīriem. ( Lilaste) Apbalvots ar [[Ojāra Vācieša prēmija|Ojāra Vācieša prēmiju]] bērnu dzejā un ar [[Viļa Plūdoņa prēmija|Viļa Plūdoņa prēmiju]]. Ar V. Ļūdēna dzeju sarakstītas kora un estrādes dziesmas, arī [[Juris Pavītols|Jura Pavītola]] 1972. gadā sarakstītā un 1982. gadā aizliegtā dziesma "Vairogi". Miris no [[insults|smadzeņu triekas]] 2010. gada 27. maijā, apglabāts Usmas pagasta kapos.<ref>[http://www.delfi.lv/izklaide/archive/miris-latviesu-dzejnieks-vitauts-ludens.d?id=32154681 delfi.lv]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Vitauts-Ludens |title=nekropole.info |access-date={{dat|2016|01|12||bez}} |archive-date={{dat|2015|05|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150530000255/http://nekropole.info/lv/Vitauts-Ludens }}</ref> == Dzejoļu krājumi == * Saules lidlauki, 1966 * Pulksteņi, 1967 * Trīsdesmitgadīgas acis, 1969 * Rudzu putenī, 1971 * Tāšu raksti, 1973 * Usmas un Mežotnes sonetas, 1975 * Vairogi, 1980 (Izlase) * Vara vārtos, 1980 * Un meži, un meži, un meži, 1982 * Laiva, 1984 * Savās mājās, 1987 (Izlase un jauni dzejoļi) * Ziemeļzeme, 1991 * Sudraba aplis, 1994 * Dzīves stāsts un 33 dzejoļi, 1996 * Zem debesu zeltainiem apiņiem, 2001 == Dzeja un proza bērniem == Zēni, zaķi, varavīksnes, 1966; Pāvu aste, lapsas aste, 1969; Miega dzirnas, 1971; Mārīte un vējš, 1971; Sisis Vijoļkāja, 1974; Maizes šūpulīši, 1975; Šņībīši Apelsīnijā, 1979; Meldru puikas, meldru vīri, 1981 (Izlase); Laimiņas valoda, 1983; Saulēniņi, 1986; Kalējdēls Didzis, 1986 (luga); Sudraba kalējs, tērauda kalējs. Sarunas ar Laimiņu par seniem laikiem Latvijā, 1991; Princis iet pa mākoņiem, 1993; Trešais susuriņš, 1998; Satiksimies avenēs, 1998; Pelēkās krāsas septiņi svētki, 2002; Klau, kur Vau? 2004. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] — 4. šķira nr. 90 (2007) * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] * Nacionālo bruņoto spēku goda zīme "Par nopelniem" * Nacionālās aizsardzības akadēmijas Atzinības zīme == Atsauces == {{Atsauces}} {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{portal bar|Cilvēki|Māksla|Latvija}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ļūdēns, Vitauts}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Dzejnieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] 04fu49zg293vys7v5zs408ilv0ww2kb 0 304437 4509602 4455813 2026-08-19T02:18:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509602 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ādams Ārgals | vārds_orig = | attēls = Argals.png | att_izmērs = 184px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1851 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 26 | dz_vieta = [[Skulberģu pagasts|Skulberģu pagasta]] "Reināti", [[Vidzemes guberņa]] (tagad Skaņkalne, {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1937 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 23 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | pilsonība = | dzīves_vieta = [[Skulberģi]], [[Rīga]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | nodarbošanās = skolotājs, diriģents, sabiedrisks darbinieks }} '''Ādams Ārgals''' (dzimis {{dat|1851|10|26}}, miris {{dat|1937|1|23}}) bija latviešu skolotājs un sabiedrisks darbinieks, Latviešu dziesmusvētku biedrības priekšsēdētāja biedrs, Dziesmusvētku veterāns, piedalījies vairākos dziesmusvētkos gan kā diriģents, gan organizators. Daudzus gadus bija Latviešu skolotāju biedrības priekšnieks. Darbojās Rīgas Latviešu biedrības apgāda Derīgu grāmatu nodaļā. == Dzīvesgājums == Ādams Ārgals dzimis un bērnību pavadījis [[Skulberģu pagasts|Skulberģu pagasta]] Reinātos. 1872. gadā beidza [[Mazsalaca]]s [[Draudzes skolas|draudzes skolu]], no 1871. līdz 1875. gadam studēja [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju seminārā]], pabeidzot to ar godalgu, sāka strādāt [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrībā]] par [[koris|kora]] vadītāju, [[bibliotekārs|bibliotekāru]] un [[svētdienas skola]]s skolotāju. [[Skolotāju palīdzības biedrība]]s un Rīgas [[Latviešu skolotāju biedrība]]s dibinātājs, ilgus gadus bija tās priekšnieks.<ref name="kvards">[http://data.lnb.lv/nba01/KurzemesVards/1937/KurzemesVards1937-019.pdf Kurzemes Vārds, 24.01.1937]{{Novecojusi saite}}</ref> Aktīvi piedalījās [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmusvētku]] darbībā, bija [[Latviešu dziesmusvētku biedrība]]s priekšsēdētāja biedrs. 1880. gadā [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos]] viņa vadītais RLB koris ieguva otro godalgu — sudraba liru.<ref name="lulfmi">[http://en.lulfmi.lv/?p=9157&kopa=8&r=argalis-adams Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija: personālijas, avoti, termini]</ref> No 1896. gada 1. augusta līdz 15. septembrim Rīgas Latviešu biedrība [[X Viskrievijas arheoloģiskais kongress|X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa]] ietvaros rīkoja [[Latviešu etnogrāfiskā izstāde|Latviešu etnogrāfisko izstādi]]. Ādams Ārgals vadīja šīs izstādes tautas uzvedumu muzikālo daļu,<ref name="kvards" /> piedaloties arī vispārējā izstādes organizēšanas darbā kā izstādes komitejas loceklis,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/24716 |title=Latvijas Vēstnesis |access-date={{dat|2016|11|18||bez}} |archive-date={{dat|2025|02|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250222094729/https://www.vestnesis.lv/ta/id/24716 }}</ref> vēlāk arī veicot muzikālajā daļā izpildīto dziesmu recenzēšanu un analīzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-maksla/dzive/1896.gada-izstade-smagi-kritizets-divdujinas-gaisa-skreja-muzikalais-izpildijums.a207498/ |title=1896. gada izstādē smagi kritizēts «Div`dūjiņas gaisā skrēja» muzikālais izpildījums |access-date={{dat|2016|11|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161101104311/http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-maksla/dzive/1896.gada-izstade-smagi-kritizets-divdujinas-gaisa-skreja-muzikalais-izpildijums.a207498/ |archivedate={{dat|2016|11|01||bez}} }}</ref> [[Attēls:Ādama Ārgala kapavieta.jpg|thumb|left|150px|Ādama Ārgala kaps Lielajos kapos]] Darbojās kā mūzikas kritiķis laikrakstos "[[Baltijas Vēstnesis]]" (1885-1903), "[[Dzimtenes Vēstnesis]]" (1907-1909) un "Latvija" (1907-1909), būdams viens no pirmajiem latviešu recenzentiem, kas sniedzis profesionāli lietpratīgas un regulāras atsauksmes par laikmeta mūzikas dzīvi, īpaši Rīgas latviešu biedrības rīkotajiem koncertiem.<ref name="lulfmi" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://literatura.lv/en/person/Adams-Argalis/877241|title=Ādams Ārgalis|website=literatura.lv|access-date=2022-10-26|language=en}}</ref> Vairākus desmitus gadu nostrādājis Rīgas Latviešu biedrības apgāda Derīgu grāmatu nodaļā.<ref name="zanders">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www3.acadlib.lv/greydoc/Zandera_disertacija/Zanders_lat.doc |title=Viesturs Zanders. Rīgas Latviešu Biedrības izdevējdarbība (1868—1940) |access-date={{dat|2016|01|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070613105441/http://www3.acadlib.lv/greydoc/Zandera_disertacija/Zanders_lat.doc |archivedate={{dat|2007|06|13||bez}} }}</ref> Darbojās arī Rīgas Latviešu biedrības mūzikas komisijā.<ref name="kvards" /> Kā dziedāšanas skolotājs nostrādājis Rīgas skolās 46 gadus, 39 no tiem 2. pilsētas pirmsskolā ([[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]] Nr. 8), kuras pārzinis bija no 1921. līdz 1926. gadam.<ref name="lulfmi" /> Bija Rīgas Pārdaugavas savstarpīgās kredītbiedrības padomes priekšsēdētājs, kā arī ieņēmis kuģniecības sabiedrības "Austra" valdes priekšsēdētāja vietnieka amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://biographien.lv/A_nekro.html |title=Biographien |access-date={{dat|2016|11|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191026072735/http://biographien.lv/A_nekro.html |archivedate={{dat|2019|10|26||bez}} }}</ref> Ņemot vērā Ā. Ārgala nopelnus sabiedriskajā darbā un izglītības jomā, Rīgas pilsētas valde pēc viņa nāves nolēma pārdēvēt 2. pilsētas pirmskolu par Ādama Ārgala pirmskolu.<ref name="kareivis">[http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1939/LatvijasKareivis1939-038.pdf Latvijas Kareivis, 18.02.1939]{{Novecojusi saite}}</ref> Ādams Ārgals miris 1937. gada 23. janvārī, apglabāts [[Lielie kapi|Lielajos kapos]], kur viņam 1938. gadā uzstādīts piemineklis.<ref name="kvards" /> 1937. gadā tika nodibināta Ārgala stipendija centīgiem skolotājiem.<ref name="nekropole">[https://nekropole.info/lv/Adams-Argals Nekropole: Ādams Ārgals]{{Novecojusi saite}}</ref> == Apbalvojumi == * IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1928) * III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1931)<ref name="nekropole"/> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ārgals, Ādams}} [[Kategorija:Latviešu diriģenti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] [[Kategorija:Bibliotekāri]] t50h9alhalbvsft2q02baat6w2ujoja 0 309160 4509352 4488582 2026-08-18T12:43:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509352 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Valērijs Mežlauks | attēls = Mezhlauk Valery Ivanovich (1893-1938).jpg | att_izm = 200px | amats = [[PSRS Tautas komisāru padome]]s priekšsēdētāja vietnieks | term_sākums = {{dat|1937|10|17}} | term_beigas = {{dat|1937|12|01}} | premjers = [[Vjačeslavs Molotovs]] | amats2 = [[PSRS Valsts plāns|PSRS Tautas komisāru padomes Valsts plāna komisijas]] priekšsēdētājs | term_sākums2 = {{dat|1934|04|25}} | term_beigas2 = {{dat|1937|02|25}} | premjers2 = [[Vjačeslavs Molotovs]] | priekštecis2 = [[Valeriāns Kuibiševs]] | pēctecis2 = [[Genādijs Smirnovs (1903—1938)|Genādijs Smirnovs]] | amats3 = [[PSRS Smagās rūpniecības Tautas komisariāts|PSRS smagās rūpniecības Tautas komisārs]] | term_sākums3 = {{dat|1937|02|25}} | term_beigas3 = {{dat|1937|08|22}} | premjers3 = [[Vjačeslavs Molotovs]] | priekštecis3 = [[Grigorijs Ordžonikidze]] | pēctecis3 = [[Lazars Kaganovičs]] | amats4 = [[PSRS Mašīnbūves Tautas komisariāts|PSRS mašīnbūves Tautas komisārs]] | term_sākums4 = {{dat|1937|08|23}} | term_beigas4 = {{dat|1937|10|17}} | premjers4 = [[Vjačeslavs Molotovs]] | priekštecis4 = ''amatvieta izveidota'' | pēctecis4 = [[Aleksandrs Bruskins]] | amats5 = [[PSRS Valsts plāns|PSRS Tautas komisāru padomes Valsts plāna komisijas]] priekšsēdētājs | term_sākums5 = {{dat|1937|10|17}} | term_beigas5 = {{dat|1937|12|01}} | premjers5 = [[Vjačeslavs Molotovs]] | priekštecis5 = [[Genādijs Smirnovs (1903—1938)|Genādijs Smirnovs]] | pēctecis5 = [[Nikolajs Voznesenskis]] | alma_mater = [[Harkivas Universitāte]] | dzim_dati = {{dat|1893|02|19}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Harkivas guberņa|Harkiva|td=Ukraina}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1938|7|29|1893|2|19}} | mir_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Komunarkas poligons|td=Krievija}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzīvesb = Čarna (Sofija) Maers-Mihailova (1902–1941) }} '''Valērijs Mežlauks''' ({{val|ru|Валерий Иванович Межлаук}}, {{val|uk|Валерій Іванович Межлаук}}; 1893—1938) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|PSRS]] sabiedriskais un saimnieciskais darbinieks. Kā PSRS Valsts Plāna komitejas priekšsēdētājs (1934—1937) vadīja Padomju Savienības [[industrializācija]]s programmu, bija 1., 2. un 3. piecgades plānu līdzautors, laikraksta "''За индустриализацию"'' atbildīgais redaktors.<ref name="SET167"> {{grāmatas atsauce |first=R.W.|last=Davies |title=The Industrialization of Soviet Russia, Volume 3: The Soviet Economy in Turmoil, 1929-1930 |location=Cambridge, MA|publisher=Harvard University Press|year=1989|pages=167 (fn. 31), 555}} </ref> Īpaši veicināja [[Smagā rūpniecība|smagās rūpniecības]] (arī tanku un lidmašīnu ražošanas) attīstību. Aizrāvās ar PSRS un [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|VK(b)P]] vadošo darbinieku karikatūru zīmēšanu. Nogalināts [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gadā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1893. gada 7. februārī [[Harkiva|Harkivā]] latviešu skolotāja Jāņa Mežlauka un viņa sievas Rozas, dzimušas Šilleres, ģimenē. Viņa tēvs bija [[Valsts padomnieks (Krievijas Impērija)|valsts padomnieks]] ({{val|ru|статский советник Иван Мартинович Мешлаук}}), piederējis muižnieku kārtai, bija beidzis [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitāti]], Harkivā viņam piederēja divi īres nami, bija latīņu valodas skolotājs Harkivas 3. ģimnāzijā,<ref>"Sakarā ar Padomju savienības valsts saimnieciskā plāna (''Госплан'') priekšsēdētāja Valerija Mežlauka krišanu nežēlastībā Parīzes laikraksti sniedz tuvākas ziņas par Mežlauku ģimeni vispār. Mežlauki esot pārkrievojusies latviešu ģimene. Mežlauks seniors — pazīstamo padomju Krievijas darbinieku Valerija, Jāņa un Mārtiņa Mežlauka tēvs — priekš kara bijis latīņu valodas skolotājs Harkivas 3. ģimnāzijā, bet māte žīdiete (vāciete?). Vecais Mežlauks Harkivā bijis plaši pazīstams ar savām dārgajām privātstundām latīņu valodā. Viņa skolnieki bijuši spiesti ņemt tās vai nu pie viņa paša, vai pie viņa dēliem, maksājot 5 rbļ. par stundu. Tādā ceļā Mežlauki ieguvuši ievērojamus līdzekļus un iegādājušies sev Harkivā lepnu namu. Visi vecā Mežlauka dēli baudījuši augstāko izglītību un ātri taisījuši spīdošu karjeru jau padomju varas pašos pirmajos gados." No: Kas ir Mežlauku ģimene. "Jaunākās Ziņas", 1937. gada 20. decembrī</ref> 1915. gadā viņš bija Novohopjorskas (''Новохопёрск'') vīriešu ģimnāzijas direktors un latīņu valodas skolotājs.<ref>Памятная книжка Воронежской губернии на 1915 г. С. 160.</ref> V. Mežlauks studēja [[Harkivas Universitāte]]s Vēstures un filoloģijas fakultātē, ko 1914. gadā beidza ar maģistra grādu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā kā brīvprātīgais 1916. gada oktobrī iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. 1917. gadā kā [[Eksternāts|eksterns]] beidza Harkivas Universitātes Juridisko fakultāti. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gadā pieslējās KSDSP lielinieku frakcijai, bija Harkivas Padomes aģitācijas komisijas priekšsēdētājs. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s kļuva par Harkivas [[Kara revolucionārās komitejas]] štāba locekli.[[Attēls:Карикатура на Сталина.jpg|left|thumb|320x320px|Iespējams, Mežlauka zīmēta karikatūra, kurā attēlots Staļins un [[Jemeļjans Jaroslavskis|Jaroslavskis]] (1927?)]]Kopā ar saviem četriem brāļiem ([[Jānis Mežlauks|Jāni]], [[Mārtiņš Mežlauks|Mārtiņu]], [[Valentīns Mežlauks|Valentīnu]], [[Kornēlijs Mežlauks|Kornēliju]]) piedalījās [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]]. No 1918. gada februāra līdz aprīlim bija [[Doneckas—Krivojrogas Padomju republika]]s finanšu Tautas komisārs un Doneckas apgabala komunistiskās (boļševiku) partijas organizācijas loceklis. 1919. gada janvārī — jūnijā [[Ukrainas PSR]] kara Tautas komisārs, Dienvidu frontes [[Revolucionārā kara padome|Revolucionārās kara padome]] loceklis.[[Attēls:Mežlauks, Fords, Brons 1929.jpg|thumb|325x325px|No kreisās: Valērijs Mežlauks, [[Henrijs Fords]] un Sauls Brons (''Amtorg'' prezidents) pēc līguma parakstīšanas par Gorkijas Automobiļu rūpnīcas celtniecību PSRS ([[Dīrborna]], 1929).|left]]1921.—1922. gadā bija [[Krievijas PFSR|KPFSR]] satiksmes Tautas komisāra [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vietnieks, Ceļu komisariāta kolēģijas loceklis (1922—1924). 1924. gada novembrī viņu iecēla par PSRS [[Tautsaimniecības augstākā padome|Tautsaimniecības augstākās padomes]] (''Высший совет народного хозяйства'', ''ВСНХ СССР'') prezidija locekli, 1928. gadā — par prezidija priekšsēdētāja vietnieku. Vienlaikus viņš bija šīs padomes Metālrūpniecības pārvaldes (''Главметалл'') priekšsēdētājs (1926—1928). Šajā laikā padomju—amerikāņu tirdzniecības korporācijas (''[[Amtorg Trading Corporation]]'''', Амторг'') prezidents Sauls Brons (1887—1938) panāca 30 miljonu dolāru vērta līguma parakstīšanu ar ''Ford Motor Company'' par pirmās PSRS automobiļu rūpnīcas būvi [[Ņižņijnovgoroda|Ņižņijnovgorodā]] (vēlākais [[Gorkijas Automobiļu rūpnīca|''ГАЗ'']]). Līgumu no PSRS puses [[Dīrborna|Dīrbornā]] 1929. gada maijā parakstīja V. Mežlauks.<ref> {{publikācijas atsauce |last=Melnikova-Raich|first=Sonia |title=The Soviet Problem with Two 'Unknowns': How an American Architect and a Soviet Negotiator Jump-Started the Industrialization of Russia, Part II: Saul Bron |journal=IA, The Journal of the Society for Industrial Archeology |year=2011|volume=37|issue=1/2|page=10|issn=0160-1040|jstor=23757906}}</ref> 1931. gadā viņu iecēla par PSRS Valsts Plāna komisijas priekšsēdētāja vietnieku, 1934. gadā par PSRS Valsts plāna komisijas priekšsēdētāju un [[PSKP Centrālā komiteja|VK(b)P Centrālkomitejas]] locekli. 1937. gada 25. februārī viņu iecēla par PSRS smagās rūpniecības Tautas komisāru, 1937. gada augustā par PSRS mašīnbūves Tautas komisāru. Vienlaikus no oktobra viņš bija PSRS Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāja [[Vjačeslavs Molotovs|Vjačeslava Molotova]] vietnieks. ''[[NKVD]]'' [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijas"]] laikā 1937. gada 2. decembrī ''NKVD'' V. Mežlauku apcietināja, 3. decembrī apcietināja arī viņa vecāko brāli Jāni (1891—1938), bet pēc divām nedēļām arī trešo brāli Valentīnu, kurš cietumā izdarīja pašnāvību. Uzskata, ka [[Josifs Staļins|Staļins]] 1938. gada pavasarī bija plānojis organizēt trešo publisko tiesas procesu VK(b)P "labējo grupai", kas uzturējusi sakarus ar Rietumvalstu valdībām un vadījusi kontrrevolucionāro pagrīdi. Cietumā V. Mežlauks uzrakstīja darbu par PSRS plānošanas pilnveidošanu, kas pievienots izmeklēšanas materiāliem.<ref>[http://www.alexanderyakovlev.org/almanah/inside/almanah-doc/56400 ГАЛЕРЕЯ БОЛЬШЕВИСТСКИХ ВОЖДЕЙ. Документ № 2 Карикатуры Межлаука] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210412000019/http://www.alexanderyakovlev.org/almanah/inside/almanah-doc/56400 |date={{dat|2021|04|12||bez}} }} [[Aleksandrs Jakovļevs (politiķis)|Aleksandra Jakovļeva]] arhīvs (krieviski)</ref> Pēc ilgām pratināšanām 1938. gada 28. jūlijā V. Mežlaukam piesprieda nāvessodu par "latviešu kontrrevolucionārās pagrīdes" vadīšanu, dzimtenes nodevību, padomju rūpniecības graušanu.<ref>Krievijas PFSR kriminālkodeksa 54-1 "а", 54-8-11 panti: ''измена родине, подрыв советской промышленности, руководство латышской конрреволюционной террористической организацией''. Avots: ''База данных о жертвах репрессий Харьковской обл. (Украина), memo.ru''</ref> Naktī nošauts un aprakts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Martins-Mezlauks |title=nekropole.info |access-date={{dat|2016|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2014|07|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140719004946/http://nekropole.info/lv/Martins-Mezlauks }}</ref> Viņa sieva Čarna Mežlauka (''Чарна Марковна Межлаук'', 1902—1941), kas strādāja par sekretāri PSRS Vieglās rūpniecības Tautas komisariātā, nogalināta un aprakta Komunarkas poligonā 1941. gada 8. jūlijā.<ref>[http://www.sakharov-center.ru/asfcd/martirolog/?t=page&id=10789 sakharov-center.ru]</ref> == Apbalvojumi == * [[Ļeņina ordenis]] * [[Sarkanā Karoga ordenis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://socialism-vk.livejournal.com/1595869.html Some of Mezhlauk's famous cartoons]{{Novecojusi saite}} vai [https://vk.com/wall-89198262?offset=960&own=1&w=wall-89198262_106] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mežlauks, Valērijs}} [[Kategorija:Padomju politiķi]] [[Kategorija:PSKP CK locekļi]] [[Kategorija:Komunisti]] [[Kategorija:Nogalinātie politiķi]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Harkivā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]] f2jwlq7i3cbix5x9m6fcbjv2cwrsunr 0 314113 4509644 4070996 2026-08-19T05:05:11Z Pirags 3757 papildināju ar atsauci 4509644 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Valdis Šteins | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = | term_beigas = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1948|5|26}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[ģeogrāfs]], pasniedzējs | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte|LVU]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Valdis Šteins''' (dzimis {{dat|1948|5|26}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[ģeogrāfs]], [[Pedagoģija|pasniedzējs]] un [[politiķis]]. Viens no [[Latvijas Tautas fronte]]s veidošanas uzsācējiem, Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta autors.<ref name="4maijs">{{Grāmatas atsauce|title=4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju|year=2000|publisher=Fonds Latvijas Vēsture|location=Rīga|pages=739.—740}}</ref> == Dzīvesɡājums == 1963. gadā pabeidza mācības [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciema]] [[Rīgas 7. pamatskola|astoņgadīgajā skolā]], 1966. gadā — [[Rīgas 49. vidusskola|Rīgas 49. vidusskolā]]. 1972. gadā absolvēja līdzdiploma studijas [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[LU Ģeogrāfijas fakultāte|Ģeogrāfijas fakultātē]].<ref name="4maijs" /> Strādāja Celtniecības zinātniski pētnieciskā institūta Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļā. 1974.–1978. ɡadā turpināja aspirantūras studijas par tēmu “Apdzīvoto vietu sociogēno un dabas ainavisko struktūru mijiedarbības problēmas”. 1978. gadā Ļeņingradas Valsts pedagoģiskajā institūtā aizstāvēja ģeogrāfijas zin. kand. grādu.<ref>[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.</ref> [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]] izveidoja divus zinātnes virzienus: integratīvo un apdzīvoto vietu [[Ainavu ģeogrāfija|ainavu ģeogrāfiju]]. <ref name="4maijs" /> == Politiskā darbība == {{dat|1988|5|5||bez}} Valdis Šteins uzrakstīja aicinājumu dibināt Latvijas tautas demokrātisko fronti, bija viens no pirmā programmatiskā dokumenta (par šādas frontes dibināšanu) izstrādātājiem. 1989. gadā atjaunoja [[LSDSP]] darbību Latvijā, nākamajā gadā no tās izstājās. Ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākajā Padomē]], balsoja [[par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref name="4maijs" /> 1992. gadā izveidoja [[Konservatīvā partija (Latvija)|Konservatīvo partiju]] (reģistrēta 1993. gada 22. aprīlī kā Brīvā pilsoņu konservatīvā partija), bija tās priekšsēdētājs, kandidāts [[1993. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1993.]] un [[1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1999. gada]] Latvijas prezidenta vēlēšanās.<ref name="4maijs" /> Vairākkārt nesekmīgi kandidēja Saeimas un [[Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] (no Konservatīvo un zemnieku saraksta, Konservatīvās partijas, Eiroskeptiķu saraksta, partijas "[[Mūsu Zeme]]", [[Latvijas Atdzimšanas partija]]s). == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2000) * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]].<ref name="4maijs" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šteins, Valdis}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Latvijas ģeogrāfi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] svas15ekz8gvgcjwf80qm59v4hitikn 4509645 4509644 2026-08-19T05:06:29Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4509645 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Valdis Šteins | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = | term_beigas = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1948|5|26}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[ģeogrāfs]], pasniedzējs | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte|LVU]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Valdis Šteins''' (dzimis {{dat|1948|5|26}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[ģeogrāfs]], [[Pedagoģija|pasniedzējs]] un [[politiķis]]. Viens no [[Latvijas Tautas fronte]]s veidošanas uzsācējiem, Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta autors.<ref name="4maijs">{{Grāmatas atsauce|title=4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju|year=2000|publisher=Fonds Latvijas Vēsture|location=Rīga|pages=739.—740}}</ref> == Dzīvesɡājums == 1963. gadā pabeidza mācības [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciema]] [[Rīgas 7. pamatskola|astoņgadīgajā skolā]], 1966. gadā — [[Rīgas 49. vidusskola|Rīgas 49. vidusskolā]]. 1972. gadā absolvēja līdzdiploma studijas [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[LU Ģeogrāfijas fakultāte|Ģeogrāfijas fakultātē]].<ref name="4maijs" /> Strādāja Celtniecības zinātniski pētnieciskā institūta Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļā. 1974.–1978. ɡadā turpināja neklātienes aspirantūras studijas par tēmu “Apdzīvoto vietu sociogēno un dabas ainavisko struktūru mijiedarbības problēmas”. 1978. gadā Ļeņingradas Valsts pedagoģiskajā institūtā aizstāvēja ģeogrāfijas zin. kand. grādu.<ref>[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.</ref> [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]] izveidoja divus zinātnes virzienus: integratīvo un apdzīvoto vietu [[Ainavu ģeogrāfija|ainavu ģeogrāfiju]]. <ref name="4maijs" /> == Politiskā darbība == {{dat|1988|5|5||bez}} Valdis Šteins uzrakstīja aicinājumu dibināt Latvijas tautas demokrātisko fronti, bija viens no pirmā programmatiskā dokumenta (par šādas frontes dibināšanu) izstrādātājiem. 1989. gadā atjaunoja [[LSDSP]] darbību Latvijā, nākamajā gadā no tās izstājās. Ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākajā Padomē]], balsoja [[par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref name="4maijs" /> 1992. gadā izveidoja [[Konservatīvā partija (Latvija)|Konservatīvo partiju]] (reģistrēta 1993. gada 22. aprīlī kā Brīvā pilsoņu konservatīvā partija), bija tās priekšsēdētājs, kandidāts [[1993. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1993.]] un [[1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1999. gada]] Latvijas prezidenta vēlēšanās.<ref name="4maijs" /> Vairākkārt nesekmīgi kandidēja Saeimas un [[Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] (no Konservatīvo un zemnieku saraksta, Konservatīvās partijas, Eiroskeptiķu saraksta, partijas "[[Mūsu Zeme]]", [[Latvijas Atdzimšanas partija]]s). == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2000) * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]].<ref name="4maijs" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šteins, Valdis}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Latvijas ģeogrāfi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] il5scyzd12yenfy765245e4lwq8mbnu 4509646 4509645 2026-08-19T05:07:16Z Pirags 3757 /* Politiskā darbība */ 4509646 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Valdis Šteins | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = | term_beigas = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1948|5|26}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[ģeogrāfs]], pasniedzējs | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte|LVU]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Valdis Šteins''' (dzimis {{dat|1948|5|26}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[ģeogrāfs]], [[Pedagoģija|pasniedzējs]] un [[politiķis]]. Viens no [[Latvijas Tautas fronte]]s veidošanas uzsācējiem, Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta autors.<ref name="4maijs">{{Grāmatas atsauce|title=4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju|year=2000|publisher=Fonds Latvijas Vēsture|location=Rīga|pages=739.—740}}</ref> == Dzīvesɡājums == 1963. gadā pabeidza mācības [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciema]] [[Rīgas 7. pamatskola|astoņgadīgajā skolā]], 1966. gadā — [[Rīgas 49. vidusskola|Rīgas 49. vidusskolā]]. 1972. gadā absolvēja līdzdiploma studijas [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[LU Ģeogrāfijas fakultāte|Ģeogrāfijas fakultātē]].<ref name="4maijs" /> Strādāja Celtniecības zinātniski pētnieciskā institūta Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļā. 1974.–1978. ɡadā turpināja neklātienes aspirantūras studijas par tēmu “Apdzīvoto vietu sociogēno un dabas ainavisko struktūru mijiedarbības problēmas”. 1978. gadā Ļeņingradas Valsts pedagoģiskajā institūtā aizstāvēja ģeogrāfijas zin. kand. grādu.<ref>[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.</ref> [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]] izveidoja divus zinātnes virzienus: integratīvo un apdzīvoto vietu [[Ainavu ģeogrāfija|ainavu ģeogrāfiju]]. <ref name="4maijs" /> == Politiskā darbība == {{dat|1988|5|5||bez}} Valdis Šteins uzrakstīja aicinājumu dibināt Latvijas tautas demokrātisko fronti, bija viens no pirmā programmatiskā dokumenta (par šādas frontes dibināšanu) izstrādātājiem. 1989. gadā atjaunoja [[LSDSP]] darbību Latvijā, nākamajā gadā no tās izstājās. Ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākajā Padomē]], balsoja [[par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref name="4maijs" /> 1992. gadā izveidoja [[Konservatīvā partija (Latvija)|Konservatīvo partiju]] (reģistrēta 1993. gada 22. aprīlī kā Brīvā pilsoņu konservatīvā partija), bija tās priekšsēdētājs, kandidāts [[1993. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1993.]] un [[1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1999. gada]] Latvijas prezidenta vēlēšanās.<ref name="4maijs" /> Vairākkārt nesekmīgi kandidēja Saeimas un [[Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] (no Konservatīvo un zemnieku saraksta, Konservatīvās partijas, Eiroskeptiķu saraksta, partijas "[[Mūsu Zeme]]", [[Latvijas Atdzimšanas partija]]s). == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2000) * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]].<ref name="4maijs" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šteins, Valdis}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Latvijas ģeogrāfi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 3wnx1wl0bff6wd8vgrkby06v0obwyvh 4509659 4509646 2026-08-19T05:29:37Z Pirags 3757 pap 4509659 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Valdis Šteins | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1948|5|26}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[ģeogrāfs]], pasniedzējs | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte|LVU]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Valdis Šteins''' (dzimis {{dat|1948|5|26}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[ģeogrāfs]], [[Pedagoģija|pasniedzējs]] un [[politiķis]]. Viens no [[Latvijas Tautas fronte]]s veidošanas uzsācējiem, Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta autors.<ref name="4maijs">{{Grāmatas atsauce|title=4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju|year=2000|publisher=Fonds Latvijas Vēsture|location=Rīga|pages=739.—740}}</ref> == Dzīvesɡājums == 1963. gadā pabeidza mācības [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciema]] [[Rīgas 7. pamatskola|astoņgadīgajā skolā]], 1966. gadā — [[Rīgas 49. vidusskola|Rīgas 49. vidusskolā]]. 1972. gadā absolvēja līdzdiploma studijas [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[LU Ģeogrāfijas fakultāte|Ģeogrāfijas fakultātē]].<ref name="4maijs" /> Strādāja Celtniecības zinātniski pētnieciskā institūta Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļā. 1974.–1978. ɡadā turpināja neklātienes aspirantūras studijas par tēmu “Apdzīvoto vietu sociogēno un dabas ainavisko struktūru mijiedarbības problēmas”. 1978. gadā Ļeņingradas Valsts pedagoģiskajā institūtā aizstāvēja ģeogrāfijas zin. kand. grādu.<ref>[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.</ref> [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]] izveidoja divus zinātnes virzienus: integratīvo un apdzīvoto vietu [[Ainavu ģeogrāfija|ainavu ģeogrāfiju]]. <ref name="4maijs" /> == Politiskā darbība == {{dat|1988|5|5||bez}} Valdis Šteins uzrakstīja aicinājumu dibināt Latvijas tautas demokrātisko fronti, bija viens no pirmā programmatiskā dokumenta (par šādas frontes dibināšanu) izstrādātājiem. 1989. gadā atjaunoja [[LSDSP]] darbību Latvijā, nākamajā gadā no tās izstājās. Ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākajā Padomē]], balsoja [[par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref name="4maijs" /> 1992. gadā izveidoja [[Konservatīvā partija (Latvija)|Konservatīvo partiju]] (reģistrēta 1993. gada 22. aprīlī kā Brīvā pilsoņu konservatīvā partija), bija tās priekšsēdētājs, kandidāts [[1993. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1993.]] un [[1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1999. gada]] Latvijas prezidenta vēlēšanās.<ref name="4maijs" /> Vairākkārt nesekmīgi kandidēja Saeimas un [[Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] (no Konservatīvo un zemnieku saraksta, Konservatīvās partijas, Eiroskeptiķu saraksta, partijas "[[Mūsu Zeme]]", [[Latvijas Atdzimšanas partija]]s). == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2000) * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]].<ref name="4maijs" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šteins, Valdis}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Latvijas ģeogrāfi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 8aegms9t8xcpbealpgipohgs1pjr5nn 0 324624 4509402 4465907 2026-08-18T16:12:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509402 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Vikentijs Latkovskis | attēls =Vikentijs Latkovskis.jpg | att_izm = | amats =[[Tautas Saeima]]s deputāts | term_sākums = | term_beigas = | dzim_dati ={{dat|1899|6|20}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Dagdas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1983|11|5|1899|6|20}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība = | partija =[[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]]/[[PSKP]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vikentijs Latkovskis''' (1899—1983) bija [[Latgalieši|latgaliešu]] izcelsmes [[Latvieši|latviešu]] skolotājs, [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|padomju izlūkdienesta]] aģents, politiķis un [[Latvijas PSR]] valsts un partijas darbinieks. Latvijas iekšlietu ministra biedrs un Politiskās policijas priekšnieks [[Kirhenšteina Ministru kabinets|Augusta Kirhenšteina valdībā]] (1940).<ref>"Jaunais ministru kabinets." Latgolas Vōrds. 1940. gada 27. jūnijā</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1899. gada 20. jūnijā [[Dagdas pagasts|Dagdas pagastā]]. Pirmo Latgales skolotāju kursu dalībnieks [[Rēzekne|Rēzeknē]] (1918). Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] strādāja par skolotāju. Līdztekus kopš 1921. gada darbojās kā [[Padomju Krievija]]s, vēlāk [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|PSRS izlūkdienesta]] aģents.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgalesdati.du.lv/persona/4247 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2016|07|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|09|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160915111952/http://latgalesdati.du.lv/persona/4247 }}</ref> Bija [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] valdes loceklis (1928—1931), vēlāk cietuma inspektors izglītības jautājumos. Mācījās [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Jelgavas lauksaimniecības akadēmijā]], bija studentu biedrības "Montānija" loceklis. Viņa svainis bija [[Broņislavs Trubiņš]]. No [[Progresīvā tautas apvienība|Progresīvās tautas apvienības]] (vēlāk [[Latgales Zemnieku progresīvā apvienība]]) V. Latkovskis kandidēja [[3. Saeimas vēlēšanas|3.]] un [[4. Saeimas vēlēšanas|4. Saeimas vēlēšanās]], tomēr ievēlēts netika.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/no-ganu-zena-lidz-padomju-ministram-stasts-par-vikentiju-latkovski.a428222/|title=No ganu zēna līdz padomju ministram. Stāsts par Vikentiju Latkovski|last=Strods|first=Kaspars}}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] bija t.s. [[Tautas Saeima]]s deputāts no Latgales vēlēšanu apgabala, uz īsu brīdi ieņēma iekšlietu ministra [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] vietnieka (biedra) posteni [[Kirhenšteina Ministru kabinets|Augusta Kirhenšteina valdībā]]. Bija nozīmēts arī par Latvijas Republikas Politiskās policijas priekšnieku, bet drīz viņa funkcijas pārņēma no Krievijas atbraukušais [[Semjons Šustins]], kas līdz oficiālajai valsts aneksijai augustā konspirācijas nolūkos darbojās ar izdomātu uzvārdu "Silnieks".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Simons-Sustins |title=nekropole.info |access-date={{dat|2016|07|19||bez}} |archive-date={{dat|2015|08|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150809112123/http://nekropole.info/lv/Simons-Sustins }}</ref> Pēc [[Latvijas PSR Tautas komisāru padome|Latvijas PSR Tautas komisāru padomes]] izveides 1940. gada 30. augustā Vikentiju Latkovski arī oficiāli nomainīja LPSR Iekšlietu Tautas komisariāta ([[NKVD]]) Valsts drošības pārvaldes priekšnieks Semjons Šustins. Savukārt Vikentijs Latkovskis bija [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes]] deputāts (1940—1941). Atgriežoties Latvijā pēc evakuācijas uz PSRS iekšējiem apgabaliem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, V. Latkovskis turpināja pildīt LPSR pārtikas rūpniecības tautas komisāra (vēlāk ministra) amatu. Šajā ministrijā turpinājis darboties līdz pat aiziešanai pensijā 1971. gadā. Miris 1983. gada 5. novembrī.<ref>Vikentijs Latkovskis. [[Cīņa (avīze)|Cīņa]], 1983. gada 10. novembrī</ref> == Literatūra == * Gore, I., Stranga, A. Latvijas neatkarības mijkrēslis. Okupācija. Rīga: 1992. — 177. lpp. * Kursītis, St. Atmiņu ceļos. Rēzekne, 1994. == Atsauces == {{atsauces}} {{Tautas Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Latkovskis, Vikentijs}} [[Kategorija:1899. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:1983. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā mirušie]] [[Kategorija:Latgales Zemnieku progresīvās apvienības politiķi]] [[Kategorija:Progresīvās tautas apvienības politiķi]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK darbinieki]] t9526kcqvckzvx4l15eh8gbuv6kiqle 10 325009 4509631 2573288 2026-08-19T04:22:32Z Treisijs 347 4509631 wikitext text/x-wiki <!-- Iedzīvotāju grupējums veidots pēc INE oficiālajiem municipalitāšu iedzīvotāju datiem 2025. gada 1. janvārī: https://www.ine.es/jaxiT3/Tabla.htm?t=2896 --> {{navbox | name = Sorijas provinces municipalitātes | title = Municipalitātes [[Sorijas province|Sorijas provincē]] | state = {{{state|autocollapse}}} | listclass = hlist | image = [[Attēls:Coat of Arms of Soria Province.svg|60px]] | group1 = 30 000+ | list1 = * [[Sorija]] | group2 = 1 000+ | list2 = * [[Agreda]] * [[Almasana]] * [[Arkosa de Halona]] * [[Burgo de Osma-Sjudada de Osma]] * [[Durvelo de la Sjerra]] * [[Golmaijo (Spānija)|Golmaijo]] * [[Kovaleda]] * [[Olvega]] * [[Sanestevana de Gormasa]] * [[Sanleonardo de Jagve]] | group3 = 500+ | list3 = * [[Almarsa]] * [[Berlanga de Dvero]] * [[Garraja]] * [[Langa de Dvero]] * [[Medinaseli]] * [[Navaleno]] * [[Sanpedro Manrike]] * [[Vinuesa]] | group4 = zem 500 | list4 = * [[Adradasa]] * [[Aldealafuente]] * [[Aldealisesa]] * [[Aldealposo]] * [[Aldealsenjora]] * [[Aldevela de Perjanjesa]] * [[Alentiske]] * [[Aljuda]] * [[Alkonava]] * [[Alkuvilja de Aveljaneda]] * [[Alkuvilja de las Penjasa]] * [[Almahano]] * [[Almalvesa]] * [[Almasula]] * [[Almenara de Sorija]] * [[Alpanseke]] * [[Arankona]] * [[Areniljasa]] * [[Arevalo de la Sjerra]] * [[Auseho de la Sjerra]] * [[Avehara]] * [[Bajuvasa de Arriva]] * [[Bajuvasa de Avaho]] * [[Baraona]] * [[Barsa]] * [[Barkonesa]] * [[Beratona]] * [[Blakosa]] * [[Bljekosa]] * [[Borhavada]] * [[Borovija]] * [[Buverosa]] * [[Buitrago]] * [[Desa (Spānija)|Desa]] * [[Devanosa]] * [[Elrojo]] * [[Errera de Sorija]] * [[Eskovosa de Almasana]] * [[Espeha de Sanmarselino]] * [[Espehona]] * [[Estepa de Sanhuana]] * [[Frečilja de Almasana]] * [[Fresno de Karasena]] * [[Fuentearmehila]] * [[Fuentekambrona]] * [[Fuentekantosa]] * [[Fuentelmonhe]] * [[Fuentelsasa de Sorija]] * [[Fuentepinilja]] * [[Fuentesa de Maganja]] * [[Fuentestruna]] * [[Gormasa]] * [[Gomara]] * [[Inohosa del Kampo]] * [[Jangvasa]] * [[Jelo]] * [[Kalatanjasora]] * [[Kaltohara]] * [[Kandiličera]] * [[Kanjamake]] * [[Karavantesa]] * [[Karasena]] * [[Karraskosa de Avaho]] * [[Karraskosa de la Sjerra]] * [[Kasarehosa]] * [[Kastilfrio de la Sjerra]] * [[Kastiljeho de Rovledo]] * [[Kastilruisa]] * [[Kavrehasa del Kampo]] * [[Kavrehasa del Pinara]] * [[Kinjonerija]] * [[Kintana Redonda]] * [[Kintanasa de Gormasa]] * [[Koskurita]] * [[Kuvilha]] * [[Kuvo de la Solana]] * [[Kveva de Agreda]] * [[Lalosilja]] * [[Lapoveda de Sorija]] * [[Lariva de Eskalote]] * [[Lasaldevelasa]] * [[Liserasa]] * [[Losravanosa]] * [[Losviljaresa de Sorija]] * [[Maganja]] * [[Mahana]] * [[Matalevrerasa]] * [[Matamala de Almasana]] * [[Minjo de Medinaseli]] * [[Minjo de Sanestevana]] * [[Molinosa de Dvero]] * [[Momblona]] * [[Monteagudo de las Vikariasa]] * [[Monteho de Tjermesa]] * [[Montenegro de Kamerosa]] * [[Morona de Almasana]] * [[Murjela Vjeho]] * [[Murjel de la Fuente]] * [[Nafrija de Usero]] * [[Narrosa]] * [[Nepasa]] * [[Nolaja]] * [[Novjerkasa]] * [[Onkala]] * [[Pinilja del Kampo]] * [[Portiljo de Sorija]] * [[Posalmuro]] * [[Rekverda]] * [[Reljo]] * [[Renjevlasa]] * [[Retortiljo de Sorija]] * [[Resnosa]] * [[Revoljara]] * [[Rioseko de Sorija]] * [[Roljamjenta]] * [[Saldvero]] * [[Sanfelisesa]] * [[Santakrusa de Jangvasa]] * [[Santamarija de las Ojasa]] * [[Santamarija de Verta]] * [[Sentenera de Andalusa]] * [[Serona de Nahima]] * [[Servona]] * [[Sidonesa]] * [[Sigudosa]] * [[Sivela]] * [[Sirija]] * [[Siruhalesa del Rio]] * [[Soljedra]] * [[Sotiljo del Rinkona]] * [[Sveljakavrasa]] * [[Tahaverse]] * [[Tahveko]] * [[Talveila]] * [[Tardelkvende]] * [[Taroda]] * [[Tehado]] * [[Torlengva]] * [[Torrevlakosa]] * [[Torruvija de Sorija]] * [[Trevago]] * [[Usero]] * [[Vadiljo]] * [[Valdeaveljano de Tera]] * [[Valdehenja]] * [[Valdelagva del Serro]] * [[Valdemaluke]] * [[Valdenevro]] * [[Valdeprado]] * [[Valderrodilja]] * [[Valtaherosa]] * [[Velamasana]] * [[Velilja de la Sjerra]] * [[Velilja de los Ahosa]] * [[Vjana de Dvero]] * [[Viljasjervosa]] * [[Viljanveva de Gormasa]] * [[Viljara del Ala]] * [[Viljara del Kampo]] * [[Viljara del Rio]] * [[Viljasajasa]] * [[Viljaseka de Arsjela]] * [[Vismanosa]] * [[Vosmedjano]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Ģeogrāfijas veidnes]] </noinclude> 0ppyjn5lpcipnez1pupzvvw88zi5o9x 0 326102 4509433 3527368 2026-08-18T17:33:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509433 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Vilis Stalažs | attēls =Vilis Stalažs.jpg | att_izm =120px | amats =[[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] sekretārs | term_sākums ={{dat|1939|||N}} | term_beigas ={{dat|1940|||N}} | amats2 = [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas direktora]] v. i. ''(de facto)'' | term_sākums2 = {{dat|1940|||N}} | term_beigas2 = {{dat|1940|||N}} | priekštecis2 = [[Roberts Bulsons]] | pēctecis2 = ''[[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]]''<br>[[Kārlis Līcis]] (1990.g.) | dzim_dati ={{dat|1907|9|21}} | dzim_vieta =[[Cēsis]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | mir_dati ={{mdv|1992|2|16|1907|9|21}} | mir_vieta =[[Naudītes pagasts]] | tautība =latvietis | partija = | dzīvesb =Marta (dzimusi Sprince) | profesija =jurists, diplomāts, lauksaimnieks | alma_mater =[[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vilis Stalažs''' (1907—1992) bija latviešu jurists un diplomāts, vēlāk lauksaimnieks. == Dzīves gājums == Dzimis 1907. gada 21. septembrī [[Cēsis|Cēsīs]] Pētera Stalaža ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās Krievijā, 1921. gadā beidza Aleksandrovas staņicas padomju darba skolu. Pēc atgriešanās Latvijā 1927. gadā beidza [[Cesvaine]]s valsts vidusskolu un studēja [[Latvijas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē (1927-1934). Studentu biedrības „Klints” vecbiedrs. Bija Latvijas Republikas Finanšu ministrijas Nodokļu departamenta kancelejas darbinieks (1934-1935), Ārlietu ministrijas Juridiskās nodaļas darbinieks (1936-1937), [[Varšava]]s sūtniecības III sekretārs, tad atašejs (1937-1939), beidzot Ārlietu ministrijas III sekretārs (1939-1940). Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 27. jūnijā viņu iecēla par Ministru Prezidenta [[Augusts Kirhenšteins|Kirhenšteina]] sekretāru, bet 1940. gada 24. jūlijā par Valsts kancelejas direktora v. i. arestētā [[Roberts Bulsons|Roberta Bulsona]] vietā.<ref>[http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/181950-laikmeta-esence-divi-vaditaji-divi-likteni/ Laikmeta esence. Divi vadītāji. Divi likteņi]{{Novecojusi saite}} Līga Peinberga 06.10.2008.</ref> Šo amatu viņš pildīja arī [[Latvijas PSR Tautas komisāru padome]]s laikā līdz 1940. gada septembrim. Izglītības Tautas komisariāta Augstskolu un zinātņu institūtu pārvaldes sekretārs (1940-1941). Vācu okupācijas laikā lauksaimnieks [[Vējavas pagasts|Vējavas pagastā]] un [[Liepājas apriņķis|Liepājas apriņķa]] pārvaldes grāmatvedis. Pēc Otrā pasaules kara beigām nokļuva [[PSRS]] filtrācijas nometnē, pēc atbrīvošanas bija Aisteres mašīnu un traktoru stacijas tehniskais vadītājs (1945), Jelgavas apriņķa [[Bēne]]s iecirkņa agronoms, kolhoza priekšsēdētājs [[Bukaiši|Bukaišos]], [[Lielauce]]s mašīnu stacijas ekonomists (1946-1962), kolhoza „Penkule” agronoms (1962-1974). Miris 1992. gada 16. februārī, apbedīts [[Naudītes pagasts|Naudītes pagasta]] Sējas kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Vilis-Stalazs |title=nekropole.info |access-date={{dat|2016|07|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190823221235/https://nekropole.info/lv/Vilis-Stalazs }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Stalažs, Vilis}} [[Kategorija:Cēsīs dzimušie]] [[Kategorija:1907. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1992. gadā mirušie]] 2suxah3s933ozzluzxi2r7f09s1khgf 0 336413 4509593 4474144 2026-08-19T00:37:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509593 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Zigfrīds Račiņš 1.jpg|thumb|200px|Zigfrīds Račiņš (pēc 1967).]] '''Zigfrīds Račiņš''' (dzimis {{dat|1936|4|18}}, miris {{dat|1998|1|21}}) bija latviešu estrādes dziedātājs. Viņa dziedātā Raimonda Paula dziesma "[[Mežrozīte (dziesma)|Mežrozīte]]" uzvarēja pirmajā [[Latvijas Radio]] [[Mikrofona aptauja|Mikrofona aptaujā]] [[1968]]. gadā. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1936|4|18}} [[Iļģuciems|Iļģuciemā]], Rīgā "Iļģuciema stikla fabrikas" stikla pūtēja ģimenē. Dziedāšanas talants izpaudies agri, triju gadu vecumā par dziedāšanu saņēmis [[Kārlis Ulmanis|valsts prezidenta]] dāvanu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/klubs/maestro-raimonda-paula-legendaras-mezrozites-izpilditajs-zigfrids-racins-39043/|title=Maestro Raimonda Paula leģendārās «Mežrozītes» izpildītājs Zigfrīds Račiņš|website=www.santa.lv|access-date=2022-10-27}}</ref> Mācījās vijoļspēli vietējā bērnu mūzikas skolā, kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] zēna gados esot uzstājies kopīgos koncertos. Guvis panākumus arī [[Šaušana|šaušanā]].<ref name=":0" /> Apguva stikla pūtēja un instrumentu atslēdznieka amatus, dienēja PSRS [[Kara flote|Kara flotē]]. Strādāja Ķīmiskās rūpniecības Konstruktoru birojā līdz pat pensijai, līdztekus dziedāja Rīgas Celtnieku kultūras nama orķestrī, medicīnas darbinieku klubā (1963) un citos strādnieku klubos. 1963. gadā apprecējies ar Almu Račiņu, ir meita.<ref name=":0" /> Bija [[Rīgas estrādes orķestris|Rīgas estrādes orķestra]] (REO) solists, no 1967. gada [[Ringolds Ore|Ringolda Ores]] vadītā [[Latvijas radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestris|Latvijas Radio un TV vieglās un estrādes mūzikas orķestra]] solists. Kļuva pazīstams ar viņa dziedātās Raimonda Paula dziesmas "Mežrozīte" uzvaru pirmajā [[Latvijas Radio]] veiktajā [[Mikrofona aptauja|Mikrofona aptaujā]] 1968. gadā. Izpildīja latviešu komponistu [[Edmunds Goldšteins|Edmunda Goldšteina]], [[Valters Kaminskis|Valtera Kaminska]], [[Zigurds Rezevskis|Zigurda Rezevska]], [[Alnis Zaķis|Alņa Zaķa]], [[Aivars Zītars|Aivara Zītara]], [[Ivars Vīgners|Ivara Vīgnera]], [[Miervaldis Jonāns|Miervalža Jonāna]], [[Romualds Kalsons|Romualda Kalsona]], [[Lolita Vambute|Lolitas Vambutes]] u.c. liriskās un romantiskās dziesmas. Ierakstu anotācijās reizēm kļūdas dēļ minēts kā Zigurds Račiņš.<ref name=":0" /> Uzstājās lielkoncertos, ballēs, viesībās, [[kolhozi|kolhoznieku]] svētkos. Kopā ar ansambli "Freons" uzstājās arī Ķīmiskās rūpniecības Konstruktoru biroja saviesīgajos pasākumos. 1972. gadā atlaists no Latvijas Radio orķestra, pēdējais ieraksts bijis Jāņa Sildega "Tālais ciems". Pēdējo reizi publiski uzstājās "Mikrofona aptaujas" 25 gadu jubilejas koncertā 1993. gadā. Miris pēc [[smadzeņu trieka]]s 1998. gada 21. janvārī Rīgā, apglabāts Lāčupes kapos. == Raksturojums == Račiņa balsij raksturīgs izcili niansēts piano, kādu latviešu estrādes māksla vairs nav piedzīvojusi. Viņa balss plūdums atgādina vijoles kantilēnu savā nepārtrauktībā, nemaz nerunājot par lielisko dikciju un dzirdi, kas ļāva dziesmu ierakstīt jau pirmajā reizē.<ref>[https://nekropole.info/lv/ZIGFRIDS-RACINS nekropole.info] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190923014318/https://nekropole.info/lv/ZIGFRIDS-RACINS |date={{dat|2019|09|23||bez}} }} no Daigas Mazvērsītes ieraksts Račiņa soloalbuma "Mežrozīte" bukletā (2006)</ref> Viņš latviski iedziedājis arī vairāk nekā pussimtu tā laika populārāko melodiju, piemēram, "Vakardiena" (''[[Yesterday]], [[The Beatles]]'').<ref>[http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/riita-regtaims/lenons-makartnijs-un-yesterday-ne-zigfrids-racins-un-vakardiena.a74360/ Lenons, Makartnijs un "Yesterday"? Nē! Zigfrīds Račiņš un "Vakardiena"!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190401091418/https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/riita-regtaims/lenons-makartnijs-un-yesterday-ne-zigfrids-racins-un-vakardiena.a74360/ |date={{dat|2019|04|01||bez}} }} Dina Dūdiņa-Kurmiņa, 2016. gada 22. septembris</ref> Dziedātājam gan esot trūcis kustību plastikas.<ref name=":0" /> == Diskogrāfija == 2006. gadā "MicRec" ("Mikrofona Ieraksti") izdeva Z. Račiņa soloalbumu "[[Mežrozīte (albums)|Mežrozīte]]".<ref>[http://www.delfi.lv/kultura/news/music/izdota-dziedataja-zigfrida-racina-pirma-dziesmu-izlase.d?id=13476142 Izdota dziedātāja Zigfrīda Račiņa pirmā dziesmu izlase] [[Delfi (portāls)|DELFI]], 2006. gada 31. janvārī</ref> Dziesmu saraksts un ieraksta gads: # [[Mežrozīte (dziesma)|Mežrozīte]] (R. Pauls/ A. Krūklis, 1967) # Baltās madaras (E. Goldšteins/ A. Krūklis, 1973) kopā ar [[Māra Krievkalne|M. Krievkalni]] # Tev šie ziedi (A. Zaķis/ A. Krūklis, 1970) # Makšķernieku dziesmiņa (I. Jakovļevs/A. Noriņš, 1969) # Tikai tev (I. Vīgners/A. Krūklis, 1970) # Vakara ugunis (L. Vambute/ L. Vambute, 1969) # Tev, mana labā (R. Pauls/ Z. Purvs, 1968) # Mans draugs, mīļais, labais draugs (K. Moldonji, 1972) # Atceries mani vēl (R. Pauls/ A. Krūklis, 1967) # Atzīšanās (I. Vīgners/A. Krūklis, 1970) kopā ar S. Lorenci # Dziesma zemei (E. Goldšteins/A. Krūklis, 1972) kopā ar M. Krievkalni # Zelta buras (R. Kalsons/V. Rūja, 1972) # Vasara aiziet (I. Vīgners/A. Krūklis, 1968) # Atkal rudens (V. Kaminskis/I. Ziedonis, 1971) # Septembra maigums (A. Zītars/N. Kalna, 1971) # Es gribu dzirdēt dziedam gulbjus (I. Jakovļevs/S. Selga, 1968) # Vakardiena (Dž. Lenons/P. Makartnijs, 1969) # Tālais ciems (J. Sildegs/J. Brežģis, 1974) # Sniega valsis (Z. Rezevskis/J. Brežģis, 1972) # Visa zāle dzied (J. Staņislavskis, 1969) # Kas ticēt spēj (I. Vīgners./A. Krūklis, 1970) kopā ar S. Lorenci # Tikai prieks (R. Pauls/A. Krūklis, 1968) # Marija (L. Bernstains/S. Sondheims, 1969) # Kalendāra lapas (R. Žilinskis/A. Vasile, 1967) == Literatūra == * [[Daiga Mazvērsīte]]. Pazaudētais [[Sinatra]]. "Rīgas Laiks", 2006. gada maijs. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://enciklopedija.lv/skirklis/57768 Zigfrīds Račiņš] enciklopedija.lv {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Račiņš, Zigfrīds}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:1998. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] tck9jlzffb1utbc8xex3bzgqbkh2abx 0 339434 4509575 4505654 2026-08-18T21:13:23Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260818)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4509575 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Hjū Bonevils | vārds_orig = ''Hugh Bonneville'' | attēls = MJK32956 Hugh Bonneville (Viceroy's House, Berlinale 2017).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Hjū Bonevils 2017. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1963|11|10}} | dz. vieta = [[Londona]], {{GBR}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1990–mūsdienas | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = http://www.hughbonneville.uk/ | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Hjū Ričards Bonevils Viljamss''' ({{val|en|Hugh Richard Bonneville Williams}}; dzimis {{dat|1963|11|10}})<ref name="piano">{{cite book|last=Bonneville|first=Hugh|title=Playing under the piano: from Downton to darkest Peru|url=https://archive.org/details/playingunderpian0000bonn|publication-place=New York|date=2022|isbn=978-1-63542-342-6|oclc=1334493251|pages=[https://archive.org/details/playingunderpian0000bonn/page/78 78]–80}}</ref> ir angļu teātra televīzijas un kino aktieris. Ieguva plašu atpazīstamība ar lomu ''[[ITV1|ITV]]'' televīzijas vēsturiskajā drāmas seriālā "[[Dauntonas abatija]]" (2010—2015). Par šo lomu seriālā viņš ieguva [[Zelta globusa balva|Zelta globusa]] un divas [[Primetime Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvas]] nominācijas, kā arī trīs [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]s. Šo lomu viņš atkārtoti atveidoja arī filmās "[[Dauntonas abatija (filma)|Dauntonas abatija]]" (''Downton Abbey'', 2019) un "[[Dauntonas abatija: Jaunā ēra]]" (''Downton Abbey: A New Era'', 2022). Piedalījies arī filmās "[[Notinghilla]]" (1999), "[[Airisa]]" (''Irisa'', 2001), "[[Relikviju mednieki]]" (2014) un "[[Lācens Padingtons (filmu sērija)|Lācēna Padingtona]]" filmās (2014–pašlaik). == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bonevils, Hjū}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinoaktieri]] e9nh0logmnlzab4957rate7grztcpq8 0 340713 4509604 4366028 2026-08-19T02:36:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509604 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ādolfs Gerhards fon Vulfs | vārds_orig = Adolf Gerhard Boris Emil von Wulf | attēls = Ādolfs Gerhards fon Vulfs.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1857 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 1 | dz_vieta = [[Vīsbādene]], [[Prūsijas Karaliste]] (tagad {{GER}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1904 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 25 | m_vieta = [[Vīne]], [[Austroungārija]] (tagad {{AUT}}) | dzīves_vieta = [[Cesvaine]] | pilsonība = | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | nodarbošanās = [[muižniecība|muižnieks]] | dzimums = V | vecāki = [[Jūliuss fon Vulfs]], [[Šarlote fon Reiterna]] | brāļi = [[Voldemārs fon Vulfs|Voldemārs]] | māsas = Vilhelmīne Šarlote, Auguste Emma Frederika, Marija Alvīne Elizabete | dzīvesbiedrs = Anna Natālija Štāla fon Holšteina | bērni = Vilhelms Ādolfs Edmunds | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ādolfs Gerhards Boriss Emīls fon Vulfs''' ({{val|de|Adolf Gerhard Boris Emil Baron von Wulf}}, 1857-1904) bija [[vācbaltieši|vācbaltu]] jurists un [[muižniecība|muižnieks]], kas no 1890. līdz 1897. gadam uzcēla jauno [[Cesvaines pils|Cesvaines pili]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1857. gada 1. maijā [[Vīsbādene|Vīsbādenē]] [[Gaujienas muiža]]s īpašnieka [[Jūliuss fon Vulfs|Jūliusa fon Vulfa]] (1809—1872) piecu bērnu ģimenē kā vecākais dēls. Bērnību kopā ar māti pavadīja Vīsbādenē, kur uzsāka mācības ģimnāzijā, pēc tēva nāves viņa ģimene pārcēlās uz [[Cesvaine|Cesvaini]]. Turpināja mācības [[Bērzaines ģimnāzija|Bērzaines ģimnāzijā]] (1874—1876) un Tērbatā. [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]] studēja [[tiesību zinātne|tiesību zinātni]] (1879—1881) un [[ekonomika|ekonomiku]] (1881—1883), bija [[studentu korporācijas]] ''[[Livonia]]'' loceklis. Šajā laikā uzsāka kopdzīvi ar Loti Elksni (dzimusi 1856), viņiem dzimuši četri ārlaulības bērni: Jānis Kalniņš (1884), Otīlija (1887), Ferdinands Kalnings (1889) un Pēteris Kalniņš (1892). Kopš 1884. gada bija Cesvaines muižas īpašnieks, 1885. gadā apprecējās ar Krievijas ķeizara galma kapteiņa un Livonijas landrāta meitu Annu Natāliju [[Štēli fon Holšteini|Štēlu fon Holšteinu]] (1862—1933). Tajā pašā gadā pie doktorāta uzcēla privātu slimnīcu ar 25 gultām. 1892. gada vasarā arhitekti [[Hanss Grīzebahs]] un Augusts Dinklāge pēc viņa pasūtījuma uzzīmēja jaunās Cesvaines pils plānu [[eklekstisms|eklektisma]] stilā. No 1892. gada rudens līdz 1893./1894. gada ziemai uzcēla pils staļļus, 1894. gadā pabeidza pils mūrniecības darbus un jumtu, veica apmešanas un daļu nobeiguma darbu, bet 1895. gada septembrī Vulfi ievācās jaunajā pilī. Pēc ilgstošas slimošanas viņš devās ārstēties uz Vīni. Miris 1904. gada 25. martā Vīnē. Viņa līķis pa jaunatklāto [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|dzelzceļa līniju Pļaviņas—Valka]] tika atvests līdz [[Cesvaine (stacija)|Cesvaines stacijai]], no turienes zārku ar melni pārklātu pajūgu, ko vilka četri melni zirgi un pavadīja 60 cilvēku ar lāpām, to nogādāja pilī. 3. jūnijā apglabāts dzimtas kapličā [[Cesvaines pilskalns|Cesvaines pilskalnā]] (saukts par Baronkalnu). 1950. gados viņa kapakmens tika sasists, vēlāk kapavietu piebēra ar būvgružiem un aizbetonēja. 1993. gadā kapavieta sakopta.<ref>[https://nekropole.info/lv/Adolfs-fon-Vulfs nekropole.info] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140217011851/http://nekropole.info/lv/Adolfs-fon-Vulfs |date={{dat|2014|02|17||bez}} }} no ''Album Dorpato-Livonorum'', 1908. un "Cesvaines grāmata" 2001.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vulfs, Ādolfs Gerhards fon}} [[Kategorija:1857. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1904. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Cesvaine]] g4a9jw1s9zanps55whaia1sbfiv850u 0 345949 4509643 3614443 2026-08-19T05:02:38Z Meistars Joda 781 4509643 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Maksimiliāns Vološins | vārds_orig = ''Максимилиа́н Алекса́ндрович Воло́шин'' | attēls = Maximilian Voloshin.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1877 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 28 | dz_vieta = [[Kijiva]], [[Krievijas impērija]]<br>({{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1932 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 8 | m_vieta = [[Koktebeļa]], [[KPFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]<br>([[Feodosija]], [[Krima]], {{UKR}}/{{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejnieks, tulkotājs, literatūrkritiķis, gleznotājs |rakstīšanas valoda = [[krievu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = [[simbolisms]] |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Maksimiliāns Vološins''' ({{val-ru|Максимилиа́н Алекса́ндрович Воло́шин}}; dzimis {{dat|1877|5|28}}, miris {{dat|1932|11|8}}) bija [[Ukraina|Ukrainā]] dzimis [[krievi|krievu]] dzejnieks, tulkotājs, gleznotājs un literatūrkritiķis. No 1897. līdz 1899. gadam studēja [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]], tomēr "par piedalīšanos nekārtībās" tika atskaitīts. Atgriežoties no uzturēšanās ārzemēs, 1903. gadā kļuva par vienu no krievu [[simbolisms|simbolistu]] kopas dalībnieku, uzturēdamies pārmaiņus [[Maskava|Maskavā]] un [[Parīze|Parīzē]]. Aizstāvēja mākslinieku apvienību "[[Kārava kalps]]" (''Бубновый валет'') un "[[Ēzeļa aste]]" (''Ослиный хвост'') darbību, kaut pats tajās nepiedalījās. 1909. gada 22. novembrī notika divkauja starp Vološinu un [[Nikolajs Gumiļovs|Nikolaju Gumiļovu]] literārās mistifikācijas ([[Čerubīne de Gabriaka]]) dēļ. 1910. gadā publicēja pirmo dzejoļu krājumu. Pirmā pasaules kara gados Vološins uzturējās Šveicē, kur, iespaidojies no [[antroposofija]]s mācības, [[Dornaha|Dornahā]] piedalījas ''Goetheanum'' celtniecībā. Vēlāk uzturējās Parīzē. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s pārcēlās uz dzīvi īpašumā [[Koktebeļa|Koktebeļā]] [[Krima|Krimā]], kur [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] laikā centās dot patvērumu māksliniekiem (vispirms balto vajātajiem, vēlāk sarkano vajātajiem). 1924. gadā ar izglītības ministrijas atļauju Vološina īpašums kļuva par [[radošu nams|radošo namu]] (vēlāk [[PSRS Litfonds|PSRS Litfonda]] radošais nams). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vološins, Maksimiliāns}} [[Kategorija:Krievu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Simbolisma rakstnieki]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas ukraiņi]] rofuth17la5mlxxkspkthn73myfujqf 0 346787 4509555 4284127 2026-08-18T19:58:53Z ~2026-45295-27 149267 /* 30px Baltkrievijas Republika (1990 — mūsdienas) 30px */ 4509555 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Baltkrievija]]s premjerministri''' kopš no [[1918]]. līdz [[1920]]. gadam, kad tā pastāvēja kā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] un kopš [[1990]]. gada, kad tā ieguva neatkarību no [[Padomju Savienība]]s. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Belarus (1918, 1991–1995).svg|30px]] [[Baltkrievijas Tautas Republika]] (1918 — 1920) [[Attēls:Герб БНР 1918.svg|30px]] === {{colbegin|2}} {{legend| red | [[Baltkrievijas Sociālistiskā asambleja]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| darkred | [[Sociālistu revolucionāru partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis — miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija/piederība !! Piezīmes |- |colspan="7" bgcolor="lightgrey" align=center| '''Tautas Sekretariāta priekšsēdētāji''' |- | style="background: red| || '''1.''' || [[File:Jazep Varonka. Язэп Варонка (1919)(1).jpg|80px]] || '''[[Jāzeps Varonka]]''' <br/> ''Язэп Варонка'' <br/> <small>(1891–1952)</small> || [[1918]]. gada [[21. februāris]] — [[maijs]] || [[Baltkrievijas Sociālistiskā asambleja]] || |- | style="background: red| || '''2.''' || [[File:Government of BNR (Ivan Sierada).jpg|80px]] || '''[[Ivans Sierada]]''' <br/> ''Іван Серада'' <br/> <small>(1879–1943)</small> || [[1918]]. gada [[20. jūlijs]] — [[Augusts]] || [[Baltkrievijas Sociālistiskā asambleja]] || |- | style="background: #DDDDDD | || '''3.''' || [[File:Roman Skirmunt.jpg|80px]] || '''[[Ramans Skirmunts]]''' <br/> ''Раман Скірмунт'' <br/> <small>(1879–1943)</small> || [[1918]]. gada [[9. jūlijs]] — [[Augusts]] || Baltkrievijas Nacionālā asambleja || |- | style="background: red| || '''4.''' || [[File:Anton Luckievič, kartka.jpg|80px]] || '''[[Antons Luckevičs]]''' <br/> ''Іван Серада'' <br/> <small>(1883–1938)</small> || [[1918]]. gada [[oktobris]] — [[11. oktobris]] || [[Baltkrievijas Sociālistiskā asambleja]] || |- |colspan="7" bgcolor="lightgrey" align=center| '''Ministru padomes priekšsēdētāji''' |- | style="background: red| || '''5.''' || [[File:Anton Luckievič, kartka.jpg|80px]] || '''[[Antons Luckevičs]]''' <br/> ''Іван Серада'' <br/> <small>(1883–1938)</small> || [[1918]]. gada [[11. oktobris]] — [[1919]]. gada [[13. decembris]] || [[Baltkrievijas Sociālistiskā asambleja]] || |- | style="background: darkred| || '''6.''' || [[File:Vaclau Lastouski.jpg|80px]] || '''[[Vāclavs Lastovskis]]''' <br/> ''Вацлаў Ластоўскі'' <br/> <small>(1883–1938)</small> || [[1919]]. gada [[13. decembris]] — [[1920]]. gads || [[Sociālistu revolucionāru partija]] || |} === [[Attēls:Flag of Belarus.svg|30px]] [[Baltkrievijas Republika]] (1990 — mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Belarus (2020–present).svg|30px]] === {| class="sortable wikitable" ! # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis — miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Piezīmes |- | '''1.''' || [[File:Вячеслав Францевич Кебич.jpg|80px]] || '''[[Vjačeslavs Kebičs]]''' <br/> ''Вячаслаў Кебіч'' <br/> <small>(1936-2020)</small> || [[1990]]. gada [[7. aprīlis]] — [[1994]]. gada [[21. jūlijs]] || |- | '''2.''' || [[File:Mikhail Chyhir.png|80px]] || '''[[Mihails Čigirs]]''' <br/> ''Міхаіл Чыгір'' <br/> <small>(1948)</small> || [[1994]]. gada [[21. jūlijs]] — [[1996]]. gada [[18. novembris]] || |- | '''3.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Sergejs Lings]]''' <br/> ''Сяргей Лінг'' <br/> <small>(1937)</small> || [[1996]]. gada [[18. novembris]] — [[2000]]. gada [[18. februāris]] || |- | '''4.''' || [[File:Vladimir Yermoshin.jpg|80px]] || '''[[Vladimirs Jermošins]]''' <br/> ''Уладзі́мір Ярмо́шын'' <br/> <small>(1942)</small> || [[2000]]. gada [[18. februāris]] — [[2001]]. gada [[1. oktobris]] || |- | '''5.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Genādijs Novickis]]''' <br/> ''Гена́дзь Наві́цкі'' <br/> <small>(1949)</small> || [[2001]]. gada [[1. oktobris]] — [[2003]]. gada [[10. jūlijs]] || |- | '''6.''' || [[File:Sergey Sidorsky, October 2010.jpeg|80px]] || '''[[Sergejs Sidorskis]]''' <br/> ''Сяргей Сідорскі'' <br/> <small>(1954)</small> || [[2003]]. gada [[10. jūlijs]] — [[2010]]. gada [[28. decembris]] || |- | '''7.''' || [[File:Mikhail Myasnikovich, March 2011.jpeg|80px]] || '''[[Mihails Mjasņikovičs]]''' <br/> ''Міхаі́л Мясніко́віч'' <br/> <small>(1950)</small> || [[2010]]. gada [[28. decembris]] — [[2014]]. gada [[27. decembris]] || |- | '''8.''' || [[File:Andrei Kobjakow, Belarus Vize-Ministerpräsident 2.jpg|80px]] || '''[[Andrejs Kobjakovs]]''' <br/> ''Андрэй Кабякоў'' <br/> <small>(1960)</small> || [[2014]]. gada [[27. decembris]] — [[2018]]. gada [[18. augusts]]|| |- | '''9.''' || [[File:Syarhey Rumas (2018-09-21).jpg|80px]] || '''[[Sjarhejs Rumass]]''' <br /> ''Сяргей Румас'' <br /> <small>(1969)</small> ||[[2018]]. gada [[18. augusts]] — [[2020]]. gada [[3. jūnijs]] || |- | '''10.''' || [[File:Roman Golovchenko (2020-09-03)(portrait).jpg|80px]] || '''[[Ramans Halovčenka]]''' <br /> ''Раман Галоўчэнка'' <br /> <small>(1973)</small> ||[[2020]]. gada [[4. jūnijs]] — [[2025]]. gada [[10. marts]] || |- | '''11.''' || [[File:Aliaksandr Turčyn.png|80px]] || '''[[Aļaksandrs Turčins]]''' <br /> ''Аляксaндaр Турчын'' <br /> <small>(1975)</small> ||[[2025]]. gada [[10. marts]] — ''pašlaik'' || |} {{Eiropas valstu valdību vadītāji}} [[Kategorija:Baltkrievijas premjerministri|*]] [[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]] 76ttkj5f7xafdcamu8qfp5k5u6d3v40 0 348790 4509606 4168444 2026-08-19T02:40:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509606 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ādolfs Kundziņš | vārds_orig = | attēls = Ādolfs Kundziņš.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1865 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Sīpeles pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1940 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 17 | m_vieta = [[Rīga]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = mācītājs | dzimums = V | vecāki = Kārlis, Karolīne | brāļi = [[Kārlis Kundziņš]], [[Ludvigs Kundziņš]] | māsas = | dzīvesbiedrs = Ilze Knappe | bērni = Georgs, Rute, Irmgarde, Nora<ref>[https://www.geni.com/people/%C4%80dolfs-Kundzi%C5%86%C5%A1/6000000006801787908 geni.com]</ref> | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ādolfs Kundziņš''' (1865—1940) bija [[Gulbene]]s un [[Rīgas sv. Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca|Rīgas Pāvila latviešu draudzes]] luterāņu mācītājs. [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] virsvaldes loceklis (1928—1937). == Dzīves gājums == Dzimis 1865. gada 18. oktobrī Sīpeles pagasta "Kundziņu" saimnieka Kārļa Kundziņa un Karlīnes ģimenē. Mācījās [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāzijā]] (līdz 1885). Studēja teoloģiju [[Tērbatas universitāte|Tērbatas universitātē]] (1886—1891). Pēc teoloģijas kandidāta grāda iegūšanas 1876. gadā bija mācītāja amata kandidāts [[Zalve|Lielzalves]] draudzē (1891-1893), tad [[Tirza]]s - [[Velēna (ciems)|Velēna]]s draudzes palīgmācītājs (1893—1909), pēc tam [[Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca|Gulbenes luterāņu draudzes]] mācītājs (1909—1920) un Valkas iecirkņa prāvests (1914—1920). Tirzas-Velēnas lauksaimniecības biedrības priekšnieks. 1920. gadā iecelts par [[Rīgas sv. Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca|Rīgas Pāvila latviešu draudzes]] mācītāju, 1922. gadā par Rīgas pilsētas iecirkņa latviešu draudžu prāvestu, 1928. gadā par LELB virsvaldes locekli. Miris [[1940]]. gada [[17. jūnijs|17. jūnijā]], apglabāts Rīgas Meža kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Adolfs-Kundzins-18.10.1865 |title=nekropole.info |access-date=14.04.2017 |archive-date=22.10.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191022212200/https://nekropole.info/lv/Adolfs-Kundzins-18.10.1865 }}</ref> == Apbalvojumi == * Zelta amata krusts (1935) == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kundziņš, Ādolfs}} [[Kategorija:1865. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dobeles novadā dzimušie]] [[Kategorija:1940. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] pc01alw7jp0ch59mjnp5qib41dzjk3y 3 361213 4509735 2737006 2026-08-19T09:07:55Z ScAvenger 1630 /* Lielu skaitļu nosaukumi */ jauna sadaļa 4509735 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ncmcmde}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2017. gada 21. septembris, plkst. 19.23 (EEST) == [[Lielu skaitļu nosaukumi]] == No kurienes informācija par garo skaitļu skalu Latvijā? Teiksim, biljards mūsdienu latviešu valodā ir tikai spēle. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 19. augusts, plkst. 12.07 (EEST) a3wdhm7z4ihzisk4c9dpz0uqd37cnui 0 361897 4509611 4222313 2026-08-19T03:05:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509611 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ārijs Šķepasts | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1961 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 10 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = diriģents, komponists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Edīte Šķepaste | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ārijs Šķepasts''' (dzimis 1961. gada 10. septembrī), <ref>{{Cite web|url=https://dziesmusvetki.lndb.lv/person/?id=54|title=Dziesmu svētku krātuve}}</ref> ir [[diriģēšana|diriģents]], [[komponists]], XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku virsdiriģents.<ref>{{Cite web|url=https://www.la.lv/izredzetie-nak-jauna-virsdirigentu-paaudze-2|title=Izredzētie. Nāk jauna virsdiriģentu paaudze|website=LA.LV}}</ref> 1985. gadā beidzis [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijas]] Kordiriģēšanas nodaļu docenta J.Augustinoviča klasē, studiju gados strādājot ar [[Latvijas Universitāte]]s sieviešu kori „Minjona” un [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s [[kamerkoris|kamerkori]] „Senais kalns”. Vairāk kā 20 gadus bijis [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs. Šobrīd vada kori "Austrums", [[Rīgas Latviešu biedrība]]s jaukto kori<ref>[http://www.rlb.lv/index.php?p=9276&lang=1509&pp=13145 Rīgas Latviešu biedrības jauktais koris]</ref>, [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s kori "Stars".<ref>{{Cite web|url=http://www.mil.lv/lv/Aktualitates/Preses_pazinojumi/2017/08/22-01.aspx|title=Zemessardzes orķestris aicina uz koncertu Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē}}{{Novecojusi saite}}</ref> Ir pasniedzējs un ansambļu vadītājs Rīgas 6. vidusskolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://r6vsk.lv/kolektivi-pulcini/ |title=Kolektīvi - Rīgas 6. vidusskola |access-date={{dat|2017|10|03||bez}} |archive-date={{dat|2017|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171003060804/http://r6vsk.lv/kolektivi-pulcini/ }}</ref> Ir Rīgas Latviešu biedrības biedrs, darbojas arī biedrības domē.<ref>[http://epadomi.lv/kulturasvestis/dazadi_pasakumi/13092011-kordirigents_arijs_skepasts_atzime_50_gad Kordiriģents Ārijs Šķepasts atzīmē 50 gadu jubileju]</ref> ''Barbershop'' stila vīru vokālā ansambļa "Harmonija Rīgai" (''Harmony 4 Riga'') mākslinieciskais vadītājs.<ref>{{Cite web|url=http://www.lcb.lv/dziesmotalatgale/?cat=2010&rub=1&id=47|title=Dziesmotā Latvija}}{{Novecojusi saite}}</ref> Vairāku dziesmu un aranžējumu autors. Ārija Šķepasta dēls ir [[Kaspars Ādamsons]]. <ref>{{Cite web|url=https://jauns.lv/raksts/9viri/277139-dirigenti-divas-paaudzes|title=Diriģenti divās paaudzēs|date=2018. gada 11. apr.|website=https://jauns.lv}}</ref> <ref>{{Cite web|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/svetku-virsdirigenti-tevs-un-dels-arijs-skepasts-un-kaspars-adam.a178528/|title=Svētku virsdiriģenti - tēvs un dēls Ārijs Šķepasts un Kaspars Ādamsons|website=lr1.lsm.lv}}</ref> == Apbalvojumi == * Ordeņu kapituls 2023. gada 18. oktobrī atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 11. pantam nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis]]. Iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. <ref>{{Cite web|url=https://www.vestnesis.lv/op/2023/212.40|title=Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni - Latvijas Vēstnesis|website=www.vestnesis.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Mūzika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šķepasts, Ārijs}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu diriģenti]] p8r2cr3sljlmtv34yqhjtfx1ltujlsl 0 363661 4509380 4279066 2026-08-18T15:12:52Z -wuppertaler 51245 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:U.S. Marines during the Meuse-Argonne Campaign.jpg]] → [[File:168th Infantry - French and American raiding party, Badonviller, France, March 17, 1918.jpg]] [[c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error) · Old title is wrong. These are _not_ U.S. Marines; per NARA, this is the 168th Infantry Regiment (U.S. Army & French soldiers). 4509380 wikitext text/x-wiki {{Kauja infobox|kauja=Simts dienu ofensīva|attēls=[[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|300px|right]]|paraksts=Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1918. gada 8. augusts - 11. novembris|vieta={{flaga|FRA}}[[Amjēna]], [[Francija]], {{flaga|BEL}}[[Monsa]], [[Beļģija]]|iznāk=[[Antante]]s uzvara<br />Pirmā pasaules kara beigas<br />Beidz pastāvēt [[Pirmā pasaules kara rietumu fronte|Rietumu fronte]] un [[Vācu impērija]]|puse1={{flaga|Francija}}[[Francija]]<br />{{flaga|GBR}}[[Britu impērija]]<br />{{flaga|ASV}}[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]<br />{{flaga|Beļģija}}[[Beļģija]]<br />[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946) crowned.svg|20px]][[Itālija]]<br />{{flaga|Portugāle}} [[Portugāle]]<br />{{flaga|Taizeme}} [[Siāma]]|puse2={{flaga|Vācu impērija}}[[Vācijas Impērija]]<br />[[Attēls:Ensign of Austro-Hungarian civil fleet (1869-1918).svg|20px]][[Austroungārija]]|karavad1={{flaga|FRA}}[[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain'')<br />{{flaga|FRA}} [[Ferdinands Fošs]] (''Ferdinand Foch'')<br />{{flaga|GBR}} [[Duglass Heigs]] (''Douglas Haig'')<br />{{flaga|ASV}}[[Džons Peršings]] (''John J. Pershing'')<br />{{flaga|BEL}}[[Alberts I (Beļģija)]] ('' King Albert I'')|karavad2={{flaga|Vācu impērija}} [[Pauls fon Hindenburgs]] (''Paul von Hindenburg'')<br />{{flaga|Vācu impērija}} [[Ērihs Lūdendorfs]] (''Erich Ludendorff'')<br />{{flaga|Vācu impērija}} [[Vilhelms Grēners]] (''Wilhelm Groener'') |spēki1=1918. gada 11. novembrī:<br />{{flaga|FRA}} [[Francija]] ap 2 559 000<br />{{flaga|GBR}} [[Britu impērija]] ap 1 900 000<br />{{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ap 1 900 000<br />{{flaga|BEL}} [[Beļģija]] ap 190 000|spēki2=1918. gada 11. novembrī:<br />{{flaga|Vācu impērija}} [[Vācijas Impērija]] ap 3 562 000|zaud1= 18. jūlijs — 11. novembris: ''1 070 000''<br />{{flaga|FRA}} [[Francija]] 531 000<br />{{flaga|GBR}} [[Britu impērija]] 412 000<br />{{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 127 000|zaud2= 18. jūlijs — 11. novembris:{{flaga|Vācu impērija}} [[Vācijas Impērija]] ''1 172 075''<br />~ 100 000+ nogalināti<br />685 733 ievainoti<br />386 342 sagūstīti<br />6 700 artilērijas lādiņi}} [[Attēls:Western front 1918 allied.jpg|thumb|right|Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi]] '''Simts dienu ofensīva''' ir neformāls kopējs nosaukums [[Antante]]s uzbrukuma operācijām [[Pirmā pasaules kara rietumu fronte|Pirmā pasaules kara Rietumu frontē]] no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja [[Vācijas Impērija]]s militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar [[Kompjeņas pamiers (1918)|11. novembra pamiera]] noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīva]] Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.<ref>[http://www.historyofwar.org/articles/wars_hundred_days.html The Hundred Days, 18 July-11 November 1918]</ref> Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot [[Ferdinands Fošs|Ferdinandu Fošu]], kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no [[Francija]]s un [[Beļģija]]s teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā. ==Ofensīvas gaita== Vāciešu pēdējā ofensīva 15. līdz 18. jūlijam izgāzās, un 18. jūlijā franči sāka pretuzbrukumu Ēnas-Marnas apkārtnē, kas turpinājās līdz 5. augustam. Nākamais uzbrukums notika [[Amjēna]]s apkārtnē un sākās 8. augustā ar britu tanku uzbrukumu, kas pārrāva vācu frontes līniju, sagrāva sešas vācu divīzijas un lika tiem atkāpties 15 km vienā dienā. Uzbrukumam turpinoties, vāciešus atspieda līdz [[Somma (upe)|Sommas]] upei un tad līdz 1917. gada marta [[Hindenburga līnija]]i, no kuras bija sākusies vācu pavasara ofensīva. Atkāpšanās laikā sākās vācu militārās disciplīnas sabrukums, vienībām bēgot no frontes. 12. un 13. septembrī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vienības piedzīvoja pirmo lielo kauju, rezultātā sagrābjot 13 000 vācu karagūstekņu. Pēc tam, kad bija izdevies atgūt 1918. gada pavasarī vāciešiem zaudētās teritorijas, Fošs sāka plānot uzbrukumu Hindenburga līnijai visā frontes garumā, neļaujot vāciešiem atgūties un nostiprināties. No ziemeļiem Beļģijas karaļa [[Alberts I (Beļģija)|Alberta I]] vadītie britu, franču un beļģu spēki uzbruktu [[Flandrija|Flandrijā]]. Centrā uzbrukumu vadītu britu ģenerālis Heigs ar britu un franču spēkiem. Dienvidos franču un amerikāņu spēki uzbruktu starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Verdena|Verdenu]]. Lielais uzbrukums [[Mēzas-Argonas ofensīva]] sākās 26. septembrī, amerikāņu sektorā. No 14. līdz 17. oktobrim viņiem izdevās pārraut trīs vāciešu aizsardzības līnijas. Ziemeļos uzbrukums sākās 28. septembrī un trīs dienās atguva teritorijas, par kurām smagas kaujas bija risinājušās iepriekšējos gadus. Lietus un dubļi traucēja uzbrukumam, kuru atsāka 14. oktobrī, līdz pamiera noslēgšanai pavirzoties 80 km. Centrā Heigs komandēja 40 britu un kanādiešu divīzijas un 2. amerikāņu korpusu pret 57 vācu divīzijām, kas bija nostiprinājušās aiz dziļiem kanāliem. Šeit uzbrukums sākās 27. septembrī un 3. oktobrī britiem izdevās pārraut Hindenburga līniju, taču vācieši izrādīja sīvu pretestību un izmantoja upes kā dabīgas aizsarglīnijas. 17. oktobrī Heigs atsāka uzbrukumu, kas turpinājās līdz pat 11. novembrim. Ofensīva bija asiņaina, britiem zaudējot 531 000 kritušo un ievainoto, amerikāņiem 127 000, kopējam Antantes nogalināto un ievainoto skaitam pārsniedzot 1 miljonu. Vācieši zaudēja 785 733 nogalinātos un ievainotos, kā arī 386 342 karagūstekņus.<ref>[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&pg=PA780&dq=hundred+days+campaign+1918&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwjplvjf2YHXAhXIA5oKHSRmChwQ6AEIODAD#v=onepage&q=hundred%20days%20campaign%201918&f=true Hundred Days Campaign]</ref> Antantes karaspēks tikai pēc pamiera noslēgšanas virzījās pa galvenajām dzelzceļa līnijām un okupēja placdarmus ap tiltiem pār [[Reina|Reinu]]. <gallery> Canadian Motor Machine Gun Brigade near Arras Sep 1918 LAC 3522327.jpg|Kanādas motorizētā divīzija The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9539.jpg|Britu karaspēks The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7064.jpg|Britu kravas mašīnas The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|Britu tanks The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9273.jpg|Sagrābtie vācu lielgabali 168th Infantry - French and American raiding party, Badonviller, France, March 17, 1918.jpg|ASV jūras kājnieki uzbrukumā The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7118.jpg|Britu un beļģu ievainotie The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q7030.jpg|Kritušie vācu kareivji The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q9544.jpg|Vācu militārā kapsēta </gallery> ==Vācijas sabrukums== Antantes ofensīva aizsāka Vācijas sabrukumu. Augstākā armijas vadība saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī faktiskais armijas virspavēlnieks [[Ērihs Lūdendorfs]] informēja [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgu]], ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. Briti un franči veiksmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas, un aizvien lielākais skaits amerikāņu kareivju deva Antantei skaitlisku pārsvaru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Tajā pašā dienā [[Bulgārijas Karaliste]] sāka pamiera sarunas ar Antanti. 3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. Līdz ar militārajām neveiksmēm pašā Vācijā sākās iedzīvotāju protesti. Vilsona 14 punktu atzīšana nozīmētu jaunu valstu veidošanos, kuras Vācija cerēja dominēt ekonomiski. Bādenes Maksis Hindenburgam pieprasīja un saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Tas viņam noderēja oktobra beigās, kad redzot vācu armijas spēju turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Lūdendorfs atguva morāli un vēlējās karu turpināt. 24. oktobrī Lūdendorfs kritizēja jauno kancleru un 27. oktobrī viņam pavēlēja aiziet no visiem amatiem. Vilhelms II no Berlīnes devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai. 30. oktobrī [[Osmaņu impērija]] noslēdza [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]], un [[Austroungārija]]s impērija atradās politiska sabrukuma stāvoklī, noslēdzot pamieru 3. novembrī. Vācijas militārā vadība deva pavēli impērijas karaflotei doties pēdējā pašnāvnieciskā kaujā pret britu floti. [[Ķīle|Ķīlē]] bāzētās flotes matrožu vidū sākās nemieri, kas aizsāka [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]]. Vienlaikus, Bādenes Maksis veda sarunas ar Antanti, kas pieprasīja [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] atkāpšanos no troņa. Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist republikas pasludināšanai. 10. novembrī Vilhelms II no Spa devās trimdā uz Holandi. 11. novembra 11.00 stājās spēkā pamiers. 28. novembrī Vilhelms II trimdā oficiāli parakstīja atteikšanos no troņa. ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == * Lloyd, Nicholas: [https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/hundred_days_offensive Hundred Days Offensive], in: [https://encyclopedia.1914-1918-online.net/home.html 1914–1918 – online. International Encyclopedia of the First World War]. * [http://maps.omniatlas.com/europe/19180920/ Maps of Europe] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140801034058/http://maps.omniatlas.com/europe/19180920/ |date=1 August 2014 }} during the Allied Hundred Days Offensive at omniatlas.com [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Kaujas Beļģijas teritorijā]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Beļģijas piedalīšanos]] [[Kategorija:1918. gads]] qkr599t6c0o6hk8bm684mpcdyd0lbni 0 370556 4509573 4429966 2026-08-18T20:43:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509573 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vorzova | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Krāslavas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Krāslavas novads]] | subdivision_name2 = [[Ķepovas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2019|02|18||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3963 |title=Informācija par objektu: Vorzova |accessdate={{dat|2020|11|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 0 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 55 | latm = 59 | lats = 21 | latNS = N | longd = 27 | longm = 47 | longs = 59 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5677 | var_id = 100140692 | lgia_id = 3963 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Vorzova''' ir ciems [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Ķepovas pagasts|Ķepovas pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidu daļā 6 km no pagasta centra [[Neikšāni]]em, 20 km no [[Dagda]]s un 250 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas pie vietējā autoceļa [[V606|V606 (Dagda^_Asūne^_Vorzova)]]. Ciema teritorijā atrodas valsts nozīmes [[arheoloģiskais piemineklis]] — [[Vorzovas senkapi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/1100|title=Vorzovas senkapi|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2020.gada 25.decembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> un mūsdienu kapsēta — [[Vorzovas kapi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Kepovas-pagasts-N-2222-Lpak-Belarus-5006aae9f040b|title=Vorzovas kapi|last=|first=|website=timenote.info.lv|access-date=2020.gada 25.decembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref>, kas konfesionāli ir piederīga [[Asūnes baznīca|Asūnes Svētā Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīcas]] draudzei. 1897. gadā katoļu ciemā bija 20 sētas ar 102 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ķepovas pagasta ciemi}} miz4zqugj3qcidz2qbgkghyzf69cdnw 0 377051 4509734 4129935 2026-08-19T09:06:09Z Edis 27633 4509734 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = SIA ''Orkla Foods Latvija'' | native_name = | logo = | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1992. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]] (ražotne) | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[pārtikas rūpniecība]] | products = gatavie ēdieni, ēdienu piedevas | services = | revenue = 22,33 miljoni EUR (2021. gadā) | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = 118 (2021. gadā) | parent = ''[[Orkla]]'', {{NOR}} | divisions = | subsid = | homepage = [https://spilva.lv spilva.lv] | footnotes = | intl = }} '''SIA ''Orkla Foods Latvija''''' (agrākais nosaukums '''SIA "Spilva"''') ir [[Latvija]]s pārtikas uzņēmums, kas ražo gatavos ēdienus un ēdienu piedevas. Tā īpašnieks ir [[Norvēģija]]s uzņēmums ''[[Orkla]]''. ''Orkla Foods Latvija'' ir ražotne [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilvē]], [[Mārupes novads|Mārupes novadā]], bet galvenais birojs ir [[Rīga|Rīgā]]. Tas ir dibināts 1992. gadā. Uzņēmums ar zīmolu "Spilva" ražo gatavos ēdienus ([[zupa]]s, [[plovs|plovu]] u.c.), [[tomātu mērce]]s, konservējumus, mērces, [[majonēze]]s, mārrutkus, [[sinepes]], [[ievārījums|ievārījumus]], biezeņus, deserta mērces, sīrupus, garšvielas (līdz 2022. gadam ''Latplanta''). Eksporta tirgos produkcija tiek pārdota ar ''Felix'' zīmolu. ''Orkla Foods Latvija'' produkciju izplata māsas uzņēmums ''[[Orkla Latvija]]''. == Vēsture == [[Attēls:Spilva-logo.png|thumb|200px|Logotips līdz 2022. gadam]] Uzņēmumu SIA "Spilva" dibināja 1992. gada 10. septembrī. Tā līdzdibinātāja un vadītāja līdz 2019. gadam bija [[Lolita Bemhena]]. Ražošana tika izveidota uz bijušā [[Bulduru Dārzkopības vidusskola|Bulduru sovhoztehnikuma]] konservu ceha bāzes Spilvē. Uzņēmums sākotnēji ražoja konservus un mārrutkus, vēlāk sāka piedāvāt marinētus gurķīšus un tomātus. 1994. gadā sāka izlaist tomātu mērces. 1996. gadā uzņēmums sāka ražot ievārījumus. 1997. gadā sāka izlaist majonēzes. Līdz 1998. gadam ražošana tika pilnībā modernizēta.<ref name="TVNET 2004.05.21" /> 2004. gadā SIA "Spilva" tika pārdota Norvēģijas pārtikas uzņēmumam ''Orkla Foods''.<ref name="TVNET 2004.05.21" /> 2008. gada sāka darboties jauns ražošanas korpuss. 2009. gadā "Spilva" iegādājās garšvielu ražotāju ''Latplanta''. 2015. gada 13. oktobrī tika paziņots, ka pie SIA "Spilva" pievienos ''Orkla'' grupai piederošo sulu, dzērienu un dzeramā ūdens ražotāju AS ''Gutta'', kam ražotne bija Ķekavas novada [[Valdlauči|Valdlaučos]].<ref name="db 2015.10.13" /> Apvienošana tika pabeigta 30. decembrī, SIA "Spilva" pārdēvējot par SIA ''Orkla Foods Latvija''. 2016. gadā uzņēmumā strādāja 203 darbinieki, un tā apgrozījums bija 29,9 miljoni [[eiro]];<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/zimola-spilva-vesture-466850|title=Zīmola Spilva vēsture|work=db.lv|access-date=2018-10-10|language=lv}}</ref> uzņēmums 22 % savas produkcijas eksportēja uz 15 pasaules valstī; lielākie eksporta tirgi bija [[Čehija]], [[Igaunija]] un [[Lietuva]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.spilva.lv/zinas/zinas-presei/orkla-foods-latvija-apgrozijums-2016-gada-sasniedza-29-9-milj-eiro/|title=„Orkla Foods Latvija” apgrozījums 2016. gadā sasniedza 29,9 milj. eiro SPILVA|website=www.spilva.lv|access-date=2018-10-10|language=lv}}</ref> 2017. gadā ''Gutta'' sulu, nektāru un sulas dzērienu ražošana no Valdlaučiem tika pārcelta uz ''Orkla'' grupas uzņēmuma ''Põltsamaa Felix'' rūpnīcu Igaunijā; Valdlaučos ''Orkla Foods Latvija'' turpināja ražot zīmola ''Everest'' dzeramo ūdeni un "Rīgas kvasa dzērienu".<ref name="ritakafija 2016.11.16" /> 2021. gadā dzeramā ūdens zīmols ''Everest'' un ūdens ražošanas iekārtas tika pārdotas dzērienu ražotajam "[[Cēsu alus]]".<ref name="db 2021.10.14" /> 2022. gadā ''Latplanta'' garšvielas sāka pārdot ar "Spilvas" zīmolu. 2025. gada septembrī sākās "Spilva" jaunas ražotnes ēkas būvniecība Spilvē, Babītē; to pabeidza 2026. gada augustā. Līdz 2027. gada vidum plānots vēl veikt ražošanas līniju pārcelšanu, modernizāciju un automatizāciju. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="TVNET 2004.05.21">[https://www.tvnet.lv/6211274/norvegu-orkla-foods-pazino-par-sia-spilva-iegadi Norvēģu "Orkla Foods" paziņo par SIA "Spilva" iegādi] LETA, 2004. gada 21. maijs</ref> <ref name="db 2015.10.13">{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/papildinats-reorganize-orkla-grupas-uznemumus-latvija-zimolus-saglabas-439468|title=Papildināts - Reorganizē Orkla grupas uzņēmumus Latvijā; zīmolus saglabās|work=db.lv|access-date=2018-10-10|language=lv}}</ref> <ref name="ritakafija 2016.11.16">[https://ritakafija.lv/2016/11/16/orkla-foods-latvija-tomer-nepardos-udens-razotni-valdlaucos/ “Orkla Foods Latvija” tomēr nepārdos ūdens ražotni Valdlaučos] BNS, 2016.11.16</ref> <ref name="db 2021.10.14">[https://www.db.lv/zinas/cesu-alus-iegadajas-udens-zimolu-everest-504881 Cēsu alus iegādājas ūdens zīmolu Everest] Db.lv, 14.10.2021</ref> }} == Ārējās saites == * [https://spilva.lv Spilva] * [https://orkla.lv Orkla Latvija] [[Kategorija:Orkla (uzņēmums)]] [[Kategorija:Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumi]] bmpjjtc03vd24s8af4bvkeu3frngrbj 0 378599 4509642 4504395 2026-08-19T04:47:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509642 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ēvī Upeniece | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1925 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 2024 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 29 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = tēlniece, portretiste | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Latvijas Mākslas akadēmija]] (1952) | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]] }} '''Ēvī Upeniece''' (dzimusi {{dat|1925|8|22}}, mirusi {{dat|2024|8|29}}) bija latviešu un igauņu izcelsmes tēlniece, portretiste. == Dzīvesgājums == Ēvī Upeniece dzimusi 1925. gada 22. augustā, [[Rīga|Rīgā]]. Tēvs bijis Eduards Upenieks – [[Latvieši|latvietis]], [[Finieris|finiera]] fabrikas meistars [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]], māte – [[Igauņi|igauniete]], skolotāja Leida Upeniece (Oinas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Karlis-Rapikis|title=Fotogrāfs Kārlis Rapiķis, ĒVī Upenieces dēls|last=|first=|website=https://timenote.info/lv|access-date=2021-08-11|date=|archive-date=2021-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20210811122823/https://timenote.info/lv/Karlis-Rapikis}}</ref> Ē. Upenieces vīrs – tēlnieks [[Vladimirs Rapiķis]]. Mācījusies Rīgas Daiļamatniecības skolā (1944—1946), beigusi [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas]] Tēlniecības nodaļu (1952). Ē. Upenieces diplomdarbs bija “Artūra Frinberga portrets” (vadītājs [[Teodors Zaļkalns]]). Ēvī Upeniece strādājusi kombinātā “Māksla” (ar pārtraukumiem 1952—1980), vadījusi keramikas pulciņu [[Rīgas 45. vidusskola|Rīgas 45. vidusskolā]] (1964—1977). [[Mākslinieku savienība]]s biedre no 1957. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.makslinieki.lv/profile/Ev%C4%AB-Upeniece/|title=Evī Upeniece — (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs|last=|first=|website=www.makslinieki.lv|access-date=2018-03-08|date=|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222072117/https://www.makslinieki.lv/profile/Ev%C4%AB-Upeniece/}}</ref> Apbalvota ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] V šķiru (2021. gada augustā) un [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novada]] pašvaldības "Goda ādažnieks" titulu (2015. g.).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/par-triju-zvaigznu-ordena-kavalieri-iecelta-goda-adazniece-telniece-evi-upeniece/|title=Par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri iecelta Goda ādažniece, tēlniece Ēvī Upeniece!|website=Ādažu novads|access-date=2021-09-18|date=2021-08-22|language=lv-LV|archive-date=2021-09-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210918083811/https://www.adazi.lv/par-triju-zvaigznu-ordena-kavalieri-iecelta-goda-adazniece-telniece-evi-upeniece/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.a.aprinkis.lv/sabiedriba/cilveki-musu-lepnums/item/40404-pierigas-novadi-mekle-goda-novadniekus-un-labakos-uznemejus|title=Aprinkis.lv - Pierīgas novadi meklē goda novadniekus un labākos uzņēmējus|last=Griškeviča|first=Una|website=www.a.aprinkis.lv|access-date=2021-09-18|date=2017-09-27|language=lv-lv}}</ref> == Daiļrade == Strādājusi galvenokārt [[Stājtēlniecība|stājtēlniecībā]], [[Portrets|portretu]] žanrā, un dekoratīvajā tēlniecībā. Daiļradei raksturīgs lirisms, intimitāte, kamernoskaņa. Slīpētas un pulētas virsmas kontrastē ar izteiksmīgām faktūrām. Izstādēs piedalījusies kopš 1953. gada. Darbi eksponēti Latvijā, bijušās PSRS teritorijā, [[Rumānija|Rumānijā]], [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]], [[Somija|Somijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Dānija|Dānijā]]. Personālizstādes: [[Maskava|Maskavā]] (1977), Rīgā (1976, 1981, kopā ar I. Zandbergu 1984, 1986, kopā ar M. Zītari 1994, 1995, 2015), [[Saldus|Saldū]], [[Ventspils|Ventspilī]], [[Naukšēni|Naukšēnos]], [[Rūjiena|Rūjienā]] (visas 1974. gadā), [[Koknese|Koknesē]], [[Vecbebri|Vecbebros]], [[Sigulda|Siguldā]] (visas 1983. gadā), [[Kuldīga|Kuldīgā]], [[Bērzaune|Bērzaunē]] (abas 1984. gadā), [[Ādaži|Ādažos]] (1987), Dānijā (1993, 1994, 1997, 1998, 1999). Portretos attēlojusi galvenokārt sievietes — [[Astrīda Kairiša|Astrīdu Kairišu]] (1975), [[Maija Tabaka|Maiju Tabaku]] (1976), [[Ausma Kantāne|Ausmu Kantāni]], [[Vija Artmane|Viju Artmani]] (abas 1977), [[Olga Lisovska|Olgu Lisovsku]] (1979), [[Elza Radziņa|Elzu Radziņu]] (1981). == Par Ēvī Upenieci == * Šmite E. "Bronzā un marmorā - par sievieti" // LM, 1981, 9.10 == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Upeniece, Ēvī}} [[Kategorija:1925. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2024. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas tēlnieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas igauņi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] 6xyjhwf9qkhekziuv36eq29aexsuqix 0 378771 4509549 4258239 2026-08-18T19:45:03Z Treisijs 347 4509549 wikitext text/x-wiki '''Vinči''' ({{val|it|Vinci}}) var būt: * [[Leonardo da Vinči]] (''Leonardo da Vinci''; 1452—1519) — Toskānas cilmes zinātnieks ar enciklopēdiskām zināšanām dažādās jomās; * [[Roberta Vinči]] (''Roberta Vinci''; 1983) — itāļu tenisiste; * [[Vinči (pilsēta)]] — pilsēta Itālijā, Toskānā. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] kouwmyvo3e2jq97ouwswm7y71bqmqy8 4509550 4509549 2026-08-18T19:45:46Z Treisijs 347 4509550 wikitext text/x-wiki '''Vinči''' ({{val|it|Vinci}}) var būt: * [[Leonardo da Vinči]] (''Leonardo da Vinci''; 1452—1519) — Toskānas cilmes zinātnieks ar enciklopēdiskām zināšanām dažādās jomās; * [[Roberta Vinči]] (''Roberta Vinci''; 1983) — itāļu tenisiste; * [[Vinči (pilsēta)]] — pilsēta Itālijā, Toskānā. {{uzvārds}} {{nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Uzvārdi]] hf3uext13ta6zlwb9bo28uv9qay1b0f 0 380991 4509432 4463692 2026-08-18T17:31:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509432 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilis Siliņš | vārds_orig = | attēls = Vilis Siliņš.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1874 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 19 | dz_vieta = [[Šederes pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1935 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 14 | m_vieta = [[Randene]], [[Ilūkstes apriņķis]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = latvietis | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vilis Siliņš''' (1874—1935)<ref>[https://nekropole.info/lv/Vilis-Silins nekropole.info]{{Novecojusi saite}}</ref> bija latviešu zemnieku kooperācijas kustības darbinieks,<ref>[http://dom.lndb.lv/data/obj/29601.html Letonikas un Baltijas centrs. A.Apīņa reto grāmatu un rokrakstu lasītava]</ref> Kurzemes Zemes sapulces un [[Kurzemes Pagaidu zemes padome]]s loceklis, [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālās padomes]] valdes loceklis (1917). Publicējās ar pseidonīmu "Zemnieks", bija žurnāla "Kopdarbība" redaktors. [[Attēls:LPNP_valde.jpg|thumb|270px|LPNP valde: sēž no kreisās puses [[Kristaps Bahmanis|K. Bahmanis]] (sekretārs), [[Jānis Rubulis|J. Rubulis]] (pr. biedrs), [[Voldemārs Zāmuēls|V. Zāmuēls]] (priekšsēdētājs), [[Jānis Palcmanis|J. Palcmanis]] (pr. biedrs), [[Kārlis Pauļuks|K. Pauļuks]] (pr. biedrs), stāv no kreisās V. Siliņš, [[Oto Nonācs|O. Nonācs]], [[Kārlis Skalbe|K. Skalbe]], [[Jānis Akuraters|J. Akuraters]], [[Eduards Laursons|E. Laursons]].]] == Dzīvesgājums == Dzimis 1874. gada 19. maijā [[Šederes pagasts|Šederes pagasta]] Akmeņu (Šteinburgas) muižā. Nodibināja [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] lauksaimniecības biedrību "Grauds". Piedalījās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]], pēc tās sakāves 1906. gada sākumā devās bēgļu gaitās uz [[Somijas lielhercogiste|Somiju]], vēlāk uz [[Šveice|Šveici]]. 1910. gadā finansēja [[Francis Kemps|Franča Kempa]] vēsturiskās apceres "Latgalieši" izdošanu. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada 27. aprīlī Tērbatā Kurzemes Zemes sapulces deputāti viņu ievēlēja par [[Kurzemes Pagaidu zemes padome]]s locekli. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s viņš kā Kurzemes Pagaidu zemes padome loceklis no {{dat|1917|11|29|ģ}} līdz {{dat||12|2|d}} [[Valka|Valkā]] piedalījās latviešu partiju un sabiedrisko organizāciju sanāksmē, kur viņu ievēlēja par [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālās padomes]] valdes locekli. Pēc 1920. gada bija Latvijas Tautas bankas padomes loceklis, Starptautiskās kooperācijas alianses centrālkomitejas loceklis. Sakarā ar V. Siliņa kooperatīvās darbības 25 jubileju [[Rainis]] iesūtīja žurnālam "Kopdarbība" atmiņas par jubilāru. 1932. gadā pārcēlās uz savu [[Randene]]s muižu pie Daugavpils, kur pavadīja pēdējos mūža gadus. Miris 1935. gada 14. martā Randenē, apbedīts Birķeneļu kapos.<ref>[http://latgalesdati.du.lv/persona/715 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Siliņš, Vilis}} [[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]] 9xvdfma15tkx4v0xaxjy542zy9wz83k 0 381538 4509701 4430291 2026-08-19T06:59:31Z Lasks 38532 4509701 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Lazdukalna pagastā|Silinīki|Silinīki}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Silinīki | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Balvu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Balvu novads]] | subdivision_name2 = [[Lazdukalna pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007||||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1379 |title=Informācija par objektu: Silenieki |accessdate={{dat|2018|03|30||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 7 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 56 | lats = 23 | latNS = N | longd = 27 | longm = 15 | longs = 44 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4577 | var_id = 100107067 | lgia_id = 1379 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Silinīki''' (arī '''Silenieki''', '''Silenīki''') ir ciems [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna pagastā]]. Atrodas pagasta austrumos 13,5 km no pagasta centra [[Benislava]]s, 29,8 km no novada centra [[Balvi]]em un 236,3 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V463]] (Pāliņi–Gailīši). 1897. gadā ciemā bija 18 sētas ar 218 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lazdukalna pagasta ciemi}} 9a87lhi8t4slbqxn14g0wv3jqa0d1dl 0 398791 4509652 4430470 2026-08-19T05:13:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509652 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Īdeņa |settlement_type = Mazciems |image_skyline = Ideņa.JPG |image_caption = Viensētu apbūve pie [[Īdeņas pilskalns|Īdeņas pilskalna]]. |pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads |subdivision_type = Valsts |subdivision_type1 = Novads |subdivision_type2 = Pagasts |subdivision_name = {{LAT}} |subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] |subdivision_name2 = [[Nagļu pagasts]] |established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> |established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> |established_title2 = |established_date2 = |area_total_km2 = 1,11 |area_land_km2 = |population_as_of = 2024 |population_footnotes = <ref name="lgia">{{tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=4575|title=Informācija par objektu: Īdeņa|work=LĢIA vietvārdu datubāze|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|accessdate={{dat|2024|7|24||bez}}}}</ref> |population_total = 53 |population_density_km2 = auto |latd = 56 |latm = 44 |lats = 53 |latNS = N |longd = 26 |longm = 57 |longs = 7 |longEW = E |elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> |elevation_m = 102 |postal_code_type = Pasta nodaļa |postal_code = LV-4631 Nagļi |var_id = 100179836 |lgia_id = 4575 }} '''Īdeņa''' (arī '''Īdeņi'''; no {{val|ltg|Iudini}} — ūdeņi) ir mazciems (agrāk [[skrajciems]]) [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Nagļu pagasts|Nagļu pagastā]]. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā {{nobr|9 km}} no pagasta centra [[Nagļi]]em, {{nobr|41 km}} no novada centra [[Rēzekne]]s un {{nobr|225 km}} no [[Rīga]]s. == Vēsture == {{jāuzlabo}} Apdzīvoto vietu šķērso vietējais [[autoceļš V573]]. Tā ir sens zvejnieku ciems pie [[Lubāns|Lubāna ezera]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/2080/|title=Lubāns|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2021.gada 6.janvārī|date=}}</ref> saglabājusies vēsturiskā apbūve – mājas izvietojušās gar stāvo ezera krastu, jo satiksmei un zvejai galvenokārt tikušas izmantotas laivas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zvejnieki.lv/lv/zvejniekciems_%C4%ABde%C5%86a|title=Zvejniekciems Īdeņa|last=zvejnieki.lv|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|11|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201129171748/https://zvejnieki.lv/lv/zvejniekciems_%C4%ABde%C5%86a}}</ref> Īdeņas ciema kapsētā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Naglu-pagasts-Idenas-kapi|title=Īdeņas kapi|last=|first=|website=timenote.info|access-date=2021.gada 6.janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> atrodas [[Īdeņas kapela|Svētā Krusta Romas katoļu kapela]], kas ir [[Rīgas metropolija|Rīgas metropolijas]] [[Rēzeknes-Aglonas diecēze|Rēzeknes-Aglonas diecēzes]] draudzes dievnams. Zemnieku saimniecībā "Zvejnieki",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zvejnieki.lv/lv/par_mums...|title=Zvejnieki|last=|first=|website=zvejnieki.lv|access-date=2021.gada 6.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|05|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210517120657/https://zvejnieki.lv/lv/par_mums...}}</ref> kas piedāvā arī viesu mājas pakalpojumus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgale.travel/listing/zvejnieki/|title=Zvejnieku sēta "Zvejnieki"|last=|first=|website=latgale.travel|access-date=2021.gada 6.janvārī|date=}}</ref> iekārtots Nagļu pagasta tūrisma informācijas punkts. Ciema teritorijā iepriekš pastāvējuši dabas liegumi [[Īdeņas pūrs]] un [[Kvāpānu dīķi|Īdeņas-Kvāpānu dīķi]].{{nepieciešama atsauce}} Kopš 2009. gada ciema teritoriju apskauj [[dabas liegums]] [[Lubāna mitrāju komplekss|Lubāna mitrājs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/lubana_mitrajs/|title=Lubāna mitrājs|last=|first=|website=daba.gov.lv|access-date=2021.gada 6.janvārī|date=}}</ref> Īdeņas-Kvāpānu dīķi ir iecienīta putnu novērošanas vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.putni.lv/kur/idena.htm|title=Īdeņa-Kvāpāni|last=|first=|website=putni.lv|access-date=2021.gada 6.janvārī|date=|archive-date={{dat|2022|07|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220705215926/http://www.putni.lv/kur/idena.htm}}</ref> Ciema teritorijā atrodas divi [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskie pieminekļi]]:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=%C4%AAde%C5%86a&region=2|title=Īdeņas arheoloģiskie pieminekļi|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021.gada 6.janvārī|date=|archive-date={{dat|2022|07|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220704070820/https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=%C4%AAde%C5%86a&region=2}}</ref> * Ideņu pilskalns un senkapi (Kara kapi) - valsts nozīmes piemineklis * Ašu sila apmetne - vietējās nozīmes piemineklis. 1897. gadā katoļu ciemā bija 13 sētas. == Iedzīvotāju skaits == {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align=none |percentages=off |cols=2 |1897|283 |1970|187 |1979|141 |1989|98 |2000|81 |2004|76 |2008|70 |{{piezīme|2015|03.06.2015.}}|70 |{{piezīme|2016|04.07.2016.}}|64 |{{piezīme|2017|30.03.2017.}}|59 |{{piezīme|2018|02.03.2018.}}|59 |{{piezīme|2019|18.02.2019.}}|61 |{{piezīme|2020|16.01.2020.}}|59 |{{piezīme|2021|29.01.2021.}}|56 |{{piezīme|2022|10.02.2022.}}|55 |{{piezīme|2023|20.02.2023.}}|54 |{{piezīme|2024|16.01.2024.}}|53 |source=<ref name="lgia"/> }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Nagļu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas mazciemi]] l1iklewnm8oobg4w4iuknovt2d8n624 0 400650 4509436 4050563 2026-08-18T17:40:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509436 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vilis Šūmanis | attēls = Vilis Šūmanis pēc 1920.png | amats = Ārlietu ministrijas departamentu direktors | term_sākums = {{dat|1919}} | term_beigas = {{dat|1924}} | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dat|1887|04|24|N}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|Džūkstes pagasts|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1948|10|27|1887|04|24}} | mir_vieta = {{vieta|Šveice|Cīrihes kantons|Cīrihe}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vilis Roberts Šūmanis''' (1887—1948) bija [[latvieši|latviešu]] [[diplomātija|diplomāts]], kas kopš 1924. gada bija Latvijas sūtnis [[Roma|Romā]], [[Parīze|Parīzē]], [[Helsinki|Helsinkos]] un [[Tallina|Tallinā]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1887. gada 24. aprīlī [[Džūkstes pagasts|Džūkstes-Pienavas pagasta]] "Nukās" zemnieku ģimenē. Mācījās Džūkstes pagasta skolā, tad [[Maskava]]s ķeizariskās lauksaimniecības biedrības lauksaimniecības vidusskolā (1901-1905). Pēc skolas beigšanas atgriezās Džūkstē un piedalījās [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūcijā]]. Lai izvairītos no represijām, viņš devās bēgļu gaitās uz [[Sibīrija|Sibīriju]], 1907. gadā emigrēja uz [[Šveice|Šveici]], līdz 1911. gadam studēja [[Minhene]]s un [[Sanktgallene]]s tirdzniecības augstskolās, strādāja privātfirmās un [[Krievijas impērija]]s [[Marseļa]]s ģenerālkonsulātā. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā Šūmanis atgriezās dzimtenē un tika iesaukts Krievijas armijā, 1917. gada sākumā latviešu strēlnieku pulkos. Pēc [[Februāra revolūcija]]s tika iecelts par [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] priekšnieku, pēc [[Oktobra revolūcija]]s atgriezās dzimtajā Džūkstē. [[Latvijas Pagaidu valdība]] 1918. gada beigās viņu iecēla par [[Jelgavas apriņķis|Jelgavas apriņķa]] priekšnieku.<ref>{{LKV|XXI.|41 923-41 924}}</ref> Pēc Rīgas atbrīvošanas 1919. gada maijā V. Šūmanis brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā, strādāja [[Dienvidlatvijas brigāde]]s štāba kancelejā līdz tā paša gada jūlijam, kad viņu iecēla par Latvijas Ārlietu ministrijas kancelejas pārvaldnieku, 1921. gadā par administratīvo, vēlāk par politisko direktoru. 1922. gada rudenī V. Šūmanis Latvijas delegācijas sastāvā piedalījās [[Tautu Savienība]]s 3. pilnsapulces darbā, 1924. gada februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] kārtējā konferencē Varšavā, bet 1925. gada septembrī Ženēvā 10. Baltijas valstu konferencē, kurā piedalījās Latvijas, Igaunijas, Polijas un Somijas pārstāvji. 1924. gada vasarā viņu iecēla par Latvijas ārkārtējo sūtni un pilnvaroto ministru Itālijā. 1926. gada 1. decembrī viņš iesniedza Francijas prezidentam Gastonam Dumbergam sūtņa M. Valtera atsaukšanas grāmatu un savas akreditācijas pilnvaras. Pēc tam bija Latvijas sūtnis Somijā un Igaunijā. Miris 1948. gada 27. oktobrī Cīrihē, apbedīts Ženēvā.<ref>[https://nekropole.info/lv/Vilis-Sumanis nekropole.info]{{Novecojusi saite}}</ref> == Apbalvojumi == * II šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] Nr. 66 (1928. gada 14. novembrī)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1928n262%7carticle:DIVL192%7cpage:2%7cissueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr. 262 (17.11.1928), 2. lpp. |access-date=19.08.2020 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1928n262%7carticle:DIVL192%7cpage:2%7cissueType:P }}</ref> * I šķiras [[Atzinības krusts]] Nr. 15 (1938.g. 16. novembrī)<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/13114 Ar Atzinības Krustu apbalvotie] Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Miķelis Valters]]| virsraksts = [[Latvijas sūtnis Itālijā]]| periods = [[1924]]—[[1926]] | pēc = [[Pēteris Sēja]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Miķelis Valters]]| virsraksts = [[Latvijas sūtnis Francijā]], Spānijā un Portugālē| periods = [[1926]]—[[1933]] | pēc = [[Fēlikss Cielēns]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Antons Balodis]]| virsraksts = [[Latvijas sūtnis Somijā]]| periods = [[1933]]—[[1938]] | pēc = [[Jānis Tepfers]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Edgars Krieviņš]]| virsraksts = [[Latvijas sūtnis Igaunijā]]| periods = [[1938]]—[[1940]] | pēc = [[Anna Žīgure]] }} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Šūmanis, Vilis}} [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Itālijā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Francijā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Somijā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Igaunijā]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] [[Kategorija:1887. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1948. gadā mirušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]] dh79mc5cxj692y0ruvc6vqhqwvqws5m 0 400681 4509546 4281568 2026-08-18T19:38:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509546 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vladimirs (Ichaks) Mitins | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1945 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 10 | dz_vieta = [[Arhangeļska]], [[PSRS]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2000 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 23 | m_vieta = [[Rīga]], [[Latvija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ISR}} | tautība = ebrejs | nodarbošanās = sabiedriskais un reliģiskais darbinieks | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vladimirs (Ichaks) Mitins''' (1945–2002) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] sabiedriskais un reliģiskais darbinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1945. gada 10. aprīlī [[Arhangeļska|Arhangeļskā]] [[VDK]] virsnieka Pjotra Mitina un viņa sievas Zinaīdas ģimenē. Viņa tēvu pēc Otrā pasaules kara beigām nosūtīja uz Latviju cīņai pret [[mežabrāļi]]em. Vladimirs konfliktēja ar tēvu un sāka piedalīties [[disidenti|disidentu]] kustībā. Jaunībā viņš iemācījās runāt latviski un deva juridiskās konsultācijas dažādām disidentu grupām, bija pazīstams ar [[Ripss|I. Ripsu]], S. Rīgu, P. Tjurinu un citiem, bija Rīgas cionistu grupas loceklis. 1987. gadā PSRS varas iestādes viņam kopā ar sievu un divām meitām atļāva emigrēt uz Izraēlu, jo viņa sieva Žanna bija cēlusies no ebreju ģimenes. Izraēlā Mitins kopā sievu un meitām pārgāja [[jūdaisms|jūdaismā]] (t.s. ''gijurs''), ieguva ebreju vārdu Ichaks un kļuva par [[Jeruzaleme]]s krievvalodīga [[ješiva]]s ''Švut Ami'' audzēkni. [[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gadā Ichaks Mitins atgriezās Latvijā un nodibināja Rīgā beitmidrašu – mācību iestādi Toras un jūdaisma mācīšanai. Mitins panāca daudzu Rīgas ebreju jauniešu tuvināšanos jūdaismam. Mitins ir bijis Rīgas beitmidraša vadītājs līdz pat savai nāvei. Miris 2000. gada 23. jūlijā Rīgā. Apbedīts Jeruzalemē ''Ar Amenuhot'' kapos. == Ārējās saites == * https://nekropole.info/ru/Ichak-Mitin{{Novecojusi saite}} * [https://nekropole.info/lv/Vladimirs-Mitins-561bc3416e37d/ Vladimirs Mitins] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151114091607/http://nekropole.info/lv/Vladimirs-Mitins-561bc3416e37d |date={{dat|2015|11|14||bez}} }} * [https://ru.wikisource.org/w/index.php?title=%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB%3AVospominaniiaOProzeliteBC.pdf&page=1] == Literatūra == *Asafs Bar-Šaloms. Atmiņas par prozelītu (''Воспоминания о прозелите''). ''Am Levadad'', 2018 (krieviski) *Cvi Kaplans. Apvērstie burti (''Perevjornutije bukvi''), 7., 8. nod. *N. Purers. Viņš krita taisno nāvē (''Pal smertju pravednikov''). ''Bnei Tora'' apvienības informatīvais biļetens, Nr. 2 *Ichaka Mitina piemiņai (''IN MEMORIAM YITZHAK MITTIN''), avīze ''Shvut Ami'', 2000. gada septembris (angliski) *M. Tokers. Ješivas vadītājs stāvēja un vārīja audzēkņiem, žurnāls ''Hadašot Mišpaha'', 3.8.2000. (ivritā) *Estere Vaile. Refjuzniks VDK pulkveža mājās. žurnāls ''Bait Neeman'', Nr. 672, 12.-17. lpp. (ivritā) *Gila Kaca. VDK pulkveža dēls krita uz Talmūda lapu, žurnāls ''a-Šavua'', nedēļas nodaļa Dvarim, 5760. gads (pēc ebreju gaduskaita), 12.-16. lpp. (ivritā) *M. Hevroni. Ješivas māte, žurnāls ''Bait Neeman'', 5761. gada 20. adars (pēc ebreju gaduskaita), 12.-15. lpp. (ivritā) {{DEFAULTSORT:Mitins, Vladimirs}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:2000. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā mirušie]] [[Kategorija:Arhangeļskas apgabalā dzimušie]] drmu8pdc6uzd74jhd6rrgzb23ap9mo8 0 400757 4509421 3402819 2026-08-18T17:12:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509421 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Vilhelms Vilis Jānis Treijs | image = | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = 1892. gada 24. aprīlī | location = {{vieta|Krievijas impērija|Rīga}} (tagad {{LAT}}) | deathdate = nav zināms | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[tēlniecība]] | training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]] | movement = | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = [[Augusts Folcs]] | pupils = | influenced = | awards = }} '''Vilhelms Vilis Jānis Treijs''' (dzimis {{dat|1892|4|24}}, miršanas datums nav zināms) bija [[latvieši|latviešu]] [[tēlnieks]] un sabiedriskais darbinieks. Pārsvarā darbojies memoriālajā tēlniecībā. Veidojis tēlniecības darbus ne tikai [[Latvija|Latvijā]], bet strādājis arī Igaunijā ([[Tallina|Tallinā]] un [[Tartu]]) un [[Šauļi|Šauļos]], [[Lietuva|Lietuvā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nekropole.info/lv/Vilhelms-Vilis-Janis-Treijs|title=Vilhelms Vilis Jānis Treijs|last=|first=|website=TIMENOTE|access-date=2018. gada 10. jūlijā|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Dzīvesgājums == Vilhelms Treijs dzimis [[Rīga|Rīgā]]. Četru gadu vecumā saslimis ar [[Skarlatīna|šarlaku]] un zaudējis [[Dzirde|dzirdi]], tāpēc mācījies [[Rīgas internātvidusskola bērniem ar dzirdes traucējumiem|Rīgas nedzirdīgo skolā]]. Pēc tam mākslinieka izglītību ieguvis [[Blūma skola|Blūma mākslas skolā]] un [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Tēlniecības nodaļā.<ref name=":0" /><br>Strādājis [[Augusts Folcs|Augusta Folca]] uzņēmumā par tēlnieku, bet pēc īpašnieka nāves pārņēmis šīs firmas vadību. 1936. gada 5. februārī kopā Kārli—Jāni Stārku dibina uzņēmumu «Skulptūras darbnīca — V. Treijs un K. Stārks". Piedalījies tēlniecības konkursos, ieskaitot [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] konkursu Rīgā, kur ieguvis 3. vietu. Neatkarīgo mākslinieku savienības biedrs no 1924. gada. [[Latvijas Nedzirdīgo savienība]]s pirmais priekšsēdētājs no 1933. līdz 1937. gadam. Pārsvarā V. Treijs darbojies memoriālajā tēlniecībā, tomēr veidojis arī [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija]]s Tiesu pils Senāta zāles skulptūras un veicis tēlnieka darbus [[Galerija Centrs|Armijas Ekonomiskajā veikalā]] (1938). Tēlnieks veidojis daudzus kapu pieminekļus, to vidū pieminekli [[Augusts Dombrovskis|Augustam Dombrovskim]].<ref name=":0" /> Izceļojis uz [[Vācija|Vāciju]].<ref name=":0" /> == Ievērojamākie darbi == *[[Attēls:Brīvības piemineklis Jēkabpilī.jpg|thumb|[[Brīvības piemineklis (Jēkabpils)|Brīvības piemineklis]] Jēkabpilī|alt=Brīvības piemineklis Jēkabpilī]][[Jēkabpils]] [[Brīvības piemineklis (Jēkabpils)|Brīvības piemineklis]] (pēc arhitekta [[Aleksandrs Birzenieks|Aleksandra Birzenieka]] meta; atklāts 1925. gada 27. septembrī; nopostīts 20. gs. 40. — 50. gados; no jauna atklāts 1992. gada 18. novembrī); *[[Valmiera]]s piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai (kalis akmeņkalis E. Konča; atklāts 1923. gada 22. jūnijā); *[[Vīlips Švēde|Vīlipa Švēdes]] piemineklis [[Valmiera|Valmierā]] (atklāts 1934. gadā); <ref name=":0" /> *[[Viesīte]]s Brīvības piemineklis (atklāts 1935. gada 11. augustā); *"Senlatviešu karavīrs" — piemineklis 1919. gada brīvības cīņās kritušajiem [[Valka|Valkā]] (kopā ar [[Emīls Melderis|Emīlu Melderi]]; atklāts 1922. gada 1. oktobrī).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://visit.valka.lv/lv/iepazisti-mus/apskates-vietas-valka/senlatviesu-karavirs-piemineklis-1919gada-brivibas-cinas-kritusajiem|title="Senlatviešu karavīrs" - piemineklis 1919.gada brīvības cīņās kritušajiem|last=|first=|website=VISIT.VALKA.LV|access-date=2018-07-11|date=|language=}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Treijs, Vilhelms}} [[Kategorija:1892. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu tēlnieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] bpn7zqzq5lswofuutv7trz9n0o2jx0v 0 403848 4509567 4501638 2026-08-18T20:18:52Z Teatrālis 82063 /* 2026. gadā */ 4509567 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. == Valmieras Dramatiskais teātris (1923—1930) == === 1923. gadā === * 1923.11.25. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1923.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. === 1924. gadā === * 1924. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". * 1924. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". * 1924.01.08. Artūrs Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.01.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.09. [[Moljērs]] "Skapēna nedarbi". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.24. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.02. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.08. D-D "Vecmāmiņa". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.09. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.04.06. [[Anna Brigadere]] "Hetēras mantojums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.05.03. Maksis Halbe "Straume". Rež. Gustavs Amols. * 1924.05.18. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Jānis Einbergs. * 1924.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.09.21. Emīls Rozenovs "Pakrēšļa ļaudis". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.05. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.09. O. Švarcs "Sportisti". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.12. Emīls Verharns "Filips II". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11.23. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.14. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Augusts Kokalis. === 1925. gadā === * 1925.02. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.01. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1925.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.15. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.22. Viencēlieni: [[Andrejs Upīts]] "Privātīpašums", [[Edvards Vulfs]] "Sasistais spogulis". * 1925.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Mūsu senči". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.04.14. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Seklā, pelēkā ikdiena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.03. Ludvigs Fulda "Vulkāns". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.08.09. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.06. Voldemārs Zonbergs "Krusts un pērkons". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.20. [[Henriks Ibsens]] "Ziemeļu varoņi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.04. Tristans Bernārs "Divas pīles". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.18. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". * 1925.10.29. Margareta Maijo "Luteklīši". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.11.01. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12. Viktors Riškovs "Čūskulēns". * 1925.11.06. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.13. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.17. [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.25. Jaroslavs Kvapila "Karalis, ubags un princese". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.26. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.31. Viencēlieni: "Hipnozes briesmās", V. Biļibins "Dārgais skūpsts". === 1926. gadā === * 1926.01.07. [[Augusts Strindbergs]] "Tēvs". * 1926.01.31. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". * 1926.02.07. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". * 1926.02.20. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". * 1926.03.14. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1926.04.04. [[Edvards Vulfs]] "Meli". * 1926.04.05. E. Rejs "Skaistas sievietes". * 1926.04.18. Roberts Valters "Tornī". * 1926.04.24. [[Ferencs Molnārs]] "Velns". * 1926.05.09. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". * 1926.05.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". * 1926.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.09.19. [[Aspazija]] "Boass un Rute". * 1926.10.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". * 1926.10.31. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". * 1926.12. Viencēlieni: Jānis Jēps-Baldzēns "Brāļu sieva", Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1926.12.12. Lindulis "Gaigalu dzimta". === 1927. gadā === * 1927.01. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu muša". * 1927.01.02. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". * 1927.02. Oskars Lutss "Sasteigtās precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.03.20. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.22. M. Reimanis "Mīlas diplomāti". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.24. Armāns Kaijavē, Robērs de Flērs "Iekarotā laime". * 1927.11. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1928. gadā === * 1928.04. [[Leons Paegle]] "Par un pret". * 1928.04.09. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Deja ap mīlu". * 1929.01.20. [[Augusts Deglavs]] "Vecais pilskungs". * 1929.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.03.17. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.04.14. Vilhelms Meijers-Fersters "Vecheidelberga". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.05.12. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. Gustavs Žibalts. * 1929.08.18. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.22. M. Reimanis "Vecpuišu ģimene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.06. [[Leonīds Andrejevs]] "Mūsu mūža dienas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.27. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.11.03. [[Arturs Šniclers]] "Kāzu rīts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.12. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Priekšzīmīga saimniecība". * 1929.12.12. Engelberts Humperdinks "Ansītis un Grietiņa". * 1929.12.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1930. gadā === * 1930.02.02. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.03.09. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04. Jukums Palevičs "Lauztā sirds". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.21. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.22. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". == Ziemeļlatvijas teātris (1930—1944) == === 1930. gadā === * 1930.10.05. [[Aspazija]] "Torņa cēlājs". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.10.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie Sloku ezera" ("Atpūta "Paradīzē""). Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.11.23. L. Ganhofers, Marko Brosiners "Čigāniete Zanda". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.26. Gustavs Mozers "Mūža rente". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.31. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Sāncenši". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1931. gadā === * 1931.01.06. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Anna Kristi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.03.20. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.04.06. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.08.30. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". * 1931.09.12. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.26. Milda Priedulāja "Veco dzirnavu noslēpums". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.31. Pēteris Brikmanis "Laimes vērpēja". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1932. gadā === * 1932.01.24. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.14. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.28. Moriss Rostāns "Cilvēks, kuru es nonāvēju". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.03.28. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". * 1932.08.15. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.23. Ludvigs Fulda "Vīrietis, kuru jāprec". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.11.05. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Gustavs Amols. * 1932.11.27. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.16. Jānis Lejiņš "Bij’ man vienas rozes dēļ". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.26. E. Lesters "Mīla un gods". Rež. Pēteris Treicis. * 1932.12.27. N. Sobolščikovs-Samarins "Runcis zābakos". * 1932.12.31. E. Adeniss "Tauera". Rež. Alfrēds Zommers. === 1933. gadā === * 1933.01.08. Robērs de Flērs, Armāns Kaijavē "Zelta rudens". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.02.09. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.02. [[Kārlis Rabācs]] "Ādama ābols". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Neuzticīgo sievu skola" ("Belugina precības"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.06.02. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Gustavs Amols. * 1933.06.11. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Pēteris Treicis. * 1933.09.23. [[Anna Brigadere]] "Karaliene Jāna". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.08. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.20. Augusts Laiviņš "Kauguru dumpis". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.11.26. [[Džeroms K. Džeroms]] "Šīs dienas leģenda" ("Aizmirstais draugs"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.26. Esmonds "Sieviete drēbēs". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.27. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1933.12.27. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfrēds Zommers. === 1934. gadā === * 1934.02.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.03. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.03.10. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Roberts Brīvmanis. * 1934.03.17. [[Roberts Kroders]] "Pēdējais tilts". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.04. Klabunds "X.Y.Z.". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.09.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.10.12. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.12.26. Edvards Knoblauhs "Fauns". * 1934.12.27. [[Jānis Akuraters]] "Sidraba birzs". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.12.27. [[Vilis Jānis Lapenieks]] "Karogs aicina". === 1935. gadā === * 1935.04.12. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Eižens Kalniņš. * 1935.09.22. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10. Imre Kalmāns "Silva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10.18. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Gustavs Rēders "Aladins". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Cepelīna zaķis". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1936. gadā === * 1936.01. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.04.21. Pauls Ābrahams "Pavasara mīla". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.05.15. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". * 1936.05.15. [[Ernests Brastiņš]] "Latvijas zvaigznes". * 1936.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1936.09.19. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.11.18. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.12.26. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1937. gadā === * 1937.02.26. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.04.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.05. E. Mārs "Slinkais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.09.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.10.23. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.11.18. [[Jānis Purapuķe]] "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.26. [[Vilis Lācis]] "Jaunā maiņa". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.12.31. Edvards Vulfs "Līnis murdā". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Bagātā brūte". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1938. gadā === * 1938.02.11. Jānis Sārts "Gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.04.18. Ralfs Benackis "Princese uz trepēm". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.05.29. [[Jūlijs Lācis]] "Tēvoča joks". Rež. Arnolds Stubavs. * 1938.09.24. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.10.28. [[Džeroms K. Džeroms]] "Hobsa jaunkundze". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvu zeme". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.12.26. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. Alfrēds Zommers. === 1939. gadā === * 1939.03.25. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.03.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". * 1939.03.30. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Emīls Mačs. * 1939.04.10. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Rež. Žanis Kopštāls. * 1939.04.27. [[Čārlzs Dikenss]] "Circenītis aizkrāsnē". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.05. [[Mārtiņš Zīverts]] "Partizāni". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.09.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.10.21. Valdemārs Zonbergs "Kurzemes hercogs Jēkabs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.11.30. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.12.31. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". === 1940. gadā === * 1940.03.23. Olga Zvirgzdiņa "Uzvara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.04.27. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.09.29. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". * 1940.11.07. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1940.12. Ģirts Salnājs "Gubernatora sekretārs". Rež. Jānis Einbergs. * 1940.12.08. A. Rentovičs "Traktoristi". Rež. Ženija Skalbe-Ozoliņa. === 1941. gadā === * 1941.02.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Jānis Einbergs. * 1941.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1942. gadā === * 1942. Kuri-Berijs "Viena vasara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.01.24. Augusts Hinrihss "Kad gailis dzied". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.02.28. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.04.18. Francs Lehārs "Grāfs Luksemburgs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.05.24. Konstance Miķelsone "Slinkā sieva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.10.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1943. gadā === * 1943.01.02. Augusts Melks "Dienvidvējš". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.02.07. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.03.13. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.04.20. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.05.09. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.06.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.09.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1943.10.23. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.12.17. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1944. gadā === * 1944.02.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.03.17. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1944.05.06. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.06.02. Barijs Konnors "Ērikas gudrības grāmata". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. == LPSR Valmieras drāmas teātris (1944—1953) == === 1944. gadā === * 1944.11.07. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1945. gadā === * 1945.04.04. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1945.06.21. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Antons Titāns. * 1945.07.27. Vladimirs Mass, Mihails Červinskis "Kaut kur Maskavā". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1946. gadā === * 1946. V. Iļjenkovs "Ziedu laukums". Rež. Antons Titāns. * 1946.05.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1946.06.28. Aleksandrs Ostrovskis "Belugina precības". Rež. Antons Titāns. * 1946.11.23. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1947. gadā === * 1947.02.11. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Antons Titāns. * 1947.05.04. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Antons Titāns. * 1947.06.29. [[Konstantīns Simonovs]] "Divas Amerika" ("Viņu jautājums"). Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.11.04. [[Konstantīns Simonovs]] "Zem Prāgas kastaņām". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.12.28. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Antons Titāns. === 1948. gadā === * 1948.02.28. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.05.27. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Antons Titāns. * 1948.07.06. Aleksejs Arbuzovs "Satikšanās ar jaunību". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.09.04. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Antons Titāns. * 1948.11.07. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.12.19. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1949. gadā === * 1949.03.10. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Antons Titāns. * 1949.05.02. Elmārs Grīns "Vējš no dienvidiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.06.09. Aleksandrs Ostrovskis "Ienesīga vieta". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.10.25. Pjotrs Pavļenko "Laime". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1949.12.08. Karlo Goldoni "Divu kungu kalps". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1950. gadā === * 1950.02.18. Boriss Lavreņovs "Amerikas balss". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.04.20. [[Moljērs]] "Ārsts pašam negribot". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1950.04.28. Aleksejs Arbuzovs "Seši mīļi cilvēki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.06.09. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.11.22. Thai Djan Čuns "Dienvidos no 38. paralēles". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.12.13. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1951. gadā === * 1951.02.17. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.03.17. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.04.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.06.16. Augusts Jakobsons "Trīs kapteiņi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.07.13. [[Andrejs Upīts]] "Stāsti par mācītājiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.10.21. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.12.16. [[Tirso de Molina]] "Tikumīgā Marta". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1952. gadā === * 1952.03.09. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.03. Hovards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.16. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1952.11.25. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1952.12.25. Gaļina Nikolajeva "Augstais vilnis". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1953. gadā === * 1953.03.26. Andrejs Uspenskis, Ļevs Ošaņins “Tava personīgā lieta”. Rež. Taisija Baboliņa. * 1953.04.08. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.06.30. A. Ļiperovskis "Sārtais ziediņš". Rež. Žanis Vīnkalns. == Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris (1953—1991) == === 1953. gadā === * 1953.08.11. Augusts Jakobsons "Šakāļi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.12.30. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1954. gadā === * 1954.01.10. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.02.28. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Vilis Bergs. * 1954.05.15. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1954.06.05. [[Rainis]] "Mīla stiprāka par nāvi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.10.28. Andrejs Makajonoks "Atvainojiet, lūdzami!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.11.13. V. Dihovičnijs, Moriss Slobodskojs "Kur ir tā iela, kur ir tas nams". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1955. gadā === * 1955.03.22. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.04.22. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.08.21. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1955.09.30. Aleksandrs Afinogenovs "Savu bērnu māte". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.11.30. Anna Brodele "Dace meklē laimi". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1956. gadā === * 1956.03.10. Gaļina Nikolajeva, Sergejs Radzinskis "Pirmais pavasaris". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.05.19. Ježijs Jurandots "Tādi laiki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.08.23. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1956.12.22. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Bernhards Reihs. === 1957. gadā === * 1957.01.26. [[Vilis Lācis]] "Ciems pie jūras". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.03.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.04.12. Mihails Sebastians "Zvaigzne bez vārda" ("Nezināmā zvaigzne"). Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1957.04.24. [[Gotholds Efraims Lesings]] "Emīlija Galoti". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.10.25. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.11.30. Giljermo Figeiredo "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. === 1958. gadā === * 1958.03.08. Alehandro Kasona "Septiņi kliedzieni okeāna vidū". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.04.12. Anatolijs Sofronovs "Atvaļināts cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.06.26. Kārlis Kalnarājs ([[Kārlis Pamše]]) "Kuģi taujā ostas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.08.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.11.23. Nikolajs Zarudnijs "Laimes vārti" ("Varavīksne"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1959. gadā === * 1959.03.11. Andrejs Uspenskis "Dzīvoja trīs draugi". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.04.11. Olga Andžāne-Zvirgzdiņa "Dārgais prieks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.04.19. Egons Rannets "Pazudušais dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.05.22. Tudors Mušatesku "Titanika valsis". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.10.08. Valentīna Ļevidova "Trīs minūšu saruna". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.11.18. Genadijs Mazins "Šodien un vienmēr". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.12.26. Hanss Pfeifers "Laternu svētki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1960. gadā === * 1960.01.30. [[Antons Čehovs]] viencēlieni "Lācis", "Jubileja". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1960.02.11. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.05.01. Vsevolods Kočetovs "Brāļi Jeršovi". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Ēvalds Mercs. * 1960.05.21. Harijs Gulbis "Mans cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.11.07. Marija Smirnova, Marija Kraindele "Četri zem viena jumta". Rež. Ēvalds Mercs. * 1960.11.27. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1961. gadā === * 1961.03.10. Vratislavs Blažeks "Svētku vakars". Rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]]. * 1961.03.25. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.14. Venta Vīgante "Kad rūsa plaiksnās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.17. Haralds Hauzers "Baltās asinis". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Mihails Kublinskis]]. * 1961.09.16. Viktors Lavrentjevs "Sava tuvākā dēļ" ("Ivana Budanceva mantinieki"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.12.08. Viktors Miļūns "Kaijas pavada". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1961.12.29. Augusts Kicbergs "Vilkate". Rež. Alekss Satss. === 1962. gadā === * 1962.01.19. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.04.18. Vadims Korostiļovs "Ticu tev". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.05.01. Nikolajs Pogodins "Zilā rapsodija". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1962.05.12. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.07. Nikolajs Pogodins "Uzticība" ("Melnie putni"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.23. Anna Lupāne "Sausās ielejas joki" ("Viss kārtībā"). Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.12.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1963. gadā === * 1963.04.11. [[Tenesijs Viljamss]] "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1963.04.20. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.05.08. Marsels Emē "Trešā galva". Rež. Ņina Leimane. * 1963.12.13. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.12.20. [[Ilze Indrāne]] "Lazdu laipa". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1964. gadā === * 1964.04.12. Lidija Obuhova "Cēlsirdība". Rež. [[Ēriks Lācis]]. * 1964.05.02. Viktors Rozovs "Kāzu dienā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.09.02. Etele Liliāna Voiniča "Dundurs". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1964.10.02. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.12.04. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1964.12.29. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1965. gadā === * 1965.01.10. Aleksandrs Fredro "Vīrs un sieva". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.05.16. [[Ilze Indrāne]] "Sudraba avots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1965.05.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.06.02. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1965.11.07. Horia Lovinesku "Tēlnieks un nāve" ("Visgarākā nakts"). Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1965.11.20. Voldemārs Sauleskalns "Māras Silenieces dienasgrāmata". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1965.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1966. gadā === * 1966.05.01. [[Vilis Lācis]] "Vainīgie". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1966.05.15. Viktors Rozovs "Bez mīlestības nedzīvojiet". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1966.11.19. [[Arvīds Grigulis]] "Cilvēki dārzā". Rež. Austra Skudra. * 1966.12.16. Roalds Nazarovs "Tikai divpadsmit stundas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.12.27. [[Pavels Kohouts]] "Māja, kurā esam dzimušas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1967. gadā === * 1967.04.22. Viktors Rozovs "Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1967.05.20. Samuils Aļošins "Viss paliek cilvēkiem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.06.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1967.07.13. Leonīds Zorins "Varšavas melodijas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.18. Aleksandrs Volodins "Komēdija". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1968. gadā === * 1968.02.03. [[Hella Vuolijoki]] "Ardievu, Niskavuori!". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.13. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.24. Romualds Narečonis "Sentimentālais stāsts". Rež. Viktors Zvaigzne. * 1968.06.10. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.12.14. Šeila Dileinija "Iemīlējies lauva". Rež. Uldis Koškins. * 1968.12.18. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Andris Vidiņš. * 1968.12.26. Dragomirs Asjonovs "Trīs rozes katru rītu". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1969. gadā === * 1969.01.25. [[Leons Paegle]] "Dievi un cilvēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.05.18. [[Vilis Lācis]] "Cilvēki maskās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.06.30. Samuils Aļošins "Seviļas siržu lauzējs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1969.08.21. Frenks Džilrojs "Es tevi mīlu, tēt!". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Gunārs Treimanis. * 1969.11.22. Viktors Rozovs "No vakara līdz pusdienai". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1969.12.19. Genadijs Mamļins "Ei, tu, panāc šurp!". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1970. gadā === * 1970.01.24. [[Dagnija Zigmonte]] "Raganas māju remontē". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.02.15. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Sāpju ceļi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.09.02. Zofija Posmiša "Pasažiere". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.09.05. Arčibalds Džozefs Kronins "Broudija pils". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.12.12. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.12.26. Vija Venta ([[Venta Vecumniece]]) "Teikuma vidū punktu neliek". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1971. gadā === * 1971.01.26. Valentīns Ježovs "Lakstīgalu nakts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.05.09. Miklošs Ģārfašs "Mosties un dziedi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1971.05.22. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.06.06. Aleksandrs Volodins "Pieci vakari". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1971.10.02. Viktors Zeba (Balfurs Ferbers) "Sevi meklējot". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1971.10.23. Otars Joseliani "Kamēr rati vēl ripo". Rež. Uldis Koškins. === 1972. gadā === * 1972.01.16. Nikolajs Matukovskis "Amnestija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.02.02. [[Rainis]] "Mušu ķēniņš". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1972.03.05. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.05.27. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.06.03. [[Zigmunds Skujiņš]] "Brunču medības". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.07.26. Džordže Mihails Zamfiresku "Sapņu elks". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Ilze Indrāne]] "Cepure ar kastaņiem". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1973.02.02. Akims Tarazi "Aug buciņš – lauž radziņus". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.02.12. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī sievietes pārskatās" ("Verdzenes"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.09.28. [[Pīters Šefers]] "Smiekli tumsā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1973.10.07. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori saimnieces jaunība". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.10.19. Ardi Līvess "Par visiem dārgākā". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.11.21. [[Ārijs Geikins]] "Leģenda par Kaupo". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1974. gadā === * 1974.05.18. [[Aleksandrs Vampilovs]] “Vasaras rītā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1974.05.31. [[Ādolfs Alunāns]] “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.06.12. Aleksejs Arbuzovs “Esi sveicināta, mīlestība!”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1974.06.27. [[Gunārs Priede]] “Udmurtijas vijolīte”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1974.09.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.10.27. Ilze Binde, Andris Bergmanis “Kamēr saule vēl nenoriet...” (dzejas kompoz.). Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1974.11.05. Aurēlijs Busujoks “Vienatnē ar mīlestību”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1974.11.08. Aleksejs Kolomijecs “Zilie brieži”. Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.11.21. [[Hella Vuolijoki]] “Niskavuori Heta”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.12.27. [[Antons Čehovs]] “[[Trīs māsas]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]], [[Māra Ķimele]]. === 1975. gadā === * 1975.03.27. Margarita Meijo, Moriss Ennekens "Mana sieva – mele!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1975.04.09. [[Žans Anuijs]] "Mēdeja". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1975.05.21. Nikolajs Matukovskis "Ja dzīvi varētu kā dziesmu no jauna sākt". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1975.05.29. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1975.07.08. Sauļus Šaltenis, Leonīds Jacinevičs "Uguns medības ar dzinējiem". Rež. Modris Tenisons. * 1975.11.13. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Lietus". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1976. gadā === * 1976.05.10. Ella Foņakova "...un laimi personiskajā dzīvē". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.05.26. Anatolijs Grebņevs "Skolas direktora dienasgrāmata". Rež. Modris Tenisons. * 1976.06.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1976.06.10. Viljams Sarojans "Ei, jūs tur!". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.06. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.07. Alla Sokolova "Fantāzijas". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.10.12. Jons Druce "Vissvētākā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.11.13. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1977. gadā === * 1977.04.28. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces savaldīšana”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1977.05.26. Jozs Grušs “Pijs nebija prātīgs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]] * 1977.06.11. [[Gerharts Hauptmanis]] “Pirms saules rieta”. Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1977.10.22. Boriss Lavreņovs “Četrdesmit pirmais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1977.11.25. [[Andrejs Upīts]] “Pieci nerātni smaidi”. Rež. Ņina Leimane. * 1977.12.01. Kšištofs Hoiņskis “Notikums naktī”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1977.12.30. Valentīns Katajevs “Riņķa kvadratūra”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 1978. gadā === * 1978.01.18. Arčibalds Džozefs Kronins “Trīs mīlestības”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.02.25. [[Pīters Šefers]] “Jūs esat zaudējis, ser!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.05.20. [[Pauls Putniņš]] “Pasaulīt, tu ļaužu ēka...”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.05.27. Ēvalds Hermakila “Žūpu Bērtulis” (komp.). Rež. Ēvalds Hermakila. * 1978.06.08. [[Vilis Lācis]] “Zeme un jūra”. Rež. Ņina Leimane. * 1978.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.06.20. [[Žans Anuijs]] “Eiridike”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1978.06.25. [[Maksims Gorkijs]] “Dibenā”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1978.06.26. “Trīs musketieri” (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] romāna motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1978.09.09. Kolins Higinss “Harolds un Moda”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.10.23. Jevgeņijs Švarcs “Pasaka par apburtajiem kokiem”. Rež. Andris Vidiņš. * 1978.11.11. [[Gunārs Priede]] “Žagatas dziesma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.12.01. [[Vladimirs Majakovskis]] “Pirts”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.12.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Indrāni”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1979. gadā === * 1979.02.20. [[Rejs Bredberijs]] “[[451 grāds pēc Fārenheita]]”. Rež. Haralds Šēnknehts. * 1979.02.26. “Edith Piaf”. Rež. [[Agris Māsēns]] * 1979.05.25. [[Jēkabs Janševskis]] “Bandavā”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1979.06.01. Kazis Saja “O, Klemens!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.06.27. Jene Heltaji “Mēmais bruņinieks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.05. Viktors Rozovs “Medņa ligzda”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.09. Kazis Saja “Liesmojošā bumbiere”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.11.30. [[Roberts Luiss Stīvensons]] “[[Bagātību sala]]”. Rež. [[Alvis Birkovs]]. === 1980. gadā === * 1980.04.19. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.05.16. [[Pauls Putniņš]] “Pusdūša”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.06.20. Murejs Šizgals “Mīlēšanās”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1980.09.06. Vasīlijs Šukšins “Līdz trešajiem gaiļiem”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.09.10. [[Gunārs Priede]] “Vai mēs viņu pazīsim?”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.11.08. Azats Abduļins “Trīspadsmitais priekšsēdētājs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.11.26. [[Bertolts Brehts]] “Vīrs paliek vīrs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.12.25. Samuils Aļošins “Tēma ar variācijām”. Rež. [[Agris Māsēns]]. === 1981. gadā === * 1981.01.20. Edvards Radzinskis “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1981.02.01. Jukums Palevičs “Preilenīte”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1981.05.29. [[Rainis]] “Spēlēju, dancoju”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1981.08.29. Olevs Antons “Kūts lirika”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1981.09.07. [[Moljērs]] “Skopulis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1982. gadā === * 1982.03.27. Austra Skudra “Lielais gadatirgus”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.05.04. [[Henriks Ibsens]] “Mazais Eijolfs”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1982.05.12. [[Anna Brigadere]] “Sprīdītis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1982.11.05. Arčibalds Džozefs Kronins “Kamēr tu pie manis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1982.11.14. Viktors Astafjevs “Piedod man!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.11.19. Samuils Maršaks “Kaķu nams”. Rež. Andris Vidiņš. === 1983. gadā === * 1983.01.21. [[Pedro Kalderons de la Barka]] “Dāma – spoks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.03.05. Aleksandrs Gelmans “Vieni un kopā ar visiem”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.05.30. Broņislavs Nušičs “BESB – Belgradas emancipēto sieviešu biedrība”. Rež. Ņina Leimane. * 1983.06.03. Augusts Kicbergs “Ciema skroderis un viņa laimīgā loze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.06.18. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.11.08. Vladimirs Arro “Piecas romances vecā mājā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.12.04. [[Rainis]] “[[Mīla stiprāka par nāvi]]”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1984. gadā === * 1984.01.25. Alehandro Kasona “Koki mirst stāvus”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.05.20. Aleksejs Dudarevs “Vakars”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.05.27. [[Vilis Lācis]] “Zvejnieka dēls”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.09.14. Kens Kīzijs, Deils Vosermans “Kur dzeguze ligzdu vij”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1984.09.22. [[Radjards Kiplings]] “Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk”. Rež. Andris Vidiņš. * 1984.12.05. Jiri Tūliks “Tā precas abrukieši”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.12.15. [[Lelde Stumbre]] “Jānis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1985. gadā === * 1985.01.09. Jāns Krūsvalls “Mākoņu krāsas”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.01.26. Lali Roseba “Provinces aktieri”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1985.05.10. [[Rainis]] “Pūt, vējiņi!”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1985.05.24. Hugo Raudseps “Mārtiņciems”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.08.27. Edmons Rostāns “Sirano de Beržeraks”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1985.12.30. Pēteris Millers “Atvadu izrāde”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1986. gadā === * 1986.01.17. [[Ilze Indrāne]] “Zemesvēzi dzirdēt”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.02.28. [[Rabindranats Tagore]] “Čitra”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.05.10. [[Anna Brigadere]] “Sievu kari ar Belcebulu”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.05.23. [[Antons Čehovs]] “Ķiršu dārzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1986.09.13. Viktors Rozovs “Pie jūras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.11.22. [[Gunārs Priede]] “Mācību trauksme”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1987. gadā === * 1987.04.04. “Jautro paradoksu vakars”. Rež. Andris Vidiņš. * 1987.05.09. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1987.05.23. Mihails Šatrovs “Sirdsapziņas diktatūra”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1987.06.20. Alans Eikborns “Normena uzvaras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs “Kabarē”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] “Jo pliks, jo traks”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.05.21. [[Mārtiņš Zīverts]] “Ķīnas vāze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.06.12. [[Lelde Stumbre]] “Nākošpavasar”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1988.06.19. [[Rainis]] “Daugava”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1988.12.16. [[Mārtiņš Zīverts]] “Tīreļpurvs”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.12.28. Mihails Šatrovs “Tālāk, tālāk, tālāk...”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1989. gadā === * 1989.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1989.06.21. Minna Dišlere "Kraujēnu mantinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1989.10.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1989.12.16. "Viesnīca sievietēm" ([[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžīna O'Nīla]], [[Žans Kokto|Žana Kokto]], Fransuāzas Sagānas darbu montāža). Rež. Uģis Brikmanis. === 1990. gadā === * 1990.02.18. Gāzbors Pressers “Bēniņi”. Rež. Romāns Grabovskis. * 1990.03.11. Edvards Vulfs “Svētki Skangalē”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.06.21. Torntons Vailders “Mūsu pilsētiņa”. Rež. Uģis Brikmanis. * 1990.10.26. [[Anšlavs Eglītis]] “Pēc kaut kā cēla, nezināma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.11.17. [[Pauls Putniņš]] “Žēlojiet mūs!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.12.11. Nils Saimons “Pēdējais kvēlais mīlnieks”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.12.15. Alfrēds Žerī “Sestais stāvs”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. == Valmieras Drāmas teātris (1991) == === 1991. gadā === * 1991.03.08. Voldemārs Sauleskalna “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.04.10. [[Mārtiņš Zīverts]] “Pēdējā laiva”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1991.05.24. [[Kārlis Skalbe]] “Kaķīša dzirnaviņas”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.06.02. Kustā Artūrs Jerviluoma “Ziemeļnieki”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.08.28. Klods Manjē “Blēzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.11.03. Mati Unts “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]] * 1991.11.24. Zofija Nalkovska “Celīnas Beļskas māja”. Rež. Aivars Helde. === 1992. gadā === * 1992.01.16. [[Leonīds Andrejevs]] “Anatēma”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.03.01. [[Žans Pols Sartrs]] “Veltījums Tai Dāmai”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.05.26. [[Arturs Šniclers]] “Riņķa dancis”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.06.02. [[Greiems Grīns]] “Desmitais”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1992.11.02. Džons Patriks “Dārgā Pamela”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.11.03. [[Gunārs Priede]] “Jāņu nakti negulēju” (“Jāņi slimnīcā”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1992.11.22. Fransuāza Sagāna “Mēs mīlam un mēs dzīvojam”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.12.13. [[Lelde Stumbre]] “Rozes”. Rež. [[Aigars Vilims]]. === 1993. gadā === * 1993.03.20. [[Fjodors Dostojevskis]] “Burvīgais sapnis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1993.03.27. [[Māra Zālīte]] “Eža kažociņš”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.04.16. [[Arturs Millers]] “Pēc grēkā krišanas”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.06.17. [[Jānis Kārkliņš (dzejnieks)|Jānis Kārkliņš]] “Šanas virsaitis”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1993.06.28. Mārša Normena “Ar labu nakti, māt!”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.08.24. [[Knuts Hamsuns]] “Juhana Nāgela mistērijas”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1993.11.14. [[Gunars Janovskis]] “Sola”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1993.12.19. [[Gerharts Hauptmanis]] “Nogrimušais zvans”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.12.29. Mišels Fermo “Krīt klaudzot durvis”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1994. gadā === * 1994.03.01. Nils Saimons “Apartaments “Plaza” viesnīcā”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.03.12. [[Augusts Strindbergs]] “Spoku sonāte”. Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.03.26. [[Henriks Ibsens]] “Leļļu nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.07. Viljams Gibsons “Baltas rozes, rozā ziloņi...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.15. Maijo Saimons “Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.05.22. [[Albērs Kamī]] “[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1994.06.04. Mirjama Ēberga “Kalpone Gustava, Juhana meita”. Rež. Vibeke Voigta. * 1994.06.15. “Par ko tāds posts mums uzkritis?” (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] stāstiem). Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1994.08.02. [[Ingmars Bergmans]] “Rudens sonāte”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.09.15. Ručello Anibale “Ferdinando”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1994.12.04. Džons Bointons Prīstlijs “Zelta aunāda”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.12.17. [[Gunars Janovskis]] “Izdedži”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.12.22. Georgijs Landau “Sniegbaltītes skola”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1994.12.23. Haralds Millers “Klusa nakts”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1995. gadā === * 1995.01.21. Alans Eikborns "Izklaidīgie draugi". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1995.02.25. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.04.30. [[Ārijs Geikins]] "Ogles sirds". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1995.05.20. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.06.04. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.27. Ņina Kasiana "Ninigra un Aligru". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.08.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru|Sešas personas meklē autoru]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.11.21. "Edīte Piafa" (Agra Māsēna komp. pēc [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] "Mana dzīve", Simonas Berto "Edīte Piafa"). Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1995.12.16. [[Pavels Kohouts]] "Tāda mīla". Rež. [[Varis Brasla]]. === 1996. gadā === * 1996.02.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ļaunais gars”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.03.16. Terenss Retigans “Dāma bez kamēlijām”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1996.04.06. Jānis Širmanis “Zaķu lieldienas”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1996.04.20. [[Ļevs Tolstojs]] “[[Anna Kareņina]]”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.04.27. [[Jalmārs Sēderberjs|Jalmārs Sēderbergs]] “Doktors Glāss”. Rež. Vibeke Voigta. * 1996.05.24. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] “Glāze ūdens”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1996.06.18. Zeiboltu Jēkabs “Mājas naids”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.10.19. Viljams Gibsons “Spēlmaņa kliedziens”. Rež. Ģirts Sils. * 1996.11.22. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.12.10. Nezināma 16. gadsimta autora luga “Venēciete”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.12.29. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. [[Pēteris Lūcis|Pētera Lūča]] iestud. atjaunojis rež. [[Felikss Deičs]]. === 1997. gadā === * 1997.02.22. [[Jēkabs Janševskis]] “Varkaļu pagasta skolotājs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.03.19. Olvena Bouena “Klāra Klukste”. Rež. Andris Vidiņš. * 1997.04.18. Harijs Gulbis “Kamīnā klusi dzied vējš”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.05.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Trīnes grēki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.06.10. [[Rejs Bredberijs]] “Pieneņu vīns”. Rež. [[Māris Liniņš]]. * 1997.09.24. [[Antons Čehovs]] “Ivanovs”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.12.12. [[Federiko Garsija Lorka]] “Dona Perlimplina mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.12.16. “Snip, Snap, Snurre” (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas “Sniega karaliene”). Rež. Andris Vidiņš. === 1998. gadā === * 1998.01.16. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.03.13. [[Mārtiņš Zīverts]] “Minhauzena precības”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.04.05. Gerhards Holcs-Baumerts “Alfons Trīcvaidziņš”. Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1998.04.23. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”. Rež. [[Māris Andersons]]. * 1998.05.15. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes “[[Mērnieku laiki]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.05.29. [[Vizma Belševica]] “Tās dullās Paulīnes dēļ”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.08.20. Francs Ksavers Kreics “Brauciens pēc laimes”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.10.03. [[Henriks Ibsens]] “Jūns Gabriels Borkmanis”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.10.30. [[Augusts Kicbergs]] “Vilkate”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.12.19. Antonio Gala “Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. === 1999. gadā === * 1999.01.22. Ākošs Kērtess “Atraitnes”. Rež. Jānis Joma. * 1999.03.05. Atols Fugards “Stundu pēc pusnakts”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 1999.03.19. [[Ļevs Tolstojs]] “Dzīvais mironis”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1999.08.13. “Pelnrušķīte”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.09.24. [[Žaks Prevērs]], Igors Pavlovs “Paradīzes bērni”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.10.15. [[Henriks Ibsens]] “Spoki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.12.17. Egīls Šņore “Savējie sapratīs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2000. gadā === * 2000.01.21. [[Maksims Gorkijs]] “Vasaras ļaudis” (“Vasarnieki”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2000.02.25. [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs”. Rež. Pēteris Sūcis. * 2000.05.06. Žans Puarē “Tikumības komēdija”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 2000.05.12. Pamela Lindona Treversa “Mērija Popinsa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2000.09.29. Jans Tette “Krustojums ar galveno ceļu”. Rež. Andres Noormets * 2000.10.13. [[Edvards Olbijs]] “Amerikāņu sapnis”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.10.17. Mihails Barteņevs “Zaķa mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.12.15. Nadežda Ptuškina “Ziemassvētku sapņi”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2001. gadā === * 2001.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Baltais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.04.11. “Lieldienu lustes Lielmežā”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.05.18. [[Ārijs Geikins]] “Dona Žuana savaldīšana”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 2001.08.31. [[Antons Čehovs]] “Kaija”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.10.12. [[Anšlavs Eglītis]] “Kazanovas mētelis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.12.13. “Buratīno”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.12.20. [[Inga Ābele]] “Tumšie brieži”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2002. gadā === * 2002.03.09. Broņislavs Nušičs “Ministrienes kundze”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.03.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Potivāra nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.04.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.06.10. [[Fjodors Dostojevskis]] “Spēlmanis”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.06.29. [[Tenesijs Viljamss]] “Vasara un dūmi”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.09.27. Rūta Mežavilka “Stiprs ziemeļrietumu vējš”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.11.08. Robērs Tomā “Lamatas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.12.06. Hermanis Paukšs “Godīgā meitene”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.12.17. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 2003. gadā === * 2003.01.22. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.02.21. [[Evita Sniedze]] “Smilšu kaste”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2003.03.27. Nils Saimons “Basām kājām pa parku”. Rež. Imants Jaunzems. * 2003.04.11. [[Lelde Stumbre]] “Letiņi”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.19. Aleksandrs Vampilovs “Pīļu medības”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.11.01. [[Jāns Kross]] “Ķeizara trakais”. Rež. [[Gatis Gāga]]. * 2003.11.13. [[Evita Sniedze]] "Tie paši oši". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.12.11. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Rež. [[Ivars Lūsis]]. === 2004. gadā === * 2004.01.23. [[Henriks Ibsens]] "Jūras meita". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.02.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Sādžu dakteris". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2004.03.26. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2004.04.27. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2004.06.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.10.15. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. Agris Krūmiņš. * 2004.11.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Aizbirušais avots". Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2005. gadā === * 2005.01.11. [[Īnida Blaitone|Enida Blaitone]] "Pauks un Šmauks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.01.28. Rodnijs Eklends "Dzīve trijatā". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.02.11. Herberts Bergers "Vēl viens Džeksons". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.04.17. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Ku-kū". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.09.09. Nils Saimons "Dīvainais pāris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.09.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzorieši" ("Jautrās vindzorieties"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.11.03. [[Marks Tvens]] "Toms Sojers". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.12.01. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. [[Jānis Vingris]]. === 2006. gadā === * 2006.02.10. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.04.12. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.05.19. Šeila Dileinija "Medus garša". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2006.05.28. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. Franks Hoiels. * 2006.09.29. Karlo Goldoni "Mirandolīna" ("Viesnīcniece"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.10.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.12.14. [[Andruss Kivirehks]] "Igauņu bēres". Rež. Andress Lepiks. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]. Versija". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.02.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Nāves ēnā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.03.16. Nikolajs Nosovs "Nezinīša piedzīvojumi". Rež. Zane Kreicberga. * 2007.04.07. Ivans Viripajevs "Valentīndiena". Rež. Ilze Rudzīte. * 2007.04.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2007.05.15. Juris Helds "Nomales bildītes". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 2007.09.07. [[Vilis Plūdons]] "Eža kažociņš". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.09.21. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.09.27. [[Boriss Viāns|Boriss Vians]] "[[Dienu putas]]". Rež. Florians fon Hoermans. * 2007.11.01. [[Inese Zandere]] "Ineses tantes mīklainie panti". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2008. gadā === * 2008.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.03.07. Benjamins Leberts "Crazy". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2008.04.04. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.05.17. [[Alvis Lapiņš]] "Atvari". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2008.09.11. Vasilijs Sigarevs "Fantomsāpes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2008.08.14. [[Evita Sniedze]] "Līdz pavasarim". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.09.27. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Kas patīk dāmām". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.10.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2008.12.07. [[Ingmars Bergmans]] "Marionetes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. === 2009. gadā === * 2009.01.16. [[Gunars Janovskis]] "Gredzens uz tilta". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2009.02.13. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] “Divpadsmitā nakts”. Rež. Andress Lepiks. * 2009.05.14. [[Mārtiņš Zīverts]] “Klauns Fiasko”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.06.09. [[Harolds Pinters]] “Mājās pārnākušie”. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2009.06.20. [[Lauris Gundars]] “Latviešu laiks”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.09.11. Otari Bagaturija “Karalis Līrs nabagmājā”. Rež. Otari Bagaturija. * 2009.10.16. [[Rainis]] “[[Zelta zirgs]]”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.11.20. [[Agata Kristi]] “Peļu slazds”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.12.10. [[Ērihs Kestners]] “Emīls un Berlīnes zēni”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. “Vīns un nezāles” (pēc kinofilmas “[[Amerikāņu skaistums]]” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.04.30. [[Alvis Lapiņš]] “Eldorado”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.05.20. [[Frīdrihs Šillers]] “Marija Stjuarte”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2010.06.06. [[Edvarts Virza]] “Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.09.10. [[Jānis Lūsēns]] “Agrā rūsa” (sadarbībā ar apvienību Ars Nova). Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2010.10.29. Brendons Tomass “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.11.24. [[Henriks Ibsens]] “Dr. Stokmanis” (“Tautas ienaidnieks”). Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2011. gadā === * 2011.01.22. “Krāsainās pasakas” (pēc [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.03.08. [[Evita Sniedze]] “Mākoņains, iespējams skaidrosies”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.03.31. “KIN DZA DZA” (pēc Rezo Gabriadzes un [[Georgijs Danelija|Georgija Danelijas]] scenārija motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.04.30. Vadims Ļevanovs “Gribu, bet baidos” (“Gorkija vārdā nosauktais Kultūras parks”). Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2011.05.14. “Baltā kamielēna sapnītis” (pēc mongoļu tautas pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.05.29. Īvs Žamiaks “Acālija”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2011.10.14. [[Tenesijs Viljamss]] “Orfejs pazemē”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.10.21. [[Lauris Gundars]] “Trio”. Rež. [[Lauris Gundars]]. === 2012. gadā === * 2012.01.07. [[Anšlavs Eglītis]] “Bezkaunīgie veči”. Rež. [[Reinis Suhanovs]], [[Jānis Znotiņš]]. * 2012.01.13. [[Lauris Gundars]] “Advents Silmačos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.04.03. [[Jaroslavs Hašeks]] “[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2012.05.02. “Egoisti” (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas “Sīkpilsoņi” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2012.05.26. [[Augusts Strindbergs]] “Jūlijas jaunkundze”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.06.20. [[Aleksandrs Ostrovskis]] “[[Līgava bez pūra]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2012.09.18. [[Mihails Bulgakovs]] “Zojkina kvartira/Zojas dzīvoklis”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.10.25. [[Antons Čehovs]] “Mežainis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.11.15. Aleksandrs Mardaņs “Mātes un meitas”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.12.01. [[Alvis Lapiņš]] “Klaidoņa lūgšana”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2013. gadā === * 2013.01.10. Kenets Greiems “Vējš vītolos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.02.07. [[Rūdolfs Blaumanis]] “[[Raudupiete]]”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.02.28. Patriks Hamiltons “Virve”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2013.03.21. [[Rainis]], [[Mārtiņš Brauns]] “Daugava”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2013.04.27. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Makbets]]”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2013.06.13. Roberto Kavozi “Aprēķina laulības”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.08.14. Leonards Geršs “Taureņi ir brīvi”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2013.09.22. [[Boriss Pasternaks]] “Doktors Živago”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.10.18. [[Maksims Gorkijs]] “Dzimta” (“Vasa Žeļeznova”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.10.25. [[Regnārs Vaivars]], [[Rihards Jakovels]] “Bask@bols.lv”. Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2013.12.08. [[Ērihs Marija Remarks]] “Triumfa arka”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2013.12.15. Pērs Ulovs Enkvists “Lūša stundā”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2014. gadā === * 2014.01.16. [[Tenesijs Viljamss]] “Stikla zvērnīca”. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2014.02.07. Rolāns Topors “Ziema zem galda”. Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.03.06. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.04.13. [[Maikls Freins]] “Klusumu! Notiek izrāde!”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.05.18. [[Aleksandrs Vampilovs]] “Provinces anekdotes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.06.05. Džons Logans “Sarkans”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2014.06.17. [[Harolds Pinters]] “Siltumnīca”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2014.09.20. [[Lauris Gundars]] “Vienādas asinis”. Rež. [[Mārtiņš Vilkārsis]]. * 2014.10.08. Džons Marells “Saules pelni”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.10.26. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Romeo un Džuljeta]]”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.11.21. Mariuss fon Maienburgs “Apjukums”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.12.19. [[Lauris Gundars]] “Balle būs”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2015. gadā === * 2015.01.23. [[Augusts Strindbergs]] “Nāves deja”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.03.01. [[Lauris Gundars]] “Lattia”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.03.19. [[Ēriks Vilsons]] “Debesis ir mums”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2015.04.26. [[Anna Brigadere]] “Maija un Paija”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.05.30. Rezo Gabriadze “Sudraba gaisma”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.08.01. “Eņģeļa kreisais spārns” (pēc Ž. Lorensas romāna “Garie gadi” un V. Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem). Rež. [[Inese Mičule]]. * 2015.09.11. “Bērns vārdā Rainis”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.02. [[Mihails Bulgakovs]] “[[Meistars un Margarita]]”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2015.10.15. [[Aspazija]] “Sarkanās puķes”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.30. Aivons Menčels “Rudenīgais blūzs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.12.01. [[Rainis]] “Vētras sēja”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.12.17. [[Gunārs Priede]] “Smaržo sēnes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2016. gadā === * 2016.01.22. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2016.02.19. [[Harijs Gulbis]] "Medību pils". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2016.03.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2016.04.15. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. Dāvis Auškāps. * 2016.05.21. "Razpļujeva sapņi" (pēc [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins|Aleksandra Suhovo-Kobiļina]] lugu "Tarelkina nāve" un "Krečinska kāzas" motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2016.05.21. "Kāpēc es nogalināju sievu" (pēc [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] stāsta "Kreicera sonāte" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2016.09.30. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Muiža kaņepēs" (pēc lugas "Mežs" motīviem). Rež. [[Indra Roga]]. * 2016.12.02. "Emmijas laime" (pēc [[Rainers Verners Fasbinders|Rainera Vernera Fasbindera]] "Bailes saēd dvēseli" scenārija motīviem). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2016.12.15. [[Šarlote Brontē]] "[[Džeina Eira]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2017. gadā === * 2017.01.12. [[Žils Verns]] "80 dienās apkārt zemeslodei". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2017.02.10. [[Augusts Strindbergs]] "Pelikāns". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2017.02.24. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.03.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2017.04.13. [[Alvis Lapiņš]] "Nepabeigtās kāzas". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2017.05.12. Ivans Viripajevs "Klusa nakts, dzēra nakts" ("Apskurbušie"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.05.26. [[Albērs Kamī]] "Pārpratums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2017.08.18. Elīna Cērpa "Lūcis". Rež. Elīna Cērpa. * 2017.09.22. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas". Rež. Sergejs Ščipicins. * 2017.10.20. [[Žans Anuijs]] "Eiridīke". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2017.11.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Inese Mičule]]. === 2018. gadā === * 2018.01.12. [[Sanita Reinsone]] "Meža meitas". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2018.01.26. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2018.02.23. [[Rūdolfs Blaumanis]], Justīne Kļava "Vidzemnieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2018.03.09. [[Semjuels Bekets]] "Laimīgās dienas". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2018.04.07. [[Pavels Kohouts|Pāvels Kohouts]] "Mīlestības testaments" ("Eross"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2018.05.12. [[Juliušs Slovackis]] "Baladīna". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.05.25. [[Anna Brigadere]] "Dievs. Daba. Darbs". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.06.15. Deivids Berijs "Augusta vaļi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2018.09.27. [[Rejs Bredberijs]] "Fantočini noslēpums". Rež. Jekaterina Polovceva. * 2018.10.12. Deivids Aivss "Venēra kažokādā". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2018.11.09. Jurijs Trifonovs "Apmaiņa". Rež. Jegors Peregudovs. * 2018.11.30. "Nekas" (pēc Jannes Telleres gāmatas "Nekas" motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.12.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2019. gadā === * 2019.02.15. [[Ēriks Emanuēls Šmits]] "Voloņas nakts". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2019.04.12. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2019.05.11. Anna Zvaigzne "Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2019.05.24. "Mārtins Īdens" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]] romāna motīviem). Rež. [[Klāvs Mellis]]. * 2019.09.07. "Viktorija" (pēc [[Knuts Hamsuns|Knuta Hamsuna]] stāsta motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.20. "731. solis" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "[[Noziegums un sods]]" motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.26. [[Inese Zandere]] "Smieklu sasaukšanās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.10.18. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2019.11.29. [[Ernests Hemingvejs]] "Ardievas ieročiem". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2020. gadā === * 2020.01.11. [[Henriks Ibsens]] "Alvinga kundze" ("Spoki"). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2020.02.06. "Cilvēkam vajag suni" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] stāstu motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2020.03.05. "Slinkums". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2020.05.29. Dankans Makmillans "Visas labās lietas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.07.31. "Paliec sveiks, draugs…" (pēc franču filmas "La Femme de mon pote" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2020.08.05. "Tilti" (pēc Roberta Džeimsa Vollera romāna "Medisonas apgabala tilti"). Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2020.09.18. Stīvens Karams "Ģimene". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2020.10.02. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.10.09. [[Mārtins Makdona]] "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2021. gadā === * 2021.06.15. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2021.06.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Ilgu tramvajs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2021.06.20. "Latvijas lepnums. Un aizspriedumi". Rež. [[Reinis Boters]]. * 2021.06.27. [[Māra Zālīte]] "Dzīvais ūdens". Rež. [[Ilze Bloka]]. * 2021.07.02. [[Lelde Stumbre]] "Nākošpavasar". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2021.07.03. Deivids Lindsijs-Ebērs "Labie cilvēki". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2021.09.20. [[Bertolts Brehts]] "Lepnās kāzas". Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2021.12.05. [[Artūrs Dīcis]] "Meklētāji". Rež. [[Indra Roga]]. === 2022. gadā === * 2022.01.07. Kērena Klimovska "Mans tēvs - Pīters Pens". Rež. [[Henrijs Arājs]]. * 2022.01.24. [[Alvis Lapiņš]] "Es neesmu klaviernieks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2022.02.12. Antonio Buero Valjeho "Liesmojošā tumsa". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.02.19. [[Edvards Olbijs]] "Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.03.15. [[Ance Muižniece]] "Mēs, roks, sekss un PSRS". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2022.04.12. [[Andris Kalnozols]] "Kalendārs mani sauc". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.04.28. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2022.05.07. [[Deivids Memits|Deivids Mamets]] "Amerikāņu bizons". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.09.16. Justīne Kļava "Nelabie. Pēc Dostojevska" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "[[Velni]]"). Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2022.10.06. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Rinda". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.11.04. [[Linda Rudene]] "SIA Ģimenes romāns" (pēc [[Verners Hercogs|Vernera Hercoga]] filmas motīviem). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.12.04. Petri Tamminens "Kā sagaidīt citplanētieti". Radošā komanda Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā. * 2022.12.21. "Koens. Atāls. Kurtuve". Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. === 2023. gadā === * 2023.01.20. [[Juns Fose]] "Vārds". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.02.25. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.04.06. Dons Nigro "Paolo un Frančeska". Rež. [[Indra Roga]]. * 2023.04.28. Regnārs Vaivars "Burbulis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.06.14. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs mostamies" ("Kad mēs, mirušie, mostamies"). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.08.03. "Es arī te, kas man ir jādara". Rež. [[Endīne Bērziņa]]. * 2023.08.04. Kersti Heinlo "Manas domas grib ar mani parunāt". Rež. Kersti Heinloo. * 2023.10.05. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.10.27. Pēc [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]] "Atraitnes dēls". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2023.11.30. "One hundred". Rad. kom. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]], [[Ilze Vītoliņa]], Oskars Pauliņš, Emīls Zilberts, Dāvis Burmeisters. === 2024. gadā === * 2024.01.05. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] "Daliņš" (par soļotāju [[Jānis Daliņš|Jāni Daliņu]]). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.02.02. Justīne Kļava "Konsuela Sent-Ekziperī". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.03.14. "Valmieras puikas" (pēc [[Pāvils Rozītis|Pāvila Rozīša]] romāna motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2024.04.25. Pēc [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] stāstu motīviem "Tu saki?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.05.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2024.09.10. [[Krista Burāne]] "Izdzīvošanas piezīmes". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2024.10.04. Otts Kilusks "Cosmopolitan". Rež. Andress Noormets. * 2024.10.25. Patriks Mārbers "Tuvāk". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.12.15. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2025. gadā === * 2025.01.24. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2025.03.14. [[Gunārs Priede]] "Četri balti krekli" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2025.04.11. Pēc [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] "Burvju kalns". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.04.30. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.05.30. Pēc Miko Rimminena "Diena projām palēja". Rež. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]]. * 2025.06.06. [[Federiko Garsija Lorka]] "Dona Perlimplina mīlestība". Rež. [[Linda Kalniņa]]. * 2025.08.29. [[Mārtins Makdona]] "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.10.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.10.31. "Telma un Luīze" (pēc filmas "[[Telma un Luīze]]" motīviem). Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2025.12.05. "Vai tu atceries, kā piedzima tava vecmāmiņa?". [[Ieva Puķe|Ievas Puķes]] autordarbs. * 2025.12.12. [[Eiripīds]] "Mēdeja". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2026. gadā === * 2026.01.18. Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem "Mazais cilvēks". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.01.30. Pēc Justa Terteļa lugas motīviem "Sākums". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2026.02.20. [[Artūrs Dīcis]] "Egomaniaki". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2026.03.20. [[Ance Muižniece]] "Tu būsi mana!". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2026.04.17. Džons Patriks Šenlijs "Šaubas". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.05.08. Ronalds Kītons "Čērčils". Rež. Reinis Suhanovs. * 2026.05.23. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Stikla zvērnīca]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.06.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2026.08.21. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Laipotāji". Rež. Kārlis Krūmiņš. [[Kategorija:Valmieras Drāmas teātris|Izrādes]] ersrdvypm03yzo9qku46pdhp0tv0hdf 0 408255 4509789 2950995 2026-08-19T11:53:35Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4509789 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kr. Barona ielas krustojums ar Elizabetes ielu 1930. gados.jpg|thumb|300px|Latviešu amatnieku krājaizdevu sabiedrības nams (pirms 1937).]] '''Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kase''', arī '''Amatnieku kase''', bija [[banka|krājaizdevumu sabiedrība]]. Atradās [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 3 (tolaik Suvorova ielā). Piešķīra arī aizdevumus vai subsīdijas [[Sarkanais Krusts|Sarkanajam Krustam]], latviešu preses izdevumiem ("[[Dienas Lapa]]", "Domas" u.c.), Rīgas jaunatnes teātrim, svētku un izrāžu organizēšanai.<ref>[http://vesture.eu/index.php/Amatnieku_kase vesture.eu]</ref> == Vēsture == [[Pūcīšu Ģederts]] 1883. gada 21. septembrī nodibināja biedrības krāšanas un aizdošanas kasi ar mērķi panākt Rīgas latviešu amatnieku finansiālo neatkarību. 1908. gadā Amatnieku kase izveidoja fondu trūcīgo apdāvināto skolēnu atbalstam amatnieku skolā. 1918. gada 17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases (tolaik tās vadītājs bija [[Gustavs Zemgals]]) telpās tika nodibināta [[Tautas padome]], kura ievēlēja pirmo [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]]. Likvidēta pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]]s 1940. gadā. === Nosaukumu maiņa === * Latviešu amatnieku krājaizdevu sabiedrība (1924) * Latvijas amatnieku savstarpējā kredītsabiedrība (1937) * Otrā Rīgas savstarpējā kredītsabiedrība (1939) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://kaa.lv/tag/rigas-latviesu-amatnieku-krajaizdevu-kase/ Pateicībā par Latvijas Republiku - Rīgas latviešu amatnieku krājaizdevu kase] [[Kategorija:Latvijas bankas]] 0x2chbjbk6o2maecv2c15izwyrzszbq 0 408256 4509790 4260164 2026-08-19T11:55:23Z Pirags 3757 4509790 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jauna Rigas Teatra eka.jpg|thumb|300px|1902. gadā uzceltā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības ēka Lāčplēša ielā, kurā darbojās [[Jaunais Rīgas latviešu teātris]] (2009. gada attēls)]] [[Attēls:Jaunā Latviešu teātra zāle.jpg|thumb|300px|Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības zāle (1902)]] '''Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrība''' bija [[Pirmās Atmodas kustība]]s laikā 1873. gada 30. jūnijā dibināta [[Rīga]]s [[latvieši|latviešu]] [[amatniecība|amatnieku]] biedrība, kuras mērķis bija sniegt palīdzību slimiem un darba nespējīgiem biedriem, izmaksāt pabalstus biedru un viņu piederīgo apbedīšanai un gādāt par biedru tehniskās izglītības paplašināšanu un lietderīgu laika kavēkli.<ref name="LKV">{{LKV|I.|382}}</ref> Biedrībai bija sava bibliotēka ar lasītavu, jauktais un vīru koris (diriģents J. Rumpēters), kas 1880. gadā piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos]] un savs nams Lāčplēša (toreiz Romanova) ielā 25. 1883. gadā sāka darboties [[Pūcīšu Ģederts|Pūcīšu Ģederta]] dibinātā [[Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kase]], bet 1886. gadā biedrība nodibināja kreisi orientēto laikrakstu "[[Dienas Lapa]]". 1901.—1902. gadā pamatīgi pārbūvēja biedrības namu (arhitekts [[Edmunds fon Trompovskis]]) un iekārtoja lielu sarīkojumu zāli ar skatuvi, kurā kopš 1902. gada darbojās [[Jaunais Rīgas latviešu teātris]], izrādot [[Aspazija]]s lugas "Sidraba šķidrauts" un Raiņa "[[Uguns un nakts]]" pirmizrādes. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā biedrības namā notika revolucionāri mītiņi, pagastu un skolotāju kongresu delegātu sapulces.<ref name="LKV"/> Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrību slēdza 1906. gada 8. martā.<ref>[http://biographien.lv/Riga_pils_R1.html biographien.lv]</ref> No 1920. gada biedrības ēkā Lāčplēša ielā 25 darbojās [[Dailes teātris]]. 2021. gadā, atjaunojot bijušo biedrības nama ēku, atrada tās pamatos iemūrētu metāla kasti, kurā atradās vairāk nekā 60 priekšmeti, tostarp laikraksta “[[Mājas Viesis]]” 1901. gada septembra numurs, Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības statūti un gada pārskati, galda dziesmas un ēdienkarte, piespraude, monētas un biļetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/vesturniece-jrt-buvdarbu-laika-atrastaja-laika-kapsula-ievietots-ipasi-plass-un-rupigs-vestijums.a399422/ Vēsturniece: JRT būvdarbu laikā atrastajā laika kapsulā ievietots īpaši plašs un rūpīgs vēstījums] lsm.lv 2021. gada 6. aprīlī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sabiedriskās organizācijas]] emxu8veac035d7pmvjfrsoyf7fexvkj 0 408934 4509478 3742872 2026-08-18T18:48:36Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509478 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | binomial = Galium odoratum | attēls = Waldmeister(Mai).JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Gentianales | rinda_lv = Genciānu rinda | dzimta = Rubiaceae | dzimta_lv = Rubiju dzimta | ģints = Galium | ģints_lv = Madaras | suga = G. odoratum | suga_lv = Smaržīgā madara | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Smaržīgā madara''' (''Galium odoratum''), agrāk '''smaržīgais miešķis''' (''Asperula odorata''), ir [[madaras|madaru]] ģints [[lakstaugs]]. Suga sastopama [[Eiropa|Eiropā]] un divos nelielos apgabalos [[Āzija|Āzijā]]. [[Latvija|Latvijā]] sastopama visā teritorijā. Aug galvenokārt [[platlapju koki|platlapju koku]] mežos, nav sastopama ārpus mežiem. == Morfoloģija == Smaržīgā madara ir daudzgadīgs, 10-35 cm garš lakstaugs ar stāvu, četršķautņainu, gludu [[Stublājs|stublāju]]. [[Lapas]] uz stublāja ir izvietotas neīstā mieturī (apakšējās pa 5-7, augšējās pa 8). Lapas pēc formas ir plati lancetiskas, 4-6 cm garas un 0.5-1.4 cm platas, pie pamata tās ir sašaurinātas. Lapas gals ir smails, mala skarbi skropstaina. [[Zieds|Ziedi]] ir izvietoti skarveidīgās ziedkopās stublāja galotnē, dažreiz ziedkopas ir arī viena vai divu zemāko mieturu lapu žāklēs. Zieda kauss ir ļoti īss. Vainags ir balts, četrdaļīgs, vainaga stobriņš un apmale vienāda garuma. [[Auglis|Skaldauglī]] katrs [[Rieksts|riekstiņš]] ir blīvi klāts ar āķveidīgiem matiņiem. Zied maijā un jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-odoratum-l-scop/|title=smaržīgā madara - Galium odoratum (L.) Scop. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-11}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-odoratum-l-scop/ | title= Smaržīgā madara | publisher= Sugu enciklopēdija "Latvijas daba"}} {{botānika-aizmetnis}} == Atsauces == <references /> [[Kategorija:Rubiju dzimta]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Madaras]] buhd9s3yz391ybbdwzi5nokyj8hnxh0 4509479 4509478 2026-08-18T18:48:41Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Rubiju dzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509479 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | binomial = Galium odoratum | attēls = Waldmeister(Mai).JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Gentianales | rinda_lv = Genciānu rinda | dzimta = Rubiaceae | dzimta_lv = Rubiju dzimta | ģints = Galium | ģints_lv = Madaras | suga = G. odoratum | suga_lv = Smaržīgā madara | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Smaržīgā madara''' (''Galium odoratum''), agrāk '''smaržīgais miešķis''' (''Asperula odorata''), ir [[madaras|madaru]] ģints [[lakstaugs]]. Suga sastopama [[Eiropa|Eiropā]] un divos nelielos apgabalos [[Āzija|Āzijā]]. [[Latvija|Latvijā]] sastopama visā teritorijā. Aug galvenokārt [[platlapju koki|platlapju koku]] mežos, nav sastopama ārpus mežiem. == Morfoloģija == Smaržīgā madara ir daudzgadīgs, 10-35 cm garš lakstaugs ar stāvu, četršķautņainu, gludu [[Stublājs|stublāju]]. [[Lapas]] uz stublāja ir izvietotas neīstā mieturī (apakšējās pa 5-7, augšējās pa 8). Lapas pēc formas ir plati lancetiskas, 4-6 cm garas un 0.5-1.4 cm platas, pie pamata tās ir sašaurinātas. Lapas gals ir smails, mala skarbi skropstaina. [[Zieds|Ziedi]] ir izvietoti skarveidīgās ziedkopās stublāja galotnē, dažreiz ziedkopas ir arī viena vai divu zemāko mieturu lapu žāklēs. Zieda kauss ir ļoti īss. Vainags ir balts, četrdaļīgs, vainaga stobriņš un apmale vienāda garuma. [[Auglis|Skaldauglī]] katrs [[Rieksts|riekstiņš]] ir blīvi klāts ar āķveidīgiem matiņiem. Zied maijā un jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-odoratum-l-scop/|title=smaržīgā madara - Galium odoratum (L.) Scop. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-11}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-odoratum-l-scop/ | title= Smaržīgā madara | publisher= Sugu enciklopēdija "Latvijas daba"}} {{botānika-aizmetnis}} == Atsauces == <references /> [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Madaras]] btong0itw254b172o872mapa7aubirg 0 412524 4509608 2969158 2026-08-19T03:00:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509608 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Ārijs Skride | birthdate = {{dat|1906|09|24}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1987|11|22|1906|09|24}} | nationality = latvietis | field = ainavu [[glezniecība]] | training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]] | famous works = | patrons = [[Vilhelms Purvītis]] | awards = }} '''Ārijs Skride''' (1906—1987) bija latviešu gleznotājs, viens no [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]] ainavu gleznošanas skolas pārstāvjiem. == Dzīvesgājums == Dzimis 1906. gada 24. septembrī [[Virānes pagasts|Virānes pagasta]] (tagad [[Dzelzavas pagasts|Dzelzavas pagasta]]) Boķos zemnieka ģimenē. Pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] viņa vecāku ģimene devās bēgļu gaitās uz [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņu]]. Mācījās reālskolā [[Veļikije Luki]], 1919. gadā atgriezās dzimtenē, turpināja mācības [[Cesvaines ģimnāzija|Cesvaines ģimnāzijā]]. Studēja [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]], diplomdarbu “Zvejnieku osta” radīja Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā (1932). No 1928. gada piedalījās izstādēs, bija mākslinieku apvienības “Sadarbs” biedrs (1928-1939). Strādāja par [[LNO]] dekoratora palīgu (1928-1936), tad par [[Natālijas Draudziņas ģimnāzija]]s zīmēšanas skolotāju (1936-1942). Otrā pasaules kara laikā 1942. gadā sāka strādāt par Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras pedagogu, 1943. gadā papildinājās Vācijā. 1944. gadā viņu uzņēma Latvijas PSR Mākslinieku savienībā. Rīkoja personālizstādes Rīgā (1966, 1981), Cēsīs, Jelgavā (1966), Madonā (1986). Miris 1987. gada 22. novembrī Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Arijs-Skride |title=timenote.info |access-date={{dat|2018|11|13||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241127212936/https://timenote.info/lv/Arijs-Skride }}</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Kultūras fonda prēmija (1932, 1937) * bronzas medaļa starptautiskā izstādē [[Sanfrancisko]] (1939) * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks]] (1956) * [[Latvijas PSR Tautas mākslinieks]] (1966) == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Skride, Ārijs}} [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] juehj0tgvxzh4i0omx4zoi523n13j9r 10 413574 4509442 4508970 2026-08-18T18:01:20Z EdgarsBot 50781 upd 4509442 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-08-18 18:01:20{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 41 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)</nowiki> || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026) |- | {{page-multi|page=Roberts (Rūpe) Juntula|t|h|d}} || 2026-08-02 20:22:13 || 15 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|Var jau būt, ka viņam ir kāda nozīmība, bet no teksta tas galīgi neizriet|due=15|due_date=17.08.2026}}</nowiki> || Var jau būt, ka viņam ir kāda nozīmība, bet no teksta tas galīgi neizriet || 15 (17.08.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 24av6ezxw3vktp2x0p0cxyczcdnp02z 4 415707 4509441 4508969 2026-08-18T18:01:01Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4509441 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|08|18||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200183}}] | {{formatnum:1715}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13726}}] | 2009-02-13 | 2026-08-18 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:174689}}] | {{formatnum:10472}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8057}}] | 2007-12-03 | 2026-08-18 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}] | {{formatnum:820}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14817}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114929}}] | {{formatnum:8833}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9910}}] | 2007-11-24 | 2026-08-18 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:114633}}] | {{formatnum:10039}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1924}}] | 2009-10-02 | 2026-08-18 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:88621}}] | {{formatnum:7495}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6727}}] | 2005-10-30 | 2026-08-18 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:72174}}] | {{formatnum:9570}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2171}}] | 2009-05-24 | 2026-08-18 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68891}}] | {{formatnum:1767}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3274}}] | 2005-07-26 | 2026-08-18 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58826}}] | {{formatnum:712}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-07-02 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:52523}}] | {{formatnum:6878}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6571}}] | 2018-06-22 | 2026-08-16 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49407}}] | {{formatnum:5189}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}] | 2007-01-07 | 2026-08-18 |- | 12. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49219}}] | {{formatnum:1458}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3542}}] | 2006-05-03 | 2026-08-17 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:48279}}] | {{formatnum:4068}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3003}}] | 2007-04-26 | 2026-08-18 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44947}}] | {{formatnum:6285}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1614}}] | 2015-03-11 | 2026-08-18 |- style="background-color: #EEEEEE" | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42315}}] | {{formatnum:1663}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-08-18 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39079}}] | {{formatnum:4579}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}] | 2013-03-30 | 2026-08-18 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:2}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32285}}] | {{formatnum:3979}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:659}}] | 2020-05-10 | 2026-08-18 |- | 20. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:30657}}] | {{formatnum:8311}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4730}}] | 2023-01-18 | 2026-08-18 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29756}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1208}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26845}}] | {{formatnum:4613}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:925}}] | 2015-08-30 | 2026-08-18 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23793}}] | {{formatnum:16}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-07-25 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23731}}] | {{formatnum:39}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1938}}] | 2006-07-03 | 2026-08-10 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1475}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15939}}] | {{formatnum:1333}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-08-18 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15286}}] | {{formatnum:3225}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1387}}] | 2014-07-27 | 2026-08-17 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15179}}] | {{formatnum:2416}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}] | 2005-07-30 | 2026-07-31 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14482}}] | {{formatnum:516}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-08-12 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14229}}] | {{formatnum:648}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}] | 2013-06-21 | 2026-08-16 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13405}}] | {{formatnum:920}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-08-18 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10937}}] | {{formatnum:1767}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:419}}] | 2021-07-27 | 2026-08-12 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10626}}] | {{formatnum:273}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-08-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10161}}] | {{formatnum:310}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}] | 2012-05-17 | 2026-08-16 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9583}}] | {{formatnum:216}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:180}}] | 2013-03-14 | 2026-08-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:21}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6759}}] | {{formatnum:228}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-08-17 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6531}}] | {{formatnum:619}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-08-17 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5607}}] | {{formatnum:98}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-08-10 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:9}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:127}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-07-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5006}}] | {{formatnum:153}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}] | 2013-04-16 | 2026-08-12 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] mvlhpnfkyyesbsy41o0f1vz43juhgx8 0 422090 4509594 4153093 2026-08-19T00:41:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509594 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds = Zigrīda Eglīte | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1936 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 08 | dz_vieta = [[Daugavpils]], {{LAT}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | tautība = [[latviete]] | vecāki = | paraksts = | dzimums = S | darba_vietas = [[Salaspils]], [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LPSR Zinātņu akadēmijas]] [[Bioloģijas institūts]] (1963-1993) | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[Botānika]] | sasniegumi = Latvijas staipekņu, kosu un paparžaugu flora. R., 2000. }} '''Mg. biol. Zigrīda Eglīte''', dzimusi '''Brīniņa''' (1936) ir latviešu [[Biologs|bioloģe]], [[Botāniķis|botāniķe]] specializējusies pļavu ekoloģijā, ģeobotānikā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/7091 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190423061201/https://enciklopedija.lv/skirklis/7091 |archivedate={{dat|2019|04|23||bez}} }}</ref> purvu pētīšanā, augu ģeogrāfijā, taksonomijā un dabas aizsardzībā. ''Mg.biol.'' Latvijas staipekņu, kosu un paparžaugu floras autore (Rīgā, 2000). Apstrādājusi arī vanagnadziņu (''Lotus L.''), pērkoņamoliņu (''Anthyllis L.''), [[Retēji|retēju]] (''Potentilla L.'') un citas ģintis Baltijas floras konspektam. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1936. gada 8. martā [[Daugavpils|Daugavpilī]] Latvijas Armijas virsnieka Pētera Brīniņa<ref>{{Cite web|url=https://timenote.info/lv/Peteris-Brinins|title=Pēteris Brīniņš|website=timenote.info|access-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2025|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250221034132/https://timenote.info/lv/Peteris-Brinins}}</ref> un Olgas Brīniņas (dzim. Sesks) ģimenē. Mācījusies Kabiles pamatskolā un Rīgas pilsētas 1.pamatskolā. 1955. gadā beigusi [[Rīgas 3. vidusskola|Rīgas 3. vidusskolu]]. 1961. gadā absolvējusi [[Latvijas Valsts Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]]<ref>{{Cite web|url=http://priede.bf.lu.lv/parbf/kontakti/|title=Kontakti|website=priede.bf.lu.lv|access-date={{dat|2019|03|04||bez}}|archive-date={{dat|2019|02|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190226135945/http://priede.bf.lu.lv/parbf/kontakti/}}</ref> botānikas specialitātē. No 1963. līdz 1993. gadam strādājusi [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR ZA]] [[Bioloģijas institūts|Bioloģijas institūta]] [[Botānikas laboratorija|Botānikas laboratorijā]] kā jaunākā zinātniskā līdzstrādniece. Botānikas laboratorijā Zigrīda Eglīte darbu uzsāka zinātņu doktores un LPSR ZA korespondētājlocekles [[Gali Sabardina]]s vadībā Latvijas dabīgo pļavu un ganību veģetācijas (fitocenoloģijas) un ekoloģijas izpētē. Vēlāk viņa pievienojās Botānikas laboratorijas veģetācijas kartēšanas grupai, kuru vadīja ''Dr.biol.'' [[Marija Galeniece]]. 20. gadsimta 70. gados ''Dr.biol''. [[Laima Tabaka|Laimas Tabakas]] vadībā Z. Eglīte iesaistījās Botānikas laboratorijas pētījumos par Latvijas floru, augu sistemātiku un ģeogrāfiju, no 1984. gada vadīja laboratorijas lauku darbu ekspedīcijas. 1990. gadā ievēlēta par zinātnisko līdzstrādnieci. Z. Eglīte pētījusi vairāku [[Īpaši aizsargājamā dabas teritorija|īpaši aizsargājamo dabas teritoriju]], piemēram, [[Bāžu purvs|Bāžu purva]], Klāņu purva<ref>{{Cite web|url=https://www.daba.gov.lv/lv/klanu-purvs|title=Klāņu purvs &#124; Dabas aizsardzības pārvalde|website=www.daba.gov.lv}}</ref>, Sudas purva<ref>{{Cite web|url=http://www.vietas.lv/objekts/sudas_purva_rezervats/|title=Sudas purva rezervāts :: Līgatnes pag., Līgatnes nov., Vidzemes reģ. :: Vietas.lv|website=Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi}}</ref> floru un veidošanās vēsturi, ezeru floru un veģetāciju. Z. Eglīte strādājusi pie Latvijas paparžaugu (staipekņu, kosu, paparžu), kā arī vairāku taksonomiski sarežģītu ģinšu — vanagnadziņu (Lotus L.), pērkoņamoliņu (Anthyllis L.), retēju (Potentilla L.) taksonomijas un izplatības izpētes. Papildinājusi zināšanas Sanktpēterburgā V. L. Komarova Botānikas institūtā<ref>{{Cite web|url=https://ru.wikipedia.org/w/index.php?title=%D0%91%D0%BE%D1%82%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%B8%D0%BD%D1%81%D1%82%D0%B8%D1%82%D1%83%D1%82_%D0%B8%D0%BC%D0%B5%D0%BD%D0%B8_%D0%92._%D0%9B._%D0%9A%D0%BE%D0%BC%D0%B0%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B0_%D0%A0%D0%90%D0%9D&oldid=109300943|title=Ботанический институт имени В. Л. Комарова РАН|date=2020. gada 16. sept.|via=Wikipedia}}</ref> pie profesora N.A. Minjajeva, kā arī, [[Tartu Universitāte]]s bibliotēkās un herbārijos. Šo ilggadējo pētījumu rezultāti izmantoti sagatavojot Baltijas Floras konspektu (Flora of the Baltic countries. Tartu, 1993, 1996, 2003). Latvijas staipekņu, kosu un paparžu flora izdota Rīgā 2000. gadā. [[Latvijas Botāniķu biedrība|Latvijas Botāniķu biedrības]] biedrene kopš 1964. gada. 1996. gadā iesaistījusies [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] ev. luteriskās draudzes pastāvīgā kalpošanas darbā. Zigrīdas Eglītes ievāktais ziedaugu un paparžaugu [[herbārijs]] glabājas [[LU Bioloģijas institūts|LU Bioloģijas institūta]] [[Botānikas laboratorija]]s herbārijā (herbārija starptautiskais kods — LATV). == Darbi == # Эглите З. Распространение наиболее типичных мхов в зависимости от реакции почвы. Zinātņu Akadēmijas Vēstis, nr. 4. Rīga, 1967. # Эглите З. Распространение луговых мхов в зависимости от содержания в почве калия. Zinātņu Akadēmijas Vēstis nr. 2. Rīga, 1969. # Сабардина Г., Фатаре И., Эглите З., Юкна Я. Выявление индикационного значения отдельных видов луговых растенийкак показателей химизма почвы. Теоретические вопросы фитоиндикации. Ленинград, 1971. # Eglīte Z., Jukna J. Latvijas PSR Pavasara ziedaugi. Rīga, 1974. # Эглите З. К диагностике рода Anthyllis L. в Латвийской ССР (на примере Приморской низменности. Флора и растительность Латвийской ССР, Приморская низменность. Рига, 1974. # Эглите З. Calamagrostis purpurea (Trin.) Trin.subsp.phragmittoides (Hartm.)Tzvel. в Западной Латвии. Флора и растительность Латвийской ССР, Курземский геоботанический район. Рига, 1977. # Эглите З. О видовом pазнообразии рода Anthyllis L. в Латвийской ССР. Флора и растительность Латвийской ССР, Курземский геоботанический район. Рига, 1977. # Эглите З. Краткий обзор таксонов семейства Equisetaceae L.C.Richard ex DC.в Латвийской ССР. Флора и растительность Латвийской ССР. Северо-восточный геоботанический район. Рига,1979. # Эглите З. Сезонный ритм развития и морфогенез Anthyllis maritima Schweigg. и их значение для систематики язвенников. Флора и растительность Латвийской ССР. Северо-восточный геоботанический район. Рига,1979. # Гаврилова Г., Эглите З. Местонахождения охраняемых редких и новых для республики видов. Флора и растительность Латвийской ССР. Северо-восточный геоботанический район. Рига,1979. # Eglīte Z. Mieturu hidrillas — Hydrilla verticillata (L.fil.) Royle — atradnes Latvijā. Retie augi un dzīvnieki. Rīga, 1981. # Eglite Z. Krāsu zeltlapes — Serratula tinctoria L. — un jumstiņu gladiolas — Gladiolus imbricatus L. — jaunas atradnes Jēkabpils rajonā. Retie Augi un Dzīvnieki. Rīga, 1982. # Эглите З. Род Anthyllis L. Флора и растительность Латвийской ССР. Юго-Восточный геоботанический район. Рига, 1982. # Эглите З., Клявиня Г. Флора водных растений озер. Флора и растительность Латвийской ССР. Юго-Восточный геоботанический район. Рига, 1982. # Гаврилова Г., Плотниекс М., Табака Л., Фатаре И. Цепурите Б., Эглите З. Структура флоры. Юго-Восточный геоботанический район. Рига, 1982. # Eglīte Z. Daudzstublāju pameldrs — Eleocharis multicaulis (Smith) Desv. Latvijas florā. Retie Augi un Dzīvnieki. Rīga, 1984. # Эглите З. О видовом разнообразии рода Lotus L. Флора и растительность Латвийской ССР. Восточно-Латвийский геоботанический район. Рига, 1985. # Табака Л., Фатаре И. и.др. Структура флоры. Флора и растительность Латвийской ССР. Восточно-Латвийский геоботанический район. Рига, 1985. # Эглите З. Охраняемые сосудистые растения. Экспедиция — конференция ботаников Прибалтики (18). Рига,1986. # Эглите З. Охраняемые виды растений. Флора и растительность Латвийской ССР. Средне-латвийский геоботанический район. Рига, 1987. # Эглите З. Флора сосудистых растений озёр. Флора и растительность Латвийской ССР. Центрально-Видземский геоботанический район. Рига, 1990. # Tabaka L., Eglīte Z., Āboliņa A. Klāņu purvs. Rīga, 1991. # Eglīte Z., Šulcs V. Lycopodiophyta. Equisetophyta. Polypodiophyta. Latvijas vaskulāro augu Flora. Rīga, 2000. # Rakstījusi arī “Хорология Флоры Латвийской ССР”, Baltijas floras konspektam (Flora of the Baltic countries, 1993,1996, 2003), Latvijas Padomju enciklopēdijai, Ģimenes Enciklopēdijai, Enciklopēdijai Latvijas Daba, Latvijas Sarkanajai grāmatai (2003), Pasaules Dabas Fonda projektam “Dabas daudzveidības plāns Latvijai”, 1992. Publicējusies arī "Mežsaimniecībā un Mežrūpniecībā" un Dabas un vēstures kalendārā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējie avoti == * Latvijas Nacionālais arhīvs. Latvijas valsts arhīvs. Fonds: LR Izglītības un zinātnes min. LU Bioloģijas institūts. 2367-2-1102 * Enciklopēdija Latvijas Daba, 6.sēj. Preses nams, Rīga, 1998. * Intervijas ar Zigrīdu Eglīti 2019. gada martā Rīgā. {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eglīte, Zigrīda}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas biologi]] [[Kategorija:Botāniķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 3o8elhmz0d5yavbmhdnkef5nljxfrpe 0 426687 4509354 3786502 2026-08-18T12:50:40Z Pirags 3757 papildināju ar atsauci 4509354 wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Indzera ezera salas | alt_name = | native_name = | iucn_category = | photo = Indzeris un saliņa Cepurīte.jpg | photo_width = | photo_caption = | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Latvija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd =57 | latm =23 | lats =08 | latNS = N | longd =27 | longm =00 | longs =02 | longEW = E | type = [[dabas liegums]] | prot_category = | location = [[Alsviķu pagasts]], [[Alūksnes novads]], {{LAT}} | nearest_city = | area = {{mērv|ha=7}} | established = 1926 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = | website = | footnotes = | embedded = }} '''Indzera ezera salas''' ir kopš 1926. gada aizsargāts [[dabas liegums]] [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Alsviķu pagasts|Alsviķu pagastā]]. Tiek aizsargātas trīs mežiem klātas [[Indzera ezers|ezera]] salas — Cepurīte, Liepu sala un Stradu sala. Pusi no salu teritorijas klāj [[boreālais mežs|boreālie meži]], pārsvarā [[Parastā egle|egļu]] meži, bet Cepurītes salā — [[baltalksnis|baltalkšņu]] meži. Salās sastopami aizsargājami augi — [[apdzira]] un [[gada staipeknis]]. 2026. ɡadā Indzera ezerā pie Cepurītes salas notika Latvijas arheoloģijas vēsturē pirmie izrakumi zem ūdens. Arheologi ezera dibenā atrada senas keramikas lauskas, dzīvnieku kaulus un no kaula darinātu zivju šķēpu, kas varētu būt izmantots jau vidējā vai vēlajā [[mezolīts |mezolītā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/17.08.2026-latvija-veikti-unikali-zemudens-arheologiskie-izrakumi-atradumi-liecina-par-lidz-sim-nezinamu-apmetnes-veidu.a659206/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā veikti unikāli zemūdens arheoloģiskie izrakumi; atradumi liecina par līdz šim nezināmu apmetnes veidu] lsm.lv 17.08.2026</ref> == Ārējās saites == * [https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/indzera_ezera_salas/ Dabas aizsardzības pārvalde] {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas dabas liegumi}} [[Kategorija:Alsviķu pagasts]] [[Kategorija:Latvijas dabas liegumi]] [[Kategorija:Natura 2000]] e3z4vul9f2tss9w4xor0qanz5b98s4z 4509355 4509354 2026-08-18T12:58:15Z Pirags 3757 4509355 wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Indzera ezera salas | alt_name = | native_name = | iucn_category = | photo = Indzeris un saliņa Cepurīte.jpg | photo_width = | photo_caption = | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Latvija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd =57 | latm =23 | lats =08 | latNS = N | longd =27 | longm =00 | longs =02 | longEW = E | type = [[dabas liegums]] | prot_category = | location = [[Alsviķu pagasts]], [[Alūksnes novads]], {{LAT}} | nearest_city = | area = {{mērv|ha=7}} | established = 1926 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = | website = | footnotes = | embedded = }} '''Indzera ezera salas''' ir kopš 1926. gada aizsargāts [[dabas liegums]] [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Alsviķu pagasts|Alsviķu pagastā]]. Tiek aizsargātas trīs mežiem klātas [[Indzera ezers|ezera]] salas — Cepurīte, Liepu sala un Stradu sala. Pusi no salu teritorijas klāj [[boreālais mežs|boreālie meži]], pārsvarā [[Parastā egle|egļu]] meži, bet Cepurītes salā — [[baltalksnis|baltalkšņu]] meži. Salās sastopami aizsargājami augi — [[apdzira]] un [[gada staipeknis]]. == Arheoloģiskie izrakumi == 2025. gada pavasarī Indzera ezera Cepurītes salā atklāja blīvu kultūrslāni, savukārt ezera dibenā pie salas atrada divi veselus māla traukus un cilvēka kaulu, kura vecumu ar radioaktīvā oglekļa metodi datēja ar mūsu ēras 578.–654. gadu. 2026. ɡadā pie Cepurītes salas notika Latvijas arheoloģijas vēsturē pirmie izrakumi zem ūdens. Arheologi ezera dibenā atrada senas keramikas lauskas, dzīvnieku kaulus un no kaula darinātu zivju šķēpu, kas varētu būt izmantots jau vidējā vai vēlajā [[mezolīts |mezolītā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/17.08.2026-latvija-veikti-unikali-zemudens-arheologiskie-izrakumi-atradumi-liecina-par-lidz-sim-nezinamu-apmetnes-veidu.a659206/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā veikti unikāli zemūdens arheoloģiskie izrakumi; atradumi liecina par līdz šim nezināmu apmetnes veidu] lsm.lv 17.08.2026</ref> == Ārējās saites == * [https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/indzera_ezera_salas/ Dabas aizsardzības pārvalde] {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas dabas liegumi}} [[Kategorija:Alsviķu pagasts]] [[Kategorija:Latvijas dabas liegumi]] [[Kategorija:Natura 2000]] 83bfi0w7eo3bio9olx9p604obghlfya 4509356 4509355 2026-08-18T12:59:31Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4509356 wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Indzera ezera salas | alt_name = | native_name = | iucn_category = | photo = Indzeris un saliņa Cepurīte.jpg | photo_width = | photo_caption = | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Latvija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd =57 | latm =23 | lats =08 | latNS = N | longd =27 | longm =00 | longs =02 | longEW = E | type = [[dabas liegums]] | prot_category = | location = [[Alsviķu pagasts]], [[Alūksnes novads]], {{LAT}} | nearest_city = | area = {{mērv|ha=7}} | established = 1926 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = | website = | footnotes = | embedded = }} '''Indzera ezera salas''' ir kopš 1926. gada aizsargāts [[dabas liegums]] [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Alsviķu pagasts|Alsviķu pagastā]]. Tiek aizsargātas trīs mežiem klātas [[Indzera ezers|ezera]] salas — Cepurīte, Liepu sala un Stradu sala. Pusi no salu teritorijas klāj [[boreālais mežs|boreālie meži]], pārsvarā [[Parastā egle|egļu]] meži, bet Cepurītes salā — [[baltalksnis|baltalkšņu]] meži. Salās sastopami aizsargājami augi — [[apdzira]] un [[gada staipeknis]]. == Arheoloģiskie izrakumi == 2025. gada pavasarī Indzera ezera Cepurītes salā atklāja blīvu kultūrslāni, savukārt ezera dibenā pie salas atrada divi veselus māla traukus un cilvēka kaulu, kura vecumu ar radioaktīvā oglekļa metodi datēja ar mūsu ēras 578.–654. gadu. 2026. ɡadā pie Cepurītes salas notika Latvijas arheoloģijas vēsturē pirmie izrakumi zem ūdens. Arheologi ezera dibenā atrada senas keramikas lauskas, dzīvnieku kaulus un no kaula darinātu zivju šķēpu, kas varētu būt izmantots jau vidējā vai vēlajā [[mezolīts |mezolītā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/17.08.2026-latvija-veikti-unikali-zemudens-arheologiskie-izrakumi-atradumi-liecina-par-lidz-sim-nezinamu-apmetnes-veidu.a659206/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā veikti unikāli zemūdens arheoloģiskie izrakumi; atradumi liecina par līdz šim nezināmu apmetnes veidu] lsm.lv 17.08.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/indzera_ezera_salas/ Dabas aizsardzības pārvalde] {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas dabas liegumi}} [[Kategorija:Alsviķu pagasts]] [[Kategorija:Latvijas dabas liegumi]] [[Kategorija:Natura 2000]] 7w0q994oquqqlov7jzatp9y82cey0fl 0 430220 4509648 4432472 2026-08-19T05:10:37Z Ncmcmde 67941 Labota kļūda par to, kādu skaitīšanas sistēmu lieto Latvijā 4509648 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada maijs}} Šajā rakstā ir uzskaitīti '''lielu skaitļu nosaukumi''' un to vēsture. Dažādās vietās izmanto atšķirīgus skaitļu nosaukumus. Īso sistēmu izmanto [[ASV]], [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Anglija|Anglijā]]. Garo sistēmu izmanto [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Kanādā izmanto abas sistēmas. [[Latvija|Latvijā]] tiek lietota garā skaitīšanas sistēma, kur 10⁹ ir [[miljards]], bet 10¹² ir biljons. == Standarta ciparu nosaukumi == Sekojošā tabula apkopo tos ciparus, kuru nosaukumi atrodami angļu valodas vārdnīcās, tādēļ uzskatāmi par īstiem vārdiem. {| class="wikitable" ! rowspan="2" bgcolor="#099" valign="top" |Nosaukums ! rowspan="2" bgcolor="#099" valign="top" |Īsā sistēma ! rowspan="2" bgcolor="#099" valign="top" |Garā sistēma ! colspan="9" bgcolor="#099" |Vārdnīcas |- bgcolor="#099" !AHD4<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The American Heritage® Dictionary of the English Language|series=''[[American Heritage Dictionary]]''|edition=4|isbn=0-395-82517-2|url=http://www.bartleby.com/61|last=|first=|publisher=|year=|location=|pages=|accessdate={{dat|2019|05|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070112021354/http://www.bartleby.com/61/|archivedate={{dat|2007|01|12||bez}}}}</ref> !CED<ref>[http://www.collinsdictionary.com/ Collins English Dictionary], 11. izdevums, HarperCollins Publishers.</ref> !COD<ref>[http://dictionary.cambridge.org/ Cambridge Dictionaries Online], Cambridge, UK: Cambridge University Press.</ref> !OED2<ref>''[[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oxford Dictionary]]'', 2. izdevums, Oxford, UK: Oxford University Press. {{ISBN|0-19-861186-2}}</ref> !OED jaunā<ref>''Oxford English Dictionary'', New Edition, Oxford, UK: Oxford University Press. [http://www.oed.com] (vajadzīgs aboboments), checked April 2007</ref> !RHD2<ref>''The [[Random House Dictionary]]'', 2. izdevums, 1987, Random House.</ref> !SOED3<ref>''Shorter Oxford English Dictionary'', 3. izdevums, 1993, Oxford: Clarendon Press.</ref> !W3<ref>''[[Webster's Third New International Dictionary]], Unabridged'', 1993, Merriam-Webster.</ref> !UM<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unc.edu/~rowlett/units/index.html|title=''How Many? A Dictionary of Units of Measures''|publisher=Russ Rowlett and the University of North Carolina at Chapel Hill|access-date=2009-08-15|archive-date=2018-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20181006132056/http://www.unc.edu/~rowlett/units/index.html}}</ref> |- |[[Miljons]] | style="text-align:center" |10⁶ | style="text-align:center" |10⁶ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |[[Miljards]] | | style="text-align:center" |10⁹ |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ | | |✓ |- |Biljons | style="text-align:center" |10⁹ | style="text-align:center" |10¹² |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |Biljards | style="text-align:center" | | style="text-align:center" |10¹⁵ |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ | | |✓ |- |[[Triljons]] | style="text-align:center" |10¹² | style="text-align:center" |10¹⁸ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |[[Kvadriljons]] | style="text-align:center" |10¹⁵ | style="text-align:center" |10²⁴ |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |[[Kvintiljons]] | style="text-align:center" |10¹⁸ | style="text-align:center" |10³⁰ |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |[[Sekstiljons]] | style="text-align:center" |10²¹ | style="text-align:center" |10³⁶ |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |[[Septiljons]] | style="text-align:center" |10²⁴ | style="text-align:center" |10⁴² |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |Oktiljons | style="text-align:center" |10²⁷ | style="text-align:center" |10⁴⁸ |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |Noniljons | style="text-align:center" |10³⁰ | style="text-align:center" |10⁵⁴ |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |Deciljons | style="text-align:center" |10³³ | style="text-align:center" |10⁶⁰ |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |Undeciljons | style="text-align:center" |10³⁶ | style="text-align:center" |10⁶⁶ |✓ |✓ | | | |✓ | |✓ |✓ |- |Dudeciljons | style="text-align:center" |10³⁹ | style="text-align:center" |10⁷² |✓ |✓ | | | |✓ | |✓ |✓ |- |Trideciljons | style="text-align:center" |10⁴² | style="text-align:center" |10⁷⁸ |✓ |✓ | | | |✓ | |✓ |✓ |- |Kvatrdeciljons | style="text-align:center" |10⁴⁵ | style="text-align:center" |10⁸⁴ |✓ | | | | |✓ | |✓ |✓ |- |Kvintdeciljons | style="text-align:center" |10⁴⁸ | style="text-align:center" |10⁹⁰ |✓ |✓ | | | |✓ | |✓ |✓ |- |Seksdeciljons | style="text-align:center" |10⁵¹ | style="text-align:center" |10⁹⁶ |✓ |✓ | | | |✓ | |✓ |✓ |- |Septdeciljons | style="text-align:center" |10⁵⁴ | style="text-align:center" |10¹⁰² |✓ |✓ | | | |✓ | |✓ |✓ |- |Oktdeciljons | style="text-align:center" |10⁵⁷ | style="text-align:center" |10¹⁰⁸ |✓ |✓ | | | |✓ | |✓ |✓ |- |Nondeciljons | style="text-align:center" |10⁶⁰ | style="text-align:center" |10¹¹⁴ |✓ |✓ | | | |✓ | |✓ |✓ |- |Vigintiljons | style="text-align:center" |10⁶³ | style="text-align:center" |10¹²⁰ |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |Centiljons | style="text-align:center" |10³⁰³ | style="text-align:center" |10⁶⁰⁰ |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ | | |✓ |} Atšķirībā no ''miljoniem,'' vārdi šajā sarakstā, kas beidzas ar -''iljons,'' ir iegūti, pievienojot saknes(''bi''-, ''tri''- utt.) izskaņai -''iljons''. ''Centiljons'' ir lielākais skaitļa vārds, kas beidzas ar -''iljons'' un kas ir iekļauts kādā no vārdnīcām. ''Trigintilijons'', kas bieži tiek izmantots, nav iekļauts nevienā no tām. Iekļauts nav arī neviens no nosaukumiem, ko var viegli izveidot, turpinot vārdu ķēdi (''unvigintiljons'', ''duovigintiljons'', ''duokvintiljons'' uc.). {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" bgcolor="#099&quot;" valign="top" | Nosaukums ! rowspan="2" bgcolor="#099&quot;" valign="top" | Vērtība ! colspan="9" bgcolor="#099" | Vārdnīcas |- bgcolor="#099" ! AHD4 ! CED ! COD ! OED2 ! OEDnew ! RHD2 ! SOED3 ! W3 ! UM |- | [[Gugols]] | style="text-align:center" | 10 ¹⁰⁰ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ |- | [[Gugolplekss]] | 10 ^[[gugols]] (10 ^{10 ¹⁰⁰}) | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ |} Visas vārdnīcas ietvēra vārdus ''gugols'' un gugolplekss. Nevienā no tām nav tālāko gugola virknes locekļu (gugolduplekss uc.). ''Oxford English Didtionary'' komentē, ka ''gugolu'' un ''gugolpleksu'' matemātikā praktiskiem mērķiem neizmanto. == Lielu skaitļu nosaukumu izmantošana == Daži lieli skaitļi, piemēram, ''miljons'', ''miljards'' un ''triljons'', ir reāli izmantojami, un tie sastopami dažādās situācijās. Bieži šos skaitļus vajag izmantot [[hiperinflācija]]s rezultātā. Vislielākā izdrukātās banknotes skaitliskā vērtība bija 1 sekstiljons pengő (10²¹). Tā tika izprintēta [[Ungārija|Ungārijā]] 1946. gadā. 2009. gadā [[Zimbabve|Zimbabvē]] tika izprintēta 100 triljonu (10¹⁴) banknote, kā vērtība tad bija aptuveni 27 [[Eiro]]. Lielāku skaitļu nosaukumiem ir niecīga nozīme, tie ir reti sastopami ārpus definīcijām un diskusijām par lieliem skaitļiem. Pat populāri nosaukumi, kā ''sekstiljons'', tiek izmantoti reti, jo zinātnē, arī astronomijā, kur bieži sastopami tik lieli skaitļi, tie gandrīz vienmēr tiek rakstīti, izmantojot [[Zinātniskais pieraksts|zinātnisko pierakstu]]. Ja tāds skaitlis kā 10⁴⁵ ir jāatsauc vārdos, tas vienkārši tiek saukts par "desmit četrdesmit piektajā". Tā teikt ir vieglāk kā "kvadrdeciljons", kas nozīmē atšķirīgus lielumus īsajā un garajā sistēmā. Ja skaitlis nosauc daudzumu nevis skaitu, var izmantot [[Metriskie priedēkļi|metriskos priedēkļus]], lai gan bieži to vietā tiek izmantoti citi pieraksti. Dažos gadījumos tiek izmantotas specializētas vienības, piemēram, [[parseks]] un [[gaismas gads]]. Neskatoties uz to, ka tik lieli skaitļi nav praktiski izmantojami, tos mēdz izmantot ieinteresēti matemātiķi, mēģinot tos izprast. Viens no senākajiem piemēriem ir Arhimēda sistēma lielu skaitļu nosaukšanai. Lai to izdarītu, viņš nosauca skaitļus līdz [[10000 (skaitlis)|miriādei]] (10⁸) "pirmie skaitļi", bet pašu 10⁸ sauca par "otro skaitļu vienību". Šī skaitļa reizinājumu ar sevi Arhimēds sauca par "otrajiem skaitļiem" (10⁸ ·10⁸ = 10¹⁶). Šis skaitlis tad kļuva par "trešo skaitļu vienību", kura reizinājums ar sevi bija "trešie skaitļi" un tā tālāk. Tad viņš aprēķināja, ka visuma piepildīšanai vajadzētu vairāk kā 10⁶³ smilšu graudu. Kopš tā laika daudzi citi ir piedalījušies skaitļu nosaukumu izveidē, kam nav praktiska pielietojuma ārpus iztēles. Šādai nodarbei motivāciju devis vārda ''gugols'' izgudrotājs, kurš bija pārliecināts, ka "Jebkuram galīgam skaitlim nepieciešams nosaukums". == Standarta skaitļu izcelsme == [[Attēls:Chuquet.gif|thumb|401x401px]] Vārdus ''bimiljons'' un ''trimiljons'' pirmo reizi tika pierakstīja [[Jehans Ādams]] 1475. gadā. Pēc tam [[Nikolass Čukuets]] uzrakstīja grāmatu ''Triparty en la science des nombres'', kas netika publicēta Čukueta dzīves laikā, bet lielāko daļu no tās 1520. gadā pārrakstīja [[Estienne de La Roče]] savā grāmatā L'arismetique. Čukueta grāmata satur fragmentu, kurā viņš pastāsta par lielu skaitli, kas sadalīts grupās, katrā grupā seši cipari, ar komentāru: <blockquote>Ou qui veult le premier point peult signiffier million Le second point byllion Le tiers point tryllion Le quart quadrillion Le cinq^e quyllion Le six^esixlion Le sept.^e septyllion Le huyt^e ottyllion Le neuf^e nonyllion et ainsi des ault'^s se plus oultre on vouloit preceder (Vai, ja jūs gribat, pirmā atzīme var norādīt miljonu, otrā atzīme var norādīt biljonu, trešā — triljonu, ceturtā — kvadriljonu, piektā — kvintiljonu, sestā — sekstiljonu, septītā — septiljonu, astotā — oktiljonu, devītā — noniljonu un tā tālāk, cik vien tālu vajadzīgs)</blockquote>Ādams un Čukuets izmantoja garo sistēmu, tas ir, Ādama bimiljons (Čukueta biljons) bija 10¹², Ādama trimiljons (Čukueta tiljons) bija 10¹⁸. == Standarta lielo skaitļu paplašinājumi == Šī sadaļa ilustrē vairākus veidus, kā atrast lielu skaitļu nosaukumus, un parāda, kā skaitļus var saukt pēc ''vigintiljona''. == Atsauces == {{atsauces}} {{Skaitļu nosaukumi}} [[Kategorija:Skaitīšanas sistēmas]] 8w0l74fmp3gsqwdjf9fq7cpwsugm1ko 4509672 4509648 2026-08-19T05:59:27Z Ncmcmde 67941 Prakses precizējums Latvijā 4509672 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada maijs}} Šajā rakstā ir uzskaitīti '''lielu skaitļu nosaukumi''' un to vēsture. Dažādās vietās izmanto atšķirīgus skaitļu nosaukumus. Īso sistēmu izmanto [[ASV]], [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Anglija|Anglijā]]. Garo sistēmu izmanto [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Kanādā izmanto abas sistēmas. [[Latvija|Latvijā]] tiek lietota garā skaitīšanas sistēma, kur 10⁹ ir [[miljards]], bet 10¹² — biljons; savukārt angļu valodas avotu tulkojumos 10¹² apzīmēšanai lieto arī vārdu triljons. == Standarta ciparu nosaukumi == Sekojošā tabula apkopo tos ciparus, kuru nosaukumi atrodami angļu valodas vārdnīcās, tādēļ uzskatāmi par īstiem vārdiem. {| class="wikitable" ! rowspan="2" bgcolor="#099" valign="top" |Nosaukums ! rowspan="2" bgcolor="#099" valign="top" |Īsā sistēma ! rowspan="2" bgcolor="#099" valign="top" |Garā sistēma ! colspan="9" bgcolor="#099" |Vārdnīcas |- bgcolor="#099" !AHD4<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The American Heritage® Dictionary of the English Language|series=''[[American Heritage Dictionary]]''|edition=4|isbn=0-395-82517-2|url=http://www.bartleby.com/61|last=|first=|publisher=|year=|location=|pages=|accessdate={{dat|2019|05|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070112021354/http://www.bartleby.com/61/|archivedate={{dat|2007|01|12||bez}}}}</ref> !CED<ref>[http://www.collinsdictionary.com/ Collins English Dictionary], 11. izdevums, HarperCollins Publishers.</ref> !COD<ref>[http://dictionary.cambridge.org/ Cambridge Dictionaries Online], Cambridge, UK: Cambridge University Press.</ref> !OED2<ref>''[[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oxford Dictionary]]'', 2. izdevums, Oxford, UK: Oxford University Press. {{ISBN|0-19-861186-2}}</ref> !OED jaunā<ref>''Oxford English Dictionary'', New Edition, Oxford, UK: Oxford University Press. [http://www.oed.com] (vajadzīgs aboboments), checked April 2007</ref> !RHD2<ref>''The [[Random House Dictionary]]'', 2. izdevums, 1987, Random House.</ref> !SOED3<ref>''Shorter Oxford English Dictionary'', 3. izdevums, 1993, Oxford: Clarendon Press.</ref> !W3<ref>''[[Webster's Third New International Dictionary]], Unabridged'', 1993, Merriam-Webster.</ref> !UM<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unc.edu/~rowlett/units/index.html|title=''How Many? A Dictionary of Units of Measures''|publisher=Russ Rowlett and the University of North Carolina at Chapel Hill|access-date=2009-08-15|archive-date=2018-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20181006132056/http://www.unc.edu/~rowlett/units/index.html}}</ref> |- |[[Miljons]] | style="text-align:center" |10⁶ | style="text-align:center" |10⁶ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |[[Miljards]] | | style="text-align:center" |10⁹ |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ | | |✓ |- |Biljons | style="text-align:center" |10⁹ | style="text-align:center" |10¹² |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |Biljards | style="text-align:center" | | style="text-align:center" |10¹⁵ |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ | | |✓ |- |[[Triljons]] | style="text-align:center" |10¹² | style="text-align:center" |10¹⁸ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |[[Kvadriljons]] | style="text-align:center" |10¹⁵ | style="text-align:center" |10²⁴ |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |[[Kvintiljons]] | style="text-align:center" |10¹⁸ | style="text-align:center" |10³⁰ |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |[[Sekstiljons]] | style="text-align:center" |10²¹ | style="text-align:center" |10³⁶ |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |[[Septiljons]] | style="text-align:center" |10²⁴ | style="text-align:center" |10⁴² |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |Oktiljons | style="text-align:center" |10²⁷ | style="text-align:center" |10⁴⁸ |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |Noniljons | style="text-align:center" |10³⁰ | style="text-align:center" |10⁵⁴ |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |Deciljons | style="text-align:center" |10³³ | style="text-align:center" |10⁶⁰ |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |Undeciljons | style="text-align:center" |10³⁶ | style="text-align:center" |10⁶⁶ |✓ |✓ | | | |✓ | |✓ |✓ |- |Dudeciljons | style="text-align:center" |10³⁹ | style="text-align:center" |10⁷² |✓ |✓ | | | |✓ | |✓ |✓ |- |Trideciljons | style="text-align:center" |10⁴² | style="text-align:center" |10⁷⁸ |✓ |✓ | | | |✓ | |✓ |✓ |- |Kvatrdeciljons | style="text-align:center" |10⁴⁵ | style="text-align:center" |10⁸⁴ |✓ | | | | |✓ | |✓ |✓ |- |Kvintdeciljons | style="text-align:center" |10⁴⁸ | style="text-align:center" |10⁹⁰ |✓ |✓ | | | |✓ | |✓ |✓ |- |Seksdeciljons | style="text-align:center" |10⁵¹ | style="text-align:center" |10⁹⁶ |✓ |✓ | | | |✓ | |✓ |✓ |- |Septdeciljons | style="text-align:center" |10⁵⁴ | style="text-align:center" |10¹⁰² |✓ |✓ | | | |✓ | |✓ |✓ |- |Oktdeciljons | style="text-align:center" |10⁵⁷ | style="text-align:center" |10¹⁰⁸ |✓ |✓ | | | |✓ | |✓ |✓ |- |Nondeciljons | style="text-align:center" |10⁶⁰ | style="text-align:center" |10¹¹⁴ |✓ |✓ | | | |✓ | |✓ |✓ |- |Vigintiljons | style="text-align:center" |10⁶³ | style="text-align:center" |10¹²⁰ |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |✓ |- |Centiljons | style="text-align:center" |10³⁰³ | style="text-align:center" |10⁶⁰⁰ |✓ |✓ | |✓ |✓ |✓ | | |✓ |} Atšķirībā no ''miljoniem,'' vārdi šajā sarakstā, kas beidzas ar -''iljons,'' ir iegūti, pievienojot saknes(''bi''-, ''tri''- utt.) izskaņai -''iljons''. ''Centiljons'' ir lielākais skaitļa vārds, kas beidzas ar -''iljons'' un kas ir iekļauts kādā no vārdnīcām. ''Trigintilijons'', kas bieži tiek izmantots, nav iekļauts nevienā no tām. Iekļauts nav arī neviens no nosaukumiem, ko var viegli izveidot, turpinot vārdu ķēdi (''unvigintiljons'', ''duovigintiljons'', ''duokvintiljons'' uc.). {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" bgcolor="#099&quot;" valign="top" | Nosaukums ! rowspan="2" bgcolor="#099&quot;" valign="top" | Vērtība ! colspan="9" bgcolor="#099" | Vārdnīcas |- bgcolor="#099" ! AHD4 ! CED ! COD ! OED2 ! OEDnew ! RHD2 ! SOED3 ! W3 ! UM |- | [[Gugols]] | style="text-align:center" | 10 ¹⁰⁰ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ |- | [[Gugolplekss]] | 10 ^[[gugols]] (10 ^{10 ¹⁰⁰}) | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ | ✓ |} Visas vārdnīcas ietvēra vārdus ''gugols'' un gugolplekss. Nevienā no tām nav tālāko gugola virknes locekļu (gugolduplekss uc.). ''Oxford English Didtionary'' komentē, ka ''gugolu'' un ''gugolpleksu'' matemātikā praktiskiem mērķiem neizmanto. == Lielu skaitļu nosaukumu izmantošana == Daži lieli skaitļi, piemēram, ''miljons'', ''miljards'' un ''triljons'', ir reāli izmantojami, un tie sastopami dažādās situācijās. Bieži šos skaitļus vajag izmantot [[hiperinflācija]]s rezultātā. Vislielākā izdrukātās banknotes skaitliskā vērtība bija 1 sekstiljons pengő (10²¹). Tā tika izprintēta [[Ungārija|Ungārijā]] 1946. gadā. 2009. gadā [[Zimbabve|Zimbabvē]] tika izprintēta 100 triljonu (10¹⁴) banknote, kā vērtība tad bija aptuveni 27 [[Eiro]]. Lielāku skaitļu nosaukumiem ir niecīga nozīme, tie ir reti sastopami ārpus definīcijām un diskusijām par lieliem skaitļiem. Pat populāri nosaukumi, kā ''sekstiljons'', tiek izmantoti reti, jo zinātnē, arī astronomijā, kur bieži sastopami tik lieli skaitļi, tie gandrīz vienmēr tiek rakstīti, izmantojot [[Zinātniskais pieraksts|zinātnisko pierakstu]]. Ja tāds skaitlis kā 10⁴⁵ ir jāatsauc vārdos, tas vienkārši tiek saukts par "desmit četrdesmit piektajā". Tā teikt ir vieglāk kā "kvadrdeciljons", kas nozīmē atšķirīgus lielumus īsajā un garajā sistēmā. Ja skaitlis nosauc daudzumu nevis skaitu, var izmantot [[Metriskie priedēkļi|metriskos priedēkļus]], lai gan bieži to vietā tiek izmantoti citi pieraksti. Dažos gadījumos tiek izmantotas specializētas vienības, piemēram, [[parseks]] un [[gaismas gads]]. Neskatoties uz to, ka tik lieli skaitļi nav praktiski izmantojami, tos mēdz izmantot ieinteresēti matemātiķi, mēģinot tos izprast. Viens no senākajiem piemēriem ir Arhimēda sistēma lielu skaitļu nosaukšanai. Lai to izdarītu, viņš nosauca skaitļus līdz [[10000 (skaitlis)|miriādei]] (10⁸) "pirmie skaitļi", bet pašu 10⁸ sauca par "otro skaitļu vienību". Šī skaitļa reizinājumu ar sevi Arhimēds sauca par "otrajiem skaitļiem" (10⁸ ·10⁸ = 10¹⁶). Šis skaitlis tad kļuva par "trešo skaitļu vienību", kura reizinājums ar sevi bija "trešie skaitļi" un tā tālāk. Tad viņš aprēķināja, ka visuma piepildīšanai vajadzētu vairāk kā 10⁶³ smilšu graudu. Kopš tā laika daudzi citi ir piedalījušies skaitļu nosaukumu izveidē, kam nav praktiska pielietojuma ārpus iztēles. Šādai nodarbei motivāciju devis vārda ''gugols'' izgudrotājs, kurš bija pārliecināts, ka "Jebkuram galīgam skaitlim nepieciešams nosaukums". == Standarta skaitļu izcelsme == [[Attēls:Chuquet.gif|thumb|401x401px]] Vārdus ''bimiljons'' un ''trimiljons'' pirmo reizi tika pierakstīja [[Jehans Ādams]] 1475. gadā. Pēc tam [[Nikolass Čukuets]] uzrakstīja grāmatu ''Triparty en la science des nombres'', kas netika publicēta Čukueta dzīves laikā, bet lielāko daļu no tās 1520. gadā pārrakstīja [[Estienne de La Roče]] savā grāmatā L'arismetique. Čukueta grāmata satur fragmentu, kurā viņš pastāsta par lielu skaitli, kas sadalīts grupās, katrā grupā seši cipari, ar komentāru: <blockquote>Ou qui veult le premier point peult signiffier million Le second point byllion Le tiers point tryllion Le quart quadrillion Le cinq^e quyllion Le six^esixlion Le sept.^e septyllion Le huyt^e ottyllion Le neuf^e nonyllion et ainsi des ault'^s se plus oultre on vouloit preceder (Vai, ja jūs gribat, pirmā atzīme var norādīt miljonu, otrā atzīme var norādīt biljonu, trešā — triljonu, ceturtā — kvadriljonu, piektā — kvintiljonu, sestā — sekstiljonu, septītā — septiljonu, astotā — oktiljonu, devītā — noniljonu un tā tālāk, cik vien tālu vajadzīgs)</blockquote>Ādams un Čukuets izmantoja garo sistēmu, tas ir, Ādama bimiljons (Čukueta biljons) bija 10¹², Ādama trimiljons (Čukueta tiljons) bija 10¹⁸. == Standarta lielo skaitļu paplašinājumi == Šī sadaļa ilustrē vairākus veidus, kā atrast lielu skaitļu nosaukumus, un parāda, kā skaitļus var saukt pēc ''vigintiljona''. == Atsauces == {{atsauces}} {{Skaitļu nosaukumi}} [[Kategorija:Skaitīšanas sistēmas]] fcc7uysl7gpv8i6x6kncrkevs672pvg 0 433779 4509525 4502416 2026-08-18T19:07:55Z ~2026-45229-46 149264 /* */ . 4509525 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rulāni | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Mežvidu pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5197 |title=Informācija par objektu: Rulāni |accessdate={{dat|2026|08|01||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 5 | population_density_km2 = | latd = 56.7303 | latNS = N | longd = 27.6567 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Rulāni''' ir ciems [[Mežvidu pagasts|Mežvidu pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 272 km attālumā no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V530]]. 1897. gadā ciemā bija 5 sētas ar 50 cilvēkiem. Uz 2026 gads 18 augustu Rulānos ir palikusi viena sēta un ir palikuši 6 iedzīvotāji == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Mežvidu pagasta ciemi}} e8wmzfq26dhktwnudf8wnriel8fm13l 4509527 4509525 2026-08-18T19:09:49Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-45229-46|~2026-45229-46]] ([[User talk:~2026-45229-46|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4509525 Var jau būt, bet ka ar atsaucēm? 4509527 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rulāni | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Mežvidu pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5197 |title=Informācija par objektu: Rulāni |accessdate={{dat|2026|08|01||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 5 | population_density_km2 = | latd = 56.7303 | latNS = N | longd = 27.6567 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Rulāni''' ir ciems [[Mežvidu pagasts|Mežvidu pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 272 km attālumā no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V530]]. 1897. gadā ciemā bija 5 sētas ar 50 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Mežvidu pagasta ciemi}} 7zccee6jzqn8at376wptivpfaiudg95 0 439431 4509630 4496846 2026-08-19T04:12:16Z ~2026-41499-25 148309 /* */ 4509630 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|6|23}} | birth_place = | caps1 = 41 | caps2 = 63 | caps3 = 34 | caps4 = 174 | clubnumber = 16 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Madride}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | goals1 = 2 | goals2 = 1 | goals3 = 3 | goals4 = 22 | height = 191 | image = Rodri France v Spain 7.24.26-096 (cropped).jpg | caption = Rodri 2026. gadā | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalyears2 = 2015 | nationalyears1 = 2012 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2025|05|17|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|17|sk|bez}} | name = | playername = Rodri | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2015—2016 | years2 = 2015—2018 | years3 = 2018—2019 | years4 = 2019—2026 | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 57 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 4 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 2017 | nationalyears4 = 2018— | fullname = Rodrigo Ernandess Kaskante | clubs5 = Barcelona | years5 = 2026-"pašlaik" | caps5 = 0 | goals5 = 0 }}'''Rodrigo Ernandess Kaskante''' ({{Val|es|Rodrigo Hernández Cascante}}, dzimis {{Dat|1996|6|23}}), zināms arī kā '''Rodri''' (''Rodri''), ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2019. gada Rodri spēlē [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandā [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']]. Rodri ir Spānijas izlases dalībnieks un arī bijušais jaunatnes izlašu dalībnieks. Viņš debitēja pieaugušo nacionālajā izlasē 2018. gadā un pārstāvēja savu valsti [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022 FIFA Pasaules kausā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2024]]. [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2023. gadā]] viņš uzvarēja UEFA Nāciju līgā, tiekot atzīts par finālturnīra labāko spēlētāju un bija neatņemams Spānijas izlases dalībnieks uzvarā Euro 2024 turnīrā, kurā viņš arī tika atzīts par [[UEFA Eiropas čempionāta futbolā balvas|turnīra labāko spēlētāju]]. 2024. gadā Rodri saņēma [[Zelta bumba]]s balvu, kā sezonas labākais spēlētājs, un tā viņam bija pirmā šāda veida balva karjerā. == Sasniegumi == '''Atlético Madrid''' * [[UEFA Superkauss]]: 2018 '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]] * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2019—20 * [[FA kauss]]: 2022—23, 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2019 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig|title=Rodri vārti atnes ''City'' pirmo Čempionu līgas titulu kluba vēsturē|date=2023. gada 10. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t|title=Mančestras "City" iesit pirmajā minūtē un triumfē Pasaules kausā klubiem|date=2023. gada 22. dec.|website=Sportacentrs.com}}</ref> '''Spānijas izlase''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> * [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni|title=Spānijas izlase kļūst par titulētāko Eiropas čempioni|website=www.delfi.lv}}</ref> * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija|title=Simons pendeļu sērijā nokārto Spānijai pirmo lielo trofeju kopš 2012. gada|date=2023. gada 19. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Zelta bumba]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/28102024-i_ballon_d_or_i_iegust_rodri_real_madrid_|title= Ballon d'Or iegūst Rodri, "Real Madrid" solidarizējas ar Vinisiusu un neierodas|accessdate=2024-10-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Zelta bumbas ieguvēji]] <references />{{Zelta bumbas saņēmēji}}{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] png6wrd7s14ulj7io63gpw9e8ei2qe7 4509713 4509630 2026-08-19T07:58:51Z Vylks 50297 4509713 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|6|23}} | birth_place = | caps1 = 39 | caps2 = 63 | caps3 = 34 | caps4 = 196 | clubnumber = 16 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Madride}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | goals1 = 1 | goals2 = 1 | goals3 = 3 | goals4 = 23 | height = 190 | image = Rodri France v Spain 7.24.26-096 (cropped).jpg | caption = Rodri 2026. gadā | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalyears2 = 2015 | nationalyears1 = 2012 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}} | name = | playername = Rodri | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2015—2016 | years2 = 2015—2018 | years3 = 2018—2019 | years4 = 2019—2026 | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 70 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 4 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 2017 | nationalyears4 = 2018— | fullname = Rodrigo Ernandess Kaskante | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | years5 = 2026— | caps5 = 0 | goals5 = 0 }} '''Rodrigo Ernandess Kaskante''' ({{Val|es|Rodrigo Hernández Cascante}}, dzimis {{Dat|1996|6|23}}), zināms arī kā '''Rodri''' (''Rodri''), ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Rodri spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas ''La Liga'']] komandā ''[[FC Barcelona|Barcelona]]''. Profesionālo karjeru sāka klubā ''[[Villarreal CF|Villarreal]]'', vēlāk pārstāvēja [[Madrides "Atletico"]]. No 2019. līdz 2026. gadam spēlēja [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Rodri ir Spānijas izlases dalībnieks un arī bijušais jaunatnes izlašu dalībnieks. Viņš debitēja pieaugušo nacionālajā izlasē 2018. gadā un pārstāvēja savu valsti [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2023. gadā]] viņš uzvarēja UEFA Nāciju līgā, tiekot atzīts par finālturnīra labāko spēlētāju un bija neatņemams Spānijas izlases dalībnieks uzvarā 2024. gada Eiropas čempionātā, kurā viņš arī tika atzīts par [[UEFA Eiropas čempionāta futbolā balvas|turnīra labāko spēlētāju]]. 2026. gadā ar Spānijas izlasi uzvarēja Pasaules kausā un arī tika atzīts par finālturnīra vērtīgāko spēlētāju, saņemot Pasaules kausa Zelta bumbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-mbape_otrais_pec_kartas_zelta_bucis_mesi_ |title=Mbapē otrais Zelta bucis pēc kārtas, Zelta bumbu iegūst Rodri |date={{dat|2026|7|20|N|bez}} |website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}</ref> 2024. gadā Rodri saņēma [[Zelta bumba]]s (''Ballon d'Or'') balvu, kā sezonas labākais spēlētājs, un tā viņam bija pirmā šāda veida balva karjerā. == Sasniegumi == '''Atlético Madrid''' * [[UEFA Superkauss]]: 2018 '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]] * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2019—20 * [[FA kauss]]: 2022—23, 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2019 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig|title=Rodri vārti atnes ''City'' pirmo Čempionu līgas titulu kluba vēsturē|date=2023. gada 10. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t|title=Mančestras "City" iesit pirmajā minūtē un triumfē Pasaules kausā klubiem|date=2023. gada 22. dec.|website=Sportacentrs.com}}</ref> '''Spānijas izlase''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> * [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni|title=Spānijas izlase kļūst par titulētāko Eiropas čempioni|website=www.delfi.lv}}</ref> * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija|title=Simons pendeļu sērijā nokārto Spānijai pirmo lielo trofeju kopš 2012. gada|date=2023. gada 19. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Zelta bumba]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/28102024-i_ballon_d_or_i_iegust_rodri_real_madrid_|title= Ballon d'Or iegūst Rodri, "Real Madrid" solidarizējas ar Vinisiusu un neierodas|accessdate=2024-10-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Zelta bumbas saņēmēji}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Zelta bumbas ieguvēji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 9c941zos1mcapa64fnmc5toml3dzm6n 0 444452 4509426 4241152 2026-08-18T17:22:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509426 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Vilhelms Šreiners | attēls =Vilhelms Šreiners.png | amats =Latvijas sūtnis Berlīnē un Prāgā | term_sākums =1919 | term_beigas ={{dat|1920|10|22}} | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis =[[Oskars Voits]] | dzim_dati ={{dat|1864|12|25}} | dzim_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1936|6|15|1864|12|25}} | mir_vieta = {{LAT}} | tautība = vācbaltietis | partija = | dzīvesb = | profesija =[[ķīmiķis]] | alma_mater =[[Rīgas Politehniskā augstskola]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vilhelms Šreiners''' (1864—1936) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[ķīmiķis]] un [[diplomāts]]. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā bija pirmais [[Latvijas vēstnieks Vācijā|Latvijas pārstāvis Berlīnē]] un [[Prāga|Prāgā]] (1919—1920). == Dzīvesgājums == Dzimis 1864. gada 25. decembrī. Studēja [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] Ķīmijas nodaļā, 1890. gadā iegūstot ķīmijas inženiera grādu. Līdz Pirmajam pasaules karam strādāja vairākos rūpniecības uzņēmumos, bija fabrikas direktors. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 1918. gada 18. novembrī [[Latvijas Pagaidu valdība]] īpašu uzmanību pievērsa attiecību noregulēšanai ar Vāciju, kurai piederēja faktiskā vara Latvijas teritorijā. 25. novembrī K. Ulmanis saņēma no Vācijas ģenerālpilnvarotā [[Augusts Vinnigs|Augusta Vinniga]] paziņojumu: “Pagodinos prezidenta kungam paziņot, ka vācu valdība ir ar mieru provizoriski atzīt [[Tautas padome|Latvijas tautas padomi]] par patstāvīgu varu un pagaidu valdību par tās izpildu komisiju (''Vollzugausschuss'') līdz tam laikam, kamēr miera konference izšķirsies par Latvijas nākotni saskaņā ar tautu pašnoteikšanās tiesībām.” Pēc 1919. gada [[Aprīļa pučs|Aprīļa puča]] 12. maijā noturētajā Tautas padomes sēdē Šreiners bija tas, kas domubiedru vārdā prasīja, lai atgriežas darbā Tautas padomes ieceltā Ulmaņa valdība. Latvijas pagaidu valdība viņu sūtīja uz Berlīni kā Latvijas pirmo pārstāvi; tam sekoja viņa iecelšana tādā pat amatā Prāgā. 1919. gada vasarā Šreiners ieradās Berlīnē un enerģiski un sekmīgi aizstāvēja Latvijas intereses, turēdamies pie pārliecības, ka Latvijas valsts ir arī vācbaltiešu tēvija, kura jāaizstāv ar visiem līdzekļiem pret katru ienaidnieku. Viņš iekārtoja Latvijas pārstāvniecību un 1919. gada 18. novembrī sarīkoja pirmās Latvijas valsts dibināšanas svinības Berlīnē. Pēc tam, kad pēc Latvijas brīvības cīņu beigām Latvijas valdība 1920. gada 15. jūlijā parakstīja līgumu par diplomātisko sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju, 1920. gada 22. oktobrī par Latvijas diplomātisko priekšstāvi Vācijā apstiprināja Dr. [[Oskars Voits|Oskaru Voitu]], bet 1921. gada 18. aprīlī viņu iecēla par ārkārtējo sūtni un pilnvaroto ministru ar rezidenci Berlīnē. Pēc atvaļināšanās no diplomātiskā dienesta Šreiners atgriezās Rīgā. Viņa vienīgā meita apprecējās ar Aviācijas skolas novērotāju nodaļas priekšnieku pulkvedi-leitnantu [[Frīdrihs Zute-Zutis|Frīdrihu Zute-Zuti]] (1886—1959). Mūža nogalē Vilhelms Šreiners dzīvoja gluži privāti, ieņemdams Latvijas bankas pārstāvja vietu [[Slokas celulozes fabrika|Slokas celulozes fabrikā]]. Viņa dzīves vieta bija [[Bažciems]] pie [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]], kur viņš ar savu kundzi mita pie savas precētās meitas. 1933. gadā Šreiners kopā ar [[Oto Nonācs|Oto Nonācu]] publicēja memuārus «Pēc 18. novembra», kuros viņš vēstīja par savām diplomāta gaitām Berlīnē. Miris 1936. gada 15. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Vilhelms-Sreiners |title=timenote.info |access-date={{dat|2019|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191029060149/https://timenote.info/lv/Vilhelms-Sreiners }}</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira. == Darbi == * Pēc 18. novembra. Tautas Padomes locekļu memuāri. Valters un Rapa, 1933. — 199 lpp. (kopā ar [[Oto Nonācs|Oto Nonācu]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = — | virsraksts = Latvijas valdības pārstāvis Berlīnē un Prāgā | periods = [[1919]]—[[1920]]| pēc = [[Oskars Voits]]}} {{kastes beigas}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šreiners, Vilhelms }} [[Kategorija:1864. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1936. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltu progresīvās partijas politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Latvijas diplomāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 377ahugb1z64n1brr7d0tpj5ilcmgqj 0 448406 4509587 4394687 2026-08-18T23:51:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509587 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Ziedonis Purvs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1923 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Īslīces pagasts]] {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 1989 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 13 | m_vieta = [[Rīga]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = R. Rāva, I. Silavs | nodarbošanās = dzejnieks | rakstīšanas valoda = | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Ziedonis Purvs''' (1923—1989) bija latviešu skolotājs, kordiriģents un [[dzejnieks]]. Ap 700 dziesmu tekstu autors. Ar viņa tekstiem komponētas daudzas solo, estrādes, kora dziesmas, daudzas no tām kļuva tautā populāras ("[[Baltā saule]]", "Latgalei", "[[Pilsētai vētru un dzintaru krastā...Liepājai]]" u.c.). Viņa dzeja ir par pamatu arī [[Ādolfs Skulte|Ādolfa Skultes]] majestātiskajai poēmai "Jūrai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lmic.lv/lv/composition/3659|title=Meklēt {{!}} LMIC|website=www.lmic.lv|access-date=2023-06-06}}</ref> Vairākkārt sadarbojies ar komponistu [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]], sacerējis tekstus arī [[Alnis Zaķis|Alņa Zaķa]], [[Aleksandrs Kublinskis|Aleksandra Kublinska]], [[Jānis Sildegs|Jāņa Sildega]], [[Valters Kaminskis|Valtera Kaminska]] un [[Zigurds Rezevskis|Zigurda Rezevska]] kompozīcijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikju-jubilejas/atceramies-dzejnieku-skolotaju-un-kordirigentu-ziedoni-purvu-95..a109680/|title=Atceramies dzejnieku, skolotāju un kordiriģentu Ziedoni Purvu 95. jubilejā|website=lr2.lsm.lv|access-date=2026-01-12|language=lv}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1923. gada 13. oktobrī [[Īslīces pagasts|Īslīces pagastā]] jaunsaimnieka Rūdolfa Purva un viņa sievas Katrīnas, dzimušas Vanagas, ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Katrine-Purva |title=timenote.info |access-date={{dat|2019|12|28||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191228143934/https://timenote.info/lv/Katrine-Purva }}</ref> Mācījās [[Īslīces pamatskola|Īslīces pamatskolā]], pirmo dzejoli „Rīts” publicēja 1938. gadā. Mācījās [[Jelgavas Skolotāju institūts|Jelgavas Skolotāju institūtā]] (1938—1944). Strādāja par latviešu valodas un dziedāšanas skolotāju [[Bauska]]s 1. septiņgadīgajā skolā (1947—1960), darbojās Bauskas pašdarbības teātrī. Līdztekus darbam skolā 1951. gadā neklātienē beidza mācības Jelgavas pedagoģiskajā skolā un studēja [[Latvijas konservatorija]]s kordiriģentu nodaļā, kuru absolvēja 1962. gadā. Šajā laikā izdeva savu pirmo dzejas krājumu "Meža roze" (1961). No 1960. gada strādāja Latvijas Valsts izdevniecības Mūzikas un mākslas literatūras redakcijā (1960—1962), bija kora "Dzintarkrasts" diriģents (1962—1971). 1964. gadā viņu uzņēma Latvijas Rakstnieku savienībā, viņš bija Rakstnieku savienības kluba direktors (1970—1971) un žurnāla "Karogs" prozas redaktors (1977—1988). Miris 1989. gada 13. jūlijā Rīgā, apbedīts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].<ref>[http://literatura.lv/lv/person/Ziedonis-Purvs/872609 literatura.lv]</ref> == Darbi == * "Meža roze" (dzejas krājums, 1961), * "Gaišais ugunskurs" (dzejoļu krājums skolu skatuvēm, 1968), * "Kastaņu nakts" (dzejas krājums, 1969), * "Ja tu uzticētos" (dzejas krājums, 1972), * dzejoļu izlase "Atsaukšanās" (1974), * "Cilvēks cilvēkam" (dzejas krājums, 1978), * "Neatgriešanās atgādinājums" (dzejas krājums, 1983), * "Attieksme" (dzejas krājums, 1988). Izdeva arī dzejoļu krājumus bērniem: „Juris un Muris” (1958), „Gudrinieki” (1958), „Uz priekšu”, (1962), „Tu, vasara, nedusmo” (1969), „Ejam, zēni!” (1971),<ref>[https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/dzejnieku-ziedoni-purvu-95.-jubileja-atceroties....a109722/ Dzejnieku Ziedoni Purvu 95. jubilejā atceroties...]</ref> "Meža olimpiāde" (1981).<ref>[https://www.mutualart.com/Artwork/Purvs--Ziedonis--Meza-olimpiade----dzeja/5D22F05D50B1DD9B14A5DA8D86961DEC Meža olimpiāde. Purvs, Ziedonis] Liesma, 1981.</ref> Atdzejojis vairāk nekā 600 dziesmu tekstu. Sastādījis sešus dzejoļu un dziesmu krājumus sadzīves tradīcijām. == Literatūra == * L. Sirsone S. "... katram ir viņa gājums". Karogs, 1983 * Ādmīdiņš R. Pazīstami svešinieki. Ziedonis Purvs. Brīvā Latvija, 2000 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.discogs.com/artist/1516205-Ziedonis-Purvs Ziedonis Purvs] discogs.com {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Purvs, Ziedonis}} [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu diriģenti]] nl2v3wh3lx0f5oyatf2e9my93wvf556 0 448602 4509662 3830232 2026-08-19T05:32:39Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4509662 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Juris Aizezers | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1954|7|14}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzekne|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[PSKP]]<br>[[Jaunais laiks]]<br>[[Latvijas Kalve]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Valda Aizezera | bērni = 2 dēli un 2 meitas | profesija = uzņēmējs | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|LLA]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Juris Aizezers''' (dzimis {{dat|1954|7|14|||bez}} [[Rēzekne|Rēzeknē]]) ir latviešu inženieris, uzņēmējs, politiķis un pašvaldību darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1954|7|14||bez}} [[Rēzekne|Rēzeknē]] Pētera Aizezera ģimenē. Mācījās Rēzeknes astoņgadīgajā skolā (1961—1969) un [[Maltas sovhoztehnikums|Maltas sovhoztehnikumā]] (1969—1972), iegūstot tehniķa mehāniķa specialitāti. 1982. gadā absolvēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Mehanizācijas fakultāti, strādāja par inženieri. J. Aizezers ir bijis [[kolhozs|kolhoza]] priekšsēdētājs un [[Liepāja]]s [[lauktehnika]]s vadītājs. Bijis [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] biedrs.<ref>[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |date=2020. gada 1. Janvāris }} Barikadopēdijas fonds</ref> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. 1989. gadā J. Aizezeru ievēlēja par [[Liepājas rajons|Liepājas rajona]] izpildkomitejas priekšsēdētāju (amatā līdz 1992. gadam). 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 143. Grobiņas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā Aizezers balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> 1992. gadā kļuva par [[Liepājas rajons|Liepājas rajona]] padomes priekšsēdētāju. 1993. gadā J. Aizezers tika apstiprināts par [[Unibanka]]s valdes locekli, vēlāk par bankas viceprezidentu. [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gada pašvaldību vēlēšanās]] J. Aizezers tika ievēlēts [[Liepājas dome|Liepājas domē]] no “Vienotā saraksta” un atkal kļuva par Liepājas rajona padomes priekšsēdētāju. 1996. gadā viņš ieņēma [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] padomnieka amatu, bet līdztekus bija Liepājas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks. 2002. gadā J. Aizezers bija partijas "[[Jaunais laiks]]" dibinātāju skaitā, eet divus gadus vēlāk iesaistījās citas partijas — "[[Latvijas Kalve]]" veidošanā. No tās saraksta kandidēja [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|2005. gada Rīgas domes vēlēšanās]] (saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu). Pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas J. Aizezers nodibināja biedrību “Liepājas Novadu padome”, kurā darbojās bijušā Liepājas rajona teritorijā izveidoto astoņu novadu vadītāji.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/juris-aizezers-esmu-centies-darit-tikai-labus-darbus/komentari/ Juris Aizezers: “Esmu centies darīt tikai labus darbus”] liepajniekiem.lv 27.08.2009.</ref> Tajā pašā gadā nesekmīgi kandidēja [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] uz vietu [[Grobiņas novads|Grobiņas novada]] domē no partijas "Jaunais laiks" saraksta. Līdz 2019. gadam J. Aizezers bija pārtikas tirgotāja (veikalu tīkls ''[[top!]]'') un konditorejas izstrādājumu ražotāja AS LPB ("Liepājas patērētāju biedrība") padomes priekšsēdētājs, vēlāk padomes loceklis.<ref>[https://www.db.lv/zinas/daleji-apmierina-gan-akka/veikalu-top-lidzipasnieka-valde-un-padome-izmainas-484098 Veikalu top! līdzīpašnieka valdē un padomē izmaiņas] db.lv 07.2.2019.</ref> == Apbalvojumi == 2000. gadā J. Aizezeru apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Aizezers, Juris}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] dzizvilttf44idnrqfpznjclxzpgwwx 0 448612 4509663 4509010 2026-08-19T05:49:05Z Pirags 3757 4509663 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Skaidrīte Albertiņa | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāte | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}| prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1934|4|11}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2016|2|9|1934|4|11}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Latvijas Zaļā partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Ēriks Zaķis | bērni = meita un dēls | profesija = ekoloģe | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Skaidrīte Albertiņa''' (dzimusi {{dat|1934|4|11||bez}}, mirusi {{dat|2016|2|9||bez}}) bija latviešu ekoloģe un sabiedriskā darbiniece, bijusī [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāte. == Dzīvesgājums == Dzimusi {{dat|1934|4|11||bez}} Rīgā Jāņa Tuča un viņa sievas Amālijas (dzimušas Bramanes) ģimenē. 1958. gadā absolvēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Meža fakultāte|Meža fakultāti]]. Strādāja par [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] docētāju, bija fakultātes dekāne. [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā 1990. gadā Albertiņa kļuva par [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] (LZP) biedri. 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāti no 157. Pārogres vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā Albertiņa balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> 1992. gadā S. Albertiņa kļuva par [[Ogre]]s Lauksaimniecības Inovāciju centra direktoru padomes locekli.<ref>[https://prabook.com/web/skaidrite.albertina/941071 Prabook, World Biographical Encyclopedia, Inc.]</ref> 1995. gadā viņa nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no LZP un [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] kopējā saraksta. Mirusi 2016. gada 9. februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Skaidrite-Albertina |title=timenote.info |access-date={{dat|2020|01|01||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200101160256/https://timenote.info/lv/Skaidrite-Albertina }}</ref> == Apbalvojumi == 2000. gadā S. Albertiņu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Albertiņa, Skaidrīte}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2016. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] sp47afzhgjwcg034tm7hpf9lbrcz7xh 0 448613 4509664 4352411 2026-08-19T05:49:50Z Pirags 3757 4509664 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Leonīds Alksnis | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1936|4|21}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = arhitekts | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Leonīds Alksnis''' (dzimis {{dat|1936|4|21||bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[arhitekts]], politiķis un pašvaldību darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts un [[Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs]] (1997—2001). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1936|4|21||bez}} [[Rīga|Rīgā]] Voldemāra Alkšņa ģimenē. Absolvēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Arhitektūras fakultāti, kopš 1976. gada bija Arhitektu savienības biedrs. Strādāja par institūta "Tirdzniecības projekts" galveno arhitektu, bija [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] biedrs.<ref>[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |date=2020. gada 1. Janvāris }} Barikadopēdijas fonds</ref> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]], un L. Alksni 1990. gadā ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 84. Jūrmalas vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā L. Alksnis balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> Kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] 1993. gadā un [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] 1995. gadā no Latvijas Tautas frontes saraksta, bet abas reizes saraksts neiekļuva Saeimā. [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gada pašvaldību vēlēšanās]] L. Alksnis tika ievēlēts Jūrmalas pilsētas domē no saraksta "Par Tevi"’. [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada pašvaldību vēlēšanās]] atkal ievēlēts pašvaldībā no "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]" un [[Kristīgā Tautas partija|Kristīgās Tautas partijas]] (daļa bijušās Latvijas Tautas frontes) saraksta un ievēlēts par [[Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs|Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju]] (amatā 1997—2001). 2001. gadā atkal [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] Jūrmalas domē, tagad no [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgi demokrātiskās savienības]]. Divās sekojošajās pašvaldību vēlēšanās nav guvis pietiekošu vēlētāju atbalstu, attiecīgi pārstāvot Kristīgi demokrātiskās savienības sarakstu 2005. gadā un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s, Kristīgi demokrātiskās savienības un [[LPP/LC]] kopējo sarakstu 2009. gadā. == Apbalvojumi == 2000. gadā L. Alksni apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Alksnis, Leonīds}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalas pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 7mn4c8e8qutm9ezbkmlgzi6d6owniz1 0 448615 4509665 3880203 2026-08-19T05:50:58Z Pirags 3757 4509665 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Apinītis | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1957|8|24}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Trapene|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2017|12|18|1957|8|24}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Andris Apinītis''' (dzimis {{dat|1957|8|24||bez}}, miris {{dat|2017|12|18||bez}}) bija [[latvieši|latviešu]] lauksaimnieks un pašvaldību darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts un [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] domes priekšsēdētājs (2015—2017). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1957|8|24||bez}} [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajona]] [[Trapene|Trapenē]] zemnieka Raimonda Apinīša ģimenē. Mācījās Trapenes astoņgadīgajā skolā, tad [[Gaujienas vidusskola|Gaujienas vidusskolā]]. Studēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], kuru absolvēja 1980. gadā, iegūstot lauksaimniecības ekonomista organizatora diplomu.<ref>[http://www.albibl.lv/?go=novadnieki&id=viens&subid=1567580983 Novadnieku datubāze]</ref> Strādāja kolhozā "Trapene" par ekonomistu (1980—1981), pēc tam bija kolhoza "Ilzene" priekšsēdētājs (1981—1990), [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] biedrs.<ref>[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |date=2020. gada 1. Janvāris }} Barikadopēdijas fonds</ref> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā A. Apinītis iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] un 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 105. Apes vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā A. Apinītis balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> LR Augstākajā padomē vadīja Lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas komisiju. No 1994. gada A. Apinītis bija [[Unibanka]]s Gulbenes filiāles vadītājs. 2013. gadā [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] Gulbenes novada domē no partijas “[[Reģionu alianse]]” saraksta Gulbenes pilsētas domes deputāts (ievēlēts no "[[Reģionu alianse]]s") un 2015. gadā ievēlēts par Gulbenes novada domes priekšsēdētāju mirušā [[Nikolajs Stepanovs|Nikolaja Stepnova]] vietā (amatā līdz 2017. gadam). 2017. gada pašvaldību vēlēšanās atkal kandidēja uz vietu novada domē, taču netika ievēlēts. Miris 2017. gada decembrī.<ref>[https://www.dzirkstele.lv/vietejas-zinas/muziba-aizgajis-bijusais-gulbenes-novada-domes-priekssedetajs-andris-apinitis-159361 Mūžībā aizgājis bijušais Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101175824/https://www.dzirkstele.lv/vietejas-zinas/muziba-aizgajis-bijusais-gulbenes-novada-domes-priekssedetajs-andris-apinitis-159361 |date={{dat|2020|01|01||bez}} }} dzirkstele.lv 2017. gada 19. decembrī</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], trešā šķira (2000) * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Apinītis, Andris}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Smiltenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Reģionu alianses politiķi]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Gulbenes novada pašvaldību vadītāji]] 0pop0oenc4rx5tgruout7t26t7lxe3g 0 448621 4509666 4501593 2026-08-19T05:52:25Z Pirags 3757 4509666 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Oļegs Batarevskis | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1951|3|21}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Aija Batarevska | bērni = meita | profesija = jurists | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Oļegs Batarevskis''' (dzimis {{dat|1951|3|21||bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[jurists]] un politiski represētais, vēlāk politiķis, pašvaldību darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts un [[Rīgas dome]]s priekšsēdētāja vietnieks (1994—1997). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1951|3|21||bez}} [[Rīga|Rīgā]] Vladimira Batarevska un viņa sievas Maigas, dzimušas Vītoliņas, ģimenē. Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē (1969-1974), strādāja par juristu.<ref>[https://prabook.com/web/skaidrite.albertina/941071 Prabook, World Biographical Encyclopedia, Inc.]</ref> 1980. gadā viņu apcietināja [[Valsts drošības komiteja|VDK]] un kopā ar Andri Šulcu, Gundaru Gerbaševski un Ivaru Ivanovu tiesāja par "aizliegtu un pretvalstisku grāmatu izplatīšanu, nepatiesu izdomājumu izplatīšanu, padomju valsts un sabiedriskās iekārtas diskreditēšanu". Viņam piesprieda gada un sešu mēnešu ieslodzījumu labošanas darbu kolonijā, sodu viņš izcieta [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] cietumā.<ref>[https://www.rulit.me/books/observators-read-267888-43.html "Observators"] [[Andris Grūtups]] 43. lpp.</ref> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā O. Batarevskis 1989. gadā iestājās [[Vides aizsardzības klubs|Vides Aizsardzības klubā]], 1990. gadā bija viens [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] (LZP) dibinātājiem, ievēlēts par vienu no partijas pirmajiem līdzpriekšsēdētājiem. Darbojās laikraksta "Elpa" informācijas daļā.<ref>[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |date=2020. gada 1. Janvāris }} Barikadopēdijas fonds</ref> 1990. gadā O. Batarevski ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no Rīgas 7. vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] 1993. gadā kandidēja no "Zaļā saraksta" un netika ievēlēts. Šajā pašā gadā ieņēma [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] amatu. 1994. gadā O. Batarevski [[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēja]] par Rīgas domes deputātu no [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] un LZP saraksta, viņš bija domes priekšsēdētāja vietnieks (1994—1997). 1997. gadā viņu atkārtoti [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēja par Rīgas domes deputātu]] no LZP saraksta. 1998. gadā izstājās no paša dibinātās Latvijas Zaļās partijas, iesaistoties [[Tautas partija]]s veidošanā (bija starp tās dibinātājiem, vairākkārt pārvēlēts par līdzpriekšsēdētāju). 2000. gadā O. Batarevskis izstājās no domes [[Tautas partija]]s frakcijas un partijas, pievienojoties "[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]". 2001. gadā kļuva par [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Andris Ārgalis|Andra Ārgaļa]] padomnieku, kā arī kandidēja [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|pašvaldības vēlēšanās]], taču netika ievēlēts. Tāpat pietiekošu vēlētāju atbalstu nesaņēma [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] 2002. gadā. 2004. gadā O. Batarevskis bija partijas "[[Latvijas Kalve]]" dibinātāju skaitā, no tās saraksta nesekmīgi kandidējot [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|nākamā gada Rīgas domes vēlēšanās]]. 2008. gadā piedalījās partijas "[[Sabiedrība citai politikai]]" dibināšanā. == Apbalvojumi == 2000. gadā O. Batarevski apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{Rīgas dome 1997}} {{DEFAULTSORT:Batarevskis, Oļegs}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 9gcorbxxenb05xz7fwsonmxpv0a5chp 0 448629 4509667 4194522 2026-08-19T05:55:20Z Pirags 3757 4509667 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mārtiņš Bērziņš | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1949|4|9}} | dzim_vieta = [[Gaiķu pagasts]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = '''Apbalvojumi''' [[File:Memorial sign of the participant of the 1990 events in Latvia.jpg|25px|link=1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] [[File:Order of three stars of Latvia (cut).png|41px|link=Triju Zvaigžņu ordenis]] }} '''Mārtiņš Bērziņš''' (dzimis 1949. gada 9. aprīlī) ir latviešu inženieris mehāniķis un sabiedriskais darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis 1949. gada 9. aprīlī [[Gaiķu pagasts|Gaiķu pagastā]].<ref>[http://biblioteka.saldus.lv/wp-content/uploads/2019/08/Novadnieki-aprilis_compressed.pdf NOVADNIEKU KALENDĀRS: APRĪLIS] Saldus pilsētas bibliotēka</ref> Absolvēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Mehanizācijas fakultāti (1974), strādāja par inženieri, bija Saldus rajona kolhoza «Druva» valdes priekšsēdētājs.<ref>[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |date=2020. gada 1. Janvāris }} Barikadopēdijas fonds</ref> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 178. Saldus vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> 1992. gadā Bērziņu atkārtoti ievēlēja par paju sabiedrības "Druva" priekšnieku, taču 1993. gada nogalē viņš smagi cieta nelaimes gadījumā un kļuva darba nespējīgs.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/berzina-septini-vientulibas-gadi-10685773 Bērziņa septiņi vientulības gadi] diena.lv 2000. gada 4. maijā</ref> == Apbalvojumi == 2000. gadā Mārtiņu Bērziņu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. Apbalvots arī ar [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]]. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Bērziņš, Mārtiņš}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] hiampffp7gqff9kmnnda64nqw7xbds5 0 448632 4509668 3838944 2026-08-19T05:55:58Z Pirags 3757 4509668 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Arnolds Bērzs | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1940|4|25}} | dzim_vieta = [[Zvārdes pagasts]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Arnolds Bērzs''' (dzimis {{dat|1940|4|25||bez}} [[Zvārdes pagasts|Zvārdes pagastā]]) ir latviešu vēsturnieks, izglītības un kultūras darbinieks, publicists, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1940|4|25||bez}} [[Zvārdes pagasts|Zvārdes pagastā]].<ref>[http://biblioteka.saldus.lv/wp-content/uploads/2019/08/Novadnieki-aprilis_compressed.pdf NOVADNIEKU KALENDĀRS: APRĪLIS] Saldus pilsētas bibliotēka</ref> Mācījās [[Kabile]]s septiņgadīgajā skolā un Kuldīgas vidusskolā.<ref>[https://www.delfi.lv/news/versijas/arnis-terzens-gluzi-reals-materialisms-saruna-ar-arnoldu-berzu-fragmenti.d?id=39479045 Arnis Terzens: 'Gluži reāls materiālisms'; saruna ar Arnoldu Bērzu] delfi.lv 2011. gada 8. jūlijā</ref> No 1962. līdz 1969. gadam studēja vēsturi [[Latvijas Valsts universitāte]]s Vēstures un filoloģijas fakultātē, 1985. gadā beidza LVU aspirantūru, bet zinātņu kandidāta disertāciju neaizstāvēja. Strādāja par vecāko pasniedzēju [[Liepājas Universitāte|Liepājas Pedagoģiskajā institūtā]].<ref>[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |date=2020. gada 1. Janvāris }} Barikadopēdijas fonds</ref> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā A. Bērzs bija [[Latvijas Tautas fronte]]s Liepājas nodaļas valdes loceklis. 1990. gadā A. Bērzu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 89. Liepājas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> Pēc Augstākās Padomes deputāta pilnvaru beigām strādājis [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijā]]. == Apbalvojumi == 2000. gadā A. Bērzu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. Apbalvots arī ar [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]] un goda zīmi “Par ieguldījumu Militārās pretizlūkošanas dienesta attīstībā”. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Bērzs, Arnolds}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] n9ydta1c5py5vls80q6p6ta8zgs216x 0 448645 4509669 3973258 2026-08-19T05:57:14Z Pirags 3757 4509669 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Biezais | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1940|4|12}} | dzim_vieta = [[Galgauskas pagasts]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2017|8|30|1940|4|12}} | mir_vieta = {{LAT}} | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Skaidrīte Biezā | bērni = Iveta, Juris, Līga | profesija = | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|LLA]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jānis Biezais''' (dzimis {{dat|1940|4|12||bez}} [[Galgauskas pagasts|Galgauskas pagastā]]; miris {{dat|2017|8|30||bez}}) bija latviešu ekonomists, publicists, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1940|4|12||bez}} [[Galgauskas pagasts|Galgauskas pagastā]] zemnieku ģimenē. Mācījās [[Gulbenes vidusskola|Gulbenes vidusskolā]], studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē, bet 4. kursā studijas pārtrauca, jo 1960. gadu sākumā viņu aizturēja [[Valsts drošības komiteja]] un pratināja politisko uzskatu dēļ,<ref name="Grīnvalde">[http://www.parkulturu.lv/raksti/kekavietis-ar-latvijas-brivibas-ideju-janis-biezai Ķekavietis ar Latvijas brīvības ideju — Jānis Biezais] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200102071816/http://www.parkulturu.lv/raksti/kekavietis-ar-latvijas-brivibas-ideju-janis-biezai |date={{dat|2020|01|02||bez}} }} Aija Grīnvalde parkulturu.lv 2015. gada 30. aprīlī</ref> J. Biezā vārds atrodams [[VDK aģentūras kartotēka|VDK aģentu kartotēkā]].<ref>[https://kgb.raystar.capital/biezais-janis-%d0%b1%d0%b8%d0%b5%d0%b7%d0%b0%d0%b9%d1%81-%d1%8f%d0%bd%d0%b8%d1%81-%d0%ba%d0%b0%d1%80%d0%bb%d0%be%d0%b2%d0%b8%d1%87-1940-%d0%ba%d0%b0%d1%80%d0%bb%d0%b8%d1%81-vdk-%d0%ba%d0%b3%d0%b1/ VDK kontroluzskaites kartīte]{{Novecojusi saite}}</ref> Vairākus gadus strādāja par skolotāju, tad atsāka mācības un 1968. gadā pabeidza [[Zaļenieki|Zaļenieku]] sovhoztehnikumu. Pēc tam strādāja dažādos amatos lauksaimniecībā, līdztekus neklātienē studēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Ekonomikas fakultāte|Ekonomikas fakultātē]]. Strādāja par vecāko inženieri matemātiķi-programmētāju Lauksaimniecības ministrijas informatīvajā skaitļošanas centrā, pēc tam par vecāko ekonomistu kolhozā „Ķekava” (1980—1990).<ref name="Grīnvalde" /> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā 1988. gadā J. Biezais piedalījās [[Latvijas Atdzimšanas partija]]s un [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]]s (LNNK) dibināšanā. LNNK Ķekavas nodaļa, kurā bija ap 40 dalībnieku, viņu deleģēja uz [[Latvijas Tautas fronte]]s dibināšanas kongresu 1988. gada 8. un 9. oktobrī.<ref name="Grīnvalde" /> 1989. gadā viņš piedalījās arī Latvijas Lauksaimnieku savienības un Latvijas Tautsaimnieku savienības dibināšanā. 1990. gadā J. Biezo ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no Ķekavas 168. vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> Augstākajā Padomē vadīja Nacionālā īpašuma aizsardzības un konversijas komisiju. Beidzoties deputāta pilnvarām, J. Biezais strādāja par [[5. Saeima]]s deputāta [[Alfrēds Žīgurs|Alfrēda Žīgura]] palīgu, pēc tam bija Ķekavas pagasta ekonomists (1994—1997), skolotājs Ķekavas vidusskolā, kopš 1998. gada septembra — galvenais speciālists [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s Ekonomikas katedrā. Pensionējās 2000. gadā.<ref name="Grīnvalde" /> [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada pašvaldību vēlēšanās]] nesekmīgi kandidēja [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]] padomes vēlēšanās no [[Apvienība “Tēvzeme”|apvienības “Tēvzeme”]]. Miris 2017. gada 30. augustā.<ref>[https://timenote.info/lv/Janis-Biezais-59a951c67b3ee timenote.info]{{Novecojusi saite}}</ref> == Apbalvojumi == 2000. gadā J. Biezo apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Biezais, Jānis}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] ehk2tg1ojgfxy0yqbeyndf5an1dfldl 0 448651 4509670 3655343 2026-08-19T05:57:47Z Pirags 3757 4509670 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Valdis Biķis | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1940|9|25}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Dundagas pagasts|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2021|8|9|1940|9|25}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Valdis Biķis''' (dzimis 1940. gada 25. septembrī [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]]; miris 2021. gada 9. augustā) bija latviešu inženieris, sabiedriskais darbinieks un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis 1940. gada 25. septembrī [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]]. [[1949. gada marta deportācijas]] laikā viņu kopā ar ģimeni izsūtīja uz Sibīriju. Pēc atgriešanās dzimtenē absolvēja [[Dundagas vidusskola|Dundagas vidusskolu]]<ref>[https://www.skola.dundaga.lv/vesture/absolventi/ skola.dundaga.lv]</ref> un studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātbūves un automatizācijas fakultātē, pēc studiju beigšanas 1965. gadā strādāja [[Aizpute]]s metāla furnitūras rūpnīcā "Kurzeme" par galveno konstruktoru, vēlāk par galveno tehnologu (1966—1984), tad par galveno inženieri (1985—1990), bija Liepājas rajona Tūristu kluba vadītājs (1970—1990).<ref name="vārdnīca">[http://vardnica.aizpute.lv/13-personas-b/11413-bikis-valdis Aizputnieku un novadnieku biogrāfiskā vārdnīca]</ref> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā 1990. gadā V. Biķi kā [[Latvijas Tautas fronte]]s kandidātu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 141. Aizputes vēlēšanu apgabala.<ref>[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |date=2020. gada 1. Janvāris }} Barikadopēdijas fonds</ref> 1990. gada 4. maijā viņš balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> Pēc deputāta pilvaru beigām V. Biķis strādāja par a/s "Kurzemes atslēga — 1" valdes priekšsēdētāju (1994—2009) un tehnisko direktoru. 1995. gadā V. Biķis nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s (LZS), [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgi demokrātiskās savienības]] un [[Latgales Demokrātiskā partija|Latgales Demokrātiskās partijas]] saraksta. Šajā pašā gadā pirmo reizi ievēlēts Aizputes domē no LZS saraksta, vairākus sasaukumus bija [[Aizpute]]s pilsētas domes deputāts un domes priekšsēdētāja vietnieks (1995—2001), Aizputes Izglītības fonda dibinātājs un vadītājs (kopš 1996).<ref name="vārdnīca" /> Uz vietu Aizputes domē kandidēja arī 2005. gada pašvaldību vēlēšanās, tomēr šajā reizē netika ievēlēts. Miris 2021. gada 9. augustā.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/miris-valdis-bikis-kurs-balsoja-par-latvijas-neatkaribu/?utm_source=twitter&utm_medium=autopost&utm_campaign=social Miris Valdis Biķis, kurš balsoja par Latvijas neatkarību] Liepajniekiem.lv</ref> == Apbalvojumi == 2000. gadā Valdi Biķi apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. Ierakstīts Aizputes pilsētas Goda grāmatā (2002). == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Biķis, Valdis}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2021. gadā mirušie]] [[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] tttte5uimxcsmr57mtheg04htt4wqds 0 448662 4509671 4292271 2026-08-19T05:58:41Z Pirags 3757 4509671 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Blaževičs | vārds_orģ = | attēls = Jānis Blaževičs.jpeg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1947|10|2}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils apriņķis|Konstantinovas pagasts|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[PSKP]] <small>(1974—1990)</small> | apvienība = [[Latvijas Tautas fronte|LTF]] <small>(1990—1993)</small> | dinastija = | tēvs = Vladislavs Blaževičs | māte = | dzīvesb = Rita Blaževiča | bērni = Vineta un Uldis Blaževiči | profesija = [[inženieris]]-mehāniķis, [[politiķis]], [[uzņēmējs]] | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jānis Blaževičs''' (dzimis {{dat|1947|10|2}} [[Konstantinovas pagasts|Konstantinovas pagastā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[inženieris]] mehāniķis, tautsaimniecības un sabiedriskais darbinieks, [[uzņēmējs]], bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts (1990—1993), [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Latvija]]s politiķis (1980—1996). == Dzīvesgājums == Dzimis 1947. gada 8. oktobrī [[Konstantinovas pagasts|Konstantinovas pagastā]] Vladislava Blaževiča ģimenē. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātbūves un automatizācijas fakultātē, pēc studiju beigšanas strādāja [[Līvāni|Līvānu]] bioķīmiskajā rūpnīcā kā inženieris mehāniķis, pēc tam bijis ceha priekšnieks, vēlāk - nodaļas vadītājs. 1974. gadā kļuva par [[PSKP]] biedru. Bija [[Preiļu rajons|Preiļu rajona]] izpildkomitejas priekšsēdētājs (1980—1986).<ref name="latgalesdati">{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgalesdati.du.lv/persona/3800 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2020|01|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200102105659/http://latgalesdati.du.lv/persona/3800 |archivedate={{dat|2020|01|02||bez}} }}</ref> Vēlāk bija [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] [[Ventspils]] rajona komitejas pirmais sekretārs un [[Ventspils rajons|Ventspils rajona]] Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs.<ref>[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |date=2020. gada 1. Janvāris }} Barikadopēdijas fonds</ref> Sadarbojies ar [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas fronti]]. Bija viens no autoriem [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] jaunajai programmai, kas krasi atšķīrās no PSKP principiem. Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] Jāni Blaževiču iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/279721-par-komisiju-pasakumu-sagatavosanai-latvijas-ekonomiskas-un-politiskas-neatkaribas-atjaunosanai Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai] "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.</ref> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā 1990. gadā J. Blaževiču ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 199. Ziru vēlēšanu apgabala. Kā neatkarīgais deputāts darbojās [[Latvijas Tautas fronte]]s frakcijā (1990—1993), bijis Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā. 1990. gada 4. maijā viņš balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> [[Attēls:Jānis Blaževičs kopā ar AS Rietumu Cauruļvadu sistēma ekspertiem (cropped).jpeg|right|310px|thumb|Kopā ar AS “RCS” jaunā naftas vada būvniecības projekta ekspertiem Ventspils birojā 1998. gadā]] Pēc deputāta pilnvaru termiņa beigām J. Blaževiču iecēla par valsts [[akciju sabiedrība]]s <ref>[https://company.lursoft.lv/ventspils-nafta/50003003091 VENTSPILS NAFTA, Akciju sabiedrība Lursoft.]</ref> "[[Ventspils nafta]]" direktoru. No 1997. gada viņš bija AS "Ventspils nafta" prezidents un padomes priekšsēdētāja vietnieks, vēlāk AS "[[Rietumu cauruļvadu sistēma]]" (AS “RCS”) prezidents. No 1999. līdz 2006. gadam viņam kopā ar [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]], [[Igors Skoks|Igoru Skoku]] un [[Genadijs Ševcovs|Genadiju Ševcovu]] piederēja [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētā kompānija ''Yelverton Investments B.V.'', kas bija uzņēmuma AS "[[Ventbunkers]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ventbunkers.lv/?lang=lv |title=AS Ventbunkers oficiālā mājas lapa |access-date={{dat|2021|04|14||bez}} |archive-date={{dat|2018|06|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180615134221/http://www.ventbunkers.lv/?lang=lv }}</ref> lielākais akcionārs.<ref>[https://www.apollo.lv/5362110/par-lemberga-patiesajiem-ipasumiem-liecinajis-ari-blazevics Par Lemberga patiesajiem īpašumiem liecinājis arī Blaževičs] apollo.lv 2008. gada 2. septembrī</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] (1991) * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira (2000) == Vaļasprieks == [[Medības]] un sporta nodarbības. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=vgIRHyyATbs «Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji — Jānis Blaževičs»] // Dokumentālā filma par J. Blazeviču, Autors: [[Vidzemes Augstskola]], 2020. == Atsauces == {{Atsauces}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Blaževičs, Jānis}} [[Kategorija:1947. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] qgxflxi33bn7ph3embu5g8wzwp2zd7b 0 448665 4509673 4010443 2026-08-19T06:00:00Z Pirags 3757 4509673 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ojārs Blumbergs | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1934|3|14}} | dzim_vieta = [[Tukuma apriņķis]], (tagad [[Tukuma novads]]) {{LAT}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība]] <small>(1996-1998)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = '''Apbalvojumi''' [[Attēls:Order of three stars of Latvia (cut).png|41px|link=Triju Zvaigžņu ordenis]] }} '''Ojārs Blumbergs''' (dzimis {{dat|1934|3|14||bez}} [[Tukuma apriņķis|Tukuma apriņķī]]) ir latviešu uzņēmējs un politiķis, [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1934|3|14||bez}} [[Tukuma apriņķis|Tukuma apriņķī]]. Mācījās [[Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskola|Rīgas Raiņa 8. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā]], strādāja akmens apstrādes rūpnīcā "Granīts". [[Trešā atmoda|Atmodas laikā]] 1989. gadā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. 1990. gadā O. Blumbergu vēlēšanu otrajā kārtā ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 43. Rīgas vēlēšanu apgabala,<ref>[https://www.saeima.lv/4maijs/velesanas/r43.html saeima.lv]</ref> 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> Vadīja Arhitektūras un celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisiju, sadarbojās ar no Kanādas atbraukušo vēlāko politiķi [[Gundars Valdmanis|Gundaru Valdmani]].<ref>Gundars Valdmanis. Starp dzirnakmen̦iem. 2000. — 303 lappuses</ref> No 1993. gada O. Blumbergs bija "Krievijas-Amerikas-Latvijas starptautiskās sabiedriskās asociācijas" (''ROS-AM-LAT'') valdes priekšsēdētājs, kā arī izveidoja politisku organizāciju "Saimnieciskās rosības līga". 1995. gadā nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s, [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgi demokrātiskās savienības]] un [[Latgales Demokrātiskā partija|Latgales Demokrātiskās partijas]] saraksta.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/36302http:/www.lzs.lv LATVIJAS REPUBLIKAS 6. SAEIMAS VĒLĒŠANU DOKUMENTI] "[[Latvijas Vēstnesis]]" Nr. 117. 08.08.1995.</ref> 1996. gada sākumā viņa vadītā "Saimnieciskās rosības līga" iekļāvās [[Latvijas Zemnieku savienība]]s (LZS) sastāvā. 1998. gadā izstājies no LZS un pametis politiku. == Apbalvojumi == 2000. gadā Blumbergu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Blumbergs, Ojārs}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] r1eq2osw0k0tj90wyb6fsjapf4sxt80 0 448758 4509674 4299324 2026-08-19T06:02:38Z Pirags 3757 4509674 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Māris Budovskis | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | prezidents = | premjers = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = [[1993]]. gads | term_beigas2 = [[1995]]. gads | prezidents2 = | premjers2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1939|4|9}}<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/100588-5-Saeimas-deput%C4%81tu-un-vi%C5%86u-p%C4%81rst%C4%81v%C4%93to-politisko-organiz%C4%81ciju-saraksts 5. Saeimas deputātu un viņu pārstāvēto politisko organizāciju saraksts - Nacionālā enciklopēdija]</ref> | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = Fanija | dzīvesb = [[Skaidrīte Smildziņa-Budovska|Skaidrīte Smildziņa]] | bērni = Evija, Agnija | profesija = sporta ārsts, pedagogs | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Māris Budovskis''' (dzimis 1939. gada 9. aprīlī [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu sporta [[ārsts]], pedagogs un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] un [[5. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1939||||bez}} [[Rīga|Rīgā]] [[cīņas sports|cīņas sporta]] meistara [[Pauls Budovskis|Paula Budovska]] (1907—1994) un viņa sievas Fanijas (1914), dzimušas Rozenfeldes, ģimenē. Mācījās [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]], kuru beidza 1957. gadā. Līdz 1965. gadam studēja [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], tad līdz 1972. gadam [[Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts|Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā]] (LVFKI). Bija fiziskās kultūras un sporta pasniedzējs un LVFKI katedras vadītājs. M. Budovskis kopš 1967. gada ir precējies ar basketbolisti [[Skaidrīte Smildziņa-Budovska|Skaidrīti Smildziņu-Budovsku]]. Ģimenē izaudzinātas divas meitas: Evija un Agnija.<ref name="meitenes" /> Evijai ticis piedāvāts arī spēlēt TTT komandā,<ref name="meitenes" /> bijusi TTT jaunatnes komandas dalībniece.<ref name="veseliba">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.veseliba.lv/content/nekad-nav-miera-piedzivojumu-stihija-%E2%80%93-evija-rodke|title=Nekad nav miera! Piedzīvojumu stihija – Evija Rodke|last=Ikauniece|first=Laura|publisher=Veseliba.lv|accessdate={{dat|2014|8|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304224800/http://veseliba.lv/content/nekad-nav-miera-piedzivojumu-stihija-%E2%80%93-evija-rodke|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> Abas meitas pabeigušas [[Rīgas Stradiņa universitāte|Latvijas Medicīnas akadēmiju]], Agnija pabeigusi arī [[Rīgas Biznesa augstskola|Rīgas Biznesa augstskolu]].<ref name="meitenes" /> == Politiskā darbība == [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā bija [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]]s dalībnieks, 1988. gadā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. 1990. gadā M. Budovski ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 67. Rīgas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> 1991. gadā M. Budovskis vadīja [[Ļeņina piemineklis (Rīga)|Ļeņina pieminekļa]] demontāžu [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] [[Rīga|Rīgā]]. [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] 1993. gadā M. Budovski ievēlēja par [[5. Saeima]]s deputātu no [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] saraksta. 1995. gadā viņš bija [[Baltijas Asambleja]]s Prezidija priekšsēdētājs. Šajā pašā gadā nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no LNNK un [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] kopējā saraksta. 1996. gadā izstājies no LNNK. 1999. gadā M. Budovskis kļuva par [[Tautas partija]]s biedru. No tās saraksta nesekmīgi kandidējis [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|2001. gada Rīgas domes vēlēšanās]] un [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] 2002. gadā,<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/65928 LATVIJAS REPUBLIKAS 8. SAEIMAS VĒLĒŠANU SARAKSTI] "[[Latvijas Vēstnesis]]" Nr. 123. 31.08.2002.</ref> kā arī [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|2005. gada Rīgas doems vēlēšanās]]. M. Budovskis bija Latvijas centrālā cīņas sporta kluba<ref>tagad Paula Budovska Latvijas Centrālais Cīņas sporta klubs</ref> valdes priekšsēdētājs. == Apbalvojumi == 2000. gadā Māri Budovski apbalvoja ar trešās šķiras [[File:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|70px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Darbi == * Māris Budovskis. Personības un sociālās vides rezonanse: psihodiagnostika, konflikti, disharmonija, statuss, lomas, socializācija, komunikācija, optimizācija, psihohigiēna, rehabilitācija. Rīga: Zinātne, 1986. — 114 lappuses == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="meitenes">{{Zelta meitenes|65.—69}}</ref> }} {{Atsauces}} {{Navboxes | title = Latvijas parlaments | list = {{5. Saeima}} {{LR Augstākā Padome}} }} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Budovskis, Māris}} [[Kategorija:1939. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālās neatkarības kustības politiķi]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas ārsti]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] boo5r8wmvtbcbqkxjt0arndvja9i45g 0 448860 4509676 4464456 2026-08-19T06:04:56Z Pirags 3757 4509676 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Antons Buls | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | prezidents = | premjers = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | prezidents2 = | premjers2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1934|11|23}} | dzim_vieta = [[Briģu pagasts]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Ruta Bula | bērni = divi dēli | profesija = ekonomists | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]] }} '''Antons Buls''' (dzimis {{dat|1934|11|23||bez}} [[Brigu pagasts|Briģu pagastā]]) ir latviešu tautsaimnieks un sabiedriskais darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1934|11|23||bez}} [[Brigu pagasts|Briģu pagastā]] četru bērnu zemnieku ģimenē. Mācījās Briģu pamatskolā, tad [[Nirza]]s septiņgadīgajā skolā un [[Ludza]]s ekonomiskajā tehnikumā, 1953. gadā ieguva grāmatveža specialitāti. Studēja [[Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte|LVU Ekonomikas fakultātē]], 1957. gada martā atskaitīts no 4. kursa par neatbilstošiem uzskatiem. Pēc dienesta padomju armijā 1960. gadā atsāka neklātienes studijas LVU Tautsaimniecības ekonomikas specialitātē un 1964. gadā ieguva ekonomista kvalifikāciju. Strādājis [[Rīgas radiorūpnīca|Rīgas radiorūpnīcā]] par normētāju un ekonomistu, tad Olaines plastmasu pārstrādāšanas rūpnīcā par darba organizācijas un algu daļas vadītāja vietnieku un vadītāju, Olaines ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā par darba organizācijas un algu daļas vadītāju, Lopkopības mehanizācijas konstruktoru organizācijā par direktora vietnieku ekonomikas jautājumos, ražošanas apvienībā "[[Latvbiofarm]]" par ģenerāldirektora vietnieku ekonomikas jautājumos.<ref name="Ķekavas novads">[https://kekava.lv/uploads/filedir/Avizes%202010%20g/KekavasNovads%20maijs.pdf Tāpēc, ka citādi nevar] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200923030244/https://kekava.lv/uploads/filedir/Avizes%202010%20g/KekavasNovads%20maijs.pdf |date={{dat|2020|09|23||bez}} }} "Ķekavas novads" Nr. 06 (129), 2010. gada maijs</ref> 1990. gadā A. Bulu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 171. Olaines vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> Strādāja pie uzņēmējdarbību regulējošo likumu sagatavošanas. 1992. A. Buls kļuva par [[Latvijas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministra]] [[Arnis Kalniņš|Arņa Kalniņa]] vietnieku. Pēc deputāta pilnvaru laika beigām bija Olaines ķīmiski farmaceitiskās rūpnīcas direktors (1993—1997) un AS "[[Olainfarm]]" ekonomists. Nesekmīgi kandidēja 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības saraksta “Tautsaimnieks”]].<ref>[http://latgalesdati.du.lv/persona/2018 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> 2001. gadā sāka strādāt Ķekavas pagasta padomē par revidentu, vēlāk par juriskonsultu.<ref name="Ķekavas novads" /> Šajā pašā gadā kandidēja [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] uz vietu [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]] padomē no partijas "[[Mūsu Zeme]]" saraksta, bet netika ievēlēts. == Apbalvojumi == 2000. gadā Antonu Bulu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], apbalvots arī ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Buls, Antons}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] srrkpmoj5l6bvozjq1c69ltft511d6k 0 448915 4509675 4465144 2026-08-19T06:03:38Z Pirags 3757 4509675 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Emerita Buķele | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāte | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1941|8|14}} | dzim_vieta = [[Varakļānu pagasts]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2023|9|27|1941|8|14}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Emerita Buķele''' (dzimusi {{dat|1941|8|14||bez}}, mirusi {{dat|2023|9|27||bez}}) bija latviešu ekonomiste un sabiedriskā darbiniece, bijusī [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāte. == Dzīvesgājums == Dzimusi {{dat|1941|8|14||bez}} [[Varakļānu pagasts|Varakļānu pagasta]] Skapstatu sādžā. Strādāja par rūpniecības uzņēmumu grāmatvedi, 1988. gadā kļuva par [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] Bauskas rajona komitejas trešo sekretāri.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/lietotaju-raksti/muziba-devusies-bijusi-augstakas-padomes-deputate-emerita-bukele/|title=Mūžībā devusies bijusī Augstākās padomes deputāte Emerita Buķele|last=www.bauskasdzive.lv|website=BauskasDzive.lv|access-date=2023-10-05|date=2023-09-29|language=lv}}</ref> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā 1990. gadā Buķeli ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāti no 113. Īslīces vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņa nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> No 1998. gada Buķele bija [[Rundāles pagasts|Rundāles pagasta]] viesu nama "Straumēni" saimniece.<ref>[http://latgalesdati.du.lv/persona/6183 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> 2005. gada Rundāles pagasta padomes vēlēšanās viņa piedalījās no vēlētāju apvienības «Cilvēkiem un zemei», bet 2008. gada aprīlī piedalījās partijas "[[Pilsoniskā savienība]]" dibināšanā Limbažos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zagarins.net/kjl/teksti/2008/kjl051408htm.htm |title=Kas jauns Latvijā? Nr. 534: 2008. gada 2. - 14. maijs |access-date={{dat|2020|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220120023749/http://zagarins.net/kjl/teksti/2008/kjl051408htm.htm }}</ref> Mirusi 2023. gada 27. septembrī.<ref name=":0" /> 2025.gada aprīlī iznāca Maksima Krutikova grāmata "Emerita Buķele. Neatkarības balss", kurā apkopotas E. Buķeles dienasgrāmatu piezīmes no Augstākās padomes darba perioda, preses publikācijas un intervijas, ģimenes un laikabiedru atmiņu stāsti, kā arī E. Buķeles atmiņas par Atmodas gadu periodu Bauskas rajonā un ne tikai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/pie-lasitajiem-nonaks-gramata-emerita-bukele-neatkaribas-balss/|title=Pie lasītājiem nonāks grāmata "Emerita Buķele – neatkarības balss"|last=Varnevičs|first=Uldis|website=BauskasDzive.lv|access-date=2025-07-09|date=2025-04-21|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eglobuss.lv/emerita-bukele-neatkaribas-balss|title=Emerita Buķele. Neatkarības balss|website=eglobuss.lv|access-date=2025-07-09|language=lv}}</ref> == Apbalvojumi == 2000. gadā Buķeli apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]]. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. * Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Sastādītāji Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. Rīga: Jumava, 2006. 163.-164.lpp. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Buķele, Emerita}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:2023. gadā mirušie]] rl8flwnpfak07ccxd49dvi2do7lhp1u 0 448932 4509682 3477725 2026-08-19T06:13:10Z Pirags 3757 4509682 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mārcis Cīrulis | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | prezidents = | premjers = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | prezidents2 = | premjers2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1946|2|17|}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ape|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Edgars Cīrulis | māte = | dzīvesb = | bērni = Ieva, Andrejs | profesija = bērnu ārsts | alma_mater = [[Rīgas Medicīnas institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Mārcis Cīrulis''' (dzimis {{dat|1946|2|17||bez}} [[Ape|Apē]]) ir latviešu [[ārsts]] un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1946|2|17||bez}} [[Ape|Apē]]. Pēc [[Strenču vidusskola]]s absolvēšanas 1964. gadā sāka studēt [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kuru absolvēja 1970. gadā un sāka strādāt [[Tukuma slimnīca|Tukuma rajona centrālajā slimnīcā]] par pediatru, no 1977. gada bija Rīgas 1. dzemdību nama jaundzimušo nodaļas vadītājs. 1980. gadā organizēja un vadīja Latvijā pirmo jaundzimušo intensīvās terapijas palātu, vēlāk — nodaļu. 1990. gadā M. Cīruli ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 54. Rīgas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> Pēc deputāta pilnvaru beigām no 1994. gada bija Latvijas Nacionālā perinatālās aprūpes centra vadītājs, no 2000. gada Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas vadītājs [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā]].<ref>[https://sejas.tvnet.lv/4962503/marcis-cirulis-labo-ko-citi-sastradajusi Mārcis Cīrulis labo, ko citi sastrādājuši] Vija Beinerte sejas.tvnet.lv 2007. gada 5. jūnijā</ref> Darbojies arī [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļajā partijā]] un 2005. gadā kandidējis [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, bet nav ievēlēts. 2016. gadā strādāja [[Jelgavas slimnīca|Jelgavas reģionālās slimnīcas]] dzemdību nodaļā.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/30387-arstam-marcim-cirulim-70-no-sirds-apsveicam Ārstam Mārcim Cīrulim — 70. No sirds apsveicam!] jauns.lv 2016. gada 17. februārī</ref> == Apbalvojumi == 2000. gadā M. Cīruli apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Cīrulis, Mārcis}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Apē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ārsti]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] my9ma1us8c00swvgcqvjn8j5gem9b77 0 448936 4509684 4224602 2026-08-19T06:16:13Z Pirags 3757 4509684 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ivans Cupruns | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1951|3|20}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Auce|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = inženieris | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ivans Cupruns''' (dzimis {{dat|1951|3|20||bez}} [[Auce|Aucē]]) ir [[Latvijas ukraiņi|Latvijas ukraiņu]] inženieris un uzņēmējs, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1951|3|20||bez}} [[Auce|Aucē]]. Mācījās Auces pamatskolā, pēc tam [[Dobele]]s vidusskolā, kuru absolvēja 1968. gadā. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]] (1968—1973), iegūstot inženiera elektriķa specialitāti. Strādāja Rīgas kuģu remonta rūpnīcā par inženieri (1973—1976), par Talsu Specializētās pārvietojamās mehanizētās kolonas (SPMK) galveno inženieri (1976—1983), “Latvenergo” Dienvidu elektriskajos tīklos (1983—1985), par Talsu PMK galveno inženieri (1985—1990).<ref>[http://atelim.com/novadnieku-kalendrs-2016-vtols-egils.html Novadnieku kalendārs]{{Novecojusi saite}}</ref> Bija [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] biedrs.<ref>[https://www.barikadopedija.lv/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190820122536/http://www.barikadopedija.lv/raksti/109019 |date=2019. gada 20. Augustsss }} Barikadopēdijas fonds</ref> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā izstājies no PSKP. 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 184. Valdemārpils vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā I. Cupruns balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> No 1993. gada strādāja par SIA “CVS” komercdirektoru, bet no 1998. gada — arī par SIA “TLS” direktoru. 2010. gadā Ivans Cupruns bija SIA "Pindstrup Latvia" valdes priekšsēdētājs. == Apbalvojumi == 2000. gadā I. Cuprunu apbalvoja ar trešās šķiras[[File:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|70px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]]. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Cupruns, Ivans}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aucē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ukraiņi]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 7ofyhd69yyd589vmels1yc3wkwyen3n 0 448981 4509685 4434277 2026-08-19T06:17:02Z Pirags 3757 pap 4509685 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Velta Čebotarenoka | vārds_orģ = | attēls = Velta Čebotarenoka.jpg | att_izm = 180px | apraksts = Velta Čebotarenoka 2011. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1949|4|1}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = [[Arnolds Deglavs]] | māte = Aina Deglava | dzīvesb = Jānis Liepiņš<br>Igors Čebotarenoks | bērni = [[Lauma Paegļkalna]] | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Velta Čebotarenoka''' (dzimusi '''Velta Deglava''', {{dat|1949|4|1||bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[žurnāliste]] un sabiedriskā darbiniece, bijusī [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāte. == Dzīvesgājums == Dzimusi {{dat|1949|4|1||bez}} [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs|Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja]] [[Arnolds Deglavs|Arnolda Deglava]] un viņa sievas Latvijas Valsts bibliotēkas direktores Ainas, dzimušas Sukutes, ģimenē. Viņas vectēvs ir revolucionārs un [[LSPR]] valdības loceklis [[Augusts Sukuts (revolucionārs)|Augusts Sukuts]], brālēns — kinorežisors [[Augusts Sukuts]]. Mācījās [[Rīgas 3. vidusskola|Rīgas 3. vidusskolā]], studēja [[LU Filoloģijas fakultāte|LVU Filoloģijas fakultātē]]. Bijusi [[PSKP]] biedre. 1970. gadā filmējusies nelielā lomā populārajā PSRS filmā "[[Baltā tuksneša saule]]".<ref name="LA">[https://www.la.lv/ta-traka-tautfrontiete-cebotarenoka-atbraukusi “Tā trakā tautfrontiete Čebotarenoka atbraukusi!”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180928025808/http://www.la.lv/ta-traka-tautfrontiete-cebotarenoka-atbraukusi |date={{dat|2018|09|28||bez}} }} Ģirts Zvirbulis la.lv 2017. gada 30. septembrī</ref> Apprecējās ar fotomākslinieku Igoru Čebotarenoku. Visu dzīvi jūrmalniece. Strādāja par žurnālisti avīzē "Jūrmala". [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā bija viena no [[Latvijas Tautas fronte]]s [[Jūrmala]]s nodaļas dibinātājiem 1988. gadā. 1989. gadā izstājusies no [[PSKP]]. tajā pašā gadā ievēlēta par Jūrmalas Tautas deputātu padomes deputāti un priekšsēdētāja vietnieci. 1990. gadā V. Čebotarenoku ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāti no 85. Jūrmalas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņa nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> No 1993. līdz 1995. gadam V. Čebotarenoka bija viena no "[[Banka Baltija|Bankas Baltija]]" viceprezidentiem (otrs bija cits agrākais Augstākās Padomes deputāts [[Andris Puzo]]),<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/atbildiba-bez-noilguma.-20-gadi-kops-_bankas-baltija_-kraha-14098918 Atbildība bez noilguma. 20 gadi kopš Bankas Baltija kraha] diena.lv 2015. gada 23. maijā</ref> pamatā nodarbojusies ar sponsorēšanas projektiem un reklāmām.<ref name="LA" /> 2017. gadā viņu ievēlēja par "4. maija deklarācijas kluba" prezidenti, klubs apvieno Latvijas Augstākās Padomes deputātus, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācija]]s pieņemšanu.<ref name="LA"/> V. Čebotarenokas meita [[Lauma Paegļkalna]] arī ir politiķe, pārstāv partiju "[[Vienotība]]" un ir [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/tieslietu-ministrijas-parlamentara-sekretare-uzsakusi-darbu|title=Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre uzsākusi darbu {{!}} Tieslietu ministrija|website=www.tm.gov.lv|access-date=2024-05-31|language=lv}}</ref> == Apbalvojumi == 2000. gadā V. Čebotarenoku apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Čebotarenoka, Velta}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 0k0jgwdmggdi8gghoqi3hlpe23p42y7 0 466560 4509363 4508158 2026-08-18T13:41:17Z Kleivas 2704 /* Sportisti ar vairākām medaļām */ 4509363 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Vieglatlētika | games = 1900. gada vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}} | dates = 1900. gada 14. — 22. jūlijs | num_events = 23 (visas vīriešu) | competitors = 118 (visi vīrieši) | nations = 15 | teams = | prev = '''[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896 Atēnas]]''' | next = '''[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904 Sentluisa]]''' }} {{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''[[Vieglatlētika]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajiem sporta veidiem]]. Vieglatlētikā kopā startēja 118 [[vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sportisti]] no 15 valstīm. Sacensības notika no 1900. gada 14. jūlija ([[Bastīlijas diena]]) līdz 22. jūlijam. Vieglatlētikas sacensību norises vieta bija [[Kruakatelāns]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050328/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/ |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 7. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games|accessdate=2020. gada 7. septembris}}</ref> Salīdzinot ar [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|iepiekšējo olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensībām]] šajās olimpiskajās spēlēs sacensību apstākļi bija sliktāki. Sacensības tika aizvadīts uz zāles laukuma, kas bija iezīmēts ar kokiem un bija nevienmērīgi augsts. Sacensību sākums bija 14. jūlijā (Bastīlijas diena), kas Francijā bija brīvdiena. Nākamā diena pēc tam bija svētdiena, kurā vairāki amerikāņi atteicās startēt. Lai neietekmētu rezultātus un medaļu sadalījumu organizatori nolēma 16. jūlijā, pirmdienā, notiekošos finālus ieskaitīt pie 15. jūlija, svētdienas, rezultātiem. Medaļas tika sadalītas 23 dažādās [[vieglatlētika]]s disciplīnās, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs]]. Pirmo reizi olimpiskās medaļas tika sadalītas šādās skrejceļa disciplīnās: [[60 metri|60 metru]] un [[200 metri|200 metru]] skriešanā, 200 metru un 400 metru barjerskrējienos, 2500 metru un 4000 metru šķēršļu skrējienā un 5000 metru komandas skrējienā; kā arī šādās laukuma disciplīnās: [[augstlēkšana|augstlēkšanā]], [[tāllēkšana|tāllēkšanā]] un [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] no vietas un [[vesera mešana|vesera mešanā]]. No šīm disciplīnām gandrīz visās vēlākajās olimpiskajās spēlēs līdz pat mūsdienām ir notikušas sacensības 200 metru skriešanā, 400 metru barjerskrējienā un vesera mešana. No visām 15 vieglatlētikā pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas izcīnīja 12 valstis, no tām 5 vismaz vienu zelta medaļu. Visvairāk medaļu izcīnīja [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti, kopumā 39 olimpiskās medaļas (16 zelta, 13 sudraba un 10 bronzas). ASV sportisti izcīnīja pilnīgi visas medaļas [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējienā]], [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|trīssoļlēkšanā no vietas]], [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|lodes grūšanā]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|vesera mešanā]], bet [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējienā]] visas medaļas izcīnīja [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportisti. Pirmās olimpiskās medaļas vieglatlētikā izcīnīja [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmijas]], [[Dānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dānijas]], [[Indija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Indijas]], [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Norvēģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Norvēģijas]] un [[Zviedrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Zviedrijas]] sportisti. Savukārt Francija, Kanāda, Lielbritānija un [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] izcīnīja pirmās zelta medaļas vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs. ASV sportisti [[Ērvings Baksters]] un [[Volters Tjūksberijs]], katrs izcīnīja pa 5 olimpiskajām medaļām vieglatlētikā, bet cits amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais, kurš izcīnīja 4 zelta medaļas. Vieglatlētikas sacensību laikā tika laboti gandrīz visi iepriekšējās olimpiskajās spēlēs uzstādītie [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpiskie rekordi]]. Veiksmīgākais sportists, kurš laboja četrus olimpiskos rekordus, bija amerikānis Alvins Krencleins. == Sacensību kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības; {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Disciplīna !! 14. jūlijs <br /> (Sest.) !! 15. jūlijs <br /> (Svēt.) !! 16. jūlijs <br /> (Pirm.) !! 17. jūlijs <br /> (Otr.) !! 18. jūlijs <br /> (Treš.) !! 19. jūlijs <br /> (Ceturt.) !! 20. jūlijs <br />(Piekt.) !! 21. jūlijs <br /> (Sest.) !! 22. jūlijs <br /> (Svēt.) |- ! colspan=30| Skrejceļa disciplīnas |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || || || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || || || || || || || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || || || || || || || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- ! colspan=30| Šosejas disciplīnas |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || || || || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || |- ! colspan=30| Laukuma disciplīnas |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === [[Attēls:800m final 1900.jpg|200px|thumb|Skats no [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metru]] fināla skrējiena.]] [[Attēls:2500 meters steeplechase finish at the 1900 Olympic Games.jpg|200px|thumb|Skats no [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiena]] fināla.]] [[Attēls:Marathon 1900.jpg|200px|thumb|Skats no [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona]] skrējiena.]] [[Attēls:Irving Baxter, champion olympique de saut en hauteur en 1900 (1m90).jpg|200px|thumb|Skats no [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanas]] sacensībām.]] [[Attēls:Meredith Colket, deuxième du saut à la perche aux JO 1900.jpg|200px|thumb|Skats no [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanas]] sacensībām.]] ;Skrejceļa disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- | '''60 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/60m-men|title=Paris 1900 Athletics — 60m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''100 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Džerviss]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/100m-men|title=Paris 1900 Athletics — 100m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''200 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Normens Pričards]]|IND|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/200m-men|title=Paris 1900 Athletics — 200m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''400 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maksvels Longs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Holands]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ernsts Šulcs]]|DEN|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/400m-men|title=Paris 1900 Athletics — 400m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''800 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Kregans]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Deivids Hols]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/800m-men|title=Paris 1900 Athletics — 800m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''1500 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Anrī Deložs]]|FRA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Brejs]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/1500m-men|title=Paris 1900 Athletics — 1500m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''110 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Maklīns]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Molonijs]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/110m-hurdles-men|title=Paris 1900 Athletics — 110m hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''200 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Normens Pričards]]|IND|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/200m-hurdles-men|title=Paris 1900 Athletics — 200m hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''400 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Anrī Tozēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Ortons]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/400m-hurdles-men|title=Paris 1900 Athletics — 400m hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''2500 metru šķēršļu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Ortons]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Žans Šastanjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/3000m-steeplechase-men|title=Paris 1900 Athletics — 2500m (3000m) hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''4000 metru šķēršļu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/4000m-steeplechase-men|title=Paris 1900 Athletics — 4000m hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''5000 metru komandu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem}} | {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras}} <br> [[Čārlzs Benets]] <br> [[Džons Rimmers]] <br> [[Sidnijs Robinsons]] <br> [[Alfrēds Tisē]] <br/> [[Stens Roulijs]]<ref>Lai gan Stens Roulijs citās vieglatlētikas disciplīnās startēja kā Austrālijas sportists, komandu skrējienā viņš tiek ieskaitīts Lielbritānijas komandā.</ref> | {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} <br> [[Anrī Deložs]] <br> [[Gastons Rageno]] <br> [[Žans Šastanjē]] <br> [[Andrē Kastaņē]]<br> [[Albērs Šampudrī]] | ''Netika pasniegta'' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |} ;Šosejas disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- | '''Maratons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Mišels Teato]]|FRA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Šampions]]|FRA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ernsts Fasts]]|SWE|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/marathon-men|title=Paris 1900 Athletics — marathon men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |} ;Laukuma disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- | '''Augstlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Patriks Līhijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lajošs Genči]]|HUN|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/high-jump-men|title=Paris 1900 Athletics — high jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Tāllēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Patriks Līhijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/long-jump-men|title=Paris 1900 Athletics — long jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Trīssoļlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Konolijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Luiss Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/triple-jump-men|title=Paris 1900 Athletics — triple jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Augstlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Luiss Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/high-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — high jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Tāllēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Toršbēfs]]|FRA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/long-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — long jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Trīssoļlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Garets]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/triple-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — triple jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Kārtslēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Meredits Kolkets]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Karls Alberts Andersens]]|NOR|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/pole-vault-men|title=Paris 1900 Athletics — pole vault men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Diska mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rūdolfs Bauers]]|HUN|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Františeks Janda-Suks]]|BOH|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Lodes grūšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džosija Makrakens]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Garets]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/shot-put-men|title=Paris 1900 Athletics — shot put men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Vesera mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džosija Makrakens]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/hammer-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — hammer throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |} === Sportisti ar vairākām medaļām === [[Attēls:Kraenzlein Hurdling.jpg|200px|thumb|[[Alvins Krencleins]] bija vienīgais no sportistiem, kurš šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 4 zelta medaļas vieglatlētikā.]] {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | align=left| [[Alvins Krencleins]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 4 || — || — || 4 |- | align=left| [[Rejs Evrijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 3 || — || — || 3 |- | align=left| [[Ērvings Baksters]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2 || 3 || — || 5 |- | align=left| [[Volters Tjūksberijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2 || 2 || 1 || 5 |- | align=left| [[Čārlzs Benets]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 2 || — || 1 || 3 |- | align=left| [[Sidnijs Robinsons]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 1 || 1 || 1 || 3 |- | align=left| [[Maiers Prinšteins]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || 2 |- | align=left| [[Stens Roulijs]] || align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || 1 || — || 3 || 4 |- | align=left| [[Džordžs Ortons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1 || — || 1 || 2 |- | align=left| [[Ričards Šeldons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1 || — || 1 || 2 |- | align=left| [[Anrī Deložs]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || 2 || — || 2 |- | align=left| [[Normens Pričards]] || align=left| {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || — || 2 || — || 2 |- | align=left| [[Patriks Līhijs]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || 2 |- | align=left| [[Džosija Makrakens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || 2 |- | align=left| [[Žans Šastanjē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || 2 |- | align=left| [[Roberts|Garets]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || — || — || 2 || 2 |- | align=left| [[Luiss Šeldons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || — || — || 2 || 2 |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 17 || 13 || 11 || '''41''' |- | 2 || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|4 || 3 || 2 || '''9''' |- | 3 || align=left| {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || 1 || '''2''' |- | 4 || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || 4 || 2 || '''7''' |- | 5 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|2 || — || '''2''' |- | 6 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|2 || — || '''2''' |- | 7 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|3 || '''3''' |- | rowspan=3| 8/10 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- class="sortbottom" ! colspan=2| Kopā (10 valstis): || 23 || 23 || 22 || 68 |} == Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi == {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) |- | 60 metri || align=center|'''7.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 100 metri || align=center|'''10.8''' || {{Valsts OS sportists|[[Frenks Džerviss]]|USA|1900. gada vasaras}} / {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 200 metri || align=center|'''22.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 400 metri || align=center|'''49.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Maksvels Longs]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 800 metri || align=center|'''1:59.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Deivids Hols]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 1500 metri || align=center|'''4:06.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | 110 metru barjerskrējiens || align=center|'''15.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 200 metru barjerskrējiens || align=center|'''25.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 400 metru barjerskrējiens || align=center|'''57.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 2500 metru šķēršļu skrējiens || align=center|'''7:34.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Džordžs Ortons]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 4000 metru šķēršļu skrējiens || align=center|'''12:58.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | Augstlēkšana || align=center|'''1.90 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | Tāllēkšana || align=center|'''7.185 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | Trīssoļlēkšana || align=center|'''14.47 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | Augstlēkšana no vietas || align=center|'''1.655 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Evrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | Tāllēkšana no vietas || align=center|'''3.21 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Evrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | Trīssoļlēkšana no vietas || align=center|'''10.58 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Evrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | Kārtslēkšana || align=center|'''3.30 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hoits]]|USA|1896. gada vasaras}} / {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | Diska mešana || align=center|'''36.04 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rūdolfs Bauers]]|HUN|1900. gada vasaras}} |- | Lodes grūšana || align=center|'''14.10 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | Vesera mešana || align=center|'''51.01 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1900. gada vasaras}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vienglatlētikas sacensībās startēja 117 sportisti no 15 valstīm. Visvairāk sportistu vieglatlētikā bija no ASV — 43 sportisti. Pirmoreiz vieglatlētikā bija pārstāvēta Austrālija, Bohēmija, Indija, Itālija, Kanāda, Itālija un Norvēģija. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' {{colbegin|4}} * {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|43}} * {{flagIOC|AUS|1900. gada vasaras|1}} * {{flagIOC|AUT|1900. gada vasaras|1}} * {{flagIOC|BOH|1900. gada vasaras|4}} * {{flagIOC|DEN|1900. gada vasaras|4}} * {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|22}} * {{flagIOC|GRE|1900. gada vasaras|2}} * {{flagIOC|IND|1900. gada vasaras|1}} * {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras|2}} * {{flagIOC|CAN|1900. gada vasaras|2}} * {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|9}} * {{flagIOC|NOR|1900. gada vasaras|2}} * {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras|9}} * {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|6}} * {{flagIOC|SWE|1900. gada vasaras|8}} {{colend}} == Atsauces == {{Commons category|Athletics at the 1900 Summer Olympics|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417050328/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/ Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/ATH Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} * De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': "Athletics 1900". Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}. * {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1900]] ccqpo73dp3xdh7r5ef262qefxcgblzz 4509364 4509363 2026-08-18T13:41:30Z Kleivas 2704 /* Sportisti ar vairākām medaļām */ 4509364 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Vieglatlētika | games = 1900. gada vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}} | dates = 1900. gada 14. — 22. jūlijs | num_events = 23 (visas vīriešu) | competitors = 118 (visi vīrieši) | nations = 15 | teams = | prev = '''[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896 Atēnas]]''' | next = '''[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904 Sentluisa]]''' }} {{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''[[Vieglatlētika]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajiem sporta veidiem]]. Vieglatlētikā kopā startēja 118 [[vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sportisti]] no 15 valstīm. Sacensības notika no 1900. gada 14. jūlija ([[Bastīlijas diena]]) līdz 22. jūlijam. Vieglatlētikas sacensību norises vieta bija [[Kruakatelāns]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050328/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/ |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 7. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games|accessdate=2020. gada 7. septembris}}</ref> Salīdzinot ar [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|iepiekšējo olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensībām]] šajās olimpiskajās spēlēs sacensību apstākļi bija sliktāki. Sacensības tika aizvadīts uz zāles laukuma, kas bija iezīmēts ar kokiem un bija nevienmērīgi augsts. Sacensību sākums bija 14. jūlijā (Bastīlijas diena), kas Francijā bija brīvdiena. Nākamā diena pēc tam bija svētdiena, kurā vairāki amerikāņi atteicās startēt. Lai neietekmētu rezultātus un medaļu sadalījumu organizatori nolēma 16. jūlijā, pirmdienā, notiekošos finālus ieskaitīt pie 15. jūlija, svētdienas, rezultātiem. Medaļas tika sadalītas 23 dažādās [[vieglatlētika]]s disciplīnās, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs]]. Pirmo reizi olimpiskās medaļas tika sadalītas šādās skrejceļa disciplīnās: [[60 metri|60 metru]] un [[200 metri|200 metru]] skriešanā, 200 metru un 400 metru barjerskrējienos, 2500 metru un 4000 metru šķēršļu skrējienā un 5000 metru komandas skrējienā; kā arī šādās laukuma disciplīnās: [[augstlēkšana|augstlēkšanā]], [[tāllēkšana|tāllēkšanā]] un [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] no vietas un [[vesera mešana|vesera mešanā]]. No šīm disciplīnām gandrīz visās vēlākajās olimpiskajās spēlēs līdz pat mūsdienām ir notikušas sacensības 200 metru skriešanā, 400 metru barjerskrējienā un vesera mešana. No visām 15 vieglatlētikā pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas izcīnīja 12 valstis, no tām 5 vismaz vienu zelta medaļu. Visvairāk medaļu izcīnīja [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti, kopumā 39 olimpiskās medaļas (16 zelta, 13 sudraba un 10 bronzas). ASV sportisti izcīnīja pilnīgi visas medaļas [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējienā]], [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|trīssoļlēkšanā no vietas]], [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|lodes grūšanā]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|vesera mešanā]], bet [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējienā]] visas medaļas izcīnīja [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportisti. Pirmās olimpiskās medaļas vieglatlētikā izcīnīja [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmijas]], [[Dānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dānijas]], [[Indija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Indijas]], [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Norvēģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Norvēģijas]] un [[Zviedrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Zviedrijas]] sportisti. Savukārt Francija, Kanāda, Lielbritānija un [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] izcīnīja pirmās zelta medaļas vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs. ASV sportisti [[Ērvings Baksters]] un [[Volters Tjūksberijs]], katrs izcīnīja pa 5 olimpiskajām medaļām vieglatlētikā, bet cits amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais, kurš izcīnīja 4 zelta medaļas. Vieglatlētikas sacensību laikā tika laboti gandrīz visi iepriekšējās olimpiskajās spēlēs uzstādītie [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpiskie rekordi]]. Veiksmīgākais sportists, kurš laboja četrus olimpiskos rekordus, bija amerikānis Alvins Krencleins. == Sacensību kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības; {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Disciplīna !! 14. jūlijs <br /> (Sest.) !! 15. jūlijs <br /> (Svēt.) !! 16. jūlijs <br /> (Pirm.) !! 17. jūlijs <br /> (Otr.) !! 18. jūlijs <br /> (Treš.) !! 19. jūlijs <br /> (Ceturt.) !! 20. jūlijs <br />(Piekt.) !! 21. jūlijs <br /> (Sest.) !! 22. jūlijs <br /> (Svēt.) |- ! colspan=30| Skrejceļa disciplīnas |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || || || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || || || || || || || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || || || || || || || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- ! colspan=30| Šosejas disciplīnas |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || || || || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || |- ! colspan=30| Laukuma disciplīnas |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === [[Attēls:800m final 1900.jpg|200px|thumb|Skats no [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metru]] fināla skrējiena.]] [[Attēls:2500 meters steeplechase finish at the 1900 Olympic Games.jpg|200px|thumb|Skats no [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiena]] fināla.]] [[Attēls:Marathon 1900.jpg|200px|thumb|Skats no [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona]] skrējiena.]] [[Attēls:Irving Baxter, champion olympique de saut en hauteur en 1900 (1m90).jpg|200px|thumb|Skats no [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanas]] sacensībām.]] [[Attēls:Meredith Colket, deuxième du saut à la perche aux JO 1900.jpg|200px|thumb|Skats no [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanas]] sacensībām.]] ;Skrejceļa disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- | '''60 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/60m-men|title=Paris 1900 Athletics — 60m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''100 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Džerviss]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/100m-men|title=Paris 1900 Athletics — 100m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''200 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Normens Pričards]]|IND|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/200m-men|title=Paris 1900 Athletics — 200m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''400 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maksvels Longs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Holands]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ernsts Šulcs]]|DEN|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/400m-men|title=Paris 1900 Athletics — 400m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''800 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Kregans]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Deivids Hols]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/800m-men|title=Paris 1900 Athletics — 800m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''1500 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Anrī Deložs]]|FRA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Brejs]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/1500m-men|title=Paris 1900 Athletics — 1500m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''110 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Maklīns]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Molonijs]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/110m-hurdles-men|title=Paris 1900 Athletics — 110m hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''200 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Normens Pričards]]|IND|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/200m-hurdles-men|title=Paris 1900 Athletics — 200m hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''400 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Anrī Tozēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Ortons]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/400m-hurdles-men|title=Paris 1900 Athletics — 400m hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''2500 metru šķēršļu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Ortons]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Žans Šastanjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/3000m-steeplechase-men|title=Paris 1900 Athletics — 2500m (3000m) hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''4000 metru šķēršļu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/4000m-steeplechase-men|title=Paris 1900 Athletics — 4000m hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''5000 metru komandu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem}} | {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras}} <br> [[Čārlzs Benets]] <br> [[Džons Rimmers]] <br> [[Sidnijs Robinsons]] <br> [[Alfrēds Tisē]] <br/> [[Stens Roulijs]]<ref>Lai gan Stens Roulijs citās vieglatlētikas disciplīnās startēja kā Austrālijas sportists, komandu skrējienā viņš tiek ieskaitīts Lielbritānijas komandā.</ref> | {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} <br> [[Anrī Deložs]] <br> [[Gastons Rageno]] <br> [[Žans Šastanjē]] <br> [[Andrē Kastaņē]]<br> [[Albērs Šampudrī]] | ''Netika pasniegta'' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |} ;Šosejas disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- | '''Maratons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Mišels Teato]]|FRA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Šampions]]|FRA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ernsts Fasts]]|SWE|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/marathon-men|title=Paris 1900 Athletics — marathon men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |} ;Laukuma disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- | '''Augstlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Patriks Līhijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lajošs Genči]]|HUN|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/high-jump-men|title=Paris 1900 Athletics — high jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Tāllēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Patriks Līhijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/long-jump-men|title=Paris 1900 Athletics — long jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Trīssoļlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Konolijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Luiss Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/triple-jump-men|title=Paris 1900 Athletics — triple jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Augstlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Luiss Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/high-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — high jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Tāllēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Toršbēfs]]|FRA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/long-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — long jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Trīssoļlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Evrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Garets]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/triple-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — triple jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Kārtslēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Meredits Kolkets]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Karls Alberts Andersens]]|NOR|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/pole-vault-men|title=Paris 1900 Athletics — pole vault men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Diska mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rūdolfs Bauers]]|HUN|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Františeks Janda-Suks]]|BOH|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Lodes grūšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džosija Makrakens]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Garets]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/shot-put-men|title=Paris 1900 Athletics — shot put men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Vesera mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džosija Makrakens]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/hammer-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — hammer throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |} === Sportisti ar vairākām medaļām === [[Attēls:Kraenzlein Hurdling.jpg|200px|thumb|[[Alvins Krencleins]] bija vienīgais no sportistiem, kurš šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 4 zelta medaļas vieglatlētikā.]] {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | align=left| [[Alvins Krencleins]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 4 || — || — || 4 |- | align=left| [[Rejs Evrijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 3 || — || — || 3 |- | align=left| [[Ērvings Baksters]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2 || 3 || — || 5 |- | align=left| [[Volters Tjūksberijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2 || 2 || 1 || 5 |- | align=left| [[Čārlzs Benets]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 2 || — || 1 || 3 |- | align=left| [[Sidnijs Robinsons]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 1 || 1 || 1 || 3 |- | align=left| [[Maiers Prinšteins]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || 2 |- | align=left| [[Stens Roulijs]] || align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || 1 || — || 3 || 4 |- | align=left| [[Džordžs Ortons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1 || — || 1 || 2 |- | align=left| [[Ričards Šeldons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1 || — || 1 || 2 |- | align=left| [[Anrī Deložs]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || 2 || — || 2 |- | align=left| [[Normens Pričards]] || align=left| {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || — || 2 || — || 2 |- | align=left| [[Patriks Līhijs]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || 2 |- | align=left| [[Džosija Makrakens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || 2 |- | align=left| [[Žans Šastanjē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || 2 |- | align=left| [[Roberts Garets]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || — || — || 2 || 2 |- | align=left| [[Luiss Šeldons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || — || — || 2 || 2 |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 17 || 13 || 11 || '''41''' |- | 2 || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|4 || 3 || 2 || '''9''' |- | 3 || align=left| {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || 1 || '''2''' |- | 4 || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || 4 || 2 || '''7''' |- | 5 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|2 || — || '''2''' |- | 6 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|2 || — || '''2''' |- | 7 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|3 || '''3''' |- | rowspan=3| 8/10 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- class="sortbottom" ! colspan=2| Kopā (10 valstis): || 23 || 23 || 22 || 68 |} == Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi == {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) |- | 60 metri || align=center|'''7.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 100 metri || align=center|'''10.8''' || {{Valsts OS sportists|[[Frenks Džerviss]]|USA|1900. gada vasaras}} / {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 200 metri || align=center|'''22.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 400 metri || align=center|'''49.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Maksvels Longs]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 800 metri || align=center|'''1:59.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Deivids Hols]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 1500 metri || align=center|'''4:06.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | 110 metru barjerskrējiens || align=center|'''15.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 200 metru barjerskrējiens || align=center|'''25.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 400 metru barjerskrējiens || align=center|'''57.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 2500 metru šķēršļu skrējiens || align=center|'''7:34.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Džordžs Ortons]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 4000 metru šķēršļu skrējiens || align=center|'''12:58.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | Augstlēkšana || align=center|'''1.90 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | Tāllēkšana || align=center|'''7.185 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | Trīssoļlēkšana || align=center|'''14.47 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | Augstlēkšana no vietas || align=center|'''1.655 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Evrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | Tāllēkšana no vietas || align=center|'''3.21 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Evrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | Trīssoļlēkšana no vietas || align=center|'''10.58 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Evrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | Kārtslēkšana || align=center|'''3.30 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hoits]]|USA|1896. gada vasaras}} / {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | Diska mešana || align=center|'''36.04 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rūdolfs Bauers]]|HUN|1900. gada vasaras}} |- | Lodes grūšana || align=center|'''14.10 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | Vesera mešana || align=center|'''51.01 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1900. gada vasaras}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vienglatlētikas sacensībās startēja 117 sportisti no 15 valstīm. Visvairāk sportistu vieglatlētikā bija no ASV — 43 sportisti. Pirmoreiz vieglatlētikā bija pārstāvēta Austrālija, Bohēmija, Indija, Itālija, Kanāda, Itālija un Norvēģija. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' {{colbegin|4}} * {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|43}} * {{flagIOC|AUS|1900. gada vasaras|1}} * {{flagIOC|AUT|1900. gada vasaras|1}} * {{flagIOC|BOH|1900. gada vasaras|4}} * {{flagIOC|DEN|1900. gada vasaras|4}} * {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|22}} * {{flagIOC|GRE|1900. gada vasaras|2}} * {{flagIOC|IND|1900. gada vasaras|1}} * {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras|2}} * {{flagIOC|CAN|1900. gada vasaras|2}} * {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|9}} * {{flagIOC|NOR|1900. gada vasaras|2}} * {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras|9}} * {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|6}} * {{flagIOC|SWE|1900. gada vasaras|8}} {{colend}} == Atsauces == {{Commons category|Athletics at the 1900 Summer Olympics|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417050328/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/ Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/ATH Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} * De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': "Athletics 1900". Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}. * {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1900]] jpbowdttphoyfhlnum5fdz06lglwedh 0 468700 4509686 3702646 2026-08-19T06:17:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509686 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ņina Melbārde | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1912|12|18}} | dz. vieta = [[Mazzalves pagasts]] | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2008|12|13|1912|11|12}} | miršanas vieta = {{USA}} | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Kārlis Lagzdiņš]] | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Ņina Melbārde''' (1912—2008) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]], pazīstama kā Anitas lomas atveidotāja pirmajā latviešu lielformāta mākslas filmā "[[Zvejnieka dēls (1939. gada filma)|Zvejnieka dēls]]". == Dzīvesgājums == Dzimusi 1912. gada 18. decembrī [[Mazzalves pagasts|Mazzalves pagastā]].<ref>[http://seluklubs.lv/wp-content/uploads/2019/01/Selu-Kluba-Aviize-Nr.1.pdf Sēļu Kluba Avīze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201017182509/http://seluklubs.lv/wp-content/uploads/2019/01/Selu-Kluba-Aviize-Nr.1.pdf |date={{dat|2020|10|17||bez}} }} 2017. gada izdevums</ref> Mācījās E. Feldmaņa teātra kursos, 1931. gadā pēc otrā mācību gada viņa debitēja uz [[Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] skatuves pusaudzes Gigitas lomā komēdijā "Irēnes mīlestība". Vēlāk atveidoja Mirdzu [[Aspazija]]s "Vaidelotē" (1937), titullomas Sil-Vara "Karalienes Viktorijas jaunībā" (1938) un [[Moems|S. Moema]] "Penelopē" (1939), Elizabeti Valuā un Luīzi [[Šillers|F. Šillera]] "Donā Karlosā" (1941) un "Mīlā un viltū" (1944), Helgu B. Fredgrēna "Purvenieka meitā" (1942), V. Šekspīra komēdijas "Jums pa prātam (Divpadsmitā nakts)" varoni Violu (1942). Otrā pasaules kara laikā 1944. gada 1. oktobrī ar ģimeni viņa devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1950. gadā izceļoja uz ASV, kur spēlēja Osvalda Uršteina vadītajā [[Amerikas latviešu teātris|Amerikas latviešu teātra]] [[Ņujorka]]s ansamblī. Nodarbojās arī ar režiju un teātra pedagoģiju. Mirusi 2008. gada 13. decembrī deviņdesmit sestajā mūža gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Nina-Melbarde |title=timenote.info |access-date={{dat|2020|10|16||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210116001219/https://timenote.info/lv/Nina-Melbarde }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Melbārde, Ņina}} [[Kategorija:1912. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2008. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:ASV latvieši]] st403v7n8yqrgihn26cbxi9b38xl6yu 0 472138 4509375 3984200 2026-08-18T14:58:21Z ZANDMANIS 91184 4509375 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Warcraft: Sākums | oriģinālnos = ''Warcraft'' | attēls = Warcraft Teaser Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = * [[Fantāzijas literatūra|fantāzija]] * [[Piedzīvojumu filma|Piedzīvojumu]] | režisors = [[Dankans Džonss]] | producents = * [[Čārlzs Rovens]] * [[Alekss Gārtners]] * [[Tomass Tulls]] * [[Jons Jašni]] * [[Stjuarts Fenegans]] | scenārijs = | aktieri = * [[Treviss Fimmels]] * [[Paula Patona]] * [[Bens Fosters (aktieris)|Bens Fosters]] * [[Dominiks Kūpers]] * [[Tobijs Kebbels]] * [[Bens Šneters]] * [[Roberts Kazinskis]] * [[Klensija Brauna]] * [[Daniels Vu]] | mūzika = [[Ramins Džavadi]] | operators = [[Saimons Duggans]] | montāža = [[Pols Hiršs]] | studija = * ''[[Legendary Entertainment]]'' * ''[[Blizzard Entertainment]]'' * ''[[Atlas Entertainment]]'' * ''[[China Film Group Corporation]]'' * ''[[Tencent Pictures]]'' * ''[[Huayi Brothers]]'' * ''[[Taihe Film]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2016|5|27|Latvija|2016|6|10|ASV}} | ilgums = 123 minūtes<ref>{{tīmekļa atsauce |url = https://www.bbfc.co.uk/releases/warcraft-beginning-film |title = ''Warcraft: The Beginning'' (12A) |publisher = [[Britu filmu klasifikācijas padome]] |accessdate = May 19, 2016 |archive-url = https://web.archive.org/web/20160520170231/http://www.bbfc.co.uk/releases/warcraft-beginning-film |archive-date = May 20, 2016 |dead-url=no }}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|160 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |url = https://www.hollywoodreporter.com/lists/summer-box-office-guide-suicide-895245/item/biggest-risks-summer-box-office-895244 |title = Summer Box-Office Guide to 'Suicide Squad,' Safe Bets and Potential Misfires |author = Pamela McClintock |date = May 18, 2016 |accessdate = January 24, 2019 |work = Hollywood Reporter |archive-url = https://web.archive.org/web/20180824065931/https://www.hollywoodreporter.com/lists/summer-box-office-guide-suicide-895245/item/biggest-risks-summer-box-office-895244 |archive-date = August 24, 2018 |dead-url=no }}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|439 miljons}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url = https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=warcraft.htm |title = Warcraft (2016) |website = Box Office Mojo |accessdate = January 31, 2017 |archive-url = https://web.archive.org/web/20170129070406/http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=warcraft.htm |archive-date = January 29, 2017 |dead-url=no }}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"''Warcraft'': Sākums"''' ({{val|en|Warcraft}}) ir 2016. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Fantāzijas literatūra|fantāzijas]] un [[Piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Dankans Džonss]]. Galvenās lomas atveido [[Treviss Fimmels]], [[Paula Patona]], [[Bens Fosters (aktieris)|Bens Fosters]], [[Dominiks Kūpers]], [[Tobijs Kebbels]], [[Bens Šneters]], [[Roberts Kazinskis]], [[Klensija Brauna]], [[Daniels Vu]]. Filma attēlo sākotnējās tikšanās starp ''[[Warcraft]]'' varoņiem un tās darbība notiek dažādās videospēļu sērijās izveidotajās vietās. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2016. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Fantāzijas piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] 7fnkthd9t7ahnwunnorojx1gc5olrnv 4509386 4509375 2026-08-18T15:25:52Z Meistars Joda 781 no 4509386 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Warcraft: Sākums | oriģinālnos = ''Warcraft'' | attēls = Warcraft Teaser Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = * [[Fantāzijas literatūra|fantāzija]] * [[Piedzīvojumu filma|Piedzīvojumu]] | režisors = [[Dankans Džonss]] | producents = * [[Čārlzs Rovens]] * [[Alekss Gārtners]] * [[Tomass Tulls]] * [[Jons Jašni]] * [[Stjuarts Fenegans]] | scenārijs = | aktieri = * [[Treviss Fimmels]] * [[Paula Patona]] * [[Bens Fosters (aktieris)|Bens Fosters]] * [[Dominiks Kūpers]] * [[Tobijs Kebbels]] * [[Bens Šneters]] * [[Roberts Kazinskis]] * [[Klensija Brauna]] * [[Daniels Vu]] | mūzika = [[Ramins Džavadi]] | operators = [[Saimons Duggans]] | montāža = [[Pols Hiršs]] | studija = * ''[[Legendary Entertainment]]'' * ''[[Blizzard Entertainment]]'' * ''[[Atlas Entertainment]]'' * ''[[China Film Group Corporation]]'' * ''[[Tencent Pictures]]'' * ''[[Huayi Brothers]]'' * ''[[Taihe Film]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2016|5|27|Latvija|2016|6|10|ASV}} | ilgums = 123 minūtes<ref>{{tīmekļa atsauce |url = https://www.bbfc.co.uk/releases/warcraft-beginning-film |title = ''Warcraft: The Beginning'' (12A) |publisher = [[Britu filmu klasifikācijas padome]] |accessdate = May 19, 2016 |archive-url = https://web.archive.org/web/20160520170231/http://www.bbfc.co.uk/releases/warcraft-beginning-film |archive-date = May 20, 2016 |dead-url=no }}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|160 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |url = https://www.hollywoodreporter.com/lists/summer-box-office-guide-suicide-895245/item/biggest-risks-summer-box-office-895244 |title = Summer Box-Office Guide to 'Suicide Squad,' Safe Bets and Potential Misfires |author = Pamela McClintock |date = May 18, 2016 |accessdate = January 24, 2019 |work = Hollywood Reporter |archive-url = https://web.archive.org/web/20180824065931/https://www.hollywoodreporter.com/lists/summer-box-office-guide-suicide-895245/item/biggest-risks-summer-box-office-895244 |archive-date = August 24, 2018 |dead-url=no }}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|439 miljons}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url = https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=warcraft.htm |title = Warcraft (2016) |website = Box Office Mojo |accessdate = January 31, 2017 |archive-url = https://web.archive.org/web/20170129070406/http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=warcraft.htm |archive-date = January 29, 2017 |dead-url=no }}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"''Warcraft'': Sākums"''' ({{val|en|Warcraft}}) ir 2016. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Fantāzijas literatūra|fantāzijas]] un [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Dankans Džonss]]. Galvenās lomas atveido [[Treviss Fimmels]], [[Paula Patona]], [[Bens Fosters (aktieris)|Bens Fosters]], [[Dominiks Kūpers]], [[Tobijs Kebbels]], [[Bens Šneters]], [[Roberts Kazinskis]], [[Klensija Brauna]], [[Daniels Vu]]. Filma attēlo sākotnējās tikšanās starp ''Warcraft'' varoņiem un tās darbība notiek dažādās videospēļu sērijās izveidotajās vietās. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2016. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Fantāzijas piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] 01h03uuyvxuxxgnhk6iq11qjhjncqmq 10 473075 4509417 3643382 2026-08-18T17:02:30Z Kleivas 2704 4509417 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Individuālā daudzcīņa vingrošanā olimpiskajās spēlēs | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Individuālā daudzcīņa vingrošanā olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | image = | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896}} * [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|1904]] * [[Vingrošana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|1908]] * [[Vingrošana 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|1912]] * [[Vingrošana 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|1920]] * [[Vingrošana 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|1924]] * [[Vingrošana 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|1928]] * [[Vingrošana 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|1932]] * [[Vingrošana 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|1936]] * [[Vingrošana 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|1948]] * [[Vingrošana 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|1952]] * [[Vingrošana 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|1956]] * [[Vingrošana 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|1960]] * [[Vingrošana 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|1964]] * [[Vingrošana 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|1968]] * [[Vingrošana 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|1972]] * [[Vingrošana 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|1976]] * [[Vingrošana 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|1980]] * [[Vingrošana 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|1984]] * [[Vingrošana 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|1988]] * [[Vingrošana 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|1992]] * [[Vingrošana 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|1996]] * [[Vingrošana 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|2000]] * [[Vingrošana 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|2004]] * [[Vingrošana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|2008]] * [[Vingrošana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|2012]] * [[Vingrošana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|2016]] * [[Vingrošana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|2020]] | group2 = Sievietes | list2 = * {{Color|#AAA|1896 — 1948}} * [[Vingrošana 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa sievietēm|1952]] * [[Vingrošana 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa sievietēm|1956]] * [[Vingrošana 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa sievietēm|1960]] * [[Vingrošana 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa sievietēm|1964]] * [[Vingrošana 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa sievietēm|1968]] * [[Vingrošana 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa sievietēm|1972]] * [[Vingrošana 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa sievietēm|1976]] * [[Vingrošana 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa sievietēm|1980]] * [[Vingrošana 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa sievietēm|1984]] * [[Vingrošana 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa sievietēm|1988]] * [[Vingrošana 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa sievietēm|1992]] * [[Vingrošana 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa sievietēm|1996]] * [[Vingrošana 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa sievietēm|2000]] * [[Vingrošana 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa sievietēm|2004]] * [[Vingrošana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa sievietēm|2008]] * [[Vingrošana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa sievietēm|2012]] * [[Vingrošana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa sievietēm|2016]] * [[Vingrošana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa sievietēm|2020]] | group3 = Neoficiālās OS | list3 = * [[Vingrošana 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa, 5 disciplīnas, vīriešiem|Individuālā daudzcīņa, 5 disciplīnas (1906, vīrieši)]] * [[Vingrošana 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa, 6 disciplīnas, vīriešiem|Individuālā daudzcīņa, 6 disciplīnas (1906, vīrieši)]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Vingrošanas olimpiskās veidnes]] </noinclude> k4y2jdl5x4gz7oav1mz04qukost2zim 0 477686 4509446 4139330 2026-08-18T18:25:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509446 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste|ezers=|platība_ha=96,4|pilsētas=<!-- ja vairākas, caur "<br />" -->|salas=<!-- ja vairākas, caur "<br />" -->|valstis=<!-- ja vairākas, caur "<br />" -->|debits=|lielbaseins=[[Daugava]]s|baseins=<!-- platība km²; tikai skatli -->|izteka=[[strauts uz Tīvgolu]]|augstums_vjl=<!-- tikai skatli -->|tilpums_m3=<!-- tikai skatli; kubikmetros -->|tilpums=<!-- tikai skatli; kubikkilometros -->|Max_dziļums=5,0|Vid_dziļums=3,5|platums=<!-- tikai skatli; km -->|garums=<!-- tikai skatli; km -->|platība=<!-- tikai skatli; km² -->|attēls=Visolda ezers, Andrupenes pagasts, Dagdas novads.jpeg|gar_EW=E|gar_s=|gar_m=|gar_d=|plat_NS=N|plat_s=|plat_m=|plat_d=|map=<!-- kartes nosaukums -->|vieta3=Andrupenes pagasts|vieta2=Dagdas novads|vieta={{LAT}}|paraksts=Visolda ezers|citas_daļas=<!-- citas infokastes, to daļas -->}} '''Visolda ezers''' ir ezers [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Andrupenes pagasts|Andrupenes pagastā]]. Ezeram ir zināmi arī citi nosaukumi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=11171|title=Visolda ezers|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2021.gada 12.februārī|date=}}</ref>, no tiem biežāk lietotie ir: Kazimirovas ezers, Visaldas ezers. Ezera gultne ir līdzena, dūņaina. Krasti - slīpi. lēzeni. No ezera iztek strauts (grāvis) uz [[Tīvgols|Tīvgolu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/879/|title=Tīvgols|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2021.gada 12.februārī|date=}}</ref>. Ezerā mīt asari, karūsas, līdakas, līņi, plauži, raudas, ruduļi un zuši. Ezera austrumu piekrastē atrodama Dortmaņa lobēlija,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/2356/|title=Visolda ezers|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2021.gada 12.februārī|date=}}</ref> vienīgais Latvijā savvaļā sastopamais [[Lobēliju dzimta|lobēliju dzimtas]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/lobeliaceae/|title=Lobēliju dzimta|last=|first=|website=latvijasdaba.lv|access-date=2021.gada 12.februārī|date=}}</ref> augs, ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/lobelia-dortmanna-l/|title=Dortmaņa lobēlija|last=|first=|website=latvijasdaba.lv|access-date=2021.gada 12.februārī|date=}}</ref>. Ezera krastos izvietojušās apdzīvotās vietas: [[Andiņi (Andrupenes pagasts)|Andiņi]], [[Grišāni]], [[Kazimirova (Andrupenes pagasts)|Kazimirova]]. Ezera dienvidrietumu malā (Andiņos) iekārtota atpūtas vieta ^_ pludmale<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.google.com/maps/@56.1372592,27.4305607,15z|title=Visolda ezera pludmale|last=|first=|website=Google Maps|access-date=2021.gada 12.februārī|date=}}</ref>. Gar ezeru ved autoceļi: ziemeļu pusē ^_ reģionālais autoceļš [[Autoceļš P57|P57]] ([[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]^_[[Dagdas Sloboda|Sloboda]]), rietumu pusē ^_ vietējais autoceļš [[V612 autoceļš|V612]] (Andiņi^_[[Ignatova (Konstantinovas pagasts)|Ignatova]]^_[[Konstantinova]]) un dienvidu pusē ^_ pašvaldības A grupas ceļš Andiņi^_[[Murāni (Andrupenes pagasts)|Murāni]]. Ezera rietumu krastā atrodas valsts nozīmes [[arheoloģiskais piemineklis]] - [[Andeņu senkapi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&title=Ande%C5%86u+senkapi&type_group=&value_group=&dating=&address=&region=2|title=Andeņu senkapi|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021.gada 12.februārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref>, bet dienvidu krastā - mūsdienu kapsēta Andiņu kapi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Andrupenes-pagasts-Andinu-kapi|title=Andiņu kapi|last=|first=|website=timenote.info|access-date=2021.gada 12.februārī|date=|archive-date={{dat|2020|11|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201128054643/https://timenote.info/lv/Andrupenes-pagasts-Andinu-kapi}}</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Andrupenes pagasts]] [[Kategorija:Krāslavas novada ezeri]] 6fwprm2be207q1blj7qgzz7zuugy9ro 3 479253 4509626 3376616 2026-08-19T03:35:09Z Mfield 25789 Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Newland Trading]] uz [[Dalībnieka diskusija:TarkioRoad]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Newland Trading|Newland Trading]]" to "[[Special:CentralAuth/TarkioRoad|TarkioRoad]]" 3376616 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Newland Trading}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2021. gada 4. marts, plkst. 03.49 (EET) o46wxm7kuefks0ljji0paocoij3x9li 0 479434 4509730 4502743 2026-08-19T08:44:43Z Edis 27633 4509730 wikitext text/x-wiki {{Tirdzniecības ķēdes infokaste | nosaukums = ''Sky'' | logo = | sauklis = Tas ir tā vērts! | tirdzniecības veids = mazumtirdzniecība un ražošana | valsts = | darbojas = {{flag|Latvija}} (4 veikali) | īpašnieks = | vadība = | darbinieku skaits = | darbību uzsāka = 1998. gads | veikalu formāti = | apgrozījums = | mājas_lapa = {{URL|http://www.sky.lv/}} }} '''''Sky''''' ir pārtikas un nepārtikas preču [[mazumtirdzniecība]]s ķēde [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Darbību Latvijā aizsāka 1998. gadā. ''Sky'' ir [[RXG grupa]]s zīmols, kas pārstāv ne tikai mazumtirdzniecību, bet arī ražošanu. [[Rīga|Rīgā]] līdz 2026. gadam darbojās pieci ''Sky'' lielveikali, 2026. gada janvārī tika slēgts veikals Krasta ielā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sky.lv/par-sky/|title=Par SKY|website=Lielveikals Sky|access-date=2026-03-20|language=en-US|archive-date=2026-02-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260202002519/https://www.sky.lv/par-sky/}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.03.2026-veikalu-tikla-sky-parvalditajam-nodoklu-paradi-nenoliedz-reorganizaciju.a638810/|title=Veikalu tīkla «Sky» pārvaldītajam – nodokļu parādi; nenoliedz reorganizāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-20|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inc-baltics.com/sledz-sky-veikalu/|title=Slēdz Sky veikalu|last=Lasmanis|first=Jānis|website=Inc. Baltics|access-date=2026-03-20|date=2026-01-19|language=en-US}}</ref> 2026. ɡada 13. martā SIA "Skai Baltija", kas pārvalda lielveikalu tīklu "''Sky''", iesniedza maksātnespējas pieteikumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/16.03.2026-veikalu-sky-ipasnieks-iesniedzis-maksatnespejas-pieteikumu.a639002/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Veikalu «Sky» īpašnieks iesniedzis maksātnespējas pieteikumu] lsm.lv 16.03.2026</ref> Divi no veikaliem uzreiz tika slēgti, atlikušie divi turpināja darbu "līdz turpmākam paziņojumam".<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/es-protams-neesmu-vanga-bet-latviesi-dalas-savas-nojauta-par-nakamo-upuri-pec-sky|title=“Es, protams, neesmu Vanga, bet…” Latvieši dalās savās nojausmās par nākamo upuri pēc “Sky”|website=LA.LV|access-date=2026-03-20|language=lv}}</ref> 2026. ɡada 22. jūlijā [[Konkurences padome]] saņēma SIA "Firma Madara 89" (veikalu tīkls ''[[top!]]'') apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār aktīviem Kārļa Ulmaņa gatvē 122 Rīgā, kur atradās veikals ''Sky''; 12. augustā KP deva atļauju. == Veikalu tīkls Latvijā == {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |Sky |Rīga |Kārļa Ulmaņa gatve 122 (slēgts)<ref name=":1" /> |- |Sky |Rīga |Hipokrāta iela 28 |- |Sky (i/c "Sky&More") |Rīga |Duntes iela 19a |- |Sky |Berģi |Rīgas-Siguldas šoseja 8 (slēgts)<ref name=":0" /><ref name=":1" /> |} == Atsauces == {{atsauces}} {{īss aizmetnis}} {{ekonomika-aizmetnis}} {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] gf453gjkrgyrg004w4evql6i8cp3kn0 0 480130 4509414 4376811 2026-08-18T16:51:01Z ZANDMANIS 91184 4509414 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Terasa | official_name = {{ubl|''Terrassa''|''Tarrasa''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = Bandera de Terrassa (2019-).svg | image_shield = Escut de Terrassa.svg | shield_size = 60px | pushpin_map = Spānija#Katalonija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ESP}} | subdivision_type1 = Autonomais apgabals | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Catalonia.svg}} [[Katalonija]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = [[Barselonas province]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 70.20 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2020. gadā | population_footnotes = | population_total = 223627 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 41 | latm = 33 | lats = 40 | latNS = N | longd = 2 | longm = 00 | longs = 29 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 08221–08229 | elevation_footnotes = | elevation_m = 277 | website = {{URL|http://www.terrassa.cat/}} | footnotes = }} '''Terasa''' ({{val|ca|Terrassa}}, {{izrunā|təˈrasə}}, {{val|es|Tarrasa}}) ir pilsēta [[Spānija]]s ziemeļaustrumos, [[Katalonija|Katalonijā]]. Pilsēta atrodas [[Barselonas province|Barselonas provincē]], 20 km attālumā no [[Barselona]]s. 2025. gadā Terasā dzīvoja 233 tūkstoši iedzīvotāju. == Ievērojamas personības == Terasā dzimuši vai dzīvojuši: * [[Šavi|Šavjers Ernandess Kreuss]] (katalāņu: ''Xavier Hernández i Creus''; 1980), plašāk zināms vienkārši kā Šavi (Xavi) ir Spānijas futbola treneris un bijušais futbolists == Sadraudzības pilsētas == Terasas sadraudzības pilsētas ir:<ref>{{Cite web|url=https://www.terrassa.cat/es/agermanaments|title=Hermanamientos|website=Ajuntament de Terrassa|access-date=26 January 2020|archive-date=12 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221212093052/https://www.terrassa.cat/es/agermanaments|url-status=}}</ref> * {{flaga|Nikaragva}} [[Granada (Nikaragva)|Granada]], [[Nikaragva]] * {{flaga|SWE}} [[Erebrū]], Zviedrija * {{flaga|FRA}} [[Pamjē]], Francija * {{flaga|Salvadora}} [[Tekoluka]], [[Salvadora]] * {{flaga|Maroka}} [[Tetuāna]], [[Maroka]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Spānija-aizmetnis}} {{Spānijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Katalonijas pilsētas]] c2p979qif7c6h66pmy0mmniz6vt8f59 0 485488 4509552 4323021 2026-08-18T19:52:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509552 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Vladimirs Šņitņikovs | image = Архитектор Владимир Шнитников.jpg | imagesize = 140px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1913|01|13}} | location = {{vieta|Krievijas Impērija|Maskava|td=Krievija}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1996|10|13|1913|01|13}} | deathplace = {{vieta|Latvija|Rīga}} | nationality = [[krievi|krievs]] | field = [[arhitektūra]] | training = Maskavas Arhitektūras institūts | movement = | famous works = [[Latvijas Zinātņu akadēmija]],<br />[[Mežaparka Lielā estrāde]],<br />[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadiona]] pārbūve 1952. gadā,<br />[[Sporta nams "Daugava"|Daugavas sporta nams]],<br />mikrorajons "Imanta-1" | patrons = | awards = | name_orig = ''Владимир Шнитников'' | family = }} [[Attēls:Межапарк Большая эстрада.jpg|thumb|Mežaparka Lielā estrāde 1955. gadā]] [[Attēls:Daugavas stadions (4).jpg|thumb|Daugavas stadiona ieeja]] '''Vladimirs Šņitņikovs''' ({{val|ru|Владимир Вячеславович Шнитников}}; 1913—1996) bija [[krievi|krievu]] arhitekts, kurš pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] darbojās Latvijā. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1913|01|13}} [[Maskava|Maskavā]] desmit bērnu ģimenē. Beidzis Maskavas Arhitektūras institūtu (1935). Kā students viņš piedalījās Vissavienības atklātajos arhitektūras konkursos. Viņa Minskas Valsts drāmas teātra projektam tika piešķirta trešā balva, balva tika piešķirts arī Radio nama projektam Maskavas Miusas laukumā.<ref name="Vitol">[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:567903|article:DIVL119|query:%D0%A8%D0%BD%D0%B8%D1%82%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%BE%D0%B2%20 И.Витол. Только созидание. Ригас Балсс], № 239. www.periodika.lv (11 октября 1974).</ref> Pēc institūta beigšanas sāka strādāt vienā no Maskavas projektēšanas institūtiem un pasniedza arhitektūras projektēšanu Kara inženieru akadēmijā. Pēc viņa projekta [[Glazova]]s pilsētā tika uzbūvēti divi linu kombināta cehi.<ref name="Vitol" /> Otrā pasaules kara laikā dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] (1939—1945), projektējot militārās inženierbūves. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā sapieru bataljons Šņitņikova vadībā uzcēla tiltus pāri [[Aiviekste]]i un pāri [[Daugava]]i Skrīveru apkārtnē, pēc tam pāri [[Lielupe]]i un [[Misa (upe)|Misa]]i. Pēc Rīgas ieņemšanas bataljona štābs atradās [[Imanta (Rīga)|Imantā]], karu pabeidza majora pakāpē. Pārcēlies uz Rīgu uz pastāvīgu dzīvi, viņš strādāja Latvijas PSR centrālajā projektēšanas institūtā "[[Pilsētprojekts|Latgiprogorstroj]]", ieņēma valsts celtniecības projektēšanas institūta galvenā arhitekta amatu (līdz 1980. gadam), projektēja dzīvojamo rajonu "Imanta-1".<ref name="Vitol" /> Latvijas Arhitektu savienības biedrs kopš 1946. gada. Autors un līdzautors liela mēroga arhitektūras darbiem, kuriem bija raksturīgs staļiniskā laikmeta monumentālisma nospiedums, taču Latvijā viņam bija raksturīga arī latviešu nacionālā ornamenta elementu izmantošana ēku projektēšanā. Cēlis arī dzīvojamās un sabiedriskās ēkas Rīgā, Slokā, Liepājā, Ogrē, Viļakā un citās pilsētās.<ref name="Vitol" /> Miris {{dat|1996|10|13}}. Apglabāts Rīgas Meža kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Vladimirs-Snitnikovs |title=Timenote: Vladimirs Šņitņikovs |access-date={{dat|2021|05|15||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210515182105/https://timenote.info/lv/Vladimirs-Snitnikovs }}</ref> == Pagodinājumi == * Latvijas PSR nopelniem bagātais arhitekts (1969). == Pazīstamākie projekti == * Viens no [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s augstceltnes autoriem (1950—1958). Šajā ēkā pirmo reizi padomju augstceltnēs tika izmantotas saliekamās betona konstrukcijas, bet ārējā apdarē tika izmantotas māla un keramikas flīzes. Arhitekti mēģināja saskaņot ēkas siluetu un it īpaši 111 metru smaili ar Vecrīgas smailēm.<ref>[https://books.google.lv/books?id=kC5qBAAAQBAJ&pg=PT358&lpg=PT358&dq=%D0%92%D0%BB%D0%B0%D0%B4%D0%B8%D0%BC%D0%B8%D1%80+%D0%A8%D0%BD%D0%B8%D1%82%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%BE%D0%B2&source=bl&ots=Bgf7xo59lP&sig=ACfU3U0et6quS2qVwiZBiM9hy55_yIDzMw&hl=ru&sa=X&ved=2ahUKEwjhm8jzyYbqAhWHwMQBHYBaA4EQ6AEwEHoECAoQAQ#v=onepage&q=%D0%92%D0%BB%D0%B0%D0%B4%D0%B8%D0%BC%D0%B8%D1%80%20%D0%A8%D0%BD%D0%B8%D1%82%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%BE%D0%B2&f=false Великие шедевры архитектуры. 100 зданий, которые восхитили мир.] — Litres, 2017-09-05. — 420 с. — ISBN 978-5-457-63743-6.</ref><ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/21025 Nacionālā enciklopēdija: arhitektūra Latvijā]</ref> * [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions Rīgā]] (1952) * Rīgas Kultūras un atpūtas parka "Mežaparks" [[Mežaparka Lielā estrāde|Lielā estrāde]] kopā ar [[Gunta Irbīte|Guntu Irbīti]] un [[Karīna Dannenhirša|Karīnu Dannenhiršu (Daujāti)]] (1955)<ref>[https://www.barikadopedija.lv/raksti/776363 Aija Cālīte, «Rīgas Balss»], 1990. gada 30. janvāris, Nr. 21</ref> * [[Skonto stadions|Dinamo stadions]] (1956) * [[Sporta nams "Daugava"]] kopā ar G. Akopjanu (1960—1963) * [[Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts|Rīgas Civilās aviācijas institūta]] komplekss (1961—1969) * Viens no Latvijas PSR Ministru padomes ēkas piebūves autoriem (1954—1957)<ref>[https://abc.lv/raksts/vni-sak-ministra-kabineta-eku-kompleksa-fasades-uzkopsanu ABC.lv, VNĪ sāk Ministra kabineta ēku kompleksa fasādes uzkopšanu]</ref> * Viesu māja "Gauja" Līgatnē (1971—1974) * Mikrorajons "Imanta-1": 24 piecstāvu ēkas, skola 1284 skolēniem, divi lieli bērnudārzi, pirmās lielo paneļu 12 stāvu ēkas. * Dzīvojamā ēka [[Brīvības iela (Rīga)|Ļeņina]] un [[Stabu iela (Rīga)|Engelsa]] ielu stūrī Rīgā ar 129 dzīvokļiem.<ref name="Vitol" /> == Atsauces == {{sisterlinks-inline}} {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šņitņikovs, Vladimirs}} [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:1913. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:1996. gadā mirušie]] s42mfpimzkliwe3872zwf2mh6zrj3nl 0 492212 4509570 4303218 2026-08-18T20:22:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509570 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Voldemārs Ozoliņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1899 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Rīgas apriņķis|Salas pagasts|Varkaļi|td=Latvija|3s=Salas pagasts (Mārupes novads)}} | m_dat_alt = | m_gads = 1991 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = latvietis | nodarbošanās = arhitekts | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Voldemārs Ozoliņš''' bija latviešu arhitekts. No 1920. līdz 1940. gadam Latvijā projektējis 21 dzelzceļa staciju un daudzus ūdenstorņus. Dzimis 1899. gadā Mārupes novada [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasta]] [[Varkaļi|Varkaļos]]. 1937.gada 26. maijā beidzis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] [[Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības|Arhitektūras fakultāti]]. Līdz 1945. gadam Dzelzceļu pārvaldes uzdevumā projektējis [[Acone (stacija)|Acones]], [[Kangari (stacija)|Kangaru]], [[Sidgunda (stacija)|Sidgundas]], [[Lilaste (stacija)|Lilastes]], [[Ķegums (stacija)|Ķeguma]], [[Bulduri (stacija)|Bulduru]] un citas stacijas. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] projektējis guļamkorpusus un sabiedriskos blokus sanatorijām [[Majori|Majoros]], [[Dzintari|Dzintaros]] un Līčos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Voldemars-Ozolins-23.07.1899|title=Voldemārs Ozoliņš|website=timenote.info|access-date=2022-07-15|language=lv|archive-date=2025-01-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250122082903/https://timenote.info/lv/Voldemars-Ozolins-23.07.1899}}</ref> Miris 1991. gadā, apglabāts Salas kapos.<ref>"Neiepazītā Latvija" Sigurds Rusmanis, "Apgāds Mantojums"</ref> <gallery> Здание станции Кегумс - Ķeguma stacijas ēka.jpg|Ķeguma stacijas ēka (1939.g.) Bulduri station 2016 01.jpg|Bulduru stacijas ēka (1947.g.) Станция Acone - panoramio.jpg|Acones stacijas ēka (1937.g.) Kangaru stacija.JPG|Kangaru stacijas ēka (1937.g.) Ogre burial chapel - Ogre, Latvia.jpg|Ogres kapu kapliča (1939.g.) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{īss-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ozoliņš, Voldemārs}} [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Mārupes novadā dzimušie]] 0s79dzopsp2cw1mpqotoqjupmebuuf1 0 492366 4509557 4378897 2026-08-18T20:04:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509557 wikitext text/x-wiki '''Voldemārs Anševics''' (1977—2009) bija [[Latvijas NBS]] seržants, viens no [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Afganistānas kara]] upuriem. [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] lielkrusta komandieris (2010). == Dzīvesgājums == Dzimis 1977. gada 8. novembrī [[Dobele|Dobelē]], dzīvoja [[Glūdas pagasts|Glūdas pagasta]] Nākotnē. Dienēja [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas NBS]] Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljonā (LATBAT). Kopš 2008. gada decembra viņš dienēja militāro padomnieku grupā ar mērķi apmācīt Afganistānas Nacionālās armijas karavīrus. Gājis bojā 2009. gada 1. maijā [[nemiernieku uzbrukums Konaras vilajetā|nemiernieku uzbrukumā Konaras vilajetā]] Afganistānā. Kaujā dzīvību zaudēja arī dižkareivis [[Andrejs Merkuševs]], bet viens Latvijas NBS karavīrs un misijas medmāsa tika ievainoti. Nemiernieku uzbrukums novērošanas postenim notika agri no rīta. No starptautiskajiem drošības atbalsta spēkiem kaujā iesaistījās arī aviācija un artilērija, kaujā krita arī ASV un Afganistānas karavīri. 5. maijā NATO transporta lidmašīna nogādāja bojāgājušo Latvijas karavīru mirstīgās atliekas Latvijā. == Apbalvojums == 2010. gada 13. oktobrī par sevišķiem nopelniem Voldemāru Anševicu pēc nāves apbalvoja ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]] un atzina par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri. == Piemiņa == 2016. gada 11.novembrī Ādažu bāzē atklāja Nacionālo bruņoto spēku kritušo karavīru piemiņas vietu.<ref>[https://www.la.lv/zaudeti-7-dienesta-biedri-adazos-ieriko-nbs-krituso-karaviru-pieminas-vietu Zaudēti 7 dienesta biedri: Ādažos ierīko NBS kritušo karavīru piemiņas vietu] LA.LV 2016. gada 9. novembrī</ref> 2017. gada 9. augustā ASV Mičiganas štatā Alpenas Kaujas gatavības apmācības centra bāzē, piedaloties Nacionālo bruņoto spēku komandierim ģenerālleitnantam Leonīdam Kalniņam un Alpenas Kaujas gatavības apmācības centra komandierim pulkvedim Džeimsam Endrū Robertsam, atklāta Afganistānā kritušā Latvijas karavīra, seržanta Voldemāra Anševica vārdā nosaukta iela.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Voldemars-Ansevics |title=timenote.info |access-date={{dat|2021|08|24||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210824180823/https://timenote.info/lv/Voldemars-Ansevics }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Anševics, Voldemārs}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2009. gadā mirušie]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Afganistānas kara upuri]] [[Kategorija:Dobelē dzimušie]] b2i1r70imy47ktmjc01wdzpyy8hojmw 0 493558 4509419 4425282 2026-08-18T17:05:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509419 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vilhelms Kaņeps | attēls = | apraksts = | amats = [[Latvijas PSR]] Veselības aizsardzības ministrs | term_sākums = 1962 | term_beigas = 1989 | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Vladimirs Ozoliņš]] | pēctecis = [[Edvīns Platkājis]] | dzim_dati = {{dat|1923|1|13}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Baltkrievijas PSR|Vitebska|td=Baltkrievija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1993|3|15|1923|1|13}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Latvijas Komunistiskā partija]] | dzīvesb = Biruta (Pelše) | profesija = [[ārsts]] | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte|LVU]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vilhelms Kaņeps''' (dzimis 1923. gada 13. janvārī [[Vitebska|Vitebskā]]; miris 1993. gada 5. martā [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[ārsts]] un [[veselības aprūpe]]s organizators, ilggadējs [[Latvijas PSR]] Veselības aizsardzības ministrs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1923. gada 13. janvārī [[Vitebska|Vitebskā]]. Otrā pasaules kara laikā bija [[Novosibirska]]s komjaunatnes komitejas instruktors. 1949. gadā beidza studijas [[Latvijas Valsts universitāte]]s Medicīnas fakultātē. Strādāja [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas rajona]] izpildkomitejā par veselības aizsardzības nodaļas vadītāju un [[tiesu medicīna]]s ekspertu (1949—1952), tad Valsts kontroles ministrijā par vecāko kontrolieri veselības aizsardzības jautājumos (1952—1957). 1955. gadā viņu uzņēma [[PSKP]].<ref>[https://viewer.rusneb.ru/ru/rsl01001280328?page=71&rotate=0&theme=white Депутаты Верховного Совета Латвийской ССР : Одиннадцатый созыв. Рига: Гл. ред. энцикл.: Президиум Верховного Совета ЛатвССР, 1985.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210913213856/https://viewer.rusneb.ru/ru/rsl01001280328?page=71&rotate=0&theme=white |date={{dat|2021|09|13||bez}} }} latviski un krieviski</ref> No 1957. gada V. Kaņeps vadīja Latvijas dzelzceļa veselības aizsardzības un sanitāro dienestu. 1959. gadā kļuva par Veselības aizsardzības ministra 1. vietnieku, bet 1962. gadā par Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministru un šo amatu ieņēma līdz 1989. gadam. 1966. gadā viņš aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju par medicīnas attīstību "[[Baltijas provinces|Piebaltijas novadā]]" 19. gadsimtā ({{val|ru|Развитие врачебно-медицинского дела в Прибалтийском крае в XIX веке}}). 1970. gadā V. Kaņeps aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora disertāciju par sociālo higiēnu un veselības aizsardzības organizāciju un 1980. gadā kļuva par paša izveidotās [[RMI]] Sociālās higiēnas un veselības aizsardzības organizācijas katedras vadītāju. [[Atmodas kustība]]s laikā Vilhelms Kaņeps kā viens no [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes]] deputātiem 1988. gadā atbalstīja [[valodu politika Latvijā|Valodu likuma]] pieņemšanu.<ref>[https://www.barikadopedija.lv/raksti/685978 Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes vienpadsmitā sesija. Valodu likumam — vienprātīgs atbalsts!]</ref> 1989. gadā viņš atkāpās no ministra amata, amatā stājās viņa vietnieks [[Edvīns Platkājis]]. Miris 1993. gada 5. martā [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Vilhelms-Kaneps-00.00.1923 |title=timenote.info |access-date={{dat|2021|09|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|09|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210913073737/https://timenote.info/lv/Vilhelms-Kaneps-00.00.1923 }}</ref> == Apbalvojumi == * Latvijas PSR Valsts prēmija (1972) * [[Paula Stradiņa balva]] (1983) == Ģimene == Bija precējies ar [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] meitu Birutu. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = | virsraksts = [[Latvijas PSR]] Veselības aizsardzības ministrs | periods = 1962 — 1989 | pēc = [[Edvīns Platkājis]] }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kaņeps, Vilhelms}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1993. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vitebskas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Latvijas veselības ministri]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas komisāri un ministri]] ml2msusl9v20515fhpsg7v77gg27xbp 0 494500 4509538 3960866 2026-08-18T19:26:02Z Kleivas 2704 4509538 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Anrī de La Volks | vārds_orig = ''Henry de La Vaulx'' | attēls = La Vaulx.png | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1870 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 2 | dz_vieta = {{vieta|Francija|Bērvila}} | m_dat_alt = | m_gads = 1930 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 18 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Džērsija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{FRA}} | tautība = francūzis | nodarbošanās = aviācijas pilots | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Anrī de La Volks''' ({{val|fr|Henry de La Vaulx}}; dzimis {{dat|1870|4|2}}, miris {{dat|1930|4|18}}) bija [[Franči|franču]] gaisa balona pilots, ceļotājs, [[rakstnieks]] un lielāko [[Francija]]s un starptautisko aviācijas asociāciju līdzdibinātājs. No 1898. gada marta līdz 1897. gada maijam viņš dzīvoja pie vietējām ciltīm [[Patagonija|Patagonijā]] un vēlāk uzrakstīja grāmatu par šo pieredzi. 1898. gadā viņš kopā ar [[Ernests Aršdekons|Ernestu Aršdekonu]], [[Leons Serpolē|Leonu Serpolē]], Andrī de la Valetu, [[Žils Verns|Žilu Vernu]], Honorīnu de Viāns Morēls Vernu, [[Andrē Mišlēns|Andrē Mišlēnu]], [[Albērs de Dions|Albēru de Dionu]], [[Albertu Santušs-Dimons|Albertu Santušu-Dimonu]] un [[Anrī Dešs de la Mērts|Anrī Dešu de la Mērtu]] nodibināja Francijas aeronautikas klubu.<ref>[http://www.aeroclub.com/100-ans-histoire/aecf-de-1898-a-nos-jours/historique Aero-Club of France history page] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140420043651/http://www.aeroclub.com/100-ans-histoire/aecf-de-1898-a-nos-jours/historique |date=2014-04-20 }}</ref> 1900. gada 9. oktobrī viņš kopā ar pavadoni uzstādīja pasaules rekordu, veicot lielāko attālumu ar [[gaisa balons|gaisa balonu]]. Viņš 35,75 stundās veica 1200 jūdzes no [[Vensāna]]s, [[Parīzē]] līdz Koroštiševai netālu no [[Kijiva]]s (toreiz [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]). 1900. gadā viņš saņēma Francijas aeronautikas kluba "Lielo medaļu" par izciliem ieguldījumiem [[aviācija]]s attīstībā. Šis sasniegums tika veikts [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|gaisa balonu lidošanā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] ietvaros. 1905. gadā viņš bija viens no [[Starptautiskā aeronautikas federācija|Starptautiskās aeronautikas federācijas]] līdzdibinātājiem un kļuva par tās vadītāju. Viņš vairākas reizes apmeklēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], lai veiktu gaisa balonu paraugdemonstrējumus, un ''[[The New York Times]]'' viņu raksturoja kā vienu no "veiksmīgākajiem un drosmīgākajiem gaisa balonistiem pasaulē".<ref>{{ziņu atsauce| url=https://timesmachine.nytimes.com/timesmachine/1906/03/25/101770982.pdf | work=The New York Times | title=French Aeronaut Here with Three Balloons | date=1906-03-25 | accessdate=2010-10-06}}</ref> Viņš izstrādāja [[dirižablis|dirižabļus]] Francijas aviācijas kompānijai ''Zodiac Aerospace''. Viņš publicēja 12 grāmatas, galvenokārt par aviāciju. 1930. gada 18. aprīlī viņš gāja bojā gaisa balona lidojumā, saskaroties ar elektrolīnijām starp [[Monreāla|Monreālu]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Ņuarka|Ņuarku]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://baaa-acro.com/crash/crash-fairchild-71-jersey-city-4-killed|title=Crash of a Fairchild 71 in Jersey City: 4 killed - Bureau of Aircraft Accidents Archives|website=baaa-acro.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:La Volks, Andrī de}} [[Kategorija:Lidotāji]] [[Kategorija:Francijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] d900ywxk3nthd2vmkd6978im13y2y71 0 496028 4509431 4508795 2026-08-18T17:30:40Z Kleivas 2704 /* Skatīt arī */ 4509431 wikitext text/x-wiki [[File:Olympic_medals_Paris_1900.jpg|thumb|Apzeltītas sudraba, sudraba un bronzas medaļas 1900. gada Olimpiskajām spēlēm Olimpiskā muzeja kolekcijā.]] Šajā rakstā apkopots '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] medaļu skaits pa pārstāvētajām valstīm'''. 1900. gada vasaras olimpiskās spēles bija otrās mūsdienu [[olimpiskās spēles]]. Spēles tika rīkotas [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim un tās bija kā daļa no [[1900. gada Pasaules izstāde]]s. Olimpiskās medaļas izcīnīja 19 valstis un viena jauktā komanda. Lielāko vairumu medaļu izcīnīja Francijas sportisti, kopā 110 olimpiskās medaļas (30 zelta, 41 sudraba un 39 bronzas). Otrā medaļām bagātākā valsts šajās spēlēs bija [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]], kura izcīnīja 48 (19 zelta, 14 sudraba un 15 bronzas) olimpiskās medaļas. No visām 24 valstīm 11 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas.<ref name="medal count">{{tīmekļa atsauce |title=Paris 1900&ndash;Games of the II Olympiad |publisher=International Olympic Committee |url=https://www.olympic.org/paris-1900 |access-date=2018-05-12}}</ref> Spānija, Kuba, Nīderlande,Itālija, un Beļģija ieguva savas valsts pirmās olimpiskās zelta medaļas. Savukārt Beļģija, Itālija, Nīderlande, Kuba, Spānija,Norvēģija, Indija, Bohēmija, un Zviedrija ieguva savas valsts pirmās jebkāda veida olimpiskās medaļas. Sākotnējās olimpiskajās spēlēs vairākās komandu sacensībās/disciplīnās piedalījās komandas, kuras veidoja sportisti no vairākām valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=1896 - Summer Olympics I (Athens, Greece) |publisher=TSN |url=https://www.tsn.ca/olympics/feature/?fid=9337 |access-date=2008-05-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080618213512/http://www.tsn.ca/olympics/feature/?fid=9337 |archive-date=2008-06-18 }}</ref> Ar atpakaļejošu datumu [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] izveidoja apzīmējumu [[Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]] (ar valsts kodu ZZX), lai apzīmētu šīs sportistu grupas. 1900. gada spēļu laikā sportisti, kas piedalījās jauktajās komandās, izcīnīja medaļas [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]] un [[virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|virves vilkšanā]].<ref name="oly">{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 - Medal Table|url=https://olympics.com/en/olympic-games/olympic-results|website=Olympics.com|publisher=International Olympic Committee}}</ref> 1900. gada olimpiskās spēles ir unikālas ar to, ka tās ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās tika pasniegtas taisnstūrveida medaļas, kuras izstrādājis [[Frederiks Vernons]]. Apzeltītas sudraba medaļas tika piešķirtas par pirmo vietu šaušanā, glābšanā, motosportā un vingrošanā, savukārt otrās vietas sudraba medaļas tika piešķirtas šaušanā, airēšanā, burāšanā, tenisā, vingrošanā, paukošanā, jāšanā un vieglatlētikā. Trešās vietas bronzas medaļas tika piešķirtas vingrošanā, ugunsdzēsībā un šaušanā.<ref>{{cite web |title=Olympic Summer Games Medals from Athens 1896 to Tokyo 2020 |url=https://stillmed.olympic.org/media/Document%20Library/OlympicOrg/Factsheets-Reference-Documents/Games/Records-and-Medals/Reference-document-OG-Medals.pdf |url-status=live |archive-url=https://web.archive.org/web/20200903041318/https://stillmed.olympic.org/media/Document%20Library/OlympicOrg/Factsheets-Reference-Documents/Games/Records-and-Medals/Reference-document-OG-Medals.pdf |archive-date=3 September 2020 |access-date=13 August 2021 |website=[[Olympic Studies Centre]]}}</ref> Tomēr daudzos sporta veidos medaļas netika piešķirtas, un lielākā daļa uzskaitīto balvu bija kausi un citas līdzīgas trofejas. Starptautiskā Olimpiskā komiteja retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri ieguva pirmo, otro un trešo vietu, lai agrīnās Olimpiskās spēles atbilstu pašreizējiem apbalvojumiem.<ref>{{cite book |author=Mallon, Bill |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ |title=The 1900 Olympic Games: Results for All Competitors in All Events, with Commentary |date= |publisher=[[McFarland & Company]] |year=2009 |isbn=9780786440641 |page= |pages=11 |access-date=15 November 2021}}</ref> No 1896. gada līdz 1904. gada Olimpiskajām spēlēm sportisti ne vienmēr tika pieteikti pēc tautības. Lai gan daudzi sacentās savu Nacionālo Olimpisko komiteju (NOK) sastāvā, citus pieteica klubi, īpaši komandu sacensībās. Šādos gadījumos dalību un medaļas varēja attiecināt uz komandas valsti, nevis sportista tautību. Līdz ar to Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) laika gaitā ir piemērojusi nekonsekventu pieeju dalības un medaļu piešķiršanai 1896.–1904. gada Olimpiskajās spēlēs, pārmaiņus izvēloties sportista tautību un viņa pārstāvētā komandu nacionālo piederību.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/static/faq |title=Olympedia – FAQ Nationality |work=Olympedia |access-date=11 February 2026}}</ref> Līdz 2024. gadam SOK agrīnajās modernajās olimpiskajās spēlēs visas komandas, kas sastāvēja no sportistiem no dažādām valstīm, klasificēja kā jauktas komandas (SOK kods ZZX) neatkarīgi no tā, vai tās pārstāvēja jau esošu komandu. Kopš 2024. gada komandas, kas pārstāv klubi, tiek pieskaitītas kluba valstij, pat ja tajās bija iekļauti ārvalstu sportisti. Tagad par jauktām komandām tiek klasificētas tikai komandas, kas izveidotas tikai Olimpiskajām spēlēm.<ref>{{cite web|url=https://olympics.com/en/olympic-games/athens-1896/results/tennis/doubles-men|title=Athens 1896 doubles men Results - Olympic tennis|website=Olympics|access-date=2024-09-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20240903184515/https://olympics.com/en/olympic-games/athens-1896/results/tennis/doubles-men|archive-date=2024-09-03}}</ref><ref name="Medal">{{cite web|url=https://www.olympedia.org/countries/MIX|title=Mixed team at the Olympics|work=[[Olympedia]]|access-date=1 June 2024|archive-date=2 May 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240502013100/http://www.olympedia.org/countries/MIX|url-status=live}}</ref> Individuālās sacensības no 2021. līdz 2024. gadam SOK piešķīra medaļas individuālajās sacensībās atbilstoši sportista tautībai, pat ja sportists pārstāvēja ārzemju klubu. Kopš 2024. gada dalība un medaļas tiek piešķirtas atbilstoši sportista pārstāvētā kluba tautībai, lielā mērā atjaunojot piešķiršanas politiku, kas šajās spēlēs tika piemērota pirms 2021. gada. Kopš 2024. gada SOK ir pārdalījusi kopumā 21 medaļu no 1900. gada Olimpiskajām spēlēm – 8 individuālajās un 13 komandu sacensībās. == Apbalvojumi == Sacensībās sportistiem tika piešķirtas balvas 953 448 franku vērtībā.<ref>{{Cite book |last=Mérillon |first=Daniel |url=https://digital.la84.org/digital/collection/p17103coll8/id/6404 |title=Rapports : Concours Internationaux d'exercices physiques et de sports |publisher=[[IN Group]] |location=Paris |pages=56 |language=fr}}</ref> Sportistiem tika piešķirtas dažādas naudas balvas un mākslas priekšmeti.Turklāt tika izdalītas medaļas un plāksnes, tostarp Frederika de Vernona veidotā sporta plāksne, kas pieejama apzeltītā sudrabā, sudrabā vai bronzā. Medaļu priekšpusē spārnota dieviete tur lauru zarus augstu virs galvas, fonā redzama Parīze un grandiozie [[Pasaules izstādes]] pieminekļi. Reversā uzvarošs sportists lepni stāv uz pjedestāla, labajā rokā turot lauru zaru. Aiz viņa stadions un Atēnu [[Akropole]] kalpo kā atgādinājums par dziļo saikni starp senajām un mūsdienu olimpiskajām tradīcijām.<ref>{{Cite web |title=Paris 1900 - The Medals |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/medal-design |access-date=7 January 2025 |website=International Olympic Committee}}</ref> == Medaļu sadalījums pa valstīm == [[File:1900 Summer Olympics Medal Map.svg|thumb|right|450px|Karte ar olimpisko medaļu sadalījumu<br/> '''Apzīmējumi:'''<br/> {{Legend2|#FFD700}} valstis, kas ieguvušas vismaz vienu zelta medaļu; <br/> {{Legend2|#808080}} valstis, kas ieguvušas vismaz vienu sudraba medaļu, bet ne zelta medaļu; <br/> {{Legend2|#C87137}} valstis, kas ieguvušas vismaz vienu bronzas medaļu (ne zelta, ne sudraba); <br/> {{Legend2|#FF5555}} valstis, kuras nav ieguvušas medaļas. <br/> {{Legend2|#444}} valstis, kuras nepiedalījās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.]] {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/> {{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/> {{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/> {{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- style="border: 3px solid red" | 1 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}|| '''31''' || '''41''' || '''40''' || '''112''' |- | 2 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 20 || 13 || 15 || '''48''' |- | 3 ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 20 || 8 || 9 || '''37''' |- | 4 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|6 || bgcolor=E0E0E0|6 || bgcolor=E6CCB2|6 || '''18''' |- | 5 ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 6 || 3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''10''' |- | 6 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || '''9''' |- | 7 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''5''' |- | 8 ||align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 1 || 3 || 2 || '''6''' |- |rowspan=2| 9/10 ||align=left| ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''<ref>Veidoja sportistu grupas/komandas, kuras sastāvēja no vairākām pārstāvētajām valstīm.</ref> || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || 3 || '''6''' |- |align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''6''' |- | 11 ||align=left| {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || 1 || 2 || 2 || '''5''' |- | 12 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || 0 || '''2''' |- | 13 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || 0 || 0 || '''1''' |- | 14 ||align=left| {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || 0 || 3 || 3 || '''6''' |- | 15 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || 0 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''5''' |- | 16 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || 0 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''2''' |- | 17 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || 0 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''2''' |- | 18 ||align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || 0 || 0 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''3''' |- | 19 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || 0 || 0 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- class="sortbottom" !colspan=2| Kopā (18 valstis un 1 jauktā komanda): || 96 || 94 || 94 || 284 |} == Medaļu sadalījums pa valstīm == == Skatīt arī == * [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{OS medaļu tabulas}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Medaļu tabula]] [[Kategorija:Olimpisko spēļu medaļu tabulas]] 5rt0tg5ozz4xq9fo62aik8ef9dhgzyn 4509537 4509431 2026-08-18T19:23:33Z Kleivas 2704 4509537 wikitext text/x-wiki [[File:Olympic_medals_Paris_1900.jpg|thumb|Apzeltītas sudraba, sudraba un bronzas medaļas 1900. gada Olimpiskajām spēlēm Olimpiskā muzeja kolekcijā.]] Šajā rakstā apkopots '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] medaļu skaits pa pārstāvētajām valstīm'''. 1900. gada vasaras olimpiskās spēles bija otrās mūsdienu [[olimpiskās spēles]]. Spēles tika rīkotas [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim un tās bija kā daļa no [[1900. gada Pasaules izstāde]]s. Olimpiskās medaļas izcīnīja 19 valstis un viena jauktā komanda. Lielāko vairumu medaļu izcīnīja Francijas sportisti, kopā 110 olimpiskās medaļas (30 zelta, 41 sudraba un 39 bronzas). Otrā medaļām bagātākā valsts šajās spēlēs bija [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]], kura izcīnīja 48 (19 zelta, 14 sudraba un 15 bronzas) olimpiskās medaļas. No visām 24 valstīm 11 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas.<ref name="medal count">{{tīmekļa atsauce |title=Paris 1900&ndash;Games of the II Olympiad |publisher=International Olympic Committee |url=https://www.olympic.org/paris-1900 |access-date=2018-05-12}}</ref> Spānija, Kuba, Nīderlande,Itālija, un Beļģija ieguva savas valsts pirmās olimpiskās zelta medaļas. Savukārt Beļģija, Itālija, Nīderlande, Kuba, Spānija,Norvēģija, Indija, Bohēmija, un Zviedrija ieguva savas valsts pirmās jebkāda veida olimpiskās medaļas. Sākotnējās olimpiskajās spēlēs vairākās komandu sacensībās/disciplīnās piedalījās komandas, kuras veidoja sportisti no vairākām valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=1896 - Summer Olympics I (Athens, Greece) |publisher=TSN |url=https://www.tsn.ca/olympics/feature/?fid=9337 |access-date=2008-05-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080618213512/http://www.tsn.ca/olympics/feature/?fid=9337 |archive-date=2008-06-18 }}</ref> Ar atpakaļejošu datumu [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] izveidoja apzīmējumu [[Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]] (ar valsts kodu ZZX), lai apzīmētu šīs sportistu grupas. 1900. gada spēļu laikā sportisti, kas piedalījās jauktajās komandās, izcīnīja medaļas [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]] un [[virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|virves vilkšanā]].<ref name="oly">{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 - Medal Table|url=https://olympics.com/en/olympic-games/olympic-results|website=Olympics.com|publisher=International Olympic Committee}}</ref> 1900. gada olimpiskās spēles ir unikālas ar to, ka tās ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās tika pasniegtas taisnstūrveida medaļas, kuras izstrādājis [[Frederiks Vernons]]. Apzeltītas sudraba medaļas tika piešķirtas par pirmo vietu šaušanā, glābšanā, motosportā un vingrošanā, savukārt otrās vietas sudraba medaļas tika piešķirtas šaušanā, airēšanā, burāšanā, tenisā, vingrošanā, paukošanā, jāšanā un vieglatlētikā. Trešās vietas bronzas medaļas tika piešķirtas vingrošanā, ugunsdzēsībā un šaušanā.<ref>{{cite web |title=Olympic Summer Games Medals from Athens 1896 to Tokyo 2020 |url=https://stillmed.olympic.org/media/Document%20Library/OlympicOrg/Factsheets-Reference-Documents/Games/Records-and-Medals/Reference-document-OG-Medals.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20200903041318/https://stillmed.olympic.org/media/Document%20Library/OlympicOrg/Factsheets-Reference-Documents/Games/Records-and-Medals/Reference-document-OG-Medals.pdf |archive-date=3 September 2020 |access-date=13 August 2021 |website=[[Olympic Studies Centre]]}}</ref> Tomēr daudzos sporta veidos medaļas netika piešķirtas, un lielākā daļa uzskaitīto balvu bija kausi un citas līdzīgas trofejas. Starptautiskā Olimpiskā komiteja retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri ieguva pirmo, otro un trešo vietu, lai agrīnās Olimpiskās spēles atbilstu pašreizējiem apbalvojumiem.<ref>{{cite book |author=Mallon, Bill |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ |title=The 1900 Olympic Games: Results for All Competitors in All Events, with Commentary |date= |publisher=[[McFarland & Company]] |year=2009 |isbn=9780786440641 |page= |pages=11 |access-date=15 November 2021}}</ref> No 1896. gada līdz 1904. gada Olimpiskajām spēlēm sportisti ne vienmēr tika pieteikti pēc tautības. Lai gan daudzi sacentās savu Nacionālo Olimpisko komiteju (NOK) sastāvā, citus pieteica klubi, īpaši komandu sacensībās. Šādos gadījumos dalību un medaļas varēja attiecināt uz komandas valsti, nevis sportista tautību. Līdz ar to Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) laika gaitā ir piemērojusi nekonsekventu pieeju dalības un medaļu piešķiršanai 1896.–1904. gada Olimpiskajās spēlēs, pārmaiņus izvēloties sportista tautību un viņa pārstāvētā komandu nacionālo piederību.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/static/faq |title=Olympedia – FAQ Nationality |work=Olympedia |access-date=11 February 2026}}</ref> Līdz 2024. gadam SOK agrīnajās modernajās olimpiskajās spēlēs visas komandas, kas sastāvēja no sportistiem no dažādām valstīm, klasificēja kā jauktas komandas (SOK kods ZZX) neatkarīgi no tā, vai tās pārstāvēja jau esošu komandu. Kopš 2024. gada komandas, kas pārstāv klubi, tiek pieskaitītas kluba valstij, pat ja tajās bija iekļauti ārvalstu sportisti. Tagad par jauktām komandām tiek klasificētas tikai komandas, kas izveidotas tikai Olimpiskajām spēlēm.<ref>{{cite web|url=https://olympics.com/en/olympic-games/athens-1896/results/tennis/doubles-men|title=Athens 1896 doubles men Results - Olympic tennis|website=Olympics|access-date=2024-09-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20240903184515/https://olympics.com/en/olympic-games/athens-1896/results/tennis/doubles-men|archive-date=2024-09-03}}</ref><ref name="Medal">{{cite web|url=https://www.olympedia.org/countries/MIX|title=Mixed team at the Olympics|work=[[Olympedia]]|access-date=1 June 2024|archive-date=2 May 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240502013100/http://www.olympedia.org/countries/MIX}}</ref> Individuālās sacensības no 2021. līdz 2024. gadam SOK piešķīra medaļas individuālajās sacensībās atbilstoši sportista tautībai, pat ja sportists pārstāvēja ārzemju klubu. Kopš 2024. gada dalība un medaļas tiek piešķirtas atbilstoši sportista pārstāvētā kluba tautībai, lielā mērā atjaunojot piešķiršanas politiku, kas šajās spēlēs tika piemērota pirms 2021. gada. Kopš 2024. gada SOK ir pārdalījusi kopumā 21 medaļu no 1900. gada Olimpiskajām spēlēm – 8 individuālajās un 13 komandu sacensībās. == Apbalvojumi == Sacensībās sportistiem tika piešķirtas balvas 953 448 franku vērtībā.<ref>{{Cite book |last=Mérillon |first=Daniel |url=https://digital.la84.org/digital/collection/p17103coll8/id/6404 |title=Rapports : Concours Internationaux d'exercices physiques et de sports |publisher=[[IN Group]] |location=Paris |pages=56 |language=fr}}</ref> Sportistiem tika piešķirtas dažādas naudas balvas un mākslas priekšmeti.Turklāt tika izdalītas medaļas un plāksnes, tostarp Frederika de Vernona veidotā sporta plāksne, kas pieejama apzeltītā sudrabā, sudrabā vai bronzā. Medaļu priekšpusē spārnota dieviete tur lauru zarus augstu virs galvas, fonā redzama Parīze un grandiozie [[Pasaules izstādes]] pieminekļi. Reversā uzvarošs sportists lepni stāv uz pjedestāla, labajā rokā turot lauru zaru. Aiz viņa stadions un Atēnu [[Akropole]] kalpo kā atgādinājums par dziļo saikni starp senajām un mūsdienu olimpiskajām tradīcijām.<ref>{{Cite web |title=Paris 1900 - The Medals |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/medal-design |access-date=7 January 2025 |website=International Olympic Committee}}</ref> == Medaļu sadalījums pa valstīm == [[File:1900 Summer Olympics Medal Map.svg|thumb|right|450px|Karte ar olimpisko medaļu sadalījumu<br/> '''Apzīmējumi:'''<br/> {{Legend2|#FFD700}} valstis, kas ieguvušas vismaz vienu zelta medaļu; <br/> {{Legend2|#808080}} valstis, kas ieguvušas vismaz vienu sudraba medaļu, bet ne zelta medaļu; <br/> {{Legend2|#C87137}} valstis, kas ieguvušas vismaz vienu bronzas medaļu (ne zelta, ne sudraba); <br/> {{Legend2|#FF5555}} valstis, kuras nav ieguvušas medaļas. <br/> {{Legend2|#444}} valstis, kuras nepiedalījās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.]] {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/> {{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/> {{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/> {{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- style="border: 3px solid red" | 1 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}|| '''31''' || '''41''' || '''40''' || '''112''' |- | 2 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 20 || 13 || 15 || '''48''' |- | 3 ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 20 || 8 || 9 || '''37''' |- | 4 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|6 || bgcolor=E0E0E0|6 || bgcolor=E6CCB2|6 || '''18''' |- | 5 ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 6 || 3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''10''' |- | 6 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || '''9''' |- | 7 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''5''' |- | 8 ||align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 1 || 3 || 2 || '''6''' |- | rowspan=2|9/10 ||align=left| ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''<ref>Veidoja sportistu grupas/komandas, kuras sastāvēja no vairākām pārstāvētajām valstīm.</ref> || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || 3 || '''6''' |- |align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''6''' |- | 11 ||align=left| {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || 1 || 2 || 2 || '''5''' |- | 12 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || 0 || '''2''' |- | 13 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || 0 || 0 || '''1''' |- | 14 ||align=left| {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || 0 || 3 || 3 || '''6''' |- | 15 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || 0 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''5''' |- | 16 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || 0 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''2''' |- | 17 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || 0 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''2''' |- | 18 ||align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || 0 || 0 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''3''' |- | 19 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || 0 || 0 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- class="sortbottom" !colspan=2| Kopā (18 valstis un 1 jauktā komanda): || 96 || 94 || 94 || 284 |} == Valstu izcīnīto medaļu sadalījums pa sporta veidiem == === [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelta medaļas === {{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids → <br/> <br/> Valsts↓ || {{vert header|stp=2|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Basku pelota|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|}}}} || Kopā |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || — || bgcolor=FFEB7F|2 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 17 || — || — || '''20''' |- | align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || bgcolor=FFEB7F|3 || — || — || bgcolor=FFEB7F|3 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — ||— || '''6''' |- | align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || — || — || — || '''1''' |- | align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|2 || — || bgcolor=FFEB7F|7 || — || — || bgcolor=FFEB7F|2 || — || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=FFEB7F|4 || 5 || bgcolor=FFEB7F|1 || — || bgcolor=FFEB7F|1 || 2 || bgcolor=FFEB7F|2 || — || — || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=FFEB7F|1 || — || '''31''' |- | align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || — || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || — || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || — || — || — || — || '''3''' |- | align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=FFEB7F|1 || '''1''' |- | align=left|{{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''1''' |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=FFEB7F|4 || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || — || bgcolor=FFEB7F|4 || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || — || 4 || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=FFEB7F|4 || — || — || '''20''' |- | align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''1''' |- | align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=FFEB7F|5 || — || — || — || — || — || '''6''' |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=FFEB7F|2 || — || — || — || — || — || — || — ||— || '''4''' |- |} === [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudraba medaļas === {{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids → <br/> <br/> Valsts↓ || {{vert header|stp=2|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Basku pelota|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|}}}} || Kopā |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 13 || — || — || '''13''' |- | align=left|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 3 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''3''' |- | align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=E0E0E0|1 || — || — || — || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || — || bgcolor=E0E0E0|2 || — || — || — || — || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || — || — || '''6''' |- | align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 3 || — || — || — || — || — || '''3''' |- | align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=E0E0E0|3 || — || bgcolor=E0E0E0|9 || — || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E0E0E0|5 || 5 || bgcolor=E0E0E0|2 || — || — || 2 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 4 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || '''41''' |- | align=left|{{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=E0E0E0|2 || — || — || '''2''' |- | align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || — || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''2''' |- | align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 2 || — || — || — || — || '''2''' |- | align=left|{{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''1''' |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || — || — || — || — || — || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || — || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 3 || — || — || '''8''' |- | align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || bgcolor=E0E0E0|1 || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''2''' |- | align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=E0E0E0|2 || — || — || — || — || — || '''2''' |- | align=left|{{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''1''' |- | align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || — || — || — || — || '''3''' |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=E0E0E0|1 || 1 || — || — || — || — || — ||— || '''3''' |- |} === [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronzas medaļas === {{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids → <br/> <br/> Valsts↓ || {{vert header|stp=2|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Basku pelota|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|}}}} || {{vert header|stp=2|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|}}}} || Kopā |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|2 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || — || bgcolor=E6CCB2|1 || — || 11 || — || — || '''15''' |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=E6CCB2|3 || — || — || '''3''' |- | align=left|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=E6CCB2|2 || 1 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''3''' |- | align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || — || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || — || bgcolor=E6CCB2|1 || — || — || bgcolor=E6CCB2|2 || — || — || — || — || — || bgcolor=E6CCB2|2 || — || — || — || — || — || '''6''' |- | align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || — || — || — || — || '''1''' |- | align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || — || — || — || — || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || — || — || '''2''' |- | align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=E6CCB2|1 || — || bgcolor=E6CCB2|10 || bgcolor=E6CCB2|1 || — || bgcolor=E6CCB2|4 || — || bgcolor=E6CCB2|2 || bgcolor=E6CCB2|4 || bgcolor=E6CCB2|5 || bgcolor=E6CCB2|2 || bgcolor=E6CCB2|1 || — || 2 || bgcolor=E6CCB2|2 || bgcolor=E6CCB2|1 || bgcolor=E6CCB2|2 || 2 || bgcolor=E6CCB2|1 || — || '''40''' |- | align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || — || — || — || 2 || — || — || — || — || '''3''' |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || bgcolor=E6CCB2|1 || — || bgcolor=E6CCB2|1 || — || bgcolor=E6CCB2|1 || — || — || — || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || — || — || — || — || bgcolor=E6CCB2|3 || — || 2 || — || — || '''9''' |- | align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || bgcolor=E6CCB2|1 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || — || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || — || — || — || — || — || '''3''' |- | align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=E6CCB2|2 || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || — || — || '''3''' |- | align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || — || — || — || — || — || '''1''' |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''1''' |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || bgcolor=E6CCB2|2 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''2''' |- | align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || — || — || '''1''' |- |} == Skatīt arī == * [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{OS medaļu tabulas}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Medaļu tabula]] [[Kategorija:Olimpisko spēļu medaļu tabulas]] l556a8qd7nqm7gfv04yv6chskfxyjqe 0 499864 4509710 4162486 2026-08-19T07:54:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509710 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Žanis Unāms | vārds_orig = | attēls = Žanis Unāms 1930.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Žanis Unāms (ap 1930) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1902 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Sesavas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1989 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 9 | m_vieta = {{vieta|VFR|Oldenburga|td=Vācija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = žurnālists, rakstnieks, sabiedriskais darbinieks | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Žanis Unāms''', arī '''Unams''' (1902—1989) bija latviešu žurnālists, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1902. gada 19. jūnijā [[Sesavas pagasts|Sesavas pagasta]] Jostenes Rempīšos dzirnavnieka ģimenē. Mācījās Sesavas pagastskolā, [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāzijā]], kuru absolvēja 1923. gadā, viņa pirmā publikācija bija raksts "Jaunatnes apvienības ideja" laikrakstā "Zemgalietis" (1921). Studēja tieslietas un teoloģiju Latvijas Universitātē (1923—1928), līdztekus darbojās laikrakstos "Zemgalietis", "Jaunais Zemgalietis" (1923—1926), "Jelgavas Vēstnesis" un "Brīvā Tēvija". Vēlāk bija laikraksta „Latvis” redaktors (1929—1931), mēnešraksta „Burtnieks” redakcijas sekretārs (1931—1934), Rīgas pilsētas X bibliotēkas pārzinis (1935—1939), paju sabiedrības „Grāmatnieks” direktors (1939—1940). Vācu okupācijas laikā bija Valsts bibliotēkas direktors (1941) un Sabiedrisko lietu departamenta direktors (1943). 1944. gadā četrus mēnešus bija ieslodzīts [[Gestapo]] cietumā. Pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Vācijā, no 1951. gada viņš sešus gadus vadīja [[Oldenburga]]s latviešu bēgļu nometni, trīs gadus bija [[Latviešu Centrālā padome|Latviešu Centrālās padomes]] loceklis. Miris 1989. gada 9. augustā Oldenburgā, apbedīts Omstedes kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Zanis-Unams |title=timenote.info |access-date={{dat|2021|12|26||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211226213155/https://timenote.info/lv/Zanis-Unams }}</ref> == Darbi == Žanis Unāms sarakstījis 22 grāmatas, no tām septiņas trimdā. Viņš publicējis pāri par 1000 rakstu periodikā. === Kultūrvēsturiskie apcerējumi === * "1863. gads latviešu kultūras vēsturē" (1931), * "Brīvzemnieks" (1932, 2. daļa — T. Zeiferta aizsāktā darba turpinājums, K. Barona prēmija 1933), * "H. Visendorfs un viņa vieta latviešu kultūras vēsturē" (1933, K. Barona prēm. 1934), * "Kr. Barons un viņa mūža darbs" (1935), * "Krišjānis Kalniņš" (1936), * "Marija Valdemāre (Medinska)" (1937) u.c. * "Komunisma iebrukums latviešu literatūrā.." (1932), * "Trīs brīvības cīņu vadoņi: Kalpaks, Balodis, Radziņš", * "18. novembris un 15. maijs" (abas 1934), * "Tautas vadonis Kārlis Ulmanis" (1934, kopā ar J. Lapiņu), * "Krievu laiki Latvijā" (1936). === Atmiņu grāmatas === * "Latvija pēc 17. jūnija" (1950), * "Laiku atspulgā" (1953), * "Melnā vara. Toreiz un tagad" (1955, 1993), * "Dzīvā Latvija" (1964), * "Karogs vējā" (1969), * "Aiz septiņiem kalniem", * "Zem Barbarosas šķēpa" (abas 1975).<ref>[https://literatura.lv/lv/person/Zanis-Unams/872404 literatura.lv]</ref> === Latviešu biogrāfiskā vārdnīca === * Es viņu pazīstu: Latviešu biogrāfiskā vārdnīca. Redaktors Žanis Unāms. Rīga: Biogrāfiskā arhīva apgāds, [1939]. 562 lpp., atkārtots izdevums 1975. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Unāms, Žanis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latviešu žurnālisti]] [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:1902. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas latvieši]] ndk7fliw7b7kz84583jff6k96f1oydc 0 501509 4509513 4457228 2026-08-18T19:00:20Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Genciānu rinda]]; ±[[Kategorija:Oleandru dzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509513 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|nosaukums=Oleandru dzimta|dzimta=Apocynaceae|sinonīmi=|dzimta_lv=Oleandru dzimta|rinda_lv=Genciānu rinda|binomial=Apocynaceae|rinda=Gentianales|klase_lv=Divdīgļlapji|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae|att_nosaukums=Mazā kapmirte|attēls=Vinca minor, 2020-03-29, Beechview, 02.jpg|kategorijas=nē}} '''Oleandru dzimta''' (''Apocynaceae'') ir daudzgadīgu lakstaugu, liānu, koku un krūmu dzimta [[Genciānu rinda|genciānu rindā]], kurā ietilpst aptuveni 1500-2100 augu sugu atkarībā no iekļauto ģinšu skaita.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/apocynaceae/|title=Oleandru dzimta - Apocynaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-01-18}}</ref> Šīs dzimtas pārstāvji ir izplatīti [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]], [[Āfrika|Āfrikā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Amerika|Amerikā]],<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Endress|first=Mary E.|last2=Bruyns|first2=Peter V.|date=January-March 2000|title=A Revised Classification of the Apocynaceae s.l.|url=http://doc.rero.ch/record/321598/files/12229_2008_Article_BF02857781.pdf|journal=The Botanical Review|volume=66|pages=56}}</ref> galvenokārt [[Tropu josla|tropu klimata joslā]], sevišķi plaši [[Lietus mežs|lietus mežu]] apvidos. Latvijā ir sastopams viens oleandru dzimtas pārstāvis — [[mazā kapmirte]], kas ir ieviests, kultivēts augs. Oleandru dzimtas vietējās (dabiskā areāla) sugas Latvijā nav sastopamas.<ref name=":0" /> Oleandru dzimtas pārstāvjiem ir raksturīgas pretējas vai pamīšus izkārtotas lapas. Tām ir piecas visbiežāk kopā saaugušas [[vainaglapa]]s un kauslapas un piecas putekšņlapas. Augli veido divu someņu skaldauglis.<ref name=":0" /> == Klasifikācija == Oleandru dzimtā tiek klasificētas šādas ģintis:<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Nazar|first=Nazia|last2=Goyder|first2=David J.|last3=Clarkson|first3=James J.|last4=Mahmood|first4=Tariq|last5=Chase|first5=Mark W.|date=2013-03|title=The taxonomy and systematics of Apocynaceae: where we stand in 2012: Systematics of Apocynaceae|url=https://academic.oup.com/botlinnean/article-lookup/doi/10.1111/boj.12005|journal=Botanical Journal of the Linnean Society|language=en|volume=171|issue=3|pages=482–490|doi=10.1111/boj.12005}}</ref> {{colbegin|2}} * ''Acokanthera'' * ''Adenium —'' [[adēnijas]] * ''Aganonerion'' * ''Aganosma'' * ''Alafia'' * ''Allamanda'' * ''Allomarkgrafia'' * ''Allowoodsonia'' * ''Alstonia'' * ''Alyxia'' * ''Amalocalyx'' * ''Ambelania'' * ''Amsonia'' * ''Ancylobothrys'' * ''Anechites'' * ''Angadenia'' * ''Anodendron'' * ''Apocynum'' * ''Araujia'' * ''Artia'' * ''Asclepias'' — [[asklēpijas]] * ''Asketanthera'' * ''Aspidosperma'' * ''Baissea'' * ''Beaumontia'' * ''Bousigonia'' * ''Brachystelma'' * ''Cabucala'' * ''Callichilia'' * ''Calocrater'' * ''Calotropis'' * ''Cameraria'' * ''Caralluma'' * ''Carissa'' * ''Carpodinus'' * ''Carruthersia'' * ''Carvalhoa'' * ''Cascabela'' * ''Catharanthus'' * ''Cerbera'' * ''Cerberiopsis'' * ''Ceropegia'' * ''Chamaeclitandra'' * ''Chilocarpus'' * ''Chonemorpha'' * ''Cionura'' * ''Cleghornia'' * ''Clitandra'' * ''Condylocarpon'' * ''Couma'' * ''Craspidospermum'' * ''Crioceras'' * ''Cryptostegia'' * ''Cycladenia'' * ''Cyclocotyla'' * ''Cylindropsis'' * ''Cynanchum'' * ''Delphyodon'' * ''Dewevrella'' * ''Dictyophleba'' * ''Diplorhynchus'' * ''Dischidia'' — [[dišīdijas]] * ''Dyera'' * ''Echites'' * ''Elytropus'' * ''Epigynium'' * ''Eucorymbia'' * ''Farquharia'' * ''Fernaldia'' * ''Forsteronia'' * ''Funtumia'' * ''Galactophora'' * ''Geissospermum'' * ''Gonioma'' * ''Grisseea'' * ''Gymnema'' * ''Hancornia'' * ''Haplophyton'' * ''Heynella'' * ''Hiepia'' * ''Himatanthus'' * ''Holarrhena'' * ''Hoodia'' * ''Hoya'' — [[hoijas]] * ''Huernia'' * ''Hunteria'' * ''Hymenolophus'' * ''Ichnocarpus'' * ''Isonema'' * ''Ixodonerium'' * ''Kamettia'' * ''Kibatalia'' * ''Kopsia'' * ''Lacmellea'' * ''Landolphia'' * ''Laubertia'' * ''Laxoplumeria'' * ''Lepinia'' * ''Lepiniopsis'' * ''Leuconotis'' * ''Lochnera'' * ''Lyonsia'' * ''Maclaudia'' * ''Macoubea'' * ''Macropharynx'' * ''Malouetia'' * ''Mandevilla'' * ''Mascarenhasia'' * ''Matelea'' * ''Melodinus'' * ''Mesechites'' * ''Micrechites'' * ''Microplumeria'' * ''Molongum'' * ''Mondia'' * ''Mortoniella'' * ''Motandra'' * ''Mucoa'' * ''Neobracea'' * ''Neocouma'' * ''Nerium'' * ''Nouettea'' * ''Ochrosia'' * ''Odontadenia'' * ''Oncinotis'' * ''Orbea'' * ''Orthopichonia'' * ''Pachypodium'' * ''Pacouria'' * ''Papuechites'' * ''Parahancornia'' * ''Parameria'' * ''Parepigynum'' * ''Parsonsia'' * ''Peltastes'' * ''Pentalinon'' * ''Periploca'' * ''Petchia'' * ''Picralima'' * ''Plectaneia'' * ''Pleiocarpa'' * ''Pleioceras'' * ''Plumeria'' — [[plumērijas]] * ''Pottsia'' * ''Prestonia'' * ''Pycnobotrya'' * ''Quiotania'' * ''Rauvolfia'' * ''Rhabdadenia'' * ''Rhazya'' * ''Rhigospira'' * ''Rhodocalyx'' * ''Ruehssia'' * ''Saba'' * ''Sacleuxia'' * ''Schizozygia'' * ''Secamonopsis'' * ''Secondatia'' * ''Sindechites'' * ''Skytanthus'' * ''Spirolobium'' * ''Spongiosperma'' * ''Stapelia'' * ''Stemmadenia'' * ''Stephanostegia'' * ''Stephanostema'' * ''Stephanotis'' * ''Stipecoma'' * ''Strempeliopsis'' * ''Strophanthus'' * ''Tabernaemontana'' * ''Tabernanthe'' * ''Temnadenia'' * ''Thenardia'' * ''Thevetia'' * ''Thoreauea'' * ''Tintinnabularia'' * ''Trachelospermum'' * ''Treutlera'' * ''Urceola'' * ''Urnularia'' * ''Vahadenia'' * ''Vailia'' * ''Vallariopsis'' * ''Vallaris'' * ''Vallesia'' * ''Vinca'' — [[kapmirtes]] * ''Vincetoxicum'' * ''Voacanga'' * ''Willughbeia'' * ''Woytkowskia'' * ''Wrightia'' * ''Xylinabaria'' * ''Xylinabariopsis'' {{colend}} == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="150"> Attēls:Acokanthera oblongifolia 2.jpg|''Acokanthera oblongifolia'' Attēls:Starr 030222-0002 Alyxia oliviformis.jpg|''Alyxia oliviformis'' Attēls:Stapelia gigantea Flower (8).jpg|''Stapelia gigantea'' Attēls:Spreading dogbane Apocynum androsaemifolium close.jpg|''Apocynum androsaemifolium'' Attēls:Holarrhena pubescens-.jpg|''Holarrhena pubescens'' Attēls:Mascarenhasia arborescens (4817608605).jpg|''Mascarenhasia arborescens'' Attēls:Strophanthus preussii (70120).jpg|''Strophanthus preussii'' </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par botāniku]] [[Kategorija:Oleandru dzimta| ]] dwv93ee0i8kb0tjq0sa7m9zomudiuri 0 501802 4509500 4161531 2026-08-18T18:58:34Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509500 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Gentianales | rinda_lv = Genciānu rinda | dzimta = Apocynaceae | dzimta_lv = Oleandru dzimta | ģints = Hoya | ģints_lv = Hoijas | suga = Hoya bandaensis | suga_lv = Banda hoija | binomial = Hoya bandaensis }} '''Banda hoija''' (''Hoya bandaensis'') ir [[Epifīze|epifītiska]] augu suga [[Hoijas|hoiju]] ģintī. Dabā tā ir sastopama [[Tropu josla|tropu mežos]] [[Indonēzija|Indonēzijā]], [[Bandas salas|Bandas salās]], un mūsdienās bieži tiek audzēta kā dekoratīvs [[telpaugs]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://database.smartgardens.eu/plant/1695|title=Banda hoija|website=database.smartgardens.eu|access-date=2022-01-22|archive-date=2022-01-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20220122152427/https://database.smartgardens.eu/plant/1695}}</ref> == Morfoloģija == Banda hoija ir mūžzaļa, daudzgadīga liāna — vīteņaugs ar tumši zaļām, apaļām, spožām, ādainām lapām. Lapu mezglā parasti 2 — 3 lapas.<ref name=":0" /> Ziedēšanas sezona ir pavasaris un vasara. Ziedi veidojas lapu mezglu vietās — tie izvietoti čemurā, krēmkrāsā, smaržīgi un izdala [[Nektārs|nektāru]].<ref name=":0" /> Augam ir raksturīga spēcīga un gara sakņu sistēma.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references></references> {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Hoijas]] [[Kategorija:Oleandru dzimta]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par botāniku]] sestck6bco9noct70vrr16n2dxczjd2 0 501873 4509502 4375305 2026-08-18T18:58:48Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509502 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|attēls=流星毬蘭 20190713212706.jpg|att_nosaukums={{TaksoSaite|Hoya multiflora|Daudzziedu hoija}}|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Gentianales|rinda_lv=Genciānu rinda|dzimta=Apocynaceae|dzimta_lv=Oleandru dzimta|ģints=Hoya|ģints_lv=Hoijas|suga=Hoya multiflora|suga_lv=Daudzziedu hoija}} '''Daudzziedu hoija''' (''Hoya multiflora'') ir tropisku augu suga [[Hoijas|hoiju]] ģintī. Dabā tā ir sastopama [[Indonēzija|Indonēzijā]], [[Sulavesi]]. Mūsdienās bieži tiek audzēta kā [[telpaugs]]. Tas ir daudzgadīgs, mūžzaļš augs, kas var sasniegt 50 cm augstumu. Ziedi var izdalīt [[Nektārs|nektāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://letsplant.org/hoya-multiflora|title=Hoya multiflora|website=Let's Plant|access-date=2022-01-23|archive-date=2022-01-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20220123114827/https://letsplant.org/hoya-multiflora}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Hoijas]] [[Kategorija:Oleandru dzimta]] [[Kategorija:Telpaugi]] fgaay5s9szrg1c70nll0u5a62oedp3y 0 503181 4509459 3817176 2026-08-18T18:46:18Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Rubiju dzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509459 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|dzimta=Magnoliopsida|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|nosaukums=|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda_lv=Genciānu rinda|dzimta_lv=Rubiju dzimta|binomial=Galium album|ģints=Galium|ģints_lv=Madaras|suga=Galium album|suga_lv=Baltā madara|rinda=Gentianales|att_izmērs=250px|attēls=Galium album Przytulia biała 2020-06-29 01.jpg|valsts=Plantae|attēls2=Galium album ENBLA04.jpeg}}'''Baltā madara''' (''Galium album'') ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā ir plaši sastopama visā [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], [[Pļava|pļavās]], krūmājos, [[Mežs|mežos]] un nezālienēs. Baltā madara var sakrustoties ar [[Īstā madara|īsto madaru]], tādējādi izveidojot retu [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdu]] — [[Pomerānijas madara|Pomerānijas madaru]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-album-mill/|title=baltā madara - Galium album Mill. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-08}}</ref> == Morfoloģija == Baltā madara ir daudzgadīgs, 30-110 cm augsts [[lakstaugs]] ar pacilu vai stāvu, četršķautņainu, posmainu, gludu un zarojošu [[Stublājs|stublāju]]. Virs posmu savienojuma vietām ir balts uzbiezinājums. [[Lapas]] ir izvietotas neīstā mieturī pa 6 vai 8. Uz lapām ir viena [[Vadaudi|dzīsla]], lapu gals ir smails un mala — cietmataina un nereti ieritināta. Lapas plātnes apveids ir no iegarenam līdz šauri lancetiskam, tās ir aptuveni 2-3,5 cm garas un 0,3-0,6 cm platas. [[Zieds|Ziedi]] ir izvietoti blīvās, skarveidīgās ziedkopās stublāja un zaru galā. Kopumā blīvajai ziedkopai ir piramidāls apveids. Ziedkāti ir īsi, vainags četrdaļīgs, ziedi ir balti un aptuveni 0,4 cm lieli. [[Auglis]] ir tumšbrūns un aptuveni 0,1-0,15 cm garš, kails riekstiņš divu riekstiņu skaldauglī. Zied no jūnija beigām līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Genciānu rinda]] [[Kategorija:Latvijas flora]] njnhqad3hx9ypnuzlaau6ttvpsiu93i 4509464 4509459 2026-08-18T18:46:50Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509464 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|dzimta=Magnoliopsida|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|nosaukums=|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda_lv=Genciānu rinda|dzimta_lv=Rubiju dzimta|binomial=Galium album|ģints=Galium|ģints_lv=Madaras|suga=Galium album|suga_lv=Baltā madara|rinda=Gentianales|att_izmērs=250px|attēls=Galium album Przytulia biała 2020-06-29 01.jpg|valsts=Plantae|attēls2=Galium album ENBLA04.jpeg}}'''Baltā madara''' (''Galium album'') ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā ir plaši sastopama visā [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], [[Pļava|pļavās]], krūmājos, [[Mežs|mežos]] un nezālienēs. Baltā madara var sakrustoties ar [[Īstā madara|īsto madaru]], tādējādi izveidojot retu [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdu]] — [[Pomerānijas madara|Pomerānijas madaru]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-album-mill/|title=baltā madara - Galium album Mill. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-08}}</ref> == Morfoloģija == Baltā madara ir daudzgadīgs, 30-110 cm augsts [[lakstaugs]] ar pacilu vai stāvu, četršķautņainu, posmainu, gludu un zarojošu [[Stublājs|stublāju]]. Virs posmu savienojuma vietām ir balts uzbiezinājums. [[Lapas]] ir izvietotas neīstā mieturī pa 6 vai 8. Uz lapām ir viena [[Vadaudi|dzīsla]], lapu gals ir smails un mala — cietmataina un nereti ieritināta. Lapas plātnes apveids ir no iegarenam līdz šauri lancetiskam, tās ir aptuveni 2-3,5 cm garas un 0,3-0,6 cm platas. [[Zieds|Ziedi]] ir izvietoti blīvās, skarveidīgās ziedkopās stublāja un zaru galā. Kopumā blīvajai ziedkopai ir piramidāls apveids. Ziedkāti ir īsi, vainags četrdaļīgs, ziedi ir balti un aptuveni 0,4 cm lieli. [[Auglis]] ir tumšbrūns un aptuveni 0,1-0,15 cm garš, kails riekstiņš divu riekstiņu skaldauglī. Zied no jūnija beigām līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 8vhx59zstvo31hidrsvge7jo39ovo0s 0 503185 4509488 3815383 2026-08-18T18:49:57Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Rubiju dzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509488 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|binomial=Galium boreale|attēls=Northern Bedstraw (3815702931).jpg|att_izmērs=250px|rinda=Gentianales|suga_lv=Ziemeļu madara|suga=Galium boreale|ģints_lv=Madaras|ģints=Galium|dzimta_lv=Rubiju dzimta|dzimta=Magnoliopsida|rinda_lv=Genciānu rinda|klase_lv=Divdīgļlapji|nosaukums=|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae}}'''Ziemeļu madara''' (''Galium boreale'') ir mainīga izskata augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā ir plaši sastopama [[Ziemeļpols|Ziemeļpolam]] tuvos apvidos, tostarp, [[Latvija|Latvijā]], [[Pļava|pļavās]], atmatās, ceļmalās un skrajos [[Mežs|mežos]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-boreale-l/|title=ziemeļu madara - Galium boreale L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-08}}</ref> == Morfoloģija == Ziemeļu madara ir daudzgadīgs, 20-50 cm augsts [[lakstaugs]] ar stāvu, stīvu, četršķautņainu, zarainu [[Stublājs|stublāju]], kurš dažreiz ir klāts ar īsiem matiņiem. Stublājs pie pamata ir mazliet pacils un tam mēdz būt neziedoši zari. [[Lapas|Lapām]] ir 3 dzīslas un tās ir izvietotas neīstos mieturos pa 4. Pēc formas tās ir lancetiskas, 2—4 cm garas un 0,3—0,8 cm platas, raupjas, tās ir visplatākās lapu apakšdaļā. Lapas apakšpusē uz dzīslām var būt sīki dzelonīši. [[Zieds|Ziedi]] ir izvietoti blīvās, skarveidīgās ziedkopās stublāja un zaru galā. Vainags ir balts un četrdaļīgs. [[Auglis]] ir riekstiņš skaldauglī, kas ir blīvi klāts ar atliektiem, cietiem matiņiem. Zied no jūlija līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Genciānu rinda]] [[Kategorija:Latvijas flora]] kx8lw6onf97ucp6neyovcdjpic9hgw2 4509489 4509488 2026-08-18T18:50:02Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509489 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|binomial=Galium boreale|attēls=Northern Bedstraw (3815702931).jpg|att_izmērs=250px|rinda=Gentianales|suga_lv=Ziemeļu madara|suga=Galium boreale|ģints_lv=Madaras|ģints=Galium|dzimta_lv=Rubiju dzimta|dzimta=Magnoliopsida|rinda_lv=Genciānu rinda|klase_lv=Divdīgļlapji|nosaukums=|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae}}'''Ziemeļu madara''' (''Galium boreale'') ir mainīga izskata augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā ir plaši sastopama [[Ziemeļpols|Ziemeļpolam]] tuvos apvidos, tostarp, [[Latvija|Latvijā]], [[Pļava|pļavās]], atmatās, ceļmalās un skrajos [[Mežs|mežos]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-boreale-l/|title=ziemeļu madara - Galium boreale L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-08}}</ref> == Morfoloģija == Ziemeļu madara ir daudzgadīgs, 20-50 cm augsts [[lakstaugs]] ar stāvu, stīvu, četršķautņainu, zarainu [[Stublājs|stublāju]], kurš dažreiz ir klāts ar īsiem matiņiem. Stublājs pie pamata ir mazliet pacils un tam mēdz būt neziedoši zari. [[Lapas|Lapām]] ir 3 dzīslas un tās ir izvietotas neīstos mieturos pa 4. Pēc formas tās ir lancetiskas, 2—4 cm garas un 0,3—0,8 cm platas, raupjas, tās ir visplatākās lapu apakšdaļā. Lapas apakšpusē uz dzīslām var būt sīki dzelonīši. [[Zieds|Ziedi]] ir izvietoti blīvās, skarveidīgās ziedkopās stublāja un zaru galā. Vainags ir balts un četrdaļīgs. [[Auglis]] ir riekstiņš skaldauglī, kas ir blīvi klāts ar atliektiem, cietiem matiņiem. Zied no jūlija līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Latvijas flora]] k40dfaqxdg7tc87rsdyiyi18zujno1x 0 503210 4509465 3817179 2026-08-18T18:47:00Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Rubiju dzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509465 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|dzimta=Magnoliopsida|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|nosaukums=|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda_lv=Genciānu rinda|dzimta_lv=Rubiju dzimta|binomial=Galium verum|ģints=Galium|ģints_lv=Madaras|suga=Galium verum|suga_lv=Īstā madara|rinda=Gentianales|att_izmērs=250px|attēls=Galium verum Przytulia właściwa 2020-07-12 02.jpg|valsts=Plantae}}'''Īstā madara''' (''Galium verum'') ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eirāzijā, tostarp, [[Latvija|Latvijā]], sausās [[Pļava|pļavās]], mežmalās, [[Kāpa|kāpās]] un gar [[Dzelzceļš|dzelzceļu]] uzbērumiem. Īstā madara var sakrustoties ar [[Baltā madara|balto madaru]], tādējādi izveidojot retu [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdu]] — [[Pomerānijas madara|Pomerānijas madaru]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-verum-l/|title=īstā madara - Galium verum L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-08}}</ref> == Morfoloģija == Īstā madara ir daudzgadīgs, 30—60 cm augsts [[lakstaugs]] ar stāvu, apaļu stublāju, kurš parasti nezaro. Uz stublāja [[lapas]] ir izvietotas neīstos mieturos pa 8—12. Lapas ir šauri lineāras, 1—3 cm garas un 0,1—0,3 cm platas, to virspuse ir spīdīga un tumši zaļa, bet apakšpuse blāva un matēta. Lapu apakšpusē ir labi redzama [[Vadaudi|vidusdzīsla]]. Īstā madara ir vienīgā Latvijā sastopamā madaru suga ar dzelteniem [[Zieds|ziediem]].<ref name=":0" /> Ziedi ir izvietoti stublāja augšdaļā blīvās skarveida ziedkopās. [[Auglis]] ir kails divu riekstiņu skaldauglis. Ziedēšanas sezona ir no jūnija līdz oktobrim. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Genciānu rinda]] [[Kategorija:Latvijas flora]] brkz7vkjfd4po2caxzj9kdw2qc4uph7 4509466 4509465 2026-08-18T18:47:05Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509466 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|dzimta=Magnoliopsida|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|nosaukums=|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda_lv=Genciānu rinda|dzimta_lv=Rubiju dzimta|binomial=Galium verum|ģints=Galium|ģints_lv=Madaras|suga=Galium verum|suga_lv=Īstā madara|rinda=Gentianales|att_izmērs=250px|attēls=Galium verum Przytulia właściwa 2020-07-12 02.jpg|valsts=Plantae}}'''Īstā madara''' (''Galium verum'') ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eirāzijā, tostarp, [[Latvija|Latvijā]], sausās [[Pļava|pļavās]], mežmalās, [[Kāpa|kāpās]] un gar [[Dzelzceļš|dzelzceļu]] uzbērumiem. Īstā madara var sakrustoties ar [[Baltā madara|balto madaru]], tādējādi izveidojot retu [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdu]] — [[Pomerānijas madara|Pomerānijas madaru]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-verum-l/|title=īstā madara - Galium verum L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-08}}</ref> == Morfoloģija == Īstā madara ir daudzgadīgs, 30—60 cm augsts [[lakstaugs]] ar stāvu, apaļu stublāju, kurš parasti nezaro. Uz stublāja [[lapas]] ir izvietotas neīstos mieturos pa 8—12. Lapas ir šauri lineāras, 1—3 cm garas un 0,1—0,3 cm platas, to virspuse ir spīdīga un tumši zaļa, bet apakšpuse blāva un matēta. Lapu apakšpusē ir labi redzama [[Vadaudi|vidusdzīsla]]. Īstā madara ir vienīgā Latvijā sastopamā madaru suga ar dzelteniem [[Zieds|ziediem]].<ref name=":0" /> Ziedi ir izvietoti stublāja augšdaļā blīvās skarveida ziedkopās. [[Auglis]] ir kails divu riekstiņu skaldauglis. Ziedēšanas sezona ir no jūnija līdz oktobrim. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Latvijas flora]] npej48hz5o3su4nyzqogemiyj2mumzr 0 503254 4509467 3818298 2026-08-18T18:47:19Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Rubiju dzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509467 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|binomial=Galium aparine|attēls=Galium aparine01.jpg|att_izmērs=250px|rinda=Gentianales|suga_lv=Ķeraiņu madara|suga=Galium aparine|ģints_lv=Madaras|ģints=Galium|dzimta_lv=Rubiju dzimta|dzimta=Magnoliopsida|rinda_lv=Genciānu rinda|klase_lv=Divdīgļlapji|nosaukums=|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae}}'''Ķeraiņu madara''' (''Galium aparine'') ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā ir izplatījusies gandrīz visur pasaulē. Tās sākotnējās izcelsmes areāli ir galvenokārt [[Eiropa|Eiropā]], tostarp, [[Latvija|Latvijā]], [[Rietumāzija|Rietumāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-aparine-l/|title=ķeraiņu madara - Galium aparine L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-09}}</ref> Mūsdienās tā ir sastopama arī [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un [[Okeānija|Okeānijas salās]], un izkaisīti — [[Āfrika|Āfrikā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fs.fed.us/database/feis/plants/forb/galapa/all.html|title=Species: Galium aparine|website=www.fs.fed.us|access-date=2022-02-09}}</ref> Ķeraiņu madara aug [[Dārzs|dārzos]], [[Tīrums|tīrumos]], nezālienēs, ceļmalās un [[Dzelzceļš|dzelzceļu]] uzbērumos. == Morfoloģija == Ķeraiņu madara ir viengadīgs 30—110 cm garš [[lakstaugs]] ar šķautņainu, guļošu vai kāpelējošu stublāju. Uz [[Stublājs|stublāja]] šķautnēm, gar lapas malu un plātnes apakšpusē ir daudz asu, āķveidīgu dzeloņu. [[Lapas]] ir izvietotas neīstā mieturī pa 6 vai 8, tās ir lineāri lancetiskas, 2—5 cm garas un 0,3—0,6 cm platas, to galā ir dzeloņsmaile. Lapas ir visplatākās to augšpusē. [[Zieds|Ziedi]] ir zaļganbalti, tie ir izvietoti žuburos pa pāriem stublāja galotnē un lapu žāklēs. [[Auglis]] ir 0,3—0,4 cm garš [[Rieksts|riekstiņš]] divu riekstiņu skaldauglī, un tas ir blīvi klāts ar gariem, atliektiem, skarbiem sarveida matiņiem. Zied no jūnija līdz oktobrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Genciānu rinda]] [[Kategorija:Latvijas flora]] h1wros1cy7wlajmjydfcuftm4n66nbx 4509468 4509467 2026-08-18T18:47:24Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509468 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|binomial=Galium aparine|attēls=Galium aparine01.jpg|att_izmērs=250px|rinda=Gentianales|suga_lv=Ķeraiņu madara|suga=Galium aparine|ģints_lv=Madaras|ģints=Galium|dzimta_lv=Rubiju dzimta|dzimta=Magnoliopsida|rinda_lv=Genciānu rinda|klase_lv=Divdīgļlapji|nosaukums=|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae}}'''Ķeraiņu madara''' (''Galium aparine'') ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā ir izplatījusies gandrīz visur pasaulē. Tās sākotnējās izcelsmes areāli ir galvenokārt [[Eiropa|Eiropā]], tostarp, [[Latvija|Latvijā]], [[Rietumāzija|Rietumāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-aparine-l/|title=ķeraiņu madara - Galium aparine L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-09}}</ref> Mūsdienās tā ir sastopama arī [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un [[Okeānija|Okeānijas salās]], un izkaisīti — [[Āfrika|Āfrikā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fs.fed.us/database/feis/plants/forb/galapa/all.html|title=Species: Galium aparine|website=www.fs.fed.us|access-date=2022-02-09}}</ref> Ķeraiņu madara aug [[Dārzs|dārzos]], [[Tīrums|tīrumos]], nezālienēs, ceļmalās un [[Dzelzceļš|dzelzceļu]] uzbērumos. == Morfoloģija == Ķeraiņu madara ir viengadīgs 30—110 cm garš [[lakstaugs]] ar šķautņainu, guļošu vai kāpelējošu stublāju. Uz [[Stublājs|stublāja]] šķautnēm, gar lapas malu un plātnes apakšpusē ir daudz asu, āķveidīgu dzeloņu. [[Lapas]] ir izvietotas neīstā mieturī pa 6 vai 8, tās ir lineāri lancetiskas, 2—5 cm garas un 0,3—0,6 cm platas, to galā ir dzeloņsmaile. Lapas ir visplatākās to augšpusē. [[Zieds|Ziedi]] ir zaļganbalti, tie ir izvietoti žuburos pa pāriem stublāja galotnē un lapu žāklēs. [[Auglis]] ir 0,3—0,4 cm garš [[Rieksts|riekstiņš]] divu riekstiņu skaldauglī, un tas ir blīvi klāts ar gariem, atliektiem, skarbiem sarveida matiņiem. Zied no jūnija līdz oktobrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Latvijas flora]] rab5tkuf8dpud5qla5zf2rxaobw9n3s 0 503291 4509470 4256891 2026-08-18T18:47:48Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Rubiju dzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509470 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|rinda_lv=Genciānu rinda|attēls2=Galium spurium 2002-06-26 Jena Germany 2.jpg|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|nosaukums=|klase_lv=Divdīgļlapji|dzimta=Magnoliopsida|binomial=Galium spurium|dzimta_lv=Rubiju dzimta|ģints=Galium|ģints_lv=Madaras|suga=Galium spurium|suga_lv=Neīstā madara|rinda=Gentianales|att_izmērs=250px|attēls=Galium spurium var. echinospermon flower (02).jpeg|sinonīmi=Galium vaillantii DC.}}'''Neīstā madara''' (''Galium spurium'') ir mainīga izskata augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī, kurai ir izdalītas vairākas [[pasuga]]s. Savvaļā tā sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. [[Latvija|Latvijā]] neīstā madara diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā — pārsvarā pasuga ''Galium spurium var. vaillantii'', kurai raksturīgi apmatoti augļi. Kādreiz Latvijā [[Sējas lini|linu sējumos]] sastopamā pasuga ''Galium spurium var. spurium'', kurai raksturīgi gludi augļi, ir gandrīz pilnīgi izzudusi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-spurium-l/|title=neīstā madara - Galium spurium L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-09}}</ref> Neīstā madara ir izplatīta [[Dārzs|dārzos]], [[Tīrums|tīrumos]], nezālienēs, ceļmalās un [[Dzelzceļš|dzelzceļu]] uzbērumos. == Morfoloģija == Neīstā madara ir viengadīgs, 10—70 cm augsts [[lakstaugs]] ar šķautņainu, gulošu vai kāpelējošu [[Stublājs|stublāju]]. Uz stublāja šķautnēm, lapu malām un lapu apakšpusēm ir āķveidīgi dzeloņi. [[Lapas]] izvietotas neīstā mieturī pa 6—10, tās ir lineāri lancetiskas, 2—4 cm garas un 0,2—0,5 cm platas ar visplatāko punktu lapu vidū. Lapas galā ir dzeloņsmaile. [[Zieds|Ziedi]] ir sīki un zaļgandzelteni, tie izvietoti saliktos divžuburoņos stublāja galotnē un lapu žāklēs. [[Auglis|Augļi]] ir riekstiņu skaldauglī izvietoti riekstiņi, kuri atkarībā no pasugas ir klāti ar īsiem, skarbiem un atliektiem sarveida matiņiem (''G.s. var. vaillantii'') vai gludi un kaili (''G.s. var. spurium''). Zied no jūnija līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Genciānu rinda]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 0lf1ae86y3by6k4n0pzyu5ogobmausf 4509471 4509470 2026-08-18T18:47:53Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509471 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|rinda_lv=Genciānu rinda|attēls2=Galium spurium 2002-06-26 Jena Germany 2.jpg|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|nosaukums=|klase_lv=Divdīgļlapji|dzimta=Magnoliopsida|binomial=Galium spurium|dzimta_lv=Rubiju dzimta|ģints=Galium|ģints_lv=Madaras|suga=Galium spurium|suga_lv=Neīstā madara|rinda=Gentianales|att_izmērs=250px|attēls=Galium spurium var. echinospermon flower (02).jpeg|sinonīmi=Galium vaillantii DC.}}'''Neīstā madara''' (''Galium spurium'') ir mainīga izskata augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī, kurai ir izdalītas vairākas [[pasuga]]s. Savvaļā tā sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. [[Latvija|Latvijā]] neīstā madara diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā — pārsvarā pasuga ''Galium spurium var. vaillantii'', kurai raksturīgi apmatoti augļi. Kādreiz Latvijā [[Sējas lini|linu sējumos]] sastopamā pasuga ''Galium spurium var. spurium'', kurai raksturīgi gludi augļi, ir gandrīz pilnīgi izzudusi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-spurium-l/|title=neīstā madara - Galium spurium L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-09}}</ref> Neīstā madara ir izplatīta [[Dārzs|dārzos]], [[Tīrums|tīrumos]], nezālienēs, ceļmalās un [[Dzelzceļš|dzelzceļu]] uzbērumos. == Morfoloģija == Neīstā madara ir viengadīgs, 10—70 cm augsts [[lakstaugs]] ar šķautņainu, gulošu vai kāpelējošu [[Stublājs|stublāju]]. Uz stublāja šķautnēm, lapu malām un lapu apakšpusēm ir āķveidīgi dzeloņi. [[Lapas]] izvietotas neīstā mieturī pa 6—10, tās ir lineāri lancetiskas, 2—4 cm garas un 0,2—0,5 cm platas ar visplatāko punktu lapu vidū. Lapas galā ir dzeloņsmaile. [[Zieds|Ziedi]] ir sīki un zaļgandzelteni, tie izvietoti saliktos divžuburoņos stublāja galotnē un lapu žāklēs. [[Auglis|Augļi]] ir riekstiņu skaldauglī izvietoti riekstiņi, kuri atkarībā no pasugas ir klāti ar īsiem, skarbiem un atliektiem sarveida matiņiem (''G.s. var. vaillantii'') vai gludi un kaili (''G.s. var. spurium''). Zied no jūnija līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Latvijas flora]] bx28c4cojehumkexb2ff80x1agxgdmu 0 503294 4509461 3742802 2026-08-18T18:46:26Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Rubiju dzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509461 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste |platums= |dzimta=Magnoliopsida |valsts_lv=Augi |nodalījums=Magnoliophyta |nodalījums_lv=Segsēkļi |klase=Magnoliopsida |nosaukums= |klase_lv=Divdīgļlapji |rinda_lv=Genciānu rinda |dzimta_lv=Rubiju dzimta |binomial=Galium uliginosum |ģints=Galium |ģints_lv=Madaras |suga=Galium uliginosum |suga_lv=Dūkstu madara |rinda=Gentianales |att_izmērs=250px |attēls=Galium uliginosum - lodumadar Keilas.jpg |valsts=Plantae}} '''Dūkstu madara''' (''Galium uliginosum'') ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā ir sastopama [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], Āzijas [[Rietumāzija|rietumu]] un [[Centrālāzija|centrālajā]] daļā. Dūkstu madara aug [[Pļava|pļavās]], [[Krūmājs|krūmājos]], [[Purvs|purvos]], [[Grāvis|grāvjos]] un [[Plūdi|ūdenstilpņu palienēs]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-uliginosum-l/|title=dūkstu madara - Galium uliginosum L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-09}}</ref> == Morfoloģija == Dūkstu madara ir daudzgadīgs, 10—40 cm garš [[lakstaugs]] ar šķautņainu, tievu, gulošu vai pacilu, zarojošu [[Stublājs|stublāju]]. [[Lapas]] ir izvietotas neīstā mieturī pa 6. Lapu malās un stublājam uz šķautnēm ir sīki dzeloņi. Lapas ir lancetiskas, 0,8—2 cm garas un 0,2—0,4 cm platas, tās ir visplatākās virs lapas viduspunkta un to galā ir dzeloņsmaile. Lapu virspuse ir spīdīga. [[Zieds|Ziedi]] ir balti, četrdaļīgi, tie ir izvietoti mazziedainās ziedkopās stublāja un zaru galā. [[Auglis]] ir sīkkārpains riekstiņš divu riekstiņu skaldauglī. Zied no jūnija līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Genciānu rinda]] [[Kategorija:Latvijas flora]] fr33bubnxarasp7mgey3t0ur5hfvrfb 4509462 4509461 2026-08-18T18:46:30Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509462 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste |platums= |dzimta=Magnoliopsida |valsts_lv=Augi |nodalījums=Magnoliophyta |nodalījums_lv=Segsēkļi |klase=Magnoliopsida |nosaukums= |klase_lv=Divdīgļlapji |rinda_lv=Genciānu rinda |dzimta_lv=Rubiju dzimta |binomial=Galium uliginosum |ģints=Galium |ģints_lv=Madaras |suga=Galium uliginosum |suga_lv=Dūkstu madara |rinda=Gentianales |att_izmērs=250px |attēls=Galium uliginosum - lodumadar Keilas.jpg |valsts=Plantae}} '''Dūkstu madara''' (''Galium uliginosum'') ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā ir sastopama [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], Āzijas [[Rietumāzija|rietumu]] un [[Centrālāzija|centrālajā]] daļā. Dūkstu madara aug [[Pļava|pļavās]], [[Krūmājs|krūmājos]], [[Purvs|purvos]], [[Grāvis|grāvjos]] un [[Plūdi|ūdenstilpņu palienēs]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-uliginosum-l/|title=dūkstu madara - Galium uliginosum L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-09}}</ref> == Morfoloģija == Dūkstu madara ir daudzgadīgs, 10—40 cm garš [[lakstaugs]] ar šķautņainu, tievu, gulošu vai pacilu, zarojošu [[Stublājs|stublāju]]. [[Lapas]] ir izvietotas neīstā mieturī pa 6. Lapu malās un stublājam uz šķautnēm ir sīki dzeloņi. Lapas ir lancetiskas, 0,8—2 cm garas un 0,2—0,4 cm platas, tās ir visplatākās virs lapas viduspunkta un to galā ir dzeloņsmaile. Lapu virspuse ir spīdīga. [[Zieds|Ziedi]] ir balti, četrdaļīgi, tie ir izvietoti mazziedainās ziedkopās stublāja un zaru galā. [[Auglis]] ir sīkkārpains riekstiņš divu riekstiņu skaldauglī. Zied no jūnija līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Latvijas flora]] j3x48ltz5ghk027mm6cpb1qkl0gjy56 0 503296 4509474 3819147 2026-08-18T18:48:10Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Rubiju dzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509474 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|dzimta=Magnoliopsida|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|nosaukums=|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda_lv=Genciānu rinda|dzimta_lv=Rubiju dzimta|binomial=Galium palustre|ģints=Galium|ģints_lv=Madaras|suga=Galium palustre|suga_lv=Purva madara|rinda=Gentianales|att_izmērs=250px|attēls=Galium palustre 2.jpg|valsts=Plantae}} '''Purva madara''' (''Galium palustre)'' ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā ir ļoti plaši izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], tostarp, visā [[Latvija]]s teritorijā, [[Rietumsibīrijā]] un [[Ziemeļamerika]]s austrumu daļā. Sugas ietvaros tiek nodalītas vairākas [[pasuga]]s vai tās tiek izdalītas kā atsevišķas sugas,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-palustre-l/|title=purva madara - Galium palustre L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-09}}</ref> tostarp ''Galium palustre ssp. elongatum'', ko daži klasificē kā atsevišķu sugu — [[pagarinātā madara]] (''Galium elongatum'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-elongatum-cpresl/|title=pagarinātā madara - Galium elongatum C.Presl - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2023-03-16}}</ref> Purva madara aug [[Pļava|pļavās]], [[Mežs|mežos]], [[Purvs|purvos]] un ūdenstilpņu krastos. == Morfoloģija == Purva madara ir daudzgadīgs 10—30 cm garš [[lakstaugs]] ar pacilu, tievu, raupju un zarojošu [[Stublājs|stublāju]]. [[Lapas]] ir izvietotas neīstā mieturī pa 4, tās ir lancetiskas, 0,5—2 cm garas un līdz 0,15 cm platas. Lapu mala ir gluda un gals — strups. [[Zieds|Ziedi]] ir balti un daudz. Ziedkopas ir skrajas, tās atrodas stublāja un zaru galā. Ziedu vainags ir sašķelts četrās daļās, ziedkāts ir gluds un kails. [[Auglis]] ir riekstiņš divu riekstiņu skaldauglī. Ziedēšanas sezona ir no jūnija līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Genciānu rinda]] [[Kategorija:Latvijas flora]] j9f26xc4binb6ky9m8ui9mewir7kvhs 4509475 4509474 2026-08-18T18:48:15Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509475 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|dzimta=Magnoliopsida|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|nosaukums=|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda_lv=Genciānu rinda|dzimta_lv=Rubiju dzimta|binomial=Galium palustre|ģints=Galium|ģints_lv=Madaras|suga=Galium palustre|suga_lv=Purva madara|rinda=Gentianales|att_izmērs=250px|attēls=Galium palustre 2.jpg|valsts=Plantae}} '''Purva madara''' (''Galium palustre)'' ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā ir ļoti plaši izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], tostarp, visā [[Latvija]]s teritorijā, [[Rietumsibīrijā]] un [[Ziemeļamerika]]s austrumu daļā. Sugas ietvaros tiek nodalītas vairākas [[pasuga]]s vai tās tiek izdalītas kā atsevišķas sugas,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-palustre-l/|title=purva madara - Galium palustre L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-09}}</ref> tostarp ''Galium palustre ssp. elongatum'', ko daži klasificē kā atsevišķu sugu — [[pagarinātā madara]] (''Galium elongatum'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-elongatum-cpresl/|title=pagarinātā madara - Galium elongatum C.Presl - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2023-03-16}}</ref> Purva madara aug [[Pļava|pļavās]], [[Mežs|mežos]], [[Purvs|purvos]] un ūdenstilpņu krastos. == Morfoloģija == Purva madara ir daudzgadīgs 10—30 cm garš [[lakstaugs]] ar pacilu, tievu, raupju un zarojošu [[Stublājs|stublāju]]. [[Lapas]] ir izvietotas neīstā mieturī pa 4, tās ir lancetiskas, 0,5—2 cm garas un līdz 0,15 cm platas. Lapu mala ir gluda un gals — strups. [[Zieds|Ziedi]] ir balti un daudz. Ziedkopas ir skrajas, tās atrodas stublāja un zaru galā. Ziedu vainags ir sašķelts četrās daļās, ziedkāts ir gluds un kails. [[Auglis]] ir riekstiņš divu riekstiņu skaldauglī. Ziedēšanas sezona ir no jūnija līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 4vgn0jt11h3l0erurq7ni6n740tkmr8 0 503298 4509484 3823440 2026-08-18T18:49:14Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Rubiju dzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509484 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|binomial=Galium triflorum|att_izmērs=250px|rinda=Gentianales|suga_lv=Trejziedu madara|suga=Galium triflorum|ģints_lv=Madaras|ģints=Galium|dzimta_lv=Rubiju dzimta|dzimta=Magnoliopsida|rinda_lv=Genciānu rinda|klase_lv=Divdīgļlapji|nosaukums=|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae|attēls=Galium triflorum-7-06-04.jpg}}'''Trejziedu madara''' (''Galium triflorum'') ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā ir sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Ziemeļpols|polam]] tuvās teritorijās, kur tā aug ēnainos, mitros egļu un jauktos [[Mežs|mežos]] nelielās grupās. [[Latvija|Latvijā]] trejziedu madara ir ļoti reti sastopama gandrīz visā valsts teritorijā. Tā ir ierakstīta [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]] un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-triflorum-michx/|title=trejziedu madara - Galium triflorum Michx. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-09}}</ref> == Morfoloģija == Trejziedu madara ir daudzgadīgs, 15—80 cm garš [[lakstaugs]] ar gulošu vai pacilu, četršķautņainu, vienkāršu vai nedaudz zarojošu [[Stublājs|stublāju]]. Uz stublāja ir lejupvērsti un āķveidīgi dzeloņi. [[Lapas]] ir iegareni eliptiskas, aptuveni 2—5 cm garas un 0,4—1,2 cm platas. Tās ir izvietotas neīstos mieturos pa 6. Lapas gals ir dzeloņsmails, mala ir kopumā gluda, taču tai pie pamata ir sīki āķveida dzeloņi un vidusdzīslai lapas plātnes apakšpusē ir lieli, āķveidīgi un lejupvērsti dzeloņi. [[Zieds|Ziedi]] pa 3 saliktās, šaurās skarveida ziedkopās lapu žāklēs. Pats zieds ir četrdaļīgs un zaļganbalts, ziedkāts ir garš. [[Auglis]] ir divu riekstiņu skaldauglis un riekstiņi ir klāti ar gariem, āķveidīgi atstāvošiem matiņiem. Zied no jūnija līdz augustam.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Genciānu rinda]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] mud6adpgf6hxtbkl12o9xcz74wlqtwy 4509485 4509484 2026-08-18T18:49:19Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509485 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|binomial=Galium triflorum|att_izmērs=250px|rinda=Gentianales|suga_lv=Trejziedu madara|suga=Galium triflorum|ģints_lv=Madaras|ģints=Galium|dzimta_lv=Rubiju dzimta|dzimta=Magnoliopsida|rinda_lv=Genciānu rinda|klase_lv=Divdīgļlapji|nosaukums=|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae|attēls=Galium triflorum-7-06-04.jpg}}'''Trejziedu madara''' (''Galium triflorum'') ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā ir sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Ziemeļpols|polam]] tuvās teritorijās, kur tā aug ēnainos, mitros egļu un jauktos [[Mežs|mežos]] nelielās grupās. [[Latvija|Latvijā]] trejziedu madara ir ļoti reti sastopama gandrīz visā valsts teritorijā. Tā ir ierakstīta [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]] un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-triflorum-michx/|title=trejziedu madara - Galium triflorum Michx. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-09}}</ref> == Morfoloģija == Trejziedu madara ir daudzgadīgs, 15—80 cm garš [[lakstaugs]] ar gulošu vai pacilu, četršķautņainu, vienkāršu vai nedaudz zarojošu [[Stublājs|stublāju]]. Uz stublāja ir lejupvērsti un āķveidīgi dzeloņi. [[Lapas]] ir iegareni eliptiskas, aptuveni 2—5 cm garas un 0,4—1,2 cm platas. Tās ir izvietotas neīstos mieturos pa 6. Lapas gals ir dzeloņsmails, mala ir kopumā gluda, taču tai pie pamata ir sīki āķveida dzeloņi un vidusdzīslai lapas plātnes apakšpusē ir lieli, āķveidīgi un lejupvērsti dzeloņi. [[Zieds|Ziedi]] pa 3 saliktās, šaurās skarveida ziedkopās lapu žāklēs. Pats zieds ir četrdaļīgs un zaļganbalts, ziedkāts ir garš. [[Auglis]] ir divu riekstiņu skaldauglis un riekstiņi ir klāti ar gariem, āķveidīgi atstāvošiem matiņiem. Zied no jūnija līdz augustam.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] ecbab9m5hzuv587ru1iy89xlmrpklmk 0 503345 4509480 4052254 2026-08-18T18:48:52Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Rubiju dzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509480 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|dzimta_lv=Rubiju dzimta|attēls=Galium intermedium - Botanischer Garten, Frankfurt am Main - DSC02577.JPG|att_izmērs=250px|rinda=Gentianales|suga_lv=Šultesa madara|suga=Galium intermedium|ģints_lv=Madaras|ģints=Galium|binomial=Galium intermedium <small>(Shult.)</small>|rinda_lv=Genciānu rinda|dzimta=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|nosaukums=|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae|sinonīmi=Galium schultesii Vest. }} '''Šultesa madara''' (''Galium schultesii Vest.'', sinonīms ''Galium intermedium Schult.''))<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-schultesii-vest/|title=Šultesa madara - Galium schultesii Vest - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-10}}</ref> ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā sastopama [[Eiropa]]s [[Dienvideiropa|dienvidos]] un [[Dienvidaustrumeiropa|dienvidaustrumos]], tostarp ļoti reti sastopama [[Latvija]]s valsts vidū un dienvidaustrumu daļā, platlapju vai jauktos [[Mežs|mežos]] un krūmājos. Šultesa madara ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā.<ref name=":0" /> == Morfoloģija == Šultesa madara ir daudzgadīgs, 50—120 cm garš [[lakstaugs]] ar stāvu vai pacilu, zilganzaļu, kailu un bagātīgi zarojošu [[Stublājs|stublāju]], kurš apakšdaļā ir apaļš, bet augšdaļā četršķautņains. Auga sānzari ir gari un parasti vienam augam ir vairāki stublāji. [[Lapas]] ir pelēkzaļas, lancetiskas, 2—6 cm garas un 0,3—1 cm platas, uz stublāja izvietotas neīstos mieturos pa 6-10. Lapas plātnes apakšpuse ir gaišāka nekā virspuse, gals ir ar īsu dzeloņsmaili, lapas visplatākais punkts ir tās vidusdaļā. [[Zieds|Ziedi]] ir piramidāli, izvietoti skarveidīgās ziedkopās stublāja un zaru augšdaļas lapu žāklēs. Ziedkāti ir ļoti tievi, dažreiz nokareni. Kauss ir četrdaļīgs un saaudzis. Ziedu vainags ir balts, četrdaļīgs, saaudzis, apmale dziļi šķelta. [[Auglis]] ir kails riekstiņš divu riekstiņu skaldauglī. Zied no jūnija beigām līdz augustam.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Genciānu rinda]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] kbkpf08cje1wgjhxl2hsr6abb0z22up 4509481 4509480 2026-08-18T18:48:56Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509481 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|dzimta_lv=Rubiju dzimta|attēls=Galium intermedium - Botanischer Garten, Frankfurt am Main - DSC02577.JPG|att_izmērs=250px|rinda=Gentianales|suga_lv=Šultesa madara|suga=Galium intermedium|ģints_lv=Madaras|ģints=Galium|binomial=Galium intermedium <small>(Shult.)</small>|rinda_lv=Genciānu rinda|dzimta=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|nosaukums=|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae|sinonīmi=Galium schultesii Vest. }} '''Šultesa madara''' (''Galium schultesii Vest.'', sinonīms ''Galium intermedium Schult.''))<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-schultesii-vest/|title=Šultesa madara - Galium schultesii Vest - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-10}}</ref> ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā sastopama [[Eiropa]]s [[Dienvideiropa|dienvidos]] un [[Dienvidaustrumeiropa|dienvidaustrumos]], tostarp ļoti reti sastopama [[Latvija]]s valsts vidū un dienvidaustrumu daļā, platlapju vai jauktos [[Mežs|mežos]] un krūmājos. Šultesa madara ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā.<ref name=":0" /> == Morfoloģija == Šultesa madara ir daudzgadīgs, 50—120 cm garš [[lakstaugs]] ar stāvu vai pacilu, zilganzaļu, kailu un bagātīgi zarojošu [[Stublājs|stublāju]], kurš apakšdaļā ir apaļš, bet augšdaļā četršķautņains. Auga sānzari ir gari un parasti vienam augam ir vairāki stublāji. [[Lapas]] ir pelēkzaļas, lancetiskas, 2—6 cm garas un 0,3—1 cm platas, uz stublāja izvietotas neīstos mieturos pa 6-10. Lapas plātnes apakšpuse ir gaišāka nekā virspuse, gals ir ar īsu dzeloņsmaili, lapas visplatākais punkts ir tās vidusdaļā. [[Zieds|Ziedi]] ir piramidāli, izvietoti skarveidīgās ziedkopās stublāja un zaru augšdaļas lapu žāklēs. Ziedkāti ir ļoti tievi, dažreiz nokareni. Kauss ir četrdaļīgs un saaudzis. Ziedu vainags ir balts, četrdaļīgs, saaudzis, apmale dziļi šķelta. [[Auglis]] ir kails riekstiņš divu riekstiņu skaldauglī. Zied no jūnija beigām līdz augustam.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] 1vsvqquc0r9tyyd6rb66jbsnxmflgmj 0 503483 4509476 4240359 2026-08-18T18:48:23Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Rubiju dzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509476 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|ģints=Galium|valsts=Plantae|attēls=Galium rubioides, Mahamaya Lake (01).jpg|att_izmērs=250px|rinda=Gentianales|suga_lv=Rubiju madara|suga=Galium rubioides|ģints_lv=Madaras|binomial=Galium rubioides <small>L.</small>|dzimta=Magnoliopsida|dzimta_lv=Rubiju dzimta|rinda_lv=Genciānu rinda|klase_lv=Divdīgļlapji|nosaukums=|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|attēls2=Galium rubioides kz5.jpg}}'''Rubiju madara''' (''Galium rubioides)'' ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā sastopama [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], kā arī dažviet [[Āzija|Āzijā]]. [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], šī ir uzskatāma par ļoti retu, adventīvu sugu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-rubioides-l/|title=rubiju madara - Galium rubioides L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-11}}</ref> == Morfoloģija == Rubiju madara ir daudzgadīgs, 40—90 cm garš [[lakstaugs]] ar stāvu, stingru, raupju [[Stublājs|stublāju]]. [[Lapas]] ir izvietotas neīstā mieturī pa 4. Lapām ir trīs saskatāmas [[Vadaudi|dzīslas]], lapu forma ir plati lancetiska, tās ir aptuveni 3—7 cm garas un 1—2 cm platas. Lapu mala ir gluda un raupja, gals strups. [[Zieds|Ziedi]] ir izvietoti blīvā, daudzziedainā ziedkopā stublāja vai augšējo zaru galā. Ziedkāts ir mazliet garāks nekā vainags. Ziedi ir balti vai zaļganbalti, to [[Vainaglapa|vainaglapu]] platums ap 0,3—0,4 cm. [[Auglis]] ir kails, sīkrievains riekstiņš divu riekstiņu skaldauglī. Zied jūlijā, augustā.<ref name=":0" /> No citām Latvijā sastopamajām madaru sugām var atšķirt pēc masīvā stublāja un platajām lapām. == Atsauces == <references></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Genciānu rinda]] dfts9d3no89chrhy6sor187x5l80c5j 4509477 4509476 2026-08-18T18:48:28Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509477 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|ģints=Galium|valsts=Plantae|attēls=Galium rubioides, Mahamaya Lake (01).jpg|att_izmērs=250px|rinda=Gentianales|suga_lv=Rubiju madara|suga=Galium rubioides|ģints_lv=Madaras|binomial=Galium rubioides <small>L.</small>|dzimta=Magnoliopsida|dzimta_lv=Rubiju dzimta|rinda_lv=Genciānu rinda|klase_lv=Divdīgļlapji|nosaukums=|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|attēls2=Galium rubioides kz5.jpg}}'''Rubiju madara''' (''Galium rubioides)'' ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā sastopama [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], kā arī dažviet [[Āzija|Āzijā]]. [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], šī ir uzskatāma par ļoti retu, adventīvu sugu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-rubioides-l/|title=rubiju madara - Galium rubioides L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-11}}</ref> == Morfoloģija == Rubiju madara ir daudzgadīgs, 40—90 cm garš [[lakstaugs]] ar stāvu, stingru, raupju [[Stublājs|stublāju]]. [[Lapas]] ir izvietotas neīstā mieturī pa 4. Lapām ir trīs saskatāmas [[Vadaudi|dzīslas]], lapu forma ir plati lancetiska, tās ir aptuveni 3—7 cm garas un 1—2 cm platas. Lapu mala ir gluda un raupja, gals strups. [[Zieds|Ziedi]] ir izvietoti blīvā, daudzziedainā ziedkopā stublāja vai augšējo zaru galā. Ziedkāts ir mazliet garāks nekā vainags. Ziedi ir balti vai zaļganbalti, to [[Vainaglapa|vainaglapu]] platums ap 0,3—0,4 cm. [[Auglis]] ir kails, sīkrievains riekstiņš divu riekstiņu skaldauglī. Zied jūlijā, augustā.<ref name=":0" /> No citām Latvijā sastopamajām madaru sugām var atšķirt pēc masīvā stublāja un platajām lapām. == Atsauces == <references></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] ksdcqjxo9mcwmzerf7ahsdgfh2nedhp 0 503488 4509482 3812039 2026-08-18T18:49:03Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Rubiju dzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509482 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|dzimta_lv=Rubiju dzimta|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|nosaukums=|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda_lv=Genciānu rinda|dzimta=Magnoliopsida|ģints=Galium|binomial=Galium trifidum <small>L.</small>|ģints_lv=Madaras|suga=Galium trifidum|suga_lv=Trejdaļu madara|rinda=Gentianales|att_izmērs=250px|attēls=Galium trifidum 2898.JPG|valsts=Plantae|sinonīmi=Galium ruprechtii (Pobed.)}}'''Trejdaļu madara''' (''Galium trifidum)'' ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā sastopama ziemeļu reģionos, kā arī kalnainos apvidos [[Polārais loks|polam]] tuvumā. [[Latvija|Latvijā]] tā ir reti sastopama, ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 3. kategorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-trifidum-l/|title=trejdaļu madara - Galium trifidum L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-11}}</ref> == Morfoloģija == Trejdaļu madara ir daudzgadīgs, 8-25 cm garš [[lakstaugs]] ar tievu, raupju, pacilu vai stāvu, zarojošu [[Stublājs|stublāju]]. [[Lapas]] uz stublāja ir izvietotas neīstā mieturī pa 4. Tās ir šauri lancetiskas, 0,4-1,2 cm garas un 0,1-0,3 cm platas. Lapas ir šaurākas pie to pamata, gals ir strups, lapas plātnes mala un vidusdzīsla ir raupja. [[Zieds|Ziedi]] ir izvietoti pa 2 vai 3 lapu žāklēs. Ziedu vainags ir balts, trīsdaļīgs ar raupju ziedkātu, ziedam ir trīs [[putekšņlapa]]s un putekšnīcas ir dzeltenas. Pēc noziedēšanas augļa kāts noliecas uz leju. [[Auglis|Augļa]] skaldeņi ([[Rieksts|riekstiņi]]) ir kaili. Zied jūnijā un jūlijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Genciānu rinda]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] iezxhrmycbz8fpoicd5hv3jpnalb1qi 4509483 4509482 2026-08-18T18:49:07Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509483 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|dzimta_lv=Rubiju dzimta|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|nosaukums=|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda_lv=Genciānu rinda|dzimta=Magnoliopsida|ģints=Galium|binomial=Galium trifidum <small>L.</small>|ģints_lv=Madaras|suga=Galium trifidum|suga_lv=Trejdaļu madara|rinda=Gentianales|att_izmērs=250px|attēls=Galium trifidum 2898.JPG|valsts=Plantae|sinonīmi=Galium ruprechtii (Pobed.)}}'''Trejdaļu madara''' (''Galium trifidum)'' ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā sastopama ziemeļu reģionos, kā arī kalnainos apvidos [[Polārais loks|polam]] tuvumā. [[Latvija|Latvijā]] tā ir reti sastopama, ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 3. kategorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-trifidum-l/|title=trejdaļu madara - Galium trifidum L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-11}}</ref> == Morfoloģija == Trejdaļu madara ir daudzgadīgs, 8-25 cm garš [[lakstaugs]] ar tievu, raupju, pacilu vai stāvu, zarojošu [[Stublājs|stublāju]]. [[Lapas]] uz stublāja ir izvietotas neīstā mieturī pa 4. Tās ir šauri lancetiskas, 0,4-1,2 cm garas un 0,1-0,3 cm platas. Lapas ir šaurākas pie to pamata, gals ir strups, lapas plātnes mala un vidusdzīsla ir raupja. [[Zieds|Ziedi]] ir izvietoti pa 2 vai 3 lapu žāklēs. Ziedu vainags ir balts, trīsdaļīgs ar raupju ziedkātu, ziedam ir trīs [[putekšņlapa]]s un putekšnīcas ir dzeltenas. Pēc noziedēšanas augļa kāts noliecas uz leju. [[Auglis|Augļa]] skaldeņi ([[Rieksts|riekstiņi]]) ir kaili. Zied jūnijā un jūlijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] kicaeizzfs2um79zlcfplw6uw4g77ie 0 503557 4509486 3822481 2026-08-18T18:49:27Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Rubiju dzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509486 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|binomial=Galium rivale <small> Griseb.</small>|valsts=Plantae|attēls=Galium rivale kz02.jpg|att_izmērs=250px|rinda=Gentianales|suga_lv=Upmalas madara|suga=Galium rivale|ģints_lv=Madaras|ģints=Galium|dzimta_lv=Rubiju dzimta|dzimta=Magnoliopsida|rinda_lv=Genciānu rinda|klase_lv=Divdīgļlapji|nosaukums=|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|attēls2=Galium rivale kz10.jpg}}'''Upmalas madara''' (''Galium rivale)'' ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā sastopama [[Eiropa]]s austrumos, tostarp nereti sastopama [[Latvija|Latvijā]], un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]]. Šī madara aug [[Upe|upju]] un [[Ezers|ezeru]] mitros [[Krasts|krastos]] un palienes krūmājos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-rivale-sibth-et-sm-griseb/|title=upmalas madara - Galium rivale (Sibth. et Sm.) Griseb. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-12}}</ref> == Morfoloģija == Upmalas madara ir daudzgadīgs, 50—100 cm garš [[lakstaugs]] ar pacilu, četršķautņainu un izteikti zarojošu [[Stublājs|stublāju]]. [[Lapas]] ir izvietotas neīstos mieturos pa 8, tās ir šauri lancetiskas vai lineāras, aptuveni 1,5—3,5 cm garas un 0,2—0,4 cm platas. Lapas plātnes virspuse ir spīdīga, tās mala ir ar asiem dzelonīšiem un lapas gals ir dzeloņsmails. [[Zieds|Ziedi]] ir skarveidīgā ziedkopā. Zieda vainags ir dzeltenbalts un dalīts 4 daļās. Vainaga stobriņš ir īsāks nekā apmale. [[Auglis]] ir kails, aptuveni 0,12—0,15 cm liels divu skaldeņu (riekstiņu) kopauglis. Zied no jūnija līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Genciānu rinda]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 714rwzkbtv11td4h3p00y6udh592w6c 4509487 4509486 2026-08-18T18:49:31Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509487 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|binomial=Galium rivale <small> Griseb.</small>|valsts=Plantae|attēls=Galium rivale kz02.jpg|att_izmērs=250px|rinda=Gentianales|suga_lv=Upmalas madara|suga=Galium rivale|ģints_lv=Madaras|ģints=Galium|dzimta_lv=Rubiju dzimta|dzimta=Magnoliopsida|rinda_lv=Genciānu rinda|klase_lv=Divdīgļlapji|nosaukums=|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|attēls2=Galium rivale kz10.jpg}}'''Upmalas madara''' (''Galium rivale)'' ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā sastopama [[Eiropa]]s austrumos, tostarp nereti sastopama [[Latvija|Latvijā]], un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]]. Šī madara aug [[Upe|upju]] un [[Ezers|ezeru]] mitros [[Krasts|krastos]] un palienes krūmājos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-rivale-sibth-et-sm-griseb/|title=upmalas madara - Galium rivale (Sibth. et Sm.) Griseb. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-12}}</ref> == Morfoloģija == Upmalas madara ir daudzgadīgs, 50—100 cm garš [[lakstaugs]] ar pacilu, četršķautņainu un izteikti zarojošu [[Stublājs|stublāju]]. [[Lapas]] ir izvietotas neīstos mieturos pa 8, tās ir šauri lancetiskas vai lineāras, aptuveni 1,5—3,5 cm garas un 0,2—0,4 cm platas. Lapas plātnes virspuse ir spīdīga, tās mala ir ar asiem dzelonīšiem un lapas gals ir dzeloņsmails. [[Zieds|Ziedi]] ir skarveidīgā ziedkopā. Zieda vainags ir dzeltenbalts un dalīts 4 daļās. Vainaga stobriņš ir īsāks nekā apmale. [[Auglis]] ir kails, aptuveni 0,12—0,15 cm liels divu skaldeņu (riekstiņu) kopauglis. Zied no jūnija līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Latvijas flora]] s2l8sagf5d7lh56ap515cl2vzgg72cp 0 503564 4509472 3819172 2026-08-18T18:48:00Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Rubiju dzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509472 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|ģints=Galium|valsts=Plantae|attēls=Galium elongatum eF.jpg|att_izmērs=250px|rinda=Gentianales|suga_lv=Pagarinātā madara|suga=Galium elongatum|ģints_lv=Madaras|binomial=Galium elongatum <small>C.Presl</small>|dzimta=Magnoliopsida|dzimta_lv=Rubiju dzimta|rinda_lv=Genciānu rinda|klase_lv=Divdīgļlapji|nosaukums=|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|sinonīmi=Galium palustre ssp. elongatum (C.Presl) Lange.}}'''Pagarinātā madara''' (''Galium elongatum)'' ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā ir sastopama [[Vidusjūra]]s apvidū, [[Centrāleiropa|centrālajā]] un atlantiskajā [[Eiropa|Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]]. Daži autori to aplūko kā [[purva madara]]s pasugu ''Galium palustre ssp. elongatum'' ''(C.Presl) Lange.''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-elongatum-cpresl/|title=pagarinātā madara - Galium elongatum C.Presl - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-12}}</ref> == Morfoloģija == Pagarinātā madara ir daudzgadīgs, 30—80 cm garš [[lakstaugs]] ar pacilu vai stāvu, zarojošu [[Stublājs|stublāju]]. Augam uz stublāja šķautnēm un lapu malām ir sīki dzeloņi. [[Lapas]] ir izvietotas neīstā mieturī pa 4, tās ir lancetiskas, 2—4 cm garas un 0,3—0,5 cm platas ar strupu galu. [[Ziedkopas]] ir diezgan blīvas, stublāja un zaru galā. Vainags ir četrdaļīgs, balts, ziedkāts ir kails un gluds. [[Auglis]] ir kails [[Rieksts|riekstiņš]] divu riekstiņu skaldauglī. Zied no jūnija līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Genciānu rinda]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 5to2msluwp6urd10wfogeq8w7trhd05 4509473 4509472 2026-08-18T18:48:04Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509473 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|ģints=Galium|valsts=Plantae|attēls=Galium elongatum eF.jpg|att_izmērs=250px|rinda=Gentianales|suga_lv=Pagarinātā madara|suga=Galium elongatum|ģints_lv=Madaras|binomial=Galium elongatum <small>C.Presl</small>|dzimta=Magnoliopsida|dzimta_lv=Rubiju dzimta|rinda_lv=Genciānu rinda|klase_lv=Divdīgļlapji|nosaukums=|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|sinonīmi=Galium palustre ssp. elongatum (C.Presl) Lange.}}'''Pagarinātā madara''' (''Galium elongatum)'' ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Madaras|madaru]] ģintī. Savvaļā tā ir sastopama [[Vidusjūra]]s apvidū, [[Centrāleiropa|centrālajā]] un atlantiskajā [[Eiropa|Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]]. Daži autori to aplūko kā [[purva madara]]s pasugu ''Galium palustre ssp. elongatum'' ''(C.Presl) Lange.''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/galium-elongatum-cpresl/|title=pagarinātā madara - Galium elongatum C.Presl - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-12}}</ref> == Morfoloģija == Pagarinātā madara ir daudzgadīgs, 30—80 cm garš [[lakstaugs]] ar pacilu vai stāvu, zarojošu [[Stublājs|stublāju]]. Augam uz stublāja šķautnēm un lapu malām ir sīki dzeloņi. [[Lapas]] ir izvietotas neīstā mieturī pa 4, tās ir lancetiskas, 2—4 cm garas un 0,3—0,5 cm platas ar strupu galu. [[Ziedkopas]] ir diezgan blīvas, stublāja un zaru galā. Vainags ir četrdaļīgs, balts, ziedkāts ir kails un gluds. [[Auglis]] ir kails [[Rieksts|riekstiņš]] divu riekstiņu skaldauglī. Zied no jūnija līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Madaras]] [[Kategorija:Latvijas flora]] cs1fad8yq76ti64ynew23j4g23cmn5l 0 503622 4509494 3819174 2026-08-18T18:51:12Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Rubiju dzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509494 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|dzimta=Magnoliopsida|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|nosaukums=|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda_lv=Genciānu rinda|dzimta_lv=Rubiju dzimta|binomial=Cruciata laevipes <small>(Opiz.)</small>|ģints=Cruciata|ģints_lv=Krustmadaras|suga=Cruciata laevipes|suga_lv=Skropstainā krustmadara|rinda=Gentianales|att_izmērs=250px|attēls=Cruciata laevipes 3 RF.jpg|sinonīmi=Galium cruciata (L.) Scop.}} '''Skropstainā krustmadara''' (''Cruciata laevipes'') ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[krustmadaras|krustmadaru]] ģintī. Savvaļā tā ir sastopama [[Eiropa]]s [[Dienvideiropa|dienvidos]], rietumos un vidusdaļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]]. [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], tā ir adventīva augu suga.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/cruciata-laevipes-opiz/|title=skropstainā krustmadara - Cruciata laevipes Opiz - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-12}}</ref> == Morfoloģija == Skropstainā krustmadara ir daudzgadīgs 15—50 cm garš [[lakstaugs]] ar pacilu vai stāvu, vienkāršu vai pie pamata zarojošu četršķautņainu [[stublājs|stublāju]], kurš ir blīvi klāts ar atstāvošiem, stīviem matiņiem. [[Lapas]] ir eliptiskas vai plati lancetiskas, 0,8—2 cm garas un 0,3—0,8 cm platas, sēdošas mieturos pa 4. Lapas gals ir strups un mala skropstaina. Augļu laikā lapas noliecas uz leju. [[Zieds|Ziedi]] ir vairogos, kas sakārtoti mieturos lapu žāklēs. Ziedkopa īsāka nekā lapas. Vairogā ir 5—9 ziedi. Kauss neizveidots. Vainags četrdaļīgs, dzeltens, saaudzis. Ziedkopas vidējie ziedi ir divdzimumu, malējie — vīrišķie. [[Auglis]] ir kails, eliptisks riekstiņš (skaldauglī attīstīts tikai viens riekstiņš). Zied maijā un jūnijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Krustmadaras]] [[Kategorija:Genciānu rinda]] rlw03jjvp6fzhev1w5rpwtroi9fepvh 4509495 4509494 2026-08-18T18:51:17Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509495 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|dzimta=Magnoliopsida|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|nosaukums=|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda_lv=Genciānu rinda|dzimta_lv=Rubiju dzimta|binomial=Cruciata laevipes <small>(Opiz.)</small>|ģints=Cruciata|ģints_lv=Krustmadaras|suga=Cruciata laevipes|suga_lv=Skropstainā krustmadara|rinda=Gentianales|att_izmērs=250px|attēls=Cruciata laevipes 3 RF.jpg|sinonīmi=Galium cruciata (L.) Scop.}} '''Skropstainā krustmadara''' (''Cruciata laevipes'') ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[krustmadaras|krustmadaru]] ģintī. Savvaļā tā ir sastopama [[Eiropa]]s [[Dienvideiropa|dienvidos]], rietumos un vidusdaļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]]. [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], tā ir adventīva augu suga.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/cruciata-laevipes-opiz/|title=skropstainā krustmadara - Cruciata laevipes Opiz - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-12}}</ref> == Morfoloģija == Skropstainā krustmadara ir daudzgadīgs 15—50 cm garš [[lakstaugs]] ar pacilu vai stāvu, vienkāršu vai pie pamata zarojošu četršķautņainu [[stublājs|stublāju]], kurš ir blīvi klāts ar atstāvošiem, stīviem matiņiem. [[Lapas]] ir eliptiskas vai plati lancetiskas, 0,8—2 cm garas un 0,3—0,8 cm platas, sēdošas mieturos pa 4. Lapas gals ir strups un mala skropstaina. Augļu laikā lapas noliecas uz leju. [[Zieds|Ziedi]] ir vairogos, kas sakārtoti mieturos lapu žāklēs. Ziedkopa īsāka nekā lapas. Vairogā ir 5—9 ziedi. Kauss neizveidots. Vainags četrdaļīgs, dzeltens, saaudzis. Ziedkopas vidējie ziedi ir divdzimumu, malējie — vīrišķie. [[Auglis]] ir kails, eliptisks riekstiņš (skaldauglī attīstīts tikai viens riekstiņš). Zied maijā un jūnijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Krustmadaras]] jnfy0t3t08co8tjc2bg35m2933ddq45 0 503632 4509490 3825380 2026-08-18T18:50:17Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Rubiju dzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509490 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|binomial=Cruciata glabra <small>(L.) Ehrend.</small>|attēls=Cruciata glabra3.jpg|att_izmērs=250px|rinda=Gentianales|suga_lv=Kailā krustmadara|suga=Cruciata glabra|ģints_lv=Krustmadaras|ģints=Cruciata|dzimta_lv=Rubiju dzimta|dzimta=Magnoliopsida|rinda_lv=Genciānu rinda|klase_lv=Divdīgļlapji|nosaukums=|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae|sinonīmi=Galium vernum Scop.}}'''Kailā krustmadara''' (''Cruciata glabra'') ir a augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Krustmadaras|krustmadaru]] ģintī. Savvaļā tā ir sastopama [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. [[Latvija|Latvijā]], tā ir ļoti reta adventīva augu suga, kura 20. gadsimta sākumā ir atrasta [[Rīga|Rīgā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/cruciata-glabra-l-ehrend/|title=kailā krustmadara - Cruciata glabra (L.) Ehrend. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-12}}</ref> bet vēlāk atradnes nav zināmas. Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. == Morfoloģija == Kailā krustmadara ir daudzgadīgs, 5—20 cm garš [[lakstaugs]] ar pacilu vai stāvu, vienkāršu kailu un četršķautņainu [[Stublājs|stublāju]]. [[Lapas]] ir eliptiskas vai plati lancetiskas, 0,8—2 cm garas un 0,3—0,8 cm platas, sēdošas mieturos pa 4. Lapas gals ir strups vai smails, mala skropstaina. Augļu laikā lapas noliecas uz leju. [[Zieds|Ziedi]] ir vairogos, kas sakārtoti mieturos lapu žāklēs. Ziedkopa ir īsāka nekā lapas. Parasti vairogā ir 3—5 ziedi. Kauss neizveidots. Zieda vainags ir četrdaļīgs, dzeltens un saaudzis. Ziedkopas vidējie ziedi ir divdzimumu, malējie — vīrišķie. [[Auglis]] ir kails, bumbierveidīgs, ap 0,2 cm garš riekstiņš skaldauglī. Kailā krustmadara zied maijā un jūnijā. == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Krustmadaras]] [[Kategorija:Genciānu rinda]] j7qvbsvcf7i2km7fat4rmn1wngiudmi 4509491 4509490 2026-08-18T18:50:21Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509491 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|binomial=Cruciata glabra <small>(L.) Ehrend.</small>|attēls=Cruciata glabra3.jpg|att_izmērs=250px|rinda=Gentianales|suga_lv=Kailā krustmadara|suga=Cruciata glabra|ģints_lv=Krustmadaras|ģints=Cruciata|dzimta_lv=Rubiju dzimta|dzimta=Magnoliopsida|rinda_lv=Genciānu rinda|klase_lv=Divdīgļlapji|nosaukums=|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae|sinonīmi=Galium vernum Scop.}}'''Kailā krustmadara''' (''Cruciata glabra'') ir a augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Krustmadaras|krustmadaru]] ģintī. Savvaļā tā ir sastopama [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. [[Latvija|Latvijā]], tā ir ļoti reta adventīva augu suga, kura 20. gadsimta sākumā ir atrasta [[Rīga|Rīgā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/cruciata-glabra-l-ehrend/|title=kailā krustmadara - Cruciata glabra (L.) Ehrend. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-12}}</ref> bet vēlāk atradnes nav zināmas. Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. == Morfoloģija == Kailā krustmadara ir daudzgadīgs, 5—20 cm garš [[lakstaugs]] ar pacilu vai stāvu, vienkāršu kailu un četršķautņainu [[Stublājs|stublāju]]. [[Lapas]] ir eliptiskas vai plati lancetiskas, 0,8—2 cm garas un 0,3—0,8 cm platas, sēdošas mieturos pa 4. Lapas gals ir strups vai smails, mala skropstaina. Augļu laikā lapas noliecas uz leju. [[Zieds|Ziedi]] ir vairogos, kas sakārtoti mieturos lapu žāklēs. Ziedkopa ir īsāka nekā lapas. Parasti vairogā ir 3—5 ziedi. Kauss neizveidots. Zieda vainags ir četrdaļīgs, dzeltens un saaudzis. Ziedkopas vidējie ziedi ir divdzimumu, malējie — vīrišķie. [[Auglis]] ir kails, bumbierveidīgs, ap 0,2 cm garš riekstiņš skaldauglī. Kailā krustmadara zied maijā un jūnijā. == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Krustmadaras]] 94dqcp8nw0emcvfnz8z0vgqf779kpjf 0 503647 4509496 3819176 2026-08-18T18:52:00Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509496 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|rinda_lv=Genciānu rinda|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|nosaukums=|klase_lv=Divdīgļlapji|dzimta=Magnoliopsida|binomial=Sherardia arvensis <small>L.</small>|dzimta_lv=Rubiju dzimta|ģints=Sherardia|ģints_lv=Šerardijas|suga=Sherardia arvensis|suga_lv=Tīruma šerardija|rinda=Gentianales|att_izmērs=250px|attēls=Sherardia arvensis - Blue fieldmadder 05.jpg|sinonīmi=Galium sherardia E.H.L.Krause}}'''Tīruma šerardija''' (''Sherardia arvensis'') ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Monotipisks taksons|monotipiskajā]] Šerardiju ģintī. Savvaļā tā ir sastopama [[Vidusjūra|Vidusjūras reģionā]] un kā sējuma nezāle ir plaši izplatījusies [[Eiropa|Eiropā]] un [[Mērenā klimata josla|mērenā klimata joslā]] citos kontinentos. [[Latvija|Latvijā]] tā ir atrasta pārsvarā [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Rīgas apriņķis|Rīgas apkaimē]], taču tiek uzskatīta par izzudušu nezāli.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sherardia-arvensis-l/|title=tīruma šerardija - Sherardia arvensis L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-12}}</ref> == Morfoloģija == Tīruma šerardija ir viengadīgs, 5—30 cm garš [[lakstaugs]]. Tā [[sakne]] ir vārpstveida. [[Stublājs]] ir gulošs vai pacils, ļoti zarains, sarmatains, raupjš un četršķautņains. [[Lapas]] uz stublāja ir izvietotas mieturos pa 4 (lapas augu augšpusē pa 6). Pēc formas lapas var būt sākot no otrādi olveidīgām līdz lāpstveidīgām vai lancetiskām. Tās ir aptuveni 1—2,5 cm garas un 0,3—0,8 cm platas. Lapas plātnes mala ir raupja, skarbmataina un gals ir dzeloņsmails. [[Zieds|Ziedi]] ir izvietoti galviņveida ķekaros, pie ziedkopas pamata ir saaugušas vīkala lapas. Kauss ir ļoti īss, sešzobains, saglabājas pie augļa. Kausa zobiņi ir smaili. Ziedu vainags ir gaiši violets, četrdaļīgs un piltuvveida. Zieda sobriņš ir garš, tālu pārsniedz kausu. [[Auglis]] ir divu riekstiņu skaldauglis. Tīruma šerardija zied jūnijā un jūlijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Rubiju dzimta]] 7q1th2qsflsk4ksu0ojrwy4lmo4by3l 0 503833 4509509 3828378 2026-08-18T18:59:34Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509509 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|rinda_lv=Genciānu rinda|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|nosaukums=|klase_lv=Divdīgļlapji|dzimta=Magnoliopsida|binomial=Asperula tinctoria <small>(L.)</small>|dzimta_lv=Rubiju dzimta|ģints=Asperula|ģints_lv=Miešķi|suga=Asperula tinctoria|suga_lv=Krāsu miešķis|rinda=Gentianales|att_izmērs=250px|attēls=Asperula tinctoria Marzanka barwierska 01.jpg|sinonīmi=Galium tinctorium (L.) Scop.}}'''Krāsu miešķis''' (''Asperula tinctoria''), dažreiz klasificēts kā '''krāsu madara''' (''Galium tinctorium''), ir augu suga [[rubiju dzimta]]s [[Miešķi|miešķu]] ģintī. Tā ir izplatīta [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]]. [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti, tikai dažās vietās [[Daugava]]s ielejā, un tā ir ierakstīta [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]] un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/asperula-tinctoria-l/|title=krāsu miešķis - Asperula tinctoria L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-14}}</ref> == Morfoloģija == Krāsu miešķis ir daudzgadīgs 20—60 cm garš [[lakstaugs]]. Tā [[stublājs]] ir stāvs, kails, zarojošs un četršķautņains. Stublāja posmi ir garāki par [[Lapas|lapām]] — tās ir šauri lineāras, sarveidīgas, aptuveni 2—5 cm garas un 0,05—0,2 cm platas. Lapas uz stublāja ir izvietotas neīstā mieturī pa 4 (apakšējās) vai 6 (augšējās). [[Zieds|Ziedi]] ir skarveidīgās ziedkopās stublāju un zaru galos. Kauss ir ļoti īss. Vainags ir balts, piltuvveidīgs, parasti trīsdaļīgs. [[Auglis]] ir riekstiņu skaldauglis, kuru veido 2 kaili, aptuveni 0,2 cm gari skaldeņi. Zied jūnijā un jūlijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Miešķi]] [[Kategorija:Rubiju dzimta]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] [[Kategorija:Latvijas flora]] tsy99vrbg3e5wqsqg9j43lj1w2ma5m1 0 504026 4509498 4240310 2026-08-18T18:58:15Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Genciānu rinda]]; ±[[Kategorija:Asklēpiju dzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509498 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|nosaukums=|klase_lv=Divdīgļlapji|nodalījums=Magnoliophyta|attēls=Asclepias curassavica13.jpg|att_nosaukums=''Asclepias curassavica''|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|rinda_lv=Genciānu rinda|rinda=Gentianales|dzimta=Asclepiadaceae|dzimta_lv=Asklēpiju dzimta|binomial=Asclepiadaceae}} '''Asklēpiju dzimta''' (''Asclepiadaceae'') ir augu dzimta [[genciānu rinda|genciānu rindā]], kurā ir galvenokārt [[tropu josla|tropu]] un [[subtropu josla|subtropu joslā]] sastopami [[krūms|krūmi]], puskrūmi un [[lakstaugs|lakstaugi]]. Izplatības centri ir [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrikā]]. Šīs dzimtas pārstāvjiem ir raksturīga piensula un lapas bez pielapēm, kā arī divdzimumu ziedi, kurus veido pa piecām kopā saaugušas [[putekšņlapa]]s, [[vainaglapa]]s un [[kauslapa]]s. Auglis parasti ir [[somenis]]. Dzimtā ir ap 348 ģinšu un 2900 sugu. Latvijā konstatēta tikai viena šīs dzimtas suga — [[ārstniecības indaine]] (''Vincetoxicum hirundinaria'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/asclepiadaceae/|title=Asklēpiju dzimta - Asclepiadaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-16}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Asklēpiju dzimta| ]] 61yfr4a1b9efgmlp3xsm437svlzdhq9 0 504028 4509507 4240827 2026-08-18T18:59:26Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509507 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|rinda_lv=Genciānu rinda|binomial=Centaurium littorale <small>(Gilmour)</small>|suga_lv=Jūrmalas augstiņš|suga=C. littorale|ģints_lv=Augstiņi|ģints=Centaurium|dzimta_lv=Genciānu dzimta|dzimta=Gentianaceae|rinda=Gentianales|nosaukums=|klase_lv=Divdīgļlapji|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae|attēls=Centaurium littorale (Salz-Tausendguldenkraut) IMG 4635.JPG|sinonīmi=Centaurium vulgare (Rafn.)}}'''Jūrmalas augstiņš''' (''Centaurium littorale'') ir mainīga izskata augu suga [[genciānu dzimta]]s [[Augstiņi|augstiņu ģintī]]. Tā ir sastopama [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļu]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Austrumeiropa|austrumu]] daļā. Tiek nodalītas divas pasugas, no kurām ''Centaurium littorale ssp. littorale'' ir sastopama arī [[Latvija|Latvijā]] ([[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krastā vai tā tuvumā). Ierakstīts [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]] un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/centaurium-littorale-turner-ex-sm-gilmour/|title=jūrmalas augstiņš - Centaurium littorale (Turner ex Sm.) Gilmour - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-16}}</ref> == Morfoloģija == Jūrmalas augstiņš ir viengadīgs, 5—25 cm garš [[lakstaugs]]. Tam ir stāvs, kails un četršķautņains [[stublājs]], kurš augšdaļā dakšveidīgi zaro un dažādos augstumos ir ziedu divžuburonis. [[Lapas]] ir lāpstveidīgas un veido rozeti. Stublāja lapām ir 1—3 [[Vadaudi|dzīslas]], tās ir sēdošas un ir izvietotas pretēji. Pēc formas lapas ir iegareni lancetiskas, aptuveni 0,8—2,5 cm garas un 0,2—0,4 cm platas. [[Zieds|Ziedi]] ir rožaini sārti vai violeti, [[vainaglapa]]s un kauslapas pa 5 vai 4. Kauss ir dziļi šķelts, daivas smailas, kauss aptuveni vainaga stobriņa garumā. [[Auglis]] ir iegarena divvāršņu pogaļa. Zied no jūnija beigām līdz septembrim. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Augstiņi]] [[Kategorija:Genciānu dzimta]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] k9qayihm35g0o5iagruhsx5svr2w2n7 0 504125 4509515 4240378 2026-08-18T19:00:43Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509515 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Gentianales|rinda_lv=Genciānu rinda|dzimta=Gentianaceae|dzimta_lv=Genciānu dzimta|ģints=Centaurium|ģints_lv=Augstiņi|suga=Centaurium pulchellum|suga_lv=Skaistais augstiņš|binomial=Centaurium pulchellum <small>(Sw.)</small>|attēls=Centaurium pulchellum flowers and buds Hompelvoet RF.JPG}}'''Skaistais augstiņš''' (''Centaurium pulchellum'') ir augu suga [[genciānu dzimta]]s [[Augstiņi|augstiņu ģintī]]. Savvaļā tā ir sastopama [[piejūra]]s un iekšzemes (biežāk sāļainās) [[Pļava|pļavās]] [[Eiropa|Eiropā]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]]. Latvijā skaistais augstiņš ir sastopams reti un nevienmērīgi — pārsvarā piejūrā un valsts vidusdaļā. Ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/centaurium-pulchellum-sw-druce/|title=skaistais augstiņš - Centaurium pulchellum (Sw.) Druce - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-17}}</ref> == Morfoloģija == Skaistais augstiņš ir viengadīgs vai divgadīgs, 5—20 cm garš [[lakstaugs]] ar četršķautņainu, pacilu vai stāvu [[Stublājs|stublāju]]. Atšķirībā no citiem Latvijā sastopamajiem augstiņiem, skaistajam augstiņam pie stublāja pamata nav lapu rozetes. Parasti blīvi zaro no pamata, kaut gan retumis sastopami arī nezarojoši augi. [[Lapas]] ir olveidīgas vai ovālas, 0,5—1,2 cm garas un 0,2—0,6 cm platas, uz stublāja sēdošas, pretējas, ar gludu malu un strupu (apakšējās) vai smailu (augšējās) galu. Lapām ir 5 dzīslas, dzīslojums neskaidrs. [[Zieds|Ziedi]] ir stublāju un zaru galos dihāzijā. Pēc krāsas tie ir rožaini sārti. [[Vainaglapa]]s un kauslapas visbiežāk ir 5 (retāk 4). Raksturīgs tas, ka dziļi šķeltās kauslapas ir īsākas nekā vainaga stobriņš. Pie zieda pamata ir nelielas pieziedlapas. [[Auglis]] ir strupa divvāršņu pogaļa. Zied no jūlija līdz augusta beigām. == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Augstiņi]] [[Kategorija:Genciānu dzimta]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] jwuq2i7gcbwk1nvvowm75ab2zd7n909 0 504129 4509499 3834895 2026-08-18T18:58:24Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509499 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|rinda_lv=Genciānu rinda|attēls=Centaurium tenuiflorum flower6 CAN (15784193938).jpg|binomial=Centaurium|ģints_lv=Augstiņi|ģints=Centaurium|dzimta_lv=Genciānu dzimta|dzimta=Gentianaceae|rinda=Gentianales|nosaukums=|klase_lv=Divdīgļlapji|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae|att_nosaukums=<i>Centaurium tenuiflorum</i>}}'''Augstiņi''' (''Centaurium'') ir augu ģints [[Genciānu rinda|genciānu rindā]] un [[Genciānu dzimta|genciānu dzimtā]], kurā ietilpst aptuveni 20 [[Lakstaugs|lakstaugu]] sugu. Šī ģints ir sastopama [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]]. Ģints savu latīnisko nosaukumu "Centaurium" ir ieguvusi par godu [[sengrieķu mitoloģija]]s tēlam — [[Kentaurs|kentauram]] [[Hīrons|Hīronam]], kurš ir pazīstams ar savām teicamajām zināšanām par [[Ārstniecības augi|ārstnieciskajiem augiem]]. Latvijā ir sastopamas trīs augstiņu sugas: * [[Čemuru augstiņš]] (''Centaurium erythraea'') — visbiežāk sastopamā augstiņu suga, * [[Jūrmalas augstiņš]] (''Centaurium littorale''), * [[Skaistais augstiņš]] (''Centaurium pulchellum''). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par botāniku]] [[Kategorija:Augstiņi]] [[Kategorija:Genciānu dzimta]] 2hqrkxyqsa3upn278lbxycveqwobspn 0 505384 4509492 3945726 2026-08-18T18:50:53Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Rubiju dzimta]]; −[[Kategorija:Genciānu rinda]]; ±[[Kategorija:Krustmadaras]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509492 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Cruciata|attēls=Cruciata laevipes.jpeg|rinda=Gentianales|ģints_lv=Krustmadaras|ģints=Cruciata|dzimta_lv=Rubiju dzimta|dzimta=Magnoliopsida|rinda_lv=Genciānu rinda|klase_lv=Divdīgļlapji|nosaukums=|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae|att_nosaukums=''Cruciata laevipes''}} '''Krustmadaras''' (''Cruciata'') ir [[rubiju dzimta]]s [[Lakstaugs|lakstaugu]] ģints. Savvaļā tās pārstāvji ir satopami [[Eiropa|Eiropā]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], kā arī [[Āzija|Āzijā]] — no [[Turcija]]s līdz [[Himalaji|Himalaju]] rietumiem un [[Altaja Republika]]i [[Sibīrija|Sibīrijā]]. == Sugas == Krustmadaru ģintī ir identificētas šādas augu sugas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theplantlist.org/1.1/browse/A/Rubiaceae/Cruciata/|title=Cruciata — The Plant List|website=www.theplantlist.org|access-date=2022-03-02|archive-date=2022-03-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20220302194458/http://www.theplantlist.org/1.1/browse/A/Rubiaceae/Cruciata/}}</ref>: * ''Cruciata articulata'' <small>(L.),</small> * ''Cruciata elbrussica'' <small>(Pobed.),</small> * ''[[Kailā krustmadara|Cruciata glabra]]'' <small>(L., Opiz) </small> — Kailā krustmadara, * ''Cruciata x grecescui'' <small>(Prodan),</small> * ''[[Skropstainā krustmadara|Cruciata laevipes]]'' (<small>Opiz)</small> — Skropstainā krustmadara, * ''Cruciata mixta'' (<small>Ehrend. & Schönb.-Tem),</small> * ''Cruciata pedemontana'' <small>(Bellardi, Ehrend.,</small> * ''Cruciata taurica'' <small>(Pall. ex Willd.),</small> * ''Cruciata valentinae'' <small>(Galushko).</small> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Krustmadaras| ]] fcz7e1q0qxljekh6zthz6oyhgozwfp6 0 505387 4509510 4240826 2026-08-18T18:59:40Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509510 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|rinda_lv=Genciānu rinda|suga_lv=Krustlapu drudzene|suga=Gentiana cruciata|ģints_lv=Drudzenes|ģints=Gentiana|dzimta_lv=Genciānu dzimta|dzimta=Gentianaceae|rinda=Gentianales|nosaukums=|klase_lv=Divdīgļlapji|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae|attēls=Gentiana cruciata 100711.JPG|binomial=Gentiana cruciata <small>L.</small>}}'''Krustlapu drudzene''' ({{val|la|Gentiana cruciata}}) ir augu suga [[genciānu dzimta]]s [[Drudzenes|drudzeņu ģintī]]. Savvaļā tā ir sastopama dažviet [[Āzija|Āzijā]], centrālajā un austrumu [[Eiropa|Eiropā]]. [[Latvija|Latviju]] šķērso sugas izplatības ziemeļrietumu robeža un tādēļ tā valsts teritorijā ir sastopama reti — galvenokārt [[Upe|upju]] ielejās, kā arī sausās [[Pļava|pļavās]]. Suga ir ierakstīta [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]] un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 3. kategorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/gentiana-cruciata-l/|title=krustlapu drudzene - Gentiana cruciata L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-03-02}}</ref> == Morfoloģija == Krustlapu drudzene ir 20—40 cm garš, drukns [[lakstaugs]] ar piezemes lapu rozeti. Tā [[stublājs]] ir stāvs, kails un nezarojošs. [[Lapas]] uz stublāja ir izvietotas blīvi un krusteniski pretējas. Lapu mala ir gluda, tās plātne ir eliptiska, 4—10 cm gara un 1—2 cm plata, parasti ar 3 dzīslām. Lapas gals ir diezgan strups. Auga [[Zieds|ziedi]] ir zili, 1,5—3 cm gari, sēdoši un parasti atrodas augšējo lapu žāklēs vai stublāja galotnē. [[Vainaglapa]]s un kauslapas pa 4 un tās ir saaugušas. Kauss manāmi īsāks nekā vainags. [[Auglis]] ir iegarena divvāršņu pogaļa. Zied jūlijā un augustā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Drudzenes]] [[Kategorija:Genciānu dzimta]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] f0rt8qlo4shqnao69uooe2n4fducnan 0 505428 4509516 4240376 2026-08-18T19:00:49Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509516 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|klase_lv=Divdīgļlapji|attēls=Gentiana pneumonanthe (49099697091).jpg|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|nosaukums=|rinda_lv=Genciānu rinda|rinda=Gentianales|dzimta=Gentianaceae|dzimta_lv=Genciānu dzimta|ģints=Gentiana|ģints_lv=Drudzenes|suga=Gentiana pneumonanthe|suga_lv=Tumšzilā drudzene|binomial=Gentiana pneumonanthe <small>L.</small>}} '''Tumšzilā drudzene''' ({{val|la|Gentiana pneumonanthe}}) ir augu suga [[genciānu dzimta]]s [[Drudzenes|drudzeņu ģintī]]. Savvaļā tā ir sastopama [[Eiropa|Eiropā]] (neiekļaujot lielu daļu [[Ziemeļeiropa]]s) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], atklātās, periodiski vai pastāvīgi mitrās vietās ar [[kūdra]]s augsni — mitrās un [[Purvs|purvainās]] [[Pļava|pļavās]], zāļu purvu apmalēs, mežmalās. [[Latvija|Latviju]] šķērso sugas izplatības robeža, tādēļ valsts teritorijā tumšzilā drudzene ir sastopama reti — galvenokārt valsts austrumu daļā. Suga jutīga pret izmaiņām, atradņu skaits Latvijā strauji sarūk pārmitro biotopu [[meliorācija]]s un rekultivācijas dēļ. Suga ir ierakstīta [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]] un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/gentiana-pneumonanthe-l/|title=tumšzilā drudzene - Gentiana pneumonanthe L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-03-03}}</ref> == Morfoloģija == Tumšzilā drudzene ir daudzgadīgs 25—60 cm garš [[lakstaugs]] ar stāvu, aplapotu [[Stublājs|stublāju]], kurš parasti nezaro. Auga [[lapas]] ir šauras, lineāras vai lancetiskas, aptuveni 4—7 cm garas un 0,2—0,5 cm platas. Tām ir viena izteikta [[Vadaudi|dzīsla]]. Piezemes lapu rozetes nav un uz stublāja lapas ir pretējas. [[Zieds|Ziedi]] pa vienam izvietoti augšējo lapu žāklēs. Tie ir 3—5 cm gari, zvanveidīgi, tumši zili vai violeti zili. [[Vainaglapa]]s un kauslapas pa 5, saaugušas. Kauslapas ir vismaz divreiz īsākas nekā vainags. Vainaga gala nesaaugušās daivas ir smaili trīsstūrainas. [[Auglis]] ir iegarena divvāršņu pogaļa. Zied augustā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Drudzenes]] [[Kategorija:Genciānu dzimta]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] kki5e8hy13ute1kfs4b3l00rpe1tn6y 0 505435 4509514 4240837 2026-08-18T19:00:37Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509514 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|klase_lv=Divdīgļlapji|dzimta=Gentianaceae|binomial=Gentianella amarella <small>(L.) Börner</small>|suga_lv=Rūgtā drudzenīte|suga=Gentianella amarella|ģints_lv=Drudzenītes|ģints=Gentianella|dzimta_lv=Genciānu dzimta|rinda=Gentianales|attēls=Gentianella amarella ssp. acuta kz01.jpg|rinda_lv=Genciānu rinda|nosaukums=|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae|sinonīmi=- Gentianella axillaris <small>(F.W.Schmidt) Á. et D.Löve</small>, - Gentiana amarella <small>(L.)</small>}}'''Rūgtā drudzenīte''' ({{val|la|Gentianella amarella}}) ir mainīga paskata augu suga [[genciānu dzimta]]s [[Drudzenītes|drudzenīšu ģintī]], kurai nodala vairākas pasugas. Savvaļā tā ir sastopama [[Eiropa]]s austrumu un ziemeļu daļā, kā arī rietumu un centrālajā [[Sibīrija|Sibīrijā]]. [[Latvija|Latvijā]] reti sastopama visā valsts teritorijā, mitrās [[Pļava|pļavās]] (tajā skaitā — piejūras), krūmainās ganībās un atmatās. Pļavu [[Lauksaimniecība|lauksaimnieciskās]] apguves un [[Herbicīdi|ķimikāliju]] lietojuma dēļ izplatība samazinās, jo augs jutīgi reaģē uz biotopa pārmaiņām. Augu suga ir ierakstīta [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]] un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/gentianella-amarella-l-borner/|title=rūgtā drudzenīte - Gentianella amarella (L.) Börner - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-03-03}}</ref> == Morfoloģija == Rūgtā drudzenīte ir divgadīgs, 5—35 cm garš [[lakstaugs]]. Augam ir lāpstveidīgu vai otrādi olveidīgu lapu piezemes rozete, kura dažreiz līdz ziedēšanas brīdim jau ir atmirusi. [[Stublājs]] sastāv no 4—10 posmiem, no kuriem otrais un trešais apakšējais posms garāks nekā citi, bet galotnes zieda kāts kopā ar augšējo posmu vairākas reizes īsāks nekā pārējā stublāja daļa. Stublājs ir stāvs, zarains, ar sēdošām, pretējām, lancetiskām lapām, kuras ir 1—2,5 cm garas un 0,5—1 cm platas. [[Zieds|Ziedu]] garums ir 1—2 cm, tie ir tumšāk vai blāvāk violeti un atrodas stublāja galotnē vai lapu žāklēs. Kauslapas un [[vainaglapa]]s pa 5, saaugušas. [[Auglis]] ir aptuveni 1,5 cm gara divvāršņu pogaļa. Zied no jūnija beigām līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Drudzenītes]] [[Kategorija:Genciānu dzimta]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] q7thgldoizjlea89j4781jm71ptgadz 0 505763 4509506 4240285 2026-08-18T18:59:20Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509506 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda_lv=Genciānu rinda|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|nosaukums=|attēls=Dune Gentian Gentianella uliginosa (5908375372).jpg|dzimta=Gentianaceae|rinda=Gentianales|dzimta_lv=Genciānu dzimta|ģints=Gentianella|ģints_lv=Drudzenītes|suga=Gentianella uliginosa|suga_lv=Dūkstu drudzenīte|binomial=Gentianella uliginosa <small>(Willd.) Börner</small>|sinonīmi=Gentiana uliginosa (Willd.)}}'''Dūkstu drudzenīte''' ({{val|la|Gentianella uliginosa}}) ir augu suga [[genciānu dzimta]]s [[Drudzenītes|drudzenīšu ģintī]]. Savvaļā tā ir sastopama [[Eiropa|Eiropā]], galvenokārt jūras piekrastē, kā arī mēreni mitrās [[Pļava|pļavās]], starpkāpu ieplakās, dažādās atmatās, parasti vietās ar skraju veģetāciju. [[Latvija|Latvijā]] šī suga ir sastopama reti gandrīz visā valsts teritorijā, neiekļaujot austrumdaļu, pārsvarā jūras piekrastē. Daži autori to iekļauj [[Rūgtā drudzenīte|rūgtās drudzenītes]] (''Gentiana amarella'') sastāvā kā pasugu ''Gentiana amarella. ssp. uliginosa''. Pļavu mēslošanas un [[meliorācija]]s dēļ izplatība samazinās, jo augs jutīgi reaģē uz biotopa pārmaiņām. Augu suga ir ierakstīta [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]] un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/gentianella-uliginosa-willd-borner/|title=dūkstu drudzenīte - Gentianella uliginosa (Willd.) Börner - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-03-08}}</ref> == Morfoloģija == Dūkstu drudzenīte ir viengadīgs, 5—15 cm garš [[lakstaugs]] ar stāvu, kailu [[Stublājs|stublāju]], kurš parasti nezaro vai zaru maz. Stublājs sastāv no 1—3 posmiem, galotnes posms kopā ar ziedkātu ir vismaz tikpat garš vai garāks nekā stublāja pārējā daļa. Auga [[lapas]] ir lancetiskas, sēdošas, 1—3 cm garas un 0,4—1 cm platas. Pie stublāja pamata lapu rozetes nav. Ziedam parasti ir 5 (dažreiz 4) kopā saaugušas kauslapas un [[vainaglapa]]s. Stobrveidīgais vainags ir aptuveni kausa garumā. Vainaglapas ir zili violetas, 1—2 cm garas. Zieda rīklīte ir ar bārkstiņu vainagu. [[Auglis]] ir divvāršņu pogaļa. Zied augustā un septembrī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Drudzenītes]] [[Kategorija:Genciānu dzimta]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] 9j1z3ymi7o0dytwwecpvy2kvor5khl3 0 505768 4509511 3848729 2026-08-18T18:59:48Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509511 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Gentianales|binomial=Gentianella campestris <small>(L.) Börner</small>|suga_lv=Lauka drudzenīte|suga=Gentianella campestris|ģints_lv=Drudzenītes|ģints=Gentianella|dzimta_lv=Genciānu dzimta|dzimta=Gentianaceae|rinda_lv=Genciānu rinda|attēls=Gentianella campestris (massif des Vosges).JPG|nosaukums=|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae|sinonīmi=Gentiana campestris (L.)}}'''Lauka drudzenīte''' ({{val|la|Gentianella campestris}}) ir mainīga izskata augu suga [[genciānu dzimta]]s [[Drudzenītes|drudzenīšu ģintī]], kurā nodala vairākas pasugas. Savvaļā tā ir nevienmērīgi sastopama [[Eiropa|Eiropā]] — reti Eiropas dienvidu un centrālajā daļā, taču salīdzinoši biežāk ziemeļrietumu daļā, [[Pļava|pļavās]] un piejūrās. [[Baltijas jūra]]s austrumu piekrastē ir sastopama ļoti reti — galvenokārt pasuga ''G.c. ssp. baltica (Murb.) Á. et D.Löve (syn. G. baltica (Murb.) Börner).'' Ierakstīta [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/gentianella-campestris-l-borner/|title=lauka drudzenīte - Gentianella campestris (L.) Börner - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-03-08}}</ref> == Morfoloģija == Lauka drudzenīte ir divgadīgs, 3—25 cm garš, tumši zaļš un drukns [[lakstaugs]]. [[Stublājs]] ir taisns, kails, tas pie pamata vai stublāja lejasdaļā zaro. Auga zari ir īsi un stāvi. Pie stublāja pamata nereti ir iepriekšējā gada rozetes lapu paliekas. Apakšējās [[lapas]] rozetē ir otrādi olveidīgas vai lāpstveidīgas, aptuveni 1,2—3 cm garas un 0,5—1 cm platas, to gals ir strups vai noapaļots, tās ir visplatākās lapu augšdaļā. Stublāja apakšējās lapas ir iegarenas, strupas, aptuveni 1,3—2 cm garas un ap 0,5 cm platas. Augšējās lapas ir iegarenas vai lancetiskas, to mala ir sīki dziedzeraini skropstaina. [[Zieds|Ziedu]] ir nedaudz — parasti 5—15. Tie ir skarveidīgā ziedkopā stublāja un zaru galā un augšējo lapu žāklēs. Kauss ir zvanveidīgs, aptuveni 1—2 cm garš. Divi no kausa zobiņiem ir smaili un plati olveidīgi, pārsedzas ar diviem pamīšus šauri lineāriem un smailākiem zobiņiem. Zieda vainags ir četrdaļīgs, stobrveida un tumšzils. Tas ir aptuveni 1,5—3 cm garš un ap pusotru reizi garāks nekā kauss, vainaga daivas ovālas. [[Auglis]] ir divvāršņu [[pogaļa]] ar īsu kātiņu. Pēc ziedēšanas laika un stublāja posmu skaita nodala 2 pasugas: * ar 3—5 posmiem, zied no maija līdz jūlijam; vai * ar 4-11 posmiem, zied vēlu rudenī — no jūlija beigām līdz oktobrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Drudzenītes]] [[Kategorija:Genciānu dzimta]] j7w370y6dkegln3rp2ewq6id3v9jrxs 0 505841 4509504 3579246 2026-08-18T18:59:00Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509504 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|klase_lv=Divdīgļlapji|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|attēls=Gentianella germanica 1 MHNT.jpg|rinda=Gentianales|rinda_lv=Genciānu rinda|dzimta=Gentianaceae|dzimta_lv=Genciānu dzimta|ģints=Gentianella|ģints_lv=Drudzenītes|binomial=Gentianella|att_nosaukums=''Gentianella germanica''}}'''Drudzenītes''' ({{val|la|Gentianella}}) ir augu ģints [[Genciānu dzimta|genciānu dzimtā]]. Šajā ģintī ir 256 [[Lakstaugs|lakstaugu]] sugas, kuras aug kalnainos un aukstos apvidos. Savvaļā šīs ģints pārstāvji ir sastopami [[Amerika|Amerikas kontinentos]], [[Eirāzija|Eirāzijā]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=von Hagen|first=K. Bernhard|last2=Kadereit|first2=Joachim W.|date=2001-01-01|title=The phylogeny of Gentianella (Gentianaceae) and its colonization of the southern hemisphere as revealed by nuclear and chloroplast DNA sequence variation|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1439609204700057|journal=Organisms Diversity & Evolution|language=en|volume=1|issue=1|pages=61–79|doi=10.1078/1439-6092-00005|issn=1439-6092}}</ref> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas divas drudzenīšu sugas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/gentianaceae/|title=Genciānu dzimta - Gentianaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-03-09}}</ref>: * [[Dūkstu drudzenīte]] (''Gentianella uliginosa''), * [[Rūgtā drudzenīte]] (''Gentianella amarella''). Abas ir ierakstītas [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Drudzenītes]] [[Kategorija:Genciānu dzimta]] sluzmfvncdckse5jdhloopkz1rid43z 0 505858 4509517 4240283 2026-08-18T19:00:56Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509517 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|klase_lv=Divdīgļlapji|attēls=Swertia perennis subsp. cuspidata (Mount Shirouma).JPG|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|nosaukums=|rinda_lv=Genciānu rinda|rinda=Gentianales|dzimta=Gentianaceae|dzimta_lv=Genciānu dzimta|ģints=Swertia|ģints_lv=Svertijas|suga=Swertia perennis|suga_lv=Ziemas svertija|binomial=Swertia perennis <small>(L.)</small>|valsts=Plantae}}'''Ziemas svertija''' ({{val|la|Swertia perennis}}) ir mainīga paskata augu suga [[genciānu dzimta]]s svertiju ģintī, kurai nodala vairākas pasugas. Augu suga ir ierakstīta [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]] un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/swertia-perennis-l/|title=ziemas svertija - Swertia perennis L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-03-09}}</ref> == Izplatība == Savvaļā tā ir sastopama [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Ziemeļamerika]]s rietumdaļā — [[Strauts|strautu]] malās un avotu izplūdes vietās uz [[Klints|klintīm]]. [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]] ir sastopama ļoti reti, pārsvarā [[Purvs|purvos]], skrajos un purvainos mežos, kā arī avotainās palieņu pļavās. Salīdzinoši blīvākais atradņu apvidus Baltijā ir [[Igaunija|Igaunijā]] — [[Emajegi]] baseina upju palienēs. [[Latvija|Latvijā]] ziemas svertija ir sastopama ļoti reti — tā 1955. gadā tika konstatēta netālu no [[Kuldīga]]s, taču atradnes vietā tika veikti [[kūdra]]s izrakumi, tādējādi iznīcinot tobrīd vienīgo zināmo auga atradnes vietu. Šo sugu uzskatīja par izzudušu valsts teritorijā līdz 2004. gadam, kad to atrada avoksnājā [[Sudas purvs|Sudas purva]] apkaimē.<ref name=":0" /> == Morfoloģija == Ziemas svertija ir daudzgadīgs, 20—60 cm garš [[lakstaugs]]. Tam ir ložņājošs [[saknenis]], kails, stāvs un augšdaļā zarojošs [[stublājs]]. Augam ir rozetes [[lapas]] un stublāja lapas. Rozetes lapas ir olveidīgas, 4—8 cm garas un 2—5 cm platas un tām ir garš, spārnains kāts. Stublāja lapu ir nedaudz, tās ir eliptiskas vai iegareni lancetiskas, 1—3 cm garas un 0,5—1 cm platas, pretējas, sēdošas vai mazliet skaujošas. Visu lapu plātne ir kaila, tām ir gluda mala, strups vai (stublāja lapām) dažreiz smails gals. [[Zieds|Ziedi]] ir izvietoti skrajā, vairāk vai mazāk piramidālā skarā stublāja un zaru galā. Ziedu kauslapas un [[vainaglapa]]s ir gandrīz līdz pamatam dalītas 5 daļās. Kauslapas ir zaļas, īlensmailas, aptuveni 0,5—0,8 cm garas. Vainaglapas ir lancetiskas, 0,7—1,2 cm garas, tās ir gari nosmailotas, zili violeti svītrainas. Pie katras vainaglapas pamata atrodas divas nektāra bedrītes ar melnsarkanām bārkstīm. [[Auglis]] ir olveidīga, 1—1,5 cm gara divvāršņu pogaļa. Zied jūlija beigās un augustā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Svertijas]] [[Kategorija:Genciānu dzimta]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] 0jf56lk6n78mwmufry0ks3oo4zs7min 0 505955 4509503 3830581 2026-08-18T18:58:54Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Genciānu rinda]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509503 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|rinda_lv=Genciānu rinda|binomial=Gentiana|ģints_lv=Drudzenes|ģints=Gentiana|dzimta_lv=Genciānu dzimta|dzimta=Gentianaceae|rinda=Gentianales|nosaukums=|klase_lv=Divdīgļlapji|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae|attēls=Gentiana macrophylla Orchi 04.jpg|att_nosaukums=<i>Gentiana macrophylla</i>}}'''Drudzenes''' ({{val|la|Gentiana}}) ir augu ģints [[Genciānu dzimta|genciānu dzimtā]]. Ģints pārstāvjiem ir raksturīgi lieli, zvanveidīgi ziedi, kuri ļoti bieži ir koši zilā krāsā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=RHS A-Z Encyclopedia of Garden Plants|url=https://archive.org/details/azencyclopediaof0000unse|publisher=Dorling Kindersley|year=2008|isbn=978-1-4053-3296-5|location=United Kingdom|pages=1136}}</ref> Šajā ģintī ir vismaz 400 augu sugu, no kurām 2 ir sastopamas Latvijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/gentianaceae/|title=Genciānu dzimta - Gentianaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-03-10}}</ref>: * [[Krustlapu drudzene]] (''Gentiana cruciata''), * [[Tumšzilā drudzene]] (''Gentiana pneumonanthe).'' Ģints savu latīnisko nosaukumu "Gentiana" ir ieguvusi par godu [[Ilīrija]]s valdniekam [[Gentijs|Gentijam]], kurš pirmais ģints pārstāvjiem konstatēja tonizējošas (medicīniskas) īpašības.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A manual of the flowering plants of California|url=http://archive.org/details/bub_gb_bffkmpjLa8EC|publisher=Berkeley : University of California Press|date=1975|first=Willis Linn|last=Jepson}}</ref> == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Drudzenes]] [[Kategorija:Genciānu dzimta]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par botāniku]] b2sgi8t5qr7y9gc5qfs6lcihp3yruj6 0 515665 4509415 4172704 2026-08-18T16:54:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509415 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Viktors Čestnovs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dat|1953|4|8}} | dz vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Sigulda|td=Latvija}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2003|6|5|1953|4|8}} | mirš vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Viktors Čestnovs''' (dzimis {{dat|1953|4|8}} [[Sigulda|Siguldā]], miris {{dat|2003|6|5}} [[Liepāja|Liepājā]]) bija latviešu [[aktieris]]. Atveidojis lomas izrādēs [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] un [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], Rīgas Mazajā latviešu teātrī, Rīgas Jaunajā teātrī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/liepajnieki/pirms-60-gadiem-dzimis-aktieris-viktors-cestnovs/|title=Pirms 60 gadiem dzimis aktieris Viktors Čestnovs|website=irliepaja.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> kā arī filmās "[[Kurpe (filma)|Kurpe]]", "[[Emīla nedarbi]]" un TV seriālā "[[Sirdsmīļā Monika]]". Noslepkavots Liepājā {{dat|2003|6|5||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Viktors-Cestnovs|title=Viktors Čestnovs|website=timenote.info|access-date=2022-07-01|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Apbedīts Rīgas Meža kapos. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Čestnovs, Viktors}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2003. gadā mirušie]] [[Kategorija:Siguldā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] smqo47cmcdhc89m1x6bcnazuujs07cr 0 516340 4509585 3647306 2026-08-18T23:32:00Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Dibosks (burātājs)]] to [[Albērs Dibosks]] 4509585 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Albērs Dibosks]] dul3y28jnqstytz5i5mqc2pvglefgy9 0 516356 4509586 3647395 2026-08-18T23:32:10Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[De Kotiņons]] to [[Žilbērs de Kotiņons]] 4509586 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Žilbērs de Kotiņons]] px27qijmqobx2nxysn05f6z9y98d4yb 0 516670 4509435 4165985 2026-08-18T17:38:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509435 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilis Ģelbe | vārds_orig = | attēls = Vilis Ģilbe.gif | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1890 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Tukuma apriņķis|Zemītes pagasts}}<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1919 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 19 | m_vieta = [[Vidriži]] {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = latvietis | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | dzimums = }} '''Vilis Ģelbe''' ({{dat|1890|11|8|N}} — {{dat|1919|6|19|N}}) bija jūras [[virsnieks]] ([[virsleitnants]]), [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris]]. 1919. g. 19. jūnijā kritis sadursmē ar vācu spēkiem pie [[Vidriži]]em. == Dzīvesgājums == Vilis Ģelbe dzimis 1890. gada 8. novembrī [[Zemītes pagasts|Zemītes pagastā]]. Beidzis vietējo skolu, [[Talsu pilsētas skola|Talsu pilsētas skolu]], tad [[Engures jūrskola|Engures]] un [[Pēterpils jūrskola]]s. Ieguvis [[Tālbraucējs stūrmanis|tālbraucēja stūrmaņa]] diplomu un pēc [[Oranienbaumas jūrskola]]s beigšanas 1918. gada jūlijā arī [[Jūras kapteinis|kapteiņa]] diplomu. Pirmā pasaules kara laikā bijis kuģu «[[Kotka (kuģis)|Kotka]]» un «[[Arguņ (kuģis)|Arguņ]]» komandieris, piedaloties operācijās pret vāciešiem.<ref name=":d">{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/topics/view/34|title=Vilis Gelbe (arī Ģelbe, 1890-1919), jūras virsleitnants|website=militaryheritagetourism.info|access-date=2022-11-19}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Vilis-Gelbe|title=Vilis Ģelbe|website=timenote.info|access-date=2022-11-19|language=lv|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222200114/https://timenote.info/lv/Vilis-Gelbe}}</ref> [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijā]] V. Ģelbe iestājās brīvprātīgi 1918. gada novembrī kā viens no pirmajiem [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s [[karavīrs|karavīriem]]. Piedalījies kaujās galvenokārt [[Vidzeme|Vidzemē]].<ref name=":o">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=533|title=LKOK nr.3/895 : Ģelbe, Vilis|website=lkok.com|access-date=2022-11-19}}</ref> 1919. gada 19. jūnijā pie [[Vidriži|Vidrižu]] [[muiža]]s V. Ģelbe ar komandu devās uzbrukumā vācu pārspēkam, ar savu drošsirdību pamudināja kareivjus cīņai, tā nodrošinot spēku labo spārnu. Šīs kaujas laikā krita varoņa nāvē un pēc nāves 1921. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru]]. Vilis Ģelbe tika apglabāts [[Limbaži|Limbažu]] kapos.<ref name=":o" /> Viļa Ģelbes kapa [[Piemineklis|pieminekli]] 1922. gada 10. septembrī atklāja toreizējais [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Jānis Čakste]]. Uzstādīta piemiņas zīme arī Viļa Ģelbes pēdējās kaujas vietā [[Vidrižu muiža]]s parkā.<ref name=":d" /> Sākoties [[Trešā atmoda|Atmodai]], 1988. gada 30. oktobrī [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]]s un [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības kluba]] Limbažu nodaļas biedri V. Ģelbes pieminekli attīrīja no [[Sūnas|sūnām]], taču gan [[keramika]]s [[bareljefs]], gan [[smilšakmens]] plāksne laika gaitā bija stipri cietuši. 1991. gada jūlijā [[Limbažu pilsēta]]s [[pašvaldība]] un sabiedriskās organizācijas vērsās pie [[Limbažu rajons|Limbažu rajona]] padomes ar lūgumu piešķirt līdzekļus pieminekļa atjaunošanai. Pilnībā [[Restaurācija|restaurētais]] piemineklis atklāts 1991. gada 11. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2019/08/limbazu-pilsetas-kapos-lak-kritusa-lkok.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Limbažu pilsētas kapos LNK kritušā LKOK Viļa Gelbes individuāls apbedījums|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2022-11-19|date=ceturtdiena, 2019. gada 22. augusts}}</ref> 2017. gadā pēc [[Rīgas dome]]s lēmuma, Viļa Ģelbes vārdā tika nosaukta [[Viļa Ģelbes iela|iela]] [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/news/pieskirs-jaunus-un-mainis-esosos-rigas-ielu-nosaukumus?11867|title=Iela}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas virsnieki]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] abbzdg1oml09uebcotou9q1n3hbrkaa 0 517926 4509412 4056717 2026-08-18T16:42:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509412 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Viktors Krūmiņš | attēls = | att_izm = | amats = Latvijas PSR ārlietu ministrs | term_sākums = {{dat|1967|||N}} | term_beigas = {{dat|1985|||N}} | priekštecis = [[Andrejs Elvihs]] | pēctecis = [[Leonards Bartkevičs]] | dzim_dati = {{dat|1923|3|13}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Petrograda|td=Krievija}} | mir_dati = {{mdv|1990|10|19|1923|3|13}} | mir_vieta = | tautība = latvietis | partija = [[Latvijas Komunistiskā partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Viktors Krūmiņš''' (1923—1990) bija [[Latvijas PSR]] sabiedriskais darbinieks, [[padomju nomenklatūra]]s loceklis. [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Latvijas PSR ārlietu ministrs]] (1967—1985). == Dzīvesgājums == Dzimis 1923. gada 13. martā [[Petrograda|Petrogradā]] [[Krievijas PFSR]] Miķeļa Krūmiņa ģimenē. Strādāja par mehāniķi [[Ļeņingrada]]s rūpnīcā ''Электросила'', piedalījās [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Pēc kara beigām darbojās Latvijas PSR Vietējās rūpniecības komisariātā, 1946. gadā absolvēja [[PSKP]] CK Augstāko partijas skolu, tad kļuva par [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] (LKP) [[Jelgava]]s pilsētas 2. sekretāru (1947—1948), LKP CK nodaļas vadītāju (1952—1957). 1952. gadā absolvēja [[PSKP]] CK Sabiedrisko zinātņu akadēmiju un aizstāvēja filozofijas zinātņu kandidāta grādu<ref>[http://supsov.narod.ru/HTML/D1028.HTML Краткая биография в справочнике по депутатам ВС СССР]</ref> un bija LKP CK Republikāniskās partijas skolas docētājs (1952—1955).<ref>{{LPE|5₁|517}}</ref> 1960. gadā Krūmiņu iecēla par LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku, 1967. gadā par Latvijas PSR ārlietu ministru.<ref>Дипломатический словарь под ред. А. А. Громыко, А. Г. Ковалева, П. П. Севостьянова, С. Л. Тихвинского. В 3-х томах. Мaskava: Наука, 1985—1986. — Т. 2, с. 116.</ref> 1972. gadā viņš kā Latvijas ārlietu ministrs piedalījās [[ANO]] 27. ģenerālās asamblejas sesijā [[Ņujorka|Ņujorkā]] Padomju Savienības delegācijas sastāvā.<ref>[https://varondiplomats.wordpress.com/2014/01/07/pirmrindas-diplomatija/ Pirmrindas diplomātija] avīze “Laiks”, 02.12.1972. </ref> Miris 1990. gada 19. oktobrī, apglabāts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Viktors-Krumins-00.00.1923 |title=timenote.info |access-date={{dat|2022|07|27||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220727061444/https://timenote.info/lv/Viktors-Krumins-00.00.1923 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{DEFAULTSORT:Krūmiņš, Viktors}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1990. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas komisāri un ministri]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] tabgfg1s4wazg2lblnabz5i4pmg6sed 0 522673 4509762 4353437 2026-08-19T10:42:16Z ~2026-45346-03 149283 /* */ Saturs atjaunināts saskaņā ar aktuālo informāciju. 4509762 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Fēnikss Jēkabpils.JPG|thumb|Spēļu zāle Jēkabpilī]]'''SIA "Alfor"''' ir vadošais azartspēļu operators Latvijā ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi nozarē. Uzņēmums ir attīstījis Latvijā plašāko spēļu zāļu tīklu - [https://casino.fenikss.lv/ FENIKSS], un vienu no vadošajām spēļu platformām tiešsaistē [https://www.fenikss.lv/casino-v2 fenikss.lv]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://casino.fenikss.lv/par-mums-fenikss-sia-alfor/|title=Alfor|website=www.alfor.lv|access-date=2022-10-01|language=lv}}</ref>. SIA "Alfor" ietilpst [https://www.novomatic.com/en NOVOMATIC AG], kas ir viena no lielākajām spēļu tehnoloģiju grupām pasaulē. == Sociālā atbildība == "Alfor grupa" ir lielākā [[Latvijas Spēļu biznesa asociācija]]s biedre. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas uzstādītais darbības mērķis ir veicināt Latvijas spēļu biznesa kopējo attīstību, kā arī izstrādāt ieteikumus un projektus azartspēļu nozares attīstībai<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsba.lv/par-mums/|title=Par mums|website=Latvijas Spēļu biznesa asociācija|access-date=2022-10-01|language=lv-LV|archive-date=2022-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20220930133951/https://lsba.lv/par-mums/}}</ref>. Latvijas Spēļu biznesa asociācija 2022. gadā uzsāka sabiedrības informatīvo kampaņu “Maldi par Valdi” ar nolūku kliedēt sabiedrības maldus par nozari<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsba.lv/medijs/azartspelu-nozares-aktualitates-julijs/|title=Azartspēļu nozares aktualitātes {{!}} Jūlijs|website=Latvijas Spēļu biznesa asociācija|access-date=2022-10-01|language=lv-LV|archive-date=2022-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20220930114410/https://lsba.lv/medijs/azartspelu-nozares-aktualitates-julijs/}}</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] ovk9etad6i4h4btjs812rgbhezxno0e 4509775 4509762 2026-08-19T10:59:43Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-45346-03|~2026-45346-03]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4353437 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Fēnikss Jēkabpils.JPG|thumb|Spēļu zāle Jēkabpilī]] '''"Alfor grupa"''' ir lielākais [[Azartspēles Latvijā|Latvijas azartspēļu nozares]] tirgus dalībnieks ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi nozarē. Latvijā grupa pazīstama ar spēļu zāļu zīmolu "[[Fenikss (azartspēļu zīmols)|Fenikss]]", bet Igaunijā — ar zīmolu ''Fenix''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alfor.lv/uznemums/alfor-grupa|title=Alfor grupa - Alfor|website=www.alfor.lv|access-date=2022-10-01|language=lv}}</ref>. "Alfor grupa" holdinga uzņēmums SIA "Foroms" ir tieši saistīts ar pirmo Latvijā atvērto [[kazino]] 1990. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/ka_paradijas_pasmaju_oligarhi_un_ko_vini_nespeja_sadalit/|title=Pietiek :: Kā parādījās pašmāju oligarhi un ko viņi nespēja sadalīt|website=pietiek.com|access-date=2022-11-07}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/uzzini-vai-atceries-kada-bija-dzive-latvija-1990. gada-731195|title=Uzzini vai atceries, kāda bija dzīve Latvijā 1990. gadā|website=www.diena.lv|access-date=2022-11-07}}</ref>. == Struktūra == "Alfor grupa" apvieno divus vadošos izklaides uzņēmumus Latvijā un Igaunijā – SIA Alfor, kas reģistrēts 2004. gadā (zīmols: Fenikss)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/alfor/40003512913|title=ALFOR, SIA, 40003512913 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-01|date=2022-10-02|language=lv}}</ref>, un 1996. gadā Igaunijā reģistrēta meitassabiedrība ''OU Novoloto'' (zīmols: ''Fenix'') Novoloto OÜ<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.teatmik.ee/et/captcha|title=teatmik.ee|last=d-Systems|website=www.teatmik.ee|access-date=2022-10-01|language=et}}</ref>. == Finanšu rādītāji == "Alfor grupa" ietilpstošo uzņēmumu kopējais apgrozījums 2021. gadā, par spīti azartspēļu aizliegumam lielu daļu [[COVID-19 pandēmija|pandēmijas perioda]], bija 14,7 miljoni eiro un darbinieku skaits — 753<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/admiralu-klubs/40003249010|title=Admirāļu klubs, SIA, 40003249010 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-07|date=2022-11-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/alfor/40003512913|title=ALFOR, SIA, 40003512913 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-07|date=2022-11-07|language=lv}}</ref>. == Vēsture == "Alfor grupa" dibinājusi 1999. gadā reģistrētā holdinga uzņēmums SIA “Foroms”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/foroms/50003452781|title=FOROMS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 50003452781 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-01|date=2022-10-02|language=en}}</ref>. Uzņēmuma izcelsme saistīta ar [[Latvijas PSR]] laikos pastāvējušo [[Rīgas eksperimentālais jaunatnes centrs "Forums"|Rīgas eksperimentālo jaunatnes centru "Forums"]] (REJC "Forums"). No [[komjaunatne]]s centra 20. gadsimta 80. gadu beigās gados izveidojās daudznozaru kooperatīvs "Forums", kas eksperimentēja ar jaunuzņēmumu darbību dažādās jomās, tostarp izklaides, ēdināšanas, autosporta, mākslas, banku un citās<ref name=":0" />. Viens no šādiem eksperimentiem bija arī pirmā kazino atvēršana Latvijā. To ar nosaukumu "Casino Riga"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:112783%7Carticle:DIVL45%7C|title=Azartspēļu ēra ir klāt!|last=Latvijas jaunatne|website=periodika.lv|access-date=2022-11-07|date=1990}}</ref> atvēra 1990. gada augustā, [[Vecrīga|Vecrīgā]], [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielā]] 24<ref name=":1" />. Projekts izrādījās gana pelnošs, lai attīstību ne vien turpinātu, bet arī paplašinātu. Uz 2022. gadu SIA “Foroms” daļas pieder SIA "FVR Invest"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/fvr-invest/40003992683|title=FVR Invest, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003992683 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-01|date=2022-10-02|language=en}}</ref>, kura patiesais labuma guvējs ir [[Jānis Zuzāns]]. SIA “Foroms” aktīvu apjoms 2021. gadā bija 22,9 miljoni eiro, bet neto peļņa — 4,8 miljoni eiro. Uzņēmuma [[Audits|auditorkompānija]] ir 1995. gadā reģistrētā SIA “Sindiks”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/sindiks/40003078342|title=SINDIKS, SIA, 40003078342 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-01|date=2022-10-02|language=en}}</ref>, kuras patiesā labuma guvēja ir SIA "Grant Thornton" valdes locekle Silvija Gulbe<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grantthornton.lv/musu-komanda/Silvija-Gulbe/|title=Silvija Gulbe|website=Latvia|access-date=2022-10-01|language=lv|archive-date=2020-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20201130043241/https://www.grantthornton.lv/musu-komanda/Silvija-Gulbe/}}</ref>. == Sociālā atbildība == "Alfor grupa" ir lielākā [[Latvijas Spēļu biznesa asociācija]]s biedre. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas uzstādītais darbības mērķis ir veicināt Latvijas spēļu biznesa kopējo attīstību, kā arī izstrādāt ieteikumus un projektus azartspēļu nozares attīstībai<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsba.lv/par-mums/|title=Par mums|website=Latvijas Spēļu biznesa asociācija|access-date=2022-10-01|language=lv-LV|archive-date=2022-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20220930133951/https://lsba.lv/par-mums/}}</ref>. Latvijas Spēļu biznesa asociācija 2022. gadā uzsāka sabiedrības informatīvo kampaņu “Maldi par Valdi” ar nolūku kliedēt sabiedrības maldus par nozari<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsba.lv/medijs/azartspelu-nozares-aktualitates-julijs/|title=Azartspēļu nozares aktualitātes {{!}} Jūlijs|website=Latvijas Spēļu biznesa asociācija|access-date=2022-10-01|language=lv-LV|archive-date=2022-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20220930114410/https://lsba.lv/medijs/azartspelu-nozares-aktualitates-julijs/}}</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 7dkl1i16go2yih9da8snflk9hc5q2cg 4509776 4509775 2026-08-19T11:00:23Z Egilus 27634 4509776 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Fēnikss Jēkabpils.JPG|thumb|Spēļu zāle Jēkabpilī]] '''"Alfor grupa"''' ir lielākais [[Azartspēles Latvijā|Latvijas azartspēļu nozares]] tirgus dalībnieks ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi nozarē. Latvijā grupa pazīstama ar spēļu zāļu zīmolu "[[Fenikss (azartspēļu zīmols)|Fenikss]]", bet Igaunijā — ar zīmolu ''Fenix''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alfor.lv/uznemums/alfor-grupa|title=Alfor grupa - Alfor|website=www.alfor.lv|access-date=2022-10-01|language=lv}}</ref>. "Alfor grupa" holdinga uzņēmums SIA "Foroms" ir tieši saistīts ar pirmo Latvijā atvērto [[kazino]] 1990. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/ka_paradijas_pasmaju_oligarhi_un_ko_vini_nespeja_sadalit/|title=Pietiek :: Kā parādījās pašmāju oligarhi un ko viņi nespēja sadalīt|website=pietiek.com|access-date=2022-11-07}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/uzzini-vai-atceries-kada-bija-dzive-latvija-1990. gada-731195|title=Uzzini vai atceries, kāda bija dzīve Latvijā 1990. gadā|website=www.diena.lv|access-date=2022-11-07}}</ref>. == Struktūra == "Alfor grupa" apvieno divus vadošos izklaides uzņēmumus Latvijā un Igaunijā – SIA Alfor, kas reģistrēts 2004. gadā (zīmols: Fenikss)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/alfor/40003512913|title=ALFOR, SIA, 40003512913 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-01|date=2022-10-02|language=lv}}</ref>, un 1996. gadā Igaunijā reģistrēta meitassabiedrība ''OU Novoloto'' (zīmols: ''Fenix'') Novoloto OÜ<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.teatmik.ee/et/captcha|title=teatmik.ee|last=d-Systems|website=www.teatmik.ee|access-date=2022-10-01|language=et}}</ref>. == Finanšu rādītāji == "Alfor grupa" ietilpstošo uzņēmumu kopējais apgrozījums 2021. gadā, par spīti azartspēļu aizliegumam lielu daļu [[COVID-19 pandēmija|pandēmijas perioda]], bija 14,7 miljoni eiro un darbinieku skaits — 753<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/admiralu-klubs/40003249010|title=Admirāļu klubs, SIA, 40003249010 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-07|date=2022-11-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/alfor/40003512913|title=ALFOR, SIA, 40003512913 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-07|date=2022-11-07|language=lv}}</ref>. == Vēsture == "Alfor grupa" dibinājusi 1999. gadā reģistrētā holdinga uzņēmums SIA “Foroms”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/foroms/50003452781|title=FOROMS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 50003452781 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-01|date=2022-10-02|language=en}}</ref>. Uzņēmuma izcelsme saistīta ar [[Latvijas PSR]] laikos pastāvējušo [[Rīgas eksperimentālais jaunatnes centrs "Forums"|Rīgas eksperimentālo jaunatnes centru "Forums"]] (REJC "Forums"). No [[komjaunatne]]s centra 20. gadsimta 80. gadu beigās gados izveidojās daudznozaru kooperatīvs "Forums", kas eksperimentēja ar jaunuzņēmumu darbību dažādās jomās, tostarp izklaides, ēdināšanas, autosporta, mākslas, banku un citās<ref name=":0" />. Viens no šādiem eksperimentiem bija arī pirmā kazino atvēršana Latvijā. To ar nosaukumu "Casino Riga"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:112783%7Carticle:DIVL45%7C|title=Azartspēļu ēra ir klāt!|last=Latvijas jaunatne|website=periodika.lv|access-date=2022-11-07|date=1990}}</ref> atvēra 1990. gada augustā, [[Vecrīga|Vecrīgā]], [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielā]] 24<ref name=":1" />. Projekts izrādījās gana pelnošs, lai attīstību ne vien turpinātu, bet arī paplašinātu. Uz 2022. gadu SIA “Foroms” daļas pieder SIA "FVR Invest"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/fvr-invest/40003992683|title=FVR Invest, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003992683 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-01|date=2022-10-02|language=en}}</ref>, kura patiesais labuma guvējs ir [[Jānis Zuzāns]]. SIA “Foroms” aktīvu apjoms 2021. gadā bija 22,9 miljoni eiro, bet neto peļņa — 4,8 miljoni eiro. Uzņēmuma [[Audits|auditorkompānija]] ir 1995. gadā reģistrētā SIA “Sindiks”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/sindiks/40003078342|title=SINDIKS, SIA, 40003078342 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-01|date=2022-10-02|language=en}}</ref>, kuras patiesā labuma guvēja ir SIA "Grant Thornton" valdes locekle Silvija Gulbe<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grantthornton.lv/musu-komanda/Silvija-Gulbe/|title=Silvija Gulbe|website=Latvia|access-date=2022-10-01|language=lv|archive-date=2020-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20201130043241/https://www.grantthornton.lv/musu-komanda/Silvija-Gulbe/}}</ref>. == Sociālā atbildība == "Alfor grupa" ir lielākā [[Latvijas Spēļu biznesa asociācija]]s biedre. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas uzstādītais darbības mērķis ir veicināt Latvijas spēļu biznesa kopējo attīstību, kā arī izstrādāt ieteikumus un projektus azartspēļu nozares attīstībai<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsba.lv/par-mums/|title=Par mums|website=Latvijas Spēļu biznesa asociācija|access-date=2022-10-01|language=lv-LV|archive-date=2022-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20220930133951/https://lsba.lv/par-mums/}}</ref>. Latvijas Spēļu biznesa asociācija 2022. gadā uzsāka sabiedrības informatīvo kampaņu “Maldi par Valdi” ar nolūku kliedēt sabiedrības maldus par nozari<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsba.lv/medijs/azartspelu-nozares-aktualitates-julijs/|title=Azartspēļu nozares aktualitātes {{!}} Jūlijs|website=Latvijas Spēļu biznesa asociācija|access-date=2022-10-01|language=lv-LV|archive-date=2022-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20220930114410/https://lsba.lv/medijs/azartspelu-nozares-aktualitates-julijs/}}</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] gefozrf1ts6pnl92h6uoko0sri2xkzf 4509780 4509776 2026-08-19T11:12:25Z ~2026-45346-03 149283 Saturs koriģēts saskaņā ar aktuālo informāciju. 4509780 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Fēnikss Jēkabpils.JPG|thumb|Spēļu zāle Jēkabpilī]]'''SIA "Alfor"''' ir vadošais azartspēļu operators Latvijā ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi nozarē. Uzņēmums ir attīstījis Latvijā plašāko spēļu zāļu tīklu - [https://casino.fenikss.lv/ FENIKSS], un vienu no vadošajām spēļu platformām tiešsaistē [https://www.fenikss.lv/casino-v2 fenikss.lv]. SIA "Alfor" ietilpst [https://www.novomatic.com/en NOVOMATIC AG], kas ir viena no lielākajām spēļu tehnoloģiju grupām pasaulē. === Sociālā atbildība === Kā licencēts azartspēļu operators, SIA "Alfor" ievēro ne vien nozares regulējumu, bet arī labo praksi. SIA "Alfor" ievēro [https://casino.fenikss.lv/atbildiga-spele/ Atbildīgas spēles] politiku, [https://llab.lv/wp-content/uploads/2026/03/LLAB_Azartspelu-nozares-atbildibas-kodekss.pdf Azartspēļu nozares atbildības kodeksu], kā arī starptautiski atzītā spēlētāju aizsardzības un atbildīgas spēles standarta [https://www.novomatic.com/en/explore-novomatic/corporate-responsibility-sustainability/responsible-entertainment G4] (Global Gambling Guidance Group) principus. [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] d54t677i9jxwme8158ukmsxdhr8zou8 4509781 4509780 2026-08-19T11:15:58Z ~2026-45346-03 149283 Precizēts 4509781 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Fēnikss Jēkabpils.JPG|thumb|Spēļu zāle Jēkabpilī]]'''SIA "Alfor"''' ir vadošais azartspēļu operators Latvijā ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi nozarē. Uzņēmums ir attīstījis Latvijā plašāko spēļu zāļu tīklu - [https://casino.fenikss.lv/ FENIKSS], un vienu no vadošajām spēļu platformām tiešsaistē [https://www.fenikss.lv/casino-v2 fenikss.lv]. SIA "Alfor" ietilpst [https://www.novomatic.com/en NOVOMATIC AG], kas ir viena no lielākajām spēļu tehnoloģiju grupām pasaulē. === Sociālā atbildība === Kā licencēts azartspēļu operators, SIA "Alfor" ievēro ne vien nozares regulējumu, bet arī labo praksi. SIA "Alfor" ievēro [https://casino.fenikss.lv/atbildiga-spele/ Atbildīgas spēles] politiku, [https://llab.lv/wp-content/uploads/2026/03/LLAB_Azartspelu-nozares-atbildibas-kodekss.pdf Azartspēļu nozares atbildības kodeksu], kā arī starptautiski atzītā spēlētāju aizsardzības un atbildīgas spēles standarta [https://www.novomatic.com/en/explore-novomatic/corporate-responsibility-sustainability/responsible-entertainment G4] (Global Gambling Guidance Group) principus. {{DEFAULTSORT:Alfor}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] syrfxqcvez6l4ifcyskw07fbnm091st 4509783 4509781 2026-08-19T11:29:07Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-45346-03|~2026-45346-03]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4509776 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Fēnikss Jēkabpils.JPG|thumb|Spēļu zāle Jēkabpilī]] '''"Alfor grupa"''' ir lielākais [[Azartspēles Latvijā|Latvijas azartspēļu nozares]] tirgus dalībnieks ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi nozarē. Latvijā grupa pazīstama ar spēļu zāļu zīmolu "[[Fenikss (azartspēļu zīmols)|Fenikss]]", bet Igaunijā — ar zīmolu ''Fenix''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alfor.lv/uznemums/alfor-grupa|title=Alfor grupa - Alfor|website=www.alfor.lv|access-date=2022-10-01|language=lv}}</ref>. "Alfor grupa" holdinga uzņēmums SIA "Foroms" ir tieši saistīts ar pirmo Latvijā atvērto [[kazino]] 1990. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/ka_paradijas_pasmaju_oligarhi_un_ko_vini_nespeja_sadalit/|title=Pietiek :: Kā parādījās pašmāju oligarhi un ko viņi nespēja sadalīt|website=pietiek.com|access-date=2022-11-07}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/uzzini-vai-atceries-kada-bija-dzive-latvija-1990. gada-731195|title=Uzzini vai atceries, kāda bija dzīve Latvijā 1990. gadā|website=www.diena.lv|access-date=2022-11-07}}</ref>. == Struktūra == "Alfor grupa" apvieno divus vadošos izklaides uzņēmumus Latvijā un Igaunijā – SIA Alfor, kas reģistrēts 2004. gadā (zīmols: Fenikss)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/alfor/40003512913|title=ALFOR, SIA, 40003512913 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-01|date=2022-10-02|language=lv}}</ref>, un 1996. gadā Igaunijā reģistrēta meitassabiedrība ''OU Novoloto'' (zīmols: ''Fenix'') Novoloto OÜ<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.teatmik.ee/et/captcha|title=teatmik.ee|last=d-Systems|website=www.teatmik.ee|access-date=2022-10-01|language=et}}</ref>. == Finanšu rādītāji == "Alfor grupa" ietilpstošo uzņēmumu kopējais apgrozījums 2021. gadā, par spīti azartspēļu aizliegumam lielu daļu [[COVID-19 pandēmija|pandēmijas perioda]], bija 14,7 miljoni eiro un darbinieku skaits — 753<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/admiralu-klubs/40003249010|title=Admirāļu klubs, SIA, 40003249010 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-07|date=2022-11-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/alfor/40003512913|title=ALFOR, SIA, 40003512913 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-07|date=2022-11-07|language=lv}}</ref>. == Vēsture == "Alfor grupa" dibinājusi 1999. gadā reģistrētā holdinga uzņēmums SIA “Foroms”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/foroms/50003452781|title=FOROMS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 50003452781 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-01|date=2022-10-02|language=en}}</ref>. Uzņēmuma izcelsme saistīta ar [[Latvijas PSR]] laikos pastāvējušo [[Rīgas eksperimentālais jaunatnes centrs "Forums"|Rīgas eksperimentālo jaunatnes centru "Forums"]] (REJC "Forums"). No [[komjaunatne]]s centra 20. gadsimta 80. gadu beigās gados izveidojās daudznozaru kooperatīvs "Forums", kas eksperimentēja ar jaunuzņēmumu darbību dažādās jomās, tostarp izklaides, ēdināšanas, autosporta, mākslas, banku un citās<ref name=":0" />. Viens no šādiem eksperimentiem bija arī pirmā kazino atvēršana Latvijā. To ar nosaukumu "Casino Riga"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:112783%7Carticle:DIVL45%7C|title=Azartspēļu ēra ir klāt!|last=Latvijas jaunatne|website=periodika.lv|access-date=2022-11-07|date=1990}}</ref> atvēra 1990. gada augustā, [[Vecrīga|Vecrīgā]], [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielā]] 24<ref name=":1" />. Projekts izrādījās gana pelnošs, lai attīstību ne vien turpinātu, bet arī paplašinātu. Uz 2022. gadu SIA “Foroms” daļas pieder SIA "FVR Invest"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/fvr-invest/40003992683|title=FVR Invest, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003992683 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-01|date=2022-10-02|language=en}}</ref>, kura patiesais labuma guvējs ir [[Jānis Zuzāns]]. SIA “Foroms” aktīvu apjoms 2021. gadā bija 22,9 miljoni eiro, bet neto peļņa — 4,8 miljoni eiro. Uzņēmuma [[Audits|auditorkompānija]] ir 1995. gadā reģistrētā SIA “Sindiks”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/sindiks/40003078342|title=SINDIKS, SIA, 40003078342 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-01|date=2022-10-02|language=en}}</ref>, kuras patiesā labuma guvēja ir SIA "Grant Thornton" valdes locekle Silvija Gulbe<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grantthornton.lv/musu-komanda/Silvija-Gulbe/|title=Silvija Gulbe|website=Latvia|access-date=2022-10-01|language=lv|archive-date=2020-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20201130043241/https://www.grantthornton.lv/musu-komanda/Silvija-Gulbe/}}</ref>. == Sociālā atbildība == "Alfor grupa" ir lielākā [[Latvijas Spēļu biznesa asociācija]]s biedre. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas uzstādītais darbības mērķis ir veicināt Latvijas spēļu biznesa kopējo attīstību, kā arī izstrādāt ieteikumus un projektus azartspēļu nozares attīstībai<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsba.lv/par-mums/|title=Par mums|website=Latvijas Spēļu biznesa asociācija|access-date=2022-10-01|language=lv-LV|archive-date=2022-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20220930133951/https://lsba.lv/par-mums/}}</ref>. Latvijas Spēļu biznesa asociācija 2022. gadā uzsāka sabiedrības informatīvo kampaņu “Maldi par Valdi” ar nolūku kliedēt sabiedrības maldus par nozari<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsba.lv/medijs/azartspelu-nozares-aktualitates-julijs/|title=Azartspēļu nozares aktualitātes {{!}} Jūlijs|website=Latvijas Spēļu biznesa asociācija|access-date=2022-10-01|language=lv-LV|archive-date=2022-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20220930114410/https://lsba.lv/medijs/azartspelu-nozares-aktualitates-julijs/}}</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] gefozrf1ts6pnl92h6uoko0sri2xkzf 0 522699 4509632 3962773 2026-08-19T04:30:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509632 wikitext text/x-wiki {{personas infokaste | attēls = Ēriks Tomsons 1943.jpg | att_nosaukums = Ēriks Tomsons beidzot jūrskolu 1943. gadā | dz_gads = 1918 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 31 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Vecsalacas pagasts}} | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 22 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Valmiera}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = jūrnieks | dzimums = V }} '''Ēriks Tomsons''' (1918—2022) bija latviešu jūrnieks, viens no pārcēlājiem, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās palīdzēja bēgļiem no [[Kurzeme]]s nokļūt [[Gotlande]]s salā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1918. gada 31. decembrī [[Vecsalacas pagasts|Vecsalacas pagasta]] „Lielpuru” mājās Eduarda un Elmīnes Tomsonu ģimenē. Mācījās [[Kocēni|Kocēnu]] pamatskolā, tad Lauksaimniecības skolā Lucas muižā Valmierā. No 1937. gada viņš mācījās [[Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola|Rīgas jūrskolā]] un 1943. gada maijā ieguva otrā mehāniķa diplomu, strādāja [[Mērsrags|Mērsraga]] ostā. 1944. gada vasarā iesaistījās [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] (LCP) dalībnieka [[Eduards Andersons (jūrnieks)|Eduarda Andersona]] organizētajā [[Bēgļu laivas uz Zviedriju|bēgļu laivu akcijā]].<ref>[https://docs.google.com/file/d/0Bw98s0BDNo0vc0FGOTBsTmU1Z0k/edit?pref=2&pli=1&resourcekey=0-gAt2YXgCe8Lz-iT0wwApTA “Pāri Jūrai: 44./45.”] Valentīnes Lasmanes sakārtotā 130 liecinieku atmiņu grāmata (1993)</ref> No 1944. gada augusta līdz novembrim viņš kā motorists parasti kopā ar [[Žanis Fonzovs|Žani Fonzovu]] astoņas reizes veda pāri Baltijas jūrai uz Gotlandi bēgļu pārpildītas laivas, pēc tam divus gadus strādāja uz zviedru kuģiem par matrozi un stūrmani.<ref>[https://ordenubraliba.lv/aktualitates/erikam-tomsonam-100?pcversion=ok&pp= ĒRIKAM TOMSONAM 100] 08.01.2019</ref> 1946. gada augustā Tomsons LCP uzdevumā atkal brauca uz Latviju atjaunot slepenos radio sakarus ar Zviedriju. 1947. gada augustā pēc izsekošanas viņu Rīgā apcietināja un piesprieda 25 gadu ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga nometnēs]]. 1949. gadā uz Amūras apgabalu izsūtīja arī viņa vecākus kopā ar jaunāko brāli Pēteri un māsu Elvīru. Pēc 10 gadu spadu darbiem [[Kolima (reģions)|Kolimā]] un [[Noriļska|Noriļskā]] Tomsonu atbrīvoja 1957. gada novembrī.<ref>[http://www.dzivesstasts.lv/lv/free.php?id=23814 Ja devi jūrnieka goda vārdu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221007063939/http://www.dzivesstasts.lv/lv/free.php?id=23814 |date={{dat|2022|10|07||bez}} }} dzivesstasts.lv (2018)</ref> Pēc atgriešanās dzimtenē viņš strādāja Valmieras ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīcā. 2018. gada 31. decembrī viņš radu un draugu pulkā Valmieras Drāmas teātrī nosvinēja savu 100 gadu jubileju. Miris 2022. gada 22. septembrī Valmierā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Eriks-Tomsons-31.12.1918 |title=timenote.info |access-date=02.10.2022 |archive-date=02.10.2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221002113315/https://timenote.info/lv/Eriks-Tomsons-31.12.1918 }}</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] == Literatūra == * Pārcēlāji. Mansards, 2021. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tomsons, Ēriks}} [[Kategorija:1918. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]] [[Kategorija:Simtgadnieki]] f2pfuwbbi1tvpb9cbvn9mkr3l8ersnh 0 522986 4509568 4370185 2026-08-18T20:20:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509568 wikitext text/x-wiki {{personas infokaste | attēls = | att_nosaukums = | dz_gads = 1914 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 26 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1985 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 6 | m_vieta = [[Jelgava]], [[Latvijas PSR]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = | dzimums = V }} '''Voldemārs Mežaks''' (1914—1985) bija latviešu dzelzceļnieks. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās iesaistījās [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] (LCP) organizētajā [[Bēgļu laivas uz Zviedriju|bēgļu laivu akcijā]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1914. gada 26. aprīlī [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Valsts tehnikumā]], strādāja dzelzceļa resorā. Vācu okupācijas laikā bija Ventspils stacijas ceļu meistars, līdztekus darbojās LCP, 1945. gadā kļuva par Ventspils grupas vadītāju.<ref>[https://docs.google.com/file/d/0Bw98s0BDNo0vc0FGOTBsTmU1Z0k/edit?pref=2&pli=1&resourcekey=0-gAt2YXgCe8Lz-iT0wwApTA “Pāri Jūrai: 44./45.”] [[Valentīne Lasmane|Valentīnes Lasmanes]] sakārtotā 130 liecinieku atmiņu grāmata (1993)</ref> 1945. gada 28. oktobrī Voldemārs Mežaks Rīgā tikās ar no Zviedrijas iesūtītajiem [[Eduards Andersons (jūrnieks)|Edgaru Andersonu]] un [[Laimons Pētersons|Laimoni Pētersonu]]. Pēc [[Latvijas PSR Valsts drošības ministrija]]s aģenta Vidvuda Šveica nodevības Mežaku 5. novembrī apcietināja. 1946. gada 16. maijā Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara tribunāls [[Arturs Arnītis|Arturu Arnīti]], [[Jānis Šmits|Jāni Šmitu]], Voldemāru Mežaku, Albertu Klibiķi, Ernestu Priedīti sodīja ar [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] uz 25 gadiem, bet Laimoni Pētersonu – uz 15 gadiem ieslodzījumā [[Gulags|Gulaga nometnēs]].<ref>[https://www.tvnet.lv/6151585/ceka-pret-latvijas-centralo-padomi Čeka pret Latvijas Centrālo padomi] Dzintars Ērglis, "[[Latvijas Avīze]]" 2005. gada 29. oktobrī</ref> Pēc spaidu darbiem [[Taišeta]]s Ozerlaga nometnē viņu atbrīvoja 1957. gada jūnijā.<ref>[https://www.president.lv/lv/media/5042/download Dzintars Ērglis. Padomju režīma arestētie Latvijas Centrālās padomes aktīvisti un atbalstītāji] Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 19. sējums (2007)</ref> Miris 1985. gada 6. martā Jelgavā, apglabāts Rīgas Pāvila draudzes kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Voldemars-Mezaks-00.00.1914 |title=timenote.info |access-date={{dat|2022|10|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221006134712/https://timenote.info/lv/Voldemars-Mezaks-00.00.1914 }}</ref> == Literatūra == * Pārcēlāji. Mansards, 2021. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mežaks, Voldemārs}} [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]] oy16ke21wk1oebqcwxnfmujotevv1sl 0 522999 4509708 3720072 2026-08-19T07:48:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509708 wikitext text/x-wiki {{personas infokaste | attēls = Žanis Gerge.jpg | att_izmērs = 100px | att_nosaukums = | dz_gads = 1913 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Auce|td=Latvija}} | m_gads = 1966 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 7 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = inženieris | dzimums = V }} '''Žanis Edgars Gerge''' (1913—1966) bija latviešu inženieris. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās iesaistījās [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] (LCP) organizētajā [[Bēgļu laivas uz Zviedriju|bēgļu laivu akcijā]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1913. gada 12. decembrī [[Auce|Aucē]]. Mācījās [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Valsts tehnikumā]], kuru absolvēja 1931. gadā un sāka studijas [[Latvijas Universitāte]]s inženierzinātņu fakultātē, darbojās studentu korporācijā ''[[Fraternitas Livonica]]''. Vācu okupācijas laikā bija Ventspilī dzelzceļa iecirkņa priekšnieka palīgs, 1943. gada vasarā viņš iestājās Ventspils sakaru grupā un pārsūtīja uz Zviedriju savu ģimeni. Pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada maijā viņš mēģināja pārcelties uz Zviedriju, bet jūrā padomju ātrlaivas viņu pārķērušas, [[NKVD]] pratināts un ieslodzīts [[Gulags|Gulaga]] nometnē līdz 1949. gada decembrim.<ref>[https://www.president.lv/lv/media/5042/download Dzintars Ērglis. Padomju režīma arestētie Latvijas Centrālās padomes aktīvisti un atbalstītāji] Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 19. sējums (2007)</ref> No izsūtījuma atgriezies 1953. gadā, strādājis Rīgā.<ref>[https://docs.google.com/file/d/0Bw98s0BDNo0vc0FGOTBsTmU1Z0k/edit?pref=2&pli=1&resourcekey=0-gAt2YXgCe8Lz-iT0wwApTA “Pāri Jūrai: 44./45.”] Valentīnes Lasmanes sakārtotā 130 liecinieku atmiņu grāmata (1993)</ref> Miris 1966. gada 7. decembrī Rīgā no hematoloģiskas slimības, apglabāts Auces kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Zanis-Gerge-12.12.1913 |title=timenote.info |access-date=06.10.2022 |archive-date=06.10.2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221006161419/https://timenote.info/lv/Zanis-Gerge-12.12.1913 }}</ref> == Literatūra == * Pārcēlāji. Mansards, 2021. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gerge, Žanis}} [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]] kx017h5u8q5rbnzu0uw6ty3mqgbv7uu 0 524323 4509406 4233042 2026-08-18T16:29:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509406 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Viktors Deglavs | vārds_orig = | attēls = Viktors Deglavs.png | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1902 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Pēterburga|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1941 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 18 | m_vieta = {{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Viktors Deglavs''' (1902—1941) bija [[latvieši|latviešu]] virsnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieks, latviešu pašaizsardzības vienību štāba priekšnieks (1941). == Dzīvesgājums == Dzimis 1902. gada 5. augustā [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]]. Mācījās Landava vidusskolā Rīgā, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā pēc Rīgas atbrīvošanas 1919. gada 26. maijā pieteicās Latvijas armijā. Bija Daugavpils kājnieku pulka karavīrs un [[Latvijas kara skola]]s kadets, pēc tās pabeigšanas 1920. gada maijā kļuva par leitnantu un dienēja Aizputes kājnieku pulka Neatkarības rotā. 1922. gadā absolvēja Virsnieku kursus un 1924. gadā tika paaugstināts virsleitnanta pakāpē. 1928. gadā beidza Kara akadēmiskus kursus, bija Armijas štāba Operatīvas nodaļas priekšnieka palīgs kapteiņa pakāpē, vēlāk Cēsu kājnieku pulka rotas komandieris, līdztekus žurnāla „Aizsargs” redaktors (1935—1937). 1937. gadā Deglavs kļuva par Informācijas nodaļas kara aģentu Lietuvā, paaugstināts pulkvežleitnanta pakāpē. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada augustā viņu kā uz Vāciju aizbraukušu repatriantu atvaļināja no Latvijas armijas. 1941. gada maijā [[Marienburga|Marienburgā]] (Austrumprūsijā) viņš aktīvi līdzdarbojās [[Latvju kareivju nacionālā savienība|Latvju kareivju nacionālās savienības]] darbības atjaunošanā, par kuras vadītāju kļuva pulkvedis [[Aleksandrs Plensners]]. Pēc [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vācijas iebrukuma Latvijā]] Deglavs 1941. gada 5. jūlijā ieradās Rīgā un mēģināja atjaunot Latvijas armiju, izveidojot tās pirmo bataljonu, taču jau 16. jūlijā vācu okupācijas iestādes apturēja Latvijas armijas atjaunošanu un 18. jūlijā pulkvežleitnants Deglavs tika atrasts nošauts uz pulkveža Plensnera dzīvokļa kāpnēm. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Viktors-Deglavs |title=timenote.info |access-date={{dat|2022|10|25||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221025051132/https://timenote.info/lv/Viktors-Deglavs }}</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 5. šķira (1928) * Lietuvas Dižkunigaišķa Gedemīna ordeņa III šķira (1938) * [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] IV šķira (1939) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Deglavs, Viktors}} [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] 9ga01klmdsincsop57aqtrwg1yo5hz6 0 524869 4509551 4488606 2026-08-18T19:49:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509551 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Vladimirs Utkins | vārds_orig = ''Владимир Валентинович Уткин'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1932 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1994 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 23 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | zinātne = [[ķirurģija]], [[pulmonoloģija]] | grāds = [[Doktors (akadēmiskais grāds)|medicīnas doktors]] | darba_vietas = [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūts]] | akad_amats = | alma_mater = [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte]], Maskavas 1. Medicīnas institūts | pasniedzēji = | zinātniskie_vadītāji = [[Pauls Stradiņš]] | studenti = | doktoranti = | sasniegumi = Latvijas Pulmonoloģijas centra radīšanas iniciators (1969) | apbalvojumi = Latvijas PSR Nopelniem bagāts zinātnes darbinieks (1982) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Vladimirs Utkins''' ({{val|ru|Владимир Валентинович Уткин}}; dzimis {{dat|1932|6|27}}, miris {{dat|1994|8|23}}) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[ķirurģija|ķirurgs]] [[pulmonoloģija|pulmonologs]], habilitētais medicīnas zinātņu doktors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis (1993).<ref name="i.med">{{tīmekļa atsauce |title=Vladimirs Utkins |url=http://www.ieverojamiemediki.lv/u/utkins-vladimirs/ |website=100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē |access-date={{dat|2022|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|09|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210921140726/https://www.ieverojamiemediki.lv/u/utkins-vladimirs/ }}</ref> == Biogrāfija == Dzimis [[Rīga|Rīgā]] komponista un muzikologa [[Valentīns Utkins|Valentīna Utkina]] (1904–1995) ģimenē. Mācījās [[Rīgas 20. vidusskola|Rīgas 20. vidusskolā]]. Vidusskolas pēdējā klāsē pieņema lēmumu kļūt par ķirurgu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vladimirs Utkins |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:615546%7Carticle:DIVL9%7Cquery:VLADIMIRS%20UTKINS%20Vladimirs%20Utkins%20Vladimiram |website=Periodika.lv}}</ref> 1949. gadā iestājās [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē]]. 1952. gadā pārgāja studēt Maskavas 1. Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē, kuru ar izcilību absolvēja 1955. gadā.<ref name="russkije">{{tīmekļa atsauce |last1=Tjuņina |first1=Ērika |title=Vladimirs Utkins |url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/utkin-vladimir.html |website=russkije.lv}}</ref> Pēc studijām atgriezās Rīgā, bija jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas]] [[Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts|Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā]]. 1958. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju, darba zinātniskais vadītājs bija [[Pauls Stradiņš]], bet darba temats – [[aizkuņģa dziedzeris|aizkuņģa dziedzera]] ārējās sekrēcijas funkcija kuņģa vēža un pirmsonkoloģisko saslimstību gadījumos.<ref name="i.med"/><ref name="russkije"/> Pēc disertācijas aizstāvēšanas turpināja strādāt Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku. 1966. gadā aizstāvēja medicīnas [[doktors (akadēmiskais grāds)|doktora]] disertāciju. Pēc gada sāka strādāt [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūta (RMI)]] Ķirurģijas katedras vadītāju (1967–1974), pēc tam vadīja Ķirurģisko slimību katedru 2. ķirurģiskajā klīnika.<ref name="russkije"/> 1969. gadā viņam piešķīra [[profesors|profesora]] pakāpi. Tajā pašā gadā kļuva par Latvijas Pulmonoloģijas centra radīšanas iniciatoru. 20 gadu garumā bija tā vadītājs. Viņa vadībā ķirurģijas praksē tika ieviestas jaunas metodes [[plaušu vēzis|plaušu vēža]] ārstēšanā, kā arī tika izstrādātas jaunas [[bronhi|bronhu]] un audu rekonstrukciju operāciju metodes. No 1971. līdz 1972. gadam bija LPSR Veselības aizsardzības ministrijas Zinātniskās medicīnas padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Bija vairāk nekā 300 zinātnisku rakstu, sešu monogrāfiju, četru mācību grāmatu un vairāk nekā 60 populārzinātnisku rakstu autors. Piereģistrēja 12 izgudrojumu patentus. Bija daudzu starptautisku medicīnas asociāciju loceklis, uzstājās ārvalstu zinātniskās organizācijās un starptautiskajās konferencēs.<ref name="russkije"/> 1992. gadā kopā ar [[Vera Rudzīte|Veru Rudzīti]] ieguva [[Paula Stradiņa balva|Paula Stradiņa balvu]]. 1993. gadā tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.<ref name="i.med"/><ref name="russkije"/> Miris 1994. gada 23. augustā no [[smadzeņu audzējs|smadzeņu audzēja]]. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vladimirs Utkins |url=https://timenote.info/lv/Vladimirs-Utkins |website=timenote.lv |access-date={{dat|2022|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221102105025/https://timenote.info/lv/Vladimirs-Utkins }}</ref> == Darbi == * ''Уткин, Владимир Валентинович.'' Кардиоспазм. — Rīga : [[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]], 1966. — 196 lpp., 18 л. ил. : ил.; 22 см<ref name=":4">{{tīmekļa atsauce|url=https://search.rsl.ru/ru/search#q=%D0%A3%D1%82%D0%BA%D0%B8%D0%BD,%20%D0%92%D0%BB%D0%B0%D0%B4%D0%B8%D0%BC%D0%B8%D1%80%20%D0%92%D0%B0%D0%BB%D0%B5%D0%BD%D1%82%D0%B8%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Уткин, Владимир Валентинович. Работы|website=search.rsl.ru|publisher=Российская государственная библиотека|access-date={{dat|2022|11|02||bez}}|archive-date={{dat|2019|11|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191126205256/https://search.rsl.ru/ru/search#q=%D0%A3%D1%82%D0%BA%D0%B8%D0%BD,%20%D0%92%D0%BB%D0%B0%D0%B4%D0%B8%D0%BC%D0%B8%D1%80%20%D0%92%D0%B0%D0%BB%D0%B5%D0%BD%D1%82%D0%B8%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87}}</ref> * ''Уткин, Владимир Валентинович.'' Грыжи пищеводного отверстия диафрагмы / В. В. Уткин, Б. К. Апситис; [Риж. мед. ин-т]. — Рига : Зинатне, 1976. — 176 с.<ref name=":4" /> * Современные методы диагностики и лечения в пульмонологии: Сб. науч. статей / Риж. мед. ин-т. Центр пульмонологии Латв. ССР ; [Редкол.: В.В. '''Уткин''' (отв. ред.) и др.]. — Rīga : [[Rīgas Stradiņa universitāte|RMI]], 1979. — 126 lpp. * Хирургия язвенной болезни желудка и двенадцатиперстной кишки / А. С. Ермолов, В. В. Уткин. — Rīga : [[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]], 1983. — 210 lpp. * Патология органов грудной полости : Сб. науч. ст. / Риж. мед. ин-т, Респ. клинич. больница им. П. Страдыня; [Редкол.: В. В. Уткин (отв. ред.) и др.]. — Rīga : RMI, 1983. — 196 lpp. == Apbalvojumi<ref name="i.med"/> == * [[LPSR Valsts prēmija]] (1974) * Latvijas PSR Nopelniem bagāts zinātnes darbinieks (1982) * [[Paula Stradiņa balva]] (1992) == Literatūra<ref name="i.med"/> == * In memoriam. Vladimirs Utkins // Latvijas Ārsts, 1994, 7. nr., 626. lpp. * No universitātes līdz universitātei. Rīgas Stradiņa universitātes akadēmiskās darbības vēsture dokumentos un atmiņās. R., 2010. 670 lpp. * Stradiņa slimnīca. Rakstu vainags deviņdesmitgadē / sast. [[Arnis Vīksna|A. Vīksna]]. R., 2000. 363 lpp. * [[Arnis Vīksna|Vīksna A]]. Latvijas ķirurģijas profesori. R., 2010. 141 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Utkins, Vladimirs}} [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1994. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Ķirurgi]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie zinātnes darbinieki]] [[Kategorija:Rīgā mirušie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] f5zlec08qsmmhz4r9ma5tu6paoijgvm 0 525362 4509561 4424282 2026-08-18T20:13:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509561 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Voldemārs Dimze | vārds_orig = | attēls = Voldemārs Dimze.jpg | attēla izmērs = 200px | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1902|08|9}} | dz. vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Ipiķu pagasts|td=Latvija}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1942|4|22|1902|08|9}} | miršanas vieta = {{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Tērvetes pagasts|td=Latvija}} | citi vārdi = | nodarbošanās = [[virsnieks]], [[aktieris]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = Hildegarde dz. Siksna | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = * [[Viestura ordenis]] * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] * Somijas aizsargu Nopelnu krusts | dzimums = V }} '''Voldemārs Dimze''' (1902—1942) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[virsnieks]] un [[aktieris]], [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] kavalieris. Ievērību guvis ar lomu pirmajā lielformāta Latvijas spēlfilmā „[[Lāčplēsis (filma)|Lāčplēsis]]”, kurā atveidoja Lāčplēša/Jāņa Vanaga lomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://https/ |title=timenote.info |access-date=08.11.2022 |archive-date=25.06.2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200625000000/https://https//udn.com/news/story/121424/4659358 }}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1902. gada 9. augustā [[Ipiķu pagasts|Ipiķu pagastā]]. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā neilgi pēc [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s izveides 1919. gada 27. februārī iestājās [[4. Valmieras kājnieku pulks|1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā]]. 1920. gada novembrī kļuva par [[Latvijas Kara skola|Kara skolas]] Jātnieku nodaļas kadetu. Pēc skolas absolvēšanas 1922. gadā iecelts [[Leitnants|leitnanta]] pakāpē, 1924. gadā kļuva par kavalērijas eskadrona vada komandieri [[Virsleitnants|virsleitnanta]] pakāpē. 1928. gadā beidza mācības Kara aviācijas skolā un kļuva par 28. Jūras aviācijas diviziona Iznīcīnītāju [[eskadriļa]]s jūras lidotāju un 1931. gadā par [[Latvijas Aviācijas pulks|Aviācijas pulka]] izlūku eskadriļas lidotāju. 1933. gadā paaugstināts kapteiņleitnanta pakāpē, bija [[Aizsargu aviācijas pulks|Aizsargu aviācijas]] priekšnieka palīgs (1937—1940) [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] pakāpē (1939). Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 7. novembrī viņu atlaida no militārā dienesta. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā bija ''Ostland-Film G.m.b.H.'' Rīgas nozares inspektors. Miris no [[Tuberkuloze|tuberkulozes]] 1942. gada 22. aprīlī [[Tērvetes sanatorija|Tērvetes sanatorijā]], apbedīts [[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Voldemars-Dimze |title=timenote.info |access-date={{dat|2022|11|08||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221108163212/https://timenote.info/lv/Voldemars-Dimze }}</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], V šķira (1928) * [[Viestura ordenis]], IV šķira (1938) * Somijas aizsargu Nopelnu krusts (1940) == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Dimze, Voldemārs}} [[Kategorija:1902. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Rīgas Brāļu kapos apbedītie]] 4vxdxvkaur6gvhyk0ozzbkjeqzuezkk 0 527185 4509581 4372458 2026-08-18T23:07:39Z PaulLim11 137644 Tyler James Williams image 4509581 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = 80. Zelta globusa balva | current_awards = | image = The80thAnnualGoldenGlobeAwards.jpg | imagesize = | alt = | caption = | description = | presenter = [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] | host = [[Džerods Kārmaikls]]<ref name="Host"/> | date = {{dat|2023|1|10|N|bez}} | location = {{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} | winner = "Labākā drāmas filma":<br />"[[Fabelmeni]]"<br />"Labākais mūzikls vai kinokomēdija":<br />"[[Inišerinas Banšī]]" | website = | network = [[NBC]] | runtime = | ratings = | producer = | director = | previous = [[79. Zelta globusa balva|79.]] | main = [[Zelta globusa balva]] | next = [[81. Zelta globusa balva|81.]] }} '''80. [[Zelta globusa balva]]s''' pasniedza labākajām [[2022. gads kino|2022. gada filmām]] un ASV televīzijas pārraidēm, kuras izvēlējās [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] (HFPA). Ceremonija notika {{dat|2023|1|10||bez}} ''The Beverly Hilton'' viesnīcā [[Beverlihilsa|Beverlihilsā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]] un to tiešraidē translēja televīzijas kanālā [[NBC]] un straumēja servisā ''[[Peacock]]''.<ref name="variety202209">{{Tīmekļa atsauce|first=Michael|last=Schneider|date=September 20, 2022|title=Golden Globes Return to TV in 2023, NBC and HFPA Set One-Year Deal |url=https://variety.com/2022/tv/news/golden-globes-2023-nbc-hfpa-dick-clark-productions-1235324403/|work=Variety|accessdate=September 20, 2022}}</ref> Ceremoniju vadīja [[Džerods Kārmaikls]].<ref name="Host">{{Tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2022/tv/news/golden-globes-host-jerrod-carmichael-nbc-2023-1235453788/ |title=Jerrod Carmichael Named Host of the Golden Globe Awards (EXCLUSIVE) |first=Michael |last=Schneider |work=[[Variety]] |date=December 8, 2022 |access-date=December 11, 2022}}</ref> Nominācijas paziņoja {{dat|2022|12|12||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/how-to-watch-2023-golden-globe-awards-nominations-1235279534/ |title=Golden Globe Nominations: How to Watch |first=Carly |last=Thomas |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=December 11, 2022 |access-date=December 11, 2022}}</ref><ref name="Nominees"/> Sākotnēji bija plānots, ka nominācijas paziņos tēva un meitas duets [[Džordžs Lopess|Džordžs]] un Maiana Lopesi, bet tēvam uzrādīja pozitīvu [[COVID-19]] testu, tādēļ viņu aizvietoja [[Selenisa Leiva]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2022/tv/news/george-mayan-lopez-announce-golden-globes-2023-nominations-1235450721/ |title=NBC Sitcom Stars George Lopez and Mayan Lopez Will Announce This Year's Golden Globes Nominations |first=Michael |last=Schneider |work=[[Variety]] |date=December 6, 2022 |access-date=December 11, 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://people.com/movies/george-lopez-drops-out-of-revealing-golden-globe-2023-nominees-after-he-contracts-covid/ |title=George Lopez Drops Out of Announcing Golden Globe 2023 Nominations After He Tests Positive for COVID |first=Tommy |last=McArdle |work=[[People]] |date=December 12, 2022 |access-date=December 12, 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/awards/golden-globes/george-lopez-misses-golden-globes-nominations-selenis-leyva/ |title=George Lopez misses Golden Globes nominations after COVID diagnosis, Selenis Leyva fills in |first=Joey |last=Nolfi |work=[[Entertainment Weekly]] |date=December 12, 2022 |access-date=December 12, 2022}}</ref> [[Edijs Mērfijs]] saņēma [[Sesila Demilla balva|Sesila Demilla balvu]], savukārt [[Kerolas Bērnetas balva|Kerolas Bērnetas balvu]] saņēma [[Raiens Mērfijs]].<ref name="Murphy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/golden-globes-eddie-murphy-cecil-b-demille-award-1235281595/ |title=Golden Globes: Eddie Murphy to Receive Cecil B. DeMille Award (Exclusive) |first=Chris |last=Gardner |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=December 14, 2022 |access-date=December 15, 2022}}</ref><ref name="Murphy2">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/golden-globes-ryan-murphy-carol-burnett-award-1235282418/ |title=Golden Globes: Ryan Murphy to Receive Carol Burnett Award for TV Career Achievements |first=Chris |last=Gardner |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=December 15, 2022 |access-date=December 16, 2022}}</ref> Filma "[[Inišerinas Banšī]]" saņēma visvairāk nominācijas (8), tostarp arī kategorijās [[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|"Labākais mūzikls vai kinokomēdija"]] un [[Labākais režisors (Zelta globusa balva)|"Labākais režisors"]], kas ir vislielākais nomināciju skaits vienai filmai kopš tādu pašu nomināciju skaitu [[61. Zelta globusa balva|2004. gadā]] saņēma filma "[[Aukstais kalns]]".<ref name="Nominees">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2022/12/2023-golden-globe-nominations-list-movies-tv-1235196396/ |title=Golden Globe Nominations: The Complete List |first1=Patrick |last1=Hipes |first2=Denise |last2=Petski |work=[[Deadline Hollywood]] |date=December 12, 2022 |access-date=December 12, 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://news.yahoo.com/golden-globes-unveil-nominations-censured-012324712.htmle |title='Banshees of Inisherin' tops nominations as Golden Globes attempt comeback |first=Andrew |last=Marszal |publisher=[[Yahoo! News]] |date=December 11, 2022 |access-date=December 11, 2022}}</ref> == Informācija par ceremoniju == {{dat|2022|9|20||bez}} HFPA un Zelta globusu producents ''[[Dick Clark Productions]]'' paziņoja, ka saskaņā ar noslēgto līgumu uz vienu gadu, ceremoniju pārraidīs NBC un straumēs kanālā ''[[Peacock]]''.<ref name="variety202209"/> Pēc tā, kad kanāls NBC, kas ceremonijas tiešraidi nodrošināja kopš 1996. gada, atteicās pārraidīt [[79. Zelta globusa balva|iepriekšējā gada ceremoniju]], atbalstot dažādu mediju kompāniju, aktieru un citu radošo personu boikotus, jo HFPA nerīkojās, lai palielinātu organizācijas dalībnieku daudzveidību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Fienberg|first=Scott|date=August 9, 2022|title=NBC to Bring Back the Golden Globes|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/general-news/golden-globes-returning-nbc-2023-1235166872/|work=The Hollywood Reporter|accessdate=September 20, 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Erik|last=Pedersen|date=September 20, 2022|title=Golden Globes Returning To NBC In 2023 On One-Year Deal|url=https://deadline.com/2022/09/golden-globes-nbc-return-2023-hfpa-1235122811/|work=Deadline Hollywood|accessdate=September 20, 2022}}</ref> HFPA paziņoja, ka 2022. gada jūlijā tā apstiprināja ievērojamu pārstrukturizāciju, saskaņā ar kuru HFPA pagaidu izpilddirektors [[Tods Boelijs]] piekrita ar savas kontrolakciju sabiedrības ''[[Eldridge Industries]]'' (DCP un ''[[The Hollywood Reporter]]'' īpašnieks) starpniecību izveidot bezpeļņas uzņēmumu, kas būs Zelta globusa balvas intelektuālais īpašnieks un pārraudzīs ceremonijas "profesionalizāciju un modernizāciju", tostarp "[palielinot] ikgadējās balvas balsotāju skaitu un daudzveidību". HFPA labdarība turpināsies atsevišķi kā bezpeļņas organizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=2022-07-28 |title=HFPA Will Be Both A Private Company & Non-Profit |url=https://deadline.com/2022/07/hfpa-will-be-both-a-private-company-non-profit-1235080814/ |access-date=2022-08-05 |website=Deadline |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Schneider |first=Michael |date=2022-07-28 |title=In Move to Save Golden Globes, HFPA to Become For-Profit Org, Add More Voting Members |url=https://variety.com/2022/tv/news/golden-globes-eldridge-hfpa-1235328891/ |access-date=2022-08-05 |website=Variety |language=en}}</ref> Tā kā ''[[NBC Sunday Night Football|Sunday Night Football]]'' paredzēts ēterā {{dat|2023|1|8||bez}} (kopš 2021. gada NFL regulārā sezona pagarināta ar papildu spēli), bet 2023. gada Koledžu futbola izslēgšanas spēļu nacionālais čempionāts 9. janvārī notiks Losandželosas ''[[SoFi Stadium]]'', ceremonija ieplānota {{dat|2023|1|10||bez}}.<ref name="variety202209"/> Kategorijas [[Labākais otrā plāna aktieris seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|"Labākais otrā plāna aktieris"]] un [[Labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|"Labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā"]] sadalītas atsevišķās kategorijās atdalot televīzijas seriālus(mūzikas vai komēdijseriālus un drāmas seriālus) no miniseriāliem un televīzijas filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=September 28, 2022|title=The HFPA Announces Awards Timetable for the 80th Annual Golden Globe Awards |url=https://www.goldenglobes.com/articles/hfpa-announces-awards-timetable-80th-annual-golden-globe-awardsr|website=Hollywood Foreign Press Association|accessdate=September 30, 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Clayton|last=Davis|date=September 28, 2022|title=Golden Globes Announce New TV Categories and Awards Timeline |url=https://variety.com/2022/film/news/golden-globes-supporting-tv-categories-awards-calendar-1235386871/|work=Variety|accessdate=September 30, 2022}}</ref> == Laureāti un nominācijas == [[Attēls:Austin Butler 2019 by Glenn Francis.jpg|thumb|150px|[[Ostins Batlers]], labākais aktieris drāmas filmā]] [[Attēls:Cate Blanchett Cannes 2018 2 (cropped).jpg|thumb|150px|[[Keita Blanšeta]], labākā aktrise drāmas filmā]] [[Attēls:BansheesBFI131022 (21 of 22) (52447275762) (cropped).jpg|thumb|150px|[[Kolins Ferels]], labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā]] [[Attēls:Michelle Yeoh Cannes 2017.jpg|thumb|150px|[[Mišela Jeo]], labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]] [[Attēls:Ke Huy Quan (43865682592).jpg|thumb|150px|[[Džonatans Kī Kvans]], labākais otrā plāna aktieris]] [[Attēls:Angela Bassett by Gage Skidmoe.jpg|thumb|150px|[[Andžela Baseta]], labākā otrā plāna aktrise]] [[Attēls:Kevin Costner 2016.jpg|thumb|150px|[[Kevins Kostners]], labākais aktieris drāmas seriālā]] [[Attēls:Zendaya - 2019 by Glenn Francis.jpg|thumb|150px|[[Zendaja]], labākā aktrise drāmas seriālā]] [[Attēls:Jeremy Allen White, AT&T Center, 2013.jpg|thumb|150px|[[Džeremijs Alens Vaits]], labākais aktieris mūzikas vai komēdijseriālā]] [[Attēls:Evan Peters by Gage Skidmore 3.jpg|thumb|150px|[[Evans Pīterss]], labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā]] [[Attēls:Amanda Seyfried 2019 by Glenn Francis.jpg|thumb|150px|[[Amanda Saifreda]], labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā]] [[Attēls:Tyler James Williams at Televerse 2026.jpg|thumb|187x187px|[[Tailers Džeimss Viljamss]], labākais otrā plāna aktieris seriālā]] [[Attēls:Julia Garner in 2020, cropped.jpg|thumb|150px|[[Džūlija Gārnere]], labākā otrā plāna aktrise seriālā]] [[Attēls:20210526—Paul Walter Hauser, interview for "Cruella", LosCriticologos (05m21s).jpg|thumb|150px|[[Pols Volters Hauzers]], labākais otrā plāna aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā]] [[Attēls:Jennifer Coolidge - Cropped.jpg|thumb|150px|[[Dženifere Kulidža]], labākā otrā plāna aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā]] === Kino === {| class=wikitable style="width=100%" |- ! colspan=2 | Labākā spēlfilma |- !style="width=50%" | [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|Drāma]] !style="width=50%" | [[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|Mūzikls vai kinokomēdija]] |- | valign="top" | * '''"[[Fabelmeni]]"''' ** "[[Avatars: Ūdensceļš]]" ** "[[Elviss (filma)|Elviss]]" ** ''[[Tár]]'' ** "[[Top Gun: Maveriks]]" | valign="top" | * '''"[[Inišerinas Banšī]]"''' ** "[[Babilona (filma)|Babilona]]" ** ''[[Glass Onion: A Knives Out Mystery]]'' ** "[[Skumju trīsstūris]]" ** "[[Viss visur vienlaikus]]" |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums drāmas filmā |- ! [[Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Ostins Batlers]] par [[Elviss Preslijs|Elvisa Preslija]] lomu filmā "[[Elviss (filma)|Elviss]]"''' ** [[Bills Naijs]] par Viljamsa kunga lomu filmā "[[Dzīve (filma)|Dzīve]]" ** [[Brendans Freizers]] par Čārlija lomu filmā "[[Valis (filma)|Valis]]" ** [[Džeremijs Poups]] par Elisa Frenča lomu filmā ''[[The Inspection]]'' ** [[Hjū Džekmens]] par Pītera Millera lomu filmā ''[[The Son]]'' | valign="top" | * '''[[Keita Blanšeta]] par Lidijas Taras lomu filmā ''[[Tár]]''''' ** [[Ana de Armasa]] par [[Merilina Monro|Normas Džīnas Mortensones / Merilinas Monro]] lomu filmā "[[Blondīne (filma)|Blondīne]]" ** [[Mišela Viljamsa]] par Micas Šildkrautas-Fabelmenes lomu filmā "[[Fabelmeni]]" ** [[Olīvija Kolmane]] par Hilarijas Smolas lomu filmā ''[[Empire of Light]]'' ** [[Vaiola Deivisa]] par ģenerāles Nanišas lomu filmā "[[Karotājas]]" (''The Woman King'') |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums mūziklā vai kinokomēdijā |- ! [[Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Kolins Ferels]] par ''Pádraic Súilleabháin'' lomu filmā "[[Inišerinas Banšī]]"''' ** [[Ādams Draivers]] par Džeka Glednija lomu filmā ''[[White Noise]]'' ** [[Denjels Kreigs]] par detektīva Benuā Blanka lomu filmā ''[[Glass Onion: A Knives Out Mystery]]'' ** [[Djēgo Kalva]] par Menija Toresa lomu filmā "[[Babilona (filma)|Babilona]]" ** [[Reifs Fainss]] par šefpavāra Džuliana Slovika lomu filmā "[[Ēdienkarte (filma)|Ēdienkarte]]" | valign="top" | * '''[[Mišela Jeo]] par Evelīnas Kvanas Vonas lomu filmā "[[Viss visur vienlaikus]]"''' ** [[Anja Teilore-Džoja]] par Mārgotas Milsas / Erīnas lomu filmā "[[Ēdienkarte (filma)|Ēdienkarte]]" ** [[Emma Tompsone]] par Nensijas Stoukas / Sūzanas Robinsones lomu filmā ''[[Good Luck to You, Leo Grande]]'' ** [[Leslija Menvila]] par Adas Herisas lomu filmā "[[Herisas kundze dodas uz Parīzi]]" (''Mrs. Harris Goes to Paris'') ** [[Margo Robija]] par Nelijas Larojas lomu filmā "[[Babilona (filma)|Babilona]]" |- ! colspan=2 | Labākais otrā plāna tēlojums |- ! [[Labākais otrā plāna aktieris (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktieris]] ! [[Labākā otrā plāna aktrise (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Džonatans Kī Kvans]] par Veimonda Vona lomu filmā "[[Viss visur vienlaikus]]"''' ** [[Berijs Kjogans]] par Dominika Kīrnija lomu filmā "[[Inišerinas Banšī]]" ** [[Breds Pits]] par Džeka Kondrata lomu filmā "[[Babilona (filma)|Babilona]]" ** [[Brendans Glīsons]] par Kolma Doertija lomu filmā "Inišerinas Banšī" ** [[Edijs Redmeins]] par [[Čārlzs Kalens|Čārlza Kalena]] lomu filmā "[[Labā medmāsa]]" | valign="top" | * '''[[Andžela Baseta]] par karalienes Ramondas lomu filmā "[[Melnā Pantera: Vakanda mūžam]]"''' ** [[Dollija de Leona]] par Ebigeilas lomu filmā "[[Skumju trīsstūris]]" ** [[Džeimija Lī Kērtisa]] par Deidras Boibeirdras lomu filmā "[[Viss visur vienlaikus]]" ** [[Kerija Kondone]] par ''Siobhán Súilleabháin'' lomu filmā "[[Inišerinas Banšī]]" ** [[Kerija Maligana]] par [[Megana Tūi|Meganas Tūi]] lomu filmā "[[Viņa teica]]" |- ! colspan=2 | Pārējās |- ! [[Labākais režisors (Zelta globusa balva)|Labākais režisors]] ! [[Labākais scenārijs (Zelta globusa balva)|Labākais scenārijs]] |- | valign="top" | * '''[[Stīvens Spīlbergs]] — "[[Fabelmeni]]"''' ** [[Bazs Lurmens]] — "[[Elviss (filma)|Elviss]]" ** [[Dens Kvans]] un [[Denjels Šeinerts]] — "[[Viss visur vienlaikus]]" ** [[Džeimss Kemerons]] — "[[Avatars: Ūdensceļš]]" ** [[Mārtins Makdona]] — "[[Inišerinas Banšī]]" | valign="top" | * '''[[Mārtins Makdona]] — "[[Inišerinas Banšī]]"''' ** [[Dens Kvans]] un [[Denjels Šeinerts]] — "[[Viss visur vienlaikus]]" ** [[Sāra Pollija]] — ''[[Women Talking]]'' ** [[Stīvens Spīlbergs]] un [[Tonijs Kašners]] — "[[Fabelmeni]]" ** [[Tods Fīlds]] — ''[[Tár]]'' |- ! [[Labākais skaņu celiņš (Zelta globusa balva)|Labākais skaņu celiņš]] ! [[Labākā oriģināldziesma (Zelta globusa balva)|Labākā oriģināldziesma]] |- | valign="top" | * '''[[Džastins Hurvitcs]] — "[[Babilona (filma)|Babilona]]"''' ** [[Aleksandrs Desplā]] — "[[Pinokio (2022. gada animācijas filma)|Pinokio]]" ** [[Džons Viljamss]] — "[[Fabelmeni]]" ** [[Hildura Gudnadoutira]] — ''[[Women Talking]]'' ** [[Kārters Bērvels]] — "[[Inišerinas Banšī]]" | valign="top" | * '''''Naatu Naatu'' ([[M. M. Kīravani]], Kāla Bhairava un [[Rauls Sipliguns]]) — "[[RRR (filma)|RRR]]"''' ** ''[[Carolina (dziesma)|Carolina]]'' ([[Teilora Svifta]]) — "[[Kur vēži dzied]]" ** ''Ciao Papa'' ([[Aleksandrs Desplā]], Roebans Katcs un [[Giljermo del Toro]]) — "[[Pinokio (2022. gada animācijas filma)|Pinokio]]" ** ''[[Hold My Hand]]'' (''[[Lady Gaga]]'', ''[[BloodPop]]'' un Bendžamins Raiss) — "[[Top Gun: Maveriks]]" ** ''[[Lift Me Up]]'' ([[Temsa]]', [[Rianna]], [[Raians Kūglers]] un [[Ludvigs Joransons]]) — "[[Melnā Pantera: Vakanda mūžam]]" |- ! [[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Labākā animācijas filma]] ! [[Labākā filma svešvalodā (Zelta globusa balva)|Labākā filma svešvalodā]] |- | valign="top" | * '''"[[Pinokio (2022. gada animācijas filma)|Pinokio]]"''' ** "[[Es sarkstu]]" ** ''[[Inu-Oh]]'' ** ''[[Marcel the Shell with Shoes On]]'' ** "[[Runcis zābakos: Pēdējā vēlēšanās]]" | valign="top" | * '''''[[Argentina, 1985]]'' ([[Argentīna]])''' ** "[[Lēmums aiziet]]" ([[Dienvidkoreja]]) ** "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]" ([[Vācija]]) ** "[[RRR (film)|RRR]]" ([[Indija]]) ** "[[Tuvu (filma)|Tuvu]]" ([[Beļģija]]) |} === Filmas ar vairākām nominācijām === Šīs filmas saņēmušas vairākas nominācijas: {| class="wikitable" |+ !Nominācijas !Filmas |- | style="text-align:center"| 8 | "[[Inišerinas Banšī]]" |- | style="text-align:center"| 6 | "[[Viss visur vienlaikus]]" |- | rowspan="2" style="text-align:center"| 5 | "[[Babilona (filma)|Babilona]]" |- | "[[Fabelmeni]]" |- | rowspan="3" style="text-align:center"| 3 | "[[Elviss (filma)|Elviss]]" |- | "[[Pinokio (2022. gada animācijas filma)|Pinokio]]" |- | ''[[Tár]]'' |- | rowspan="8" style="text-align:center"| 2 | "[[Avatars: Ūdensceļš]]" |- | "[[Melnā Pantera: Vakanda mūžam]]" |- | ''[[Glass Onion: A Knives Out Mystery]]'' |- | "[[Ēdienkarte (filma)|Ēdienkarte]]" |- | "[[RRR (filma)|RRR]]" |- | "[[Top Gun: Maveriks]]" |- | "[[Skumju trīsstūris]]" |- | ''[[Women Talking]]'' |} === Filmas ar vairākām balvām === Šīs filmas ieguvušas vairākas balvas: {| class="wikitable" |+ !Balvas !Filmas |- | style="text-align:center| 3 | "[[Inišerinas Banšī]]" |- | rowspan="2" style="text-align:center| 2 | "[[Viss visur vienlaikus]]" |- | "[[Fabelmeni]]" |} === Televīzija === {| class=wikitable style="width=100%" |- ! colspan=2 | Labākais seriāls |- !style="width=50%" | [[Labākais drāmas seriāls (Zelta globusa balva)|Drāmas seriāls]] !style="width=50%" | [[Labākais mūzikas vai komēdijseriāls (Zelta globusa balva)|Mūzikas vai komēdijseriāls]] |- | valign="top" | * '''"[[Pūķa nams]]" ([[HBO]])''' ** "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" (''[[Netflix]]'') ** "[[Labāk zvaniet Solam]]" ([[AMC]]) ** ''[[Ozark]]'' (''Netflix'') ** ''[[Severance]]'' (''[[Apple TV+]]'') | valign="top" | * '''''[[Abbott Elementary]]'' ([[American Broadcasting Company|ABC]])''' ** ''[[Hacks]]'' (''[[HBO Max]]'') ** ''[[Only Murders in the Building]]'' (''[[Hulu]]'') ** ''[[The Bear]]'' (''FX on Hulu'') ** ''[[Wednesday]]'' (''Netflix'') |- ! colspan=2 | [[Labākais miniseriāls vai filma (Zelta globusa balva)|Labākais miniseriāls vai filma]] |- | colspan=2 style="vertical-align:top;" | * '''"[[Baltais Lotoss]]" (HBO)''' ** ''[[Black Bird]]'' (''Apple TV+'') ** ''[[Dahmer – Monster: The Jeffrey Dahmer Story]]'' (''Netflix'') ** ''[[Pam & Tommy]]'' (''Hulu'') ** ''[[The Dropout]]'' (''Hulu'') |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums drāmas seriālā |- ! [[Labākais aktieris drāmas seriālā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise drāmas seriālā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Kevins Kostners]] par Džona Datona lomu seriālā "[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]" (''[[Paramount Network]]'')''' ** [[Ādams Skots]] par Marka Skouta lomu seriālā ''[[Severance]]'' (''Apple TV+'') ** [[Bobs Odenkērks]] par [[Sols Gudmens|Džimija Makgila /Sola Gudmena / Džīna Takavika]] lomu seriālā "[[Labāk zvaniet Solam]]" (AMC) ** [[Djego Luna]] par [[Kasians Andors|Kasiana Andora]] lomu seriālā ''[[Andor]]'' (''[[Disney+]]'') ** [[Džefs Bridžess]] par Dena Čeisa / Henrija Diksona / Džonija Kolera lomām seriālā ''[[The Old Man]]'' ([[FX (televīzijas kanāls)|FX]]) | valign="top" | * '''[[Zendaja]] par Rū Benetas lomu seriālā ''[[Euphoria (seriāls)|Euphoria]]'' (HBO)''' ** [[Emma D'Ārsija]] par princeses Raeniras Targarienas lomu seriālā "[[Pūķa nams]]" (HBO) ** [[Hilarija Svonka]] par Eilīnas Fitcdžeraldas lomu seriālā ''[[Alaska Daily]]'' (ABC) ** [[Imelda Stontona]] par [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" (''Netflix'') ** [[Lora Linnija]] par Vendijas Birdas lomu seriālā ''[[Ozark]]'' (''Netflix'') |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums mūzikas vai komēdijseriālā |- ! [[Labākais aktieris mūzikas vai komēdijseriālā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise mūzikas vai komēdijseriālā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Džeremijs Elens Vaits]] par Kārmena Berzato lomu seriālā ''[[The Bear]]'' (''FX on Hulu'')''' ** [[Bills Heiders]] par Berija Berkmena lomu seriālā "[[Berijs (seriāls)|Berijs]]" (HBO) ** [[Donalds Glovers]] par Ērna Marksa lomu seriālā ''[[Atlanta (seriāls)|Atlanta]]'' (FX) ** [[Mārtins Šorts]] par Olivera Patnema lomu seriālā ''Only Murders in the Building'' (''Hulu'') ** [[Stīvs Mārtins]] par Čārlza Heidena Sevedža lomu seriālā ''[[Only Murders in the Building]]'' (''Hulu'') | valign="top" | * '''[[Kvinta Bransone]] par Džanīnas Tīgasas lomu seriālā ''[[Abbott Elementary]]'' (ABC)''' ** [[Dženna Ortega]] par [[Vensdeja Adamsa|Vensdejas Adamsas]] lomu seriālā ''[[Wednesday]]'' (''Netflix'') ** [[Džīna Smārta]] par Deboras Vensas lomu seriālā ''[[Hacks]]'' (''HBO Max'') ** [[Keilija Kuoko]] par Kasandras Boudenas lomu seriālā "[[Stjuarte (seriāls)|Stjuarte]]" (''The Flight Attendant'', ''HBO Max'') ** [[Selīna Gomesa]] par Meibelas Mouras lomu seriālā ''[[Only Murders in the Building]]'' (''Hulu'') |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums miniseriālā vai televīzijas filmā |- ! [[Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Evans Pīterss]] par [[Džefrijs Dāmers|Džefrija Dāmera]] lomu seriālā ''[[Dahmer – Monster: The Jeffrey Dahmer Story]]'' (''Netflix'')''' ** [[Endrū Gārfīlds]] par detektīva Džeba Paira lomu seriālā ''[[Under the Banner of Heaven]]'' (''FX on Hulu'') ** [[Kolins Fērts]] par Maikla Pītersona lomu seriālā ''[[The Staircase]]'' (''HBO Max'') ** [[Sebastians Stens]] par [[Tomijs Lī|Tomija Lī]] lomu seriālā ''[[Pam & Tommy]]'' (''Hulu'') ** [[Tārons Edžertons]] par Džeimsa Kīna lomu seriālā ''[[Black Bird]]'' (''Apple TV+'') | valign="top" | * '''[[Amanda Saifreda]] par [[Elizabete Holmsa|Elizabetes Holmsas]] lomu seriālā ''[[The Dropout]]'' (''Hulu'')''' ** [[Džesika Česteina]] par [[Temija Vaineta|Temijas Vainetas]] lomu seriālā ''[[George & Tammy]]'' (''[[Showtime]]'') ** [[Džūlija Gārnere]] par [[Anna Sorokina|Annas Sorokinas / Annas Delvejas]] lomu seriālā ''[[Inventing Anna]]'' (''Netflix'') ** [[Džūlija Robertsa]] par [[Marta Mičela|Martas Mičelas]] lomu seriālā ''[[Gaslit]]'' (''[[Starz]]'') ** [[Lilija Džeimsa]] par [[Pamela Andersone|Pamelas Andersones]] lomu seriālā ''[[Pam & Tommy]]'' (''Hulu'') |- ! colspan=2 | Labākais otrā plāna tēlojums mūzikas / komēdijseriāla vai drāmas seriālā |- ! Otrā plāna aktieris ! Otrā plāna aktrise |- | valign="top" | * '''[[Tailers Džeimss Viljamss]] par Gregorija Edija lomu seriālā ''[[Abbott Elementary]]'' (ABC)''' ** [[Džonatans Praiss]] par [[princis Filips|prinča Filipa]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" (''Netflix'') ** [[Džons Litgovs]] par Harolda Hārpera lomu seriālā ''[[The Old Man]]'' (FX) ** [[Džons Turturo]] par Irvina Bailifa lomu seriālā ''[[Severance]]'' (''Apple TV+'') ** [[Henrijs Vinklers]] par Džīna Kusino lomu seriālā "[[Berijs (seriāls)|Berijs]]" (HBO) | valign="top" | * '''[[Džūlija Gārnere]] par Rutas Langmoras lomu seriālā ''[[Ozark]]'' (''Netflix'')''' ** [[Džanela Džeimsa]] par Avas Koulmenas lomu seriālā ''[[Abbott Elementary]]'' (ABC) ** [[Elizabete Debiki]] par [[princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" (''Netflix'') ** [[Hanna Ainbindere]] par Avas Denjelas lomu seriālā ''[[Hacks]]'' (''HBO Max'') ** [[Šerila Lī Ralfa]] par Barbaras Houardas lomu seriālā ''Abbott Elementary'' (ABC) |- ! colspan=2 | Labākais otrā plāna tēlojums miniseriālā vai televīzijas filmā |- ! [[Labākais otrā plāna aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktieris]] ! [[Labākā otrā plāna aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Pols Volters Hauzers]] par Lerija Holla lomu seriālā ''[[Black Bird]]'' (''Apple TV+'')''' ** [[Dounels Glīsons]] par Sema Fortnera lomu seriālā ''[[The Patient]]'' (''FX on Hulu'') ** [[F. Marijs Ābrahams]] par Berta di Graso lomu seriālā "[[Baltais Lotoss]]" (HBO) ** [[Ričards Dženkinss]] par Laionela Dāmera lomu seriālā ''[[Dahmer – Monster: The Jeffrey Dahmer Story]]'' (''Netflix'') ** [[Sets Rogens]] par Renda Gotēra lomu seriālā ''[[Pam & Tommy]]'' (''Hulu'') | valign="top" | * '''[[Dženifere Kulidža]] par Tanjas Makvoidas-Hantas lomu seriālā "[[Baltais Lotoss]]" (HBO)''' ** [[Deizija Edgara-Džonsa]] par Brendas Lafertijas lomu seriālā ''[[Under the Banner of Heaven]]'' (''FX on Hulu'') ** [[Klēra Deinsa]] par Reičelas Flīšmenas lomu seriālā ''[[Flieshman Is in Trouble]]'' (''FX on Hulu'') ** [[Obrija Plaza]] par Hārperes Spileres lomu seriālā "Baltais Lotoss" (HBO) ** [[Nīsi Neša]] par Glendas Klīvlendas lomu seriālā ''[[Dahmer – Monster: The Jeffrey Dahmer Story]]'' (''Netflix'') |} === Televīzijas seriāli ar vairākām nominācijām === Šie televīzijas seriāli saņēmuši vairākas nominācijas: {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:55px;"| Nominācijas ! scope="col" style="text-align:center;"| Projekts |- | style="text-align:center"| 5 | ''[[Abbott Elementary]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center"| 4 | "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" |- | ''[[Dahmer – Monster: The Jeffrey Dahmer Story]]'' |- | ''[[Only Murders in the Building]]'' |- | ''[[Pam & Tommy]]'' |- | "[[Baltais lotoss]]" |- | rowspan="4" style="text-align:center"| 3 | ''[[Black Bird]]'' |- | ''[[Hacks]]'' |- | ''[[Ozark]]'' |- | ''[[Severance]]'' |- | rowspan="8" style="text-align:center"| 2 | "[[Berijs (seriāls)|Berijs]]" |- | ''[[The Bear]]'' |- | "[[Labāk zvaniet Solam]]" |- | ''[[The Dropout]]'' |- | "[[Pūķa nams]]" |- | ''[[The Old Man]]'' |- | ''[[Under the Banner of Heaven]]'' |- | ''[[Wednesday]]'' |} === Televīziju seriāli ar vairākām balvām === Šie televīziju seriāli ieguvuši vairākas balvas: {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:55px;"| Balvas ! scope="col" style="text-align:center;"| Projekts |- | style="text-align:center"| 3 | ''[[Abbott Elementary]]'' |- | style="text-align:center"| 2 | "[[Baltais lotoss]]" |} === Sesila Demilla balva === [[Sesila Demilla balva]] ir goda balva, kas tiek piešķirta par izciliem sasniegumiem izklaides industrijā. Tā tiek piešķirta personai par nozīmīgu ieguldījumu kino industrijā un nodēvēta tā ir tās pirmā saņēmēja, režisora [[Sesils Demills|Sesila Demilla]] vārdā. * [[Edijs Mērfijs]]<ref name="Murphy"/> === Kerolas Bērnetas balva === [[Kerolas Bērnetas balva]] ir goda balva, kas tiek piešķirta par izcilu un ilgstošu darbu televīzijā. Balva nodēvēta tās pirmās saņēmējas, aktrises [[Kerola Bērneta|Kerolas Bērnetas]] vārdā. * [[Raiens Mērfijs]]<ref name="Murphy2"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{IMDb filma|22176310}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Zelta globusa balva}} [[Kategorija:2022. gada kino balvas|zelta globuss]] [[Kategorija:Zelta globusa balva]] l1ny8vzvc349lxodtfoq8zwp6wtcsdp 0 529500 4509584 4467944 2026-08-18T23:22:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509584 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Zelmārs Lancmanis | vārds_orig = | attēls = Zelmars lancmanis 1927.png | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_gads = 1883 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Jaungulbenes pagasts|td=Latvija}} | m_gads = 1935 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 12 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = latvietis | nodarbošanās = pedagogs, novadpētnieks | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Zelmārs Lancmanis''' (1883—1935) bija Latvijas [[pedagoģija|pedagogs]], [[novadpētnieks]] un [[ģeologs]]. [[Latvijas zemes un tautu pētīšanas biedrība]]s dibinātājs (1919), Latvijas [[Tūrisms|tūrisma]] popularizētājs, vairāku grāmatu autors. == Dzīves gājums == Dzimis 1883. gada 20.oktobrī [[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagasta]] Fabrikas krogā,<ref>[https://www.gulbenesbiblioteka.lv/lv/lancmanis-zelmars-1883-1935-skolotajs-novadpetnieks Gulbenes bibliotēka]</ref> deviņu bērnu ģimenē. Tēvs Ansis bija krodzinieks.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/83054 Latvijas Vēstnesis]</ref> Zēns trīs gadus mācījās [[Liezēre]]s draudzes skolā. Pēc tam no 1896. līdz 1898. gadam apmeklēja [[Jaungulbene]]s divklasīgo ministrijas skolu. Četrpadsmit gadu vecumā sāka strādāt par "bodes zelli" [[Smiltene|Smiltenē]], vēlāk pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]] un 1900. gadā kļuva par [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] kantoristu. Pašmācības ceļā nolika mājskolotāja eksāmenu un ieguva mājskolotāja tiesības vēsturē. 1904. gada rudenī Lancmanis uzsāka strādāt par palīgskolotāju [[Pēterupe (ciems)|Pēterupe]]s draudzes skolā. Pēc tam viņš pārcēlās uz [[Meņģele]]s pagastskolu, un tad uz [[Augusts Dombrovskis|Augusta Dombrovska]] atbalstīto proģimnāziju [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvī]] un M.Beķeres proģimnāziju [[Pļaviņas|Pļaviņās]]. 1907. un 1908. gada vasarā viņš mācījās pedagoģiskajos kursos [[Pēterburga|Pēterburgā]], kur iepazinās ar savu nākamo sievu Mariju Švarci. 1909. gadā apmeklēja Latviešu skolotāju biedrības vasaras kursus. 1911. gada pavasarī Zelmārs nokārtoja matemātikas un dabas zinību skolotāja pārbaudījumus un atvēra [[Lejasciems|Lejasciemā]] savu proreālskolu. Naudu inventāra iegādei viņam aizdeva dzīvesbiedres pedagoģisko kursu pasniedzēja no Pēterburgas. Lielu daļu no mācību līdzekļiem pagatavoja viņš pats. 1913. gadā Skolu muzeja biedrības organizētajos pirmajos mācību līdzekļu gatavošanas kursos [[Lazdona|Lazdonā]], kur piedalījās vairāk kā 70 klausītāju, viņš vadīja bioloģijas nodaļu. 1914.gadā Lancmanis piedalījās Krievijas pedagogu kongresā Pēterburgā un bija izlēmis pat studēt augstskolā. [[Pirmais pasaules karš]] neļāva Lancmanim turpināt proreālskolas darbu Lejasciemā, bet viņš sameklēja ierēdņa vietu un reizē arī mācījās Dokučajeva Augsnes komitejas Augstākajos ģeogrāfijas kursos. Pēc atgriešanās Rīgā Zelmārs sāka strādāt dzelzceļu iestādē, bet no 1919.gada janvāra līdz mūža beigām iekārtojās par Rīgas 6. (Strazdumuižas) pamatskolas pārzini. 1919. gada 2. martā Lancmaņa vadībā notika Latvijas zemes un tautu pētīšanas biedrības (statūtos arī — Latvijas pētīšanas biedrības) dibināšanas sapulce. Biedrība konkrēti un lietišķi apsprieda pasākumu organizēšanu dabas un kultūras pieminekļu saglabāšanā. Tādējādi tā ir uzskatāma par [[Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība|Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības]] priekšteci.<ref>[https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/e/dzimis-zelmars-lancmanis-20221020/ LU Muzejs]{{Novecojusi saite}}</ref> Šajā laikā Lancmanis vadīja ģeogrāfijas un dabas zinību kursus saviem kolēģiem, kā arī piedalījās mācību grāmatu sagatavošanā. Zelmāram bija viedoklis, ka skolniekam zināšanas ir jāiegūst pašam aktīvas darbošanās, domāšanas un spriešanas rezultātā, bet skolotājs tikai virza viņu un sekmē tam apzinīgo mācību procesu. Dabas zinību apguvē viņš uzsvēra mācību ekskursiju lielo nozīmi. Divdesmitajos gados tūristus dažkārt tā arī sauca par lancmaniešiem. Par nopelniem tēvzemes labā 1928.gada novembrī viņu apbalvoja ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref>[https://www.historia.lv/personas/lancmanis-zelmars Historia.lv]</ref> Īpaši Lancmani interesēja [[ģeoloģija]], un tai tika veltīti vairāki nozīmīgi pētījumi. Kopā ar [[Eižens Rozenšteins|Eiženu Rozenšteinu]] viņš pētīja saldūdens kaļķus, bet kopā ar [[Jūlijs Eiduks|Jūliju Eiduku]] [[Devons|devona]] [[Māls|mālus]]. Lancmaņa kolekcijas un citi materiāli pašlaik atrodas arī [[LU Muzejs|LU Muzejā]]. Kad Zelmāram Lancmanim bija jau 43 gadi, viņš 1926. gadā rakstīja [[Latvijas Universitāte]]s rektoram: {{Centered pull quote|"Dažādu apstākļu pēc man nav bijis iespējams noslēgt savu izglītību. Strādājot jau dažus gadus vienā dabas zinātņu nozarē kontaktā ar dažiem Universitātes zinātniekiem, radās vēlēšanās iegūt augstskolas izglītību. Manos gados un apstākļos grūti nosēsties uz skolas sola, lai noapaļotu vidusskolas izglītību. Esmu ieguvis mājskolotāja tiesības, kā arī 2 ½ gada apmeklējis Pēterpils augstākos ģeogrāfijas kursus. Ļoti lūgtu uzņemt mani izņēmuma veidā par pilntiesīgu studentu bez noslēgtas vidusskolas izglītības."}} Studijas viņš arī uzsāka, taču diemžēl visus viņa darbus pārtrauca slimība un nāve. Mira viņš 1935.gada 12. oktobrī, un tika apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Zelmars-Lancmanis |title=Time Note |access-date={{dat|2022|12|23||bez}} |archive-date={{dat|2022|12|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221223210614/https://timenote.info/lv/Zelmars-Lancmanis }}</ref> == Pagodinājumi == * Apbalvots ar 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1928). * [[Nikolajs Delle]] 1938. gadā par godu Z. Lancmanim, pedagogam un vienam no pirmajiem Latvijas [[Derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] pētniekiem, nosaucis izmiruša [[Vēžskorpioni|vēžskorpiona]] sugu ''[[Moselopterus lancmani]]'' (pirmais no latviešu uzvārda atvasinātais [[Fosilijas|fosilās]] sugas nosaukums).<ref>[http://www.upes.lv/sakums/petnieki/ Upes.lv]</ref> == Bibliogrāfija == * Lancmanis Z. , Birkerts A., Broka J. Apkārtnes mācības metodika — R., 1921 * Z. Lancmanis — Rīga. Ziņu krājums ekskursantiem un skolēnu pašdarbībai. — R., 1924 * Lancmanis — Līdumnieks Z. Siguldas un apkārtnes vadonis — R., 1924 * Lancmanis Z. Viesītes ozoli — R., 1924 * Lancmanis Z. Latvijas dabas pagātnes liecinieki un retumi (pieminekļi) — R., 1924 * Lancmanis Z. Allažu un Inčukalna apkārtne — R., 1924 * Lancmanis Z., Rozenšteins E. Latvijas saldūdeņu kaļķi — R., 1928 * Lancmanis Z., Putniņš R. Pirmās ģeogrāfiskās konferences darbības pārskats — R., 1929 * Lancmanis Z., Birkerts A., Broka J. Apkārtnes mācība. Uzdevumu grāmata 1. kl — R., 1929 * Lancmanis Z., Birkerts A., Broka J. Apkārtnes mācība. Uzdevumu grāmata 2. kl — R., 1930 * Lancmanis Z. Jugla un apkārtne. Vadonis pa Ulbrokas, Juglas, Baltezera un Šmerļa apkārtni — R., 1930 * Lancmanis Z., Šalfejevs B., Novoselovs J. Rīgas vārtos. Priekšpilsētas, nomales, apkārtne — R., 1933 * Lancmanis Z., Eiduks J. Devona māla krājumu apmēru novērtēšanas darbi Dundagas, Tūjas, Siguldas un Cēsu apkārtnē — R., 1933 == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Lancmanis, Zelmārs}} [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Rīgā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ģeologi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] dqw60y598qel2p1is2nddqumpk6vabh 0 530611 4509639 4040769 2026-08-19T04:39:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509639 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ēvalds Pakulis | vārds_orig = | attēls = Ēvalds Pakulis pirms 1945.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = Ēvalds Pakulis virsseržanta formā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1919 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1987 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ēvalds Pakulis''' (segvārds "Šerifs", 1919—1987) bija [[Latviešu leģions|latviešu leģionārs]], vēlāk [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālās pretošanās kustības]] dalībnieks. [[Latviešu nacionālo partizānu apvienība "Kurzeme"|Latviešu nacionālo partizānu apvienības (LNPA) "Kurzeme"]] komandieris (1946). == Dzīvesgājums == Dzimis 1919. gadā. Dziedātājas [[Elfrīda Pakule|Elfrīdas Pakules]] brālēns.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Evalds-Pakuls |title=timenote.info |access-date={{dat|2023|01|07||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230107150214/https://timenote.info/lv/Evalds-Pakuls }}</ref> Otrā pasaules kara laikā bija [[Latviešu leģiona 15. divīzija]]s [[3. SS-brīvprātīgo un apmācības pulks|3. apmācības pulka]] virsseržants. Pēc Vērmahta kapitulācijas kļuva par mežabrāli, [[Kabile]]s partizānu vienības sastāvā 1945. gada 24. decembrī ieņēma Kabiles pagasta izpildkomitejas ēku. 1946. gada 1. janvārī vadīja Āpuznieku kauju pie [[Renda]]s, kurā 23 vīri ar trim ložmetējiem, četrām triecienšautenēm, 15 mašīnpistolēm un bagātīgu munīcijas krājumu uzvarēja aptuveni 200 karavīrus no PSRS Iekšlietu karaspēka 5. strēlnieku divīzijas 36. motorizētā strēlnieku pulka, kas bija bruņoti ar tanketi, mīnmetēju un četriem ložmetējiem. Pēc Āpuznieku kaujas Ē. Pakulis kļuva par Kabiles grupas vadītāju, ieviesa stingrāku militāro disciplīnu. 1946. gada 9. maijā "Olģerta" nometnē [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķī]] pie [[Abava]]s no septiņām mežabrāļu grupām izveidoja apvienību "Latviešu nacionālie partizāni (LNP) "Kurzeme"", kas 16 mežabrāļu grupu apspriedē 6.—7. septembrī [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķī]] pie [[Usmas ezers|Usmas ezera]] apvienojās ar Latviešu nacionālo partizānu organizāciju (LNPO) vienā struktūrā ar nosaukumu — Latviešu nacionālo partizānu apvienība (LNPA) "Kurzeme", par kuras vadītāju ievēlēja Ē. Pakuli. Kopumā LNPA "Kurzeme" vienoja 17 nacionālo partizānu grupas ar apmēram 500 dalībniekiem, tās darbība 1946. gadā aptvēra daudzus Ziemeļkurzemes pagastus. 1946. gada 10. decembrī čekisti apcietināja Ēvaldu Pakuli pēc Jāņa Vanaga ("Kaminskis", miris 1958. gadā) nodevības. Lara tribunāls viņam piesprieda 25 gadus ilgu ieslodzījumu Mordvijas un Kolimas soda nometnēs. Pēc 23 gadiem Ē. Pakulis atgriezās dzimtenē un strādāja par mākslinieku Dekoratīvās mākslas kombinātā. Miris 1987. gadā. Apglabāts [[Salaspils]] kapos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/ka-partizani-19451946-gadumija-padzina-okupantus-no-kabiles.a490270/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kā partizāni 1945./1946. gadumijā padzina okupantus no Kabiles] lsm.lv 2023. gada 7. janvārī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] [[Kategorija:Latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieki]] beyfrctj0y2xhjsf8ocmsujiq1n1za7 0 531117 4509689 4092829 2026-08-19T06:21:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509689 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ņūmena | official_name = ''Newman'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Newman01.JPG | image_caption = Ņūmenas panorāma | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Austrālija#Rietumaustrālija (Austrālija) | pushpin_label_position = top | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Austrālija}}''' | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Rietumaustrālija]] | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name2 = [[Pilbara]] | established_title = Dibināta | established_date = 1967 | established_title1 = | established_date1 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_footnotes = <ref name="QuickStats">[https://www.abs.gov.au/census/find-census-data/quickstats/2021/UCL515028 ''Newman, 2021 Census All person QuickStats''] Australian Bureau of Statistics. Skatīts 2022. gada 9. novembrī.</ref> | population_total = 4239 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[AWST]] | utc_offset = +8 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 23 | latm = 21 | lats = 14 | latNS = S | longd = 119| longm = 43 | longs = 55 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Ņūmena''' ({{val-en|Newman}}), līdz 1981. gadam '''Mauntņūmena''' (''Mount Newman''), ir pilsēta [[Austrālija]]s ziemeļrietumos, [[Rietumaustrālija]]s štatā, [[Pilbara]]s reģionā. Kalnrūpniecības centrs. Austrumpilbaras grāfistes administratīvais centrs. 4239 iedzīvotāji, no tiem 13,1 % – [[Austrālijas aborigēni]] (2021. gadā).<ref name="QuickStats"/> Izvietojusies kontinenta iekšienē, Oftalmijas kalnu grēdā, ap 1030 km uz ziemeļaustrumiem no [[Pērta]]s un ap 360 km uz dienvidaustrumiem no [[Porthedlenda]]s un [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] piekrastes, karsta tuksnešu klimata joslā. Ap 10 km uz dienvidaustrumiem no pilsētas atrodas Ņūmenas lidosta (regulāri reisi uz Pērtu, [[Karrata|Karratu]] un Porthedlendu, 2022. gada dati<ref>[https://www.transport.wa.gov.au/mediaFiles/aviation/AV_P_RPT_Fully_and_lightly_regulated_routes_map.pdf ''Regional Air Services''], Department of Transport. The Government of Western Australia, 2022. gada 11. februārī. Skatīts 2023. gada 13. janvārī.</ref>). Privātais dzelzceļš savieno Ņūmenu ar Porthedlendu (tikai kravu pārvadājumi). Gar pilsētas robežu stiepjas Lielā Ziemeļu šoseja (''Great Northern Highway''), kas savieno Pērtu ar [[Vindema (Austrālija)|Vindemu]]. Blakus pilsētai darbojas divas [[BHP Group]] kompānijai piederošas [[dzelzs rūda]]s raktuves.<ref name="AT">[https://www.aussietowns.com.au/town/newman-wa-2 ''Newman, WA''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221026175515/https://www.aussietowns.com.au/town/newman-wa-2 |date={{dat|2022|10|26||bez}} }}, Aussie Towns. Skatīts 2022. gada 26. oktobrī</ref> Pilsēta dibināta 1967.–1969. gadā, kad uzsākta Mauntveilbekas (''Mount Whaleback'') dzelzs rūdas raktuvju ekspluatācija. Līdz 1981. gadam Mauntņūmena bija slēgta pilsēta un piederēja raktuvju kompānijai (tajā varēja apmesties tikai raktuvju darbinieki un viņu ģimenes locekļi).<ref name="AT"/> Lai padarītu zaļāku tuksnesīgo ainavu, 1975. gadā Mauntņūmenā sastādīts ap 60 tūkstošiem koku un krūmu. 1979. gadā uzcelta dzelzs rūdas pārstrādes rūpnīca.<ref>[https://www.britannica.com/place/Newman ''Newman''], Britannica.com. Skatīts 2022. gada 26. oktobrī</ref> 20. gadsimta deviņdesmitajos gados Ņūmena kļuva par vietējās pašvaldības administratīvo centru. <gallery> Hilditch Avenue, Newman, 2016 (01).JPG|Pilsētas centrā WABCO Haulpak, Newman, 2016 (02).JPG|Norakstīts raktuvju pašizgāzējs kalpo par eksponātu pie Ņūmenas tūrisma informācijas centra Aerial view of Newman, Western Australia.jpg|Pilsēta no putna lidojuma </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrālijas pilsētas]] 9zsqye8ke6v8kera57cax84wq5antlm 0 533792 4509383 4128664 2026-08-18T15:18:39Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Roberto_bolaño.jpg", jo [[c:User:Jameslwoodward|Jameslwoodward]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Roberto bolaño.jpg|]]). 4509383 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | žanri = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks, dzejnieks | rakstīšanas valoda = [[spāņu valoda]] | periods = | temati = | brāļi = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | māsas = | vecāki = | vārds = Roberto Bolanjo | dz_diena = 28 | vārds_orig = ''Roberto Bolaño'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1953 | dz_mēnesis = 04 | dz_vieta = {{vieta|Čīle|Santjago}} | dzimums = V | m_dat_alt = | m_gads = 2003 | m_mēnesis = 07 | m_diena = 15 | m_vieta = {{vieta|Spānija|Barselona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | kategorijas = }}'''Roberto Bolanjo Avaloss''' ({{Val|es|Roberto Bolaño Ávalos}}; dzimis {{Dat|1953|4|28}}, miris {{Dat|2003|7|15}}) bija [[Čīle|čīliešu]] rakstnieks, rakstījis romānus, īsos stāstus un dzeju. Bolanjo pazīstamākie darbi ir romāni "[[Mežonīgie detektīvi]]" (''Los detectives salvajes'', 1998) un "[[2666]]" (''2666'', 2004), kas tika izdota vienu gadu pēc viņa nāves. ''[[The New York Times]]'' Bolanjo nodēvēja par "nozīmīgāko savas paaudzes Latīņamerikas literāro balsi".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2012/12/20/books/woes-of-the-true-policeman-by-roberto-bolano.html|title=Harvesting Fragments From a Chilean Master|work=The New York Times|access-date=2023-02-12|date=2012-12-19|last=Rohter|first=Larry|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Gan rakstnieku, gan literatūras kritiķu vērtējumā Bolanjo ir viens no 20. gadsimta izcilākajiem Latīņamerikas autoriem, salīdzinot viņu ar [[Horhe Luiss Borhess|Horhi Luisu Borhesu]] un [[Hulio Kortasars|Hulio Kortasaru]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Para Roberto Bolaño|last=Herralde|first=Jorge|publisher=Acantilado|year=2005|isbn=84-96489-20-5|location=Barcelona}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Bolanjo, Roberto}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2003. gadā mirušie]] [[Kategorija:Čīliešu rakstnieki]] sdc64c2jo43zw4u20sy2px5l7mytoua 0 538253 4509599 4400558 2026-08-19T01:31:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509599 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Zviads Gamsahurdija | vārds_orģ = ზვიად გამსახურდია | attēls = Zviad Gamsakhurdia, Tbilisi, 1988.jpg | att_izm = | apraksts = Zviads Gamsahurdija 1988. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = 1. [[Gruzijas prezidents]] | term_sākums = {{dat|1991|4|14|N}} | term_beigas = {{dat|1992|1|6|N}} ({{dat|1993|12|31}}) | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = [[Eduards Ševardnadze]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1939|3|31}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Gruzijas PSR|Tbilisi|td=Gruzija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1993|12|31|1939|3|31}} | mir_vieta = {{vieta|Gruzija|Dzveli Hibula}} | apglabāts = | tautība = [[Gruzija|gruzīns]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Zviads Gamsahurdija''' ({{val|ka|ზვიად გამსახურდია}}; dzimis {{dat|1939|3|31}}, miris {{dat|1993|12|31}}) bija [[Gruzīni|gruzīnu]] filologs, disidents un politiķis, kurš no 1991. gada 14. aprīļa līdz {{dat|1992|1|6|D|bez}} bija pirmais [[Gruzijas prezidents]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1939. gadā [[Tbilisi]] rakstnieka Konstantīna Gamsahurdijas ģimenē. Studēja angļu valodu un literatūru [[Tbilisi Valsts Universitāte|Tbilisi Valsts Universitātē]] (1957—1962). 1973. gadā viņš nodibināja Cilvēktiesību aizsardzības iniciatīvas grupu Gruzijā, 1976. gadā bija Gruzijas Helsinku grupas līdzdibinātājs un vadītājs. 1977. gadā Gamsahurdiju arestēja, apsūdzēja pretpadomju darbībā un izsūtīja uz nomaļu [[Dagestāna]]s kalnu ciemu. Pēc atbrīvošanas Gamsahurdija pārtrauca savu politisko darbību, kļuva par Gruzīnu valodas institūta zinātnisko līdzstrādnieku un nodarbojās ar [[Rūdolfs Šteiners|Rūdolfa Šteinera]] antroposofiju. [[Pārkārtošanās]] politikas laikā 1989. gadā viņš atgriezās politikā un nodibināja kustību "Apaļais galds — Brīvā Gruzija" ar mērķi panākt pilnīgu Gruzijas neatkarību. 1989. gada 9. aprīlī [[Tbilisi traģēdija]]s laikā [[Padomju armija]]s vienības nogalināja 20 Gamsahurdijas atbalstītāju demonstrācijas dalībniekus. Gamsahurdijas vadītā partija 1990. gada vēlēšanās saņēma 87% balsu un veidoja vairākumu Gruzijas PSR Augstākajā padomē, kas Gamsahurdiju 1990. gada 14. novembrī ievēlēja par tās priekšsēdētāju. Starp viņa jaunās valdības pirmajiem oficiālajiem darbiem bija [[Dienvidosetija]]s autonomijas tiesību atcelšana 11. decembrī. Pēc 1991. gada 31. marta referenduma 9. aprīlī Augstākā padome pasludināja Gruzijas valsts neatkarības atjaunošanu. 1991. gada 14. aprīlī Augstākā padome Gamsahurdiju ievēlēja par Gruzijas prezidentu, ko apstiprināja vispārējās vēlēšanās 26. maijā. 1991. gada 22. decembrī Gruzijas Nacionālā gvarde un paramilitārās grupas sarīkoja apvērsumu pret Gamsahurdiju. 1992. gada 6. janvārī pučisti uzvarēja prezidenta gvardi [[Tbilisi]] centrā. Gamsahurdija kopā ar ģimeni un aptuveni 200 bruņotiem atbalstītājiem aizbēga uz [[Armēnija|Armēniju]], tad uz [[Groznija|Grozniju]] [[Čečenija|Čečenijā]]. [[Attēls:1993 Georgia war1.svg|thumb|left|Zviada Gamsahurdijas valdības kontrolētā teritorija (zaļā krāsā) 1993. gadā]] Abhāzijas kara laikā 1993. gada 24. septembrī Gamsahurdija pārņēma varu Gruzijas rietumu daļā un izveidoja valdību [[Zugdidi]]. Tomēr ar Krievijas karaspēka palīdzību [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] valdībai novembrī izdevās sacelšanos apspiest. 1993. gada 31. decembrī Gamsahurdija mira neskaidros apstākļos [[Mingrelija]]s ciemā Dzveli Hibulā un tika apglabāts Džikaškari ciemā. Gruzijas valdība par viņa nāvi paziņoja tikai 1994. gada 5. janvārī. 15. februārī viņa līķi ekshumēja un 24. februārī viņu apglabāja Groznijā. 2004. gada 26. februārī prezidents [[Miheils Saakašvili]] izveidoja izmeklēšanas komisiju, lai pārbaudītu notikumus saistībā ar Gamsahurdijas nāvi. 2007. gada 1. aprīlī viņa mirstīgās atliekas pārapbedīja [[Tbilisi]] Panteonā Mtacmindas kalnā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Zviads-Gamsahurdija |title=timenote.info |access-date={{dat|2023|04|09||bez}} |archive-date={{dat|2023|04|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230409221814/https://timenote.info/lv/Zviads-Gamsahurdija }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms=[[Nojs Žordania]]<br /> (kā [[Gruzijas Demokrātiskā Republika|Gruzijas Demokrātiskās Republikas]] prejerministrs) | virsraksts = [[Gruzijas prezidents]] | periods={{dat|1991|4|14|N}} — {{dat|1992|1|6|N}} (trimdā līdz nāvei {{dat|1993|12|31}})| pēc = [[Eduards Ševardnadze]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gamsahurdija, Zviads}} [[Kategorija:1939. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1993. gadā mirušie]] [[Kategorija:Gruzijas politiķi]] [[Kategorija:Gruzijas prezidenti]] [[Kategorija:Tbilisi dzimušie]] aw1y73q81lak28h72rtnttr9jakm4ml 0 538566 4509497 3921431 2026-08-18T18:57:43Z Treisijs 347 jauna [[Kategorija:Genciānu rinda]] atslēga: " ", izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509497 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = | klase_lv = Divdīgļlapji | nodalījums = Magnoliophyta | attēls = Burchellia bubalina00.jpg | att_nosaukums = ''Burchellia bubalina'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | rinda_lv = Genciānu rinda | rinda = Gentianales | binomial = Gentianales }}'''Genciānu rinda''' ({{val|la|Gentianales}}) ir daudzveidīga [[Divdīgļlapji|divdīgļlapju]] rinda, kurā ir klasificētas 5 augu dzimtas un vairāk nekā 20 000 [[suga]]s.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/plant/Gentianales/Apocynaceae|title=Gentianales - Apocynaceae, Loganiaceae & Gelsemiaceae {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2023-04-13|language=en}}</ref> Vairāk nekā 80% šīs kārtas sugu pieder [[rubiju dzimta]]i. Šīs rindas sugas ir sastopamas mitrā klimatā visā pasaulē — visbiežāk [[Tropu josla|tropu]] reģionos.<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=1|title=Gentianales (Coffees, Dogbanes, Gentians and Milkweeds)|publisher=Wiley|date=2001-05-30|isbn=978-0-470-01617-6|last=Struwe|first=Lena}}</ref> Daudzus no šiem augiem izmanto [[Tautas medicīna|tautas medicīnā]],<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Jin|first=Gui-Lin|last2=Su|first2=Yan-Ping|last3=Liu|first3=Ming|last4=Xu|first4=Ying|last5=Yang|first5=Jian|last6=Liao|first6=Kai-Jun|last7=Yu|first7=Chang-Xi|date=2014-02-27|title=Medicinal plants of the genus Gelsemium (Gelsemiaceae, Gentianales)—A review of their phytochemistry, pharmacology, toxicology and traditional use|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0378874114000129|journal=Journal of Ethnopharmacology|language=en|volume=152|issue=1|pages=33–52|doi=10.1016/j.jep.2014.01.003|issn=0378-8741}}</ref> sāpju un [[Nemiers|trauksmes]] mazināšanai, [[Vēzis (slimība)|vēža]] un neiroloģisko saslimšanu ārstēšanai. == Klasifikācija == Saskaņā ar [[APG III sistēma|APG III sistēmu]], genciānu rindā ir iekļautas šādas dzimtas:<ref name=":0" /> * [[Genciānu dzimta]] (Gentianaceae) * [[Rubiju dzimta]] (Rubiaceae) * [[Oleandru dzimta]] (Apocynaceae) * [[Strihnīnaugu dzimta]] (Loganiaceae) * ''[[Gelsemiaceae]]''. == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="140"> Attēls:Alibertia edulis.jpg|''Alibertia edulis'' Attēls:Blackstonia perfoliata2.jpg|''Blackstonia perfoliata'' Attēls:Cephalanthus occidentalis occidentalis1.jpg|''Cephalanthus occidentalis'' Attēls:Chassalia curviflora flowers 15.jpg|''Chassalia curviflora'' Attēls:Gardneria ovata 14.JPG|''Gardneria ovata'' Attēls:Gentianella campestris02.jpg|''Gentianella campestris'' Attēls:Gelsemium elegans 172132805.jpg|''Gelsemium elegans'' Attēls:The Chaconia Flower, Trinidad (Warszewiczia coccinea).jpg|''Warszewiczia coccinea'' </gallery> == Atsauces == <references group=""></references> [[Kategorija:Genciānu rinda| ]] bsz1b7hpwufig1dzspz5zjhzuxsai11 0 545397 4509698 4460347 2026-08-19T06:54:36Z Vylks 50297 4509698 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Grenāda | Badge = Flag of Grenada.svg | Badge_size = 190px | Nickname = ''Garšvielu zēni'' | Association = Grenādas Futbola asociācija | Confederation = [[CONCACAF]] (Ziemeļamerika) | Coach = {{flaga|TTO}} Sterns Džons | Captain = Saidrels Lūiss | Most caps = Kasims Langanjē (72) | Top scorer = Rikijs Čārlzs (37) | Home Stadium = Kirani Džeimsa stadions | FIFA Trigramme = | pattern_la1 = _greenborder | pattern_b1 = _grn23a | pattern_ra1 = _greenborder | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _redborder | pattern_b2 = _grn23h | pattern_ra2 = _redborder | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 008000 | body2 = 008000 | rightarm2 = 008000 | shorts2 = 008000 | socks2 = 008000 | First game = {{fb|GRN}} 2–1 {{fb-rt|GUY}} <br> ([[Grenāda]]; {{dat|1934|10|13|N|bez}}) | Largest win = {{fb|GRN}} 14–1 {{fb-rt|AIA}} <br> ([[Sentdžonsa (Antigva un Barbuda)|Sentdžonsa]], [[Antigva un Barbuda]]; {{dat|1998|4|15|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|CUW}} 10–0 {{fb-rt|GRN}}<br>([[Vilemstade]], [[Kirasao]]; {{dat|2018|9|10|N|bez}}) | Regional name = CONCACAF čempionāts un [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kauss]] | Regional cup apps = 3 | Regional cup first = [[2009. gada CONCACAF Zelta kauss|2009]] | Regional cup best = Grupu turnīrs ([[2009. gada CONCACAF Zelta kauss|2009]], [[2011. gada CONCACAF Zelta kauss|2011]], [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|2021]]) | medaltemplates = }} '''Grenādas''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Grenāda|Grenādu]] starptautiskās futbola sacensībās. Grenādas futbola izlasi pārvalda Grenādas Futbola asociācija. == Pasaules kausā == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Atradās [[Lielbritānija]]s sastāvā'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nebija [[FIFA]] dalībnieks'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Izstājās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]—[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]'' == Zelta kausa izcīņā == * 1963—1973 — ''Atradās [[Lielbritānija]]s sastāvā'' * 1977 — ''Nepiedalījās'' * 1981 — ''Nekvalificējās'' * 1985 — ''Izstājās'' * 1989—1991 — ''Nepiedalījās'' * 1993—2007 — ''Nekvalificējās'' * 2009 — ''Grupu turnīrs'' * 2011 — ''Grupu turnīrs'' * 2013—2019 — ''Nekvalificējās'' * 2021 — ''Grupu turnīrs'' * 2023-2025 ''Nekvalificējās'' == Sasniegumi == * '''[[Karību kauss futbolā|Karību kauss]]''' ** {{silver2}} finālisti (2): 1989, 2008 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20070609081712/http://www.fifa.com/associations/association=grn/index.html Grenada] at FIFA.com (archived 9 June 2007) *[https://web.archive.org/web/20131216043338/http://www.concacaf.com/team/grenada Grenada] at CONCACAF.com (archived 16 December 2013) *[http://www.grenadafa.com/ Grenada Football Association] (official website) {{CONCACAF izlases}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]] 0ng22dnyqyb3idm6hjd95elqeju7l9b 0 546047 4509456 4401370 2026-08-18T18:44:10Z ~2026-45226-76 149263 Aizvietota dzimšanas pilsēta Talsi uz pareizo "Rīga" 4509456 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = | attēls = | apraksts = | amats = [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Talsu novada domes]] deputāte | term_sākums = {{dat|2022|11|3|N}} | term_beigas = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | vietnieks = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1963|4|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = * [[Mēs – Talsiem un novadam]] <small>(2017-pašlaik)</small> | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Antra Grūbe''' (dzimusi {{dat|1963|4|4}} [[Rīgā|Talsos]]) ir latviešu politiķe, vēsturniece, pedagoģe un rakstniece, kas izdevusi vairākas grāmatas par Talsu un [[Talsu novads|Talsu novada]] vēsturi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.talsunovads.lv/lv/jaunums/talsu-novada-dome-darbu-sak-deputate-antra-grube|title=Talsu novada domē darbu sāk deputāte Antra Grūbe {{!}} Talsi|website=www.talsunovads.lv|access-date=2023-07-14|language=lv}}</ref> == Biogrāfija == A. Grūbe ir [[vēsture]]s, [[filozofija]]s, [[politika]]s un tiesību [[skolotājs|skolotāja]] [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu Valsts ģimnāzijā]], vienlaikus nodarbojas ar [[novadpētniecība|novadpētniecību]]. 1981. gadā Grūbe pabeidza Talsu 2. vidusskolu. Pēc mācībām uzsākusi darbu šūšanas cehā "[[Rīgas apģērbs]]", kā gatavās produkcijas kontroliere. Pēc tam uzsākusi mācības [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (LU) vēstures specialitātē.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2021/novads/talsu-novads/partiju-saraksts/mes-talsiem-un-novadam/19848-antra-grube|title=Antra Grūbe - "Mēs - Talsiem un novadam" / Pašvaldību vēlēšanas 2021|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-14|language=lv}}</ref> Pēc augstskolas absolvēšanas (1992. gadā) uzsāka darbu kā skolotāja [[Mērsrags|Mērsraga]] un [[Dundaga]]s vidusskolās, bet 1995. gadā sāka strādāt [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu Valsts ģimnāzijā]] (tolaik Talsu 1. vidusskola). Regulāri nodarbojas ar rakstu publicēšanu Talsu novada laikrakstā "[[Talsu Vēstis]]".<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dizlaudis.mozello.lv/g/grube-antra/|title=Dižļaudis - Grūbe Antra|website=dizlaudis.mozello.lv|access-date=2023-07-14}}</ref> 1998. gadā LU iegūts vēstures maģistra grāds, 2009. gadā — sociālo zinātņu maģistra grāds politikas zinātnē.<ref name=":1" /> 2008. gadā saņēmusi nomināciju "Gada skolotājs", 2010. gadā — titulu "Gada talsinieks".<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talsi.pilseta24.lv/zina?slug=gada-talsinieka-titulu-ieguvusi-skolotaja-antra-grube|title=Gada talsinieka titulu ieguvusi skolotāja Antra Grūbe|website=Pilseta24.lv|access-date=2023-07-14|date=2010-11-22|language=lv}}</ref> Kā vēsturniece pēc izglītības, sarakstījusi vairākas grāmatas, kas saistītas ar vēstures notikumiem un kultūru Talsos un Talsu novadā.<ref name=":0" /> Grāmatu rakstīšana aizsakās 2003. gadā ar grāmatu "Talsu vēsture no vissenākajiem laikiem līdz 19. gadsimta beigām". Par saviem darbiem — "Kino un dzīve Talsos (1902—1939)” un "Talsu ebreji" autore saņēmusi Talsu novada domes piešķiramo Aleksandra Pelēča literāro prēmiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/antra-grube|title=Antra Grūbe|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2023-07-14|language=lv-LV}}</ref> Šī pati prēmija saņemta 2022. gadā kā vienai no autorēm grāmatai "Savs nams, sava pils: Talsu Tautas namam 110".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.talsubiblioteka.lv/aleksandra-peleca-literara-premija-tiek-gramatai-savs-nams-sava-pils/|title=Aleksandra Pelēča literārā prēmija tiek grāmatai “Savs nams, sava pils” – Talsu Galvenā bibliotēka|access-date=2023-07-14|date=2023-04-18|language=lv-LV}}</ref> Savukārt par grāmatu "Ne pa jokam: Talsi pirms 1/2 gadsimta" A. Grūbe saņēma Talsu novada pašvaldības simpātiju balvu. 2010. gadā par grāmatu "Talsu un apvidus vēsture: no 1900. gada līdz 1. pasaules kara sākumam" autore saņēma lasītāju simpātiju balvu.<ref name=":2" /> == Politiskā darbība == 2022. gadā kļuvusi par deputāti Talsu novada pašvaldībā no saraksta "[[Mēs – Talsiem un novadam]]", aizstājot Saeimā ievēlēto [[Edgars Zelderis|Edgaru Zelderi]].<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.talsunovads.lv/lv/strukturvieniba/dome|title=Dome {{!}} Talsi|website=www.talsunovads.lv|access-date=2023-07-14|language=lv}}</ref> Tuvojoties 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, A. Grūbe paziņoja, ka nekandidēs uz atkārtotu ievēlēšanu Talsu novada domē, noslēdzot savu darbu šajā sasaukumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://retalsi.lv/sesi-deputati-nekandides-pasvaldibu-velesanas/|title=Seši deputāti nekandidēs pašvaldību vēlēšanās|last=Stariņa|first=Niceta Anna|website=ReTalsi|access-date=2025-04-17|date=2025-04-13|language=lv-LV}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Talsu novada dome 2020}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] ptbohd52fvds3e7pw9le6af4ytnerbe 4509460 4509456 2026-08-18T18:46:24Z ~2026-45226-76 149263 Aizvietota dzimšanas pilsēta Talsi uz Rīga 4509460 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = | attēls = | apraksts = | amats = [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Talsu novada domes]] deputāte | term_sākums = {{dat|2022|11|3|N}} | term_beigas = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | vietnieks = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1963|4|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = * [[Mēs – Talsiem un novadam]] <small>(2017-pašlaik)</small> | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Antra Grūbe''' (dzimusi {{dat|1963|4|4}} Rīgā) ir latviešu politiķe, vēsturniece, pedagoģe un rakstniece, kas izdevusi vairākas grāmatas par Talsu un [[Talsu novads|Talsu novada]] vēsturi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.talsunovads.lv/lv/jaunums/talsu-novada-dome-darbu-sak-deputate-antra-grube|title=Talsu novada domē darbu sāk deputāte Antra Grūbe {{!}} Talsi|website=www.talsunovads.lv|access-date=2023-07-14|language=lv}}</ref> == Biogrāfija == A. Grūbe ir [[vēsture]]s, [[filozofija]]s, [[politika]]s un tiesību [[skolotājs|skolotāja]] [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu Valsts ģimnāzijā]], vienlaikus nodarbojas ar [[novadpētniecība|novadpētniecību]]. 1981. gadā Grūbe pabeidza Talsu 2. vidusskolu. Pēc mācībām uzsākusi darbu šūšanas cehā "[[Rīgas apģērbs]]", kā gatavās produkcijas kontroliere. Pēc tam uzsākusi mācības [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (LU) vēstures specialitātē.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2021/novads/talsu-novads/partiju-saraksts/mes-talsiem-un-novadam/19848-antra-grube|title=Antra Grūbe - "Mēs - Talsiem un novadam" / Pašvaldību vēlēšanas 2021|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-14|language=lv}}</ref> Pēc augstskolas absolvēšanas (1992. gadā) uzsāka darbu kā skolotāja [[Mērsrags|Mērsraga]] un [[Dundaga]]s vidusskolās, bet 1995. gadā sāka strādāt [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu Valsts ģimnāzijā]] (tolaik Talsu 1. vidusskola). Regulāri nodarbojas ar rakstu publicēšanu Talsu novada laikrakstā "[[Talsu Vēstis]]".<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dizlaudis.mozello.lv/g/grube-antra/|title=Dižļaudis - Grūbe Antra|website=dizlaudis.mozello.lv|access-date=2023-07-14}}</ref> 1998. gadā LU iegūts vēstures maģistra grāds, 2009. gadā — sociālo zinātņu maģistra grāds politikas zinātnē.<ref name=":1" /> 2008. gadā saņēmusi nomināciju "Gada skolotājs", 2010. gadā — titulu "Gada talsinieks".<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talsi.pilseta24.lv/zina?slug=gada-talsinieka-titulu-ieguvusi-skolotaja-antra-grube|title=Gada talsinieka titulu ieguvusi skolotāja Antra Grūbe|website=Pilseta24.lv|access-date=2023-07-14|date=2010-11-22|language=lv}}</ref> Kā vēsturniece pēc izglītības, sarakstījusi vairākas grāmatas, kas saistītas ar vēstures notikumiem un kultūru Talsos un Talsu novadā.<ref name=":0" /> Grāmatu rakstīšana aizsakās 2003. gadā ar grāmatu "Talsu vēsture no vissenākajiem laikiem līdz 19. gadsimta beigām". Par saviem darbiem — "Kino un dzīve Talsos (1902—1939)” un "Talsu ebreji" autore saņēmusi Talsu novada domes piešķiramo Aleksandra Pelēča literāro prēmiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/antra-grube|title=Antra Grūbe|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2023-07-14|language=lv-LV}}</ref> Šī pati prēmija saņemta 2022. gadā kā vienai no autorēm grāmatai "Savs nams, sava pils: Talsu Tautas namam 110".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.talsubiblioteka.lv/aleksandra-peleca-literara-premija-tiek-gramatai-savs-nams-sava-pils/|title=Aleksandra Pelēča literārā prēmija tiek grāmatai “Savs nams, sava pils” – Talsu Galvenā bibliotēka|access-date=2023-07-14|date=2023-04-18|language=lv-LV}}</ref> Savukārt par grāmatu "Ne pa jokam: Talsi pirms 1/2 gadsimta" A. Grūbe saņēma Talsu novada pašvaldības simpātiju balvu. 2010. gadā par grāmatu "Talsu un apvidus vēsture: no 1900. gada līdz 1. pasaules kara sākumam" autore saņēma lasītāju simpātiju balvu.<ref name=":2" /> == Politiskā darbība == 2022. gadā kļuvusi par deputāti Talsu novada pašvaldībā no saraksta "[[Mēs – Talsiem un novadam]]", aizstājot Saeimā ievēlēto [[Edgars Zelderis|Edgaru Zelderi]].<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.talsunovads.lv/lv/strukturvieniba/dome|title=Dome {{!}} Talsi|website=www.talsunovads.lv|access-date=2023-07-14|language=lv}}</ref> Tuvojoties 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, A. Grūbe paziņoja, ka nekandidēs uz atkārtotu ievēlēšanu Talsu novada domē, noslēdzot savu darbu šajā sasaukumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://retalsi.lv/sesi-deputati-nekandides-pasvaldibu-velesanas/|title=Seši deputāti nekandidēs pašvaldību vēlēšanās|last=Stariņa|first=Niceta Anna|website=ReTalsi|access-date=2025-04-17|date=2025-04-13|language=lv-LV}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Talsu novada dome 2020}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] pu2i9xqd8o4u7sr7wi18de781773oh8 0 551642 4509389 4273268 2026-08-18T15:46:59Z Meistars Joda 781 4509389 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džozefs Džonstons | vārds_orig = ''Joseph Johnston'' | attēls = Joseph Johnston.jpg{{!}}border | att_izmērs = | att_nosaukums = Džozefs Džonstons ap 1862. gadu | dz_dat_alt = | dz_gads = 1807 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Virdžīnija|Farmvila}} | m_dat_alt = | m_gads = 1891 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 21 | m_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Signature of Joseph Eggleston Johnston (1807–1891).png | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = {{ubl|[[Attēls:Union army brig gen rank insignia.jpg|35px]] [[Brigādes ģenerālis]] (ASV)|[[Attēls:Confederate States of America General-collar.svg|35px]] [[Ģenerālis]] (Konfederācija)}} | dienesta_laiks = 1829–1861 (ASV)<br />1861–1865 (Konfederācija) | valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]<br />[[Amerikas Valstu Konfederācija]] | struktūra = [[ASV Armija]]<br />[[Amerikas Valstu Konfederācijas armija|Konfederācijas armija]] | vienība = [[Sauszemes karaspēks]] | komandēja = [[Šenandoa armija]] (1861)<br />[[Ziemeļvirdžīnijas armija]] (1861–1862)<br />[[Rietumu departaments]] (1862–1863)<br />[[Tenesī armija]] (1863–1864) | kaujas = [[ASV—Meksikas karš]]<br />[[Amerikas pilsoņu karš]] | izglītība = [[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija|Vestpointa]] | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Džozefs Eglstons Džonstons''' ({{val|en| Joseph Eggleston Johnston}}; dzimis {{dat|1807|2|3}}, miris {{dat|1891|3|21}}) bija brigādes ģenerālis [[ASV Armija|ASV Armijā]] un ģenerālis [[Amerikas Konfederācija|Amerikas Konfederācijā]] [[ASV Pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikā. Džonstons komandēja Ziemeļvirdžīnijas armiju pussalas kampaņas sākumā, bet tika ievainots [[Seven Peinas kauja|Seven Peinas kaujā]] un vēlāk viņa vietā stājās ģenerālis [[Roberts Lī]]. Pēc atveseļošanās viņš tika nosūtīts palīgā aplenktajai [[Viksburga]]i, un 1863. gada decembrī kļuva par [[Tenesī armija]]s komandieri un piedalījās [[Atlantas kauja|Atlantas kaujā]]. == Amerikas Pilsoņu karš == Kad viņa dzimtais [[Virdžīnijas štats]] 1861. gadā atdalījās no Amerikas Savienotajām Valstīm, Džonstons kļuva par augstākā ranga virsnieku, kurš atkāpās no amata ASV Armijā un pārcēlās uz dienvidiem. Dienvidos Džonstons sāka savu karjeru kā Virdžīnijas brīvprātīgo armijas ģenerālmajors. Pēc tam, kad Virdžīnijas brīvprātīgie pievienojās [[Amerikas Valstu Konfederācijas armija|Konfederācijas armijai]], Džonstons ātri izvirzījas dienestā augstos amatos. Kara laikā viņš secīgi vadīja Šenandoa armiju, Potomakas konfederācijas armiju, Ziemeļvirdžīnijas apgabalu, Rietumu apgabalu, Tenesī armiju un Tenesī-Džordžijas apgabalu un Dienvidkarolīnas-Džordžijas-Floridas apgabalu. Viņš beidza karu kā Ziemeļkarolīnas apgabala komandieris. Džonstona kā veiksmīga karavadoņa līdera zvaigzne uzlēca Bulranas kaujā un reputācija netika iedragāta līdz pašām kara beigām. Džonstons izcēlās Sevenpeinas kaujā, kurā viņš tika ievainots un viņa vietā stājās [[Roberts Lī]]. Pēc atveseļošanās Tenesī armija Džonstona vadībā nesekmīgi mēģināja palīdzēt [[Džons Pembertons|Džonam Pembertonam]], kuru Viksburgā aplenca [[Uliss Grānts]] un [[Savienības armija]]. Tad notika mēģinājums noturēt Džeksona fortu Misisipi salā. Tur Džonstonam pirmo reizi pretī stājās ģenerālis [[Viljams Šērmens]]. Tenesī armijas nepārtrauktā atkāpšanās, saskaroties ar ziemeļnieku armijas pārākumu, noveda pie Džonstona atcelšanas no komandiera amata. Tomēr viņa pēctecim komandiera postenī [[Džons Huds|Džonam Hudam]] viss gāja vēl sliktāk. Šērmens ne tikai ieņēma [[Atlanta|Atlantu]], bet arī sāka savu postošo (Džordžijai un abām Karolīnām) gājienu uz jūru, un Konfederācijas kongress lūdza Džonstonu vadīt trīs militāros apgabalus vienlaikus. Tas gan vairs nevarēja glābt dienvidus no sakāves, jo Konfederācijas cilvēkresursi jau bija pilnībā izsmelti. Džonstons kapitulēja Šērmanam 1865. gada 26. aprīlī Daremas stacijā. [[Attēls:Currier & Ives - The surrender of Genl. Joe Johnston near Greensboro N.C., April 26th 1865.tif|thumb|Ģenerāļa Džo Džonstona kapitulācija&nbsp;— Currier & Ives litogrāfija]] == Dzīve pēc kara == Pēc kara Džonstons apmetās [[Savana|Savanā]], [[Džordžijas štats|Džordžijas štatā]]. Viņš bija Ārkanzasas dzelzceļa uzņēmuma prezidents un nodarbojās arī ar apdrošināšanas biznesu. 1877. gadā viņš atgriezās [[Ričmonda|Ričmondā]]. No 1879. līdz 1881. gadam viņš bija [[Demokrātiskā partija (ASV)|Demokrātiskās partijas]] kongresmenis. 1887. gadā prezidents [[Grovers Klīvlends]] viņu iecēla dzelzceļa komisāra amatā, kur Džonstons strādāja līdz savai nāvei. Džonstons, tāpat kā Lī, nekad neaizmirsa tā virsnieka dāsnumu, kuram viņi bija padevušies. Kad nomira ģenerālis Šērmens, Džonstons bija viens no tiem, kas nesa nelaiķa zārku bērēs [[Ņujorka|Ņujorkā]] 1891. gada 19. februārī. Laiks bija auksts un lietains, bet Džonstons staigāja ar kailu galvu, tādējādi izrādot cieņu. Uz lūgumu uzvilkt cepuri, bažījoties par viņa veselību, viņš atbildēja: "Ja es būtu viņa vietā un viņš stāvētu manējā, viņš cepuri neliktu." Rezultātā viņš saslima ar [[Pneimonija|pneimoniju]] un nomira dažas nedēļas vēlāk [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Viņš ir apbedīts blakus savai sievai [[Baltimora]]s memoriālajā kapsētā (''Green Mount Cemetery'').<ref>Symonds, pp. 380—81; Flood, pp. 397—98.</ref> == Piemiņa == * Publisks Džonstona piemineklis tika uzcelts [[Daltona|Daltonā]], Džordžijas štatā 1912. gadā. * 2010. gada 20. martā [[Bentonvilas kauja]]s vietā [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]] tika iesvētīta Džonstona bronzas statuja. * [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[ASV kara flote]] nosauca [[Liberty klase|''Liberty'' klases]] transporta kuģi (#113) par godu Džonstonam.<ref>https://web.archive.org/web/20170819033955/http://www.skylighters.org/troopships/libertyships.html</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.womenhistoryblog.com/2009/05/lydia-mclane-johnston.html Lydia McLane Johnston], Konfederācijas ģenerāļa Džozefa Džonstona sieva * [https://web.archive.org/web/20120203162520/http://scrc.swem.wm.edu/?p=collections%2Fcontrolcard&id=7389 Finding aid for the Joseph E. Johnston Papers] * [http://encyclopediavirginia.org/Johnston_Joseph_E_1807-1891 Joseph E. Johnston in ''Encyclopedia Virginia''] * [https://archive.today/20130117220254/http://www.baltimoresun.com/news/maryland/bs-md-backstory-joseph-johnston-20110729-17,0,1505022,full.story Rasmussen, Frederick N. "A much-respected, and conflicted, general of the Confederacy", ''The Baltimore Sun'', Sunday, July 31, 2011.] * [http://digital.lib.miamioh.edu/cdm/search/collection/richey/searchterm/johnston,%20joseph%20e./mode/all/order/datea Correspondences of Joseph E. Johnston during the American Civil War]&nbsp;— held in the Walter Havighurst Special Collections, Miami University {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džonstons, Džozefs}} [[Kategorija:1807. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Virdžīnijā dzimušie]] [[Kategorija:1891. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV ģenerāļi]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:ASV militārpersonas]] e1mskrllvjvw2jwwep2qdy0bmx8wo1s 3 553535 4509589 3938877 2026-08-19T00:10:44Z JJPMaster 95425 JJPMaster pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:DreamRimmer]] uz [[Dalībnieka diskusija:Max]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/DreamRimmer|DreamRimmer]]" to "[[Special:CentralAuth/Max|Max]]" 3938877 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=DreamRimmer}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2023. gada 21. oktobris, plkst. 17.34 (EEST) bvkcudx0oz4xhlj5kba0yapro6vwy1s 0 554130 4509636 4231798 2026-08-19T04:35:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509636 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2023. gada oktobris}} {{Personas infokaste | vārds_orig = ''Эрман Магон'' | dz_gads = 1899 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 15 | dz_vieta = "Upītes", {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Kuldīgas apriņķis|Lutriņu pagasts|td=Latvija}} | m_gads = 1941 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Baltkrievijas PSR|Mogiļevas apgabals|td=Baltkrievija}} | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālmajors]] | dienesta_laiks = 1919—1938<br>1940—1941 | valsts = {{flaga|Latvija|1919}} [[Latvijas SPR|LSPR]]<br>{{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]]<br>{{USSR}} | struktūra = [[strēlnieki]] | vienība = | komandēja = 28. strēlnieku pulks<br>76. strēlnieku pulks<br>1. Klūsā okeāna strēlnieku divīzija<br>21. strēlnieku divīzija<br>18. strēlnieku korpuss<br>45. strēlnieku korpuss | kaujas = [[Krievijas pilsoņu karš]]<br>[[Poļu—padomju karš]]<br>[[Ķīnas Austrumu dzelzceļa konflikts]]<br>[[Vācijas—PSRS karš]] | izglītība = Sarkanās armijas Kara akadēmija <small>(1928)</small> | apbalvojumi = [[Ļeņina ordenis]]<br>[[Sarkanās Zvaigznes ordenis]] | cits_darbs = }} | attēls = Attēls:Ērmanis Magone.jpg | att_izmērs = 170px }} '''Ērmanis Magone''' ({{val|ru|Эрман Яковлевич Магон}}; dzimis 1899. gada 15. oktobrī, miris 1941. gada 14. augustā) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju militārais darbinieks, [[ģenerālmajors]]. == Dzīvesgājums == === Pilsoņu karā === Piedzima 1899. gadā mājās "Upītes", [[Lutriņu pagasts|Lutriņu pagastā]]<!-- krievu valodas vikipēdijā kā "Upīšu" atrašanās vieta norādīts Kauņas guberņas Panevēžas apriņķis, timenote.info pie dzimšanas vietas stāv jaut. zīme -->. Mācījās [[Saldus pamatskola|Saldus pamatskolā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://novadpetnieciba.saldus.lv/novadnieki/ermanis-magone-1899-1941/|title=Ērmanis Magone (1899-1941)|website=Saldus novadpētniecības enciklopēdija}}</ref> 1919. gadā, [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas SPR]] laikā, bija [[Saldus]] izpildkomitejas loceklis. Kopš tā paša gada bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|KK(b)P]] biedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Teodors-Lorencs-63f0d531ea89f|title=Ermanis Magone|website=timenote.info|access-date={{dat|2023|10|29||bez}}|archive-date={{dat|2023|10|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231029232603/https://timenote.info/lv/Teodors-Lorencs-63f0d531ea89f}}</ref> Tāpat 1919. gadā iesaukts [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], sarkanarmieša ([[Ierindnieks|ierindnieka]]) pakāpē ieskaitīts [[Padomju Latvijas armija]]s 2. strēlnieku divīzijā, 18. strēlnieku pulkā, kura sastāvā piedalījās kaujās [[Kauņas guberņa|Kauņas]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]] teritorijās ([[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] [[Rietumu fronte (KPFSR)|Rietumu fronte]]). Pēc divīzijas izformēšanas tā paša gada jūlijā nosūtīts uz kājnieku komandējošā sastāva kursiem [[Smoļenska|Smoļenskā]], kuru laikā piedalījās karadarbībā [[Smoļenskas guberņa|Smoļenskas guberņā]]. Pēc kursu pabeigšanas novembrī iecelts [[Rota (armija)|rotas]] komandiera palīga, pēc tam rotas komandiera amatā 10. strēlnieku divīzijas 88. strēlnieku pulkā ([[15. armija (KSFPR)|15. armija]]), no 1920. gada jūlija — [[Vads (armija)|vada]] komandiera un rotas komandiera palīga amatā divīzijas rezerves bataljonā. 10. divīzija piedalījās kaujās [[Igaunija]]s teritorijā, pēc tam kaujās pret [[Nikolajs Judeņičs|Judeņiča]] spēkiem [[Pleskava]]s virzienā, 1920. gada pavasarī un vasarā [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] kaujās [[Žlobina]]s virzienā un pie [[Bjarezina|Berezinas]], tā paša gada rudenī — pret [[Staņislavs Bulaks-Balahovičs|Bulaka-Balahoviča]] spēkiem pie [[Mozira]]s un [[Rečica]]s. 1921. gada martā divīzija piedalījās [[Tambovas sacelšanās]] apspiešanā. No 1921. gada novembra Magone dienēja tās pašas divīzijas 85. strēlnieku pulkā, bija pulka [[adjutants]]<!-- vai amata nosaukums pareizs? -->, pulka skolas vada komandieris, rotas komandieris, bataljona komandiera pienākumu izpildītājs. 1921. gada decembrī pulks tika pārvietots uz [[Karēlija|Karēliju]], kur karoja pret baltajiem somiem<!-- Karēlijas sacelšanās (1921—1922)? -->, pēc tam apsargāja [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Murmanska|dzelzceļa līniju Petrograda—Murmanska]]. === Pirms Vācijas—PSRS kara === Kopš 1922. gada jūnija Magone dienēja 28. strēlnieku pulkā, bija bataljona komandieris, pulka komandiera palīgs, pulka komandieris. 1925. gada septembrī sāka mācības Kara akadēmijā, tās pabeidzot, 1928. gada jūlijā iecelts par 26. strēlnieku divīzijas 76. strēlnieku pulka komisāru un komandieri, Magone vadīja šo pulku [[Ķīnas Austrumu dzelzceļa konflikts|Ķīnas Austrumu dzelzceļa konfliktā]]. 1930. gada novembrī norīkots par 1. Klusā okeāna strēlnieku divīzijas štāba priekšnieku un komandiera pienākumu pildītāju, 1931. gada novembrī — vispirms par Īpašās Tālo Austrumu armijas štāba 5. nodaļas priekšnieku, pēc tam par Kaujas sagatavošanas nodaļas priekšnieku. 1934. gada februārī iecelts par 21. strēlnieku divīzijas komandieri, 1936. gada novembrī — par Īpašās Tālo Austrumu armijas štāba priekšnieku, 1937. gada oktobrī — par 18. strēlnieku korpusa komandieri. 1936. gadā apbalvots ar [[Sarkanās Zvaigznes ordenis|Sarkanās Zvaigznes ordeni]]. 1935. gada novembrī paaugstināts dienesta pakāpē līdz [[Brigādes komandieris|brigādes komandierim]], 1938. gada 22. februārī — līdz [[Divīzijas komandieris|divīzijas komandierim]]. 1938. gada 24. februārī [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|Iekšlietu Tautas komisariāta]] iestādes Magoni arestēja, 7. martā viņš atvaļināts no dienesta. 1940. gada 25. aprīlī lieta pret Magoni tika izbeigta, viņš atbrīvots un atjaunots dienestā, tā paša gada augustā kļuva par Ģenerālā štāba akadēmijas pasniedzēju, 1941. gada martā — par 45. strēlnieku korpusa komandieri. === Vācijas—PSRS karā === Sākoties [[Vācijas—PSRS karš|Vācijas—PSRS karam]], 45. korpuss iekļauts 21. armijā ([[Rietumu fronte (PSRS)|Rietumu fronte]]), 1941. gada jūlijā — 13. armijā ([[Centrālā fronte]]). Korpuss Magones vadībā piedalījās [[Mogiļevas aizsardzība|Mogiļevas aizsardzībā]], pēc tam pretuzbrukumā Centrālajā frontē pie [[Kričeva]]s, kuram sekoja vācu prettrieciens 13. armijas flangam, pēc kura 45. korpuss tika ielenkts [[Mogiļeva]]s, Novijbihovas, [[Rahačova|Ragačovas]], [[Žlobina]]s apkārtnē. Izlaušanās mēģinājuma laikā, 14. augustā, [[ģenerālmajors]] (kopš 07.08.1941.) Magone krita kaujā. 9. augustā apbalvots ar [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeni]].<!--pēc dažādiem avotiem, gājis bojā vai Kļimoviču rajonā, vai Čausu rajonā--><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Великая Отечественная: Комкоры. Военный биографический словарь. т. 1. с. 342—343|publisher=''Кучково поле''|year=2006|location=Москва}}</ref> Apglabāts Klimovičos. Saldū, Jelgavas ielā 8, kur kādreiz bijusi mācītājmuiža, 1969. gada 15. oktobrī Magonem atklāta piemiņas plāksne.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Magone, Ērmanis}} [[Kategorija:1899. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:PSRS militārpersonas]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] l41vxzi0yb9yr0unsbyj08tgny16rkw 0 554387 4509559 4065773 2026-08-18T20:09:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509559 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Voldemārs Bērsons pirms 1917.jpg|thumb|200px|Voldemārs Bērsons Cēsu pilsētas galvas amatā]] '''Voldemārs Bērsons''' (1865—1956) bija latviešu pedagogs un sabiedriskais darbinieks, [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas galva (1906—1917). == Dzīvesgājums == Dzimis 1865. gada 3. aprīlī [[Lugažu pagasts|Lugažu pagasta]] "Zīdaros". Mācījās Valkas pagastskolā un draudzes skolā, tad [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valkas skolotāju seminārā]]. 1886.—1920. gadā darbojās Cēsīs kā skolotājs, ērģelnieks un kora vadonis. Viņš bija Cēsu saviesīgās biedrības priekšsēdis, Cēsu apdrošināšanas biedrības valdes loceklis. 1906. gadā Cēsu pilsētas domes vairākums viņu ievēlēja par pilsētas galvu. 1906.—1909. gadā bija laikraksta “Cēsu Ziņotājs” redaktors. Vēlāk darbojās kā miertiesnesis (1920—1934). Miris 1956. gada 9. martā Cēsīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Voldemars-Bersons |title=timenote.info |access-date={{dat|2023|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2023|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231102230850/https://timenote.info/lv/Voldemars-Bersons }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Bērsons, Voldemārs}} [[Kategorija:1865. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cēsu pašvaldības vadītāji]] b6b2btx2ika8szzb9m3loyum0vbsyyl 0 555692 4509418 4186830 2026-08-18T17:02:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509418 wikitext text/x-wiki {{personas infokaste | vārds = Vilhelms Grots | vārds_orig = ''Wilhelm Groth'' | attēls = Vilhelms Grots Aizputes pilsētas galva 1903.jpg | att_nosaukums = Vilhelms Grots 1903. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | nodarbošanās = advokāts, sabiedriskais darbinieks | darbības_gadi = | dzimums = V | alma_mater = }} '''Vilhelms Grots''' (''Wilhelm Groth'') bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[advokāts]] un sabiedriskais darbinieks, [[Aizpute]]s pilsētas galva (1887). 1884. gadā bija galma virspilstiesas advokāts, darbojās Aizputes pilsētas valdē, kad pilsētas galva bija [[Hermanis Adolfi]] (1878—1886), pēc tam pārņēma pilsētas galvas pienākumus. 1899. gadā kopā ar Hermani Adolfi piedalījās [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute|dzelzceļa līnijas Liepāja—Aizpute]] atklāšanā. 1909. gadā viņš kļuva par [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/22808/est_a_1680_1909_1910_ocr.pdf?sequence=5&isAllowed=y |title=Sitzungsberichte |access-date={{dat|2023|11|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|11|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231118222016/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/22808/est_a_1680_1909_1910_ocr.pdf?sequence=5&isAllowed=y }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Grots, Vilhelms}} [[Kategorija:Aizputes pašvaldības vadītāji]] ehuwponbb7tojkyfh327gn3i574u0j0 0 559601 4509641 4426989 2026-08-19T04:42:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509641 wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | vārds = Ēvalds Siliņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1919 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 10 | dz_vieta = [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] [[Ēveles pagasts]] | m_gads = 2015 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 03 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rūjiena|Rūjiena}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | paraksts = | stils = koru mūzika | žanrs = | mācījies = [[Latvijas Valsts konservatorija]] | skolnieki = | apbalvojumi = Triju Zvaigžņu ordeņa zelta goda zīme (1996) | piezīmes = }} '''Ēvalds Siliņš''' (1919—2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Evalds-Silins|title=Ēvalds Siliņš|website=timenote.info|access-date=2024-01-06|language=lv|archive-date=2024-01-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20240103151256/https://timenote.info/lv/Evalds-Silins}}</ref> bija latviešu komponists, pedagogs, diriģents. == Dzīvesgājums == Ēvalds Siliņš dzimis 1919. gada 10. martā [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] [[Ēveles pagasts|Ēveles pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ordenubraliba.lv/in-memoriam/97-gadu-vecuma-muziba-devies-latvijas-ordenu-bralibas-biedrs-skolotajs-dirigents-komponists-evalds-s|title=97 gadu vecumā mūžībā devies Latvijas Ordeņu brālības biedrs, skolotājs, diriģents, komponists Ēvalds Siliņš|website=ordenubraliba.lv|access-date=2024-01-06}}</ref> No 1932. līdz 1938. gadam viņš mācījās [[Priekuļu lauksaimniecības tehnikums|Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā]], vienlaikus [[Cēsu pilsēta]]s Tautas konservatorijā apguvis klavierspēli. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] iestājās [[Latvijas Valsts Pedagoģiskais institūts|Latvijas Valsts Pedagoģiskajā institūtā]] Vācu valodas fakultātē, tomēr stiprāka bija mūzikas mīlestība. 1962. gadā Siliņš ar izcilību beidza [[Latvijas valsts konservatorija]]s Kordiriģentu nodaļu, pēc tam divus gadus studēja Kompozīcijas klasē. No 1948. līdz 1996. gadam Siliņš strādāja par mūzikas skolotāju [[Rūjienas vidusskola|Rūjienas vidusskolā]], vadīja kori. Viņš darbojās arī kā diriģents ārpus skolas. Vairāk nekā 30 gadus vadīja Rūjienas kultūras nama jaukto kori, sieviešu kori “Straume”, [[Naukšēni|Naukšēnu]] jaukto kori, dažādus vokālos ansambļus un estrādes orķestri. 1965. gadā Ē. Siliņš kļuva par [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] koru virsdiriģentu. Ar saviem koriem Siliņš koncertēja ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. 1998. gadā viņš ievēlēts par pirmo [[Rūjiena]]s pilsētas Goda pilsoni. Rūjienā atrodas piemineklis Siliņam (autors [[Aivars Gulbis]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gotobaltic.com/vides-objekti/piemineklis-evaldam-silinam|title=Piemineklis Ēvaldam Siliņam - gotobaltic.com|website=www.gotobaltic.com|access-date=2024-01-06}}</ref> Ēvalds Siliņš miris 2015. gada 3. oktobrī, atdusas Svētā Bērtuļa kapos Rūjienā. == Darbi == Siliņš kopā ar līdzautoriem ir izstrādājis ap 80 metodisku darbu muzikālās audzināšanas jomā, tai skaitā 12 oficiālas mācību grāmatas. Siliņš ir uzrakstījis vairāk nekā 100, galvenokārt bērniem domātu dziesmu un latviešu tautasdziesmu apdares. To skaitā dziesmas “Mikausis”, “Runcis Ūšuks”, “Kāda katram dziesma”. == Pagodinājumi == * Ministru kabineta atzinības raksts, 1995. * Triju Zvaigžņu ordeņa zelta goda zīme, 1996.<ref>https://timenote.info/lv/person/list?order=0&category_id=297&start=120|title=Personu {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240107180100/https://timenote.info/lv/person/list?order=0&category_id=297&start=120%7Ctitle=Personu |date={{dat|2024|01|07||bez}} }} saraksts|website=timenote.info|access-date=2024-01-06|language=lv</ref> * Rūjienas pilsētas Goda pilsonis, 1998. * Rūjienā Ēvaldam Siliņam uzstādīts piemineklis (autors [[Aivars Gulbis]]). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/komponista-pedagoga-dirigenta-evalda-silina-atcere-100.-jubileja.a115942/ Komponista, pedagoga, diriģenta Ēvalda Siliņa atcere 100. jubilejā...] * [https://www.redzet.eu/?lang=en&search=Monument+to+%C4%92valds+Sili%C5%86%C5%A1 Monument to Ēvalds Siliņš] {{DEFAULTSORT:Siliņš, Ēvalds}} [[Kategorija:1919. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2015. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Latviešu diriģenti]] [[Kategorija:Latvijas mūzikas pedagogi]] fi7tpueksq13xcq0dzdnefz8dso6ijs 0 560313 4509711 4253628 2026-08-19T07:56:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509711 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Žanis Zakenfelds''' (1931—1994) bija latviešu [[žurnālists]], [[PSRS]] diplomāts, [[VDK]] aģents, [[Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrība]]s vadītājs (1970—1977, 1983—1988). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1931|5|5||bez}} [[Jelgava|Jelgavā]] advokāta Žaņa Zakenfelda ģimenē. 1955. gadā absolvēja žurnālistikas studijas [[Latvijas Valsts Universitāte]]s [[LU Vēstures un filoloģijas fakultāte|Vēstures un filoloģijas fakultātē]] un darbojās komitejā "Par atgriešanos dzimtenē" [[Berlīne|Berlīnē]] (1956—1959). 1959. gadā uzņemts [[PSKP]]. Bija laikraksta "[[Dzimtenes Balss]]" redaktors (1959—1962). 1964. gadā absolvēja PSKP CK Augstāko partijas skolu. No 1964. līdz 1967. gadam bija PSRS vēstniecības atašejs [[Stokholma|Stokholmā]]. 1967. gadā viņu iecēla par [[Latvijas PSR Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs|Latvijas komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs]] priekšēdētāju (1967—1970), bet vēlāk par [[Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrība]]s priekšsēdētāju (1970—1977). No 1977. līdz 1983. gadam bija PSRS vēstniecības 1. sekretārs [[Vīne|Vīnē]], tad atkal Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības priekšsēdētājs (1983—1988). [[VDK aģentūras kartotēka|VDK aģentu kartotēkā]] Ž. Zakenfelds atrodams ar segvārdu "Žarovs", savervēts 1964. gada 31. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Zanis-Zakenfelds |title=timenote.info |access-date={{dat|2024|01|12||bez}} |archive-date={{dat|2024|01|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240112075410/https://timenote.info/lv/Zanis-Zakenfelds }}</ref> Miris 1994. gada 3. jūlijā Rīgā.<ref>[https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/piesegorganizacijas/draudzibas-biedriba/zakenfelds-zanis VDK dokumenti]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Zakenfelds, Žanis}} [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:PSKP biedri]] irj9lq0rags4qjai3b0lgdyf1b40q1f 0 562579 4509428 4459479 2026-08-18T17:24:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509428 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Vilis Forstmanis pirms 1938.jpg|thumb|150px|Vilis Forstmanis]] [[Attēls:Vilis Forstmanis un Elza Miške pirms 1938.jpg|thumb|150px|Vilis Forstmanis un [[Elza Miške]]]] '''Vilis Forstmanis''' (1894—1938) bija [[latvieši|latviešu]] [[teātris|teātra]] aktieris. Nošautās [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] trupas dalībnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1894. gadā Jelgavā Kristapa Forstmaņa ģimenē. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur darbojās 1919. gada novembrī dibinātajā Maskavas latviešu teātrī “Skatuve”. [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā viņu 1937. gada 15. decembrī apcietināja, 1938. gada 24. janvārī apsūdzēja piederībā "[[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārai]] latviešu nacionālistiskai organizācijai" un kopā ar citiem latviešu teātra darbiniekiem 3. februārī nošāva un apraka [[Butovas poligons|Butovas poligonā]].<ref>[https://timenote.info/lv/Forstmanis-Vilis timenote.info] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240204095655/https://timenote.info/lv/Forstmanis-Vilis |date={{dat|2024|02|04||bez}} }} (Форстман Вилис Христофорович)</ref> == Ārējās saites == * [https://lists.memo.ru/index3.htm Жертвы политического террора в СССР] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240305041808/https://lists.memo.ru/index3.htm |date={{dat|2024|03|05||bez}} }} (kopējie upuru saraksti) == Atsauces == {{Atsauces}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Forstmanis, Vilis}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra darbinieki]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] f3jpznqd2v78u8jijobrqrcdf0yk9t7 0 565771 4509422 4463677 2026-08-18T17:16:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509422 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | dz_gads = 1892 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|td=Latvija}} | m_gads = 1964 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} }} '''Vilhelms Čakste''' (1892—1944) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[kara jurists]]. == Profesionālā biogrāfija == Piedzimis 1892. gadā [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] Andzēnos zemnieku ģimenē. Pabeidzis [[Pleskava]]s reālskolu un [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] vienu kursu. 1908. gadā iestājies [[LSDSP vēsture|Latvijas Sociāldemokrātijā]]. No 1912. līdz 1914. gadam strādāja par mācekli čuguna lietuvē "''Sirius''", Rīgā, 1914.—1915. gadā — par [[Krievijas Impērijas Valsts banka|Valsts bankas]] Rīgas nodaļas kantora uzskaitvedi. No 1915. līdz 1917. gadam strādāja par krājkases [[Grāmatvedība|grāmatveža]] palīgu [[Donbass|Donbasā]], 1917.—1918. gadā — tādā pašā amatā [[Tula|Tulā]]. 1918. gada februārī iecelts par [[Tulas guberņa]]s Tautas bankas Sergijevskas nodaļas sekretāru. 1919. gadā iestājās [[PSKP|KK(b)P]], tā paša gada jūnijā [[Mobilizācija|mobilizēts]] [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], atradās KK(b)P Tulas guberņas komitejas Mobilizācijas biroja sekretāra amatā. Septembrī iecelts par Tulas nocietinātā rajona lauka būvniecības komisāru, decembrī — par [[Dienvidaustrumu fronte (KSFPR)|Dienvidaustrumu frontes]] 2. atsevišķās armijas [[Revolucionārie tribunāli (Krievija)|Kara revolucionārā tribunāla]] priekšsēdētāju. Pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] bija: * Rezerves armijas pavēlnieka kara jurists īpašiem rīkojumiem ([[Kazaņa]], II—VII 1921); * [[Pievolgas kara apgabals|Pievolgas kara apgabala]] (PKA) Apgādes pārvaldes kara komisārs (VII—XII 1921); * PKA 97. atsevišķās strēlnieku brigādes kara komisārs un Politiskās nodaļas priekšnieks (no XII 1921); * PKA Gluhovas<!-- Vai Gluhovskas? --> garnizona kara komisāra pienākumu izpildītājs (III—VII 1922); * 1. strēlnieku divīzijas kara prokurors (no X 1922); * PKA kara prokurora palīgs (no XII 1923); * 19. strēlnieku korpusa kara prokurors (no IV 1926); * [[M. Frunzes Kara akadēmijas]] augstākā priekšniecības sastāva pilnveidošanas kursu klausītājs (līdz 1928); * [[Ziemeļkaukāza kara apgabals]] kara prokurora palīgs (no X 1928); * [[Ziemeļkaukāza novads|Ziemeļkaukāza novada]] Robežas un iekšējās apsardzības karaspēka kara prokurors (no V 1932); * [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|Iekšlietu TK]] [[Gorkijas novads|Gorkijas novada]] ([[Ņižņijnovgorodas apgabals|apgabala]]) karaspēka kara prokurors (no V 1936);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://forum.mozohin.ru/index.php?topic=1733.20|title=С. М. Циклис и другие евреи в центральном аппарате Ивдельлага|last=Навроцкий|first=Юрий|website=Форум истории ВЧК ОГПУ НКВД МГБ|date=04.05.2018}}</ref> * [[Azovas — Melnās jūras novads|Azovas — Melnās jūras novada]] Robežas un iekšējās apsardzības karaspēka kara prokurors<!-- Kurā laika posmā? --><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%A7%D0%B0%D0%BA%D1%81%D1%82%D1%8D,_%D0%92%D0%B8%D0%BB%D1%8C%D0%B3%D0%B5%D0%BB%D1%8C%D0%BC_%D0%98%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Чакстэ, Вильгельм Иванович|website=Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1938. gada 15. janvārī atvaļināts ar Galvenās kara prokuratūras pavēli, 21. februārī Maskavā arestēts. Apsūdzēts dalībā pretpadomju latviešu nacionālistiskā organizācijā. 1940. gada 28. septembrī PSRS IeTK Īpašā apspriede piesprieda V. Čakstem 8 gadus labošanas darbu nometņu. Sodu izcieta [[Ivdeļa|Ivdeļlagā]]. Gandrīz uzreiz iecelts par Palkinas atsevišķā nometņu punkta grāmatvedi, 1942. gadā — par Ivdeļlaga pārvaldes vecāko grāmatvedi. Atbrīvots 1946. gada 9. augustā<!-- Pēc soda pilnīgas izciešanas? -->. Strādāja par nodaļas grāmatvedi un kluba pārzini vīnogu audzēšanas [[Sovhozi|sovhozā]]<!-- винсовхоз -->, [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalā]] (līdz 1957. gadam — Kamenskas apgabalā). 1955. gada 14. novembrī reabilitēts ar Ziemeļkaukāza kara apgabala Kara tribunāla lēmumu. Pēc došanās pensijā ar ģimeni pārvācies uz [[Rīga|Rīgu]], kur nomiris 1964. gadā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://forum.istorichka.ru/cgi-bin/yabb2/YaBB.pl?num=1574613844|title=Перипетии сталинского правосудия|last=Навроцкий|first=Юрий|website=Исторический форум|date=24.11.2019|access-date=05.03.2024|archive-date=19.05.2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240519023921/http://forum.istorichka.ru/cgi-bin/yabb2/YaBB.pl?num=1574613844}}</ref> == Dienesta pakāpes == * brigādes kara jurists (piešķirta 1936. gadā)<ref name=":0" /> * justīcijas pulkvedis (rezervē, minēta 1956. gadā)<ref name=":1" /> == Ģimene == [[Ņižņijnovgoroda|Gorkijā]] iepazinies ar savu vēlāko sievu Mirdzu<!-- Rakstā -- Mirza. -->, kura piedzimusi 1914. gadā Rīgā un kuras vecāki 1915. gadā bija evakuējušies no Rīgas uz Ņižņijnovgorodu kopā ar “''Felzers & Co''” dīzeļdzinēju rūpnīcu. Mirdza Čakste arestēta 1938. gada martā, izmeklēta astoņu ar pusi mēnešu garumā. Vairākas reizes apmeklējusi savu vīru viņa ieslodzījuma vietā Ivdeļlagā, apstādamās Ivdeļā pie Ivdeļlaga Kulturāli audzinošās daļas priekšnieka [[Emīls Tīzenbergs|Emīla Tīzenberga]].<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Čakste, Vilhelms}} [[Kategorija:1892. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:PSRS juristi]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Rīgā mirušie]] [[Kategorija:1964. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] rt38zji3oeiu5luzgb8gw34jk1v5s39 0 566794 4509440 4233014 2026-08-18T17:56:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509440 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilma Briede | vārds_orig = | attēls = Vilma Briede 1939.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Kristīnes lomā operā "Ugunī" (1939) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1904 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1990 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 7 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | nodarbošanās = dziedātāja | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S | dzīvesbiedrs = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | māsas = }} '''Vilma Briede''' (1904—1990) bija [[latvieši|latviešu]] dziedātāja un pedagoģe, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, [[politiskais ieslodzītais|politieslodzītā]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1904. gada 8. augustā [[Rīga|Rīgā]] būvuzņēmēja J. Andreviča ģimenē. Pēc [[Rīgas 4. vidusskola]]s absolvēšanas mācījās dziedāšanu un strādāja par grāmatvedi J. Irbes metāla pogu fabrikā (1927—1934). No 1932. līdz 1943. gadam bija laulībā ar dziedātāju Robertu Briedi. 1932. gadā viņu uzņēma Emīla Mauriņa vadītajā [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] studijā, uzstājās Tamāras lomā [[Antons Rubinšteins|Rubinšteina]] operā "Dēmons". 1934. gadā kļuva par [[Liepājas opera]]s solisti, dziedāja titullomas [[Pēteris Čaikovskis|Čaikovska]] "Jevgeņijs Oņegins", Guno "Fausts" un Vāgnera "Loengrīns", Lehāra "Jautrā atraitne" un Ofenbaha "Skaistā Helēna". 1936. gadā LNO dziedāja Grietiņu Guno operā Fausts un saņēma uzaicinājumu kļūt par LNO solisti. No 1936. līdz 1944. gadam uzstājās apmēram 30 lomās. Vislielākos panākumus guva Kristīnes lomā [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jāņa Kalniņa]] operā "Ugunī". Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] 1945. gadā neveiksmīgi centās ar bēgļu laivu nokļūt [[Gotlande]]s salā, taču bija spiesta atgriezties [[Ventspils]] ostā. [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķī]] kopā ar bijušo Rīgas aizsargu pulka komandieri [[Jānis Veide|Jāni Veidi]] nodibināja nacionālās pretošanās grupu, kas 1947. gadā drukāja pagrīdes avīzi "Abava" ar aicinājumu aktīvi pretoties padomju okupantiem. To izplatīja [[Kuldīga|Kuldīgā]], [[Vārme (ciems)|Vārmē]] un Rīgā, bet vienu "Abavas" numuru pēc Veides ierosinājuma Vilma Briede nosūtīja vairākiem pazīstamiem latviešu māksliniekiem. [[Valsts drošības komiteja|Valsts Drošības ministrijas]] darbinieki viņu izsekoja un 1947. gada 9. septembrī apcietināja. Viņai piesprieda 25 gadu ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē [[Magadana|Magadanā]]. Pēc atbrīvošanas 1959. gadā Briede atgriezās Latvijā, no 1963. gada dzīvoja [[Liepāja|Liepājā]] un ilgus gadus strādāja par Liepājas teātra aktieru vokālo skolotāju. Mūža pēdējos 5 gadus bija Valsts Deju ansambļa "Daile" vokālā pedagoģe. Mirusi 1990. gada 7. decembrī [[Rīga|Rīgā]]. Apglabāta [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Vilma-Briede |title=timenote.info |access-date={{dat|2024|03|19||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240319205027/https://timenote.info/lv/Vilma-Briede }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Briede, Vilma}} [[Kategorija:1904. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1990. gadā mirušie]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 24m4pv768a32w9fv2x9asdcyeobcs83 0 569557 4509563 4345717 2026-08-18T20:14:52Z Airnep99 149268 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */ 4509563 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmums | Logo = REM PRO logo.jpg | Nosaukums = REM PRO SIA | Dibināšanas_datums = 26.04.2007 | Darbinieku_skaits = 102 (2024) | Nozare = Arhitektūras un inženiertehniskās aktivitātes un attiecīgās tehniskās konsultācijas | Sēdeklis = [[Daugavpils]], Latvija }} '''REM PRO''' ir arhitektūras projektu uzņēmums (dibināts 2007.gadā), kas realizē dažādus nacionālus projektus visā Latvijā. Uzņēmuma darba jomā ietilpst kā vēsturiski restaurācijas projekti, tā arī mūsdienu infrastruktūras projekti. Nozīmīgākie uzņēmuma projekti: [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] trīs objektu restaurācija (Inženieru arsenāls, Pulvera noliktava, 7.bastions) [[Olimpiskais centrs Rēzekne|Rēzeknes olimpiskā centra]] projektēšana, Daugavpils lidostas projektēšana<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/318928-proektirovanie-aeroporta-oboidyotsya-ot-750-tysyach-do-228-mln-evro|title=Проектирование аэропорта обойдется от 750 тысяч до 2,28 млн евро|website=Gorod.lv|access-date=2024-04-22|language=ru}}</ref>, [[Salaspils kodolreaktors|Salaspils kodolreaktora]] demontāža un citi. == Vēsture == Uzņēmums REM PRO ir dibināts 2007.gadā Daugavpilī, un tā darbība vērsta uz [[Latgale|Latgales reģiona]] arhitektūru. 2010.gadā uzņēmums paplašināja savu darbību, aptverot Latviju un Baltijas reģionu. == Darbība == Uzņēmuma biroji atrodas Latvijā ([[Rīga|Rīgā]], [[Daugavpils|Daugavpilī]]), [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] ([[Rijāda|Rijādā]]) un Apvienotajos Arābu Emirātos ([[Dubaija|Dubaijā]]). REM PRO sniedz pakalpojumus arhitektūras projektēšanas, inženierijas, infrastruktūras attīstības un būvniecības vadības jomā. == Projekti == === Daugavpils cietokšņa restaurācija (2022—2023) === Daugavpils cietoksnis ir bijušais pamestais būvju komplekss vairāk nekā 150 hektāru platībā. Tā ēkas — Inženiertehniskais arsenāls, Pulvera noliktava un 7. bastions — celtas 19. gadsimtā un kopš 20. gadsimta 90. gadu vidus bija sagruvušā stāvoklī. Visiem īpašumiem bija bojāti jumti. Arhitekti pieņēma lēmumu izbūvēt jaunus jumtus vēsturiskajā augstumā, izmantojot cinkotu skārdsegumu, un atjaunot oriģinālos skursteņus, mansarda logus un jumta pārkares. Fasādes ir pārbūvētas, izmantojot metāla konstrukcijas, lai samazinātu spriegumu un novērstu turpmākus bojājumus. Galvenajai fasādei ir klasisks izskats ar pelēku cokolu un okeraini dzeltenām sienām ar baltu apdari. Pārējās sienas ir pārbūvētas no sarkaniem ķieģeļiem, kādas tās bija savā sākotnējā veidolā. Pagalmā ir saglabājies oriģinālais bruģa segums, ko pirms atjaunošanas sākotnējā veidolā atrada un nofotografēja drons. Inženieru arsenālā tika ierīkota grīda no dabīgā korķa. Tas ļāva saglabāt oriģinālās grīdas vēsturisko ķieģeļu mūrējumu un paslēpt zem tā visas inženierkomunikācijas. Daži būvmateriāli bija saglabājušies labā stāvoklī un bija gatavi atkārtotai izmantošanai. Piemēram, saglabājušās koka jumta konstrukcijas tika izmantotas vārtu un palodžu izgatavošanai. Rekonstrukcijas laikā 7. bastionā tika atklāts hidroizolācijas slānis no cinka loksnēm, kas bija labā stāvoklī. Arhitekti saglabāja oriģinālās loksnes un plānoja tās nostiprināt ar keramzītbetonu un ģeosintētiskiem materiāliem, lai saglabātu konstrukcijas integritāti. Lai to panāktu, būvnieki pēc tam izmantoja tradicionālās būvniecības metodes, kas būvniekiem un restauratoriem prasa specializētas zināšanas un prasmes, jo īpaši mūrējot velves mūsdienu apstākļos. Pateicoties rekonstrukcijai, visās cietokšņa ēkās tiek rīkotas mākslas izstādes, kas saglabā vēsturi un bijušajā militārajā celtnē ievij jaunus kultūras kontekstus. ==== Projekta balvas ==== # Inženiertehniskais Arsenāls ieguva Grand Prix "Latvijas Būvniecības Gada balva". Nominācijā "Restaurācija" 2. vietu ieguva projekts "Daugavpils cietokšņa Pulvera noliktava un 7. bastions".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/pilseta/par-daugavpili/pilsetas-zinas/inzenieru-arsenals-iegust-grand-prix-balvu-konkursa-latvijas-buvniecibas-gada-balva-2022|title=Inženieru arsenāls iegūst “Grand Prix” balvu konkursā “Latvijas Būvniecības gada balva 2022”|website=Daugavpils.lv|access-date=2024-04-22|language=lv}}</ref> # "REM PRO" izstrādātais Daugavpils cietokšņa Inženiertehniskā arsenāla, šaujampulvera noliktavas un 7. bastiona restaurācijas projekts ir ieguvis "zelta" apbalvojumu International Awards Associate (IAA) un TITAN Property Awards starp 1800 pieteikumiem no 30 valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepropertyawards.com/winner-info.php?id=1938|title=TITAN Property Awards {{!}} THE DAUGAVPILS FORTRESS|last=Awards|first=TITAN Property|website=thepropertyawards.com|access-date=2024-04-22|language=en}}</ref> # "Daugavpils cietokšņa Inženiertehniskā arsenāla un pulveru noliktavas restaurācija" konkursa "[[Latvijas Arhitektūras gada balva|Latvijas Arhitektūras gada balvu]] 2022" kategorijā "Mantojuma pārveidošana un transformācija, restaurācija un rekonstrukcija" atzīta par uzvarētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7622217/latvijas-arhitekturas-gada-balvu-2022-sanem-atbalsta-centrs-perle-cesis|title="Latvijas Arhitektūras gada balvu 2022" saņem atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs|publisher=tvnet.lv|work=tvnet.lv}}</ref> # Daugavpils cietokšņa ainava ieguva bronzas godalgu ilgtspējīgas arhitektūras konkursā "Ilgtspēja arhitektūras būvniecībā un dizainā [[Baltijas valstis|Baltijā]] 2023". ==== Galerija ==== <gallery mode="packed-hover" widths="200" heights="120"> Attēls:TV2B0123 copy GB.jpg|Inženieru arsenāls Attēls:Inzenieru Arsenals 1-Tituljnoe foto TV2B9553 copy.jpg|Inženieru arsenāls Attēls:TV2B9969 copy GB.jpg|Inženieru arsenāls Attēls:Martinsona Maja TV2B0331 copy.jpg|Pulvera noliktava Attēls:Martinsona Maja TV2B9903 copy.jpg|Pulvera noliktava Attēls:TV2B9385 copy.jpg|7. bastions </gallery> === Rēzeknes olimpiskā centra projektēšana (2020) === Rēzeknes Olimpiskais centrs ir sporta būve 10 000 m² platībā, kas atrodas Rēzeknes upes ielejā. Projekts tika īstenots vairākos posmos, koncentrējoties uz sporta objektu integrēšanu Rēzeknes pilsētvidē. Sākotnējā posmā tika izbūvēts futbola laukums, ietverot nepieciešamo inženiertehnisko aprīkojumu un infrastruktūru. Centra arhitektūras projektā izmantota minimālisma pieeja, uzsverot funkcionalitāti un estētisko pievilcību, izmantojot melnus un baltus toņus un plašas stikla fasādes. ==== Projekta balvas ==== # Gada labākā būve Latvija 2020<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ocr.lv/info/olimpiskais-centrs-rezekne-starp-buvniecibas-gada-balvas-nominantiem/|title=“Olimpiskais centrs Rēzekne” starp Būvniecības gada balvas nominantiem » Olimpiskais centrs Rēzekne|access-date=2024-04-22|date=2021-02-24|language=lv-LV|archive-date=2024-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20240422082459/https://ocr.lv/info/olimpiskais-centrs-rezekne-starp-buvniecibas-gada-balvas-nominantiem/}}</ref> # Konkursa finālists MIPIM AWARDS 2021<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldarchitecture.org/article-links/evnzc/the-rezekne-olympic-centre-designed-by-rem-pro-gains-international-renown.html|title=The Rezekne Olympic Centre designed by REM PRO gains international renown|website=worldarchitecture.org|access-date=2024-04-22}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/324347-olimpiiskii%CC%86-tsentr-v-rezekne-v-finale-mezhdunarodnogo-konkursa-mipim-awards-2021|title=Олимпийский̆ центр в Резекне в финале международного конкурса MIPIM Awards 2021|website=Gorod.lv|access-date=2024-04-22|language=ru}}</ref> # Nominācija Jauna sabiedriskā ēka, 3. vieta, Latvijas Būvniecības gada balva 2020 === Salaspils kodolreaktora demontāža (turpinās) === Salaspils kodolreaktors — vienīgais kodolreaktors Latvijā — tika uzcelts 1960. gados un darbojās 37 gadus, līdz 1998. gadā to slēdza. Pēc slēgšanas iekārtu uzturēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kas galu galā nolēma reaktoru likvidēt un demontēt, lai nodrošinātu vides drošību. Projektam bija divi mērķi — izstrādāt visaptverošu plānu reaktora ekspluatācijas pārtraukšanai un demontāžai, ietverot visas palīgsistēmas, piemēram, specializētās iekārtas, tvertnes un inženierkomunikāciju sistēmas, un plānot esošo un radušos atkritumu materiālu apstrādi un apglabāšanu. Tas ietvēra radioaktīvo vielu, degvielas un naftas atlikumu apstrādi. Sākotnējos posmos tika veikts objekta un apkārtējo teritoriju radioloģiskais novērtējums.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7244546/sak-salaspils-kodolreaktora-izpeti-un-buvprojekta-izstradi-ta-nojauksanai|title=Sāk Salaspils kodolreaktora izpēti un būvprojekta izstrādi tā nojaukšanai|publisher=tvnet.lv|work=tvnet.lv}}</ref> Pētījumi atklāja gruntsūdeņu piesārņojumu ar tritiju, kas lika veikt plašākus ietekmes uz vidi novērtējumus un modelēšanu, lai novērtētu piesārņojuma izplatību un iespējamos riskus. 2023. gada sākumā tika demontētas nozīmīgas sastāvdaļas — dzesēšanas ķēdes, reaktora aizsardzības sistēmas, jonizācijas kameras, eksperimentālie kanāli un saistītais zinātniskais aprīkojums. Šīs sastāvdaļas ir nodotas "RAG Radons" atbilstošai iznīcināšanai. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] l1j1uzkavta2e1sa551tlubf40wwj8m 4509591 4509563 2026-08-19T00:13:21Z Egilus 27634 4509591 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmums | Logo = REM PRO logo.jpg | Nosaukums = REM PRO SIA | Dibināšanas_datums = 26.04.2007 | Darbinieku_skaits = 102 (2024) | Nozare = Arhitektūras un inženiertehniskās aktivitātes un attiecīgās tehniskās konsultācijas | Sēdeklis = [[Daugavpils]], Latvija }} '''REM PRO''' ir arhitektūras projektu uzņēmums (dibināts 2007.gadā), kas realizē dažādus nacionālus projektus visā Latvijā. Uzņēmuma darba jomā ietilpst kā vēsturiski restaurācijas projekti, tā arī mūsdienu infrastruktūras projekti. Nozīmīgākie uzņēmuma projekti: [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] trīs objektu restaurācija (Inženieru arsenāls, Pulvera noliktava, 7.bastions) [[Olimpiskais centrs Rēzekne|Rēzeknes olimpiskā centra]] projektēšana, Daugavpils lidostas projektēšana<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/318928-proektirovanie-aeroporta-oboidyotsya-ot-750-tysyach-do-228-mln-evro|title=Проектирование аэропорта обойдется от 750 тысяч до 2,28 млн евро|website=Gorod.lv|access-date=2024-04-22|language=ru}}</ref>, [[Salaspils kodolreaktors|Salaspils kodolreaktora]] demontāža un citi. == Vēsture == Uzņēmums REM PRO ir dibināts 2007.gadā Daugavpilī, un tā darbība vērsta uz [[Latgale|Latgales reģiona]] arhitektūru. 2010.gadā uzņēmums paplašināja savu darbību, aptverot Latviju un Baltijas reģionu. == Darbība == Uzņēmuma biroji atrodas Latvijā ([[Rīga|Rīgā]], [[Daugavpils|Daugavpilī]]), [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] ([[Rijāda|Rijādā]]) un [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] ([[Dubaija|Dubaijā]]). REM PRO sniedz pakalpojumus arhitektūras projektēšanas, inženierijas, infrastruktūras attīstības un būvniecības vadības jomā. == Projekti == === Daugavpils cietokšņa restaurācija (2022—2023) === Daugavpils cietoksnis ir bijušais pamestais būvju komplekss vairāk nekā 150 hektāru platībā. Tā ēkas — Inženiertehniskais arsenāls, Pulvera noliktava un 7. bastions — celtas 19. gadsimtā un kopš 20. gadsimta 90. gadu vidus bija sagruvušā stāvoklī. Visiem īpašumiem bija bojāti jumti. Arhitekti pieņēma lēmumu izbūvēt jaunus jumtus vēsturiskajā augstumā, izmantojot cinkotu skārdsegumu, un atjaunot oriģinālos skursteņus, mansarda logus un jumta pārkares. Fasādes ir pārbūvētas, izmantojot metāla konstrukcijas, lai samazinātu spriegumu un novērstu turpmākus bojājumus. Galvenajai fasādei ir klasisks izskats ar pelēku cokolu un okeraini dzeltenām sienām ar baltu apdari. Pārējās sienas ir pārbūvētas no sarkaniem ķieģeļiem, kādas tās bija savā sākotnējā veidolā. Pagalmā ir saglabājies oriģinālais bruģa segums, ko pirms atjaunošanas sākotnējā veidolā atrada un nofotografēja drons. Inženieru arsenālā tika ierīkota grīda no dabīgā korķa. Tas ļāva saglabāt oriģinālās grīdas vēsturisko ķieģeļu mūrējumu un paslēpt zem tā visas inženierkomunikācijas. Daži būvmateriāli bija saglabājušies labā stāvoklī un bija gatavi atkārtotai izmantošanai. Piemēram, saglabājušās koka jumta konstrukcijas tika izmantotas vārtu un palodžu izgatavošanai. Rekonstrukcijas laikā 7. bastionā tika atklāts hidroizolācijas slānis no cinka loksnēm, kas bija labā stāvoklī. Arhitekti saglabāja oriģinālās loksnes un plānoja tās nostiprināt ar keramzītbetonu un ģeosintētiskiem materiāliem, lai saglabātu konstrukcijas integritāti. Lai to panāktu, būvnieki pēc tam izmantoja tradicionālās būvniecības metodes, kas būvniekiem un restauratoriem prasa specializētas zināšanas un prasmes, jo īpaši mūrējot velves mūsdienu apstākļos. Pateicoties rekonstrukcijai, visās cietokšņa ēkās tiek rīkotas mākslas izstādes, kas saglabā vēsturi un bijušajā militārajā celtnē ievij jaunus kultūras kontekstus. ==== Projekta balvas ==== # Inženiertehniskais Arsenāls ieguva Grand Prix "Latvijas Būvniecības Gada balva". Nominācijā "Restaurācija" 2. vietu ieguva projekts "Daugavpils cietokšņa Pulvera noliktava un 7. bastions".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/pilseta/par-daugavpili/pilsetas-zinas/inzenieru-arsenals-iegust-grand-prix-balvu-konkursa-latvijas-buvniecibas-gada-balva-2022|title=Inženieru arsenāls iegūst “Grand Prix” balvu konkursā “Latvijas Būvniecības gada balva 2022”|website=Daugavpils.lv|access-date=2024-04-22|language=lv}}</ref> # "REM PRO" izstrādātais Daugavpils cietokšņa Inženiertehniskā arsenāla, šaujampulvera noliktavas un 7. bastiona restaurācijas projekts ir ieguvis "zelta" apbalvojumu ''International Awards Associate'' (IAA) un ''Titan Property Awards'' starp 1800 pieteikumiem no 30 valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepropertyawards.com/winner-info.php?id=1938|title=TITAN Property Awards {{!}} THE DAUGAVPILS FORTRESS|last=Awards|first=TITAN Property|website=thepropertyawards.com|access-date=2024-04-22|language=en}}</ref> # "Daugavpils cietokšņa Inženiertehniskā arsenāla un pulveru noliktavas restaurācija" konkursa "[[Latvijas Arhitektūras gada balva]] 2022" kategorijā "Mantojuma pārveidošana un transformācija, restaurācija un rekonstrukcija" atzīta par uzvarētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7622217/latvijas-arhitekturas-gada-balvu-2022-sanem-atbalsta-centrs-perle-cesis|title="Latvijas Arhitektūras gada balvu 2022" saņem atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs|publisher=tvnet.lv|work=tvnet.lv}}</ref> # Daugavpils cietokšņa ainava ieguva bronzas godalgu ilgtspējīgas arhitektūras konkursā "Ilgtspēja arhitektūras būvniecībā un dizainā Baltijā 2023". ==== Galerija ==== <gallery> Attēls:TV2B0123 copy GB.jpg|Inženieru arsenāls Attēls:Inzenieru Arsenals 1-Tituljnoe foto TV2B9553 copy.jpg|Inženieru arsenāls Attēls:TV2B9969 copy GB.jpg|Inženieru arsenāls Attēls:Martinsona Maja TV2B0331 copy.jpg|Pulvera noliktava Attēls:Martinsona Maja TV2B9903 copy.jpg|Pulvera noliktava Attēls:TV2B9385 copy.jpg|7. bastions </gallery> === Rēzeknes olimpiskā centra projektēšana (2020) === Rēzeknes Olimpiskais centrs ir sporta būve 10 000 m² platībā, kas atrodas Rēzeknes upes ielejā. Projekts tika īstenots vairākos posmos, koncentrējoties uz sporta objektu integrēšanu Rēzeknes pilsētvidē. Sākotnējā posmā tika izbūvēts futbola laukums, ietverot nepieciešamo inženiertehnisko aprīkojumu un infrastruktūru. Centra arhitektūras projektā izmantota minimālisma pieeja, uzsverot funkcionalitāti un estētisko pievilcību, izmantojot melnus un baltus toņus un plašas stikla fasādes. ==== Projekta balvas ==== # Gada labākā būve Latvija 2020<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ocr.lv/info/olimpiskais-centrs-rezekne-starp-buvniecibas-gada-balvas-nominantiem/|title=“Olimpiskais centrs Rēzekne” starp Būvniecības gada balvas nominantiem » Olimpiskais centrs Rēzekne|access-date=2024-04-22|date=2021-02-24|language=lv-LV|archive-date=2024-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20240422082459/https://ocr.lv/info/olimpiskais-centrs-rezekne-starp-buvniecibas-gada-balvas-nominantiem/}}</ref> # Konkursa finālists MIPIM AWARDS 2021<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldarchitecture.org/article-links/evnzc/the-rezekne-olympic-centre-designed-by-rem-pro-gains-international-renown.html|title=The Rezekne Olympic Centre designed by REM PRO gains international renown|website=worldarchitecture.org|access-date=2024-04-22}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/324347-olimpiiskii%CC%86-tsentr-v-rezekne-v-finale-mezhdunarodnogo-konkursa-mipim-awards-2021|title=Олимпийский̆ центр в Резекне в финале международного конкурса MIPIM Awards 2021|website=Gorod.lv|access-date=2024-04-22|language=ru}}</ref> # Nominācija Jauna sabiedriskā ēka, 3. vieta, Latvijas Būvniecības gada balva 2020 === Salaspils kodolreaktora demontāža (turpinās) === Salaspils kodolreaktors — vienīgais kodolreaktors Latvijā — tika uzcelts 1960. gados un darbojās 37 gadus, līdz 1998. gadā to slēdza. Pēc slēgšanas iekārtu uzturēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kas galu galā nolēma reaktoru likvidēt un demontēt, lai nodrošinātu vides drošību. Projektam bija divi mērķi — izstrādāt visaptverošu plānu reaktora ekspluatācijas pārtraukšanai un demontāžai, ietverot visas palīgsistēmas, piemēram, specializētās iekārtas, tvertnes un inženierkomunikāciju sistēmas, un plānot esošo un radušos atkritumu materiālu apstrādi un apglabāšanu. Tas ietvēra radioaktīvo vielu, degvielas un naftas atlikumu apstrādi. Sākotnējos posmos tika veikts objekta un apkārtējo teritoriju radioloģiskais novērtējums.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7244546/sak-salaspils-kodolreaktora-izpeti-un-buvprojekta-izstradi-ta-nojauksanai|title=Sāk Salaspils kodolreaktora izpēti un būvprojekta izstrādi tā nojaukšanai|publisher=tvnet.lv|work=tvnet.lv}}</ref> Pētījumi atklāja gruntsūdeņu piesārņojumu ar tritiju, kas lika veikt plašākus ietekmes uz vidi novērtējumus un modelēšanu, lai novērtētu piesārņojuma izplatību un iespējamos riskus. 2023. gada sākumā tika demontētas nozīmīgas sastāvdaļas — dzesēšanas ķēdes, reaktora aizsardzības sistēmas, jonizācijas kameras, eksperimentālie kanāli un saistītais zinātniskais aprīkojums. Šīs sastāvdaļas ir nodotas "RAG Radons" atbilstošai iznīcināšanai. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] nvu4ot49idw1skfk83nwk01s88arum5 0 571655 4509647 4105404 2026-08-19T05:08:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509647 wikitext text/x-wiki '''Ģirts Lūkins''' (dzimis {{dat|1964|2|1}}, miris {{dat|1997|7|15}})<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Girts-Lukins |title=timenote.info |access-date={{dat|2024|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2024|05|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240519105531/https://timenote.info/lv/Girts-Lukins }}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s politiķis, [[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] no 1993. gada 3. augusta līdz 1994. gada 19. septembrim. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] | periods ={{dat|1993|8|3|N}}— {{dat|1994|9|19|N}} | pēc = [[Juris Iesalnieks]] }} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Lūkins, Ģirts}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri]] 5f3x4n3gmoz7w9ke2sps7hfxftltewl 0 571761 4509505 4282721 2026-08-18T18:59:19Z ZANDMANIS 91184 4509505 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|10|7}} | birth_place = | caps1 = 0 | caps2 = 30 | caps3 = 36 | clubnumber = 25 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[ASD Comunale Fontanafredda|Fontanafredda]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Venezia F.C.|Venezia]] | countryofbirth = {{vieta|Itālija|Udīne}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|ITA}} [[Turīnas "Juventus"]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 194 | image = Guglielmo Vicario.png | caption = Guljelmo Vikārio 2026. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|ITA}} | nationalyears1 = 2024— | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|08|18|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|18|SK|bez}} | name = | playername = Guljelmo Vikārio | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2014—2016 | years2 = 2014—2015 | years3 = 2015—2016 | years4 = 2016—2019 | caps4 = 41 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Venezia F.C.|Venezia]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]] | years5 = 2019—2022 | caps5 = 4 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AC Perugia Calcio|Perugia]] | years6 = 2019—2020 | caps6 = 37 | goals6 = 0 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Empoli FC|Empoli]] | years7 = 2021—2022 | caps7 = 38 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Empoli FC|Empoli]] | years8 = 2022—2023 | caps8 = 31 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | years9 = 2023— | caps9 = 93 | goals9 = 0 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"]] | years10 = 2026— | caps10 = 0 | goals10 = 0 }} '''Guljelmo Vikārio''' ({{Val|it|Guglielmo Vicario}}, dzimis {{Dat|1996|10|7}}) ir [[Itāļi|itāļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasi]]. No 2026. gada Vikārio spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija]]s [[Turīnas "Juventus"]] komandā, kas viņu īrē no [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/18082026-argentinas_izlases_vartsarga_martinesa_vi|title=Argentīnas izlases vārtsarga Martinesa vietā "Juventus" izvēlas citu pastiprinājumu|accessdate=2026-08-18 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> Iepriekš pārstāvējis Itālijas klubus ''[[Udinese Calcio|Udinese]]'', ''[[ASD Comunale Fontanafredda|Fontanafredda]]'', ''[[Venezia F.C.|Venezia]]'', ''[[Cagliari Calcio|Cagliari]]'', ''[[AC Perugia Calcio|Perugia]]'' un ''[[Empoli FC|Empoli]]''. [[Itālijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Venezia FC''' * [[Itālijas futbola čempionāta C sērija|Itālijas C sērija]]: 2016—17 * [[Coppa Italia Lega Pro]]: 2016—17 '''Tottenham Hotspur F.C.''' * [[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]: [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/21052025-kuriozi_varti_un_fantastisks_glabins_tote|title= Kuriozi vārti un fantastisks glābiņš: Totenhemai pirmā starptautiskā trofeja 41 gada laikā|accessdate=2025-05-22 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> *[[UEFA Superkauss]] finālists: 2025<ref>{{Cite web |last=UEFA.com |title=Paris vs Tottenham {{!}} Line-ups {{!}} UEFA Super Cup 2025 Final |url=https://www.uefa.com/uefasupercup/match/2045107--paris-vs-tottenham/lineups/ |access-date=2025-08-15 |website=UEFA.com |language=en}}</ref> '''Itālija''' * [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022–23]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{Itālijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Vikārio, Guljelmo}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Venezia F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Cagliari Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Empoli FC spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Friuli-Venēcijā Džūlijā dzimušie]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] t7jli133ww1x58m29r5i9lpmnx7k0k4 4509512 4509505 2026-08-18T19:00:18Z ZANDMANIS 91184 4509512 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|10|7}} | birth_place = | caps1 = 0 | caps2 = 30 | caps3 = 36 | clubnumber = 25 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[ASD Comunale Fontanafredda|Fontanafredda]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Venezia F.C.|Venezia]] | countryofbirth = {{vieta|Itālija|Udīne}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|ITA}} [[Turīnas "Juventus"]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 194 | image = Guglielmo Vicario.png | caption = Guljelmo Vikārio 2026. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|ITA}} | nationalyears1 = 2024— | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|08|18|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|18|SK|bez}} | name = | playername = Guljelmo Vikārio | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2014—2016 | years2 = 2014—2015 | years3 = 2015—2016 | years4 = 2016—2019 | caps4 = 41 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Venezia F.C.|Venezia]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]] | years5 = 2019—2022 | caps5 = 4 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AC Perugia Calcio|Perugia]] | years6 = 2019—2020 | caps6 = 37 | goals6 = 0 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Empoli FC|Empoli]] | years7 = 2021—2022 | caps7 = 38 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Empoli FC|Empoli]] | years8 = 2022—2023 | caps8 = 31 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | years9 = 2023— | caps9 = 93 | goals9 = 0 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"]] | years10 = 2026— | caps10 = 0 | goals10 = 0 }} '''Guljelmo Vikārio''' ({{Val|it|Guglielmo Vicario}}, dzimis {{Dat|1996|10|7}}) ir [[Itāļi|itāļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasi]]. No 2026. gada Vikārio spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija]]s [[Turīnas "Juventus"]] komandā, kas viņu īrē no [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/18082026-argentinas_izlases_vartsarga_martinesa_vi|title=Argentīnas izlases vārtsarga Martinesa vietā "Juventus" izvēlas citu pastiprinājumu|accessdate=2026-08-18 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> Iepriekš pārstāvējis Itālijas klubus ''[[Udinese Calcio|Udinese]]'', ''[[ASD Comunale Fontanafredda|Fontanafredda]]'', ''[[Venezia F.C.|Venezia]]'', ''[[Cagliari Calcio|Cagliari]]'', ''[[AC Perugia Calcio|Perugia]]'' un ''[[Empoli FC|Empoli]]''. [[Itālijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Venezia FC''' * [[Itālijas futbola čempionāta C sērija|Itālijas C sērija]]: 2016—17 * [[Coppa Italia Lega Pro]]: 2016—17 '''Tottenham Hotspur F.C.''' * [[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]: [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/21052025-kuriozi_varti_un_fantastisks_glabins_tote|title= Kuriozi vārti un fantastisks glābiņš: Totenhemai pirmā starptautiskā trofeja 41 gada laikā|accessdate=2025-05-22 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> *[[UEFA Superkauss]] finālists: 2025<ref>{{Cite web |last=UEFA.com |title=Paris vs Tottenham {{!}} Line-ups {{!}} UEFA Super Cup 2025 Final |url=https://www.uefa.com/uefasupercup/match/2045107--paris-vs-tottenham/lineups/ |access-date=2025-08-15 |website=UEFA.com |language=en}}</ref> '''Itālija''' * [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022–23]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{Itālijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Vikārio, Guljelmo}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Venezia F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Cagliari Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Empoli FC spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Friuli-Venēcijā Džūlijā dzimušie]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] d9bwsbh1ozyqmohmbv29xglniisb6re 0 575623 4509583 4210524 2026-08-18T23:19:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509583 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Zeliks Čerfass''' (1911—2003) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] [[ārsts]] [[internists]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1911. gada 21. februārī [[Ņižņijnovgoroda|Ņižņijnovgorodā]]. 1935. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultātē]], sāka strādāt par ārstu [[Bikur Holim (slimnīca)|''Bikur Holim'' slimnīcā]] Viktora Kretcera vadībā. Pēc Otrā pasaules kara bija [[Bikur Holim (slimnīca)|Rīgas pilsētas 3. slimnīcas]] nodaļas vadītājs (1945—1952), pēc tam [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūta]] Iekšķīgo slimību propedeitikas katedras docētājs (1952—1989), medicīnas zinātņu doktors (1973), Veselības ministrijas galvenais [[kardiologs]] un ilggadējs Latvijas terapeitu biedrības zinātniskais sekretārs. Publicēja apceres par ārstu un pacientu ētiku, kas apkopotas grāmatā "Pie slimnieka gultas" (1990). 1990. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Izraēla|Izraēlā]]. Miris 2003. gada 10. oktobrī [[Beerševa|Beerševā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Zeliks-Cerfass |title=timenote.info |access-date={{dat|2024|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2024|07|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716080135/https://timenote.info/lv/Zeliks-Cerfass }}</ref> == Pagodinājumi == * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais ārsts]] (1963), * [[Latvijas Ārstu biedrība]]s Goda biedrs (1992). == Literatūra == Dakteris Zeliks Čerfass. Aicinājums. Rīga: Rīgas Stradiņa Universitāte, 2007. — 214 lpp. (atmiņu krājums latviski un krieviski) == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Čerfass, Zeliks}} [[Kategorija:1911. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ārsti]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:2003. gadā mirušie]] lq7t9zovszkueqoqdbixjx7zze5llmm 0 578165 4509683 4165979 2026-08-19T06:15:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509683 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2024. gada augusts}} {{Personas infokaste | vārds = Ņikita Ivanovs | m_gads = 1961 | tautība = [[krievs]] | m_mēnesis = 5 | m_diena = 3 | dz_gads = 1900 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 27 | dzimums = V | nodarbošanās = [[karavīrs]] | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Preiļu pagasts]] (tagad {{LAT}}) | m_vieta = {{USSR}}, [[Latvijas PSR]], [[Līvānu pagasts]] (tagad {{LAT}}) | attēls = Nikita-Ivanovs.png }} '''Ņikita Ivanovs''' (1900—1961) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes karavīrs, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša kara ordeņa]] kavalieris. Dzimis 1900. gada 27. martā [[Preiļu pagasts|Preiļu pagastā]], krievu ģimenē. Pabeidza pilsētas skolu, strādāja par zemkopi. Iestājies brīvprātīgi [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijā]] (Latgales partizānu pulkā) 1919. gada 13. jūnījā, no tā pārvietots uz [[8. Daugavpils kājnieku pulks|8. Daugavpils kājnieku pulka]] velosipēdistu rotu, piedalījies kaujās pret [[lielinieki|lieliniekiem]]. 1920. gada 12. janvārī [[Latgale|Latgalē]] pie [[Gorodišče (ciems)|Gorodiščes]] Ivanovs kopā ar 14 kareivjiem devās ienaidnieka aizmugurē un piepešā triecienā saņēma 13 gūstekņus un 2 ložmetējus, par ko tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Nikita-Ivanovs-27.03.1900|title=Ņikita Ivanovs|website=timenote.info|access-date=2024-08-20|language=lv|archive-date=2024-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20240820074741/https://timenote.info/lv/Nikita-Ivanovs-27.03.1900}}</ref> 1923. gada 18. jūnījā atvaļināts kaprāļa pakāpē. Dzīvojis [[Līvānu pagasts|Līvānu pagastā]] Dadžos. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otra pasaules kara]] dzīvojis [[Līvāni|Līvānos]], strādājis par celtnieku. Miris 1961. gada 3. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livanub.lv/livanu-atbrivosana-no-lielinieku-juga-1914-1919-g/|title=Līvānu atbrīvošana no lielinieku jūga 1914.-1919.g. – Līvānu novada Centrālā bibliotēka|access-date=2024-08-20|language=lv-LV}}</ref> Apbedīts Līvānos. == Atsauces == {{atsauces}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]] 0puetpu4ofzf4q6q02axvahewyotoil 0 578807 4509453 4359086 2026-08-18T18:36:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509453 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|jāpārtaisa par enciklopēdijas rakstu - jāstrukturē, jāizmet literatūra utt.}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Visvaldis Varnesis Klīve | vārds_orig = | attēls = Visvaldis Klīve.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = 1990. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1931 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 23 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Latvija]] | m_gads = 2003 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 17 | m_vieta = [[Latvija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Latvija]]s | tautība = [[latvieši|latvietis]] | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Visvaldis Varnesis Klīve''' ({{Dat|1931|9|23|N}}—{{Dat|2003|3|17|N}}) bija [[luterticība|luterāņu]] mācītājs, teologs, filozofs, reliģijpētnieks, orientālists, sabiedriskais darbinieks, viens no [[Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte]]s atjaunotājiem. No 1993. gada [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/216371-Visvaldis-Kl%C4%ABve Nacionālā enciklopēdija]</ref> == Biogrāfija == Visvaldis dzimis 1931. gadā [[Rīga|Rīgā]] politiķa [[Ādolfs Klīve|Ādolfa Klīves]] ģimenē. 1944. gadā viņš kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās – sākumā uz [[Austrija|Austriju]], tad [[Vācija|Vāciju]], kur mācījās Eslingenas latviešu ģimnāzijā. Sākotnēji V. Klīvi visvairāk interesēja vēsture un viņš gribēja kļūt par vēstures skolotāju. Taču, raisoties jautājumiem par vēstures jēgu, viņš nonāca pie filozofijas un reliģijas studijām. Vēlāk savu profesionālo darbību viņš raksturojis kā “mēģinājumu iemācīt saviem studentiem prasīt jautājumu par vēstures jēgu un ne tikai prasīt, bet skatīties apkārt un redzēt, kādā veidā šis jautājums ir atbildēts”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apgads.lu.lv/|title=LU Akadēmiskais apgāds|website=www.apgads.lu.lv|access-date=2024-08-30}}</ref> 1950. gadā V. Klīve ieradās [[ASV]], kur iestājās Vitenbergas Universitātē Springfīldā ([[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]]), lai studētu filozofiju un vēsturi. 1953. gadā viņš uzsāka studijas [[Ņujorka]]s [[Kolumbijas Universitāte]]s Filozofijas fakultātē, kur 1954. gadā ieguva maģistra grādu, bet 1963. gadā – filozofijas doktora grādu (Ph. D.). 1954. gadā viņš iestājās Ņujorkas Ūnijas Teoloģijas seminārā, kur specializējās reliģijas filozofijā un ētikā un kuru absolvēja 1957. gadā. Vēlāk viņš bija pasniedzējs Midlberijas koledžā [[Vērmonta|Vērmontā]] (1959–1965) un Vitenbergas Universitātē (1966–1994). Viņš arī bijis viesprofesors vairākās [[Indija]]s universitātēs. Šo pieredzi viņš vēlāk izmantoja gan akadēmiskā darbā ar studentiem, gan vadot LELBA Ārmisijas nozari (1984–1985), kā arī būdams tās konsultants. V. Klīvem studiju laikā bija personiska saskarsme ar vairākiem ievērojamiem teologiem un sabiedriskiem darbiniekiem ([[Mārtins Luters Kings|Mārtinu Luteru Kingu]], [[Reinholds Nīburs|Reinholdu Nīburu]] u. c.). Atrašanās šādā radošā vidē sekmēja to, ka viņš labi orientējās jaunākajos teoloģijas un filozofijas virzienos un spēja diskutēt ar to pārstāvjiem. 1958. gadā toreizējais Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas trimdā arhibīskapa vietnieks Kārlis Kundziņš viņu [[Vašingtona|Vašingtonā]] (Kolumbijas distriktā) ordinēja mācītāja amatā. V. Klīve bijis viens no Amerikas Latviešu jaunatnes apvienības dibinātājiem, kā arī darbojies vadošos amatos [[Amerikas Latviešu apvienība|Amerikas Latviešu apvienībā]], ilglaicīgi bijis tās priekšsēdētājs. Tāpat arī darbojies [[Pasaules Brīvo latviešu apvienība]]s valdē. Kā viņš pats sevi ir raksturojis, viņa darbība noritēja “uz laikmetu robežām” – viņš personīgi pazina daudzus ievērojamus pirmās latviešu bēgļu paaudzes pārstāvjus, taču vienlaikus meklēja jaunus ceļus kopā ar savas paaudzes cilvēkiem. Padomju laikā V. Klīve Latvijā nebija viesojies, taču interesējās par tur notiekošo un lasīja Latvijā izdotos preses izdevumus un grāmatas. 1990. gadā viņš atgriezās dzimtenē, kur bija sistemātiskās teoloģijas profesors, katedras vadītājs un dekāna vietnieks [[Latvijas Universitāte]]s Teoloģijas fakultātē (TF) un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Pedagoģiskais darbs bija viņa lielais aicinājums. Kā atceras viņa studenti un kolēģi, “viņš lasīja lekcijas sistemātiski un izklāstīja materiālu ārkārtīgi vienkārši un skaidri”. Studentiem atmiņā palikusi aina, kad profesors, skaidrojot [[Platons|Platona]] filozofiju, uz galda novietoja krēslu, piebilstot, ka aiz katra krēsla ir “mūžīgā krēslības ideja”. Paralēli pedagoģiskajam darbam V. Klīve kalpoja par mācītāju savā dzimtajā [[Vecumnieki|Vecumnieku]] draudzē. Atmiņās par šo laiku Vecumnieku pagasta muzeja vadītāja Aloida Baķe raksta: “Likās, uz kanceles stāv cilvēks ne no šīs pasaules – viņa teiktais skanēja gudri, pārliecinoši, skaidri un ļoti saprotami, bet baznīcēnos – mēms klusums.” Viņš piedalījās arī tālaika Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas norisēs. 1993. gadā, kad par arhibīskapu tika ievēlēts [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]], viņš bija sinodes vadītājs. Attiecībā uz tajā laikā karsti diskutēto jautājumu par sieviešu ordināciju V. Klīve kādā diskusijā uz jautājumu “Vai sieviete var būt mācītāja?” atbildēja, ka viņš varētu jautāt “Vai vīrietis var būt mācītājs?”, jo [[Bībele]]s teksts par šādu amatu vispār nerunā. V. Klīve sarakstījis daudzas grāmatas un citas publikācijas. Plašu atpazīstamību guva reliģiski filozofiskai problemātikai veltītās “Pa kuru ceļu?”, “Ticības ceļos”, “Gudrības ceļos”, “Rīcības ceļos”. Tās bija pirmā oriģinālliteratūra pēc neatkarības atgūšanas, kas tik visaptveroši izklāstīja reliģiju, filozofijas un ētikas vēsturi. V. Klīve bija viens no [[Zemnieku savienība]]s atjaunotājiem un tika ievēlēts [[5. Saeima|5. Saeimā]], taču no deputāta mandāta drīz atteicās, kā pats norādīja atteikuma vēstulē – “sakarā ar slimību” un lielās slodzes dēļ, atjaunojot Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti. 1996. gadā V. Klīvi apbalvoja ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] (IV šķira). V. Klīve miris 2003. gada 17. martā. Apglabāts [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku pagastā]], Klīvu kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Visvaldis-Varnesis-Klive |title=TimeNote. |access-date={{dat|2024|09|01||bez}} |archive-date={{dat|2024|09|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240901113123/https://timenote.info/lv/Visvaldis-Varnesis-Klive }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{5. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Klīve, Visvaldis Varnesis}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2003. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] [[Kategorija:Latvijas teologi]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] hmt92bnic72c9l4fao9xtrcmfhbwcxg 0 585879 4509772 4505663 2026-08-19T10:55:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509772 wikitext text/x-wiki {{Infobox football match|title=1999. gada UEFA Čempionu līgas fināls|image=|imagesize=|caption=|event=[[1998.—1999. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1998.—1999. gada UEFA Čempionu līga]]|team1=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|team1association={{flagicon|ENG|size=30px}}|team1score=2|team2=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|team2association={{flagicon|GER|size=30px}}|team2score=1|date=1999. gada 26. maijs|stadium=[[Camp Nou]], [[Barselona]]|city=|referee=[[Pjērluidži Kolina]] ([[Itālijas Futbola federācija|Itālija]])|attendance=90,245|weather=Skaidrs<br />{{convert|21|°C|°F|abbr=on}}<br />[[Gaisa mitrums]]: 64%<ref>{{cite web |title=Weather History for Barcelona, Spain – Wednesday, May 26, 1999 |url=http://www.wunderground.com/history/airport/LEBL/1999/5/26/DailyHistory.html?req_city=Barcelona&req_state=&req_statename=Spain |work=Weather Underground |publisher=The Weather Channel |access-date=3 July 2014 }}</ref>|previous=[[1998. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1998]]|next=[[2000. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2000]]}}'''1999. gada UEFA Čempionu līgas fināls''' bija [[Futbols|futbola]] spēle starp Anglijas klubu [[Manchester United FC|Manchester United]] un Vācijas klubu [[Minhenes "Bayern"]], kas tika aizvadīta [[Camp Nou]] stadionā, [[Barselona|Barselonā]], Spānijā, 1999. gada 26. maijā, lai noskaidrotu [[1998.—1999. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1998.–1999. gada UEFA Čempionu līgas]] uzvarētāju. [[Tedijs Šerinhems|Tedija Šerinhema]] un [[Ūle Gunnars Sulšērs|Ūles Gunnara Sulšēra]] kompensācijas laikā gūtie vārti pagrieza spēli pretējā virzienā pēc [[Mario Bazlers|Mario Bazlera]] spēles sākumā gūtajiem vārtiem "Bayern" labā, "Manchester United" uzvarot ar 2–1 un nodrošinot pirmo Eiropas kausa titulu, kopš [[1968. gada Eiropas kausa fināls|1968.]] gada, un otro kopvērtējumā. Tiesnesis [[Pjērluidži Kolina]] šo maču minējis kā vienu no neaizmirstamākajiem savā karjerā, un spēles beigās pūļa radīto troksni raksturojis kā "lauvas rēcienu". Abas komandas savā starpā bija spēlējušas iepriekš sacensībās, abām grupu turnīrā tiekot ielozētām D grupā; "Bayern" uzvarēja grupā, bet "Manchester United" kvalificējās izslēgšanas spēļu fāzei kā viena no divām labākajām otrās vietas ieguvējām visās sešās grupās. Pārspējot [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]] ceturtdaļfinālā, "Manchester United" pusfinālā pārspēja citu Itālijas vienību, [[Turīnas "Juventus"|Juventus]], iekļūstot finālā; tikmēr "Bayern" ceturtdaļfinālā pārspēja savus tautiešus, [[1. FC Kaiserslautern]], bet pusfinālā pārspēja Ukrainas vienību, [[Kijivas "Dinamo"]]. Ar šo uzvaru "Manchester United" noslēdza [[1998.–1999. gada "Manchester United FC" sezona|sezonu ar trijiem tituliem]], pēdējo 10 dienu laikā jau nodrošinot [[1998.–1999. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgas]] un [[1998.–1999. gada FA kauss|FA kausa]] titulus. Arī "Bayern" bija iespēja iegūt trīs titulus, jau esot uzvarējušiem [[1998.–1999. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|Bundeslīgā]] un sasniedzot [[1998.–1999. gada Vācijas kauss futbolā|DFB-Pokal]] finālu, lai gan arī tajā mačā viņi zaudēja, [[Brēmenes "Werder"]] komandai, pēcspēles soda sitienu sērijā. == Priekšvēsture == [[Manchester United FC|Manchester United]] un [[Minhenes "Bayern"]] pirms fināla bija tikušās tikai divas reizes savstarpējās cīņās, abas tikšanās notika agrāk 1998.–1999. gada sezonā un abas noslēdzās neizšķirti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/h2h/50037/52682/|title=Bayern vs Man Utd: Head-to-head|website=uefa.com|access-date=2024. gada 6. decembrī|language=angļu}}</ref> "Manchester United" vienīgie citi pretinieki no Vācijas visā kluba vēsturē bija [[Dortmundes "Borussia"]], pret kuru tai kopējā uzvaru bilance bija sešos mačos izcīnot trīs uzvaras, piedzīvojot divus zaudējumus un neizšķirtu, tostarp, uzvaru ar kopējo rezultātu 10–1, divu spēļu summā, [[1964.–1965. gada Starppilsētu gadatirgu kauss|1964.–65. gada Starppilsētu gadatirgu kausa]] otrajā kārtā, un zaudējums ar 2–0, divu spēļu summā, [[1996.—1997. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1996.–1997. gada UEFA Čempionu līgas]] pusfinālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/special_report/1999/05/99/uniteds_euro_showdown/347099.stm|title=BBC News {{!}} Uniteds Euro Showdown {{!}} The record: Germany v Manchester United|website=news.bbc.co.uk|access-date=2024-12-07}}</ref> Minhenes "Bayern" 22 mačos pret Anglijas pretiniekiem izcīnīja septiņas uzvaras, deviņas reizes nospēlēja neizšķirti un piedzīvoja sešas neveiksmes, ieskaitot uzvaru pār [[Leeds United F.C.|Leeds United]], [[1975. gada Eiropas kausa fināls|1975. gada Eiropas kausa finālā]] un zaudējumu pret [[Aston Villa FC|Aston Villa]], [[1982. gada Eiropas kausa fināls|1982. gada finālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/special_report/1999/05/99/uniteds_euro_showdown/347096.stm|title=BBC News {{!}} Uniteds Euro Showdown {{!}} The record: England v Bayern Munich|website=news.bbc.co.uk|access-date=2024-12-07}}</ref> Ieskaitot uzvaru pār "Leeds", 1975. gadā, Minhenes "Bayern" trīs reizes uzvarēja Eiropas kausā, pirms iekļūšanas 1999. gada finālā. Ar trīs uzvarām pēc kārtas, no [[1974. gada Eiropas kausa fināls|1974.]] līdz [[1976. gada Eiropas kausa fināls|1976.]] gadam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0252-0cda61c4e92c-4a5416e93b00-1000--1975-76-roth-completes-bayern-hat-trick/|title=1975/76: Roth completes Bayern hat-trick|website=uefa.com|access-date=December 9, 2024|date=May 12, 1976|language=angļu}}</ref> viņi kļuva tikai par trešo komandu, kas to sasniegusi, aiz [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] (no [[1956. gada Eiropas kausa fināls|1956.]] līdz [[1960. gada Eiropas kausa fināls|1960.]] gadam)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0253-0d7b1dc17e3e-c896eaba1732-1000--1959-60-dazzling-madrid-crush-frankfurt/|title=1959/60: Dazzling Madrid crush Frankfurt|website=uefa.com|access-date=December 9, 2024|date=May 18, 1960|language=angļu}}</ref> un [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] (no [[1971. gada Eiropas kausa fināls|1971.]] līdz [[1973. gada Eiropas kausa fināls|1973.]] gadam).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0029-0e6a067551a7-400ba0a1c6f9-1000--1972-73-rep-makes-it-three-for-ajax/|title=1972/73: Rep makes it three for Ajax|website=uefa.com|access-date=December 9, 2024|date=May 30, 1973|language=angļu}}</ref> Viņi arī divas reizes bija finišējuši kā vicečempioni: 1982. gadā, pret "Aston Villa"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0254-0d7b1e154752-f2cfb521c62d-1000--1981-82-withe-brings-villa-glory/|title=1981/82: Withe brings Villa glory|website=uefa.com|access-date=December 9, 2024|date=May 26, 1982|language=angļu}}</ref> un [[1987. gada Eiropas kausa fināls|1987.]] gadā, pret [[FC Porto|Porto]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0252-0cd4291ecca1-29e5116479e2-1000/|title=1986/87: Madjer inspires Porto triumph|website=uefa.com|access-date=December 9, 2024|date=May 27, 1987|language=angļu}}</ref> Lai gan "Bayern" uz Eiropas kausa titulu gaidīja 23 gadus, "Manchester United" bija jāgaida vēl ilgāk, jo vienīgā uzvara tika gūta [[1968. gada Eiropas kausa fināls|1968.]] gadā, pret [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]], Vemblija stadionā, papildlaikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/may/29/newsid_4464000/4464446.stm|title=1968: Manchester Utd win European Cup|access-date=2024-12-09|date=1968-05-29|language=en-GB}}</ref> Viņu galvenais treneris toreiz bija [[Mets Bazbijs]], kurš pirms 10 gadiem tika smagi ievainots [[Minhenes aviokatastrofa|Minhenes aviokatastrofā]], kurā gāja bojā astoņi viņa spēlētāji, atgriežoties no Eiropas kausa spēles Belgradā, pēc tam pārbūvējot komandu, kļūstot par Eiropas kausa ieguvēju. Bazbijs nomira 1994. gadā; 1999. gada Čempionu līgas fināla diena būtu bijusi viņa 90. dzimšanas diena.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/353844.stm|title=BBC News {{!}} Sport {{!}} Treble joy for United fans|website=news.bbc.co.uk|access-date=2024-12-09}}</ref> Lai gan šī bija otrā Čempionu līgas sezona, kurā piedalījās klubi, kas iepriekšējā gadā nebija uzvarējuši savās nacionālajās līgās, "Manchester United" un Minhenes "Bayern" bija pirmie šādi klubi, kas iekļuva sacensību finālā.<ref name=":10">Ferris (2004), p. 354.</ref> Tomēr, abi šajā spēlē piedalījās kā čempioni, uzvarot vietējās līgās 1998.–1999. gadā; Minhenes "Bayern" ieguva [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] čempionu titulu, 9. maijā cīnoties neizšķirti, 1–1, pret [[Berlīnes "Hertha"|Hertha BSC]], kad bija atlikušas trīs spēles, savukārt "Manchester United" par čempioniem kļuva sezonas pēdējā kārtā (16. maijā), atspēlējoties no 1–0, pret [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]], beigās uzvarot ar 2–1, apsteidzot [[Arsenal FC|Arsenal]] ar viena punkta starpību, iegūstot čempionu titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/football/fa_carling_premiership/345445.stm|title=BBC News {{!}} FA Carling Premiership {{!}} Glorious United crowned champions|website=news.bbc.co.uk|access-date=2024-12-10}}</ref> Abas komandas arī cīnījās par trijiem tituliem sezonā; papildus savai uzvarai līgā, "Manchester United" 22. maijā uzvarēja [[Newcastle United FC|Newcastle United]], [[1999. gada FA kausa fināls|1999. gada FA kausa finālā]], iegūstot otro titulu sezonā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/football/fa_cup/350192.stm|title=BBC News {{!}} FA Cup {{!}} Double joy for Man United|website=news.bbc.co.uk|access-date=2024-12-10}}</ref> savukārt "Bayern" [[1999. gada Vācijas kausa futbolā fināls|1999. gada DFB-Pokal finālā]] bija jāspēlē pret [[Brēmenes "Werder"]], 12. jūnijā.<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skysports.com/football/news/11946/8620802/treble-of-1999|title=Treble of 1999|website=skysports.com|access-date=December 10, 2024|date=28 January 2014|language=angļu}}</ref> == Ceļš uz finālu == {{Further|[[1998.—1999. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! colspan="4" |{{flagicon|ENG}} [[Manchester United F.C.|Manchester United]] !Kārta ! colspan="4" |{{flagicon|GER}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] |- style="background:#c1e0ff" |Pretinieks |{{Abbr|Agg.|Divu spēļu summā}} |1. spēle |2. spēle |Kvalifikācijas kārta |Pretinieks |{{Abbr|Agg.|Divu spēļu summā}} |1. spēle |2. spēle |- | align="left" |{{flagicon|POL}} [[ŁKS Łódź]] |2–0 |2–0 (H) |0–0 (A) | bgcolor="#c1e0ff" |2. kvalifikācijas kārta | align="left" |{{flagicon|Serbija un Melnkalne}} [[FK Obilić|Obilić]] |5–1 |4–0 (H) |1–1 (A) |- bgcolor="#c1e0ff" |Pretinieks | colspan="3" |Rezultāts |Grupu turnīrs |Pretinieks | colspan="3" |Rezultāts |- | align="left" |{{flagicon|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | colspan="3" |3–3 (H) | bgcolor="#c1e0ff" |1. spēļu kārta | align="left" |{{flagicon|DEN}} [[Brøndby IF|Brøndby]] | colspan="3" |1–2 (A) |- | align="left" |{{flagicon|GER}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] | colspan="3" |2–2 (A) | bgcolor="#c1e0ff" |2. spēļu kārta | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Manchester United F.C.|Manchester United]] | colspan="3" |2–2 (H) |- | align="left" |{{flagicon|DEN}} [[Brøndby IF|Brøndby]] | colspan="3" |6–2 (A) | bgcolor="#c1e0ff" |3. spēļu kārta | align="left" |{{flagicon|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | colspan="3" |1–0 (H) |- | align="left" |{{flagicon|DEN}} [[Brøndby IF|Brøndby]] | colspan="3" |5–0 (H) | bgcolor="#c1e0ff" |4. spēļu kārta | align="left" |{{flagicon|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | colspan="3" |2–1 (A) |- | align="left" |{{flagicon|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | colspan="3" |3–3 (A) | bgcolor="#c1e0ff" |5. spēļu kārta | align="left" |{{flagicon|DEN}} [[Brøndby IF|Brøndby]] | colspan="3" |2–0 (H) |- | align="left" |{{flagicon|GER}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] | colspan="3" |1–1 (H) | bgcolor="#c1e0ff" |6. spēļu kārta | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Manchester United F.C.|Manchester United]] | colspan="3" |1–1 (A) |- | colspan="4" align="center" valign="top" |'''[[1998.—1999. gada UEFA Čempionu līgas sezona#D grupa|D grupas]] 2. vietas ieguvēji''' | bgcolor="#c1e0ff" | | colspan="4" align="center" valign="top" |'''[[1998.—1999. gada UEFA Čempionu līgas sezona#D grupa|D grupas]] uzvarētāji''' |- bgcolor="#c1e0ff" |Pretinieks |{{Abbr|Agg.|Divu spēļu summā}} |1. spēle |2. spēle |Izslēgšanas spēles |Pretinieks |{{Abbr|Agg.|Divu spēļu summā}} |1. spēle |2. spēle |- | align="left" |{{flagicon|ITA}} [[Inter Milan]] |3–1 |2–0 (H) |1–1 (A) | bgcolor="#c1e0ff" |Ceturtdaļfināli | align="left" |{{flagicon|GER}} [[1. FC Kaiserslautern]] |6–0 |2–0 (H) |4–0 (A) |- | align="left" |{{flagicon|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] |4–3 |1–1 (H) |3–2 (A) | bgcolor="#c1e0ff" |Pusfināli | align="left" |{{flagicon|UKR}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]] |4–3 |3–3 (A) |1–0 (H) |} '''Piezīmes:''' (H) - mājās; (A) - izbraukumā == Pirms spēles == === Norises vieta un biļešu pārdošana === [[File:Camp Nou aerial (cropped).jpg|thumb|Finālam [[Camp Nou]] stadiona ietilpība tika samazināta no vairāk nekā 100 000 līdz 92 000.]][[Camp Nou]] stadions [[Barselona|Barselonā]], Spānijā, tika izvēlēts par fināla norises vietu UEFA Izpildkomitejas sanāksmē, Lisabonā, Portugālē, 1998. gada 6. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hemeroteca.mundodeportivo.com/preview/1998/10/08/pagina-2/391501/pdf.html|title=La UEFA confirmó las expectativa y la Champions League se jugará en el Camp Nou|website=hemeroteca.mundodeportivo.com|access-date=2024-12-10|date=8 October 1998|pages=2–3|language=spāņu|archive-date=2024-12-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20241222221537/https://hemeroteca.mundodeportivo.com/preview/1998/10/08/pagina-2/391501/pdf.html}}</ref> Atlases process bija sācies vairāk nekā četrus mēnešus agrāk, 1998. gada maijā, kad "FC Barcelona" iesniedza "Camp Nou" stadionu kā pretendentu uz mača rīkošanu, par godu kluba simtgadei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hemeroteca.mundodeportivo.com/preview/1998/05/27/pagina-8/1373763/pdf.html|title=La final del Centenario|website=hemeroteca.mundodeportivo.com|access-date=2024-12-10|date=27 May 1998|pages=8|language=spāņu|archive-date=2024-12-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20241222220545/https://hemeroteca.mundodeportivo.com/preview/1998/05/27/pagina-8/1373763/pdf.html}}</ref> Citas vietas, kas pretendēja uz spēles rīkošanu, bija Londonas [[Vembli stadions (1923)|Vembli stadions]] un Marseļas stadions [[Stade Vélodrome]], taču UEFA Stadionu komisija uzskatīja "Camp Nou" par favorītu tā izcilās drošības, komforta un ietilpības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hemeroteca.mundodeportivo.com/preview/1998/10/06/pagina-8/397388/pdf.html|title=Cinco estrellas|website=hemeroteca.mundodeportivo.com|access-date=2024-12-10|date=6 October 1998|pages=8|language=spāņu|archive-date=2024-12-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20241222232111/https://hemeroteca.mundodeportivo.com/preview/1998/10/06/pagina-8/397388/pdf.html}}</ref> "Camp Nou" bija uzņēmis vienu no iepriekšējiem Eiropas kausa fināliem: Itālijas kluba [[AC Milan]] uzvarā, ar 4–0, pār Rumānijas [[FCSB|Steaua București]], [[1989. gada Eiropas kausa fināls|1989.]] gadā. Tajā norisinājās arī divi [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausa]] fināli, [[1972. gada UEFA Kausu ieguvēju kausa fināls|1972.]] un [[1982. gada UEFA Kausu ieguvēju kausa fināls|1982.]] gadā; pēdējo savā laukumā uzvarēja "Barcelona".<ref>Butler, Cliff, ed. (4 November 1998). "Return Ticket?". ''Manchester United – Brondby IF''. UEFA Champions League Official Programme. Manchester: Manchester United FC: 25.</ref> "Camp Nou" tika uzcelts trīs gadu laikā, no 1954. līdz 1957. gadam, lai aizstātu "Barcelona" kluba iepriekšējo mājvietu, netālu esošo [[Camp de Les Corts]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/facilities/spotify-camp-nou/history|title=Spotify Camp Nou History {{!}} FC Barcelona Official Channel|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2024-12-11|language=en}}</ref> Sākotnējā "Camp Nou" ietilpība bija nedaudz vairāk par 93 000,<ref name=":0" /> bet tā pirmo lielo Eirokausu finālu, 1972. gada Kausu ieguvēju kausa finālu, apmeklēja tikai 35 000 skatītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/ec/ec197172.html|title=European Competitions 1971-72|website=www.rsssf.org|access-date=2024-12-11}}</ref> 1982. gads stadionam bija līdz šim noslogotākais gads, jo tajā notika ne tikai 1982. gada Kausa ieguvēju kausa fināls, bet arī piecas [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] spēles, tostarp atklāšanas spēle, visas trīs spēles otrā grupu turnīra A grupā un pusfināls starp [[Polijas futbola izlase|Poliju]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]]. Pēc sekojošiem remontdarbiem, līdz 1999. gadam stadiona ietilpība bija sasniegusi 115 000.<ref name=":0" /> Ņemot vērā UEFA noteikumus par stāvvietām futbola spēlēs, "Camp Nou" stāvvietu zonas tika slēgtas 1999. gada Čempionu līgas finālam, samazinot ietilpību līdz aptuveni 92 000. No tiem aptuveni divas trešdaļas bija rezervētas diviem fināla klubiem (katram aptuveni 30 000 biļešu). Atlikušo trešdaļu sadalīja "FC Barcelona" fani (ap 7500 biļešu), UEFA un sacensību sponsori.<ref>Ferris (2004), p. 339.</ref> Pēc sākotnējā paziņojuma, ka klubi saņems tikai 25 000 biļešu katrs, Neatkarīgā Mančestras Apvienotā atbalstītāju asociācija (IMUSA) nosauca šo skaitli par "smieklīgu", apgalvojot, ka tādējādi melnā tirgus cenas noslīdēs līdz "astronomiskam līmenim"; grupas pārstāvis Lī Hodžkiss ierosināja, ka skaitlis, kas tuvāks 50 000, būtu piemērotāks, ņemot vērā stadiona parasto ietilpību, aptuveni 115 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/football/325933.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} United anger over ticket quota|website=news.bbc.co.uk|access-date=2024-12-11}}</ref> Neskatoties uz to, ka klubs saņēma tikai 30 000 biļešu, tika lēsts, ka līdz 100 000 "Manchester United" fanu dosies uz finālu Barselonā, maksājot aptuveni 300 mārciņu par lidojumiem un aptuveni 1000 mārciņu par spēļu biļetēm.<ref>Ferris (2004), p. 346.</ref> Papildus stadiona ietilpības samazināšanai, UEFA arī noteica, ka "Camp Nou" laukums ir jāsamazina par 4 metriem (13 pēdām), no 72 metriem (236 pēdām) līdz 68 metriem (223 pēdām), lai tas atbilstu UEFA "standarta" laukuma izmēram.<ref name=":2">Ferris (2004), p. 327.</ref> === Spēles tiesneši === [[File:Pierluigi Collina 2-2008-23-08.JPG|thumb|upright|[[Pjērluidži Kolina]] bija spēles tiesnesis.]]Spēles tiesnesis bija [[Pjērluidži Kolina]] no [[Itālijas Futbola federācija|Itālijas Futbola federācijas]]. 1995. gadā Kolina tika paaugstināts FIFA Starptautisko tiesnešu sarakstā, un [[1995.–1996. gada UEFA kausa sezona|1995.–96.]] gada sezonā viņš tiesāja savas pirmās UEFA kausa spēles. Viņš bija tiesājis tikai astoņas Čempionu līgas spēles pirms 1999. gada fināla, no kurām trīs bija grupu turnīrā, agrāk tajā pašā sezonā, tostarp spēli starp "Barcelona" un Minhenes "Bayern", "Camp Nou" laukumā, 1998. gada 4. novembrī; viņš arī tiesāja četras spēles [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], tostarp finālu starp [[Nigērijas U-23 futbola izlase|Nigēriju]] un [[Argentīnas U-23 futbola izlase|Argentīnu]], un divas grupu turnīra spēles [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://worldreferee.com/site/copy.php?linkID=487&linkType=referee&contextType=stats|title=WorldReferee.com - referee - Pierluigi Collina - stats|website=web.archive.org|access-date=2024-12-12|date=2015-07-08|archive-date=2015-07-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20150708162114/http://worldreferee.com/site/copy.php?linkID=487&linkType=referee&contextType=stats}}</ref> Kolinas asistenti bija citi itāļu tiesneši, Dženāro Macei un Klaudio Puljīzi, kā arī ceturtais tiesnesis, Fjorenco Treosi.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.ie/sport/united-see-red-as-dirty-tricks-pitch-row-brews/26151153.html|title=United see red as dirty tricks pitch row brews|website=Irish Independent|access-date=2024-12-12|date=1999-05-24|language=en}}</ref> === Spēles bumba === [[File:Nike NK 800 Geo 1999 Champions League Final.JPG|thumb|upright|left|Viena no [[Nike, Inc.|Nike]] "NK 800 Geo" bumbām, kura tika izmantota finālā]]Finālspēles bumba bija "Nike NK 800 Geo", balta bumba ar standarta 32 paneļu dizainu. Tai bija liels [[Nike]] firmas logo pāri diviem blakus esošajiem sešstūra paneļiem ar Čempionu līgas logotipu uz piecstūra paneļa augšpusē un piecstaru zvaigžņu raksts, kas līdzīgs tām, kas izmantotas UEFA Čempionu līgas logotipā, uz visas bumbas virsmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://afewgoodballs.com/product/nike-nk-800-geo-1999-uefa-champions-league-final/|title=Nike NK 800 Geo 1999 UEFA Champions League Final|website=A Few Good Balls|access-date=2024-12-12|date=2018-06-22|language=en-US}}</ref> === Formas === Tā kā gan "Manchester United", gan Minhenes "Bayern" primārajās formās bija ievērojams daudzums sarkanās krāsas, UEFA noteikumi par to, ja ir vienādas vai līdzīgas formu krāsas parasti noteiktu abām komandām valkāt rezerves formas. Tomēr, abi klubi uzskatīja, ka būtu bijis kauns, ja neviens nevalkātu savas tradicionālās krāsas, un viņi vienojās mest monētu, lai noskaidrotu, kuram būs pirmā izvēle. "Manchester United" uzvarēja izlozē un tāpēc valkāja ierastās krāsas sarkanos kreklus, baltus šortus un baltas zeķes, savukārt "Bayern" valkāja sudraba krāsas kreklus, šortus un zeķes ar sarkanbrūnu apdari.<ref>Ferris (2004), p. 360.</ref> === Atklāšanas ceremonija === [[File:1999 UEFA Champions League Final opening ceremony.jpg|thumb|Atklāšanas ceremonijā tika demonstrētas dažu Barselonas atpazīstamāko objektu piepūšamās versijas.]] Pirms spēles sākuma, operdziedātāja [[Montserrata Kabaljē]], pārvietojās pa laukumu golfa transportlīdzekļa aizmugurē,<ref>Mitten, Andy, ed. (1999). "The Long Road Trip to Victory". ''Kings of Europe''. Manchester United: 11.</ref> izpildot dziesmu "Barcelona", kuru viņa ierakstīja kopā ar nelaiķi, [[Queen]] dziedātāju, [[Fredijs Merkūrijs|Frediju Merkūriju]], 1987. gadā.<ref>Pilger, Sam (June 1999). Barnes, Justyn (ed.). "The Promised Land". ''Manchester United''. '''7''' (8): 27.</ref> Atklāšanas ceremonijā tika demonstrētas dažu Barselonas atpazīstamāko objektu piepūšamās versijas,<ref name=":1">Leith (1999), p. 132.</ref> kā arī piedalījās karognesēji, kuri vēcināja finālspēles komandu ģerboņu karogus. Tikmēr Minhenes "Bayern" līdzjutēji izveidoja savas komandas nosaukuma [[:en:Tifo|tifo]], ar tūkstošiem krāsainām kartītēm.<ref name=":1" /> == Spēle == === Komandu atlase === {{multiple image | footer = Pussargi, [[Pols Skoulzs]] (pa kreisi) un [[Rojs Kīns]], nevarēja piedalīties finālā. | align = left | image1 = P Scholes.jpg | width1 = {{#expr: (200 * 1407 / 1956) round 0}} | alt1 = A man with red hair, wearing a red football shirt and white shorts. | image2 = Roy Keane cropped.jpg | width2 = {{#expr: (200 * 380 / 607) round 0}} | alt2 = A man with dark hair and stubble, wearing a red jacket with grey sleeves. }} "Manchester United" izlidoja no Anglijas divas dienas pirms fināla, vispirms lidojot no [[Mančestras lidosta|Mančestras lidostas]] uz [[Hītrovas lidosta|Hītrovu]],<ref>Ferris (2004), p. 328.</ref> kur viņi iekāpa [[Concorde]] lidmašīnā, lidojumam uz Barselonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/obituaries/technology-obituaries/8457095/Barbara-Harmer.html|title=Barbara Harmer|website=The Telegraph|access-date=2024-12-13|date=2011-04-17|language=en}}</ref> Viņi apmetās viesnīcā ''Meliá Gran'', [[Sidžesa|Sidžesas]] pilsētā, aptuveni 20 jūdzes (32 kilometrus) uz dienvidrietumiem no Barselonas.<ref>Ferris (2004), p. 332.</ref> Kapteinis [[Rojs Kīns]] un pussargs [[Pols Skoulzs]] nevarēja piedalīties finālā; galvenais treneris [[Alekss Fergusons]] sākotnēji apsvēra iespēju izvēlēties Gigsu, lai pievienotos [[Nikijs Bats|Nikijam Batam]] centrālajā vidējā līnijā, taču galu galā izvēlējās [[Deivids Bekhems|Deividu Bekhemu]] kā spēlētāju, kurš varētu palīdzēt komandai kontrolēt bumbu laukuma vidū<ref name=":2" />, ar Gigsu labajā "spārnā" un [[Jespers Blomkvists|Jesperu Blomkvistu]] – kreisajā.<ref>Ferris (2004), p. 338.</ref> Kīns FA kausa izcīņas finālā guva potītes savainojumu, kas viņam liedza spēlēt līdz nākamās sezonas sākumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/sport/football/408265.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} Big two gear up for Wembley|website=news.bbc.co.uk|access-date=2024-12-13}}</ref> Savainojuma dēļ finālu izlaida arī norvēģu aizsargs [[Hennings Bergs]], kas nozīmēja, ka viņa tautietis [[Ronijs Junsens]], kurš sākotnēji bija pretendents uz spēlēšanu kopā ar Batu vidējā līnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/sport/football/352740.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} United's chance of a lifetime|website=news.bbc.co.uk|access-date=2024-12-13}}</ref> – spēlēja centra aizsardzībā, kopā ar [[Jāps Stams|Jāpu Stamu]], kurš pārvarēja [[Ahileja cīpsla|Ahileja cīpslas]] savainojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/sport/football/351339.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} Supersonic United on final journey|website=news.bbc.co.uk|access-date=2024-12-13}}</ref> Kīnam nespēlējot, vārtsargs Šmeihels, kurš 1998. gada novembrī paziņoja par nodomu sezonas beigās pamest "Manchester United",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/football/fa_carling_premiership/213020.stm|title=BBC News {{!}} FA Carling Premiership {{!}} Schmeichel to leave Old Trafford|website=news.bbc.co.uk|access-date=2024-12-15}}</ref> tika iecelts par kapteini savā pēdējā "Manchester United" spēlē;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/football/353885.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} Schmeichel goes out with a bang|website=news.bbc.co.uk|access-date=2024-12-15}}</ref> tas nozīmēja, ka abu komandu kapteiņi bija to vārtsargi, jo [[Olivers Kāns]] nēsāja "Bayern" kapteiņa aproci.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2196285.html|title=United as one: Schmeichel and Kahn - UEFA Champions League - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-12-15|date=2018-04-26|archive-date=2018-04-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20180426151202/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2196285.html}}</ref> Kā "Manchester United" divi labākie vārtu guvēji visas sezonas garumā, Kols un Jorks uzsāka spēli priekšējā līnijā, atstājot Šerinhemu, kurš dažas dienas iepriekš bija iesaistīts abos vārtu guvumos FA kausa finālā, uz rezervistu soliņa. Uz rezervistu soliņa bija arī uzbrucējs [[Ūle Gunnars Sulšērs]], vārtsargs [[Raimonds van der Gau]], aizsargi [[Deivids Mejs]], [[Fils Nevils]] un [[Vess Brauns]], kā arī pussargs [[Džonatans Grīnings]]. "Bayern" treneris [[Otmārs Hicfelds]] paziņoja savas komandas sastāvu finālspēlei divas dienas pirms mača.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/sport/football/351949.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} Bayern unveil final line-up|website=news.bbc.co.uk|access-date=2024-12-16}}</ref> Savainojumi ietekmēja arī viņa atlasi – franču kreisās malas aizsargs [[Bisente Lizarazū]] un brazīliešu uzbrucējs Elbers sezonas beigās guva ceļgala savainojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/sport/football/348807.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} Bayern lose Lizarazu|website=news.bbc.co.uk|access-date=2024-12-16}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/1999/champions_league/news/1999/05/24/bayern_profiles/|title=CNN/SI - 1999 Champions League Final - Bayern Munich Player Profiles - Monday May 24, 1999 01:04 PM|website=web.archive.org|access-date=2024-12-16|date=2000-08-19|archive-date=2012-03-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20120321002800/http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/1999/champions_league/news/1999/05/24/bayern_profiles/}}</ref> Elbera prombūtnes rezultātā "Bayern" spēlēja ar trīs uzbrucējiem – Bazleru, Jankeru un Cikleru, savukārt Lizarazū kreisajā flangā nomainīja [[Mihaēls Tarnats]], bet [[Markuss Bābels]] spēlēja labajā flangā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/1999-champions-league-final|title=A look back at the 1999 Champions League Final|last=Varghese|first=Wesly|website=www.sportskeeda.com|access-date=2024-12-16|date=2014-05-12|language=en-gb}}</ref> Sākotnēji Bābelam bija paredzēts segt Gigsu, ar savām aizsardzības spējām nopelnot vietu starta sastāvā, [[Tomass Štruncs|Tomasa Štrunca]] vietā, kurš bija vairāk tendēts uz uzbrukumu,<ref name=":4" /> tomēr tas tika atcelts, kad Gigss tika izvēlets spēlēt labajā "spārnā", kur viņš spēlētu pret Tarnatu. "Bayern" aizsardzība bija "noenkurota" ap Mateusu, kurš spēlēja aiz [[Tomass Linke|Tomasa Linkes]] un Ganas izlases spēlētāja [[Samuels Kufūrs|Samuela Kufūra]] – vienīgā, kurš nebija vācietis "Bayern" komandā (salīdzinājumam, "Manchester United" komandā bija četri angļi); Linkes un Kufūra sadarbība centra aizsardzībā nozīmēja, ka kluba kapteinim [[Tomass Helmers|Tomasam Helmeram]] bija jāsamierinās ar vietu uz rezervistu soliņa.<ref name=":3" /> Efenbergs un [[Jenss Jeremīss]] spēlēja "Bayern" centra vidējā līnijā, Jeremīsam sedzot Bekhemu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/gallery/2010/mar/24/manchester-united-bayern-munich-1999|title=Football: How Manchester United won the Champions League in 1999|work=the Guardian|access-date=2024-12-17|date=2010-03-30|last=Jenkins|first=Tom|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> === Kopsavilkums === ==== Pirmais puslaiks ==== [[File:1999 UEFA Champions League Final teams line up.jpg|thumb|Komandas sarindojušās pirms spēles sākuma.]]Spēles sestajā minūtē Junsens, netālu no soda laukuma, pārkāpa noteikumus pret "Bayern" uzbrucēju Jankeru<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/sport/football/353890.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} European final - key moments|website=news.bbc.co.uk|access-date=2024-12-21}}</ref> un Bazlers pēc brīvsitiena guva pirmos vārtus, Šmeihelam tiekot pārsteigtam nesagatavotam.<ref name=":5" /> Lai gan "United" nonāca iedzinējos, viņi sāka dominēt bumbas kontrolē, taču nespēja izveidot reālas vārtu gūšanas iespējas. "Bayern" aizsardzība turpināja spēlēt uzdevumu augstumos un bija labi organizēta, par ko pārliecinājās Kouls, kad viņa centienus no tuvas distances ātri apturēja trīs aizsargi.<ref name=":5" /> Kad "Bayern" sāka izskatīties arvien bīstamāki pretuzbrukumos nekā pretinieki bumbas kontrolē, Jankers vairākkārt pārbaudīja "United" aizsardzības četrinieku ar vairākiem ātriem skrējieniem uzbrukumā, no kuriem daži tika fiksēti kā aizmugure. Koulam kārtējo reizi radās iespēja "Bayern" soda laukumā, taču vārtsargs Kāns izsteidzās no saviem vārtiem, lai ar dūri aizsistu bumbu drošībā. ==== Otrais puslaiks ==== Otro puslaiku Vācijas komanda iesāka pozitīvākā noskaņojumā, kad Šmeihels bija spiests atvairīt Jankera sitienu, minūtes laikā pēc spēles atsākšanas.<ref name=":5" /> Bazlers izrādījās visbīstamākais "Bayern" spēlētājs, vispirms raidot sitienu no 30 jardu attāluma vārtu virzienā, pēc tam nodrošinot sitienu ar galvu Bābelam, kurš neizmantoja šo iespēju. "United" izveidoja uzbrukumu, kad Gigss pēc ilgāka bumbas kontroles perioda izdarīja centrējumu Blomkvistam, kurš pārsita bumbu pāri vārtiem.<ref name=":5" /> Vēl viena Bazlera iespēja pamudināja Fergusonu laist laukumā Šerinhemu.<ref name=":5" /> Hicfelds atbildēja ar savu maiņu, sūtot laukumā [[Mehmets Šolls|Mehmetu Šollu]], kurš nekavējoties noorganizēja Efenbergam tālsitienu, kas lidoja nedaudz garām vārtiem. Šmeihels noturēja savu komandu "spēlē", atvairot vēl vienu Efenberga sitienu, kurš pārlidoja pāri vārtu pārliktnim, spēles 75. minūtē.<ref name=":5" /><ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2010726-revisiting-the-1999-final-and-the-10-most-dramatic-champions-league-finals-ever|title=Revisiting the 1999 Final and the 10 Most Dramatic Champions League Finals Ever|last=Bailey|first=Ryan|website=Bleacher Report|access-date=2025-01-02|language=en}}</ref> Pēc tam Šolls gandrīz guva vārtus no 20 jardu attāluma, taču bumba atlēca no vārtu staba un nonāca Šmeihela rokās.<ref name=":5" /> Spēlei šķietami "uzgriežot muguru" angļu komandai, Fergusons laida laukumā Sulšēru, kad bija atlikušas 10 minūtes.<ref name=":5" /><ref name=":6" /> Uz maiņu nākušais rezervists nekavējoties piespieda Kānu glābt vārtus pēc sitiena ar galvu; tas bija brīdis, kad "United" bija vistuvāk, lai gūtu vārtus, visas spēles garumā.<ref name=":5" /> Minūti vēlāk "Bayern" palaida garām iespēju nodrošināt trofeju, kad Jankera sitiens "šķērītē" lidoja pāri vārtu pārliktnim.<ref name=":5" /> Kad spēlē bija atlikušas pēdējās piecas minūtes, divi "United" uz maiņu nākušie spēlētāji piespieda Kānu vairākkārt glābt vārtus, vispirms pēc Šerinhema sitiena un pēc tam vēl viena Sulšēra sitiena ar galvu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2009/may/26/teddy-sheringham-1999-manchester-united-bayern-munich|title=Manchester United's moment of magic that completed an historic treble|work=The Guardian|access-date=2025-01-11|date=2009-05-25|last=Sheringham|first=Teddy|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> ==== Kompensācijas laiks ==== "United" ieguva tiesības izpildīt stūra sitienu, kad Efenbergs aizvirzīja Gerija Nevila centrējumu pāri "Bayern" vārtu līnijai, brīdī, kad spēles [[Tiesneša asistents|ceturtais tiesnesis]] norādīja uz trīs kompensācijas laika minūtēm. Kad līdz izlīdzinājuma panākšanai bija atlicis tik maz laika, Šmeihels devās uz "Bayern" [[Soda laukums|soda laukumu]]. Bekhems izpildīja stūra sitienu, Jorks raidīja bumbu atpakaļ cilvēku pārpildītajā zonā, un pēc tam, kad Finks ne pārāk labi nospēlēja aizsardzībā, bumba nonāca pie Gigsa. Viņa sitiens ar labo kāju bija vājš un slikti izpildīts, taču tas nonāca tieši pie Šerinhema, kurš izpildīja sitienu ar labo kāju un iesita bumbu vārtu apakšējā stūrī. Vārti tika gūti kompensācijas laika 36 sekundē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.ie/sport/soccer/premier-league/why-the-name-of-teddy-sheringhams-house-is-a-constant-reminder-of-man-uniteds-greatest-night/38150676.html|title=Why the name of Teddy Sheringham's house is a constant reminder of Man United's greatest night|website=Irish Independent|access-date=2025-01-13|date=2019-05-26|language=en}}</ref> Mazāk nekā 30 sekundes pēc spēles atsākšanas, "United" ieguva tiesības izpildīt vēl vienu stūra sitienu, kad Kufūrs novirzīja Sulšēra centrējumu pāri "Bayern" vārtu līnijai, bet Šmeihels šoreiz palika savā soda laukumā, pēc Fergusona norādījumiem. Bekhems atkal izpildīja stūra sitienu, pēc kura Šerinhems sita bumbu ar galvu, pēc kā Sulšērs izstiepa kāju un iebakstīja bumbu "Bayern" vārtos, "United" izvirzoties vadībā, kad spēlēt bija atlikušas tikai 43 sekundes no trim kompensācijas laika minūtēm. Sulšērs svinēja vārtu guvumu slīdot uz ceļiem, atdarinot Bazlera agrāk gūto vārtu svinības, pēc kā viņu ātri ieskāva "United" spēlētāji, rezervisti un treneru personāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/champions-league/2018-2019/manchester-united-and-the-1998-99-treble-that-night-in-barcelona_sto7286033/story.shtml|title=Manchester United, Sir Alex Ferguson and the 1999 Treble: That night in Barcelona|website=Eurosport|access-date=18 January 2025|date=31 December 2021|language=angļu}}</ref> Šmeihels savā soda laukumā līksmoja, apmetot "ritenīti".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/manchesterunited/peter-schmeichel-says-man-uniteds-treble-is-so-special-that-even-man-citys-millions-can-t-match-it-a4133016.html|title=Schmeichel: Man Utd's Treble is so special even City can't match it|last=Robson|first=James|website=The Standard|access-date=2025-01-18|date=2019-05-03|language=en}}</ref> Spēle atsākās, taču daudzus "Bayern" spēlētājus pārņēma izmisums, viņi praktiski nevarēja turpināt spēli, un viņiem bija nepieciešama tiesneša Kolinas palīdzība, lai spētu saņemties.<ref>Collina (2004), p. 108.</ref> Viņi bija šokēti, zaudējot spēli, kuru viņi domāja, ka ir uzvarējuši, tikai dažas minūtes iepriekš; "Bayern" fani jau bija sākuši svinēt, mirkli pirms "United" panāca izlīdzinājumu, un, gatavojoties pasniegšanas ceremonijai, pie pašas trofejas jau bija piestiprinātas lentes kluba krāsās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.indianexpress.com/res/web/pIe/ie/daily/19991020/isp20042.html|title=Bayern Munich hope to forget the pain in Spain|website=www.indianexpress.com|access-date=2025-01-22}}</ref> "United" noturēja vadību, iegūstot savu otro Eiropas kausa titulu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/sport/football/353842.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} United crowned kings of Europe|website=news.bbc.co.uk|access-date=2025-01-25}}</ref> un, pēc beigu svilpes, tiesnesis Kolina līdzjutēju gaviles raksturoja kā "lauvas rēcienu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/2298110/Pierluigi-Collina-Nou-Camp-in-1999-was-best.html|title=Pierluigi Collina: Nou Camp in 1999 was best|website=The Telegraph|access-date=2025-01-25|date=2008-04-23|language=en}}</ref> Kufūrs pēc spēles izplūda asarās, izmisumā sitot pret zemi, un Jankers ciešanās sabruka.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www1.skysports.com/football/news/12040/8700892/fergies-finest|title=Fergie's finest?|work=Sky Sports|access-date=2025-01-25|language=en-GB}}</ref> Mateuss bija "Bayern" kapteinis [[1987. gada Eiropas kausa fināls|1987. gada Eiropas kausa finālā]] un zaudēja līdzīgos apstākļos, kad "Porto" spēles beigās guva divus vārtus. Viņš tika nomainīts, kad bija atlikušas 10 minūtes, un uzvara šķietami bija garantēta.{{Nepieciešama atsauce}} === Detaļas === {{Futbola spēle|datums={{Start date|1999|5|26|df=y}}|laiks=[[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] 20:45|komanda1=[[Manchester United F.C.|Manchester United]] {{flagicon|ENG}}|rezultāts=2–1|komanda2={{flagicon|GER}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|stadions=[[Camp Nou]], [[Barselona]]|skatītāji=90,245|tiesnesis=[[Pjērluidži Kolina]] ([[Itālijas Futbola federācija|Itālija]])|pārskats=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1998/matches/round=1214/match=56379/index.html Pārskats]|vārti1=[[Tedijs Šerinhems|Šerinhems]] {{goal|90+1}} [[Ūle Gunnars Sulšērs|Sulšērs]] {{goal|90+3}}|vārti2=[[Mario Bazlers|Bazlers]] {{goal|6}}}} {| width="92%" |{{Football kit|pattern_la=|pattern_b=_manutd9798e|pattern_ra=|pattern_sh=_manutd9798e|pattern_so=|leftarm=E20E0E|body=E20E0E|rightarm=E20E0E|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|title={{nowrap|Manchester United}}}} |{{Football kit|pattern_la=_FCBAYERN_9899t|pattern_b=_Bayern9800t|pattern_ra=_FCBAYERN_9899t|pattern_sh=_FCBAYERN_9899t|pattern_so=_FCBAYERN_9899t|leftarm=FFFFFF|body=FFFFFF|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=8b7f84|title={{nowrap|Bayern Munich}}}} |} {| width="100%" | valign="top" width="40%" | {| style="font-size:90%" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''1''' |{{flagicon|DEN}} [[Peters Šmeihels]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) |- |RB |'''2''' |{{flagicon|ENG}} [[Gērijs Nevils]] |- |CB |'''5''' |{{flagicon|NOR}} [[Ronijs Junsens]] |- |CB |'''6''' |{{flagicon|NED}} [[Jāps Stams]] |- |LB |'''3''' |{{flagicon|IRL}} [[Deniss Ērvins]] |- |RM |'''11''' |{{flagicon|WAL}} [[Raiens Gigss]] |- |CM |'''7''' |{{flagicon|ENG}} [[Deivids Bekhems]] |- |CM |'''8''' |{{flagicon|ENG}} [[Nikijs Bats]] |- |LM |'''15''' |{{flagicon|SWE}} [[Jespers Blomkvists]] | |{{suboff|67}} |- |CF |'''19''' |{{flagicon|TRI}} [[Dvaits Jorks]] |- |CF |'''9''' |{{flagicon|ENG}} [[Endijs Kouls]] | |{{suboff|81}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |GK |'''17''' |{{flagicon|NED}} [[Raimonds van der Gau]] |- |DF |'''4''' |{{flagicon|ENG}} [[Deivids Mejs]] |- |DF |'''12''' |{{flagicon|ENG}} [[Fils Nevils]] |- |DF |'''30''' |{{flagicon|ENG}} [[Vess Brauns]] |- |MF |'''34''' |{{flagicon|ENG}} [[Džonatans Grīnings]] |- |FW |'''10''' |{{flagicon|ENG}} [[Tedijs Šerinhems]] | |{{subon|67}} |- |FW |'''20''' |{{flagicon|NOR}} [[Ūle Gunnars Sulšērs]] | |{{subon|81}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="4" |{{flagicon|SCO}} [[Alekss Fergusons]] |} | valign="top" |[[Attēls:Man_Utd_vs_Bayern_Munich_1999-05-26.svg|415x415px]] | valign="top" width="50%" | {| style="font-size:90%;margin:auto" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''1''' |{{flagicon|GER}} [[Olivers Kāns]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) |- |SW |'''10''' |{{flagicon|GER}} [[Lotārs Mateuss]] | |{{suboff|80}} |- |RB |'''2''' |{{flagicon|GER}} [[Markuss Bābels]] |- |CB |'''25''' |{{flagicon|GER}} [[Tomass Linke]] |- |CB |'''4''' |{{flagicon|GHA}} [[Samuels Kufūrs]] |- |LB |'''18''' |{{flagicon|GER}} [[Mihaēls Tarnats]] |- |CM |'''11''' |{{flagicon|GER}} [[Štefans Efenbergs]] |{{yel|60}} |- |CM |'''16''' |{{flagicon|GER}} [[Jenss Jeremīss]] |- |RF |'''14''' |{{flagicon|GER}} [[Mario Bazlers]] | |{{suboff|87}} |- |CF |'''19''' |{{flagicon|GER}} [[Karstens Jankers]] |- |LF |'''21''' |{{flagicon|GER}} [[Aleksandrs Ciklers]] | |{{suboff|71}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |GK |'''22''' |{{flagicon|GER}} [[Bernds Drēers]] |- |DF |'''5''' |{{flagicon|GER}} [[Tomass Helmers]] |- |MF |'''7''' |{{flagicon|GER}} [[Mehmets Šolls]] | |{{subon|71}} |- |MF |'''8''' |{{flagicon|GER}} [[Tomass Štruncs]] |- |MF |'''17''' |{{flagicon|GER}} [[Torstens Finks]] | |{{subon|80}} |- |MF |'''20''' |{{flagicon|BIH}} [[Hasans Salihamidžičs]] | |{{subon|87}} |- |FW |'''24''' |{{flagicon|IRN}} [[Alī Dājī]] |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="4" |{{flagicon|GER}} [[Otmārs Hicfelds]] |} |} {| style="width:100%;font-size:90%" |'''Tiesneša asistenti:'''<ref name=":7" /> Dženāro Macei ([[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]) Klaudio Puljīzi ([[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]) '''Ceturtais tiesnesis:'''<ref name=":7" /> Fjorenco Treosi ([[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]) | style="width:60%;vertical-align:top" | |} == Pēcspēles notikumi un mantojums == [[File:1999 UEFA Champions League celebration (edited).jpg|thumb|"Manchester United" spēlētāju pēcspēles svinības.]]Spēles beigas bija tik negaidītas, ka [[UEFA]] prezidents [[Lenarts Johansons]] bija atstājis savu vietu tribīnēs pirms Šerinhema izlīdzinājuma vārtiem, lai dotos laukumā un pasniegtu [[Eiropas Čempionu klubu kauss|Eiropas]] [[Eiropas Čempionu klubu kauss|Kausa trofeju]], kas jau bija izrotāta ar "Bayern" lentēm.<ref>Harris (2013), p. 261.</ref> Iznākot no tuneļa un atskanot spēles beigu svilpei, viņš bija šokēts un vēlāk teica: "Es nespēju noticēt. Uzvarētāji raud, bet zaudētāji dejo."<ref>Harris (2013), p. 272.</ref> Kad abas komandas devās pēc medaļām, Mateuss saņēma savu otrās vietas ieguvēja medaļu, taču gandrīz nekavējoties noņēma to no kakla.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football-european-cup-final-matthaus-encapsulates-bayern-s-despair-at-cruel-turn-of-events-1096240.html|title=Football: European Cup Final - Matthaus encapsulates Bayern's despair|work=The Independent|access-date=2025-02-10|language=en-GB}}</ref> Viņš nekad neuzvarēja sacensībās kā spēlētājs, 2000. gada martā pārceļoties uz ASV klubu [[New York Red Bulls|MetroStars]], gadu pirms tam, kad "Bayern" [[2001. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2001.]] gadā ieguva Eiropas kausu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0221-0e90c7564eb5-3b70d5ac744b-1000--the-best-not-to-have-won-the-champions-league/|title=The best not to have won the Champions League|website=uefa.com|access-date=10 February 2025|date=May 19, 2015|language=angļu}}</ref> Mateuss vēlāk komentēja, ka "uzvarēja nevis labākā komanda, bet gan veiksmīgākā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/football/353876.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} Matthaus: United were lucky|website=news.bbc.co.uk|access-date=2025-02-10}}</ref> Kā "Manchester United" kapteinim, Šmeihelam savu medaļu vajadzēja saņemt pēdējam, taču tā vietā viņš to saņēma pirmais, pirms atgriezās rindas beigās ar Fergusonu; pēc tam viņi abi kopā pacēla trofeju pārējo "Manchester United" spēlētāju ielenkumā.<ref>Ferris (2004), p. 401.</ref> Turot doto vārdu, Šmeihelam šis mačs bija pēdējais "Manchester United" kreklā, un mēnesi vēlāk viņš parakstīja līgumu ar Portugāles klubu [[Sporting CP]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/1999/jun/21/newsstory.sportinglisbon|title=Schmeichel takes his leave in Sporting fashion|work=The Guardian|access-date=2025-02-14|date=1999-06-21|last=Brodkin|first=Jon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Viņš divas sezonas pavadīja Portugālē, pēc tam atgriezās Anglijā, spēlējot "Aston Villa" un [[Manchester City F.C.|Manchester City]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/a/aston_villa/1435755.stm|title=Villa clinch Schmeichel deal|access-date=2025-02-14|date=2001-07-12|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/a/aston_villa/1926287.stm|title=Man City snap up Schmeichel|access-date=2025-02-14|date=2002-04-13|language=en-GB}}</ref> Tā bija arī pēdējā Blomkvista spēle klubā turnīru ietvaros. Pēc spēlēšanas visos četros mačos kluba Austrālijas un Ķīnas pirmssezonas turnejā 1999. gada jūlijā, viņš guva virkni ceļgala savainojumu, kas liedza viņam piedalīties sacensībās nākamajās divās sezonās. Viņš aizvadīja vēl divas spēles pirmās komandas sastāvā pirmssezonas 2000.–01. gada kampaņas, kā arī trīs mačus rezervistu rindās, 2001. gada septembrī un oktobrī, bet tā paša gada novembrī viņš kā brīvais transfērs pārgāja uz [[Everton FC|Everton]] komandu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Jesper Blomqvist v Bayern Munich, UEFA Champions League final, May 1999". In Ponting, Ivan (ed.). Match of My Life: Manchester United|url=https://archive.org/details/matchofmylifeman0000ivan|isbn=978-1-905449-59-0|last=Blomqvist|first=Jesper|publisher=Studley: Know The Score Books|year=2007|pages=[https://archive.org/details/matchofmylifeman0000ivan/page/n225 192]–3}}</ref> Minhenes "Bayern" rindās, rezervisti, Helmers un [[Alī Dājī]], pameta klubu 1999. gada vasarā; Helmers pārcēlās uz Anglijas klubu [[Sunderland AFC|Sunderland]], bet Dājī palika Vācijā, "Hertha BSC" klubā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/football/393276.stm|title=Wearsiders capture German Helmer|website=news.bbc.co.uk|access-date=2025-02-14}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/sport/fussball/hertha-bsc-ali-daei-der-neue-held-von-berlin-a-42915.html|title=Hertha BSC: Ali Daei der neue "Held von Berlin"|work=Der Spiegel|access-date=2025-02-14|date=1999-09-22|issn=2195-1349|language=de}}</ref> "Bayern" prezidents [[Francs Bekenbauers]] atzina, ka koncentrēšanās spēju trūkums pēdējās minūtēs noveda pie viņa komandas sakāves: "Tā bija nežēlīgākā iespējamā sakāve, jo uzvara bija tik tuvu. Mums jau bija uzvara, un bija atlikušas tikai dažas sekundes. Taču, ar šīm dažām sekundēm pietika, lai "Manchester United" atgrieztos spēlē. Pēdējās 20 minūtes spēlējām labi, un mums vajadzēja noturēt uzvaru. Taču, galu galā Mančestra pelnīti uzvarēja."<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/football/353901.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} Barcelona: Quotes at a glance|website=news.bbc.co.uk|access-date=2025-02-16}}</ref> Galvenais treneris Hicfelds šķita vairāk šokēts par rezultātu savā reakcijā: "Man ir ļoti žēl savas komandas, jo viņi bija tik tuvu uzvarai šajā mačā, bet viņi ir zaudējuši. To tiešām ir grūti "sagremot", un tas mums ir neiedomājami, bet tāds ir futbols. Parasti, kad pretinieki panāk izlīdzinājumu, jūs domājat par papildlaiku, un tas bija šoks mūsu komandai, kad viņi guva uzvaras vārtus divas minūtes vēlāk. Var paiet dienas vai pat nedēļas, lai no šī atgūtos, taču man jāsaka, ka Mančestra ir lieliski čempioni."<ref name=":8" /> [[File:The Champions League Winners Medal (Manchester United Museum) (262769292).jpg|thumb|Uzvarētāju medaļa no 1999. gada Čempionu līgas fināla, kas apskatāma Mančestras "United" Muzejā]] Izcīnot trofeju, "Manchester United" kļuva par pirmo angļu komandu, kas kronēta par Eiropas čempioni, kopš [[Karaļa Boduēna stadions|Heizela stadiona]] katastrofas aizlieguma 1985. gadā, kā rezultātā Anglijas klubi tika izslēgti no UEFA sacensībām uz pieciem gadiem, kā arī pirmā komanda, kas vienā sezonā ieguva trīs titulus, uzvarot [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[FA kauss|FA kausā]] un [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/1999/may/26/newsstory.sport|title=Solskjaer takes Treble chance|work=The Guardian|access-date=2025-02-21|date=1999-05-26|last=Thorpe|first=Martin|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Tā bija pirmā reize, kad vienā sezonā tika izcīnīti trīs tituli, kopš [[PSV Eindhoven]] to paveica 1988. gadā; nākamā reize bija 10 gadus vēlāk, kad "Barcelona" [[2009. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2009. gada UEFA Čempionu līgas finālā]] uzvarēja "Manchester United".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c50f4b42c3a-0fbc1831ccbe-1000--inter-join-exclusive-treble-club/|title=Inter join exclusive treble club|website=uefa.com|access-date=21 February 2025|date=May 22, 2010|language=angļu}}</ref> Kļūstot par pirmo Anglijas kluba galveno treneri, kurš ticis pie šī panākuma, 1999. gada 12. jūnijā Fergusonam tika piešķirta [[Bakalaurs (bruņinieks)|bruņinieka-bakalaura]] pakāpe par viņa nopelniem futbolā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/special_report/1999/06/99/queens_birthday_honours/366908.stm|title=BBC NEWS {{!}} Special Report {{!}} 1999 {{!}} 06/99 {{!}} Queens birthday honours {{!}} Knighthood for treble-winner Ferguson|website=news.bbc.co.uk|access-date=2025-02-21}}</ref> kā arī prēmija no kluba aptuveni 350 000 mārciņu apmērā (spēlētāji katrs saņēma prēmijas 150 000 mārciņu apmērā).<ref>Ferris (2004, p. 331)</ref> Anglijas futbola klubam tas bija tik nozīmīgs sasniegums, ka premjerministrs [[Tonijs Blērs]] veltīja laiku, lai noskatītos daļu no spēles un apsveiktu "Manchester United" komandu.<ref name=":9" /> "Manchester United" kļuva par pirmo komandu, kas uzvarējusi Eiropas kausā vai Čempionu līgā, nekļūstot par Eiropas čempioniem vai savas valsts čempioniem iepriekšējā sezonā.<ref name=":10" /> Viņi ieņēma otro vietu aiz "Arsenal" [[1997.–98. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1997.–98. gada Premjerlīgā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablese/eng98.html|title=England 1997/98|website=www.rsssf.org|access-date=2025-02-24}}</ref> bet kvalificējās caur UEFA paplašināto 24 komandu formātu, kas tika ieviests sezonu iepriekš.<ref>"Season 1997/98". ''UEFA Champions League Statistics Handbook Season 1996/97''. Nyon: Union of European Football Associations. 1996. p. 283.</ref> Ja "Bayern" būtu izcīnījuši kausu, tā būtu kļuvusi par pirmo komandu, kas to paveikusi, iepriekšējā sezonā Bundeslīgā arī finišējot otrajā vietā, aiz "Kaiserslautern".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesd/duit98.html|title=Germany 1997/98|website=www.rsssf.org|access-date=2025-02-24}}</ref> Kamēr "Manchester United" sezonu pabeidza ar trijiem tituliem, "Bayern" galu galā zaudēja "DFB-Pokal" finālā Brēmenes "Werder", kas nozīmēja, ka viņi sezonu pabeidza ar Bundeslīgas titulu kā savu vienīgo trofeju.<ref name=":11" /> [[File:Manchester United Treble celebration.jpg|thumb|"Manchester United" svinības braucot autobusā ar atvērtu jumtu pa Dīnsgeitu, Mančestrā.]]"Manchester United" saņēma 2 miljonus mārciņu naudas balvu no UEFA par uzvaru sacensībās, papildus 10 miljoniem mārciņu, ko viņi jau bija ieguvuši par iekļūšanu finālā; salīdzinājumam, Minhenes "Bayern" saņēma 1,6 miljonus sterliņu mārciņu par to, ka ieguva otro vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/325977.stm|title=BBC News {{!}} The Company File {{!}} Gold Trafford|website=news.bbc.co.uk|access-date=2025-02-27}}</ref> "Manchester United" nākamajā dienā pēc spēles plānoja ekskursiju ar autobusu pa Mančestras pilsētu, kurā viņi parādīs savas trīs trofejas, kur tika paredzēts ierodamies 700 000 cilvēku, kuri būs sarindojušies ielās starp [[Seila, Lielā Mančestra|Seilu]] un pilsētas centru. Parādes kulminācija bija [[Mančestras arēna|Mančestras arēnā]], uz kuru bija pieejamas 17 500 biļetes pa £3 katra; ieņēmumi tika novirzīti Fergusona balvu fondam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/354082.stm|title=BBC News {{!}} Sport {{!}} Manchester plans huge victory party|website=news.bbc.co.uk|access-date=2025-02-27}}</ref> Lielās Mančestras Policija vēlāk aprēķināja, ka faktiskais cilvēku skaits, kas piedalījās parādē, bija aptuveni 500 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/manchester-united-treble-1999-pictures-7176059|title=Manchester United Treble 1999: 15 years on, 30 stunning pictures as 500k Reds watched victory parade|last=Swettenham|first=Lee|website=Manchester Evening News|access-date=2025-02-27|date=2014-05-27|language=en}}</ref> == Atkalapvienošanās spēle == 2019. gada 26. maijā "Manchester United" sarīkoja atkalapvienošanās spēli [[Old Trafford]] laukumā pret Minhenes "Bayern" leģendu komandu, lai atzīmētu notikuma 20. gadadienu un savāktu naudu Mančestras "United" Fondam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.manutd.com/treblereunion|title=Treble Reunion {{!}} Manchester United|website=web.archive.org|access-date=2025-02-27|date=2019-05-17|archive-date=2019-05-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20190517213518/http://www.manutd.com/treblereunion}}</ref> Lielākā daļa no "Manchester United" 1998.–99. gada sezonas komandas piedalījās spēlē,<ref name=":12">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manutd.com/en/news/detail/squads-confirmed-for-treble-reunion-match-at-old-trafford|title=Squads confirmed for Treble Reunion match|website=manutd.com|access-date=3 March 2025|language=angļu}}</ref> izņemot Gigsu, kurš pildīja trenera pienākumus [[Velsas futbola izlase|Velsas izlasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manutd.com/en/news/detail/mu-foundation-press-release-about-class-of-92-kickabout|title=Class of '92 host kickabout for young school children|website=manutd.com|access-date=3 March 2025|language=angļu}}</ref> Neskatoties uz to, ka 1998.–99. gada sezonā viņi nebija "Manchester United" sastāvā, [[Karels Poborskis]], [[Mikaēls Silvestrs]] un [[Luijs Sahā]] papildināja sastāvu kā regulāri "Manchester United" Leģendu spēļu dalībnieki.<ref name=":12" /> Fergusons atgriezās, lai vadītu komandu, sešus gadus pēc aiziešanas no futbola, un viņam pievienojās viņa asistents no 1999. gada, [[Stīvs Maklarens]] un bijušais kluba kapteinis, [[Braiens Robsons]] kā galvenais treneris.<ref name=":12" /> "Bayern" komandā bija seši spēlētāji, kuri piedalījās 1999. gada finālā – Bābels, Kufūrs, Efenbergs, Mateuss, Jankers un Finks, kā arī uzbrucējs Elbers, kurš savainojuma dēļ izlaida finālspēli.<ref name=":12" /> "Manchester United" spēlē uzvarēja ar 5–0. Sulšērs, kurš 2018. gada decembrī tika iecelts par "Manchester United" galveno treneri, rezultātu atklāja piektajā minūtē, nākot Koula vietā mača pirmajā minūtē, sakarā ar Koula nieru darbības traucējumiem. Pēc pusstundas Jorks panāca 2–0, bet otrajā puslaikā vārtus guva Bats, Sahā un Bekhems.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manutd.com/en/news/detail/match-report-man-utd-v-bayern-munich-treble-reunion-2019|title=Treble Reunion: United 5 Bayern Munich 0|website=manutd.com|access-date=3 March 2025|language=angļu}}</ref> Mačs tika aizvadīts 61 175 skatītāju priekšā un Mančestras "United" Fondam tika savākti 1,5 miljoni mārciņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manutd.com/en/news/detail/treble-reunion-raises-over-a-million-pounds-for-the-manchester-united-foundation|title=Treble Reunion raises huge amount for Foundation|website=manutd.com|access-date=3 March 2025|language=angļu}}</ref> == Skatīt arī == * [[1998.—1999. gada UEFA Čempionu līgas sezona]] == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Bibliogrāfija == * {{cite book|last1=Collina|first1=Pierluigi|title=The Rules of the Game|year=2004|publisher=Pan Books|location=London|isbn=0-330-41872-6}} * {{cite book|last1=Ferris|first1=Ken|title=Manchester United in Europe: Tragedy, Destiny, History|url=https://archive.org/details/manchesterunited0000ferr|edition=2.|year=2004|orig-year=2001|publisher=Mainstream Publishing|location=Edinburgh|isbn=1-84018-897-9|page=[https://archive.org/details/manchesterunited0000ferr/page/338 339]}} * {{cite book|last1=Harris|first1=Daniel|title=The Promised Land|url=https://archive.org/details/promisedlandmanc0000dani|year=2013|publisher=Arena Sport|location=Edinburgh|isbn=978-1-909715-05-9}} * {{cite book|last1=Leith|first1=Alex|title=Manchester United: Pride of All Europe|year=1999|publisher=Manchester United Books|location=London|isbn=0-233-99771-7}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1998/index.html 1998.–99. gada sezona] UEFA.com {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas fināli]] [[Kategorija:1999. gads futbolā]] khat8s1pkgbn8ewt055ed0g0537fl46 0 586195 4509677 4192856 2026-08-19T06:06:05Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ precīz. 4509677 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Upes prospekts |attēls = Upes prospekts - panoramio (2).jpg |pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]] |karte = |pilsēta = [[Ogre]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Ogre)|Centrs]] |ielas garums = 1000 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Upes prospekts''' ir iela [[Ogre|Ogrē]], [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Krasta iela (Ogre)|Krasta ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Mālkalnes prospekts|Mālkalnes prospektu]] un [[Vidus prospekts (Ogre)|Vidus prospektu]]. == Ielu savienojumi == Upes prospekts ir savienots ar šādām ielām: * [[Krasta iela (Ogre)|Krasta iela]] (T veida krustojums) * [[Kalna prospekts]] * [[Brīvības iela (Ogre)|Brīvības iela]] (T veida krustojums) * [[Parka iela (Ogre)|Parka iela]] (T veida krustojums) * [[Meža prospekts (Ogre)|Meža prospekts]] (T veida krustojums) * [[Priežu iela (Ogre)|Priežu iela]] (T veida krustojums) * [[Vidus prospekts (Ogre)|Vidus prospekts]] / [[Mālkalnes prospekts]] {{ceļš-aizmetnis}} {{Ogres ielas}} [[Kategorija:Ielas Ogrē]] 3ziqfi0axc66kpgx6248tjvs4281ipg 4509678 4509677 2026-08-19T06:06:59Z Olgerts V 41522 karte 4509678 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Upes prospekts |attēls = Upes prospekts - panoramio (2).jpg |pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Ogre]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Ogre)|Centrs]] |ielas garums = 1000 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Upes prospekts''' ir iela [[Ogre|Ogrē]], [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Krasta iela (Ogre)|Krasta ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Mālkalnes prospekts|Mālkalnes prospektu]] un [[Vidus prospekts (Ogre)|Vidus prospektu]]. == Ielu savienojumi == Upes prospekts ir savienots ar šādām ielām: * [[Krasta iela (Ogre)|Krasta iela]] (T veida krustojums) * [[Kalna prospekts]] * [[Brīvības iela (Ogre)|Brīvības iela]] (T veida krustojums) * [[Parka iela (Ogre)|Parka iela]] (T veida krustojums) * [[Meža prospekts (Ogre)|Meža prospekts]] (T veida krustojums) * [[Priežu iela (Ogre)|Priežu iela]] (T veida krustojums) * [[Vidus prospekts (Ogre)|Vidus prospekts]] / [[Mālkalnes prospekts]] {{ceļš-aizmetnis}} {{Ogres ielas}} [[Kategorija:Ielas Ogrē]] 872722zw9ty9sw2vy5hbzkh5n31jq84 0 594961 4509420 4457189 2026-08-18T17:08:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509420 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = | attēls = Vilhelms Krūmiņš.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1891 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1959 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 15 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} [[Attēls:VI latvju vispārējo Dziesmu un mūzikas svētku plakāts 1926.jpg|thumb|230px|V. Krūmiņa VI latvju vispārējo Dziesmu un mūzikas svētku plakāts]] '''Vilhelms (Vilis) Krūmiņš''' ({{dat|1891|8|24|N}} — {{dat|1959|12|15|N}}) bija latviešu [[grafiķis]] un [[pedagogs]]. Kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] viņš radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu; veidojis pirmo Latvijas Republikas [[naudaszīme|naudaszīmju]] metus. == Dzīvesgājums == Dzimis 1891. gadā Rīgā. Mācījās [[Rīgas Vācu amatniecības biedrības skola|Rīgas Vācu amatniecības biedrības skolā]] (1907—1912), pie [[Bernhards Borherts|Bernharda Borherta]] (1912—1914), tad [[Rīgas pilsētas mākslas skola|Rīgas pilsētas mākslas skolā]] (1914—1915). 1919. gadā iestājās neatkarīgo mākslinieku biedrībā, piedalījās Latviešu mākslas izstādē, darināja metus pirmajām Latvijas Republikas naudaszīmēm (10 Latvijas rubļu un 20 latu banknotēm). Zīmēja karikatūras žurnālam „[[Svari (laikraksts)|Svari]]”, 1926. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s [[Jānis Roberts Tillbergs|J. R. Tilberga]] meistardarbnīcā ar diplomdarbu "Litogrāfijas darbnīcā". Bija [[Valsts komercskola]]s, [[Natālijas Draudziņas ģimnāzija]]s un poligrāfijas arodskolas zīmēšanas skolotājs. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bija [[Baltijas Universitāte]]s pedagogs Pinebergā (1946—1949). 1951. gadā pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], bija Ņujorkas latviešu mākslinieku apvienības biedrs. Miris 1959. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Vilis-Krumins-24.08.1891 |title=timenote.info |access-date=22.03.2025 |archive-date=22.03.2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250322113221/https://timenote.info/lv/Vilis-Krumins-24.08.1891 }}</ref> == Ilustrācijas == * "Tautas pasakas un teikas" (1923), * "Krišjāņa Valdemāra aforismi" (1932). == Apbalvojumi == * 1. godalga [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Vispārējo dziesmu un mūzikas svētku]] plakātu konkursā (1926), * ALA KF balva par zīmējumu ciklu „Latviešu mitoloģija” (1957), * godalga 1956. gada Kanādas latviešu dziesmu svētku konkursā Toronto par labāko svētku programmas vāku un žetonu, * godalga 1957. gada Ņujorkas latviešu dziesmu svētku konkursā par labāko plakātu, programmas vāku un žetonu. == Ārējās saites == * [https://www.antonia.lv/lv/gleznieciba/krumins-vilis-vilhelms/ Vilhelma Krūmiņa biogrāfija un mākslinieciskā darbība] {{Autoritatīvā vadība}} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Krūmiņš, Vilhelms}} [[Kategorija:Latviešu karikatūristi]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] [[Kategorija:ASV latvieši]] 4sypt515gjsuuxrol2l18iaw1b44n6b 0 600973 4509595 4485679 2026-08-19T00:53:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509595 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Coracias cyanogaster 01.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Coraciiformes | kārta_lv = Zaļvārnveidīgie | dzimta = Coraciidae | dzimta_lv = Zaļvārnu dzimta | ģints = Coracias | ģints_lv = Zaļās vārnas | suga = Coracias cyanogaster | suga_lv = Zilvēdera zaļvārna | binomial = Coracias cyanogaster <small>([[Žoržs Kivjē|Kivjē]], 1816)</small> | izplatība = [[File:Coracias cyanogaster dist.jpg|300px|Zilvēdera zaļvārnas izplatības areāls]]<br>{{legend|#009A4E|Ligzdošanas areāls}} | kategorijas = nē }} '''Zilvēdera zaļvārna''' (''Coracias cyanogaster'') ir [[zaļvārnu dzimta]]s (''Coraciidae'') [[putns]], kas ligzdo [[Āfrika|Āfrikā]] šaurā joslā no [[Senegāla]]s līdz [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] ziemeļaustrumiem. Izņemot sezonālās migrācijas laikā, pārējā laikā tās dzīvo mitrā [[savanna|savannā]]. == Izskats un īpašības == Zilvēdera zaļvārna ir putns apmēram [[kovārnis|kovārņa]] lielumā. Ķermeņa garums ir no 28 līdz 30 cm, ieskaitot astes spalvas 6 cm garumā, spārnu garums ir no 16 līdz 19 cm. Putna svars ir no 110 līdz 178 g. Tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes. Putna mugura ir tumši zaļa, relatīvi lielā galva ir krēmkrāsā, pakauša daļa, krūtis un lielākā daļa apspalvojuma pārsvarā ir ultramarīna krāsā. Pieaugušiem putniem uz dakšveida, debeszilas krāsas astes ir 6 cm garas svītras. Augšējā knābja daļā gals ir nedaudz noliekts uz leju. Putniem [[dzimumdimorfisms]] nav izteikts. Pieaugušajiem putniem spalvas krāsa ir intensīvāka nekā jauniem putniem.<ref name=fry>{{cite book | last1=Fry | first1=C. Hilary| last2=Fry | first2=Kathie| last3=Harris | first3=Alan | year=1992 | title=Kingfishers, Bee-eaters, and Rollers| publisher=Christopher Helm | location=London | isbn=978-0-7136-8028-7 | pages=300–301, Plate 39 }}</ref> Ar ātrumu 3 līdz 5 skaņas sekundē putns aptuveni 5 sekundes rada sausu, saspiestu skaņu “ga-ga-gaa-gaa”. Kliedziens ir līdzīgs Āfrikas [[platknābja zaļvārna]]s saucienam, lai gan tai tas ir nedaudz īsāks. == Izplatība == Putna izplatības areāls stiepjas teritorijā no [[Rietumāfrika]]s līdz [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikai]]. Nelielās 2 līdz 6 putnu grupās tās var sastapt mežmalās [[Savanna|savannās]], kur dominē izoberlīnijas un palmiras palmas, arī purvu un ūdenstilpju tuvumā. Sastopamas arī grupas līdz pat 20 putniem, kuri gandrīz vienmēr uzturas līdzenumā. == Dzīvesveids == Zilvēdera zaļvārnas bieži sēž kokos, dažreiz arī uz stabiem un elektrolīniju balstiem, no kurienes tās vēro savu medījumu, kas galvenokārt sastāv no kukaiņiem, piemēram, [[īstaustekļu taisnspārņi]]em, [[Skarabeju dzimta|lamelārvabolēm]], [[Koksngraužu dzimta|gaļvabolēm]], kā arī spārnotajiem [[termīti]]em, [[Skudru dzimta|skudrām]] un zirnekļveidīgajiem, bet arī maziem mugurkaulniekiem. Dažreiz putni barojas ar eļļas palmu augļiem. Viņiem ir attīstījusies spēcīga teritoriālā uzvedība. Katrs putns, kas tuvojas svešai ligzdai, var sagaidīt uzbrukumu no ligzdas saimniekiem. Ligzdas ir samērā augstu, izvietotas koku dobumos aptuveni 10 m augstumā. Dējumā ir 3 līdz 5 olas, kuras tiek perētas vidēji 18 dienas lietus sezonā no aprīļa līdz jūlijam [[Senegāla|Senegālā]] un no februāra līdz septembrim [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]]. Jaunie putni kļūst seksuāli nobrieduši aptuveni viena gada vecumā. == Sugas statuss == Zilvēdera zaļvārna, kas plaši izplatīta un bieži sastopama visā savā izplatības areālā, [[Sarkanā grāmata|IUCN Sarkanajā apdraudēto sugu sarakstā]] ir novērtēta kā [[Zema riska sugas|vismazāk apdraudēta]]. == Literatūra == * Martin Moynihan: [http://si-pddr.si.edu/dspace/bitstream/10088/5130/1/SCtZ-0491-Hi_res.pdf ''Social, Sexual, and Pseudosexual Behavior of the Blue-bellied Roller, Coracias cyanogaster: The Consequences of Crowding and Concentration''. Smithsonian Contribution to Zoology Nr. 491, Washington D. C. 1990]{{Novecojusi saite}} ({{en ikona}}.; PDF, 16,34 MB) * Fry, C. Hilary und Fry, Kathie: ''Kingfishers, Bee-Eaters & Rollers'': Christopher Helm — A & C Black, London 1992, S. 300f, ISBN 0-7136-8028-8. {{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons-inline}} * [http://www.birdlife.org/datazone/species/index.html?action=SpcHTMDetails.asp&sid=1040&m=0 BirdLife Species Factsheet] * [https://ebird.org/species/blbrol1/ eBird.org] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250528130015/https://ebird.org/species/blbrol1 |date={{dat|2025|05|28||bez}} }} * [https://xeno-canto.org/species/Coracias-cyanogaster/ Xeno-canto.org] [[Kategorija:Zaļās vārnas]] [[Kategorija:Āfrikas putni]] kc74q1iu0bvh5dct4kpvqtp6f4cg9gf 0 604595 4509765 4508304 2026-08-19T10:46:26Z Biafra 13794 4509765 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Daunis Auers | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{UK}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | zinātne = [[politoloģija]] | grāds = ''Dr. sc. pol.'' | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | akad_amats = Asociētais profesors | alma_mater = [[University of North London]]<br>[[Londonas Universitātes koledža]]<br>[[Londonas Ekonomikas skola]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Daunis Auers''' ir [[Latvieši|latviešu]] [[politologs]], [[Latvijas Universitāte]]s asociētais profesors, salīdzinošās politikas pētnieks un LU Sociālo un politisko pētījumu institūta vecākais pētnieks. Specializējies vēlēšanu, partiju sistēmu, demokrātijas attīstības un tiešās demokrātijas jautājumos [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] un plašākā reģionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.szf.lu.lv/par-mums/pasniedzeji/daunis-auers/|title=Daunis Auers – LU pasniedzējs|website=szf.lu.lv|access-date=2025-07-06|archive-date=2023-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20231129194559/https://www.szf.lu.lv/par-mums/pasniedzeji/daunis-auers/}}</ref> Studējis [[University of North London|''University of North Londo''n]], kur ieguvis bakalaura grādu vēsturē (1991), pēc tam politikas zinātni [[Londonas Ekonomikas skola|Londonas Ekonomikas skolā]] ([[Maģistrs (grāds)|''M.Sc.'']], 1998) un doktora grādu ([[PhD|''Ph.D.'']]) ieguvis [[Londonas Universitātes koledža|Londonas Universitātes koledžā]] (2006). [[Fulbraita stipendija|Fulbraita stipendiāts]], 2005.—2006. gadā strādājis [[Kalifornijas Universitāte, Bērklija|Kalifornijas Universitātē Bērklijā]]. Strādājis [[Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte|Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē]] dažādos amatos kopš 2006. gada, kur no 2011. gada ir asociētais profesors. Bijis redaktors žurnālā ''Baltic Journal of Economic''s, pārstāvējis Latviju dažādos Eiropas pētniecības projektos, tostarp ''Bertelsmann Transformation Index'', kā arī bijis Latvijas pārstāvis ES 7. ietvara SSH programmā. == Publikācijas == * Auers, D. (2011). “An Electoral Tactic? Citizens’ Initiatives in Post-Soviet Latvia”. In *Citizens’ Initiatives in Europe*, Palgrave Macmillan. * Auers, D. (2011). “Political Development”. In *Estonian Human Development Report 2010/2011*. * Auers, D. (2010). “The 2009 European Parliament Elections in Latvia”. In *The 2009 European Parliament Elections*, Palgrave MacMillan. * Auers, D. (2009). “Explaining the electoral failure of extreme-right parties in Estonia and Latvia”. *Journal of Contemporary European Studies*. * Auers, D. (2009). “Green, Black, and Brown: Uncovering Latvia’s Environmental Politics”. *Journal of Baltic Studies*. * Auers, D. (2008). *Latvia and the USA: From Captive Nation to Strategic Partner*. LU Press (redaktors). * Auers, D. (2006). “Can money buy happiness? Student satisfaction in Latvian higher education”. *Baltic Economic Trends*. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas politologi]] [[Kategorija:Pētnieki]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes latvieši]] jyouu8hh2gcycibbj92cf0htn54b0jb 0 604617 4509767 4336293 2026-08-19T10:50:04Z Biafra 13794 4509767 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Moorea |attēls = Moorea - Vue avion (1).JPG |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Biedrības salas#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Moorea''<br />''Moʻoreʻa'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 17 |latm= 31 |lats= |latNS= S |longd= 149 |longm= 49 |longs= |longEW= W |arhipelāgs = [[Biedrības salas]] |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 134 |garums = 17 |platums = 12<!-- tikai skaitli km --> |lagūna = 68 |krasta līnija = <!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = Tohiea |augstums = 1207 |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = Moorea-Maiao<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Āfareaitu<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 17 858 |iedzīvotāju gads = 2022<ref>[https://www.ispf.pf/content//uploads/RP_2022_Decret_n_2022_1592_du_20_decembre_2022_authentifiant_les_resultats_du_recensement_de_la_population_2022_JOPF_778cd9be0e.pdf "Les résultats du recensement de la population 2022 de Polynésie française" (ISPF)]</ref> |blīvums = 12,9 |pamatiedzīvotāji = taitieši |citas daļas = | piezīme = }} '''Moorea''' ({{val|fr|Moorea}}, {{val|ty|Moʻoreʻa}} — ‘dzeltenā ķirzaka’) ir vulkāniska sala [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], arhipelāga trešā lielākā sala pēc [[Taiti]] un [[Raiātea]]s. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kur kopā ar [[Maiao]] salu veido Mooreas-Maiao komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[taitieši]]. Komūnas administratīvais centrs ir [[Āfareaitu]] austrumu piekrastē, bet lielākā apdzīvotā vieta — Paopao salas ziemeļos. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Champ ananas Moorea.jpg|thumb|left|[[Ananāsi|Ananāsu]] plantācija Mooreā]] Moorea atrodas Biedrības salu austrumdaļā, [[Vējpuses salas (Okeānija)|Vējpuses salu]] grupā, tuvākā sala ir {{nobr|15 km}} attālā [[Taiti]] austrumos. Sala vulkāniskas izcelsmes, radusies pirms 1,5—2,5 miljoniem gadu.<ref>[http://geolfrance.brgm.fr/sites/default/files/upload/documents/gf3-3-1998.pdf Guillou, H.; Biais, S.; Guille, G.; Maury, R. C.; Le Dez, A.; Cotten, J. (1998). "Age (K-Ar) and duration of the subaerial build-up of Moorea, Raiatea and Maupiti (Society Islands, French Polynesia)". ''Géologie de la France'']</ref> Reljefs kalnains, augstākā virsotne ir Tohieas kalns ({{nobr|1207 m}} vjl) salas vidusdaļā. Krasta līnija stipri izrobota, vietām klinšaina. Salu ieskauj [[koraļļu rifs]] ar 12 savienojumiem ar okeānu; tas iekļauj 67,6 km² lielu [[Lagūna|lagūnu]], bet uz rifa vairākas nelielas [[motu]]. Valda tropisks mitrs klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir {{nobr|28—30 °C}}. Nokrišņiem bagātākais gadalaiks ir no decembra līdz februārim, bet sausākie — ziemas mēneši no jūlija līdz septembrim. Ainavā valda [[tropiskie lietusmeži]]. Piekrastes joslā [[Ananass|ananasu]] un [[Vaniļa|vaniļas]] plantācijas. == Vēsture == [[Attēls:Sofitel Moorea.jpg|thumb|left|''Sofitel'' kūrorts salas piekrastē]] Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Mooreu apdzīvojuši polinēzieši no [[Samoa]] un [[Tonga]]s ap m.ē. 3. gadsimtu. Salas izolētajās ielejās izveidojās deviņas cilšu savienības, kas savā starpā konkurēja un slēdza savienības, tai skaitā ar kaimiņos esošo [[Taiti]]. Bieži bija asiņaini kari. Pirmie no eiropiešiem salu apmeklēja, iespējams, bija spāņu ekspedīcija Pedro Fernandesa de Keirosa vadībā 1606. gadā. Pēc citas versijas, pirmais bija Semjuels Voliss 1767. gadā, kas to nodēvēja par Jorkas Hercoga salu. Pirmie eiropiešu pētnieki un ieceļotāji salā ieradās 18. gadsimtā. 1817. gadā salā ieradās angļu [[misionāri]], lai pievērstu salas iedzīvotājus ticībai, kā arī uzcēla cukura pārstrādes rūpnīcu un tekstilfabriku, taču pasākums nebija veiksmīgi, jo 1843. gadā Mooreu anektēja [[Francija]]. Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] salas ekonomika balstījās kopras ieguvē un [[vaniļa]]s un [[kafija]]s audzēšanā. Kopš 1970. gadiem Moorea ir kļuvusi par galveno [[Ananass|ananasu]] audzēšanas centru Franču Polinēzijā. == Saimniecība == Salas galvenās saimniecības nozares ir tūrisms (sevišķi medusmēnešu tūrisms), ananasu audzēšana un zveja. Moorea ir trešā tūristu apmeklētākā sala Franču Polinēzijā pēc Taiti un [[Borabora]]s. Populārākās aktivitātes ir niršana, braucieni ar kanoe laivām un lagūnas savvaļas dzīvnieku izpēte. Salas ziemeļaustrumos no 1967. gada darbojas Mooreas lidosta ar {{nobr|1237 m}} garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Taiti un citām Tuamotu arhipelāga salām;<ref>[https://www.flightradar24.com/data/airports/moz/routes Moorea routes and destinations. ''flightradar24.com'']</ref> tā ir otra noslogotākā lidosta Franču Polinēzijā un gadā apkalpo viarāk kā 100 tūkstošus pasažieru. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Biedrības salas]] nfnabve4lfvssccclrrjh5k85mdq3sv 0 604885 4509522 4335894 2026-08-18T19:07:07Z Treisijs 347 /* Saimniecība */ 4509522 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste | nosaukums = Maupiti | attēls = Satellite picture of Maupiti.jpg | attēla paraksts = | attēla izmērs = | vietas karte = | vietaskarte = Franču Polinēzija#Biedrības salas#Klusais okeāns | reljefa_karte = jā | alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> | mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> | label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> | position = | mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> | caption = | vietējais nosaukums = ''Maupiti'' | izvietojums = [[Klusais okeāns]] | latd = 16 | latm = 26 | lats = 45 | latNS = S | longd = 152 | longm = 15 | longs = 30 | longEW = W | arhipelāgs = [[Biedrības salas]],<br/>[[Aizvēja salas (Okeānija)|Aizvēja salas]] | salu skaits = 6 | galvenās salas = | platība = 10,5 | garums = 8,3 | platums = 6,2<!-- tikai skaitli km --> | lagūna = 12 | krasta līnija = 24<!-- tikai skaitli km --> | augstākais kalns = Nuupure | augstums = 380 | valsts = | valsts adm vienības tips = Valsts | valsts adm vienība = {{FRA}} | valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija | valsts adm vienība1 = {{PYF}} | valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> | valsts adm vienība2 = Maupiti<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> | valsts galvaspilsēta = | valsts lielpilsēta = | valsts ciems = Vaiea<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> | valsts lielpilsētas iedzīvotāji = | valsts vadoņa tituls = | valsts vadoņa vārds = | iedzīvotāji = 1302 | iedzīvotāju gads = 2022<ref>[https://www.ispf.pf/content//uploads/RP_2022_Decret_n_2022_1592_du_20_decembre_2022_authentifiant_les_resultats_du_recensement_de_la_population_2022_JOPF_778cd9be0e.pdf "Les résultats du recensement de la population 2022 de Polynésie française" (ISPF)]</ref> | blīvums = 124 | pamatiedzīvotāji = taitieši | citas daļas = | piezīme = }} '''Maupiti''' ([[franču valoda|franču]] un {{val|ty|Maupiti}}) ir koraļļu atols ar centrālo vulkānisko salu [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]s [[Aizvēja salas (Okeānija)|Aizvēja salu]] administratīvajai vienībai, kur kopā ar neapdzīvotajām [[Manuae]]s, [[Motuone]]s un [[Maupišaa]]s atoliem veido Maupiti komūnu. Salas pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta taitieši. Lielākā apdzīvotā vieta ir komūnas centrs Vaiea salas austrumu krastā. Maupiti ir vistālāk rietumos esošā Biedrības salu vulkāniskā sala. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Maupiti, Polynésie Française (30599653413).jpg|thumb|left|Maupiti lagūna]] Maupiti atrodas Biedrības salu rietumdaļā, [[Aizvēja salas (Okeānija)|Aizvēja salu]] grupā, tuvākā sala ir {{nobr|45 km}} attālā [[Tupai]] ziemeļaustrumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir {{nobr|48 km}} attālā [[Borabora]] austrumos. Atola centrā ir {{nobr|4,2 km²}} liela vulkāniska sala, kuru ieskauj {{nobr|24 km}} garš koraļļu rifs. Reljefs kalnains, augstākā virsotne ir Nuupures kalns ({{nobr|380 m}} vjl). Koraļļu rifam viens kuģojams savienojums ar okeānu; uz rifa vairākas [[motu]], no kurām divas lielākās Auira un Tuanai ir apdzīvotas; Tuanai motu atrodas Maupiti lidosta. Ainavā valda tropiskie lietusmeži. Valda tropisks musonu klimats. == Vēsture == Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Maupiti bijusi apdzīvota vismaz kopš m.ē. 9. gadsimta. Vēsturiski Maupiti bijusi cieši saistīta ar [[Borabora]]s salu un tās karalistēm. Pirmie no eiropiešiem salu apmeklēja holandiešu ekspedīcija Jakoba Rogevēna vadībā 1722. gadā. Kopš 19. gadsimta beigām Francijas valdījums. == Saimniecība == Atola galvenās saimniecības nozares ir lauksaimniecība (audzē vietējo kultūru [[citronlapu morinda|noni]] (''Morinda citrifolia'')) un zveja. Lielāku nozīmi iegūst tūrisms. Salas ziemeļaustrumos darbojas Maupiti lidosta ar {{nobr|956 m}} garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Taiti]] un citām Biedrības arhipelāga salām<ref>[https://www.flightradar24.com/data/airports/mau/routes Maupiti routes and destinations. ''flightradar24.com'']</ref> un gadā apkalpo ap 20 tūkstošiem pasažieru.<ref>[https://www.aeroport.fr/uploads/Rapport%20d'activit%C3%A9%20final.pdf "Résultats d'activité des aéroports français 2018". ''aeroport.fr'']</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Biedrības salas]] 8jarz3pbmmarw2jb3mim45wfs5fpef4 0 608369 4509609 4351636 2026-08-19T03:03:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509609 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Ārijs Tomsons''' (1933—2016) bija [[Latvieši|latviešu]] [[disidents]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1933. gadā. [[Atmodas kustība]]s laikā 1987. gadā viņš iesaistījās cilvēktiesību grupā "[[Helsinki-86]]",<ref>[https://www.barikadopedija.lv/raksti/235447 "Helsinki '86" darbība] [[Pasaules Brīvo latviešu apvienība]] "Laiks" nr. 14; 17.02.1988</ref> vairākkārt apcietināts. 2006. gada 10. jūlijā piedalījās izstādes "Cilvēktiesību aizstāvēšanas grupai "Helsinki-86" — 20 gadi" atklāšanā un kopā ar [[Raimonds Bitenieks|Raimondu Bitenieku]], Edgaru Dambīti un Jāzepu Sadovski dāvāja Latvijas Kara muzejam helsinkiešu karogu.<ref>[https://www.leta.lv/photo/printpreview/AA115A8C-EDB2-4A7D-A35B-2E12BF581310/ LETA]{{Novecojusi saite}} 2006.07.10</ref> Dzīves nogalē dzīvoja [[Kūdra (Jūrmala)|Kūdrā]], miris 2016. gadā, 25. augustā izvadīts no Slokas sēru nama uz Ķemeru kapiem.<ref>[https://timenote.info/lv/Arijs-Tomsons timenote.info] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251210131843/https://timenote.info/lv/Arijs-Tomsons |date={{dat|2025|12|10||bez}} }} avots: Laiks, 19.02.2000</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Tomsons, Ārijs}} [[Kategorija:1933. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2016. gadā mirušie]] [[Kategorija:Helsinki-86]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] q8apx4uie5f09rr11nnur70pe658zxe 0 609194 4509759 4333916 2026-08-19T10:37:57Z ~2026-45556-28 149282 4509759 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}}{{Personas infokaste}} '''Anastasija Anaņjeva''' (dzimusi {{dat|2006|6|18}} [[Rīga|Rīgā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/anastasija-ananjeva/|title=Anastasija Ananjeva|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2020-12-20|language=en}}</ref>) ir latviešu [[Vingrošana|vingrotāja]]. Latvijas izlases dalībniece. == Biogrāfija == Anastasija Anaņjeva dzimusi 2006. gada 18. jūnijā Rīgā. == Sasniegumi == * 2022. gada Latvijas čempione vingrošanā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/2022/12/11/2022-latvian-championships-results/|title=2022 Latvian Championships Results|last=Lauren|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2022-12-11|language=en}}</ref> * 2023. un 2024. gada Latvijas vingrošanas čempionāta sudraba medaļas ieguvēja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/2023/03/19/2023-latvian-championships-results/|title=2023 Latvian Championships Results|last=Lauren|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2023-03-19|language=en}}</ref> * 2025. gada Latvijas kausa ieguvēja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/2025/04/27/2025-latvian-cup-results/|title=2025 Latvian Cup Results|last=Lauren|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2025-04-27|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Anaņjeva, Anastasija}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vingrotāji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] dpo0x9ip37asrvp7zc6uyy24qf0ld4q 4509766 4509759 2026-08-19T10:49:22Z ~2026-45556-28 149282 4509766 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}}{{Sportista infokaste | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2006|6|18}} | piktogramma_1 saite = Vingrošana | piktogramma_1 = Gymnastics (artistic) pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Jelgava}} | dzimums = S | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Vingrošana]] | kar_sāk = 2018 | tautība = [[krieviete]] | attēls = 2022-08-11 European Championships 2022 – Gymnastics Women's All-Around by Sandro Halank–097.jpg }} '''Anastasija Anaņjeva''' (dzimusi {{dat|2006|6|18}} [[Rīga|Rīgā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/anastasija-ananjeva/|title=Anastasija Ananjeva|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2020-12-20|language=en}}</ref>) ir latviešu [[Vingrošana|vingrotāja]]. Latvijas izlases dalībniece. == Biogrāfija == Anastasija Anaņjeva dzimusi 2006. gada 18. jūnijā Rīgā. == Sasniegumi == * 2022. gada Latvijas čempione vingrošanā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/2022/12/11/2022-latvian-championships-results/|title=2022 Latvian Championships Results|last=Lauren|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2022-12-11|language=en}}</ref> * 2023. un 2024. gada Latvijas vingrošanas čempionāta sudraba medaļas ieguvēja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/2023/03/19/2023-latvian-championships-results/|title=2023 Latvian Championships Results|last=Lauren|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2023-03-19|language=en}}</ref> * 2025. gada Latvijas kausa ieguvēja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/2025/04/27/2025-latvian-cup-results/|title=2025 Latvian Cup Results|last=Lauren|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2025-04-27|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Anaņjeva, Anastasija}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vingrotāji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] luf7flby1axizur05j3jm6pzetbq1hc 4509769 4509766 2026-08-19T10:52:01Z ~2026-45556-28 149282 4509769 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}}{{Sportista infokaste | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2006|6|18}} | piktogramma_1 saite = Vingrošana | piktogramma_1 = Gymnastics (artistic) pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | dzimums = S | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Vingrošana]] | kar_sāk = 2018 | tautība = [[krieviete]] | attēls = 2022-08-11 European Championships 2022 – Gymnastics Women's All-Around by Sandro Halank–097.jpg }} '''Anastasija Anaņjeva''' (dzimusi {{dat|2006|6|18}} [[Rīga|Rīgā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/anastasija-ananjeva/|title=Anastasija Ananjeva|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2020-12-20|language=en}}</ref>) ir latviešu [[Vingrošana|vingrotāja]]. Latvijas izlases dalībniece. == Biogrāfija == Anastasija Anaņjeva dzimusi 2006. gada 18. jūnijā Rīgā. == Sasniegumi == * 2022. gada Latvijas čempione vingrošanā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/2022/12/11/2022-latvian-championships-results/|title=2022 Latvian Championships Results|last=Lauren|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2022-12-11|language=en}}</ref> * 2023. un 2024. gada Latvijas vingrošanas čempionāta sudraba medaļas ieguvēja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/2023/03/19/2023-latvian-championships-results/|title=2023 Latvian Championships Results|last=Lauren|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2023-03-19|language=en}}</ref> * 2025. gada Latvijas kausa ieguvēja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/2025/04/27/2025-latvian-cup-results/|title=2025 Latvian Cup Results|last=Lauren|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2025-04-27|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Anaņjeva, Anastasija}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vingrotāji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 1kn81ip8oqfw2vu5tn0fhmly2frhgy9 4509777 4509769 2026-08-19T11:03:07Z ~2026-45556-28 149282 4509777 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}}{{Sportista infokaste | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2006|6|18}} | piktogramma_1 saite = Vingrošana | piktogramma_1 = Gymnastics (artistic) pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | dzimums = S | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Vingrošana]] | kar_sāk = 2018 | tautība = [[krieviete]] | attēls = 2022-08-11 European Championships 2022 – Gymnastics Women's All-Around by Sandro Halank–097.jpg }} '''Anastasija Anaņjeva''' (dzimusi {{dat|2006|6|18}} [[Rīga|Rīgā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/anastasija-ananjeva/|title=Anastasija Ananjeva|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2020-12-20|language=en}}</ref>) ir latviešu [[Vingrošana|vingrotāja]]. [[Latvija|Latvijas]] izlases dalībniece. 2022. gada Latvijas čempione vingrošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/2022/12/11/2022-latvian-championships-results/|title=2022 Latvian Championships Results|last=Lauren|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2022-12-11|language=en}}</ref> 2023. un 2024. gada [[Latvijas vingrošanas čempionāts|Latvijas vingrošanas čempionāta]] sudraba medaļas ieguvēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/2023/03/19/2023-latvian-championships-results/|title=2023 Latvian Championships Results|last=Lauren|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2023-03-19|language=en}}</ref> 2025. gada Latvijas kausa ieguvēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/2025/04/27/2025-latvian-cup-results/|title=2025 Latvian Cup Results|last=Lauren|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2025-04-27|language=en}}</ref> == Biogrāfija == Anastasija Anaņjeva dzimusi 2006. gada 18. jūnijā [[Rīga|Rīgā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Anaņjeva, Anastasija}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vingrotāji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] ft269vb9yg5cmhw28sqhamzhl01o03q 4509779 4509777 2026-08-19T11:08:12Z Egilus 27634 Saitē par dzimšanu Rīgā nekā nav 4509779 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}}{{Sportista infokaste | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2006|6|18}} | piktogramma_1 saite = Vingrošana | piktogramma_1 = Gymnastics (artistic) pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | dzimums = S | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Vingrošana]] | kar_sāk = 2018 | tautība = [[krieviete]] | attēls = 2022-08-11 European Championships 2022 – Gymnastics Women's All-Around by Sandro Halank–097.jpg }} '''Anastasija Anaņjeva''' (dzimusi {{dat|2006|6|18}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/anastasija-ananjeva/|title=Anastasija Ananjeva|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2020-12-20|language=en}}</ref> [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[Vingrošana|vingrotāja]]. [[Latvija|Latvijas]] izlases dalībniece. 2022. gada Latvijas čempione vingrošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/2022/12/11/2022-latvian-championships-results/|title=2022 Latvian Championships Results|last=Lauren|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2022-12-11|language=en}}</ref> 2023. un 2024. gada [[Latvijas vingrošanas čempionāts|Latvijas vingrošanas čempionāta]] sudraba medaļas ieguvēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/2023/03/19/2023-latvian-championships-results/|title=2023 Latvian Championships Results|last=Lauren|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2023-03-19|language=en}}</ref> 2025. gada Latvijas kausa ieguvēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thegymter.net/2025/04/27/2025-latvian-cup-results/|title=2025 Latvian Cup Results|last=Lauren|website=The Gymternet|access-date=2025-09-05|date=2025-04-27|language=en}}</ref> == Biogrāfija == Anastasija Anaņjeva dzimusi 2006. gada 18. jūnijā [[Rīga|Rīgā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Anaņjeva, Anastasija}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vingrotāji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 96m0wilhymyi01rk3l1ljc2w70i4yuq 0 611643 4509582 4348563 2026-08-18T23:09:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509582 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Yellow-browed Tit.jpg | att_izmērs = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | dzimta = Paridae | dzimta_lv = Zīlīšu dzimta | ģints = Sylviparus | ģints_lv = Zaļās zīlītes | suga = Sylviparus modestus | suga_lv = Zaļā zīlīte | binomial = Sylviparus modestus <small>([[Edward Burton|Burton]], 1836)</small> | izplatība = [[File:Sylviparus modestus distribution map.png|300px|Zaļās zīlītes izplatības areāls]] | sinonīmi = | kategorijas = nē }} '''Zaļā zīlīte''' ({{val|la|Sylviparus modestus}}) ir putnu suga [[Zīlīšu dzimta|zīlīšu dzimtā]] (Paridae). Tā pieder pie monotipiskās ''Sylviparus'' zaļo zīlīšu ģints.<ref>{{Cite journal | last1 = Gill | first1 = F. B. | last2 = Slikas | first2 = B. | last3 = Sheldon | first3 = F. H. | title = Phylogeny of Titmice (Paridae): Ii. Species Relationships Based on Sequences of the Mitochondrial Cytochrome-B Gene | url = https://archive.org/details/sim_auk_2005-01_122_1/page/120 | journal = The Auk | volume = 122 | page = 121 | year = 2005 | doi = 10.1642/0004-8038(2005)122[0121:POTPIS]2.0.CO;2 | s2cid = 86067032 }}</ref> Tas ir mazs dziedātājputns, kas ir 9–10 cm garš un sver 5–9 g. Tas ir mazākais savas dzimtas pārstāvis. Tam ir mazs knābis, īsa aste, spēcīgas kājas un zaļganas spalvas.<ref name=":1">{{Cite web |title=Yellow-browed Tit Sylviparus Modestus Species Factsheet |url=https://datazone.birdlife.org/species/factsheet/yellow-browed-tit-sylviparus-modestus |access-date=2025-10-10 |website=BirdLife DataZone |language=en}}</ref> Tā ir sastopama [[Himalaji|Himalaju]] dienvidos, [[Indija]]s ziemeļaustrumos un [[Ķīna]]s dienvidos, bet mazākos daudzumos — Dienvidaustrumāzijā. Tās dabiskās dzīvotnes ir subtropu vai tropu mitri zemienes meži un subtropu vai tropu mitri kalnu meži.<ref>{{cite book| author = José del Hoyo|author2=Andrew Elliot |author3=David A. Christie | title = Handbook of the Birds of the World Volume 12: Picathartes to Tits and Chickadees| year = 2007| publisher = Lynx Edicions| isbn = 978-84-96553-42-2 }}</ref> == Apraksts == Apraksts Zaļā zīlīte ir viena no mazākajām zīlīšu dzimtas pārstāvēm, kuras garums sasniedz 9–10 cm, bet svars – 5–9 g. Tai raksturīgs mazs knābis, īsa aste un resnas kājas, zaļgana apspalvojuma krāsa un ātras kustības. Seksuālais dimorfisms nav izteikts. Nominālās pasugas pieaugušajiem īpatņiem ir olīvzaļa vainaga un spārnu augšdaļa, savukārt astes un spārnu augšdaļas segspārni ir spilgtāki un dzeltenīgāki. Spārnu augšdaļas segspārni un aste ir pelēcīgi brūni ar platu olīvzaļu bārkstiņu; astes pamatnei ir dzeltenīga nokrāsa. Lielo segspārnu gali ir gaišāki (veidojot neizteiksmīgu joslu uz spārna), un spārnu daļai ir spilgti olīvzaļa mala. Lidojuma spalvas ir brūnas ar olīvzaļu bārkstiņu. Seja ir olīvzaļa, bieži ar gaiši dzelteniem plankumiem. Dzeltenīgā uzacs ir diezgan īsa (bieži neuzkrītoša), un šaurais periorbitālais gredzens ir dzeltenīgs. Kakls pārsvarā ir blāvi olīvdzeltens, vēders un astes apakšpuse bālāka, bet sāni ar brūnganu nokrāsu. Acs varavīksnene ir tumši brūna; knābis ir tumši raga krāsā līdz zilganai ar pelēcīgām malām; kājas ir zilgani pelēkas. Jaunie īpatņi ir ļoti līdzīgi pieaugušajiem, bet to astes spalvu gali ir smaili. Pasugas maz atšķiras viena no otras: pasugai S. m. simlaensis spalvu augšdaļa ir gaišāka vai dzeltenīgi olīvzaļa, spārnu spalvu un astes mala ir spilgtāk dzeltenīgi zaļa, un papēži ir spilgti dzelteni; pasuga S. m. klossi ir līdzīga iepriekšējai pasugai, tikai vainags ir nedaudz blāvāks vai pelēcīgāks, un ķermeņa augšdaļa un spārnu spalvu un astes mala ir zaļāka. == Vokalizācija == Putna balss vokalizācijas ietver tievu vai spalgšu "tsit", "psit" vai "pit", un asāku "chip" vai "tchup"; dažreiz pārmaiņus "psit, chup, psit psit, tchup, psit" sērijas, kā arī ātras "si-si-si-si-si-si-si-si-si-si" trelles vai garāku, skaļāku "tszizizizizizi tszizizizizi". Trauksmes sauciens ir spalgs "ti" vai "tzī-tzī". Dziesma ir dzirdama no marta sākuma līdz maija beigām un ir spalgas svilpošanas "piu-piu-piu-piu" vai "tiu-tiu-tiu" svilpošanas sērija, vai vienzilbīgākas svilpošanas "zī-zi zī-zi zī-zi", kas bieži atkārtojas laika gaitā. == Dzīvotne == Zīlītes dabiskā dzīvotne ir mērenās joslas kalnu un pakājes meži, galvenokārt [[Ozols|ozolu]] (Quercus), [[Rododendri|rododendru]] (Rhododendron) un jauktie meži. Lielākā augstumā tas apdzīvo sūnu mežus ar epifītiem un krūmiem gar koku līniju, bet to var sastapt arī [[Vītoli|vītolu]] (Salix) biezokņos un [[Aprikozes|aprikožu]] (Prunus armeniaca) dārzos. Ķīnas dienvidos tas sastopams arī [[Egles|egļu]] (Picea), [[Baltegle|baltegļu]] (Abies) un rododendru mežos. Zīlīte ligzdo Himalajos 2135–3600 m augstumā virs jūras līmeņa rietumos un 1980–3350 m augstumā austrumos, kā arī virs 2350 m augstumā Indijas ziemeļaustrumos un Ķīnas dienvidos. Parasti 1500–2800 m augstumā vai vietējiem apstākļiem augstāk (izņēmuma gadījumos, iespējams, līdz 4270 m Juņnaņā), bet [[Fudzjana|Fudzjanā]] līdz 650 m augstumā; [[Mjanma|Mjanmā]] 2400–3000 m augstumā rietumos un 1450–3350 m augstumā ziemeļos, [[Taizeme]]s ziemeļrietumos 1700–2590 m augstumā; Vjetnamā 2000–2800 m augstumā ziemeļos un 1500–2590 m augstumā dienvidos. Ārpus vairošanās sezonas zīlītes daudzviet savā izplatības areālā nolaižas zemākos augstumos: tās ir reģistrētas 1200–2400 m augstumā [[Kašmira]]s rietumos, 1500–2800 m augstumā Nepālā, 1525–3400 m augstumā [[Butāna|Butānā]] un [[Arunāčala Pradēša|Arunāčalas Pradešā]], un dažās Himalaju daļās pat līdz 900 m augstumam. == Vairošanās == Vairošanās sezonā zaļā zīlīte parasti medī pa vienai, pāros vai nelielās grupās; rudenī un ziemā tā bieži meklē barību jauktos baros ar citiemputniem, piemēram, [[Zīlītes|zīlītēm]] (īpaši zaļmugurzīlīti, Parus monticolus), melnrīkles zīlīti (Aegithalos concinnus), dažādiem tarkšķiem (Timaliidae), [[Mizložņa|mizložņu]] (Certhia familiaris), [[zeltgalvītis|zeltgalvīti]] (Regulus regulus) un [[ķauķīši]]em (Phylloscopus). Tas ir diezgan neuzkrītošs putns un reti vokalizē. Tas galvenokārt meklē barību koku vidusdaļā un augšdaļā, kā arī augstu krūmu augšdaļās. Nemierīgs un aktīvs, tas pastāvīgi plivinās starp lapotnēm; tas bieži nervozi vicina spārnus un akrobātiski pieķeras zariem un lapām, tostarp ar galvu uz leju. Uzturs lielākoties nav zināms, bet, domājams, tajā ietilpst mazi bezmugurkaulnieki un kāpuri, kā arī sēklas. Vairošanās bioloģija ir maz pētīta. Vairošanās sezona ir aprīlī–maijā. [[Ligzda]] atrodas dabiskā koku alā vai dobumā ar ļoti šauru ieeju (bieži vien tikai šauru spraugu) un ir novietota līdz 7 metru augstumā virs zemes. Iekšpuse ir izklāta ar sūnām, dzīvnieku vilnu u.c Perējumā ir 4–6 olas; mazuļus audzina abi vecāki. == Sistemātika == Zaļajai zīlītei ir 3 pasugas: * Sylviparus modestus simlaensis Baker, 1917 — Himalaju ziemeļrietumos; * Sylviparus modestus modestus Burton, 1836 — no Himalaju centrālās un austrumu daļas līdz Ķīnas dienvidiem un Indoķīnas pussalai; * Sylviparus modestus klossi Delacour & Jabouille, 1930 — Dalatas plato ([[Vjetnama]]s dienvidi) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ebird.org/species/yebtit3/ Ebird.org] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251114115227/https://ebird.org/species/yebtit3 |date={{dat|2025|11|14||bez}} }} * [https://xeno-canto.org/species/Sylviparus-modestus/ Xeno-canto.org ] * {{cite web|url= https://birdsoftheworld.org/bow/species/yebtit3/cur/introduction |author= Gosler A. and P. Clement | date= 2020|title = Yellow-browed Tit (''Sylviparus modestus'') |website= version 1.0. In Birds of the World (J. del Hoyo, A. Elliott, J. Sargatal, D. A. Christie, and E. de Juana, Editors). Cornell Lab of Ornithology, Ithaca, NY, USA|doi= 10.2173/bow.yebtit3.01|ref=Birds of the World. Yellow-browed Tit}} [[Kategorija:Zīlīšu dzimta]] [[Kategorija:Āzijas putni]] m0cemb4coylrg2le3va5mmf90jhxoyi 0 619765 4509629 4397003 2026-08-19T04:02:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509629 wikitext text/x-wiki {{personas infokaste | vārds = Čārlzs Klarks | vārds_orig = ''Charles Clark'' | attēls = Čārlzs Klarks.png | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1867 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 31 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Rīga|td=Latvija}} | m_gads = 1942 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|Trešais reihs|Rīga|1s=Latvijas ģenerālapgabals|td=Latvija}} | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | nodarbošanās = kuģu būves inženieris | dzimums = V }} '''Čārlzs Edvards Klarks''' (''Charles Edward Clark''; 1867—1942) bija skotu izcelsmes vācbaltiešu kuģu būves [[inženieris]]. [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] (1898—1917), [[Latvijas Universitāte]]s (1923—1940) mācībspēks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1867. gada 31. maijā [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] zīmēšanas docētāja Džona Klarka un viņa sievas Vilhelmīnes, dzimušas Hafneres, ģimenē. Mācījās Fromma elementārskolā un [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas klasiskajā ģimnāzijā]]. 1894. gadā absolvēja studijas RPI Mehānikas nodaļā. 1894. gadā sāka strādāt par konstruktoru Rīgas kuģu būvētavā ''Lange&Sohn'', bija tehniskā biroja vadītājs Pēterburgā (1897—1898). 1897. gadā Berlīnē apprecējās ar Nadeždu (Nadīni) Lisenko, viņiem piedzima astoņi bērni. 1898. gadā kļuva par RPI docentu, 1899. gadā par adjunkta profesoru, 1902. gadā par profesoru, 1905. gadā par Mehānikas nodaļas dekānu. Pēc viņa projekta uzbūvēja ledlauzi „Pēteris Lielais”. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā evakuējās uz Maskavu. 1918. gadā piedalījās Odesas Politehniskā institūta dibināšanā. Pēc atgriešanās dzimtenē 1923. gadā viņš kļuva par [[Latvijas Universitāte]]s profesoru, ieguva ''Dr. h. c. grādu'', vadīja Mehānikas inženierzinātņu fakultātes Kuģu būves katedru. 1927. gadā pēc viņa projekta uzbūvēja [[Krišjānis Valdemārs (ledlauzis)|ledlauzi Krišjānis Valdemārs]]. No 1937. gada ārštata profesors, miris 1942. gada 3. jūnijā Rīgā, apglabāts [[Lielie kapi|Lielo kapu]] reformātu daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Carlzs-Klarks |title=timenote.info |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2023|02|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230204064258/https://timenote.info/lv/Carlzs-Klarks }}</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira (1928) == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Klarks, Čārlzs}} [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 5k4006om65y5y8lw0tpgsruh9i1x3s9 0 620364 4509566 4500384 2026-08-18T20:18:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509566 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Voldemārs Markots | attēls = Voldemārs Markots 1988.JPG | amats = [[Latvijas PSR]] Komunālās saimniecības ministrs | term_sākums = 1984 | term_beigas = 1990 | dzim_dati = {{dat|1931|9|28}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils apriņķis|Līvānu pagasts}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2017|12|14|1931|9|28}} | mir_vieta = | partija = | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Valsts Universitāte|LVU]] | profesija = [[inženieris]], politiķis | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Voldemārs Markots''' (1931—2017) bija [[Latvijas PSR]] politiķis, [[PSKP]] biedrs (1956). [[Latvijas PSR Komunālās saimniecības ministrs]] (1984—1990). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1931|9|28}} [[Līvānu pagasts|Līvānu pagastā]].<ref>{{LPE|6|446}}</ref> 1955. gadā beidza studijas [[Latvijas Valsts Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]], strādāja par inženieri Rīgas elektrostacijā (1955—1957), līdztekus studēja Maskavas Enerģētikas institūtā, diplomu ieguva 1960. gadā. 1962. gadā pabeidza mācības PSKP CK Augstākajā partijas skolā, pēc tam darbojās LKP Rīgas pilsētas komitejā. 1971.—1976. gadā bija [[LKP CK]] loceklis. 1980. gadā kļuva par [[LPSR Augstākā Padome|LPSR Augstākās Padomes]] deputātu, 1981. gadā atkārtoti kļuva par LKP CK locekli. 1984. gadā kļuva par ministru. Miris {{dat|2017|12|14}}, kremēts [[Rīgas krematorija|Rīgas kremācijas centrā]].<ref>[https://timenote.info/lv/Voldemars-Markots timenote.info]{{Novecojusi saite}}</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Latvijas PSR Nopelniem bagātais rūpniecības darbinieks (1981) * Latvijas PSR valsts Prēmija (1982) == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Markots, Voldemārs}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas komisāri un ministri]] ljyiahz7b159m5okijd2duhaof8u8su 0 621019 4509390 4495114 2026-08-18T15:48:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509390 wikitext text/x-wiki Šajā rakstā ir uzskaitīti '''viena kluba vīriešu futbolisti''', kuri visu savu profesionālo karjeru ir spēlējuši tikai vienā klubā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=2047668.html|title=Europe's rare breed – the one-club man|website=UEFA|access-date=22 jan 2026|language=en|archive-date={{dat|2017|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170512152923/http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=2047668.html}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://en.espn.co.uk/premiership-2014-15/rugby/story/263829.html|title=Monday Maul - A tribute to a dying breed: The one-club man|work=ESPN scrum|access-date=2026-01-22|archive-date=2018-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20181009013349/http://en.espn.co.uk/premiership-2014-15/rugby/story/263829.html}}</ref> == Karjeru beigušie spēlētāji == :''Lai spēlētāji tiktu iekļauti šajā sarakstā, viņiem jābūt savā klubā nospēlējušiem vismaz desmit gadus. Spēlētāji, kuri aizvadījuši īres periodus citās komandās, netiek iekļauti sarakstā. Tiek ieskaitītas tikai sezonas, kurās viņi ir spēlējuši pieaugušo komandā.'' <gallery widths="120" heights="120"> Attēls:Giggs_cropped.jpg|"[[Manchester United FC|Manchester United]]" pussargs [[Raiens Gigss]] 24 sezonu laikā piedalījās 963 spēlēs. Gigss ir arī viens no tikai diviem spēlētājiem (kopā ar [[Džeimss Milners|Džeimsu Milneru]]), kurš spēlējis 22 Premjerlīgas sezonās pēc kārtas, un vienīgais spēlētājs, kurš guvis vārtus 21 Premjerlīgas sezonā pēc kārtas. Gigss savas karjeras laikā "Manchester United" sastāvā ieguva 34 trofejas. Attēls:PaoloMaldini.jpg|Bijušais "[[AC Milan]]" kapteinis [[Paolo Maldīni]] 25 sezonu laikā pēc kārtas piedalījās 647 līgas spēlēs un kopumā 902 spēlēs. Maldīni ar "Milan" ieguva 26 trofejas un nospēlēja otru lielāko spēļu skaitu [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]]. Attēls:Subrata_Bhattacharya.jpg|Bijušais "[[Mohun Bagan Super Giant|Mohunbagan]]" (tagad pazīstams kā "Mohunbagan Super Giant") kapteinis [[Subrata Bhatačarja]] 17 gadu laikā kopumā kluba sastāvā piedalījās 897 spēlēs. Savas darbības laikā viņš kluba sastāvā ieguva daudzas trofejas. Attēls:Totti_2011_crop.jpg|Bijušais "[[AS Roma|Roma]]" kapteinis [[Frančesko Toti]] 25 sezonu laikā "Roma" sastāvā piedalījās 786 spēlēs, gūstot 307 vārtus. Viņš ir otrais rezultatīvākais spēlētājs [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] vēsturē. Attēls:Jamie_Carragher_Liverpool_vs_Bolton_2011_(cropped).jpg|Bijušais "[[Liverpool FC|Liverpool]]" vicekapteinis [[Džeimijs Karagers]] 16 sezonu laikā piedalījās 737 spēlēs. Viņš "Liverpool" sastāvā ieguva 11 trofejas. Attēls:Adams,_Tony.jpg|Bijušais "[[Arsenal FC|Arsenal]]" kapteinis [[Tonijs Adamss]] 19 sezonu laikā piedalījās 672 spēlēs. Adamss trīs dažādu desmitgažu laikā ieguva 13 nozīmīgas trofejas. Attēls:Ricardo_Bochini_1974_(cropped).jpg|"[[Club Atlético Independiente]]" pussargs [[Rikardo Bokīni|Rikardo Bo]][[Rikardo Bokīni|kīni]] 19 sezonu laikā piedalījās vairāk nekā 630 spēlēs. Viņš ar Aveljanedas klubu ieguva 14 trofejas, tostarp piecus "[[Copa Libertadores]]". Attēls:Carles_Puyol_18abr2007.jpg|Bijušais "[[FC Barcelona|Barcelona]]" kapteinis [[Karless Pujols]] 15 sezonu laikā piedalījās 593 spēlēs. Pujols kluba sastāvā ieguva 21 trofeju, tostarp sešas trofejas 2008.–2009. gada sezonā, būdams kapteinis. Attēls:Yılın_Futbol_Oscarları_Ödül_Töreni_Bülent_Korkmaz.jpg|Bijušais "[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]" kapteinis [[Bilents Korkmazs|B]][[Bilents Korkmazs|ilents Korkmazs]] 18 sezonu laikā piedalījās 592 spēlēs. Korkmazs ar klubu ieguva 29 trofejas, tostarp [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausu]] un [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]]. Attēls:Steve_Cerundolo_2011.jpg|"[[Hannover 96]]" aizsargs [[Stīvs Čerandolo|Stīvs Čer]][[Stīvs Čerandolo|andolo]] 16 sezonu laikā piedalījās vairāk nekā 400 spēlēs. Attēls:VyacheslavMalafeev.jpg|"[[FK Zenit Sanktpēterburga|Zenit]]" vārtsargs [[Vjačeslavs Malafejevs]] 17 sezonu laikā piedalījās vairāk nekā 400 spēlēs. Attēls:Tony_Hibbert_1_(cropped).jpg|"[[Everton FC|Everton]]" aizsargs [[Tonijs Hiberts]] 16 sezonu laikā piedalījās 329 spēlēs. </gallery> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align: center;" |- !Vārds !Nācija !Klubs !No !Līdz !Periods (gadi) !Līgas spēles !Atsauce |- |align="left"|{{sortname|Vitorio|Abate|nolink=1}}||align="left"|Itālija||[[USM Malakoff (football)|Malakoff]]||1966||1978||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Mohameds|Abdaljavads}}||align="left"|Saūda Arābija||[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]||1980||1995||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Zuhairs|Abdallahs}}||align="left"|Libāna||[[Shabab Sahel]]||2004||2023||19||160+ | |- |align="left"|{{sortname|Hoseins|Abdi}}||align="left"|Irāna||[[Persepolis F.C.|Persepolis]]||1987||2000||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Mustafa|Abdu}}||align="left"|Ēģipte||[[Al Ahly]]||1971||1987||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Basils|Abdulnabi}}||align="left"|Kuveita||[[Al-Salmiya SC|Al-Salmiya]]||1980||1997||17||378 | |- |align="left"|{{sortname|Madžeds|Abdullahs}}||align="left"|Saūda Arābija||[[Al Nassr|Al-Nassr]]||1977||1998||21||194 | |- |align="left"|{{sortname|Huans Karloss|Ablanedo}}||align="left"|Spānija||[[Sporting de Gijón|Sporting Gijón]]||1982||1999||17||401 | |- |align="left"|{{sortname|Samirs|Abuds}}||align="left"|Lībija||[[Al-Ittihad Club (Tripoli)|Al-Ittihad]]||1991||2013||22||615 | |- |align="left"|{{sortname|Fricis|Abromeits}}||align="left"|Rietumvācija||[[Rot-Weiss Essen]]||1946||1957||11||67 | |- |align="left"|{{sortname|Džamals|Abu-Abeds}}||align="left"|Jordāna||[[Al-Faisaly SC|Al-Faisaly]]||1981||2000||19|| | |- |align="left"|{{sortname|Domingo|Asedo}}||align="left"|Spānija||[[Athletic Bilbao]]||1914||1929||15||0{{refn|group=notes|name=liga|Spānijas līga sākās 1929. gadā}} | |- |align="left"|{{sortname| |Adalbertu|Adalbertu Manuels Silva Ribeiru}}||align="left"|Portugāle||[[FC Paços de Ferreira|Paços de Ferreira]]||1988||2005||17||380 | |- |align="left"|{{sortname|Tonijs|Adamss|dab=}}|| align="left" |Anglija||[[Arsenal F.C.|Arsenal]]||1983||2002||19||504||<ref name=manutd/> |- |align="left"|{{sortname|Džimijs|Adamsons}}||align="left"|Anglija||[[Burnley F.C.|Burnley]]||1947||1964||17||426 | |- |align="left"|{{sortname|Adelinu||dab=}}||align="left"|Brazīlija||[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]||1943||1958||16||430 | |- |align="left"|{{sortname|Ermanno|Aebi}}||align="left"|Itālija||[[Inter Milan]]||1910||1922||12||142 | |- |align="left"|{{sortname|Hamza|Agrebi}}||align="left"|Tunisija||[[Club Africain]]||2011||2024||14||185 | |- |align="left"|{{sortname|Gonsalo|Agilars}}||align="left"|Urugvaja||[[Racing Club de Montevideo|Racing]]||2006||2023||17||317 | |- |align="left"|{{sortname|Marhazifs|Ahads|nolink=1}}||align="left"|Bruneja||[[Wijaya FC|Wijaya]]||2004||2023||19|| | |- |align="left"|{{sortname|Jākobs|Ālmans}}||align="left"|Dānija||[[Aalborg BK|AaB]]||2010||2024||15||299 | |- |align="left"|{{sortname|Favazs|Al-Ahmads}}||align="left"|Kuveita||[[Kazma SC|Kazma]]||1987||2005||17{{refn|group=notes|name=Kuwait}}|| | |- |align="left"|{{sortname|Čārlijs|Eitkens|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Motherwell F.C.|Motherwell]]||1950||1966||16||314 | |- |align="left"|{{sortname|Ilšats|Aitkulovs}}||align="left"|Krievija||[[FC Gazovik Orenburg|Gazovik Orenburg]]||1990||2003||13||396 | |- |align="left"|{{sortname|Girsels|Aksels}}||align="left"|Turcija||[[Göztepe S.K.|Göztepe]]||1959||1972||13||390|| |- |align="left"|{{sortname|Floriāns|Alberts}}||align="left"|Ungārija||[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]||1958||1974||16||339 | |- |align="left"|{{sortname|Jošefs|Alberts}}||align="left"|Ungārija||[[Szegedi AK]]||1930||1941||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Sjāks|Albertss}}||align="left"|Nīderlande||[[SBV Vitesse|Vitesse]]||1942||1953||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Karlo|Albini}}||align="left"|Itālija||[[Brescia Calcio|Brescia]]||1935||1949||14||327 | |- |align="left"|{{sortname|Fransišku|Albinu}}||align="left"|Portugāle||[[S.L. Benfica|Benfica]]||1932||1945||13||172 | |- |align="left"|{{sortname|Svends|Albrehtsens}}||align="left"|Dānija||[[Akademisk Boldklub]]||1935||1949||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Manuels Rodrigess|Alfonso|nolink=1}}||align="left"|Spānija||[[R.C. Celta de Vigo|Celta Vigo]]||1966||1982||16||432 | |- |align="left"|{{sortname|Anhels|Allegri}}||align="left"|Argentīna||[[Club Atlético Vélez Sársfield|Vélez Sársfield]]||1946||1960||14||384||<ref>{{cite web |url=http://www.bdfa.com.ar/jugadores-ANGEL-NATALIO-ALLEGRI-951.html |title=Ángel Allegri profile |publisher=BDFA |language=es |access-date=25 October 2010 |archive-date=6 April 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110406163652/http://www.bdfa.com.ar/jugadores-ANGEL-NATALIO-ALLEGRI-951.html }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Ūle-Monrāds|Alme}}||align="left"|Norvēģija||[[IL Hødd|Hødd]]||2014||2024||11||161 |<ref>{{cite web |title=Ole-Monrad Alme - Statistikk |url=https://www.fotball.no/fotballdata/person/statistikk/?fiksId=3766520 |website=fotball.no - Norges Fotballforbund |access-date=16 June 2025 |language=no}}</ref> |- |align="left"|{{sortname||Altairs|Altairs Gomešs de Figeiredu}}||align="left"|Brazīlija||[[Fluminense FC|Fluminense]]||1955||1971||16||551 | |- |align="left"|{{sortname|Saits|Altinordu}}||align="left"|Turcija||[[Altınordu S.K.|Altınordu]]||1929||1956||27||847||<ref>{{cite web |url=http://www.altinordu.org.tr/altinordu/icerik?id=9 |title=Altinordu Fk |publisher=Altinordu.org.tr |access-date=19 January 2014 |archive-date=16 June 2013 |archive-url=https://archive.today/20130616033926/http://www.altinordu.org.tr/altinordu/icerik?id=9 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Talals|Al-Amers}}||align="left"|Kuveita||[[Qadsia SC|Qadsia]]||2007||2018||11||147 | |- |align="left"|{{sortname|Ans|Čolhjoks}}||align="left"|Ziemeļkoreja||[[Rimyongsu]]||2003||2014||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Abdulazizs|Al-Anberi}}||align="left"|Kuveita||[[Kuwait SC]]||1971||1988||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Sante|Ankerani|nolink=1}}||align="left"|Itālija||[[S.S. Lazio|Lazio]]||1901||1912||11||{{Citation needed|date=August 2014}} | |- |align="left"|{{sortname|Endrjū|Andersons|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]||1929||1939||10||315 | |- |align="left"|{{sortname|Endijs|Andersons|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Partick Thistle F.C.|Partick Thistle]]||1971||1982||11||198 | |- |align="left"|{{sortname|Fredriks|Andešons|dab=}}||align="left"|Zviedrija||[[Halmstads BK]]||1988||2001||13||246 | |- |align="left"|{{sortname|Gilliss|Andešons}}||align="left|Zviedrija||[[Elfsborg]]||1932||1944||11||184 | |- |align="left"|{{sortname|Harijs|Andešons}}||align="left"|Zviedrija||[[IK Sleipner]]||1932||1944||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Rojs|Andešons|dab=}}||align="left|Zviedrija||[[Malmö Fotbollförening|Malmö FF]]||1968||1983||15||327 | |- |align="left"|{{sortname|Tomass|Andešons|dab=}}||align="left"|Zviedrija||[[Örebro SK]]||1988||2006||18|| | |- |align="left"|{{sortname|Tors Arne|Andreasens}}||align="left"|Norvēģija||[[FK Haugesund|Haugesund]]||2003||2017||14||300 | |- |align="left"|{{sortname|Franko|Andreoli}}||align="left"|Šveice||[[FC Lugano|Lugano]]||1935||1947||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Nikolaoss|Angelakis}}||align="left"|Grieķija||[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]]||1924||1938||14||||<ref>{{cite web|url=https://www.pressaris.gr/%CE%BF-%CE%BD%CE%AF%CE%BA%CE%BF%CF%82-%CE%B1%CE%B3%CE%B3%CE%B5%CE%BB%CE%AC%CE%BA%CE%B7%CF%82-%CF%84%CE%BF%CF%85%CF%82-%CF%80%CE%BB%CE%AE%CE%B3%CF%89%CF%83%CE%B5-%CF%8C%CF%83%CE%BF-%CE%BA%CE%B1/|title=Ο Νίκος Αγγελάκης τους… πλήγωσε όσο κανείς άλλος (photo) |trans-title=Nikos Aggelakis hurt them more than anyone else did|website=pressaris.gr|language=el|access-date=13 July 2021|archive-date=13 July 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210713181738/https://www.pressaris.gr/%CE%BF-%CE%BD%CE%AF%CE%BA%CE%BF%CF%82-%CE%B1%CE%B3%CE%B3%CE%B5%CE%BB%CE%AC%CE%BA%CE%B7%CF%82-%CF%84%CE%BF%CF%85%CF%82-%CF%80%CE%BB%CE%AE%CE%B3%CF%89%CF%83%CE%B5-%CF%8C%CF%83%CE%BF-%CE%BA%CE%B1/}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Anželu|Anželu Martinšs}}||align="left"|Portugāle||[[S.L. Benfica|Benfica]]||1952||1965||13||231 | |- |align="left"|{{sortname|Mihaels|Angeršmids}}||align="left"|Austrija||[[SV Ried]]||1992||2006||14||406 | |- |align="left"|{{sortname|Džons|Anguss|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Burnley F.C.|Burnley]]||1956||1972||16||439 | |- |align="left"|{{sortname|Teodors|Aņola}}||align="left"|Polija||[[Lech Poznań]]||1945||1961||16||196 | |- | align="left" |{{sortname|Tošihiro|Aojama}}|| align="left" |Japāna||[[Sanfrecce Hiroshima]]||2004||2024||20{{refn|group=notes|Nespēlēja 2005. gada sezonā.}}||480 | |- |align="left"|{{sortname|Gido|Ara}}||align="left"|Itālija||[[U.S. Pro Vercelli Calcio|Pro Vercelli]]||1908||1921||13||163 | |- |align="left"|{{sortname|Patrisio|Arabolasa}}||align="left"|Spānija||[[Real Unión]]||1909||1923||14||0{{refn|group=notes|name=liga}} | |- |align="left"|{{sortname|Mikels|Aranburu}}||align="left"|Spānija||[[Real Sociedad]]||1997||2012||15||402 | |- |align="left"|{{sortname|Hesuss|Arangurens}}||align="left"|Spānija||[[Athletic Bilbao]]||1962||1975||13||247 | |- |align="left"|{{sortname|Ismails|Arka}}||align="left"|Turcija||[[Eskişehirspor]]||1965||1982||17||418||<ref>{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Futbolcu/53679/Ismail-Arca |title=İsmail Arca (Eskişehirspor) @ |publisher=Mackolik.com |date=5 September 1948 |access-date=13 August 2012 |archive-date=1 July 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120701231012/http://www.mackolik.com/Futbolcu/53679/Ismail-Arca }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Migels|Arkanžu}}||align="left"|Portugāle||[[FC Porto|Porto]]||1953||1966||13||228 | |- |align="left"|{{sortname|Luiss|Arkonada}}||align="left"|Spānija||[[Real Sociedad]]||1974||1989||15||414 | |- |align="left"|{{sortname|Eneko|Arjeta}}||align="left"|Spānija||[[Athletic Bilbao]]||1951||1966||15||248 | |- |align="left"|{{sortname|Džimijs|Ārmfīlds}}||align="left"|Anglija||[[Blackpool F.C.|Blackpool]]||1954||1971||17||569 | |- |align="left"|{{sortname|Huans Pedro|Arremons}}||align="left"|Urugvaja||[[Club Atlético Peñarol|Peñarol]]||1916||1935||19|| | |- |align="left"|{{sortname|Ali|Artuners}}||align="left"|Turcija||[[Göztepe S.K.|Göztepe]]||1961||1975||14||265 | |- |align="left"|{{sortname|Torbjerns|Arvidšons}}||align="left"|Zviedrija||[[Halmstads BK]]||1989||2005||16||306 | |- |align="left"|{{sortname|Ravils|Arjapovs}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Krylia Sovetov Samara|Krylia Sovetov Kuybyshev]]||1967||1978||11||362 | |- |align="left"|{{sortname|Hosē Antonio|Arzaks|nolink=1}}||align="left"|Spānija||[[Real Sociedad]]||1962||1975||13||295 | |- |align="left"|{{sortname|Satoru|Asari}}||align="left"|Japāna||[[FC Tokyo]]||1997||2009||12||250 | |- |align="left"|{{sortname|Kahi|Asatiani}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]||1965||1975||10||218 | |- |align="left"|{{sortname|Ahmads|Askars}}||align="left"|Kuveita||[[Al-Arabi SC (Kuwait)|Al-Arabi]]||1978||1994||15{{refn|group=notes|name=Kuwait}}|| | |- |align="left"|{{sortname|Burhans|Ataks}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1920||1934||14|| ||<ref>{{cite web |url=http://www.turksports.net/b_oyuncu.asp?tablo=166&kat=3784 |title=Burhan Atak |publisher=turksports.net |date=1 January 1970 |access-date=5 May 2013 |archive-date=23 October 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131023060741/http://www.turksports.net/b_oyuncu.asp?tablo=166&kat=3784 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Džarahs|Al-Atēki}}||align="left"|Kuveita||[[Kuwait SC]]||2000||2017||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Greiems|Atkinsons}}||align="left"|Anglija||[[Oxford United F.C.|Oxford United]]||1962||1974||12||356 | |- |align="left"|{{sortname|Rons|Atkinsons}}||align="left"|Anglija||[[Oxford United F.C.|Oxford United]]{{refn|name=ox|group=notes|[[Oxford United F.C.|"Oxford United"]] sauca par [[Headington United F.C.|"Headington United"]] pirms 1960. gada.}}||1959||1971||12||560 | |- |align="left"|{{sortname|Roope|Autio|nolink=1}}||align="left"|Somija||[[JäPS]]||2010||2024||15||244+ | |- |align="left"|{{sortname|Klauss|Augentālers}}||align="left"|Vācija||[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]||1975||1991||16||404 | |- |align="left"|{{sortname|Mohamads|Avads}}||align="left"|Jordāna||[[Al-Faisaly SC|Al-Faisaly]]||1956||1972||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Fahads|Avads}}||align="left"|Kuveita||[[Kuwait SC]]||2004||2017||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Ešfaks|Ajkačs}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1936||1946||10||131 |<ref>{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Futbolcu/78409/Esfak-Aykac |title=Eşfak Aykaç (Galatasaray) @ |publisher=Mackolik.com |date=1 January 1910 |access-date=13 August 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131023055625/http://www.mackolik.com/Futbolcu/78409/Esfak-Aykac |archive-date=23 October 2013 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Ivans|Asokars|nolink=1}}||align="left"|Čīle||[[Rangers de Talca]]||1958||1976||18||386 | |- |align="left"|{{sortname|Itziks|Azuzs}}||align="left"|Izraēla||[[Bnei Yehuda Tel Aviv F.C.|Bnei Yehuda Tel Aviv]]||2003||2020||17||352 | |- |align="left"|{{sortname|Franks|Azopardī}}||align="left"|Francija||[[Chamois Niortais F.C.|Chamois Niortais]]||1989||2005||16||435 | |- |align="left"|{{sortname|Berge|Bahs}}||align="left"|Dānija||[[AaB Fodbold|AaB]]||1963||1977||14||348 | |- |align="left"|{{sortname|Džo|Bakuzi}}||align="left"|Anglija||[[Fulham F.C.|Fulham]]||1935||1956||21||283 | |- |align="left"|{{sortname|Rubens|Bagers}}||align="left"|Dānija||[[Brøndby IF|Brøndby]]||1993||2007||14||243 | |- |align="left"|{{sortname|Džasems|Bahmans}}||align="left"|Kuveita||[[Qadsia SC|Qadsia]]||1976||1986||10|| | |- |align="left"|{{sortname|Noels|Beilijs}}||align="left"|Ziemeļīrija||[[Linfield F.C.|Linfield]]||1989||2011||22|| | |- |align="left"|{{sortname|Kolins|Beikers|dab=}}||align="left"|Velsa||[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]||1953||1966||13||298 | |- |align="left"|{{sortname|Zuhairs|Bahēts}}||align="left"|Apvienotie Arābu Emirāti||[[Al Wasl FC|Al Wasl]]||1986||2004||18|| | |- |align="left"|{{sortname|Alēns|Balē|nolink=1}}||align="left"|Šveice||[[FC Sion|Sion]]||1975||1989||14||377 | |- |align="left"|{{sortname|Karloss|Balesta}}||align="left"|Spānija||[[Deportivo de La Coruña|Deportivo La Coruña]]||1974||1985||11||221 | |- |align="left"|{{sortname|Heiners|Baltess}}||align="left"|Rietumvācija||[[Fortuna Düsseldorf]]||1970||1981||11||279 | |- |align="left"|{{sortname|Harijs|Bamfords}}||align="left"|Anglija||[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]||1945||1958||13||486 | |- |align="left"|{{sortname|Anatolijs|Baniševskis}}||align="left"|Padomju Savienība||[[Neftchi Baku PFC|Neftchi Baku]]||1963||1978||15||288 | |- |align="left"|{{sortname|Haims|Bars}}||align="left"|Izraēla||[[Maccabi Netanya]]||1972||1989||17||497 | |- |align="left"|{{sortname|Otāvio|Barbjeri}}||align="left"|Itālija||[[Genoa C.F.C.|Genoa]]||1919||1932||13||299 | |- |align="left"|{{sortname|Manuels|Barbusa}}||align="left"|Portugāle||[[Boavista F.C.|Boavista]]||1969||1983||14||345 | |- |align="left"|{{sortname|Filips|Bargfrēde}}||align="left"|Vācija||[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]||2009||2021||12||207 | |- |align="left"|{{sortname|Franko|Barēzi}}||align="left"|Itālija||[[AC Milan|Milan]]||1977||1997||20||532||<ref name=manutd/> |- |align="left"|{{sortname|Vladimirs|Barkaja}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]||1957||1967||10||226 | |- |align="left"|{{sortname|Pjērs|Barlagē}}||align="left"|Francija||[[Nîmes Olympique|Nîmes]]||1950||1964||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Džims|Berets}}||align="left"|Anglija||[[West Ham United F.C.|West Ham United]]||1924||1939||15||442 | |- |align="left"|{{sortname|Sems|Bartrams}}||align="left"|Anglija||[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]||1934||1956||22||579 | |- |align="left"|{{sortname|Joahims|Bēze}}||align="left"|Rietumvācija||[[Eintracht Braunschweig]]||1959||1973||14||347 |- |align="left"|{{sortname|Sufi|Baturs|nolink=1}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1916||1933||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Alātins|Bajdars}}||align="left"|Turcija||[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]||1916||1931||15||324 | |- |align="left"|{{sortname|Džovanni|Bacāno|nolink=1}}||align="left"|Itālija||[[U.S. Pro Vercelli Calcio|Pro Vercelli]]||1908||1918||10|| | |- |align="left"|{{sortname|Frenks|Bītijs}}||align="left"|Skotija||[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]||1954||1972||18||422 | |- |align="left"|{{sortname|Ādolfs|Behtolds}}||align="left"|Vācija||[[Eintracht Frankfurt]]||1942||1963||21||397 | |- |align="left"|{{sortname|Eusebio|Beharano}}||align="left"|Spānija||[[Atletico Madrid]]||1968||1979||11||223 | |- |align="left"|{{sortname|Nihats|Bekdiks}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1916||1936||20||268||<ref>{{cite web |url=http://www.galatasaray.org/tarih/tarihte_bugun.php?frm_date=06-21 |title=Tarihte Bugün |publisher=Galatasaray.org |date=1 January 1970 |access-date=13 August 2012 |archive-date=23 October 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131023060841/http://www.galatasaray.org/tarih/tarihte_bugun.php?frm_date=06-21 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Hosē Marija|Belauste}}||align="left"|Spānija||[[Athletic Bilbao]]||1905||1926||21||0{{refn|group=notes|name=liga}} | |- |align="left"|{{sortname|Herolds|Bells|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Tranmere Rovers F.C.|Tranmere Rovers]]||1946||1960||14||633 | |- |align="left"|{{sortname|Džanpaolo|Bellīni}}||align="left"|Itālija||[[Atalanta B.C.|Atalanta]]||1998||2016||18||396 | |- |align="left"|{{sortname|Menahems|Bello}}||align="left"|Izraēla||[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]||1963||1982||19||498 | |- |align="left"|{{sortname|Ljubo|Benčičs}}||align="left"|Dienvidslāvijas Karaliste||[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]||1921||1935||14||353 | |- |align="left"|{{sortname||Bengala|dab=}}||align="left"|Brazīlija||[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]||1925||1939||15||247 |<ref>{{cite web|url=https://www.torcedores.com/noticias/2021/12/conheca-a-historia-de-bengala-um-dos-primeiros-idolos-do-cruzeiro |title=Conheça a história de Bengala, um dos primeiros ídolos do Cruzeiro |website=torcedores.com |author=Alexander Rodrigues |date=14 December 2021 |access-date=19 February 2024 |language=pt}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Amadu|Beniņu}}||align="left"|Brazīlija||[[CR Flamengo|Flamengo]]||1923||1934||12|| |<ref>{{cite web|url=https://flaestatistica.com.br/jogadores/a/amado_1|title=Jogadores do Clube de Regatas do Flamengo (Amado) |website=Flaestatística |access-date=25 June 2024 |language=pt}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Ibs|Bengtsons}}||align="left"|Dānija||[[Boldklubben Frem|Frem]]||1945||1957||12||208 | |- |align="left"|{{sortname|Džuzepe|Bergomi}}||align="left"|Itālija||[[Inter Milan]]||1979||1999||20||519||<ref name=manutd/> |- |align="left"|{{sortname|Bengts|Berndšons}}||align="left|Zviedrija||[[IFK Göteborg]]||1951||1968||17||348 | |- |align="left"|{{sortname|Mario|Berrioss|Mario Renē Berrioss}}||align="left"|Hondurasa||[[C.D. Marathón|Marathón]]||2000||2017||17||474 | |- |align="left"|{{sortname|Žans-Pols|Bertrāns-Demaness}}||align="left"|Francija||[[FC Nantes|Nantes]]||1969||1987||18||532 | |- |align="left"|{{sortname|Fikri|Beširoglu|nolink=1}}||align="left"|Turcija||[[Vefa SK|Vefa]]||1962||1974||12||226||<ref>{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Futbolcu/56072/Fikri-Besiroglu |title=Fikri Beşiroğlu (Vefa) @ |publisher=Mackolik.com |date=1 January 1943 |access-date=13 August 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120822024933/http://www.mackolik.com/Futbolcu/56072/Fikri-Besiroglu |archive-date=22 August 2012 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Harijs|Betmeds}}||align="left"|Anglija||[[Grimsby Town F.C.|Grimsby Town]]||1930||1947||17||296 | |- |align="left"|{{sortname|Subrata|Bhatačarja|dab=}}||align="left"|Indija||[[Mohun Bagan AC|Mohun Bagan]]||1974||1990||16||489 | |- |align="left"|{{sortname|Edmunds|Bjalass}}||align="left"|Polija||[[Lech Poznań]]||1934||1951||11{{refn|group=notes|Neietver 6 gadus [[Otrais Pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] laikā (1939.–1945. g.), kad visas sacensības tika pārtrauktas.}}|| | |- |align="left"|{{sortname|Alfrēds|Bikels}}||align="left"|Šveice||[[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]]||1935||1956||21||405 | |- |align="left"|{{sortname|Karlo|Bigato}}||align="left"|Itālija||[[Juventus FC|Juventus]]||1913||1931||18||232 | |- |align="left"|{{sortname|Andželo|Binaši}}||align="left"|Itālija||[[U.S. Pro Vercelli Calcio|Pro Vercelli]]||1909||1921||12||113 | |- |align="left"|{{sortname|Francs|Binders}}||align="left"|Austrija||[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]||1930||1949||19||242 | |- |align="left"|{{sortname|Ibrahims|Biogradličs}}||align="left"|Dienvidslāvija||[[FK Sarajevo|Sarajevo]]||1951||1967||16||317 | |- |align="left"|{{sortname|Bekirs Sitki|Birkans}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1905||1915||10|| | |- |align="left"|{{sortname|Ģuļa|Biro}}||align="left"|Ungārija||[[MTK Budapest FC|MTK Budapest]]||1905||1916||11||135 | |- |align="left"|{{sortname|Joels|Bjerkmans}}||align="left|Zviedrija||[[GAIS]]||1909||1923||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Viktors|Bjerkmans}}||align="left|Zviedrija||[[GAIS]]||1909||1919||10|| | |- |align="left"|{{sortname|Pablo|Blanko}}||align="left"|Spānija||[[Sevilla FC|Sevilla]]||1971||1984||13||415 | |- |align="left"|{{sortname|Henks|Blūmerss}}||align="left"|Nīderlande||[[FC Eindhoven|Eindhoven]]||1964||1984||20||641 | |- |align="left"|{{sortname|Klaudiu|Boaru}}||align="left"|Rumānija||[[Gaz Metan Mediaș]]||1998||2009||11||313 | |- |align="left"|{{sortname|Rikardo|Bokīni}}||align="left"|Argentīna||[[Club Atlético Independiente|Independiente]]||1972||1991||19||740 | |- |align="left"|{{sortname|Marko|Bode}}||align="left"|Vācija||[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]||1989||2002||13||379 | |- |align="left"|{{sortname|Lorenco Valerio|Bona|nolink=1}}||align="left"|Itālija||[[Juventus FC|Juventus]]||1911||1921||10|| | |- |align="left"|{{sortname|Jo|Bonfrere}}||align="left"|Nīderlande||[[MVV Maastricht]]||1963||1985||22||335 | |- |align="left"|{{sortname|Džampjero|Boniperti}}||align="left"|Itālija||[[Juventus FC|Juventus]]||1946||1961||15||443 | |- |align="left"|{{sortname|Pakijs|Boners}}||align="left"|Īrija||[[Celtic F.C.|Celtic]]||1978||1997||19||642 | |- |align="left"|{{sortname|Fernāns|Būne}}||align="left"|Beļģija||[[Club Brugge]]||1955||1971||16||278 | |- |align="left"|{{sortname|Jans de|Būrs|dab=}}||align="left"|Nīderlande||[[AFC Ajax|Ajax]]||1920||1933||13||195 | |- |align="left"|{{sortname|Karloss|Borha|Karloss Fernando Borha}}||align="left"|Bolīvija||[[Club Bolívar|Bolívar]]||1977||1997||20||532 | |- |align="left"|{{sortname|Sergejs|Borovskis}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]||1973||1987||14||400 | |- |align="left"|{{sortname|Espens|Berufsens}}||align="left"|Norvēģija||[[IK Start|Start]]||2006||2021||15||286 | |- |align="left"|{{sortname|Teo|Boss|dab=}}||align="left"|Nīderlande||[[SBV Vitesse|Vitesse]]||1983||1998||15||429 | |- |align="left"|{{sortname|Ahmets|Berticene|nolink=1}}||align="left"|Turcija||[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]||1969||1979||10||176 | |- |align="left"|{{sortname|Ronijs|Boiss}}||align="left"|Anglija||[[West Ham United F.C.|West Ham United]]||1959||1973||14||282 | |- |align="left"|{{sortname|Torbens|Boje}}||align="left"|Dānija||[[AaB Fodbold|AaB]]||1984||2002||18||560 | |- |align="left"|{{sortname|Jošefs|Bošiks}}||align="left"|Ungārija||[[Budapest Honvéd|Honvéd]]||1943||1962||19||477 | |- |align="left"|{{sortname|Uve|Brahts}}||align="left"|Rietumvācija||[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]||1971||1984||13||309 | |- |align="left"|{{sortname|Arturs|Bredfords|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Southampton F.C.|Southampton]]||1922||1936||14||306 | |- |align="left"|{{sortname|Džefs|Bredfords}}||align="left"|Anglija||[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]||1949||1964||15||462 | |- |align="left"|{{sortname|Renato|Bralja|nolink=1}}||align="left"|Itālija||[[Modena F.C. 2018|Modena]]||1939||1957||18|| | |- |align="left"|{{sortname|Šarls|Kambjē}}||align="left"|Beļģija||[[Club Brugge]]||1903||1925||22|| | |- |align="left"|{{sortname|Gejuss van der|Mulens}}||align="left"|Nīderlande||[[Koninklijke HFC|HFC]]||1922||1935||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Džordžs|Brejs}}||align="left"|Anglija||[[Burnley F.C.|Burnley]]||1937||1952||15||241||<ref name="bray">{{cite book|last=Simpson|first=Ray|title=The Clarets Collection 1946–1996|year=1996|publisher=Burnley FC|isbn=0-9521799-0-3|pages=32–33}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Klods|Brenī|nolink=1}}||align="left"|Francija||[[CS Sedan Ardennes|Sedan-Torcy]]||1953||1966||13||409 | |- |align="left"|{{sortname|Vims|Taps}}||align="left"|Nīderlande||[[ADO Den Haag]]||1920||1936||16|| | |- |align="left"|{{sortname||Brigels|Nunu Migels Pereira Souza}}||align="left"|Portugāle||[[C.S. Marítimo|Marítimo]]||2000||2016||16||258 | |- |align="left"|{{sortname|Pjetro|Broncīni}}||align="left"|Itālija||[[AC Milan|Milan]]||1916||1926||10||139 | |- |align="left"|{{sortname|Franks|Jākobšons}}||align="left|Zviedrija||[[GAIS]]||1949||1960||11||130 | |- |align="left"|{{sortname|Džordžs|Brauns|dab=futbolists}}|| align="left" |Skotija||[[Rangers F.C.|Rangers]]||1929||1941||12||229 | |- |align="left"|{{sortname|Gadi|Brumers}}||align="left"|Izraēla||[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]||1991||2004||13||316 | |- |align="left"|{{sortname|Tomass|Brunners|dab=}}||align="left"|Vācija||[[1. FC Nürnberg]]||1982||1996||14||402 | |- |align="left"|{{sortname|Matiass|Brunss}}||align="left"|Rietumvācija||[[Eintracht Braunschweig]]||1976||1986||10||201 | |- |align="left"|{{sortname|Ronijs|Brunsviks}}||align="left"|Surinama||[[Inter Moengotapoe]]||1987||2011||24|| | |- |align="left"|{{sortname|Mortens|Brūns}}||align="left"|Dānija||[[Silkeborg IF|Silkeborg]]||1988||2001||13||424 | |- |align="left"|{{sortname|Ralfs|Būhers}}||align="left"|Vācija||[[SpVgg Unterhaching]]||1989||2009||20||292 | |- |align="left"|{{sortname|Abdulazizs|Al-Buloši}}||align="left"|Kuveita||[[Qadsia SC|Qadsia]]||1980||1992||11{{refn|group=notes|name=Kuwait}}|| | |- |align="left"|{{sortname|Abdullahs|Al-Buloši}}||align="left"|Kuveita||[[Al-Arabi SC (Kuwait)|Al-Arabi]]||1977||1989||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Mohammad|Al-Buraiki}}||align="left"|Kuveita||[[Al-Salmiya SC|Al-Salmiya]]||1998||2008||10|| | |- |align="left"|{{sortname|Stīvs|Burtenšo}}||align="left"|Anglija||[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]||1951||1967||16||237 | |- |align="left"|{{sortname|Sems|Bērtons}}||align="left"|Anglija||[[Swindon Town Football Club|Swindon Town]]||1945||1961||16||463 | |- |align="left"|{{sortname|Terijs|Bušs}}||align="left"|Anglija||[[Bristol City F.C.|Bristol City]]||1960||1970||10||162 | |- |align="left"|{{sortname|Mihaels|Buskermolens}}||align="left"|Nīderlande||[[AZ Alkmaar|AZ]]||1988||2006||18||399 | |- |align="left"|{{sortname|Gerijs|Bērnss|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||1957||1969||12||274 | |- |align="left"|{{sortname|Hosē Marija|Busto|nolink=1}}||align="left"|Spānija||[[Sevilla FC|Sevilla]]||1942||1958||16||399 | |- |align="left"|{{sortname|Anatolijs|Bišovecs}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]||1963||1973||10||139 | |- |align="left"|{{sortname|Riza|Čalimbajs}}||align="left"|Turcija||[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]||1980||1996||16||494 | |- |align="left"|{{sortname|Stjuarts|Kaldervuds}}||align="left"|Skotija||[[Partick Thistle F.C.|Partick Thistle]]||1926||1938||12||344 | |- |align="left"|{{sortname|Hektors|Getinks}}||align="left"|Beļģija||[[Club Brugge]]||1903||1928||21{{refn|group=notes|Getinks nespēlēja no 1914. līdz 1918. gadam, [[Pirmais Pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]] dēļ.}}|| | |- |align="left"|{{sortname|Ērnijs|Kalagans}}||align="left"|Anglija||[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]||1930||1947||17||124 | |- |align="left"|{{sortname|Patriks|Kalagans}}||align="left"|Skotija||[[Hibernian F.C.|Hibernian]]||1898||1914||16||311 | |- |align="left"|{{sortname|Ignasio|Kalle}}||align="left"|Kolumbija||[[Atlético Nacional]]||1951||1965||14||346 | |- |align="left"|{{sortname|Gustafs|Bergstrēms}}||align="left|Zviedrija||[[Örgryte IS|Örgryte]]||1899||1910||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Ernando|Tovars}}||align="left"|Kolumbija||[[Independiente Santa Fe]]||1954||1965||11||204 | |- |align="left"|{{sortname|Viljams|Moraless|nolink=1}}||align="left"|Kolumbija||[[Independiente Santa Fe]]||1981||1994||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Pako|Kamarasa}}||align="left"|Spānija||[[Valencia CF|Valencia]]||1987||2000||13||267 | |- |align="left"|{{sortname|Cao|Jangs}}||align="left"|Ķīna||[[Tianjin Jinmen Tiger F.C.|Tianjin Jinmen Tiger]]||2000||2019||19||387 | |- |align="left"|{{sortname|Čārlzs|Kempbels|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Queen's Park F.C.|Queen's Park]]||1870||1886||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Džekijs|Kempbels}}||align="left"|Skotija||[[Partick Thistle F.C.|Partick Thistle]]||1963||1982||19||406 | |- |align="left"|{{sortname|Pjēro|Kampelli}}||align="left"|Itālija||[[Inter Milan]]||1910||1925||15||179 | |- |align="left"|{{sortname|Karloss|Kamposs}}||align="left"|Čīle||[[Club de Fútbol Universidad de Chile|Universidad de Chile]]||1956||1969||13||259 | |- |align="left"|{{sortname|Fernāns|Kanels}}|| align="left" |Francija||[[Club Français]]||1896||1914||18|| | |- |align="left"|{{sortname|Luiss|Mesņē}}||align="left|Francija||[[CA Paris-Charenton|CA Paris]]||1904||1920||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Robērs De|Vēns}}||align="left"|Beļģija||[[Club Brugge]]||1904||1914||10|| | |- |align="left"|{{sortname||Karliņušs|dab=}}||align="left"|Brazīlija||[[Clube de Regatas do Flamengo|Flamengo]]||1958||1969||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Džozefs|Karuana|dab=}}||align="left"|Malta||[[Rabat Ajax]]||2003||2023||20||424 | |- |align="left"|{{sortname|Reimons|Dublī}}||align="left|Francija||[[RC Roubaix]]||1911||1931||20|| | |- |align="left"|{{sortname|Rožē|Rio}}||align="left|Francija||[[FC Rouen|Rouen]]||1931||1951||20|| | |- |align="left"|{{sortname|Žoržs|Garnjē}}|| align="left" |Francija||[[Club Français]]||1896||1906||10|| | |- |align="left"|{{sortname|Ēriks|Bergstrēms}}||align="left|Zviedrija||[[Örgryte IS|Örgryte]]||1902||1914||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Žans|Nikolā}}||align="left|Francija||[[FC Rouen|Rouen]]||1929||1939||10|| | |- |align="left"|Žūlss Matē||align="left|Francija||[[RC Paris]]||1934||1948||14|| | |- |align="left"|{{sortname||Karlitušs|Karlušs Albertu Zolims Filju}}||align="left"|Brazīlija||[[Sport Club Internacional|Internacional]]||1938||1951||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Džerijs|Karlšons|nolink=1}}||align="left"|Zviedrija||[[IFK Göteborg]]||1974||1987||13||247 | |- |align="left"|{{sortname|Džeks|Kārs|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]||1899||1912||13||279 | |- |align="left"|{{sortname|Džeimijs|Karagers}}|| align="left" |Anglija||[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||1996||2013||17||508||<ref name=manutd/> |- |align="left"|{{sortname|Hosē Luiss|Karransa}}||align="left"|Peru||[[Universitario de Deportes]]||1985||2004||19||570 | |- |align="left"|{{sortname|Konstantīns|Karstea}}||align="left"|Rumānija||[[FC Argeș Pitești|Argeș Pitești]]||1970||1982||12||244 | |- |align="left"|{{sortname|Pako|Kasteljano}}||align="left"|Spānija||[[UD Las Palmas|Las Palmas]]||1964||1978||14||371 | |- |align="left"|{{sortname|Havjers|Kastanjeda}}||align="left"|Spānija||[[CA Osasuna|Osasuna]]||1980||1991||11||350 | |- |align="left"|{{sortname|Armando|Kastelaci}}||align="left"|Itālija||[[Inter Milan]]||1923||1936||13||246 | |- |align="left"|{{sortname|Hesuss|Kastro|Hesuss Kastro Gonsaless}}||align="left"|Spānija||[[Sporting de Gijón|Sporting Gijón]]||1968||1985||17||417 | |- |align="left"|{{sortname|Ross|Keivens}}||align="left"|Skotija||[[Queen's Park F.C.|Queen's Park]]||1982||2002||20||532 | |- |align="left"|{{sortname|Hosē Marija|Sebaljoss}}||align="left"|Spānija||[[Racing de Santander|Racing Santander]]||1988||2003||15||426 | |- |align="left"|{{sortname|Džampjēro|Čekarelli}}||align="left"|Itālija||[[A.C. Cesena|Cesena]]||1966||1985||19|| | |- |align="left"|{{sortname|Masimo|Čekaroni}}||align="left"|Šveice||[[FC Basel|Basel]]||1987||2002||15||398 | |- |align="left"|{{sortname|Renē|Sedolēns}}||align="left"|Francija||[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]||1959||1972||13||367 | |- |align="left"|{{sortname|Čezarīno|Servellati}}||align="left"|Itālija||[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]||1948||1962||14||300 | |- |align="left"|{{sortname|Antonio|Četi}}||align="left"|Itālija||[[Como 1907|Como]]||1920||1941||21||278 | |- |align="left"|{{sortname|Oskars|Bengtšons}}||align="left|Zviedrija||[[Örgryte IS|Örgryte]]||1902||1914||12|| | |- |align="left"|{{sortname||Cai Huikangs}}||align="left"|Ķīna||[[Shanghai Port F.C.|Shanghai Port]]||2006||2024||19||364+ | |- |align="left"|{{sortname|Zahariass|Haliabaliass}}||align="left"|Grieķija||[[Iraklis F.C. (Thessaloniki)|Iraklis]]||1964||1975||11||280 | |- |align="left"|{{sortname|Čans|Jukči}}||align="left"|Honkonga||[[Tai Po FC|Tai Po]]||2002||2017||15||168 | |- |align="left"|{{sortname|Džons|Čārlzs|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Blackpool F.C.|Blackpool]]||1912||1924||12||228 | |- |align="left"|{{sortname|Džeks|Čarltons}}||align="left"|Anglija||[[Leeds United F.C.|Leeds United]]||1952||1973||21||629||<ref name=manutd/> |- |align="left"|{{sortname|Tons du|Šatiņē}}||align="left"|Nīderlande||[[FC Utrecht|Utrecht]]||1977||1987||10||235 | |- |align="left"|{{sortname|Vahtangs|Čelidze|nolink=1}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]||1965||1976||11||247 | |- |align="left"|[[Migels Porlāns Nogera|Čendo]]|| align="left" |Spānija||[[Real Madrid CF|Real Madrid]]||1982||1998||16||363 | |- |align="left"|{{sortname|Stīvs|Čerandolo}}|| align="left" |ASV||[[Hannover 96]]||1999||2014||15||370 | |- |align="left"|{{sortname|Volodimirs|Česnakovs}}||align="left"|Ukraina||[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]||2007||2024||17||353 | |- |align="left"|{{sortname||Čiu Juhungs}}||align="left"|Taivāna||[[Taiwan Power Company F.C.|Taipower]]||2013||2024||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Aleksandrs|Čivadze}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]||1974||1987||13||324 | |- |align="left"|{{sortname|Žorī|Šugranī}}||align="left"|Francija||[[Rodez AF|Rodez]]||2010||2025||14{{refn|group=notes|2012.–13. gada sezonā spēlēja tikai rezervistu sastāvā.}}||262 | |- |align="left"|{{Sortname|Stanislavs|Cikovskis}}||align="left"|Polija||[[KS Cracovia|Cracovia]]||1912||1925||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Čoi|Jinčeuls}}||align="left"|Dienvidkoreja||[[Jeonbuk Hyundai Motors]]||1996||2007||11||241 |- |align="left"|{{sortname|Čungs|Jonghvans}}||align="left"|Dienvidkoreja||[[Busan IPark|Daewoo Royals]]||1984||1994||10||150 | |- |align="left"|{{sortname|Čārlijs|Čērčs}}||align="left"|Skotija||[[Queen's Park F.C.|Queen's Park]]||1948||1961||13||210 | |- |align="left"|{{sortname|Necdets|Cici}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1928||1941||13||126||<ref>{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Player/Default.aspx?id=78417 |title=Necdet Cici (Galatasaray) @ |publisher=Mackolik.com |date=1 January 1913 |access-date=13 August 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131023060037/http://www.mackolik.com/Player/Default.aspx?id=78417 |archive-date=23 October 2013 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Gerards|Cešliks}}||align="left"|Polija||[[Ruch Chorzów]]||1948||1959||11||237 | |- |align="left"|{{sortname|Hosē|Klaramunts}}||align="left"|Spānija||[[Valencia CF|Valencia]]||1966||1978||12||324 | |- |align="left"|{{sortname|Ronijs|Kleitons|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]]||1951||1969||18||581 | |- |align="left"|{{sortname|Ivo|Kokoni}}||align="left"|Itālija||[[S.S.D. Parma Calcio 1913|Parma]]||1948||1962||14||308 | |- |align="left"|{{sortname|Teofils|Kodreanu}}||align="left"|Rumānija||[[FC Rapid București|Rapid București]]||1961||1973||12||258 | |- |align="left"|{{sortname|Džordžs|Koens}}||align="left"|Anglija||[[Fulham F.C.|Fulham]]||1956||1969||13||459 | |- |align="left"|{{sortname|Ervē|Kolo|nolink=1}}||align="left"|Francija||[[FC Nancy|Nancy]]||1952||1964||12||275 | |- |align="left"|{{sortname|Džanpjēro|Kombi}}||align="left"|Itālija||[[Juventus FC|Juventus]]||1923||1934||11||367 | |- |align="left"|{{sortname|Īans|Kuks|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Wimbledon F.C.|Wimbledon]]||1963||1977||14||427 | |- |align="left"|{{sortname|Villijs|Kūpers}}||align="left"|Skotija||[[Aberdeen F.C.|Aberdeen]]||1928||1948||20||347 | |- |align="left"|{{sortname|Viktors|Karlunds}}||align="left|Zviedrija||[[Örgryte IS|Örgryte]]||1928||1939||11||165 | |- |align="left"|{{sortname|Kens|Kūts}}||align="left"|Anglija||[[Brentford F.C.|Brentford]]||1949||1964||15||559 | |- |align="left"|{{sortname|Mario|Kordero}}||align="left"|Kostarika||[[Deportivo Saprissa]]||1949||1964||15||458 | |- |align="left"|{{sortname|Viktors|Kordero}}||align="left"|Kostarika||[[Deportivo Saprissa]]||1991||2011||20||458 | |- |align="left"|{{sortname|Evaristo|Koronado}}||align="left"|Kostarika||[[Deportivo Saprissa]]||1981||1995||14||537 | |- |align="left"|{{sortname|Entonijs|Korreja|dab=}}||align="left"|Nīderlande||[[SC Telstar|Telstar]]||2001||2016||15||354 | |- |align="left"|{{sortname|Hesuss Djego|Kota}}||align="left"|Spānija||[[Rayo Vallecano]]||1987||2002||15||401 | |- |align="left"|{{sortname|Pets|Kortnijs}}||align="left"|Īrija||[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]||1960||1971||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Kolins|Kaupertvaits}}||align="left"|Anglija||[[Barrow A.F.C.|Barrow]]||1977||1992||15||704 | |- |align="left"|{{sortname|Bobijs|Kokss|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Dundee F.C.|Dundee]]||1956||1968||12||327 | |- |align="left"|{{sortname|Džeimss|Kroufords|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Queen's Park F.C.|Queen's Park]]||1922||1937||15||449 | |- |align="left"|{{sortname|Oto|Anderšons|dab=}}||align="left|Zviedrija||[[Örgryte IS|Örgryte]]||1930||1940||10||188 | |- |align="left"|{{sortname|Bobs|Kromptons}}||align="left"|Anglija||[[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]]||1896||1920||24||530 | |- |align="left"|{{sortname|Jirgens|Krojs}}||align="left"|Austrumvācija||[[FSV Zwickau]]||1965||1982||17||372 | |- |align="left"|{{sortname|Luiss Karloss|Kvartero}}||align="left"|Spānija||[[Real Zaragoza|Zaragoza]]||1995||2009||14||190 | |- |align="left"|{{sortname|Stens|Kulliss}}||align="left"|Anglija||[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolves]]||1934||1947||13||155 | |- |align="left"|{{sortname|Bernhards|Kulmanis}}||align="left"|Rietumvācija||[[1. FC Köln]]||1970||1984||14||341 | |- |align="left"|{{sortname|Karstens|Kulmanis}}||align="left"|Vācija||[[1. FC Köln]]||1998||2010||12||192 | |- |align="left"|{{sortname|Džons|Kamings|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Heart of Midlothian F.C.|Hearts]]||1950||1967||17||359 | |- |align="left"|{{sortname|Orasiu|da Košta}}||align="left"|Brazīlija||[[Fluminense FC|Fluminense]]||1902||1911||10|| | |- |align="left"|{{sortname|Faisals|Al-Dahils}}||align="left"|Kuveita||[[Qadsia SC|Qadsia]]||1973||1989||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Jeno|Dalnoki}}||align="left"|Ungārija||[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]||1950||1966||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Gidi|Damti}}||align="left"|Izraēla||[[Shimshon Tel Aviv F.C.|Shimshon Tel Aviv]]||1968||1989||21||544 | |- |align="left"|{{sortname|Romēns|Danzē}}||align="left"|Francija||[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]||2006||2018||12||323 | |- |align="left"|{{sortname|Primo|Danjeli|nolink=1}}||align="left"|Itālija||[[Calcio Padova|Padova]]||1919||1931||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Kims|Daugārds}}||align="left"|Dānija||[[Brøndby IF|Brøndby]]||1992||2008||16||336 | |- |align="left"|{{sortname|Nirs|Davidovičs}}||align="left"|Izraēla||[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]||1994||2013||19||385 | |- |align="left"|{{sortname|Maiks|Deiviss|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Blackpool F.C.|Blackpool]]||1984||1995||11||310 | |- |align="left"|{{sortname|Tafijs|Deiviss}}||align="left"|Velsa||[[Watford F.C.|Watford]]||1930||1950||20||284||<ref name=jones/> |- |align="left"|{{sortname|Abdulrahmans|Al-Davla}}||align="left"|Kuveita||[[Al-Arabi SC (Kuwait)|Al-Arabi]]||1961||1975||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Džerijs|Dosons|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Burnley F.C.|Burnley]]||1907||1928||21||522 | |- |align="left"|{{sortname|Džīno|De Bjasi|nolink=1}}||align="left"|Itālija||[[A.S.D. Treviso 2009|Treviso]]||1924||1941||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Ignve|Kelkvists|nolink=1}}||align="left|Zviedrija||[[Örgryte IS|Örgryte]]||1971||1981||10|| | |- |align="left"|{{sortname|Etore|De Mikele|nolink=1}}||align="left"|Itālija||[[U.S. Lecce|Lecce]]||1908||1918||10|| | |- |align="left"|{{sortname|Džovanni|De Prā}}||align="left"|Itālija||[[Genoa C.F.C.|Genoa]]||1919||1933||14||304 | |- |align="left"|{{sortname|Klauss|Dekers}}||align="left"|Austrumvācija||[[1. FC Magdeburg]]||1970||1983||13||278 | |- |align="left"|{{sortname|Jurijs|Dehterjovs}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]||1967||1988||21||321 | |- |align="left"|{{sortname|Mihaliss|Delaviniass}}||align="left"|Grieķija||[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]||1938||1955||17||14 | |- |align="left"|{{sortname|Džovanni|Delfino|nolink=1}}||align="left"|Itālija||[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]||1958||1970||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Džuzepe|Della Valle}}||align="left"|Itālija||[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]||1916||1931||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Seržs|Delmā}}||align="left"|Francija||[[Montpellier HSC|Montpellier]]||1965||1977||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Stefāns|Dembikī}}||align="left"|Francija||[[RC Lens|Lens]]||1936||1949||13||181+ | |- |align="left"|{{sortname|Reinalds|Denuē}}||align="left"|Francija||[[FC Nantes|Nantes]]||1966||1979||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Rahmi|Denizezs|nolink=1}}||align="left"|Turcija||[[Vefa SK|Vefa]]||1947||1962||15||262||<ref>{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Futbolcu/66682/Rahmi-Denizoz |title=Rahmi Denizöz (Vefa) @ |publisher=Mackolik.com |date=1 January 1928 |access-date=13 August 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131023055324/http://www.mackolik.com/Futbolcu/66682/Rahmi-Denizoz |archive-date=23 October 2013 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Halits|Deringers}}||align="left"|Turcija||[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]||1942||1952||10||193||<ref>{{Cite web |title=Halit Deringör |work=Mackolik.com |access-date=2 August 2018 |url=http://www.mackolik.com/Futbolcu/74980/ |archive-date=3 August 2018 |archive-url= https://web.archive.org/web/20180803014511/http://www.mackolik.com/Futbolcu/74980/ }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Dinko|Dermendžijevs}}||align="left"|Bulgārija||[[PFC Botev Plovdiv|Botev Plovdiv]]||1959||1978||19||447 | |- |align="left"|{{sortname|Entonī|Derons}}||align="left"|Francija||[[Stade Malherbe Caen|Caen]]||1997||2012||15||374 | |- |align="left"|{{sortname|Benito|Diass}}||align="left"|Spānija||[[Real Sociedad]]||1917||1927||10||0{{refn|group=notes|name=liga}} | |- |align="left"|{{sortname|Senons|Diass}}||align="left"|Argentīna||[[Rosario Central]]||1903||1919||16||175||<ref>[https://futbolistasderosariocentral.blogspot.com/2019/04/zenon-diaz.html] Zenón Díaz, at Futbolistas de Rosario Central.</ref> |- |align="left"|{{sortname|Džimijs|Dikinsons}}||align="left"|Anglija||[[Portsmouth F.C.|Portsmouth]]||1946||1965||19||764||<ref name=manutd/> |- |align="left"|{{sortname|Džonijs|Diksons}}||align="left"|Anglija||[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]||1945||1961||16||423 | |- |align="left"|{{sortname|Bonaventure|Džonkeps}}||align="left"|Kamerūna||[[Union Douala]]||1982||1995||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Jusefs|Al-Dohi}}||align="left"|Kuveita||[[Kazma SC|Kazma]]||1989||2001||11{{refn|group=notes|name=Kuwait}}|| | |- |align="left"|{{sortname|Renē|Domingo}}||align="left"|Francija||[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]||1949||1964||15||456 | |- |align="left"|{{sortname|Plamens|Donevs}}||align="left"|Bulgārija||[[PFC Svetkavitsa|Svetkavitsa]]||1973||1992||19||355 | |- |align="left"|{{sortname|Hanss-Jirgens|Derners}}||align="left"|Austrumvācija||[[SG Dynamo Dresden|Dynamo Dresden]]||1968||1985||17||400 | |- |align="left"|{{sortname|Hanss|Derre|nolink=1}}||align="left"|Rietumvācija||[[Rot-Weiss Essen]]||1965||1978||13||256 | |- |align="left"|{{sortname|Braiens|Duglass}}||align="left"|Anglija||[[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]]||1952||1969||17||438 | |- |align="left"|{{sortname|Mirče|Dridea}}||align="left"|Rumānija||[[FC Petrolul Ploiești|Petrolul Ploiești]]||1956||1971||15||282 | |- |align="left"|{{sortname|Karlušs|Duarte|dab=}}||align="left"|Portugāle||[[FC Porto|Porto]]||1952||1962||10||172 | |- |align="left"|{{sortname|Pēters|Duke}}||align="left"|Austrumvācija||[[FC Carl Zeiss Jena|Carl Zeiss Jena]]||1959||1977||18||352 | |- |align="left"|{{sortname|Diks|Dakvorts|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Manchester United F.C.|Manchester United]]||1903||1914||11||225 | |- |align="left"|{{sortname|Bernds|Dirnbergers}}||align="left"|Rietumvācija||[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]||1972||1985||13||375 | |- |align="left"|{{sortname|Bils|Ekerslijs}}||align="left"|Anglija||[[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]]||1947||1961||14||403 | |- |align="left"|{{sortname|Braiens|Edvardss|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]||1947||1965||18||483 | |- |align="left"|{{sortname|Hanss-Valters|Eigenbrods}}||align="left"|Rietumvācija||[[Eintracht Frankfurt]]||1955||1965||10||94 | |- |align="left"|{{sortname|Dīters|Eiltss}}||align="left"|Vācija||[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]||1985||2002||17||390 | |- |align="left"|{{sortname|Giljermo|Eisagirre}}||align="left"|Spānija||[[Sevilla FC|Sevilla]]||1924||1936||12||130{{refn|group=notes|name=liga}} | |- |align="left"|{{sortname|Mahmuds|El-Hatibs}}||align="left"|Ēģipte||[[Al Ahly SC|Al Ahly]]||1972||1988||16||199 | |- |align="left"|{{sortname|Valids Madebs|El-Hatruši}}||align="left"|Lībija||[[Al-Ittihad Club (Tripoli)|Al-Ittihad]]||2005||2016||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Alekss|Eliots|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Partick Thistle F.C.|Partick Thistle]]||1927||1939||12||369 | |- |align="left"|{{sortname|Ajfers|Elmastašoglu}}||align="left"|Turcija||[[Altay SK]]||1961||1976||15||324 | |- |align="left"|{{sortname|Džons|Elsvortijs}}||align="left"|Velsa||[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]||1949||1965||16||396 | |- |align="left"|{{sortname|Hamada|Emams}}||align="left"|Ēģipte||[[Zamalek SC|Zamalek]]||1957||1974||17||267 | |- |align="left"|{{sortname|Arvids|Emanuelšons}}||align="left|Zviedrija||[[IF Elfsborg|Elfsborg]]||1933||1947||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Antonio|Emeri}}||align="left"|Spānija||[[Real Unión]]||1923||1935||12||110 | |- |align="left"|{{sortname|Jargalsaihanijs|Enhbajars}}||align="left"|Mongolija||[[Khangarid]]||1997||2021||24|| | |- |align="left"|{{sortname|Necmi|Erdogdu|nolink=1}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1944||1955||11|| ||<ref>{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Player/Default.aspx?id=74662&season=1946%2F1947 |title=Necmi Erdoğdu (Galatasaray) @ |publisher=Mackolik.com |date=1 January 1925 |access-date=13 August 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131023060221/http://www.mackolik.com/Player/Default.aspx?id=74662&season=1946%2F1947 |archive-date=23 October 2013 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Georgs|Ērikšons}}||align="left"|Zviedrija||[[IFK Norrköping]]||1938||1958||20|| | |- |align="left"|{{sortname|Andriass|Ēriksens}}||align="left"|Fēru Salas||[[B36 Tórshavn]]||2014||2024||11||28 | |- |align="left"|{{sortname|Ivars|Ērikšons}}||align="left|Zviedrija||[[Sandvikens IF]]||1933||1944||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Mithats|Ertugs|nolink=1}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1923||1933||10|| | |- |align="left"|{{sortname|Robers|Erjols}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1947||1959||12||79||<ref>{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Player/Default.aspx?id=73610 |title=Rober Isaac Eryol (Galatasaray) @ |publisher=Mackolik.com |date=21 December 1930 |access-date=13 August 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131023055507/http://www.mackolik.com/Player/Default.aspx?id=73610 |archive-date=23 October 2013 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Jirgens|Ešers|nolink=1}}||align="left"|Austrumvācija||[[Wismut Aue]]||1971||1986||15||310 | |- |align="left"|{{sortname|Adrians|Eskudero}}||align="left"|Spānija||[[Atlético Madrid]]||1945||1958||13||287 | |- |align="left"|{{sortname|Svens|Esplings|nolink=1}}||align="left"|Zviedrija||[[Helsingborg]]||1949||1963||14||469 | |- |align="left"|{{sortname|Žans-Liks|Etorī}}||align="left"|Francija||[[AS Monaco FC|Monaco]]||1977||1994||17||602 | |- |align="left"|{{sortname|Patriks|Fabians|dab=footballer}}||align="left"|Vācija||[[VfL Bochum]]||2005||2020||15||148 | |- |align="left"|{{sortname|Džačinto|Faketi}}|| align="left" |Itālija||[[Inter Milan]]||1960||1978||18||476 | |- |align="left"|{{sortname|Džužepe|Fakoeti|nolink=1}}||align="left"|Itālija||[[Atalanta B.C.|Atalanta]]||1919||1930||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Toms|Farkharsons}}||align="left"|Īrija||[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]||1922||1935||13||445 | |- |align="left"|{{sortname|Kemals|Faruki}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1923||1934||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Antonio|Fajencs}}||align="left"|Itālija||[[Calcio Padova|Padova]]||1919||1929||10|| | |- |align="left"|{{sortname|Andrejs|Fedjakins}}||align="left"|Krievija||[[FC Luch Vladivostok|Luch Vladivostok]]||1981||1996||15||447 | |- |align="left"|{{sortname|Vladimirs|Fedotovs}}||align="left"|Padomju Savienība||[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]||1960||1975||15||382 | |- |align="left"|{{sortname|Fredriks|Fendrihs}}||align="left"|Zviedrija||[[Jönköpings Södra IF]]||2004||2022||18||372 | |- |align="left"|{{sortname|Fengs|Junjans}}||align="left"|Ķīna||[[Guangzhou F.C.|Guangzhou]]||2003||2014||11||222 | |- |align="left"|{{sortname|Šarifs|El-Fars}}||align="left"|Ēģipte||[[Zamalek SC|Zamalek]]||1948||1961||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Mikijs|Fentons}}||align="left"|Anglija||[[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]||1933||1950||17||240 | |- |align="left"|{{sortname|Teodoro|Fernandess}}||align="left"|Peru||[[Universitario de Deportes]]||1931||1953||22|| | |- |align="left"|{{sortname|Tomass|Fergusons|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Falkirk F.C.|Falkirk]]||1919||1932||13||451 | |- |align="left"|{{sortname|Hasans|El-Fars}}||align="left"|Ēģipte||[[Zamalek SC|Zamalek]]||1930||1947||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Bobs|Ferjers|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Motherwell F.C.|Motherwell]]||1917||1937||20||626||<ref name=wellnet>[http://www.motherwellnet.com/database/player-archive/f/bobby-ferrier/ Bobby Ferrier] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191031233538/http://www.motherwellnet.com/database/player-archive/f/bobby-ferrier/ |date=31 October 2019 }}, MotherWELLnet</ref> |- |align="left"|{{sortname|Kristians|Fīdlers}}||align="left"|Vācija||[[Hertha BSC]]||1993||2009||16||234 | |- |align="left"|{{sortname|Olle|Ālunds}}||align="left"|Zviedrija||[[Degerfors IF]]||1939||1953||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Andrejs|Finončenko}}||align="left"|Kazahstāna||[[FC Shakhter Karagandy|Shakhter Karagandy]]||2001||2016||15||329 | |- |align="left"|{{sortname|Dino|Fjorīni|nolink=1}}||align="left"|Itālija||[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]||1932||1943||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Valdemars|Fjume}}||align="left"|Brazīlija||[[Palmeiras]]||1941||1958||18||620 |<ref>{{cite web|url=https://www.palmeiras.com.br/craques/waldemar-fiume/ |title=Waldemar Fiúme |website=SE Palmeiras |access-date=18 June 2024 |language=pt}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Valdemars|Fornaliks}}||align="left"|Polija||[[Ruch Chorzów]]||1982||1994||12||233 | |- |align="left"|{{sortname|Villijs|Fosli}}||align="left"|Norvēģija||[[Asker Fotball|Asker]]||1948||1965||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Jergs|Zīverss}}||align="left"|Vācija||[[Hannover 96]]||1989||2003||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Bils|Fulkess}}||align="left"|Anglija||[[Manchester United F.C.|Manchester United]]||1952||1969||17||566 | |- |align="left"|{{sortname|Ignasio|Floress|dab=}}||align="left"|Meksika||[[Cruz Azul]]||1972||1990||18||389 | |- |align="left"|{{sortname||Frans|Fransisko Havjers Gonsaless Peress|dab=}}||align="left"|Spānija||[[Deportivo de La Coruña|Deportivo La Coruña]]||1988||2005||17||550 | |- |align="left"|{{sortname|Huans Karloss|Franko}}||align="left"|Paragvaja||[[Olimpia Asunción]]||1992||2005||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Gerhards|Franke|nolink=1}}||align="left"|Austrumvācija||[[Turbine Erfurt]]||1950||1968||18|| | |- |align="left"|{{sortname|Horsts|Franke|nolink=1}}||align="left"|Austrumvācija||[[FSV Glückauf Brieske-Senftenberg|Aktivist Brieske-Senftenberg]]{{refn|group=notes|1950. gadā klubs tika nosaukts par "BSG Aktivist Ost Brieske" un kļuva par daļu no [[Austrumvācijas futbola Premjerlīga|Austrumvācijas Premjerlīgas]]. Pēc tam, no 1954. līdz 1963. gadam futbola sadaļa tika deleģēta jaunizveidotajai "SC Aktivist Brieske-Senftenberg". Pēc tam, kad 1963. gadā "SC Aktivist" tika pazemināta no [[Austrumvācijas futbola Premjerlīga|Austrumvācijas Premjerlīgas]], visa pirmā komanda tika deleģēta "SC Cottbus", kas bija "[[Energie Cottbus]]" priekštecis. Otrā komanda atkal pievienojās "BSG Aktivist Brieske-Ost", kas pēc apvienošanās ar "BSG Aktivist Senftenberg" no 1972. gada februāra sacentās kā "BSG Aktivist Brieske-Senftenberg". Horsts Franke spēlēja ar otro komandu 1964. un 1965. gadā [[Austrumvācijas futbola Premjerlīga|Austrumvācijas Premjerlīgā]], tāpēc tiek uzskatīts, ka viņš spēlēja tajā pašā klubā.}}||1949||1965||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Henings|Frencels}}||align="left"|Austrumvācija||[[Lokomotive Leipzig]]||1960||1978||18||421{{refn|group=notes|Viņš vienu reizi spēlēja 2004. gadā "Kreisliga-3" (11. līmeņa) spēlē pret "SV Paunsdorf".}} | |- |align="left"|{{sortname|Redferns|Frogats}}||align="left"|Anglija||[[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]]||1945||1960||15||498 | |- |align="left"|{{sortname|Henrijs|Froms}}||align="left"|Dānija||[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]||1948||1961||13||277 | |- |align="left"|{{sortname|Mohameds|Al-Fuhaids}}||align="left"|Saūda Arābija||[[Al-Fateh]]||2009||2025||16||345 | |- |align="left"|{{sortname|Kota|Fudžimoto}}||align="left"|Japāna||[[Cerezo Osaka]]||2005||2019||14||226 | |- |align="left"|{{sortname|Masahiro|Fukuda}}||align="left"|Japāna||[[Urawa Red Diamonds]]||1989||2002||13||287 | |- |align="left"|{{sortname|Agustīns|Gainsa}}||align="left"|Spānija||[[Athletic Bilbao]]||1940||1959||19||381 | |- |align="left"|{{sortname|Agustīns|Gahate}}||align="left"|Spānija||[[Real Sociedad]]||1978||1992||14||364 | |- |align="left"|{{sortname|Antonijs|Galeckis}}||align="left"|Polija||[[ŁKS Łódź]]||1922||1939||17||204 | |- |align="left"|{{sortname|Manuels|Gama|nolink=1}}||align="left"|Portugāle||[[Anadia F.C.|Anadia]]||2009||2023||16||244 |{{citation needed|date=August 2025}} |- |align="left"|{{sortname|Fransisko|Gamborena}}||align="left"|Spānija||[[Real Unión]]||1915||1934||19||92{{refn|group=notes|name=liga}} | |- |align="left"|{{sortname|Džužepe|Gandīni}}||align="left"|Itālija||[[U.S. Alessandria Calcio 1912|Alessandria]]||1921||1932||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Gao|Jao}}||align="left"|Ķīna||[[Shandong Taishan F.C.|Shandong Taishan]]||1998||2009||11||150 | |- |align="left"|{{sortname|Horhe|Garsija|dab=futbolists}}|| align="left" |Spānija||[[Deportivo de La Coruña|Deportivo La Coruña]]||1975||1991||16||254 | |- |align="left"|{{sortname|Hosē Ignasio|Garmendija}}||align="left"|Spānija||[[SD Eibar|Eibar]]||1979||1998||19||388 | |- |align="left"|{{sortname|Feliče|Gasperi}}||align="left"|Itālija||[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]||1924||1938||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Alberto|Gato|nolink=1}}||align="left"|Itālija||[[Reggina 1914|Reggina]]||1953||1966||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Boriss|Gavrilovs}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Shinnik Yaroslavl|Shinnik Yaroslavl]]||1971||1989||18||575 | |- |align="left"|{{sortname||Gastelu|Hosē Agustīns Aransabals Askasibars}}||align="left"|Spānija||[[Real Sociedad]]||1967||1981||14||308 | |- |align="left"|{{sortname|Šiks|Džītonss}}||align="left"|Skotija||[[Celtic F.C.|Celtic]]||1929||1940||11||280 | |- |align="left"|{{sortname|Pēters|Gīsners|nolink=1}}||align="left"|Austrumvācija||[[Lokomotive Leipzig]]||1960||1975||15||343 | |- |align="left"|{{sortname|Tomijs|Džemels|dab=}}||align="left"|Skotija||[[St Mirren F.C.|St Mirren]]||1951||1962||11||264 | |- |align="left"|{{sortname|Pjetro|Dženovēzi}}||align="left"|Itālija||[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]||1919||1933||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Billijs|Džordžs|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]||1897||1911||14||356 | |- |align="left"|{{sortname|Kornels|Georgesku}}||align="left"|Rumānija||[[FC Bihor Oradea (1958)|Bihor Oradea]]||1974||1989||15||347 | |- |align="left"|{{sortname|Trajans|Georgesku}}||align="left"|Rumānija||[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]||1951||1967||16||303||<ref>{{cite web|url=http://www.romani-adevarati.ro/dr-traian-georgescu-a-murit-chirurgul/ |title=The surgeon has died |publisher=romani-adevarati.ro |access-date=22 May 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080602074613/http://www.romani-adevarati.ro/dr-traian-georgescu-a-murit-chirurgul/ |archive-date=2 June 2008 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Sabri|Genčsojs}}||align="left"|Turcija||[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]||1938||1948||10||137 | |- |align="left"|{{sortname|Leopolds|Gernhards}}||align="left"|Austrija||[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]||1939||1955||16||208 | |- |align="left"|{{sortname|Vašku|Žervāziu}}||align="left"|Portugāle||[[Associação Académica de Coimbra – O.A.F.|Académica de Coimbra]]||1962||1979||17||355 | |- |align="left"|{{sortname|Viktors|Getmanovs}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC SKA Rostov-on-Don|SKA Rostov]]||1962||1972||10||232 | |- |align="left"|{{sortname|Karls|Kollers|dab=}}||align="left"|Austrija||[[First Vienna]]||1949||1966||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Hatems|Gaebs}}||align="left"|Sīrija||[[Al-Shorta SC (Syria)|Al-Shorta]]||1987||2000||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Nasirs|Al-Ganems}}||align="left"|Kuveita||[[Kuwait SC]]||1978||1992||13{{refn|group=notes|name=Kuwait}}|| | |- |align="left"|{{sortname|Abdulsalams|Al-Gurbani}}||align="left"|Jemena||[[Shaab Ibb SCC|Al-Sha'ab Ibb]]||1990||2007||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Naidžels|Gibss}}||align="left"|Anglija||[[Watford F.C.|Watford]]||1983||2002||19||407||<ref name=jones/> |- |align="left"|{{sortname|Raiens|Gigss}}|| align="left" |Velsa||[[Manchester United F.C.|Manchester United]]||1990||2014||24||672||<ref name="manutd">{{cite news |url=https://bleacherreport.com/articles/801448-the-greatest-one-club-players-of-all-time-xi-maldini-scholes-giggs-and-more |title=The Greatest One-Club Players of All Time XI: Maldini, Scholes, Giggs and More |date=15 August 2011 |access-date=4 July 2023 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Bobs|Džilespī}}||align="left"|Skotija||[[Queen's Park F.C.|Queen's Park]]||1919||1933||14||428 | |- |align="left"|{{sortname|Roberto|Hils|dab=}}||align="left"|Spānija||[[Valencia CF|Valencia]]||1959||1971||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Aba|Gindins}}||align="left"|Izraēla||[[Hapoel Haifa F.C.|Hapoel Haifa]]||1964||1976||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Ludviks|Gintels}}||align="left"|Polija||[[KS Cracovia (football)|Cracovia Krakow]]||1916||1930||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Frederiks|Žorja}}||align="left"|Francija||[[OGC Nice|Nice]]||1988||2000||12||216 | |- |align="left"|{{sortname|Jozefs|Gladišs}}||align="left"|Polija||[[Lechia Gdańsk]]||1970||1982||12||221 | |- |align="left"|{{sortname|Aloiss|Glaubics|nolink=1}}||align="left"|Austrumvācija||[[FSV Zwickau]]||1954||1973||19||429 | |- |align="left"|{{sortname|Ārčijs|Glens}}||align="left"|Skotija||[[Aberdeen F.C.|Aberdeen]]||1948||1960||12||203 | |- |align="left"|{{sortname|Jākobs|Glerups}}||align="left"|Dānija||[[Viborg FF|Viborg]]||1994||2010||16||454 | |- |align="left"|{{sortname|Johanness|Demantke}}||align="left"|Austrija||[[Admira Wacker]]||1967||1983||16||412 | |- |align="left"|{{sortname|Tomijs|Glidens}}||align="left"|Anglija||[[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]||1922||1936||14||445 | |- |align="left"|{{sortname|Go|Johans}}||align="left"|Dienvidkoreja||[[FC Seoul]]||2004||2023||20||463|| |- |align="left"|{{sortname|Vladimirs|Golubevs|dab=}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Leningrad]]||1968||1981||13||335 | |- |align="left"|{{sortname|Zeki|Gekbora|nolink=1}}||align="left"|Turcija||[[Vefa SK|Vefa]]||1942||1952||10||122||<ref>{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Futbolcu/75007/Zeki-Gokbora |title=Zeki Gökbora (Vefa) @ |publisher=Mackolik.com |date=1 January 1922 |access-date=13 August 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131023060031/http://www.mackolik.com/Futbolcu/75007/Zeki-Gokbora |archive-date=23 October 2013 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Kadri|Gektulga}}||align="left"|Turcija||[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]||1921||1931||10|| | |- |align="left"|{{sortname|Ošvaldu|Gomešs}}||align="left"|Brazīlija||[[Fluminense FC|Fluminense]]||1906||1921||16|| |<ref>{{cite web|url=https://www.fluminense.com.br/noticia/135-anos-do-recordista-oswaldo-gomes |title=135 anos do recordista Oswaldo Gomes |website=Fluminense FC |date=30 April 2021 |access-date=2 February 2024 |language=pt}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Žonatans|Gonsalvess}}||align="left"|Francija||[[FC Annecy|Annecy]]||2011||2023||13||147 | |- |align="left"|{{sortname|Nestors|Gonsalvess}}||align="left"|Urugvaja||[[Peñarol]]||1956||1970||14||574 | |- |align="left"|{{sortname|Šerefs|Gerkejs}}||align="left"|Turcija||[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]||1930||1950||20||295 | |- |align="left"|{{sortname|Silvestrs|Gorasebs}}||align="left"|Namībija||[[Black Africa F.C.|Black Africa]]||1992||2009||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Valērijs|Gorbunovs}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]||1972||1982||10||222 | |- |align="left"|{{sortname|Alberto|Horriss}}||align="left"|Spānija||[[Real Sociedad]]||1979||1993||14||461 | |- |align="left"|{{sortname|Silvēns|Hankē|nolink=1}}||align="left"|Francija||[[SC Abbeville|Abbeville]]||1979||1994||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Čuni|Gosvami}}||align="left"|Indija||[[Mohun Bagan AC|Mohun Bagan]]||1954||1968||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Janniss|Gumass}}||align="left"|Grieķija||[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]||1994||2009||15||286 | |- |align="left"|{{sortname|Jirgens|Grabovskis}}||align="left"|Rietumvācija||[[Eintracht Frankfurt]]||1965||1980||15||441 | |- |align="left"|{{sortname|Džonijs|Greiems|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Dumbarton F.C.|Dumbarton]]||1967||1977||10||286 | |- |align="left"|{{sortname|Karls-Ēriks|Grāns}}||align="left|Zviedrija||[[IF Elfsborg|Elfsborg]]||1932||1949||17||346 | |- |align="left"|{{sortname|Hanss-Ulrihs|Grapentins}}||align="left"|Austrumvācija||[[FC Carl Zeiss Jena|Carl Zeiss Jena]]||1966||1985||19||308 | |- |align="left"|{{sortname|Dagijs|Grejs}}||align="left"|Skotija||[[Rangers F.C.|Rangers]]||1925||1947||22||490 | |- |align="left"|{{sortname|Edijs|Grejs|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Leeds United F.C.|Leeds United]]||1965||1983||18||454 | |- |align="left"|{{sortname|Freds|Gregorijs|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Watford F.C.|Watford]]||1911||1926||15||311||<ref name=jones/> |- |align="left"|{{sortname|Džons|Gregs}}||align="left"|Skotija||[[Rangers F.C.|Rangers]]||1961||1978||17||498 | |- |align="left"|{{sortname|Oktavians|Grigore}}||align="left"|Rumānija||[[FC Petrolul Ploiești|Petrolul Ploiești]]||1981||2000||19||519 | |- |align="left"|{{sortname|Jirgens|Gronavs}}||align="left"|Vācija||[[FC St. Pauli]]||1984||1997||13||318 | |- |align="left"|{{sortname|Volfgangs|Gržibs}}||align="left"|Rietumvācija||[[Eintracht Braunschweig]]||1965||1978||13||305 | |- |align="left"|{{sortname|Hulens|Gerrero}}||align="left"|Spānija||[[Athletic Bilbao]]||1992||2006||14||372 | |- |align="left"|{{sortname|Muharems|Gilergins|nolink=1}}||align="left"|Turcija||[[Adana Demirspor]]||1940||1957||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Orri|Gunarsons|nolink=1}}||align="left"|Islande||[[Knattspyrnufélagið Fram|Fram]]||2011||2022||12||153 |<ref>{{cite web |title=Leikmaður - Orri Gunnarsson |url=https://www.ksi.is/mot/leikmadur/?leikmadur=157180 |website=www.ksi.is |access-date=15 June 2025 |language=is}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Bobijs|Gērnijs}}||align="left"|Anglija||[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]||1926||1939||13||388 | |- |align="left"|{{sortname|Karloss|Gurpegi}}||align="left"|Spānija||[[Athletic Bilbao]]||2002||2016||14||313 | |- |align="left"|{{sortname|Karloss|Gustafšons|nolink=1}}||align="left"|Zviedrija||[[Örebro SK]]||1974||1985||11||228 | |- |align="left"|{{sortname|Henriks|Gustavšons}}||align="left"|Zviedrija||[[Åtvidabergs FF|Åtvidaberg]]||1997||2019||21{{refn|group=notes|Henriks Gustavšons spēlēja no 1997. līdz 2015. gadam. 2016. gada vasarā Gustavšons atgriezās "Åtvidaberg", aizvadot spēli 2016. gada septembrī. 2018. gada 6. jūnijā viņš atkal atgriezās "Åtvidaberg".}}||528 | |- |align="left"|{{sortname|Vladimirs|Gutsajevs}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]||1971||1986||15||303 | |- |align="left"|{{sortname|Nevzats|Gizelirmaks}}||align="left"|Turcija||[[Göztepe A.Ş.|Göztepe]]||1958||1975||17||414 | |- |align="left"|{{sortname|Lāšlo|Ģetvai}}||align="left"|Ungārija||[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]||1937||1948||11||161 | |- |align="left"|{{sortname|Ganems|Hadafs}}||align="left"|Katara||[[Al-Sailiya SC|Al-Sailiya]]||2010||2024||14||84+ | |- |align="left"|{{sortname|Galips|Haktanirs}}||align="left"|Turcija||[[Vefa SK|Vefa]]||1942||1955||13||207||<ref>{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Futbolcu/74161/Galip-Haktanir |title=Galip Haktanır (Vefa) @ |publisher=Mackolik.com |date=1 January 1921 |access-date=13 August 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131023055503/http://www.mackolik.com/Futbolcu/74161/Galip-Haktanir |archive-date=23 October 2013 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Grenvils|Hērs}}||align="left"|Anglija||[[Leeds United F.C.|Leeds United]]||1948||1964||16||443 | |- |align="left"|{{sortname|Mohameds|Hadžejahs}}||align="left"|Kuveita||[[Qadsia SC|Qadsia]]||1980||1995||14{{refn|group=notes|name=Kuwait}}|| | |- |align="left"|{{sortname|Asgars|Hadžilū}}||align="left"|Irāna||[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]||1976||1988||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Huseins|Hakems}}||align="left"|Kuveita||[[Kuwait SC]]||2004||2022||18|| | |- |align="left"|{{sortname|Klauss|Hēnels}}||align="left"|Vācija||[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]||1956||1968||12||215 | |- |align="left"|{{sortname|Džims|Hemonds|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Fulham F.C.|Fulham]]||1928||1939||11||342 | |- |align="left"|{{sortname|Džons|Hansens|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Partick Thistle F.C.|Partick Thistle]]||1967||1978||11||213 | |- |align="left"|{{sortname|Holgers|Hanšons}}||align="left"|Zviedrija||[[IFK Göteborg]]||1946||1960||14||254 | |- |align="left"|{{sortname|Alans|Heringtons}}||align="left"|Velsa||[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]||1952||1966||14||348 | |- |align="left"|{{sortname|Pīters|Heriss|dab=footballer}}||align="left"|Anglija||[[Portsmouth F.C.|Portsmouth]]||1946||1960||14||479 | |- |align="left"|{{sortname|Less|Hārts}}||align="left"|Anglija||[[Bury F.C.|Bury]]||1936||1963||17||280 | |- |align="left"|{{sortname|Sami|Al-Hašašs}}||align="left"|Kuveita||[[Al-Arabi SC (Kuwait)|Al-Arabi]]||1977||1993||15{{refn|group=notes|name=Kuwait}}|| | |- |align="left"|{{sortname|Naoki|Hata}}||align="left"|Japāna||[[Júbilo Iwata]]||2008||2023||15||173 | |- |- |align="left"|{{sortname|Lotārs|Hauze}}||align="left"|Austrumvācija||[[1. FC Frankfurt]]||1973||1992||19||346 | |- |align="left"|{{sortname|Renē|Hauss}}||align="left"|Francija||[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]||1949||1968||19||544||<ref>{{Cite web|url=https://racingstub.com/persons/60/|title=René Hauss|website=racingstub.com|date=25 December 1927 |language=fr|access-date=17 April 2020|archive-date=7 May 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190507204955/https://racingstub.com/persons/60/}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Freds|Hokss}}||align="left"|Anglija||[[Luton Town F.C.|Luton Town]]||1899||1920||21||509 | |- |align="left"|{{sortname|Renē|Doičmanis}}||align="left"|Francija||[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]||1969||1985||16||352 | |- |align="left"|{{sortname|Roberts|Hokss}}||align="left"|Anglija||[[Luton Town F.C.|Luton Town]]||1900||1920||20||349 | |- |align="left"|{{sortname|Džeks|Haters}}||align="left"|Anglija||[[Aberdeen F.C.|Aberdeen]]||1948||1960||12||264 | |- |align="left"|{{sortname|Huans Enrike|Ajess}}||align="left"|Argentīna||[[Rosario Central]]||1906||1926||20||206<ref>[https://futbolistasderosariocentral.blogspot.com/2019/06/harry-hayes.html] Harry Hayes, at Futbolistas de Rosario Central.</ref> | |- |align="left"|{{sortname|Džonijs|Heivords}}||align="left"|Anglija||[[Yeovil Town F.C.|Yeovil Town]]||1906||1928||22|| | |- |align="left"|{{sortname|Puks van|Hēls}}||align="left"|Nīderlande||[[Feyenoord]]||1923||1940||17||322 | |- |align="left"|{{sortname|Verners|Heiligs}}||align="left"|Vācija||[[Eintracht Frankfurt]]||1939||1957||18||355 | |- |align="left"|{{sortname||Heiturs|Eture Marcelinu Dumingess|dab=}}||align="left"|Brazīlija||[[Palmeiras]]||1916||1931||16||357 |<ref>{{cite web|url=https://www.palmeiras.com.br/craques/heitor/ |title=Heitor |website=SE Palmeiras |access-date=18 June 2025 |language=pt}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Marino Aksels|Helgasons|nolink=1}}||align="left"|Islande||[[Grindavík (men's football)|Grindavík]]||2014||2024||11||127 |<ref>{{cite web |title=Leikmaður - Marinó Axel Helgason |url=https://www.ksi.is/mot/leikmadur/?leikmadur=179489 |website=www.ksi.is |access-date=15 June 2025 |language=is}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Eriks|Helemonss}}||align="left"|Nīderlande||[[RBC Roosendaal|RBC]]||1988||2005||17||358 | |- |align="left"|{{sortname|Mikaels|Helstrēms}}||align="left"|Zviedrija||[[Hammarby Fotboll|Hammarby IF]]||1990||2005||15||301 | |- |align="left"|{{sortname|Geirs|Heness}}||align="left"|Norvēģija||[[Moss FK|Moss]]||1977||1988||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Rons|Henrijs}}||align="left"|Anglija||[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]||1952||1966||14||247 | |- |align="left"|{{sortname|Pēters|Henšels|nolink=1}}||align="left"|Austrumvācija||[[FSV Zwickau]]||1961||1976||15||307 | |- |align="left"|{{sortname|Robērs|Herbēns}}||align="left"|Francija||[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]||1957||1975||16||413||<ref>Herbin first ended his career in 1972, after 15 seasons, and became coach of [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]. He did not take part in the 1972–73 or 1973–74 seasons, but played the last match of the 1974–75 season as player-coach to celebrate Saint-Étienne's [[Ligue 1|Division 1]] title</ref> |- |align="left"|{{sortname|Leonels|Ernandess}}||align="left"|Kostarika||[[C.S. Cartaginés|Cartaginés]]||1962||1977||15||360 | |- |align="left"|{{sortname|Harijs|Deniss}}||align="left"|Nīderlande||[[HBS Craeyenhout]]||1911||1934||13||298 | |- |align="left"|{{sortname|Abels Ernesto|Errera}}||align="left"|Argentīna||[[Estudiantes de La Plata|Estudiantes La Plata]]||1972||1988||16||467 | |- |align="left"|{{sortname|Heincs|Hermanis|nolink=1}}||align="left"|Austrumvācija||[[BSG Chemie Leipzig (1950)|BSG Chemie Leipzig]]||1956||1974||18||294 | |- |align="left"|{{sortname|Kēss|Pijls}}||align="left"|Nīderlande||[[Feyenoord]]||1921||1931||10||203 | |- |align="left"|{{sortname|Patriks|Hermanis}}||align="left"|Vācija||[[Borussia Mönchengladbach]]||2010||2024||14||351 | |- |align="left"|{{sortname|Jirgens|Hoins}}||align="left"|Vācija||[[FC Rot-Weiß Erfurt]]||1976||1993||17||370 | |- |align="left"|{{sortname|Žoržs|Elēnss}}||align="left"|Beļģija||[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]||1960||1973||13||452 | |- |align="left"|{{sortname|Tonijs|Hiberts}}||align="left"|Anglija||[[Everton F.C.|Everton]]||2000||2016||16||264||<ref>{{Cite web|url=http://www.evertonfc.com/players/t/th/tony-hibbert|title=Tony Hibbert {{!}} Everton Football Club|website=evertonfc.com|language=en|access-date=29 May 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20160810223120/http://www.evertonfc.com/players/t/th/tony-hibbert|archive-date=10 August 2016}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Dadangs|Hidajats|nolink=1}}||align="left"|Indonēzija||[[Persib Bandung]]||1993||2005||12||333 | |- |align="left"|{{sortname|Filips|Hinšbergers}}||align="left"|Francija||[[FC Metz|Metz]]||1978||1992||14||482 | |- |align="left"|{{sortname|Mišels|Heinrihs|nolink=1}}||align="left"|Francija||[[FC Metz|Metz]]||1958||1970||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Fritjofs|Hilens}}||align="left|Zviedrija||[[GAIS]]||1910||1927||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Tadaaki|Hirakava}}||align="left"|Japāna||[[Urawa Red Diamonds]]||2002||2018||16||336 | |- |align="left"|{{sortname|Ginters|Hiršmanis}}||align="left"|Austrumvācija||[[1. FC Magdeburg]]||1955||1969||14||330 | |- |align="left"|{{sortname|Kristians|Hohšteters}}||align="left"|Vācija||[[Borussia Mönchengladbach]]||1982||1998||16||339 | |- |align="left"|{{sortname|Alans|Hodžkinsons}}||align="left"|Anglija||[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]||1954||1971||17||576 | |- |align="left"|{{sortname|Hermanis|Hefers}}||align="left"|Rietumvācija||[[Eintracht Frankfurt]]||1953||1967||14||292 | |- |align="left"|{{sortname|Martins|Hofmanis|dab=}}||align="left"|Austrumvācija||[[1. FC Magdeburg]]||1972||1985||13||256 | |- |align="left"|{{sortname|Vilhelms|Hofmeiers|nolink=1}}||align="left"|Austrumvācija||[[Turbine Erfurt]]||1949||1959||10||270 | |- |align="left"|{{sortname|Džo|Hogans|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Partick Thistle F.C.|Partick Thistle]]||1955||1967||12||199 | |- |align="left"|{{sortname|Karls-Ēriks|Holmbergs}}||align="left|Zviedrija||[[Örgryte IS|Örgryte]]||1924||1939||15||260 | |- |align="left"|{{sortname|Niks|Holmss|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Southampton F.C.|Southampton]]||1972||1987||15||444 | |- |align="left"|{{sortname|Andreass|Hopmarks}}||align="left"|Norvēģija||[[Kristiansund BK|Kristiansund]]||2010||2024||14{{refn|group=notes|Nespēlēja 2011. gada sezonā.}}||284 |<ref>{{cite web |title=Andreas Eines Hopmark - Statistikk |url=https://www.fotball.no/fotballdata/person/statistikk/?fiksId=3447496 |website=fotball.no - Norges Fotballforbund |access-date=16 June 2025 |language=no}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Tors Egils|Horns}}||align="left"|Norvēģija||[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]||1996||2007||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Larss|Hogs}}||align="left"|Dānija||[[Odense Boldklub|OB]]||1977||2000||23||817 | |- |align="left"|{{sortname|Endrjū|Houzijs}}||align="left"|Skotija||[[Queen's Park F.C.|Queen's Park]]||1928||1939||11||174 | |- |align="left"|{{sortname|Sāds|Al-Huti}}||align="left"|Kuveita||[[Kuwait SC]]||1970||1984||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Čoiruls|Huda}}||align="left"|Indonēzija||[[Persela Lamongan]]||1999||2017||18||503 | |- |align="left"|{{sortname|Frenks|Hadspets}}||align="left"|Anglija||[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]||1910||1929||19||472 | |- |align="left"|{{sortname|Navafs|Al-Humaidans}}||align="left"|Kuveita||[[Kazma SC|Kazma]]||1999||2014||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Edijs|Hanters|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Queen's Park F.C.|Queen's Park]]||1964||1974||10||199||<ref>{{Cite web|url=http://www.qpfc.com/coaches/ehunter.htm|title=Eddie Hunter|website=QPFC.com – A Historical Queen's Park FC Website|access-date=29 December 2020|archive-date=7 October 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20191007143852/http://www.qpfc.com/coaches/ehunter.htm}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Osama|Huseins}}||align="left"|Kuveita||[[Al-Arabi SC (Kuwait)|Al-Arabi]]||1987||2002||14{{refn|group=notes|name=Kuwait}}|| | |- |align="left"|{{sortname|Ajmans|Al-Huseini}}||align="left"|Kuveita||[[Kazma SC|Kazma]]||1985||2000||14{{refn|group=notes|name=Kuwait}}|| | |- |align="left"|{{sortname|Haleds|Huseins}}||align="left"|Lībija||[[Al-Nasr SC (Benghazi)|Al-Nasr]]||1996||2012||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Heorhijs|Jakovišins|nolink=1}}||align="left"|Padomju Savienība||[[NK Veres Rivne|Avanhard Rovno]]||1973||1985||12||371 | |- |align="left"|{{sortname|Envers|Iberšimi}}||align="left"|Albānija||[[KF Elbasani|Labinoti Elbasan]]||1960||1973||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Saims|Idemens|nolink=1}}||align="left"|Turcija||[[Vefa SK|Vefa]]||1929||1944||15||99||<ref>{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Futbolcu/79507/Saim-Idemen |title=Saim İdemen (Vefa) @ |publisher=Mackolik.com |date=1 January 1913 |access-date=13 August 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131023055028/http://www.mackolik.com/Futbolcu/79507/Saim-Idemen |archive-date=23 October 2013 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Celals|Ibrahims}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1905||1915||10|| ||<ref>{{cite web |url=https://www.gazeteduvar.com.tr/spor/2020/04/10/ilk-kurt-futbolcu-celal-ibrahim-hic-yayinlanmamis-belge-ve-mektuplarla/ |title=Celal İbrahim |publisher=gazeteduvar.com.tr |date=1 January 1970 |access-date=10 April 2020 |archive-date=12 April 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200412202716/https://www.gazeteduvar.com.tr/spor/2020/04/10/ilk-kurt-futbolcu-celal-ibrahim-hic-yayinlanmamis-belge-ve-mektuplarla/ }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Spiross|Ikonomopuloss}}||align="left"|Grieķija||[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]||1977||1996||19||95 | |- |align="left"|{{sortname|Henks|Vermetens}}||align="left"|Nīderlande||[[HBS Craeyenhout]]||1921||1935||14||268 | |- |align="left"|{{sortname|Rudolfs|Ilovški}}||align="left"|Ungārija||[[Vasas SC|Vasas]]||1941||1956||15||270 | |- |align="left"|{{sortname|Anatolijs|Iljins}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]||1949||1962||13||224 | |- |align="left"|{{sortname|Jiannoss|Joannu}}||align="left"|Kipra||[[APOEL FC|APOEL]]||1981||2000||19||371 | |- |align="left"|{{sortname|Konstantinoss|Josifidis}}||align="left"|Grieķija||[[PAOK FC|PAOK]]||1971||1985||14||397 | |- |align="left"|{{sortname|Sesils|Ērvins|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Sunderland A.F.C.]]||1958||1971||13||313 | |- |align="left"|{{sortname|Katsuja|Išihara}}||align="left"|Japāna||[[Ventforet Kofu]]||2001||2017||16||467 | |- |align="left"|{{sortname|Petre|Ivans|dab=}}||align="left"|Rumānija||[[FC Argeș Pitești|Argeș Pitești]]||1968||1980||12||335 | |- |align="left"|{{sortname|Branko|Ivankovičs}}||align="left"|Dienvidslāvija||[[NK Varaždin (1931–2015)|Varteks]]||1979||1990||11||263 | |- |align="left"|{{sortname|Aleksandrs|Ivanovs|dab=}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Leningrad]]||1950||1960||10||220 | |- |align="left"|{{sortname|Valentīns|Ivanovs}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Torpedo Moscow|Torpedo Moscow]]||1952||1966||14||286 | |- |align="left"|{{sortname|Fati|Žabirs}}||align="left"|Jemena||[[Al-Tilal]]||1998||2010||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Kenijs|Džekets}}||align="left"|Velsa||[[Watford F.C.|Watford]]||1980||1990||10||337||<ref name=jones/> |- |align="left"|{{sortname|Pērs|Jākobsens|nolink=1}}||align="left"|Norvēģija||[[Odds BK|Odds]]||1945||1965||20|| | |- |align="left"|{{sortname|Svens|Jākobšons}}||align="left|Zviedrija||[[GAIS]]||1934||1951||17||280 | |- |align="left"|{{sortname|Kamils|Jadahs}}||align="left"|Polija||[[GKS Jastrzębie]]||2009||2024||15||393||<ref name="Jadach">{{cite web |title=REKORD i koniec kariery Kamila Jadacha! |url=https://www.gksjastrzebie.com/aktualnosci-klubowe/101-aktualnosci-klubowe-gks/6634-rekord-carlos-z-najwieksza-liczba-ligowych-wystepow-w-barwach-gks-u.html |publisher=GKS Jastrzębie |access-date=17 August 2024 |language=pl |date=17 August 2024 |archive-date={{dat|2024|08|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240817233538/https://www.gksjastrzebie.com/aktualnosci-klubowe/101-aktualnosci-klubowe-gks/6634-rekord-carlos-z-najwieksza-liczba-ligowych-wystepow-w-barwach-gks-u.html }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Žozefs|Žadrežaks}}||align="left"|Francija||[[Lille OSC|Lille]]||1939||1950||11{{refn|group=notes|Viņš spēlēja "[[SC Fives]]" komandā no 1939. līdz 1944. gadam, gadā, kad klubs apvienojās ar "[[Olympique Lillois]]", izveidojot "[[Lille OSC]]".}}|| | |- |align="left"|{{sortname|Ādolfs|Jēgers}}||align="left"|Vācija||[[Altona 93]]||1907||1927||20|| | |- |align="left"|{{sortname|Roaldurs|Jākobsens}}||align="left"|Fēru Salas||[[B36 Tórshavn]]||2008||2018||11||266 | |- |align="left"|{{sortname|Glins|Džeimss}}||align="left"|Velsa||[[Blackpool F.C.|Blackpool]]||1960||1975||15||399 | |- |align="left"|{{sortname|Tonijs|Jančke}}||align="left"|Vācija||[[Borussia Mönchengladbach]]||2008||2024||16||247 | |- |align="left"|{{sortname|Valēds|Al-Žasems}}||align="left"|Kuveita||[[Kuwait SC]]||1977||1990||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Ahmeds|Žasems|nolink=1}}||align="left"|Kuveita||[[Al-Arabi SC (Kuwait)|Al-Arabi]]||1992||2006||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Āge Rū|Jensens}}||align="left"|Dānija||[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]||1941||1962||21||410 | |- |align="left"|{{sortname|Bjarne|Jensens|dab=}}||align="left"|Dānija||[[Brøndby IF|Brøndby]]||1976||1992||16||556 | |- |align="left"|{{sortname|Jans|Jeurings}}||align="left"|Nīderlande||[[FC Twente|Twente]]||1966||1977||11||326 | |- |align="left"|{{sortname|Živorads|Jevtičs}}||align="left"|Dienvidslāvija||[[Red Star Belgrade]]||1963||1975||12||157 | |- |align="left"|{{sortname||Hoakins|Hoakins Alonso Gonsaless|dab=}}||align="left"|Spānija||[[Sporting de Gijón|Sporting Gijón]]||1977||1992||15||514 | |- |align="left"|{{sortname|Verners|Johmanis|nolink=1}}||align="left"|Austrumvācija||[[SC Einheit Dresden]]||1949||1963||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Serens|Johumsens}}||align="left"|Dānija||[[AC Horsens|Horsens]]||1994||2012||18||521 | |- |align="left"|{{sortname|Kajs Leo|Johannesens}}||align="left"|Fēru Salas||[[Havnar Bóltfelag]]||1984||2004||17{{refn|group=notes|Spēlēja tikai rezervistu sastāvā no 2000. līdz 2003. gadam.}}||221 | |- |align="left"|{{sortname|Āke|Johanšons}}||align="left"|Zviedrija||[[IFK Norrköping]]||1948||1966||18||321 | |- |align="left"|{{sortname|Gustavs|Johanšons|dab=}}||align="left|Zviedrija||[[GAIS]]||1911||1922||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Jamrins|Johari|nolink=1}}||align="left"|Bruneja||[[Wijaya FC|Wijaya]]||2002||2024||20|| | |- |align="left"|{{sortname|Kens|Džonsons|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Hartlepool United|Hartlepool]]||1949||1964||15||384 | |- |align="left"|{{sortname|Mārvins|Džonsons|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Luton Town F.C.|Luton Town]]||1987||2002||15||373 | |- |align="left"|{{sortname|Karls|Jonšons|nolink=1}}||align="left|Zviedrija||[[GAIS]]||1929||1940||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Harijs|Džonstons|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Blackpool F.C.|Blackpool]]||1934||1955||21||398 | |- |align="left"|{{sortname|Svens|Jonašons}}||align="left|Zviedrija||[[IF Elfsborg|Elfsborg]]||1927||1946||19||409 | |- |align="left"|{{sortname|Alfreds|Džounss|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]||1923||1935||12||503 | |- |align="left"|{{sortname|T.E.|Džounss|Tomijs Džounss}}||align="left"|Anglija||[[Everton F.C.|Everton]]||1948||1961||13||383||<ref name=":0">{{Cite news|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/incoming/everton-fcs-tony-hibbert-remain-6711588|title=One-club men – the four Everton FC players who stayed loyal|last=Walsh|first=Kristian|date=14 February 2014|work=liverpoolecho|access-date=29 May 2018|archive-date=30 May 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180530035825/https://www.liverpoolecho.co.uk/incoming/everton-fcs-tony-hibbert-remain-6711588}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Egons|Jenšons}}||align="left|Zviedrija||[[Malmes FF|Malmö FF]]||1943||1954||11||200 | |- |align="left"|{{sortname|Pauli|Jergensens}}||align="left"|Dānija||[[Boldklubben Frem]]||1924||1942||18|| | |- |align="left"|{{sortname|Mahbubs|Žuma'a}}||align="left"|Kuveita||[[Al-Salmiya SC|Al-Salmiya]]||1972||1993||20{{refn|group=notes|name=Kuwait|1990.–91. gada sporta sezona Kuveitā nenotika [[Līča karš|Līča kara]] dēļ.}}|| | |- |align="left"|{{sortname||Žunkeira|nolink=1}}||align="left"|Brazīlija||[[Sociedade Esportiva Palmeiras|Palmeiras]]||1931||1945||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Madss|Justesens}}||align="left"|Dānija||[[Hobro IK|Hobro]]||2004|||2018||14||333 | |- |align="left"|{{sortname|Andrē|Kabile|nolink=1}}||align="left"|Francija||[[Nîmes Olympique|Nîmes]]||1966||1979||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Sotiriss|Kajafass}}||align="left"|Kipra||[[AC Omonia|Omonia]]||1967||1984||17||388 | |- |align="left"|{{sortname|Edgars|Kails}}||align="left"|Anglija||[[Dulwich Hamlet]]||1919||1933||14|| | |- |align="left"|{{sortname||Kafunga|Olavu Leite de Baštušs}}||align="left"|Brazīlija||[[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]]||1935||1955||20|| | |- |align="left"|{{sortname|Pērs|Kroms}}||align="left"|Nīderlande||[[Racing Club Heemstede]]||1915||1930||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Kunišige|Kamamoto}}|| align="left" |Japāna||[[Cerezo Osaka]]||1967||1984||17||251 | |- |align="left"|{{sortname|Fati|Kamēls}}||align="left"|Kuveita||[[Al-Tadamon SC (Kuwait)|Al-Tadamon]]||1971||1985||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Ūve|Kampss}}||align="left"|Vācija||[[Borussia Mönchengladbach]]||1982||2004||22||457 | |- |align="left"|{{sortname|Bens|Kantarovskis}}||align="left"|Austrālija||[[Newcastle Jets]]||2008||2022||14||196 | |- |align="left"|{{sortname|Antimoss|Kapsis}}||align="left"|Grieķija||[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]||1969||1984||15||319 | |- |align="left"|{{sortname|Mohameds|Karams}}||align="left"|Kuveita||[[Al-Arabi SC (Kuwait)|Al-Arabi]]||1972||1986||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Vangels|Kaundjijevs|nolink=1}}||align="left"|Bulgārija||[[PFC Botev Plovdiv|Botev Plovdiv]]||1927||1942||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Kristofers|Kelkvists}}||align="left"|Zviedrija||[[BK Häcken]]||2000||2019||19|| | |- |align="left"|{{sortname|Ēriks|Kelstrēms}}||align="left|Zviedrija||[[IF Elfsborg|Elfsborg]]||1929||1941||12||193 | |- |align="left"|{{sortname|Mahmuds|Kanadils}}||align="left"|Izraēla||[[Bnei Sakhnin F.C.|Bnei Sakhnin]]||2008||2023||17||322 | |- |align="left"|{{sortname|Bertils|Karlšons|nolink=1}}||align="left"|Zviedrija||[[IFK Eskilstuna]]||1921||1936||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Tore|Karlšons|nolink=1}}||align="left"|Zviedrija||[[Degerfors IF]]||1942||1957||15||<ref>[https://www.fotbollsweden.se/]</ref> | |- |align="left"|{{sortname|Miks|Kīrnss|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Coventry City F.C.|Coventry City]]||1956||1969||13||344 | |- |align="left"|{{sortname|Mustafa|Kefeli|nolink=1}}||align="left"|Turcija||[[Vefa SK|Vefa]]||1931||1945||14||126||<ref>{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Futbolcu/78468/Mustafa-Kefeli |title=Mustafa Kefeli (Vefa) @ |publisher=Mackolik.com |date=1 January 1914 |access-date=13 August 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131023055628/http://www.mackolik.com/Futbolcu/78468/Mustafa-Kefeli |archive-date=23 October 2013 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Pīts|Keizers}}|| align="left" |Nīderlande||[[AFC Ajax|Ajax]]||1960||1975||15||364 | |- |align="left"|{{sortname|Tore|Kellers}}||align="left"|Zviedrija||[[IK Sleipner]]||1924||1940||16||305 | |- |align="left"|{{sortname|Gērijs|Kellijs|dab=footballer, born 1974}}||align="left"|Īrija||[[Leeds United F.C.|Leeds United]]||1991||2007||16||504 | |- |align="left"|{{sortname|Hjūijs|Kellijs}}||align="left"|Skotija||[[Blackpool F.C.|Blackpool]]||1943||1960||17||428 | |- |align="left"|{{sortname|Haleds|Halafs}}||align="left"|Kuveita||[[Al-Arabi SC (Kuwait)|Al-Arabi]]||2003||2016||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Haleds|Halaila}}||align="left"|Izraēla||[[Bnei Sakhnin F.C.|Bnei Sakhnin]]||2000||2019||19||428 | |- |align="left"|{{sortname|Hadī|Hašaba}}||align="left"|Ēģipte||[[Al Ahly SC|Al Ahly]]||1990||2006||16||356 | |- |align="left"|{{sortname|Džemals|Herhadze}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Torpedo Kutaisi|Torpedo Kutaisi]]||1962||1976||14|| ||<ref>{{cite web|url=http://www.klisf.info/numeric/index.app?cmd=ln&lang=en&id=814662012479876|archive-url=https://archive.today/20110606130359/http://www.klisf.info/numeric/index.app?cmd=ln&lang=en&id=814662012479876|title=Kherhadze Dzhemal Noevich|date=6 June 2011|archive-date=6 June 2011|access-date=20 January 2018}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Heiredīns|Heriss}}||align="left"|Alžīrija||[[WA Tlemcen]]||1992||2010||18||500 | |- |align="left"|{{sortname|Bengts|Nīholms}}||align="left"|Zviedrija||[[IFK Norrköping]]||1948||1965||17||294 | |- |align="left"|{{sortname|Huseins|Al-Hodari}}||align="left"|Kuveita||[[Al-Salmiya SC|Al-Salmiya]]||1990||2004||13{{refn|group=notes|name=Kuwait}}|| | |- |align="left"|{{sortname|Mahmuds|Hordbins}}||align="left"|Irāna||[[Persepolis F.C.|Persepolis]]||1964||1980||16||170 | |- |align="left"|{{sortname|Verners|Kiks|nolink=1}}||align="left"|Rietumvācija||[[Rot-Weiss Essen]]||1960||1970||10|| | |- |align="left"|{{sortname|Kims|Jinvū}}||align="left"|Dienvidkoreja||[[Suwon Samsung Bluewings]]||1996||2007||11||205 | |- |align="left"|{{sortname|Kims|Kumils}}||align="left"|Ziemeļkoreja||[[April 25 Sports Club|25 April]]||2005||2017||12|| | |- |align="left"|{{sortname||Kims Mjonggils}}||align="left"|Ziemeļkoreja||[[Amnokgang Sports Club|Amrokgang]]||2004||2025||21|| | |- |align="left"|{{sortname|Kims|Pongjū}}||align="left"|Dienvidkoreja||[[Busan IPark|Daewoo Royals]]||1983||1996||13||159 | |- |align="left"|{{sortname|Kadzuši|Kimura}}|| align="left" |Japāna||[[Yokohama F. Marinos]]||1981||1994||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Ledlijs|Kings}}||align="left"|Anglija||[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]||1998||2012||14||251 | |- |align="left"|{{sortname|Pīters|Kings|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]||1960||1974||14||356 | |- |align="left"|{{sortname|Halils|Kirazs}}||align="left"|Turcija||[[Göztepe S.K.|Göztepe]]||1958||1972||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Fikrets|Kircans}}||align="left"|Turcija||[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]||1935||1956||21|| | |- |align="left"|{{sortname|Fabians|Kloss}}||align="left"|Vācija||[[Arminia Bielefeld]]||2011||2024||13||381 | |- |align="left"|{{sortname|Mehmets|Kizilgils|nolink=1}}||align="left"|Turcija||[[Vefa SK|Vefa]]||1935||1947||12||85||<ref>{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Futbolcu/77262/Mehmet-Kizilgul |title=Mehmet Kızılgül (Vefa) @ |publisher=Mackolik.com |date=1 January 1917 |access-date=13 August 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131023055455/http://www.mackolik.com/Futbolcu/77262/Mehmet-Kizilgul |archive-date=23 October 2013 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Abdulla|Koni}}||align="left"|Katara||[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]||1996||2014||18|| | |- |align="left"|{{sortname|Franks|Korperšūks}}||align="left"|Nīderlande||[[SC Telstar|Telstar]]||2006||2021||15||341 | |- |align="left"|{{sortname|Hanss-Jirgens|Kreiše}}||align="left"|Austrumvācija||[[Dynamo Dresden]]||1964||1978||14||256 | |- |align="left"|{{sortname|Tons de|Kruiks}}||align="left"|Nīderlande||[[FC Utrecht|Utrecht]]||1976||1988||12||289 | |- |align="left"|{{sortname|Pute|Koks}}||align="left"|Zviedrija||[[AIK Fotboll|AIK]]||1915||1928||13||{{refn|group=notes|1926. gada pavasarī Koks bija Parīzē, lai stažētos kokapstrādes nozarē, un uzsāka maču "[[US Suisse]]" komandā.}} | |- |align="left"|{{sortname|Uģurs|Kekens}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1959||1973||14||292 | |- |align="left"|{{sortname|Marsels|Kollers}}||align="left"|Šveice||[[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]]||1978||1997||19||428 | |- |align="left"|{{sortname|Hanss-Jirgens|Kepers}}||align="left"|Rietumvācija||[[VfL Bochum]]||1970||1980||10||171 | |- |align="left"|{{sortname|Čārlijs|Kērbels}}||align="left"|Vācija||[[Eintracht Frankfurt]]||1972||1991||19||602 | |- |align="left"|{{sortname|Bilents|Korkmazs}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1987||2005||18||430 | |- |align="left"|{{sortname|Roberts|Kērners}}||align="left"|Austrija||[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]||1942||1958||16||213 | |- |align="left"|{{sortname|Inaksio|Kortabarrija}}||align="left"|Spānija||[[Real Sociedad]]||1971||1985||14||355 | |- |align="left"|{{sortname|Babiss|Kotridis}}||align="left"|Grieķija||[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]||1945||1961||16||223 | |- |align="left"|{{sortname|Giorgoss|Kudass}}||align="left"|Grieķija||[[PAOK FC|PAOK]]||1963||1984||21||504 | |- |align="left"|{{sortname|Vladimirs|Kragičs}}||align="left"|Dienvidslāvijas Karaliste||[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]||1929||1939||10||137 | |- |align="left"|{{sortname|Genādijs|Krasnickis}}||align="left"|Padomju Savienība||[[Pakhtakor Tashkent FK|Pakhtakor Tashkent]]||1960||1970||10||245 | |- |align="left"|{{sortname|Vims|Krass}}||align="left"|Nīderlande||[[FC Volendam|Volendam]]||1959||1973||14||400 | |- |align="left"|{{sortname|Patriks|Kristensens}}||align="left"|Dānija||[[AaB Fodbold|AaB]]||2006||2020||14||302 | |- |align="left"|{{sortname|Pērs|Kristofersens}}||align="left"|Norvēģija||[[Fredrikstad FK|Fredrikstad]]||1956||1968||12||194 | |- |align="left"|{{sortname|Knuts|Krons}}||align="left|Zviedrija||[[Helsingborg]]||1925||1941||16||269 | |- |align="left"|{{sortname|Ginters|Kubišs}}||align="left"|Austrumvācija||[[1. FC Magdeburg]]||1957||1971||14||326 | |- |align="left"|{{sortname|Miltons|Kvelle}}||align="left"|Brazīlija||[[Grêmio Foot-Ball Porto Alegrense|Grêmio]]||1952||1964||13||511 |<ref>{{cite web|url=https://gauchazh.clicrbs.com.br/esportes/gremio/noticia/2023/08/os-90-anos-de-uma-lenda-do-gremio-clll9j8bs009f016oc67k117f.html |title=Os 90 anos de uma lenda do Grêmio |website=Gaúcha ZH |date=22 August 2023 |access-date=8 February 2024 |language=pt}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Anatolijs|Kuksovs}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]||1969||1985||16||517 | |- |align="left"|{{sortname|Jakobs|Kūns}}|| align="left" |Šveice||[[FC Zürich|Zürich]]||1961||1977||16||398 | |- |align="left"|{{sortname|Aleksandrs|Kuprijanovs}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Krylia Sovetov Samara|Krylia Sovetov Kuybyshev]]||1970||1980||10||328 | |- |align="left"|{{sortname|Muhtešems|Kurals|nolink=1}}||align="left"|Turcija||[[Vefa SK|Vefa]]||1929||1944||15||183||<ref>{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Futbolcu/79506/Muhtesem-Kural |title=Muhteşem Kural (Vefa) @ |publisher=Mackolik.com |date=1 January 1913 |access-date=13 August 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121120101901/http://www.mackolik.com/Futbolcu/79506/Muhtesem-Kural |archive-date=20 November 2012 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Judzo|Kurihara}}|| align="left" |Japāna||[[Yokohama F. Marinos]]||2003||2019||16||316 | |- |align="left"|{{sortname|Hakans|Kutlu}}||align="left"|Turcija||[[Ankaragücü]]||1992||2007||15||244 | |- |align="left"|{{sortname|Avni|Kurgans}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1929||1940||11||85||<ref name="mackolik1">{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Player/Default.aspx?id=80437 |title=Avni Kurgan (Galatasaray) @ |publisher=Mackolik.com |date=1 January 1910 |access-date=13 August 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131023055634/http://www.mackolik.com/Player/Default.aspx?id=80437 |archive-date=23 October 2013 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Ernsts|Kucorra}}||align="left"|Vācija||[[FC Schalke 04|Schalke 04]]||1927||1950||23|| | |- |align="left"|{{sortname|Svens-Agne|Laršons}}||align="left"|Zviedrija||[[BK Häcken]]||1940||1955||15||360 | |- |align="left"|{{sortname|Vladimirs|Gutsajevs}}||align="left"|Georgia||[[FC Dinamo Tbilisi]]||1971||1986||15||303 | |- |align="left"|{{sortname|Braiens|Labouns}}||align="left"|Anglija||[[Everton F.C.|Everton]]||1958||1971||13||451||<ref>{{cite web | url=http://www.evertonfc.com/players/b/bl/brian-labone | title=Brian Labone | publisher=Everton F.C. | access-date=19 October 2016 | archive-date=20 October 2016 | archive-url=https://web.archive.org/web/20161020040129/http://www.evertonfc.com/players/b/bl/brian-labone }}</ref> | |- |align="left"|{{sortname|Pols|Leiks}}||align="left"|Anglija||[[Manchester City F.C.|Manchester City]]||1986||1996||10||110 | |- |align="left"|{{sortname|Raūls|Lambērs}}||align="left"|Beļģija||[[Club Brugge KV|Club Brugge]]||1962||1980||18||373 | |- |align="left"|{{sortname|Rejs|Lamberts}}||align="left"|Velsa||[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||1939||1956||17||308 | |- |align="left"|{{sortname|Huans Antonio|Larranjaga}}||align="left"|Spānija||[[Real Sociedad]]||1980||1994||14||460 | |- |align="left"|{{sortname|Aitors|Larrasabals}}||align="left"|Spānija||[[Athletic Bilbao]]||1990||2004||14||390 | |- |align="left"|{{sortname|Edijs|Laterons}}||align="left"|Anglija||[[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]]||1906||1917||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Frode|Laftons}}||align="left"|Norvēģija||[[Hønefoss BK]]||1994||2013||19||523 | |- |align="left"|{{sortname|Lau|Vingjips}}||align="left"|Honkonga||[[Happy Valley AA|Happy Valley]]||1973||1987||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Daniels|Laksdāls|nolink=1}}||align="left"|Islande||[[Stjarnan men's football|Stjarnan]]||2004||2024||21||375 |<ref>{{cite web |title=Leikmaður - Daníel Laxdal |url=https://www.ksi.is/mot/leikmadur/?leikmadur=18417 |website=www.ksi.is |access-date=15 June 2025 |language=is}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Tomijs|Lo}}||align="left"|Skotija||[[Chelsea F.C.|Chelsea]]||1925||1939||14||292 | |- |align="left"|{{sortname|Rojs|Lo}}||align="left"|Anglija||[[Wimbledon F.C.|Wimbledon]]||1958||1972||14||433 | |- |align="left"|{{sortname|Huans Karloss|Leanjo}}||align="left"|Meksika||[[Estudiantes Tecos]]||1998||2012||14||300 | |- |align="left"|{{sortname|Mehmets|Leblebi}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1922||1936||14|| | |- |align="left"|{{sortname||Leandru|Žuzē Leandru Fereira}}||align="left"|Brazīlija||[[Clube de Regatas do Flamengo|Flamengo]]||1978||1990||12||115 | |- |align="left"|{{sortname|Lī|Taeho}}||align="left"|Dienvidkoreja||[[Busan IPark|Daewoo Royals]]||1983||1992||10||170 | |- |align="left"|{{sortname|Džons|Lēveriks}}||align="left"|Nīderlande||[[De Graafschap]]||1981||1992||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Radu|Lefters}}||align="left"|Rumānija||[[CSM Ceahlăul Piatra Neamț|Ceahlăul Piatra Neamț]]||1992||2004||12||229 | |- |align="left"|{{sortname|Leo|Lemešičs}}||align="left"|Dienvidslāvijas Karaliste||[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]||1924||1940||16||179 | |- |align="left"|{{sortname|Leongs|Čonkits}}||align="left"|Makao||[[Polícia de Segurança Pública (football)|PSP Macau]]||2002||2022||20||||{{citation needed|date=August 2025}} |- |align="left"|{{sortname|Mario|Lepe}}||align="left"|Čīle||[[Club Deportivo Universidad Católica|Universidad Católica]]||1980||2000||20||450 | |- |align="left"|{{sortname|Džeks|Leslijs|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Plymouth Argyle F.C.|Plymouth Argyle]]||1921||1934||13||384 | |- |align="left"|{{sortname|Dīns|Lūingtons}}||align="left"|Anglija||[[Wimbledon F.C.|Wimbledon]]&nbsp;/&nbsp;[[Milton Keynes Dons F.C.|Milton Keynes Dons]]{{refn|group=notes|Pēc "[[Wimbledon F.C.]]" pārcelšanas uz [[Miltonkīnza|Miltonkīnzu]], "Wimbledon F.C." futbola aktīvi 2004. gadā kļuva par "MK Dons". Tomēr "MK Dons" 2007. gadā piekrita atteikties no "Wimbledon F.C." vēstures.}}||2003||2025||23||820 | |- |align="left"|{{sortname|Džims|Lūiss|dab=}}||align="left"|Velsa||[[Watford F.C.|Watford]]||1931||1944||13||111||<ref name=jones/> |- |align="left"|{{sortname|Li|Sjopens}}||align="left"|Ķīna||[[Shandong Taishan F.C.|Shandong Taishan]]||1994||2005||12||217 | |- |align="left"|{{sortname|Billijs|Lidels}}||align="left"|Skotija||[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||1939||1961||22||534 | |- |align="left"|{{sortname|Dīters|Lībervirts}}||align="left"|Rietumvācija||[[1. FC Nürnberg]]||1975||1989||14||270 | |- |align="left"|{{sortname|Folke|Linds}}||align="left|Zviedrija||[[GAIS]]||1932||1948||16||305 | |- |align="left"|{{sortname|Toni|Lindenhāns}}||align="left"|Vācija||[[Hallescher FC]]||2008||2023||15||268 | |- |align="left"|{{sortname|Vigors|Lindbergs}}||align="left"|Zviedrija||[[IK Sleipner]]||1915||1931||16||137 | |- |align="left"|{{sortname|Dīters|Lindners|dab=}}||align="left"|Rietumvācija||[[Eintracht Frankfurt]]||1956||1971||15||321 | |- |align="left"|{{sortname|Āke|Lindmans}}||align="left"|Somija||[[HIFK Fotboll|IFK Helsingfors]]||1946||1960||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Liu|Jindongs}}||align="left"|Ķīna||[[Shandong Taishan F.C.|Shandong Taishan]]||2000||2014||14||227 | |- |align="left"|{{sortname|Nets|Lofthauss}}||align="left"|Anglija||[[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]||1939||1960||21||452||<ref name=manutd/> |- |align="left"|{{sortname|Genādijs|Logofets}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]||1960||1975||15||349 | |- |align="left"|{{sortname|Terijs|Longs|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]||1955||1969||14||442 | |- |align="left"|{{sortname|Huanma|Lopess}}||align="left"|Spānija||[[Atlético Madrid]]||1990||2001||11||156 | |- |align="left"|{{sortname|Manuels|Loureda|nolink=1}}||align="left"|Spānija||[[Deportivo de La Coruña|Deportivo La Coruña]]||1961||1974||13||286 | |- |align="left"|{{sortname|Volframs|Lēve}}||align="left"|Austrumvācija||[[Lokomotive Leipzig]]||1964||1980||16||351 | |- |align="left"|{{sortname|Alberto|Lopess Oliva}}||align="left"|Gvatemala||[[C.S.D. Municipal]]||1963||1978||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Džakomo|Losi}}||align="left"|Itālija||[[A.S. Roma|Roma]]||1955||1969||14||386 | |- |align="left"|{{sortname|Huans|Mačuka}}||align="left"|Čīle||[[Unión Española]]||1969||1987||18|| | |- |align="left"|{{sortname|Čezāre|Lovati}}||align="left"|Itālija||[[AC Milan|Milan]]||1910||1922||12||104 | |- |align="left"|{{sortname|Mirče|Luka}}||align="left"|Rumānija||[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]||1939||1956||17||201 | |- |align="left"|{{sortname|Toms|Lunds}}||align="left"|Norvēģija||[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]||1967||1982||15||253 | |- |align="left"|{{sortname|Slavko|Luštica}}||align="left"|Dienvidslāvija||[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]||1944||1957||13||226 | |- |align="left"|{{sortname|Konstantīns|Ljaskovskis}}||align="left"|Padomju Savienība||[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]||1926||1949||23||153 | |- |align="left"|{{sortname|Marks van der|Mārels}}||align="left"|Nīderlande||[[FC Utrecht|Utrecht]]||2009||2024||15||363 | |- |align="left"|{{sortname|Ričards|Makeidijs|nolink=1}}|| align="left" |Skotija||[[Wick Academy]]||2003||2025||20{{refn|group=notes|Bija īrē 2004.–05. un 2005.–06. gada sezonās, kurās viņš nespēlēja.}}||647 |<ref>{{cite web |title=Richard Macadie {{!}} Player Statistics {{!}} Wick Academy (Academy Match Centre) |url=https://wick-academy.co.uk/playerstats/player.php?id=190 |website=wick-academy.co.uk |access-date=17 June 2025 |language=en}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Žuakims|Mačadu}}||align="left"|Portugāle||[[FC Porto|Porto]]||1945||1955||10||184 | |- |align="left"|{{sortname|Dumitru|Makri}}||align="left"|Rumānija||[[FC Rapid București|Rapid București]]||1950||1965||15||231 | |- |align="left"|{{sortname|Villijs|Madrens}}||align="left"|Anglija||[[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]||1969||1979||10||293 | |- |align="left"|{{sortname|Pols|Medelijs}}||align="left"|Anglija||[[Leeds United F.C.|Leeds United]]||1963||1980||17||536 | |- |align="left"|{{sortname|Georgioss|Magirass}}||align="left"|Grieķija||[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]||1933||1949||16||9 | |- |align="left"|{{sortname|Zeps|Maiers}}|| align="left" |Rietumvācija||[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]||1962||1979||17||536 | |- |align="left"|{{sortname|Vjačeslavs|Malafejevs}}||align="left"|Krievija||[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]||1999||2016||17||322 | |- |align="left"|{{sortname|Stīvens|Malkolms}}||align="left"|Jamaika||[[Seba United F.C.|Seba United]]||1989||2001||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Paolo|Maldīni}}|| align="left" |Itālija||[[AC Milan|Milan]]||1984||2009||25||647||<ref name=manutd/> |- |align="left"|{{sortname|Kostins|Malešs}}||align="left"|Rumānija||[[ASC Oțelul Galați|Oțelul Galați]]||1988||2003||15||323 | |- |align="left"|{{sortname|Moriss|Malpass}}||align="left"|Skotija||[[Dundee United F.C.|Dundee United]]||1979||2000||21||617 | |- |align="left"|{{sortname|Vladimirs|Maminovs}}||align="left"|Krievija||[[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]]||1992||2008||16||400 | |- |align="left"|{{sortname|Favazs|Mando}}||align="left"|Sīrija||[[Al-Karamah SC|Al-Karamah]]||1988||2000||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Petre|Mandru}}||align="left"|Rumānija||[[AS Progresul București|Progresul București]]||1955||1969||14||208 | |- |align="left"|{{sortname|Stelioss|Manolass}}||align="left"|Grieķija||[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]||1979||1998||19||448 | |- |align="left"|{{sortname|Rahims Karims|Manšads}}||align="left"|Irāka||[[Al-Mina'a SC|Al-Mina'a]]||1970||1985||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Fransišku|Manteigeiru}}||align="left"|Portugāle||[[S.C. Covilhã|Sporting da Covilhã]]||1953|||1971||18|| | |- |align="left"|{{sortname|Maikls|Manzini}}||align="left"|Dienvidāfrika||[[Mamelodi Sundowns]]||1995||2009||14||274 | |- |align="left"|{{sortname|Mao|Biao}}||align="left"|Ķīna||[[Tianjin Jinmen Tiger F.C.|Tianjin Jinmen Tiger]]||2005||2017||12||164 | |- |align="left"|{{sortname|Ali|Maksēds}}||align="left"|Kuveita||[[Al-Arabi SC (Kuwait)|Al-Arabi]]||2005||2020||15|| | |- |align="left"|{{sortname||Markušs|Markušs Rubertu Silveira Reišs}}||align="left"|Brazīlija||[[Sociedade Esportiva Palmeiras|Palmeiras]]||1992||2011||19||532 | |- |align="left"|{{sortname|Alberto|Markovekjo}}||align="left"|Argentīna||[[Racing Club de Avellaneda|Racing]]||1912||1922||10|| | |- |align="left"|{{sortname|Adams|Maržans}}||align="left"|Kuveita||[[Kuwait SC]]||1975||1987||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Kleantiss|Maropuloss}}||align="left"|Grieķija||[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]||1934||1952||18||53 | |- |align="left"|{{sortname|Malte|Mārtenšons}}||align="left"|Zviedrija||[[Helsingborg]]||1934||1953||19||612 | |- |align="left"|{{sortname|Freds|Martins|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Aberdeen F.C.|Aberdeen]]||1950||1960||10||296 | |- |align="left"|{{sortname|Hosē Marija|Martiness|nolink=1}}||align="left"|Spānija||[[Real Sociedad]]||1964||1976||12||321 | |- |align="left"|{{sortname|Žuau|Martinšs|Žuau Baptišta Martinšs}}||align="left"|Portugāle||[[Sporting CP]]||1947||1959||12||204 | |- |align="left"|{{sortname|Vitors|Martinšs|dab=}}||align="left"|Portugāle||[[S.L. Benfica|Benfica]]||1968||1979||11||149 | |- |align="left"|{{sortname|Nikolā|Markss}}||align="left"|Francija||[[Nîmes Olympique|Nîmes]]||1992||2002||10||72+ | |- |align="left"|{{sortname|Georgioss|Masadis}}||align="left"|Grieķija||[[Veria F.C.|Veria]]||1966||1981||15||368 | |- |align="left"|{{sortname|Renē|Masklo|nolink=1}}||align="left"|Francija||[[Stade de Reims|Reims]]||1963||1979||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Džimijs|Meisons|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Third Lanark A.C.|Third Lanark]]||1936||1952||16||207 | |- |align="left"|{{sortname|Rejs|Matiass}}||align="left"|Anglija||[[Tranmere Rovers F.C.|Tranmere Rovers]]||1964||1985||21||567 | |- |align="left"|{{sortname|Vladimirs|Matijevičs|dab=}}||align="left"|Bosnija un Hercegovina||[[Velež Mostar]]||1974||1987||13||271 | |- |align="left"|{{sortname|Masanobu|Matsunami}}||align="left"|Japāna||[[Gamba Osaka]]||1993||2005||12||280 | |- |align="left"|{{sortname|Naoki|Matsujo}}||align="left"|Japāna||[[Gamba Osaka]]||1997||2009||12||131 | |- |align="left"|{{sortname|Žans-Filips|Matio}}||align="left"|Francija||[[OGC Nice|Nice]]||1982||1998||16||304 | |- |align="left"|{{sortname|Abdullahs|Majufs}}||align="left"|Kuveita||[[Kazma SC|Kazma]]||1970||1986||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Andress|Masali}}||align="left"|Urugvaja||[[Club Nacional de Football|Nacional]]||1919||1930||11||267 | |- |align="left"|{{sortname|Sandro|Macola}}||align="left"|Itālija||[[Inter Milan]]||1961||1977||16||417 | |- |align="left"|{{sortname|Džovanni|Maconi|nolink=1}}||align="left"|Itālija||[[S.S.D. Parma Calcio 1913|Parma]]||1921||1934||13||226 | |- |align="left"|{{sortname|Īans|Makalisters|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Ayr United F.C.|Ayr United]]||1977||1991||14||405||<ref>{{cite web |url=http://www.neilbrown.newcastlefans.com/player1/ianmcallister.html |title=McAllister's profile at Neil Brown's statistical website |publisher=Neilbrown.newcastlefans.com |access-date=19 January 2014 |archive-date=2 February 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140202134540/http://www.neilbrown.newcastlefans.com/player1/ianmcallister.html }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Džeimss|Makalpains}}||align="left"|Skotija||[[Queen's Park F.C.|Queen's Park]]||1919||1934||15||473 | |- |align="left"|{{sortname|Īeins|Makčesnijs}}||align="left"|Skotija||[[Queen of the South F.C.|Queen of the South]]||1960||1981||21||483 | |- |align="left"|{{sortname|Džons|Makdermots|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Grimsby Town F.C.|Grimsby Town]]||1987||2007||20||647 | |- |align="left"|{{sortname|Tonijs|Makdonels}}||align="left"|Īrija||[[University College Dublin A.F.C.|University College Dublin]]||1993||2007||14||308 | |- |align="left"|{{sortname|Džoks|Makjūens}}||align="left"|Skotija||[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]||1923||1935||12||353||<ref>[https://www.fitbastats.com/kilmarnock/player.php?playerid=7187 (Kilmarnock player) McEwan, John] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201023092435/https://www.fitbastats.com/kilmarnock/player.php?playerid=7187 |date=23 October 2020 }}, FitbaStats</ref> |- |align="left"|{{sortname|Džimijs|Makgovans|dab=footballer, born 1919}}||align="left"|Skotija||[[Partick Thistle F.C.|Partick Thistle]]||1941||1956||15||243|| |- |align="left"|{{sortname|Džekijs|Makgrorijs}}||align="left"|Skotija||[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]||1960||1973||13||336||<ref>[https://www.fitbastats.com/kilmarnock/player.php?playerid=7452 (Kilmarnock player) McGrory, Jackie] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210921065930/https://www.fitbastats.com/kilmarnock/player.php?playerid=7452 |date=21 September 2021 }}, FitbaStats</ref> |- |align="left"|{{sortname|Stjuarts|Maklīns|dab=footballer}}||align="left"|Skotija||[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]||1974||1990||16||475||<ref>[https://www.fitbastats.com/kilmarnock/player.php?playerid=7516 (Kilmarnock player) McLean, Stuart] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180913112901/http://www.fitbastats.com/kilmarnock/player.php?playerid=7516 |date=13 September 2018 }}, FitbaStats</ref> |- |align="left"|{{sortname|Bobs|Makinlejs}}||align="left"|Skotija||[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]||1949||1969||20||614 | |- |align="left"|{{sortname|Donalds|Makinlejs}}||align="left"|Skotija||[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||1910||1929||19||434 | |- |align="left"|{{sortname|Donijs|Makinons}}||align="left"|Skotija||[[Partick Thistle F.C.|Partick Thistle]]||1960||1973||13||224 | |- |align="left"|{{sortname|Edijs|Maklauds|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Partick Thistle F.C.|Partick Thistle]]||1926||1939||13||394 | |- |align="left"|{{sortname|Donalds|Maknīls|dab=footballer}}||align="left"|Skotija||[[Dumbarton F.C.|Dumbarton]]||1975||1991||16||274 | |- |align="left"|{{sortname|Billijs|Maknīls}}||align="left"|Skotija||[[Celtic F.C.|Celtic]]||1958||1975||17||486 | |- |align="left"|{{sortname|Pols|Makstejs}}||align="left"|Skotija||[[Celtic F.C.|Celtic]]||1981||1997||16||515 | |- |align="left"|{{sortname|Norijs|Makvirters}}||align="left"|Skotija||[[St Mirren F.C.|St Mirren]]||1986||1999||13||276 | |- |align="left"|{{sortname|Hartmūts|Meinerts|nolink=1}}||align="left"|Austrumvācija||[[HFC Chemie]]||1970||1984||14||283 | |- |align="left"|{{sortname|Deivids|Meikldžons}}||align="left"|Skotija||[[Rangers F.C.|Rangers]]||1919||1936||17||490 | |- |align="left"|{{sortname|Suds|Al-Mežmeds}}||align="left"|Kuveita||[[Qadsia SC|Qadsia]]||2008||2019||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Verners|Melcers}}||align="left"|Rietumvācija||[[1. FC Kaiserslautern]]||1974||1986||12||374 | |- |align="left"|{{sortname|Viržiliu|Mendešs}}||align="left"|Portugāle||[[FC Porto|Porto]]||1947||1962||15||346 | |- |align="left"|{{sortname|Antuniu|Menezešs|dab=}}||align="left"|Brazīlija||[[Bangu AC|Bangu]]||1942||1955||14||333 |<ref>{{cite web|url=https://tardesdepacaembu.wordpress.com/tag/menezes-atacante-do-bangu/ |title=Menezes… 26 minutos de terror em São Januário |website=Tardes de Pacaembu |date=25 March 2018 |access-date=17 February 2024 |language=pt}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Josefs|Merimovičs}}||align="left"|Izraēla||[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]||1940||1958||18|| | |- |align="left"|{{sortname|Francs|Merkhofers}}||align="left"|Rietumvācija||[[Eintracht Braunschweig]]||1968||1984||16||496 | |- |align="left"|{{sortname|Reinaldo|Merlo}}||align="left"|Argentīna||[[Club Atlético River Plate|River Plate]]||1969||1984||15||500 | |- |align="left"|{{sortname|Džils|Meriks}}||align="left"|Anglija||[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]||1946||1960||14||485 | |- |align="left"|{{sortname|Zigmunds|Mevess}}||align="left"|Austrumvācija||[[1. FC Magdeburg]]||1970||1985||15||296 | |- |align="left"|{{sortname|Klauss|Mejers}}||align="left"|Rietumvācija||[[Eintracht Braunschweig]]||1958||1968||10||204 | |- |align="left"|{{sortname|Lakijs|Mlate}}||align="left"|Dienvidāfrika||[[Jomo Cosmos]]||1997||2011||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Klods|Mišels|nolink=1}}||align="left"|Francija||[[En Avant de Guingamp|Guingamp]]||1992||2005||13||438 | |- |align="left"|{{sortname|Žans|Asedo|nolink=1}}||align="left"|Francija||[[FC Gueugnon|Gueugnon]]||1982||1999||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Žozē|Dušs|nolink=1}}||align="left"|Francija||[[FC Gueugnon|Gueugnon]]||1967||1987||20||331+ | |- |align="left"|{{sortname|Rinuss|Mihelss}}|| align="left" |Nīderlande||[[AFC Ajax|Ajax]]||1946||1958||12||264 | |- |align="left"|{{sortname|Bisers|Mihailovs}}||align="left"|Bulgārija||[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]||1961||1975||14||226 | |- |align="left"|{{sortname|Tumašs|Militau|nolink=1}}||align="left"|Portugāle||[[Caldas S.C.|Caldas]]||2012||2025||14||384 |{{citation needed|date=August 2025}} |- |align="left"|{{sortname|Liks|Millekāms}}||align="left"|Beļģija||[[KSV Waregem]]||1969||1986||17||421 | |- |align="left"|{{sortname|Marks|Millekāms}}||align="left"|Beļģija||[[KSV Waregem]]||1968||1988||20||563 | |- |align="left"|{{sortname|Braiens|Millers|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Burnley F.C.|Burnley]]||1955||1966||11||379 | |- |align="left"|{{Sortname|Juliušs|Millers}}||align="left"|Polija||[[Czarni Lwów]]||1908||1924||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Villijs|Millers|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Hibernian F.C.|Hibernian]]||1916||1928||12||275||<ref>{{cite web|url=http://www.fitbastats.com/hibs/player.php?playerid=5750|title=[Hibernian player] Miller, Willie|website=FitbaStats|access-date=2 June 2020|archive-date=14 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200714053436/http://www.fitbastats.com/hibs/player.php?playerid=5750}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Villijs|Millers}}||align="left"|Skotija||[[Aberdeen F.C.|Aberdeen]]||1972||1990||18||558 | |- |align="left"|{{sortname|Rolijs|Milss}}||align="left"|Anglija||[[Northampton Town F.C.|Northampton Town]]||1954||1964||10||305 | |- |align="left"|{{sortname|Luiss|Mingela}}||align="left"|Spānija||[[Real Valladolid]]||1977||1992||15||366 | |- |align="left"|{{sortname|Dolo|Mistone|nolink=1}}||align="left"|Itālija||[[S.S.C. Napoli|Napoli]]||1955||1966||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Mhers|Mkrtumjans|nolink=1}}||align="left"|Armēnija||[[Lernayin Artsakh FC|Lernayin Artsakh]]||2005||2021||16||29+ | |- |align="left"|{{sortname|Jirgen|Molls}}||align="left"|Rietumvācija||[[Eintracht Braunschweig]]||1957||1968||11||280 | |- |align="left"|{{sortname|Kempbels|Manijs}}||align="left"|Skotija||[[St Mirren F.C.|St Mirren]]||1981||2006||15||336||<ref>[http://www.neilbrown.newcastlefans.com/player/campbellmoney.html Campbell Money] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303230212/http://www.neilbrown.newcastlefans.com/player/campbellmoney.html |date=3 March 2016 }}, Post War English & Scottish Football League A–Z Players Database</ref> |- |align="left"|{{sortname|Horhe Enans|Monhe|nolink=1}}||align="left"|Kostarika||[[Deportivo Saprissa]]||1953||1967||14||136 | |- |align="left"|{{sortname|Huans|Monhardins}}||align="left"|Spānija||[[Real Madrid CF|Real Madrid]]||1918||1929||11||1{{refn|group=notes|name=liga}} | |- |align="left"|{{sortname|Džimijs|Montanero}}||align="left"|Ekvadora||[[Barcelona S.C.|Barcelona SC]]||1979||1999||20|| | |- |align="left"|{{sortname|Hoakins|Montanjess}}||align="left"|Spānija||[[Alemannia Aachen]]||1972||1989||17||541 | |- |align="left"|{{sortname|Mario|Montesanto}}||align="left"|Itālija||[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]||1930||1942||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Tabo|Mūki}}||align="left"|Dienvidāfrika||[[Kaizer Chiefs FC|Kaizer Chiefs]]||1993||2008||15||343 | |- |align="left"|{{sortname|Čārlijs|Mūrs|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Bradford City A.F.C.|Bradford City]]||1926||1939||13||339 | |- |align="left"|{{sortname|Votijs|Mūrs}}||align="left"|Anglija||[[Hartlepool United|Hartlepool]]||1948||1960||12||447 | |- |align="left"|{{sortname|Ronijs|Morans}}||align="left"|Anglija||[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||1952||1968||16||343 | |- |align="left"|{{sortname|Hiroaki|Morišima}}|| align="left" |Japāna||[[Cerezo Osaka]]||1991||2008||17||425 | |- |align="left"|{{sortname|Tomass|Morks}}||align="left"|Norvēģija||[[Molde FK|Molde]]||1997||2008||11||202 | |- |align="left"|{{sortname|Makss|Morloks}}||align="left"|Rietumvācija||[[1. FC Nürnberg]]||1940||1964||24||472 | |- |align="left"|{{sortname|Bobs|Mortons|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Luton Town F.C.|Luton Town]]||1946||1964||18||495 | |- |align="left"|{{sortname|Jurijs|Moskalecs|nolink=1}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]||1964||1981||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Berts|Mouzlijs}}||align="left"|Anglija||[[Derby County F.C.|Derby County]]||1945||1955||10||297 | |- |align="left"|{{sortname|Eduards|Mudriks}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Dynamo Moscow|Dynamo Moscow]]||1957||1968||11||172 | |- |align="left"|{{sortname|Mudzars|Mohamads}}||align="left"|Malaizija||[[Pahang FA]]||1986||2001||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Džimijs|Mullens|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]||1939||1960||21||445 | |- |align="left"|{{sortname|Joahims|Millers|dab=}}||align="left"|Austrumvācija||[[FC Karl-Marx-Stadt]]||1970||1986||16||365 | |- |align="left"|{{sortname|Johens|Millers|nolink=1}}||align="left"|Vācija||[[Turbine Erfurt]]||1942||1962||20||278 | |- |align="left"|{{sortname|Džons|Mērfijs|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Ayr United F.C.|Ayr United]]||1963||1978||15||459 |<ref>[http://www.neilbrown.newcastlefans.com/ayr/ayr.html Ayr United: 1946/47 – 2013/14] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200701212631/http://www.neilbrown.newcastlefans.com/ayr/ayr.html |date=1 July 2020 }}, Post War English & Scottish Football League A–Z Player's Transfer Database</ref> |- |align="left"|{{sortname|Braulio|Muso}}||align="left"|Čīle||[[Club Universidad de Chile|Club Universidad de Čīle]]||1951||1968||17||382 | |- |align="left"|{{sortname|Sebastians|Nāhreiners}}||align="left"|Vācija||[[Jahn Regensburg]]||2010||2023||13||252 | |- |align="left"|{{sortname|Šaje|Al-Nafisahs}}||align="left"|Saūda Arābija||[[Al-Kawkab FC|Al-Kawkab]]||1978||1991||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Joans|Naģs}}||align="left"|Rumānija||[[SR Brașov|Brașov]]||1972||1990||18||403 | |- |align="left"|{{sortname|Kengo|Nakamura}}||align="left"|Japāna||[[Kawasaki Frontale]]||2003||2020||17||546 | |- |align="left"|{{sortname|Muhliss|Nakata}}||align="left"|Indonēzija||[[Persiraja Banda Aceh]]||2009||2025||16||111 | |- |align="left"|{{sortname|Nams|Songčols}}||align="left"|Ziemeļkoreja||[[April 25 Sports Club|25 April]]||2003||2017||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Hosē|Naranho|dab=}}||align="left"|Meksika||[[C.D. Oro]]||1944||1960||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Mehmets Rešats|Najirs}}||align="left"|Turcija||[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]||1928||1940||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Aleksandru|Neagu}}||align="left"|Rumānija||[[FC Rapid București|Rapid București]]||1965||1978||13||286 | |- |align="left"|{{sortname|Džekijs|Nīlsons}}||align="left"|Skotija||[[St Mirren F.C.|St Mirren]]||1949||1960||11||215 | |- |align="left"|{{sortname||Nelitu|Manuels Gomešs da Silva}}||align="left"|Portugāle||[[S.C. Braga|Braga]]||1977||1990||13||160 | |- |align="left"|{{sortname|Mihajs|Nemtanu}}||align="left"|Rumānija||[[CSM Ceahlăul Piatra Neamț|Ceahlăul Piatra Neamț]]||1996||2007||11||153 | |- |align="left"|{{sortname||Nenē|Tamanjini Manuels Gomešs Batišta|dab=}}||align="left"|Portugāle||[[S.L. Benfica|Benfica]]||1967||1986||19||423 | |- |align="left"|{{sortname|Andrijs|Nesmačnijs}}||align="left"|Ukraina||[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]||1998||2011||13||227 | |- |align="left"|{{sortname|Deivids|Ness}}||align="left"|Skotija||[[Partick Thistle F.C.|Partick Thistle]]||1923||1935||12||340 | |- |align="left"|{{sortname|Igors|Neto}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]||1948||1966||18|| | |- |align="left"|{{sortname|Gērijs|Nevils}}|| align="left" |Anglija||[[Manchester United F.C.|Manchester United]]||1992||2011||19||400||<ref>{{cite news |url=https://sport.optus.com.au/epl/videos/os8348/os8348-gary-neville-one-club-men |title=One Club Men - Gary Neville |access-date=4 July 2023 |archive-date={{dat|2023|07|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230704064818/https://sport.optus.com.au/epl/videos/os8348/os8348-gary-neville-one-club-men }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Ngujens|Tanbins}}||align="left"|Vjetnama||[[SHB Da Nang]]||2011||2024||13||170 |<ref>[https://www.goal.com/vn/cauthu/nguy%E1%BB%85n-thanh-b%C3%ACnh/6su0uqbhnntnr8ojykboykamt Nguyễn Thanh Bình's profile on Goal.com]</ref> |- |align="left"|{{sortname|Džeks|Nikolass}}||align="left"|Anglija||[[Derby County F.C.|Derby County]]||1928||1947||19||347 | |- |align="left"|{{sortname|Bils|Nikolsons|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]||1938||1955||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Pērs|Nīlsens}}||align="left"|Dānija||[[Brøndby IF|Brøndby]]||1993||2008||15||394 | |- |align="left"|{{sortname|Pouls|Nīlsens}}||align="left"|Dānija||[[Kjøbenhavns Boldklub|KB]]||1907||1927||20||201 | |- |align="left"|{{sortname|Šoči|Niijama}}||align="left"|Japāna||[[Vanraure Hachinohe]]||2008||2024||17||308 | |- |align="left"|{{sortname|Džims|Nildens|nolink=1}}||align="left"|Zviedrija||[[AIK Fotboll|AIK]]||1961||1971||10||124 | |- |align="left"|{{sortname|Ēriks|Nilšons}}||align="left|Zviedrija||[[Malmö FF]]||1934||1953||19||326 | |- |align="left"|{{sortname||Niņu|Žuans Luišs Bermudešs Nasimentu|dab=}}||align="left"|Brazīlija||[[Coritiba FBC|Coritiba]]||1921||1938||15|| |<ref>{{cite web|url=https://www.coritiba.com.br/artigo/13894/ninho |title=Ninho |website=Coritiba FBC |date=10 October 2008 |access-date=23 March 2024 |language=pt}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Jirgens|Neldners}}||align="left"|Austrumvācija||[[1. FC Frankfurt]]||1959||1973||14||285 | |- |align="left"|{{sortname|Hanss|Nordāls}}||align="left"|Norvēģija||[[Skeid Fotball|Skeid]]||1938||1960||22|| | |- |align="left"|{{sortname|Svens|Lindkvists}}||align="left"|Zviedrija||[[AIK Fotboll|AIK]]||1920||1931||11||131 | |- |align="left"|{{sortname|Vilhelms|Volfhāgens}}||align="left"|Dānija||[[Kjøbenhavns Boldklub|KB]]||1906||1918||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Vilhelms|Petersens}}||align="left"|Zviedrija||[[AIK Fotboll|AIK]]||1924||1939||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Fredriks|Nordbaks}}||align="left"|Somija||[[Örebro SK]]||1995||2011||16||301 | |- |align="left"|{{sortname|Tore|Nordtveds}}||align="left"|Norvēģija||[[SK Brann|Brann]]||1963||1979||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Olli|Hutunens}}||align="left"|Somija||[[FC Haka|Haka]]||1978||1995||17||431 | |- |align="left"|{{sortname|Česlavs|Novickis}}||align="left"|Polija||[[Lechia Gdańsk]]||1951||1966||15||269 | |- |align="left"|{{sortname|Mozess|Nsereko}}||align="left"|Uganda||[[Kampala City Council FC|Kampala City Council]]||1970||1984||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Arne|Nībergs}}||align="left"|Zviedrija||[[IFK Göteborg]]||1932||1950||18|| | |- |align="left"|{{sortname|Herberts|Oberhofers}}||align="left"|Austrija||[[FC Admira Wacker Mödling|Admira Wacker Mödling]]||1973||1990||17||429 | |- |align="left"|{{sortname|Valters|Kolecniks}}||align="left"|Austrija||[[Grazer AK]]||1961||1978||17||401 | |- |align="left"|{{sortname|Ludvigs|Drešers}}||align="left"|Dānija||[[Kjøbenhavns Boldklub|KB]]||1903||1915||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Svens|Anderšons}}||align="left"|Zviedrija||[[AIK Fotboll|AIK]]||1928||1940||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Ernsts|Anderšons}}||align="left|Zviedrija||[[IFK Göteborg]]||1927||1943||16||277 | |- |align="left"|{{sortname|Pedro|Očoa}}||align="left"|Argentīna||[[Racing Club de Avellaneda|Racing]]||1916||1931||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Kevins|O'Konors|dab=}}||align="left"|Īrija||[[Brentford F.C.|Brentford]]||1999||2015||16||426 | |- |align="left"|{{sortname|Seguns|Odegbami}}||align="left"|Nigērija||[[Shooting Stars F.C.|Shooting Stars]]||1970||1984||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Alberto|Oako}}||align="left"|Argentīna||[[Racing Club de Avellaneda|Racing]]||1911||1921||10||278 | |- |align="left"|{{sortname|Olofs|Olšons}}||align="left"|Zviedrija||[[IFK Eskilstuna]]||1903||1915||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Kenets|Olšons}}||align="left"|Zviedrija||[[Hammarby Fotboll|Hammarby IF]]||1966||1983||17||396 | |- |align="left"|{{sortname|Takeši|Okada}}|| align="left" |Japāna||[[JEF United Ichihara Chiba|JEF United Chiba]]||1980||1990||10|| | |- |align="left"|{{sortname|Tariks|Okanovičs|nolink=1}}||align="left"|Bosnija un Hercegovina||[[FK Sloboda Tuzla|Sloboda Tuzla]]||2000||2011||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Hulio|Olaisola}}||align="left"|Spānija||[[Real Sociedad]]||1974||1985||11||250 | |- |align="left"|{{sortname|Andrijs|Olijniks|dab=}}||align="left"|Ukraina||[[FC Kremin Kremenchuk|Kremin Kremenchuk]]||2004||2021||17||245 | |- |align="left"|{{sortname|Konstantīns|Olteanu}}||align="left"|Rumānija||[[FC Argeș Pitești|Argeș Pitești]]||1964||1978||14||295 | |- |align="left"|{{sortname|Mihajs|Olteanu}}||align="left"|Rumānija||[[CS Mioveni|Mioveni]]||2003||2014||11||286 | |- |align="left"|{{sortname|Djego|Garsija|dab=futbolists}}|| align="left" |Argentīna||[[San Lorenzo de Almagro|San Lorenzo]]||1925||1940||15||300 | |- |align="left"|{{sortname|Svends Āge|Kastella}}||align="left"|Dānija||[[Kjøbenhavns Boldklub|KB]]||1907||1924||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Alberts|Olšons|dab=footballer}}||align="left|Zviedrija||[[GAIS]]||1915||1931||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Gunnars|Olšons|dab=}}||align="left|Zviedrija||[[GAIS]]||1926||1937||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Osama|Orabi}}||align="left"|Ēģipte||[[Al Ahly]]||1982||1999||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Rauls|Ormenjo}}||align="left"|Čīle||[[Colo-Colo]]||1975||1991||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Tomijs|Orrs}}||align="left"|Skotija||[[Greenock Morton F.C.|Greenock Morton]]||1946||1958||12||257 | |- |align="left"|{{sortname|Kristobals|Ortega}}||align="left"|Meksika||[[Club América|América]]||1974||1992||18|| | |- |align="left"|{{sortname|Pepe|Ortiss}}||align="left"|Spānija||[[Sporting de Gijón|Sporting Gijón]]||1949||1963||14||307 | |- |align="left"|{{sortname|Gilberto|Osorio|nolink=1}}||align="left"|Kolumbija||[[Atlético Nacional]]||1959||1972||13||512 | |- |align="left"|{{sortname|Otmans|Al-Osimi}}||align="left"|Kuveita||[[Qadsia SC|Qadsia]]||1960||1971||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Hidekadzu|Otani}}||align="left"|Japāna||[[Kashiwa Reysol]]||2003||2022||19||479 | |- |align="left"|{{sortname|Mohameds|Ouda}}||align="left"|Ēģipte||[[Al Mokawloon Al Arab SC|Al Mokawloon]]||1993||2009||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Volfgangs|Overats}}|| align="left" |Rietumvācija||[[1. FC Köln]]||1963||1977||14||409 | |- |align="left"|{{sortname|Kilians|Overmērs}}||align="left"|Beļģija||[[K.S.C. Lokeren Oost-Vlaanderen|Lokeren]]||2003||2020||17||437 | |- |align="left"|{{sortname|Hajati|Ozgans|nolink=1}}||align="left"|Turcija||[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]||1926||1941||15||172 | |- |align="left"|{{sortname|Ahmets|Ezakars}}||align="left"|Turcija||[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]||1955||1971||16||372 | |- |align="left"|{{sortname|Coškuns|Ezari}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1948||1960||12||120||<ref>{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Antrenor/2599/Coskun-Ozari |title=Coşkun Özarı (Galatasaray) @ |publisher=Mackolik.com |date=1 January 1910 |access-date=2 October 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181102151214/http://www.mackolik.com/Antrenor/2599/Coskun-Ozari |archive-date=2 November 2018 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Sedats|Ezdens}}||align="left"|Turcija||[[Bursaspor]]||1973||1986||13||336 | |- |align="left"|{{sortname|Orhans|Ezseleks|nolink=1}}||align="left"|Turcija||[[Bursaspor]]||1967||1977||10||190 | |- |align="left"|{{sortname|Boriss|Paičadze}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]||1936||1951||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Bobs|Peislijs}}|| align="left" |Anglija||[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||1939||1954||15||253 | |- |align="left"|{{sortname|Džonijs|Palasioss}}||align="left"|Hondurasa||[[Club Deportivo Olimpia|Olimpia]]||2003||2019||16||224 | |- |align="left"|{{sortname|Vangelis|Panakis}}||align="left"|Grieķija||[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]||1951||1965||14||91 | |- |align="left"|{{sortname|Jevhens|Panfilovs|nolink=1}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Metalist Kharkiv|Metalist Kharkiv]]||1958||1969||11||312 | |- |align="left"|{{sortname|Daniils|Papadopuloss}}||align="left"|Grieķija||[[Iraklis F.C. (Thessaloniki)|Iraklis]]||1981||1998||17||419 | |- |align="left"|{{sortname|Klods|Papī}}||align="left"|Francija||[[SC Bastia|Bastia]]||1967||1982||15||410 | |- |align="left"|{{sortname|Žans-Marks|Visentī|nolink=1}}||align="left"|Francija||[[SC Bastia|Bastia]]||1959||1971||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Žanžans|Kamadini|nolink=1}}||align="left"|Francija||[[SC Bastia|Bastia]]||1959||1971||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Glins|Pardo}}||align="left"|Anglija||[[Manchester City F.C.|Manchester City]]||1962||1976||14||305 | |- |align="left"|{{sortname|Viktors|Paredess|nolink=1}}||align="left"|Argentīna||[[Club Atlético Atlanta|Atlanta]]||1990||2002||12||333 | |- |align="left"|{{sortname|Berje|Leanders}}||align="left"|Zviedrija||[[AIK Fotboll|AIK]]||1938||1953||15||249 | |- |align="left"|{{sortname|Tomijs|Pārkers|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]||1946||1957||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Harijs|Pārkss|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]||1939||1955||16||320 | |- |align="left"|{{sortname|Ecjo|Paskuti}}||align="left"|Itālija||[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]||1955||1969||14||296 | |- |align="left"|{{sortname|Džims|Patersons|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Queen of the South F.C.|Queen of the South]]||1949||1963||14||361 | |- |align="left"|{{sortname|Logans|Poss}}||align="left"|ASV||[[Chicago Fire FC|Chicago Fire]]||2003||2014||11||286 | |- |align="left"|{{sortname|Kīts|Pīkoks}}||align="left"|Anglija||[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]||1962||1979||17||532 | |- |align="left"|{{sortname|Arne|Pedersens}}||align="left"|Norvēģija||[[Fredrikstad FK|Fredrikstad]]||1950||1966||16||231 | |- |align="left"|{{sortname|Tronds|Pedersens}}||align="left"|Norvēģija||[[IK Start|Start]]||1973||1984||11||269 | |- |align="left"|{{sortname||Pedru|Pedru daš Nevešs Koreija}}||align="left"|Portugāle||[[F.C. Paços de Ferreira|Paços de Ferreira]]||1993||2009||16||276 | |- |align="left"|{{sortname|Pedro Daniels|Peljegata|nolink=1}}||align="left"|Argentīna||[[Club Atlético Tigre|Tigre]]||1969||1980||11||360 | |- |align="left"|{{sortname|Manuels|Pellegrīni}}||align="left"|Čīle||[[Club de Fútbol Universidad de Chile|Universidad de Chile]]||1973||1986||13||451 | |- |align="left"|{{sortname|Frenks|Pens|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Fulham F.C.|Fulham]]||1915||1934||19|| | |- |align="left"|{{sortname|Džese|Peningtons}}||align="left"|Anglija||[[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]||1903||1922||19||455 | |- |align="left"|{{sortname||Pepe|Žuzē Masija}}||align="left"|Brazīlija||[[Santos FC|Santos]]||1954||1969||15||750 | |- |align="left"|{{sortname|Visente|Pereda}}||align="left"|Meksika||[[Deportivo Toluca F.C.]]||1960||1976||16||322 | |- |align="left"|{{sortname|Filips|Perē}}||align="left"|Šveice||[[Neuchâtel Xamax|Neuchâtel]]||1978||1998||20||540 | |- |align="left"|{{sortname|Loiks|Perēns}}||align="left"|Francija||[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]||2003||2020||17||391 | |- |align="left"|{{sortname|Natalio|Peša}}||align="left"|Argentīna||[[Club Atlético Boca Juniors|Boca Juniors]]||1942||1957||15||347 | |- |align="left"|{{sortname|Hanss|Pesers}}||align="left"|Austrija||[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]||1930||1942||12||146 | |- |align="left"|{{sortname|Haralds|Hansens|dab=}}||align="left"|Dānija||[[B.93]]||1899||1916||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Žans|Petī|dab=}}||align="left"|Francija||[[AS Monaco FC|Monaco]]||1969||1982||13||428 | |- |align="left"|{{sortname|Sergejs|Petrenko|dab=}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Torpedo Moscow|Torpedo Moscow]]||1972||1985||13||276 | |- |align="left"|{{sortname|Nikolae|Petresku|dab=}}||align="left"|Rumānija||[[FC Petrolul Ploiești|Juventus București]]||1931||1941||11||144 | |- |align="left"|{{sortname|Sofuss|Hansens}}||align="left"|Dānija||[[Boldklubben Frem]]||1906||1921||15||160 | |- |align="left"|{{sortname|Ingars|Petersens|nolink=1}}||align="left"|Norvēģija||[[Strømsgodset Toppfotball|Strømsgodset]]||1966||1980||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Steinars|Petersens}}||align="left"|Norvēģija||[[Strømsgodset Toppfotball|Strømsgodset]]||1962||1975||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Inge|Tūns}}||align="left"|Norvēģija||[[Strømsgodset Toppfotball|Strømsgodset]]||1962||1977||15||329 | |- |align="left"|{{sortname|Pauls|Berts}}||align="left"|Dānija||[[Akademisk Boldklub]]||1908||1924||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Muslihitins|Pejkoglu}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1921||1934||13||||<ref>{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Player/Default.aspx?id=80825 |title=Muslihittin Peykoğlu (Galatasaray SK) @ |publisher=Mackolik.com |date=1 January 1912 |access-date=13 August 2012 |archive-date=5 October 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20151005134728/http://www.mackolik.com/Player/Default.aspx?id=80825 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Fernandu|Peiruteu}}||align="left"|Portugāle||[[Sporting CP]]||1937||1949||12||197 | |- |align="left"|{{sortname|Golams|Peirovani|Golams Hoseins Peirovani}}||align="left"|Irāna||[[Bargh Shiraz F.C.|Bargh Shiraz]]||1969||1992||23|| | |- |align="left"|{{sortname|Hanss|Flīglers}}||align="left"|Vācija||[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]||1981||1992||11||277 | |- |align="left"|{{sortname||Pičiči|Rafaels Moreno Aransadi|dab=}}||align="left"|Spānija||[[Athletic Bilbao]]||1911||1922||11||0{{refn|group=notes|name=liga}} | |- |align="left"|{{sortname|Kristians|Midelbo}}||align="left"|Dānija||[[Kjøbenhavns Boldklub|KB]]||1898||1910||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Hosē|Pjendibene}}||align="left"|Urugvaja||[[Club Atlético Peñarol|Peñarol]]||1908||1928||20||506 | |- |align="left"|{{sortname|Visente|Pjera}}||align="left"|Spānija||[[FC Barcelona|Barcelona]]||1920||1933||13||53{{refn|group=notes|name=liga}} | |- |align="left"|{{sortname|Mario|Pjetruci}}||align="left"|Itālija||[[U.S. Alessandria Calcio 1912|Alessandria]]||1938||1953||15||283 | |- |align="left"|{{sortname|Hosē Antonio|Pikabea}}||align="left"|Spānija||[[Real Sociedad]]||1992||2002||10||292 | |- |align="left"|{{sortname|Džeks|Pinders}}||align="left"|Anglija||[[York City F.C.|York City]]||1932||1948||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Žuau|Pintu|dab=}}||align="left"|Portugāle||[[FC Porto|Porto]]||1981||1997||16||407 | |- |align="left"|{{sortname|Zeps|Pjonteks}}||align="left"|Rietumvācija||[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]||1960||1972||12||278 | |- |align="left"|{{sortname|Adnans Ibrahims|Pirioglu|nolink=1}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1908||1921||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Marks|Planuss}}||align="left"|Francija||[[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]]||2002||2015||13||300 | |- |align="left"|{{sortname|Františeks|Plānička}}||align="left"|Čehoslovākija||[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]||1923||1938||15||196 | |- |align="left"|{{sortname|Huans Karloss|Plata}}||align="left"|Gvatemala||[[C.S.D. Municipal]]||1990||2010||20||553 | |- |align="left"|{{sortname|Kristofs|Puā}}||align="left"|Francija||[[Stade Malherbe Caen|Caen]]||1981||1995||14||302 | |- |align="left"|{{sortname|Kristinels|Požars}}||align="left"|Rumānija||[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]||1984||1998||14||194 | |- |align="left"|{{sort name|Brams van|Polens}}||align="left"|Nīderlande||[[PEC Zwolle]]||2007||2024||17||454 | |- |align="left"|{{sortname|Kostass|Polihroniu}}||align="left"|Grieķija||[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]||1954||1968||14||305 | |- |align="left"|{{sortname|Jirgens|Pomerenke}}||align="left"|Austrumvācija||[[1. FC Magdeburg]]||1970||1985||15||301 | |- |align="left"|{{sortname|Džimijs|Porters}}||align="left"|Skotija||[[Bury F.C.|Bury]]||1921||1935||14||396 | |- |align="left"|{{sortname|Fricis|Pots}}||align="left"|Rietumvācija||[[1. FC Köln]]||1958||1970||12||228 | |- |align="left"|{{sortname|Oskars|Nerlands}}||align="left"|Dānija||[[Kjøbenhavns Boldklub|KB]]||1898||1918||20|| | |- |align="left"|{{sortname|Billijs|Polsons}}||align="left"|Anglija||[[Port Vale F.C.|Port Vale]]||1879||1891||12||34 | |- |align="left"|{{sortname|Tomijs|Pauels}}||align="left"|Anglija||[[Derby County F.C.|Derby County]]||1942||1961||19||380 | |- |align="left"|{{sortname|Hristoss|Pojiacis}}||align="left"|Kipra||[[Ethnikos Achnas FC|Ethnikos Achnas]]||1995||2017||22||416 | |- |align="left"|{{sortname||Pregiņu|Žuau Koelju Netu}}||align="left"|Brazīlija||[[Fluminense FC|Fluminense]]||1925||1938||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Eduārs|Kargu}}||align="left"|Francija||[[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]]||1947||1958||11||348 | |- |align="left"|{{sortname|Dīters|Prestins}}||align="left"|Rietumvācija||[[1. FC Köln]]||1975||1989||14||246 | |- |align="left"|{{sortname|Tomass|Prestons|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Airdrieonians F.C. (1878)|Airdrieonians]]||1921||1932||11||320 | |- |align="left"|{{sortname|Mario|Preto}}||align="left"|Itālija||[[S.S.C. Napoli|Napoli]]||1937||1949||12||223 | |- |align="left"|{{sortname|Žans-Marī|Prevo|nolink=1}}||align="left"|Francija||[[Lille OSC|Lille]]||1936||1952||11{{refn|group=notes|Viņš spēlēja "[[Olympique Lillois]]" komandā no 1936. līdz 1944. gadam, gadā, kad klubs apvienojās ar "[[SC Fives]]", izveidojot "[[Lille OSC]]". Prevo nespēlēja no 1939. līdz 1945. gadam [[Otrais Pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] dēļ, kurā viņš tika sagūstīts, tāpēc palika nepiesaistīts līdz 1945. gadam, kad spēlēja jaunajā komandā "[[Lille OSC]]".}}|| | |- |align="left"|{{sortname|Ksabi|Prjeto}}||align="left"|Spānija||[[Real Sociedad]]||2003||2018||15||477 | |- |align="left"|{{sortname|Luī|Provelli|nolink=1}}||align="left"|Francija||[[US Valenciennes|Valenciennes-Anzin]]||1957||1970||13||269 | |- |align="left"|{{sortname|Antonio|Pučadess}}||align="left"|Spānija||[[Valencia CF|Valencia]]||1946||1958||12||256 | |- |align="left"|{{sortname|Klods|Puels}}||align="left"|Francija||[[AS Monaco FC|Monaco]]||1979||1996||17||488 | |- |align="left"|{{sortname|Selahatins|Purals|nolink=1}}||align="left"|Turcija||[[Vefa SK|Vefa]]||1929||1942||13||112||<ref>{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Futbolcu/79533/Selahattin-Pural |title=Selahattin Pural (Gazi) (Vefa) @ |publisher=Mackolik.com |date=1 January 1912 |access-date=13 August 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130506105024/http://www.mackolik.com/Futbolcu/79533/Selahattin-Pural |archive-date=6 May 2013 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Karless|Pujols}}|| align="left" |Spānija||[[FC Barcelona|Barcelona]]||1999||2014||15||392||<ref name=manutd/> |- |align="left"|{{sortname||Kvarentiņa|Paulu Beneditu doš Santušs Braga|dab=}}||align="left"|Brazīlija||[[Paysandu Sport Club|Paysandu]]||1955||1973||19||750 |<ref>{{cite web|url=https://terceirotempo.uol.com.br/que-fim-levou/quarentinha-5272 |title=Que fim levou? Quarentinha (Ex-meia-esquerda do Paysandu) |website=Terceiro Tempo |access-date=31 January 2024 |language=pt}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Žamals|Al-Kabendi}}||align="left"|Kuveita||[[Kazma SC|Kazma]]||1979||1990||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Felikss|Kesada}}||align="left"|Spānija||[[Real Madrid CF|Real Madrid]]||1922||1936||14||87{{refn|group=notes|name=liga}} | |- |align="left"|{{sortname|Vladimirs|Kesada}}||align="left"|Kostarika||[[Deportivo Saprissa]]||1985||1999||14||41 | |- |align="left"|{{sortname||Kvims|Žuakims Manuels Agjars Serafims|dab=}}||align="left"|Portugāle||[[Vitória F.C.|Vitória de Setúbal]]||1986||2000||14||438 | |- |align="left"|{{sortname|Džimijs|Kvins|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Celtic F.C.|Celtic]]||1900||1915||15||272 | |- |align="left"|{{sortname|Jirgens|Rābs}}||align="left"|Austrumvācija||[[FC Carl Zeiss Jena|Carl Zeiss Jena]]||1976||1993||17||376 | |- |align="left"|{{sortname|Žoans|Radē}}||align="left"|Francija||[[AJ Auxerre|Auxerre]]||1996||2007||11||191 | |- |align="left"|{{sortname|Flaviu|Ramušs|dab=}}||align="left"|Brazīlija||[[Botafogo de Futebol e Regatas|Botafogo]]||1904||1913||10|| |<ref>{{cite web|url=https://mundobotafogo.blogspot.com/2007/12/flvio-ramos-fundador-presidente-e.html |title=Flávio Ramos, fundador-presidente e jogador-goleador |author=Pedro Varanda; Rui Moura |website=Mundo Botafogo |date=9 March 2007 |access-date=2 February 2024 |language=pt}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Džoss|Rendlss}}||align="left"|Anglija||[[Port Vale F.C.|Port Vale]]||1885||1899||14||37 | |- |align="left"|{{sortname|Stefens|Rasmusens}}||align="left"|Dānija||[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]||2001||2018||17||404 | |- |align="left"|{{sortname|Torbjerns Holsts|Rasmusens}}||align="left"|Dānija||[[Silkeborg IF|Silkeborg]]||2006||2016||10||168 | |- |align="left"|{{sortname|Antonio|Ratins}}||align="left"|Argentīna||[[Club Atlético Boca Juniors|Boca Juniors]]||1956||1970||14||352 | |- |align="left"|{{sortname|Detlefs|Raugusts}}||align="left"|Austrumvācija||[[1. FC Magdeburg]]||1972||1986||14||226 | |- |align="left"|{{sortname|Dags|Rīss|dab=}}||align="left"|Velsa||[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]||1948||1959||11||356 | |- |align="left"|{{sortname|Tomass|Reifeltšammers}}||align="left"|Austrija||[[SV Ried|Ried]]||2009||2021||12||245 | |- |align="left"|{{sortname|Lorijs|Rīlijs}}||align="left"|Skotija||[[Hibernian F.C.|Hibernian]]||1946||1958||12||252 | |- |align="left"|{{sortname|Rodolfu|Reišs}}||align="left"|Portugāle||[[FC Porto|Porto]]||1972||1984||12||243 | |- |align="left"|{{sortname|Tomā|Reno}}||align="left"|Francija||[[US Orléans|Orléans]]||2002||2020||18||254 | |- |align="left"|{{sortname|Paskāls|Druē|nolink=1}}||align="left"|Francija||[[US Orléans|Orléans]]||1971||1985||14|| | |- |align="left"|{{Sortname|Henriks|Reimans}}||align="left"|Polija||[[Wisła Kraków]]||1914||1933||19|| | |- |align="left"|{{sortname|Ri|Mjongdoks}}||align="left"|Ziemeļkoreja||[[Pyongyang Sports Club|Pyongyang]]||2003||2017||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Larss|Rikens}}||align="left"|Vācija||[[Borussia Dortmund]]||1993||2007||14||301 | |- |align="left"|{{sortname|Giljermo|Rioss|nolink=1}}||align="left"|Argentīna||[[Club Atlético Independiente|Independiente]]||1984||1997||13||358||<ref>{{cite web |url=http://www.bdfa.com.ar/jugadores-GUILLERMO-DANIEL-RIOS-880.html |title=Guillermo Ríos profile |publisher=BDFA |language=es |access-date=26 October 2010 |archive-date=29 April 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110429041549/http://www.bdfa.com.ar/jugadores-GUILLERMO-DANIEL-RIOS-880.html }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Ola Bī|Rise}}||align="left"|Norvēģija||[[Rosenborg BK|Rosenborg]]||1977||1995||18||349 | |- |align="left"|{{sortname|Ošri|Roašs}}||align="left"|Izraēla||[[Hapoel Haifa F.C.|Hapoel Haifa]]||2007||2017||10||257 | |- |align="left"|{{sortname|Ahmets|Robensons}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1905||1915||10|| | |- |align="left"|{{sortname|Gerets|Robertss}}||align="left"|Anglija||[[Hull City A.F.C.|Hull City]]||1978||1991||13||409 | |- |align="left"|{{sortname|Alans|Robertsons|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]||1972||1989||17||471 | |- |align="left"|{{sortname|Roberts|Robertsons|dab=}}||align="left"|Skotija||[[St Mirren F.C.|St Mirren]]||1901||1912||11||253 | |- |align="left"|{{sortname|Žans|Robēns|dab=}}||align="left"|Francija||[[Olympique de Marseille|Marseille]]||1938||1953||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Romans|Rogočs}}||align="left"|Polija||[[Lechia Gdańsk]]||1947||1962||15||161 | |- |align="left"|{{sortname|Alvaro|Hestido}}||align="left"|Urugvaja||[[Club Atlético Peñarol|Peñarol]]||1926||1940||14||445 | |- |align="left"|{{sortname|Hosē Fransisko|Roho}}||align="left"|Spānija||[[Athletic Bilbao]]||1965||1982||17||413 | |- |align="left"|{{sortname|Helmuts|Roleders}}||align="left"|Rietumvācija||[[VfB Stuttgart]]||1972||1986||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Džakomo|Rolla|nolink=1}}||align="left"|Itālija||[[Genoa C.F.C.|Genoa]]||1910||1921||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Huseins|Al-Romaihi}}||align="left"|Katara||[[Qatar SC|Katara SC]]||1994||2013||19||247 | |- |align="left"|{{sortname|Livjo|Ronkoli|nolink=1}}||align="left"|Itālija||[[Atalanta B.C.|Atalanta]]||1949||1963||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Či|Rongliangs}}||align="left"|Ķīna||[[Tianjin Jinmen Tiger F.C.|Tianjin Jinmen Tiger]]||1997||2009||12||167 | |- |align="left"|{{sortname|Aksels|Ross}}||align="left"|Vācija||[[1. FC Kaiserslautern]]||1984||2001||17||397 | |- |align="left"|{{sortname|Nilss|Rosens|dab=}}||align="left|Zviedrija||[[Helsingborg]]||1922||1937||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Badals|Rojs|dab=}}||align="left"|Bangladeša||[[Dhaka Mohammedan]]||1977||1989||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Migels Anhels|Rubio}}||align="left"|Spānija||[[UE Lleida|Lleida]]||1982||1996||14||460 | |- |align="left"|{{sortname|Vasils|Ruci}}||align="left"|Albānija||[[Flamurtari Vlorë]]||1976||1993||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Kass|Rufelse}}||align="left"|Nīderlande||[[Sparta Rotterdam]]||1907||1926||19||282 | |- |align="left"|{{sortname|Ričards|Rufuss}}||align="left"|Anglija||[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]||1993||2004||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Karloss|Ruiss|dab=}}||align="left"|Argentīna||[[Arsenal de Sarandí]]||1993||2008||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Sjefs van|Runs}}||align="left"|Nīderlande||[[PSV Eindhoven|PSV]]||1926||1942||16||359 | |- |align="left"|{{sortname|Migels Anhels|Ruso}}||align="left"|Argentīna||[[Estudiantes de La Plata|Estudiantes La Plata]]||1975||1988||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Freds|Rutens}}||align="left"|Nīderlande||[[FC Twente|Twente]]||1979||1992||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Kīts|Raiens}}||align="left"|Anglija||[[Wycombe Wanderers F.C.|Wycombe Wanderers]]||1990||2006||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Henriks|Rīdstrēms}}||align="left"|Zviedrija||[[Kalmar FF]]||1994||2013||19||551 | |- |align="left"|{{sortname|Naēms|Sāds}}||align="left"|Kuveita||[[Al-Tadamon SC (Kuwait)|Al-Tadamon]]||1975||1990||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Ebrahims|Sadegi}}||align="left"|Irāna||[[Saipa F.C.|Saipa]]||2000||2016||16||438 | |- |align="left"|{{sortname|Huseins|Saēds}}||align="left"|Irāka||[[Al-Talaba SC|Al-Talaba]]||1975||1990||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Teds|Seigars}}||align="left"|Anglija||[[Everton F.C.|Everton]]||1929||1953||24||463||<ref name=":0" /><ref>{{Cite web|url=http://www.evertonfc.com/players/t/ts/ted-sagar|title=Ted Sagar {{!}} Everton Football Club|website=evertonfc.com|language=en|access-date=29 May 2018|archive-date=30 May 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180530035304/http://www.evertonfc.com/players/t/ts/ted-sagar}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Emili|Sahi-Barba}}||align="left"|Spānija||[[FC Barcelona|Barcelona]]||1915||1932||17||25{{refn|group=notes|name=liga}} | |- |align="left"|{{sortname|Faruks|Sagnaks}}||align="left"|Turcija||[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]||1944||1955||11||115 | |- |align="left"|{{sortname|Dari|Saids}}||align="left"|Kuveita||[[Qadsia SC|Qadsia]]||2008||2024||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Samirs|Saids}}||align="left"|Kuveita||[[Al-Arabi SC (Kuwait)|Al-Arabi]]||1980||1996||15{{refn|group=notes|name=Kuwait}}|| | |- |align="left"|{{sortname|Masato|Saito}}||align="left"|Japāna||[[Omiya Ardija]]||1998||2009||11||304 | |- |align="left"|{{sortname|Esams|Sakēns}}||align="left"|Kuveita||[[Kazma SC|Kazma]]||1989||2006||16{{refn|group=notes|name=Kuwait}}|| | |- |align="left"|{{sortname|Andžejs|Salahs}}||align="left"|Polija||[[Lechia Gdańsk]]||1977||1993||16||305 | |- |align="left"|{{sortname|Raduāns|Salī}}||align="left"|Tunisija||[[Étoile du Sahel]]||1986||2001||15||201 | |- |align="left"|{{sortname|Džozefs|Saliba|nolink=1}}||align="left"|Malta||[[Qormi F.C.|Qormi]]||1992||2011||19||||{{citation needed|date=September 2025}} |- |align="left"|{{sortname|Rubenšs|Sallešs}}||align="left"|Brazīlija||[[Clube Atlético Paulistano|Paulistano]]||1906||1921||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Čea|Samnangs}}||align="left"|Kambodža||[[Svay Rieng FC]]||2010||2023||13||40+ | |- |align="left"|{{sortname|Soks|Samnangs}}||align="left"|Kambodža||[[Svay Rieng FC]]||2010||2023||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Hesuss|Sančess|dab=}}||align="left"|Meksika||[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]||2010||2024||14||286 | |- |align="left"|{{sortname|Manolo|Sančiss}}||align="left"|Spānija||[[Real Madrid CF|Real Madrid]]||1983||2001||18||533 | |- |align="left"|{{sortname|Gesta|Sandbergs}}||align="left|Zviedrija||[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]]||1951||1966||15||322 | |- |align="left"|{{sortname|Einars|Midelbo}}||align="left"|Dānija||[[Kjøbenhavns Boldklub|KB]]||1900||1914||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Noritada|Sanejoši}}||align="left"|Japāna||[[Gamba Osaka]]||1995||2007||12||236 | |- |align="left"|{{sortname|Kurro|Sanhosē|nolink=1}}||align="left"|Spānija||[[Sevilla FC|Sevilla]]||1971||1986||15||373 | |- |align="left"|{{sortname||Santana|Žuakims Santana Silva Gimarešs|dab=}}||align="left"|Portugāle||[[S.L. Benfica|Benfica]]||1954||1967||13||104 | |- |align="left"|{{sortname|Karloss|Santana|dab=futbolists}}|| align="left" |Kostarika||[[Deportivo Saprissa]]||1972||1984||12||419 | |- |align="left"|{{sortname|Niltuns|Santušs}}||align="left"|Brazīlija||[[Botafogo de Futebol e Regatas|Botafogo]]||1948||1964||16||718 | |- |align="left"|{{sortname|Valentīns|Sapronovs}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]||1952||1963||11||205 | |- |align="left"|{{sortname|Hani|Al-Sakers}}||align="left"|Kuveita||[[Qadsia SC|Qadsia]]||1990||2003||12{{refn|group=notes|name=Kuwait}}|| | |- |align="left"|{{sortname|Fernando|Saračeni}}||align="left"|Itālija||[[S.S. Lazio|Lazio]]||1907||1924||17||{{Citation needed|date=August 2014}} | |- |align="left"|{{sortname|Stavross|Sarafis}}||align="left"|Grieķija||[[PAOK FC|PAOK]]||1967||1981||14||358 | |- |align="left"|{{sortname|Tanasis|Saravakoss}}||align="left"|Grieķija||[[Panionios F.C.|Panionios]]||1951||1966||15||173 | |- |align="left"|{{sortname|Sanli|Sarialioglu}}||align="left"|Turcija||[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]||1962||1975||13||315 | |- |align="left"|{{sortname|Ģerģs|Šāroši}}||align="left"|Ungārija||[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]||1931||1948||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Sadoks|Sasī}}||align="left"|Tunisija||[[Club Africain]]||1962||1979||17||335 |<ref>{{cite web |url=https://clubafricain.com/post/Attouga-ternel-numro-un |title=Attouga, éternel numéro un |publisher=clubafricain.com |date=15 November 2024 |access-date=26 February 2025 }}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Mehmet Salims|Šatiroglu}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1932||1949||17||211||<ref>{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Futbolcu/77146/Salim-Satiroglu |title=Mehmet Salim Şatıroğlu (Galatasaray) @ |publisher=Mackolik.com |date=1 January 1910 |access-date=2 October 2013 |archive-date=23 October 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131023060717/http://www.mackolik.com/Futbolcu/77146/Salim-Satiroglu }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Marinoss|Satsiass}}||align="left"|Kipra||[[APOEL FC|APOEL]]||1995||2014||19|| | |- |align="left"|{{sortname|Hesuss Marija|Satrustegi}}||align="left"|Spānija||[[Real Sociedad]]||1973||1986||13||297 | |- |align="left"|{{sortname|Hisni|Savmans}}||align="left"|Turcija||[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]||1927||1944||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Masaaki|Savanobori}}|| align="left" |Japāna||[[Shimizu S-Pulse]]||1992||2005||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Aurelio|Skanjellato}}||align="left"|Itālija||[[Calcio Padova|Padova]]||1951||1964||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Alesandro|Skarjoni}}||align="left"|Itālija||[[AC Milan|Milan]]||1908||1921||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Marks|Šerri}}||align="left"|Malta||[[Sliema Wanderers]]||2005||2024||19||315 | |- |align="left"|{{sortname|Tomass|Šāfs}}||align="left"|Vācija||[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]||1978||1995||17||281 | |- |align="left"|{{sortname|Pedro|Arispe}}||align="left"|Urugvaja||[[Rampla Juniors]]||1919||1937||18|| | |- |align="left"|{{sortname|Hanss|Šēfers}}||align="left"|Rietumvācija||[[1. FC Köln]]||1948||1965||17||394 | |- |align="left"|{{sortname|Dīters|Šerbarts|nolink=1}}||align="left"|Austrumvācija||[[BSG Chemie Leipzig (1950)|BSG Chemie Leipzig]]||1957||1975||18||403 | |- |align="left"|{{sortname|Andželo|Skjāvjo}}|| align="left" |Itālija||[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]||1922||1938||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Henijs|Šilders}}||align="left"|Nīderlande||[[FC Volendam|Volendam]]||2005||2018||13||392 | |- |align="left"|{{sortname|Marsels|Šmelcers}}|| align="left" |Vācija||[[Borussia Dortmund]]||2008||2022||14||258 | |- |align="left"|{{sortname|Andreass|Šmits|dab=}}||align="left"|Vācija||[[Hertha BSC]]||1991||2008||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Valters|Šmits|dab=}}||align="left"|Rietumvācija||[[Eintracht Braunschweig]]||1959||1969||10||317 | |- |align="left"|{{sortname|Pols|Skoulzs}}|| align="left" |Anglija||[[Manchester United F.C.|Manchester United]]||1994||2013||19||493||<ref name=manutd/> |- |align="left"|{{sortname|Marko|Šēnbehlers}}||align="left"|Šveice||[[FC Zürich|Zürich]]||2006||2022||16||292 | |- |align="left"|{{sortname|Pēters|Šetels}}||align="left"|Austrija||[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]||1986||2001||15||436 | |- |align="left"|{{sortname|Arnolds|Šics}}||align="left"|Rietumvācija||[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]||1955||1972||17||333 | |- |align="left"|{{sortname|Harijs|Šrūrss}}||align="left"|Nīderlande||RFC [[Roermond]]||1921||1935||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Jišajahu|Švāgers}}||align="left"|Izraēla||[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]||1962||1976||14||360 | |- |align="left"|{{sortname|Hanss-Georgs|Švarcenbeks}}||align="left"|Rietumvācija||[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]||1966||1980||14||416 | |- |align="left"|{{sortname|Maksims|Medvedevs}}||align="left"|Azerbaijan||[[Qarabağ FK|Qarabağ]]||2006||2024||18||376 | |- |align="left"|{{sortname|Ērihs|Obermajers}}||align="left"|Austrija||[[Austria Wien|Austrija Wien]]||1971||1989||18||544 | |- |align="left"|{{sortname|Džordžs|Skūnss}}||align="left"|Anglija||[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]||1912||1922||10|| | |- |align="left"|{{sortname|Zaks|Skots}}||align="left"|ASV||[[Seattle Sounders FC]]||2002||2016||14||272 | |- |align="left"|{{sortname|Rožē|Skotī}}||align="left"|Francija||[[Olympique de Marseille|Marseille]]||1942||1958||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Ginters|Zeberts}}||align="left"|Rietumvācija||[[SV Waldhof Mannheim|Waldhof Mannheim]]||1966||1987||21||592 | |- |align="left"|{{sortname|Urbēns|Valē}}||align="left"|Francija||[[Amiens SC|Amiens]]||1916||1932||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Tjerī|Dobelle|nolink=1}}||align="left"|Francija||[[Amiens SC|Amiens]]||1984||1997||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Robērs|Bušo|nolink=1}}||align="left"|Francija||[[Amiens SC|Amiens]]||1962||1975||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Pols|Imjelā|nolink=1}}||align="left"|Francija||[[Amiens SC|Amiens]]||1965||1980||15||395 | |- |align="left"|{{sortname|Jurijs|Sedovs}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]||1947||1959||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Volfgangs|Zeguins}}||align="left"|Austrumvācija||[[1. FC Magdeburg]]||1964||1981||17||403 | |- |align="left"|{{sortname|Ūve|Zēlers}}|| align="left" |Rietumvācija||[[Hamburger SV]]{{refn|group=notes|Sešus gadus pēc karjeras beigšanas 1972. gadā, piedalījās vienreizējā sponsorētā "[[Cork Celtic]]" pasākumā. Viņa sponsors "[[Adidas]]" viņam teica, ka šī ir labdarības spēle. Tomēr izrādījās, ka tā ir oficiāla Īrijas līgas spēle.<ref>[https://www.11freunde.de/artikel/als-uwe-seeler-mit-cork-celtic-fremdging] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180707063508/https://www.11freunde.de/artikel/als-uwe-seeler-mit-cork-celtic-fremdging |date=7 July 2018 }} (German)</ref>}}||1953||1972||19||476 | |- |align="left"|{{sortname|Nijazi|Sels}}||align="left"|Turcija||[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]||1928||1938||10|| | |- |align="left"|{{sortname|Turgajs|Semercioglu}}||align="left"|Turcija||[[Trabzonspor]]||1973||1988||15||402||<ref>{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Futbolcu/52398/Turgay-Semercioglu |title=Turgay Semercioğlu (Trabzonspor) @ |publisher=Mackolik.com |date=25 February 1954 |access-date=13 August 2012 |archive-date=2 July 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120702082435/http://www.mackolik.com/Futbolcu/52398/Turgay-Semercioglu }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Leons|Semmelings}}||align="left"|Beļģija||[[Royal Standard de Liège|Standard Liège]]||1959||1974||15||449 | |- |align="left"|{{sortname|Gers|Sendens}}||align="left"|Nīderlande||[[Roda JC Kerkrade|Roda]]||1989||2008||19||442 | |- |align="left"|{{sortname|Mustafa|Šenkals|nolink=1}}||align="left"|Turcija||[[Vefa SK|Vefa]]||1942||1953||11||151||<ref>{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Futbolcu/74965/Mustafa-Senkal |title=Mustafa Şenkal (Vefa) @ |publisher=Mackolik.com |date=1 January 1923 |access-date=13 August 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131023055143/http://www.mackolik.com/Futbolcu/74965/Mustafa-Senkal |archive-date=23 October 2013 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Kemals|Serdars}}||align="left"|Turcija||[[Trabzonspor]]||1983||1995||12||357||<ref>{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Futbolcu/51104/Kemal-Serdar |title=Kemal Serdar (Trabzonspor) @ |publisher=Mackolik.com |date=8 May 1962 |access-date=13 August 2012 |archive-date=29 June 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120629231329/http://www.mackolik.com/Futbolcu/51104/Kemal-Serdar }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Hisejins|Sejids|nolink=1}}||align="left"|Turcija||[[Vefa SK|Vefa]]||1929||1945||16||146||<ref>{{cite web |url=http://www.mackolik.com/Futbolcu/78461/Huseyin-Seyid |title=Hüseyin Seyid (Vefa) @ |publisher=Mackolik.com |date=1 January 1913 |access-date=13 August 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131023055031/http://www.mackolik.com/Futbolcu/78461/Huseyin-Seyid |archive-date=23 October 2013 }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Ahmeds|Šerafetins}}||align="left"|Turcija||[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]||1911||1925||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Stelioss|Serafidis}}||align="left"|Grieķija||[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]||1953||1972||19||243 | |- |align="left"|{{sortname|Turgajs|Šerens}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1947||1967||20||352||<ref>{{cite web |url=http://www.galatasaray.org/kulup/haber/11312.php |title=Efsanelere Saygı Günleri Devam Ediyor |publisher=Galatasaray.org |date=10 October 2011 |access-date=30 June 2014 |archive-date=31 May 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140531105141/http://www.galatasaray.org/kulup/haber/11312.php }}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Nikolā|Sobē}}||align="left"|Francija||[[Stade Malherbe Caen|Caen]]||2001||2017||16||520 | |- |align="left"|{{sortname|Cevats|Sejits}}||align="left"|Turcija||[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]||1925||1937||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Abduls Gani|Šahads}}||align="left"|Irāka||[[Al-Najaf FC|Al-Najaf]]||1987||1999||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Īzaks|Šai}}||align="left"|Dienvidāfrika||[[Mamelodi Sundowns]]||1992||2004||12||315 | |- |align="left"|{{sortname|Mohamads|Al-Šalhubs}}||align="left"|Saūda Arābija||[[Al-Hilal FC|Al-Hilal]]||1998||2020||22||334 | |- |align="left"|{{sortname|Hameds|Šami}}||align="left"|Katara||[[Al-Gharafa Sports Club|Al-Gharafa]]||1999||2016||17||250 | |- |align="left"|{{sortname|Fahads|Al-Šamari}}||align="left"|Katara||[[Al-Gharafa Sports Club|Al-Gharafa]]||1999||2019||20||280 | |- |align="left"|{{sortname|Villijs|Šārps}}||align="left"|Skotija||[[Partick Thistle F.C.|Partick Thistle]]||1939||1957||18||255 | |- |align="left"|{{sortname|Ārčijs|Šo}}||align="left"|Skotija||[[Motherwell F.C.|Motherwell]]||1946||1958||12||256 | |- |align="left"|{{sortname|Džo|Šo|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]||1945||1966||21||632 | |- |align="left"|{{sortname|Rons|Šo}}||align="left"|Anglija||[[Torquay United F.C.|Torquay United]]||1946||1958||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Vilfs|Šo}}||align="left"|Anglija||[[Doncaster Rovers F.C.|Doncaster Rovers]]||1930||1944||14||180 | |- |align="left"|{{sortname|Georgijs|Ščeņņikovs}}||align="left" |Krievija||[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]||2008||2023||15||260 | |- |align="left"|{{sortname|Salehs|Al-Šeihs}}||align="left"|Kuveita||[[Qadsia SC|Qadsia]]||2000||2022||22|| | |- |align="left"|{{sortname|Berts|Šellijs}}||align="left"|Anglija||[[Southampton F.C.|Southampton]]||1919||1932||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Kens|Šellito}}||align="left"|Anglija||[[Chelsea F.C.|Chelsea]]||1957||1969||12||123 | |- |align="left"|{{sortname|Hamuds|Al-Šemari}}||align="left"|Kuveita||[[Kazma SC|Kazma]]||1977||1990||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Alberts|Šesterņovs}}||align="left"|Padomju Savienība||[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]||1959||1972||13|| | |- |align="left"|{{sortname||Šeu Hans}}||align="left"|Portugāle||[[S.L. Benfica|Benfica]]||1972||1989||17||349 | |- |align="left"|{{sortname|Danijs|Šmulevičs-Roms}}||align="left"|Izraēla||[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]||1958||1973||15||283 | |- |align="left"|{{sortname|Romans|Šneidermans|nolink=1}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Dnipro|Dnipro Dnipropetrovsk]]||1966||1977||11||360 | |- |align="left"|{{sortname|Šu|Čangs}}||align="left"|Ķīna||[[Shandong Taishan F.C.|Shandong Taishan]]||1996||2010||14||273 | |- |align="left"|{{sortname|Džons|Šukers}}||align="left"|Anglija||[[Oxford United F.C.|Oxford United]]||1962||1977||15||478 | |- |align="left"|{{sortname|Ichaks|Šums}}||align="left"|Izraēla||[[Hapoel Kfar Saba F.C.|Hapoel Kfar Saba]]||1964||1983||19||504 | |- |align="left"|{{sortname|Antons|Šunins}}||align="left"|Krievija||[[FC Dynamo Moscow|Dynamo Moscow]]||2007||2024||17||339 | |- |align="left"|{{sortname|Viktors|Šustikovs}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Torpedo Moscow|Torpedo Moscow]]||1958||1973||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Dmitro|Šutkovs}}||align="left"|Ukraina||[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]||1991||2008||17||267 | |- |align="left"|{{sortname|Navafs|Al-Šuvaje}}||align="left"|Kuveita||[[Al-Arabi SC (Kuwait)|Al-Arabi]]||2003||2015||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Džeralds|Sibeko}}||align="left"|Dienvidāfrika||[[Kaizer Chiefs]]||2000||2012||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Ēriks|Sikora}}||align="left"|Francija||[[RC Lens|Lens]]||1985||2004||19||511 | |- |align="left"|{{sortname|Pols|Simeonī}}||align="left"|Francija||[[AS Cannes|Cannes]]||1959||1969||10||174 | |- |align="left"|{{sortname|Karls|Simonšons}}||align="left"|Zviedrija||[[Jönköpings Södra IF]]||1939||1951||12||<ref>{{cite web | title=Carl Simonsson (Player) | url=https://www.national-football-teams.com/player/8693/Carl_Simonsson.html }}</ref> | |- |align="left"|{{sortname|Deniss|Sinjajevs}}||align="left"|Krievija||[[FC Avangard Kursk|Avangard Kursk]]||2003||2022||19||477 | |- |align="left"|{{sortname|Gustavs|Sjebergs}}||align="left"|Zviedrija||[[AIK Fotboll|AIK]]||1938||1953||15||249 | |- |align="left"|{{sortname|Artsjoms|Skitavs}}||align="left"|Baltkrievija||[[FC Vitebsk|Vitebsk]]||2009||2024||16||331 | |- |align="left"|{{sortname|Abdulnasers|Slils}}||align="left"|Lībija||[[Al-Ittihad Club (Tripoli)|Al-Ittihad]]||2001||2014||13||25+ | |- |align="left"|{{sortname|Tomijs|Smārts}}||align="left"|Anglija||[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]||1920||1934||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Alans|Smits|dab=Skotu futbolists}}|| align="left" |Skotija||[[Torquay United F.C.|Torquay United]]||1957||1969||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Alekss|Smits|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Rangers F.C.|Rangers]]||1894||1915||21||406 | |- |align="left"|{{sortname|Dags|Smits|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Dundee United F.C.|Dundee United]]||1958||1976||18||456 | |- |align="left"|{{sortname|Nikols|Smits}}||align="left"|Skotija||[[Rangers F.C.|Rangers]]||1893||1905||12||168 | |- |align="left"|{{sortname|Seps|Smits}}||align="left"|Anglija||[[Leicester City F.C.|Leicester City]]||1929||1949||20||350 | |- |align="left"|{{sortname|Žans|Antunē|nolink=1}}||align="left"|Francija||[[Wasquehal Football|Wasquehal]]||1994||2007||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Nikolajs|Smolnikovs}}||align="left"|Padomju Savienība||[[Neftchi Baku PFC|Neftchi Baku]]||1967||1979||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Einars|Snits}}||align="left|Zviedrija||[[Sandvikens IF]]||1920||1939||19|| | |- |align="left"|{{sortname|Alberts|Snuks Hurgronje}}||align="left"|Nīderlande||[[HVV Den Haag]]||1920||1932||12||224 | |- |align="left"|{{sortname|Hitoši|Sogahata}}|| align="left" |Japāna||[[Kashima Antlers]]||1998||2020||22||538 | |- |align="left"|{{sortname|Alans|Segārds}}||align="left"|Dānija||[[AC Horsens|Horsens]]||1995||2010||15||304 | |- |align="left"|{{sortname|Egils|Solbergs}}||align="left"|Norvēģija||[[Mjøndalen IF Fotball|Mjøndalen]]||1969||1982||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Pako|Solers}}||align="left"|Spānija||[[RCD Mallorca|Mallorca]]||1990||2004||14||339 | |- |align="left"|{{sortname|Adrians|Solomons}}||align="left"|Rumānija||[[CSM Ceahlăul Piatra Neamț|Ceahlăul Piatra Neamț]]||1985||2005||20||232 | |- |align="left"|{{sortname|Marso|Somerlinks}}||align="left"|Francija||[[Lille OSC|Lille]]||1935||1957||22{{refn|group=notes|Viņš spēlēja "[[SC Fives]]" komandā no 1935. līdz 1944. gadam, gadā, kad klubs apvienojās ar "[[Olympique Lillois]]", izveidojot "[[Lille OSC]]".}}|| | |- |align="left"|{{sortname|Vladimirs|Sorja}}||align="left"|Bolīvija||[[Club Bolívar|Bolívar]]||1985||2000||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Bruno|Soriano}}||align="left"|Spānija||[[Villarreal CF|Villarreal]]||2006||2020||14||324 | |- |align="left"|{{sortname|Vadims|Sosnihins}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]||1960||1973||13||291 | |- |align="left"|{{sortname|Heliu|Souza}}||align="left"|Portugāle||[[Vitória F.C.|Vitória de Setúbal]]||1987||2005||18|| | |- |align="left"|{{sortname|Frangiskoss|Surpis}}||align="left"|Grieķija||[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]||1962||1973||11||310 | |- |align="left"|{{sortname|Arno|Sovinskis}}||align="left"|Francija||[[RC Lens|Lens]]||1952||1966||14||126 | |- |align="left"|{{sortname|Jirgens|Špārvasers}}||align="left"|Austrumvācija||[[1. FC Magdeburg]]||1966||1979||13||298 | |- |align="left"|{{sortname|Hovards|Spensers}}||align="left"|Anglija||[[Aston Villa]]||1892||1907||15||258 | |- |align="left"|{{sortname|Edijs|Spaisers}}||align="left"|Anglija||[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||1939||1954||15||168 | |- |align="left"|{{sortname|Zeki Riza|Sporels}}||align="left"|Turcija||[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]||1916||1934||18|| | |- |align="left"|{{sortname|Rojs|Sprousons}}||align="left"|Anglija||[[Port Vale F.C.|Port Vale]]||1950||1972||22||760 | |- |align="left"|{{sortname|Mirans|Srebrničs}}||align="left"|Slovēnija||[[ND Gorica|Gorica]]||1993||2007||14||398 | |- |align="left"|{{sortname|Dirks|Štāmanis}}||align="left"|Vācija||[[1. FC Magdeburg]]||1978||1994||16||328 | |- |align="left"|{{sortname|Andreass|Stamatiadis}}||align="left"|Grieķija||[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]||1950||1969||19||267 | |- |align="left"|{{sortname|Konstantīns|Stanku}}||align="left"|Rumānija||[[FC Argeș Pitești|Argeș Pitești]]||1976||1990||14||447 | |- |align="left"|{{sortname|Rolands|Štemlers|nolink=1}}||align="left"|Austrumvācija||[[Sachsenring Zwickau]]||1967||1983||16||292 | |- |align="left"|{{sortname|Toms|Stenvolls}}||align="left"|Norvēģija||[[Stabæk Fotball|Stabæk]]||1998||2010||12||206 | |- |align="left"|{{sortname|Kīts|Stīvenss}}||align="left"|Anglija||[[Millwall F.C.|Millwall]]||1981||1998||17||462 | |- |align="left"|{{sortname|Džordžs|Stīvensons|dab=footballer}}||align="left"|Skotija||[[Motherwell F.C.|Motherwell]]||1923||1939||16||510 | |- |align="left"|{{sortname|Rons|Stitfols}}||align="left"|Velsa||[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]||1947||1964||17||398 | |- |align="left"|{{sortname|Hermanis|Štekers}}||align="left"|Austrumvācija||[[1. FC Magdeburg]]||1956||1969||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Georgijs|Stoičevs}}||align="left"|Bulgārija||[[PFC Vidima-Rakovski Sevlievo|Vidima-Rakovski]]||1996||2015||19||294 | |- |align="left"|{{sortname|Tronds|Strande}}||align="left"|Norvēģija||[[Molde FK|Molde]]||1991||2007||16||275 | |- |align="left"|{{sortname|Heincs|Štrēls}}||align="left"|Rietumvācija||[[1. FC Nürnberg]]||1958||1970||12||300 | |- |align="left"|{{sortname|Eduards|Streļcovs}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Torpedo Moscow|Torpedo Moscow]]||1954||1970||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Orlando|Strinati|nolink=1}}||align="left"|Itālija||[[Ternana Calcio|Ternana]]||1937||1954||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Fransišku|Štrumps}}||align="left"|Portugāle||[[Sporting CP]]||1908||1924||16||107 | |- |align="left"|{{sortname|Braiens|Stabss}}||align="left"|Anglija||[[Notts County F.C.|Notts County]]||1968||1980||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Pols|Staroks}}||align="left"|Skotija||[[Dundee United F.C.|Dundee United]]||1974||1989||15||384 | |- |align="left"|{{sortname|Ahmads|Al-Subaihs}}||align="left"|Kuveita||[[Kuwait SC]]||2003||2014||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Alberts|Zukops}}||align="left"|Vācija||[[Eintracht Braunschweig]]||1930||1948||18|| | |- |align="left"|{{sortname|Vaels|Sulaimans}}||align="left"|Kuveita||[[Al-Jahra SC|Al-Jahra]]||1980||1999||18{{refn|group=notes|name=Kuwait}}|| | |- |align="left"|{{sortname|Mohameds|Al-Sulaiti}}||align="left"|Katara||[[Al-Wakrah Sports Club|Al-Wakrah]]||2002||2018||16||132 | |- |align="left"|{{sortname|Humūds|Sultans}}||align="left"|Bahreina||[[Muharraq Club]]||1974||1998||24|| | |- |align="left"|{{sortname|Davagans|Surendrans}}||align="left"|Malaizija||[[Selangor F.C.|Selangor]]||1999||2011||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Jusefs|Al-Suvajeds}}||align="left"|Kuveita||[[Kazma SC|Kazma]]||1975||1992||16{{refn|group=notes|name=Kuwait}}|| | |- |align="left"|{{sortname|Hideto|Sudzuki}}||align="left"|Japāna||[[Júbilo Iwata]]||1993||2009||16||329 | |- |align="left"|{{sortname|Keita|Sudzuki|dab=}}||align="left"|Japāna||[[Urawa Red Diamonds]]||2000||2015||15||368 | |- |align="left"|{{sortname|Dāvids|Svenšons|dab=}}||align="left"|Zviedrija||[[Falkenbergs FF]]||2003||2017||14||413 | |- |align="left"|{{sortname|Henings|Svenšons}}||align="left|Zviedrija||[[IFK Göteborg]]||1908||1925||17||160 | |- |align="left"|{{sortname|Svens-Ove|Svenšons}}||align="left"|Zviedrija||[[Helsingborg]]||1947||1958||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Sjāks|Svarts}}||align="left"|Nīderlande||[[AFC Ajax|Ajax]]||1956||1973||17|| 461 | |- |align="left"|{{sortname|Leandross|Simeonidis}}||align="left"|Grieķija||[[PAOK FC|PAOK]]||1954||1969||15||213 | |- |align="left"|{{sortname|Vladislavs|Ščepaņaks}}||align="left"|Polija||[[Polonia Warsaw]]||1926||1946||20||172 | |- |align="left"|{{sortname|Fricis|Šcepans}}||align="left"|Vācija||[[FC Schalke 04|Schalke 04]]||1925||1950||25||265 | |- |align="left"|{{sortname|Žolts|Šilaģs|dab=}}||align="left"|Rumānija||[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]||1998||2014||16||187 | |- |align="left"|{{sortname|Ferencs|Šuša}}||align="left"|Ungārija||[[Újpest FC|Újpest]]||1941||1960||19||462 | |- |align="left"|{{sortname|Žeriss|Tadruss}}||align="left"|Jordāna||[[Al-Faisaly SC|Al-Faisaly]]||1989||2004||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Adnans|Al-Taljani}}||align="left"|Apvienotie Arābu Emirāti||[[Al-Shaab CSC|Al-Shaab]]||1981||2000||19||232 | |- |align="left"|{{sortname|Jans Arne|Tangens|nolink=1}}||align="left"|Norvēģija||[[Strømmen IF|Strømmen]]||1946||1961||15||139 | |- |align="left"|{{sortname|Čitipats|Tanklangs}}||align="left"|Taizeme||[[Buriram United F.C.|Buriram United]]||2012||2024||12||168 | |- |align="left"|{{sortname|Mehmets Ali|Tanmans}}||align="left"|Turcija||[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]||1932||1947||15||255 | |- |align="left"|{{sortname|Tao|Vei}}||align="left"|Ķīna||[[Beijing Guoan F.C.|Beijing Guoan]]||1998||2010||12||270 | |- |align="left"|{{sortname|Stafans|Tapers}}||align="left|Zviedrija||[[Malmes FF|Malmö FF]]||1968||1979||11||220 | |- |align="left"|{{sortname|Mihajs|Tarlea|dab=}}||align="left"|Rumānija||[[FC UTA Arad|UTA Arad]]||1957||1968||11||206 | |- |align="left"|{{sortname|Stjuarts|Teilors|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]||1965||1980||15||546|| |- |align="left"|{{sortname|Rasels|Teibērs}}||align="left"|Kanāda||[[Vancouver Whitecaps FC]]||2010||2023||13||251 | |- |align="left"|{{sortname||Teišeiriņa|Elisiu duš Santušs Teišeira|dab=}}||align="left"|Brazīlija||[[São Paulo FC|São Paulo]]||1939||1956||18||525 |<ref>{{cite web|url=http://www.saopaulofc.net/noticias/noticias/historia/2022/3/4/100-anos-de-teixeirinha |title=100 anos de Teixeirinha |author=São Paulo FC |date=4 March 2022|language=pt |archive-url=https://web.archive.org/web/20250211182748/https://www.saopaulofc.net/100-anos-de-teixeirinha-2/ |archive-date=11 February 2025}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Bobijs|Templtons|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Hibernian F.C.|Hibernian]]||1911||1927||16||234 |<ref>[https://www.fitbastats.com/hibs/player.php?playerid=5707 (Hibernian player) Templeton, Bobby], FitbaStats</ref> |- |align="left"|{{sortname|Navafs|Al-Temjats}}||align="left"|Saūda Arābija||[[Al-Hilal FC|Al Hilal]]||1993||2008||15|| | |- |align="left"|{{sortname||Tensi|Ortensio Fernandess Ekstraviss}}||align="left"|Spānija||[[Real Oviedo|Oviedo]]||1965||1978||13||354 | |- |align="left"|{{sortname|Šūhei|Terada}}|| align="left" |Japāna||[[Kawasaki Frontale]]||1999||2010||11||191 | |- |align="left"|{{sortname|Franks|Terleckis}}||align="left"|Austrumvācija||[[Berliner FC Dynamo|Berliner Dynamo]]||1969||1986||17||373 | |- |align="left"|{{sortname|Žans-Klods|Terasē}}||align="left"|Francija||[[Montpellier HSC|Montpellier]]||1963||1977||14||208 | |- |align="left"|{{sortname|Hanss|Tecners}}||align="left"|Nīderlande||[[Be Quick 1887]]||1915||1926||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Tareks|Tabē}}||align="left"|Tunisija||[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance]]||1990||2004||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Paskāls|Teo}}||align="left"|Francija||[[Stade Malherbe Caen|Caen]]||1974||1986||12||227 | |- |align="left"|{{sortname|Henrijs|Tilbergs}}||align="left|Zviedrija||[[Malmes FF|Malmö FF]]||1951||1962||11||177 | |- |align="left"|{{sortname|Žonī|Tio}}||align="left"|Beļģija||[[Club Brugge]]||1963||1975||12||291 | |- |align="left"|{{sortname|Alekss|Toirss|nolink=1}}||align="left"|Skotija||[[Huntly F.C.|Huntly]]||2011||2025||14||235<ref>{{cite news |title=Huntly Football Club, Alex Thoirs Retirement |url=https://huntlyfc.co.uk/news/alex-thoirs-retirement |access-date=17 June 2025 |work=huntlyfc.co.uk |language=en }}{{Novecojusi saite}}</ref> | |- |align="left"|{{sortname|Eduārs|Tomass|nolink=1}}||align="left"|Francija||[[Troyes AC|Troyes]]||1989||2002||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Aleksandrs|Tomsons|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Airdrieonians F.C. (1878)|Airdrieonians]]||1899||1917||18||459 | |- |align="left"|{{sortname|Deivids|Tomsons|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Dundee F.C.|Dundee]]||1913||1927||14||350 | |- |align="left"|{{sortname|Gunnars|Toresens}}||align="left"|Norvēģija||[[Larvik Turn]]||1937||1962||25||261 | |- |align="left"|{{sortname|Villijs|Torntons}}||align="left"|Skotija||[[Rangers F.C.|Rangers]]||1936||1954||18||219 | |- |align="left"|{{sortname|Serens|Torsts}}||align="left"|Dānija||[[AaB Fodbold|AaB]]||1983||1996||13||371 | |- |align="left"|{{sortname|Edvards|Trelfols}}||align="left"|Anglija||[[Blackpool F.C.|Blackpool]]||1900||1911||11||320 | |- |align="left"|{{sortname|Jusufs|Al-Tunajans}}||align="left"|Saūda Arābija||[[Al-Hilal FC|Al Hilal]]||1984||2005||21||{{Citation needed|date=March 2014}} | |- |align="left"|{{sortname|Kriss|Tīrnijs|dab=futbolists}}|| align="left" |ASV||[[New England Revolution]]||2008||2018||10||245 | |- |align="left"|{{sortname|Bertils|Tinglefs|nolink=1}}||align="left"|Zviedrija||[[Degerfors IF]]||1948||1963||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Freds|Tilsons}}||align="left"|Anglija||[[Manchester City F.C.|Manchester City]]||1928||1939||11||264 | |- |align="left"|{{sortname|Džuzepe|Tinalja|nolink=1}}||align="left"|Itālija||[[Palermo F.C.|Palermo]]||1932||1943||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Ēvalds|Tipners}}||align="left"|Igaunija||[[Tallinna Sport]]||1924||1940||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Katalins|Tofans}}||align="left"|Rumānija||[[FC Oțelul Galați|Oțelul Galați]]||1988||2003||15||390 | |- |align="left"|{{sortname|Muzafers|Tokačs}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1942||1955||13||146 | |- |align="left"|{{sortname|Diks|Tols}}||align="left"|Nīderlande||[[FC Volendam|Volendam]]||1955||1967||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Pepino|Toledo}}||align="left"|Gvatemala||[[C.S.D. Municipal]]||1938||1955||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Šingo|Tomita}}||align="left"|Japāna||[[Vegalta Sendai]]||2005||2022||17||436 | |- |align="left"|{{sortname||Tonono|Antonio Afonso Moreno}}||align="left"|Spānija||[[UD Las Palmas|Las Palmas]]||1962||1975||13||379 | |- |align="left"|{{sortname|Mihali|Tots|dab=}}||align="left"|Ungārija||[[Újpest FC|Újpest]]||1944||1963||19||238 | |- |align="left"|{{sortname|Frančesko|Toti}}|| align="left" |Itālija||[[A.S. Roma|Roma]]||1992||2017||25||618||<ref name=manutd/> |- |align="left"|{{sortname|Ramons|Trabals}}||align="left"|Spānija||[[Espanyol]]||1922||1933||11||65{{refn|group=notes|name=liga}} | |- |align="left"|{{sortname|Dereks|Treisijs}}||align="left"|Īrija||[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]||1989||2006||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Eberhards|Trautners}}||align="left"|Vācija||[[VfB Stuttgart]]||1986||2001||15|| | |- |align="left"|{{sortname|Džuzepe|Trivelīni}}||align="left"|Itālija||[[Brescia Calcio|Brescia]]||1911||1930||19|| | |- |align="left"|{{sortname|Džons|Trolloups|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Swindon Town F.C.|Swindon Town]]||1960||1980||20||770 | |- |align="left"|{{sortname|Vasilijs|Trofimovs}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Dynamo Moscow|Dynamo Moscow]]||1939||1953||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Sjāks|Trosts}}||align="left"|Nīderlande||[[Feyenoord]]||1978||1992||14||325 | |- |align="left"|{{sortname|Andrijs|Cviks}}||align="left"|Ukraina||[[FC Stal Alchevsk|Stal Alchevsk]]||1987||2005||18||492 | |- |align="left"|{{sortname|Berts|Tuloks}}||align="left"|Anglija||[[Blackpool F.C.|Blackpool]]||1914||1924||10||178 | |- |align="left"|{{sortname|Edijs|Tērnbuls}}||align="left"|Skotija||[[Hibernian F.C.|Hibernian]]||1946||1959||13||347 | |- |align="left"|{{sortname|Berts|Tērners|dab=}}||align="left"|Velsa||[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]||1933||1947||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Noels|Tērners|dab=}}||align="left"|Malta||[[Sliema Wanderers F.C.|Sliema Wanderers]]||1991||2011||20||344 | |- |align="left"|{{sortname|Gastons|Turuss}}||align="left"|Argentīna||[[Club Atlético Belgrano|Belgrano]]||1999||2015||16||287 | |- |align="left"|{{sortname|Raimundo|Tupers}}||align="left"|Čīle||[[Club Deportivo Universidad Católica|Universidad Católica]]||1985||1995||10||193 | |- |align="left"|{{sortname|Īans|Tvičins}}||align="left"|Anglija||[[Torquay United F.C.|Torquay United]]||1969||1981||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Aksels|Tails}}||align="left"|Austrumvācija||[[1. FC Magdeburg]]||1971||1982||11||233 | |- |align="left"|{{sortname|Trifons|Canetis}}||align="left"|Grieķija||[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]||1933||1950||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Hideki|Učidate}}||align="left"|Japāna||[[Urawa Red Diamonds]]||1996||2008||12||220 | |- |align="left"|{{sortname|Džovanni|Udovicičs|nolink=1}}||align="left"|Itālija||[[Novara F.C.|Novara]]||1958||1976||18|| | |- |align="left"|{{sortname|Jošiharu|Ueno}}|| align="left" |Japāna||[[Yokohama F. Marinos]]||1994||2007||13||287 | |- |align="left"|{{sortname|Fejzi|Umans|nolink=1}}||align="left"|Turcija||[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]||1929||1944||15||272 | |- |align="left"|{{sortname|Santoss|Urdinarans}}||align="left"|Urugvaja||[[Club Nacional de Football|Nacional]]||1919||1933||14||318 | |- |align="left"|{{sortname|Dionisio|Urreisti}}||align="left"|Spānija||[[Real Sociedad]]||1962||1976||14||349 | |- |align="left"|{{sortname|Huans Antonio|Urenja}}||align="left"|Spānija||[[Real Betis]]||1986||1999||13||228 | |- |align="left"|{{sortname|Hosu|Urrutija}}||align="left"|Spānija||[[Athletic Bilbao]]||1987||2003||16||348 | |- |align="left"|{{sortname|Rikardo|Vagi|nolink=1}}||align="left"|Argentīna||[[Club Atlético River Plate|River Plate]]||1935||1949||14||323 | |- |align="left"|{{sortname|Ajubs|Vali}}||align="left"|Irāna||[[Foolad]]||2008||2023||15||213 | |- |align="left"|{{sortname|Tati|Valdess|nolink=1}}||align="left"|Spānija||[[Sporting de Gijón|Sporting Gijón]]||1965||1979||14||357 | |- |align="left"|{{sortname|Žans|Van Gūls}}||align="left"|Francija||[[Lille OSC|Lille]]||1954||1968||14||208 | |- |align="left"|{{sortname|Vavā|Ošvaldu Simplisiu|dab=}}||align="left"|Brazīlija||[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]||1956||1967||12||428 | |- |align="left"|{{sortname|Kors|Veldhūns}}||align="left"|Nīderlande||[[Feyenoord]]||1956||1970||14||380 | |- |align="left"|[[Folkerts Veltens]]||align="left"|Nīderlande||[[Heracles Almelo]]||1988||1998||10|| | |- |align="left"|{{sortname|Pavels|Verbīržs}}||align="left"|Čehija||[[FK Teplice|Teplice]]||1992||2011||19||407 | |- |align="left"|{{sortname|Antons|Verlegs}}||align="left"|Nīderlande||[[NAC Breda]]||1912||1931||19|| | |- |align="left"|{{sortname|Vidars|Haldorsons}}||align="left"|Islande||[[FH men's football|FH]]||1970||1987||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Haldors Smari|Sigurdsons}}||align="left"|Islande||[[Vikibngur Reykjavik]]||2008||2024||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Ivu|Vieira}}||align="left"|Portugāle||[[C.D. Nacional|Nacional]]||1994||2004||10||206 | |- |align="left"|{{sortname|Vili|Sančess|nolink=1}}||align="left"|Spānija||[[Real Oviedo|Oviedo]]||1978||1989||11||304 | |- |align="left"|{{sortname|Ivans|Vinnikovs}}||align="left"|Krievija||[[FC KAMAZ Naberezhnye Chelny|KAMAZ]]||1982||1996||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Hosē Luiss|Vjoleta}}||align="left"|Spānija||[[Real Zaragoza|Zaragoza]]||1961||1977||16||365 | |- |align="left"|{{sortname|Patriks|Vio}}||align="left"|Francija||[[US Orléans|Orléans]]||1970||1991||21|| | |- |align="left"|{{sortname|Žaks|Višerss}}||align="left"|Nīderlande||[[NAC Breda]]||1959||1971||12||282 | |- |align="left"|[[Bertuss Frēze]]||align="left"|Nīderlande||[[Heracles Almelo]]||1918||1936||18|| | |- |align="left"|{{sortname|Kors|Kols}}||align="left"|Nīderlande||[[NAC Breda]]||1925||1941||16||267 | |- |align="left"|{{sortname|Berti|Fogtss}}|| align="left" |Rietumvācija||[[Borussia Mönchengladbach]]||1965||1979||14||419 | |- |align="left"|{{sortname|Voins|Voinovs}}||align="left"|Bulgārija||[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]||1971||1981||10||226 | |- |align="left"|{{sortname|Rīdigers|Follborns}}||align="left"|Vācija||[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]||1983||1999||16||401 | |- |align="left"|{{sortname|Džanfranko|Volpato|nolink=1}}||align="left"|Itālija||[[L.R. Vicenza|Vicenza]]||1963||1975||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Valērijs|Voroņins}}||align="left"|Padomju Savienība||[[FC Torpedo Moscow|Torpedo Moscow]]||1958||1969||11|| | |- |align="left"|{{sortname|Jans|Vremans}}||align="left"|Nīderlande||[[De Graafschap]]||1985||2002||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Villijs|Vadels}}||align="left"|Skotija||[[Rangers F.C.|Rangers]]||1938||1956||18||201 | |- |align="left"|{{sortname|Billijs|Volkers|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]||1919||1933||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Bobijs|Volkers|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Heart of Midlothian F.C.|Hearts]]||1896||1914||18||328 | |- |align="left"|{{sortname|Fricis|Valters}}||align="left"|Vācija||[[1. FC Kaiserslautern]]||1937||1959||22||364 | |- |align="left"|{{sortname|Vangs|Čao}}||align="left"|Ķīna||[[Shandong Taishan F.C.|Shandong Taishan]]||1995||2008||13||182 | |- |align="left"|{{sortname|Vangs|Juņs}}||align="left"|Ķīna||[[Tianjin Jinmen Tiger F.C.|Tianjin Jinmen Tiger]]{{refn|group=notes|Vangs spēlēja "Tianjin Vanke" un vēlāk "Tianjin TEDA" komandās, kuras tika izveidotas 1998. gadā, apvienojoties "Tianjin Vanke" un "Tianjin F.C." komandām pēc tam, kad abas 1997. gadā vienlaikus tika pazeminātas uz zemāku līgu, tāpēc tiek uzskatīts, ka viņš spēlēja vienā klubā.}}||1996||2007||11||141+ | |- |align="left"|{{sortname|Džo|Verks}}||align="left"|Skotija||[[Motherwell F.C.|Motherwell]]||1965||1985||20||469 | |- |align="left"|{{sortname|Rejs|Vorens|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]||1936||1956||20||450 | |- |align="left"|{{sortname|Peters|Vastā}}||align="left"|Zviedrija||[[Kalmar FF]]||1994||2012||18||409 | |- |align="left"|{{sortname|Džosers|Vetlings}}||align="left"|Anglija||[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]||1945||1963||18||323 | |- |align="left"|{{sortname|Hilmārs|Veilands}}||align="left"|Vācija||[[FC Hansa Rostock|Hansa Rostock]]||1986||2002||16||365 | |- |align="left"|{{sortname|Hanss|Veilbehers}}||align="left"|Vācija||[[Eintracht Frankfurt]]||1952||1965||13||241 | |- |align="left"|{{sortname|Endijs|Vīrs|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Motherwell F.C.|Motherwell]]||1957||1968||11||202 | |- |align="left"|{{sortname|Fils|Vīrs}}||align="left"|Skotija||[[East Fife F.C.|East Fife]]||1922||1935||13||404 | |- |align="left"|{{sortname|Konrāds|Veize}}||align="left"|Austrumvācija||[[FC Carl Zeiss Jena|Carl Zeiss Jena]]||1970||1986||16||310 | |- |align="left"|{{sortname|Ferdinands|Venauers}}||align="left"|Rietumvācija||[[1. FC Nürnberg]]||1958||1972||14||403 | |- |align="left"|{{sortname|Rūne|Vencels}}||align="left|Zviedrija||[[GAIS]]||1917||1932||15{{refn|group=notes|1925. gadā Vencels tika izīrēts "[[IFK Göteborg]]" komandai draudzības spēlei pret "[[Blackburn Rovers]]".}} || | |- |align="left"|{{sortname|Selvins|Vallijs}}||align="left"|Anglija||[[Port Vale F.C.|Port Vale]]||1953||1966||13||178 | |- |align="left"|{{sortname|Džimijs|Vīlers|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Reading F.C.|Reading]]||1948||1964||16|| | |- |align="left"|{{sortname|Deins|Vaithauss}}||align="left"|Anglija||[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]||1987||2000||13||231 | |- |align="left"|{{sortname|Čārlijs|Viljamss|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Doncaster Rovers F.C.|Doncaster Rovers]]||1948||1959||11||151 | |- |align="left"|{{sortname|Denijs|Viljamss|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Rotherham United F.C.|Rotherham United]]||1943||1960||17||500 | |- |align="left"|{{sortname|Hērbijs|Viljamss}}||align="left"|Velsa||[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]||1958||1975||17||513 | |- |align="left"|{{sortname|Joahims|Valters}}||align="left"|Austrumvācija||[[1. FC Magdeburg]]||1960||1970||10||241 | |- |align="left"|{{sortname|Tims|Viljamsons}}||align="left"|Anglija||[[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]||1902||1923||21||602 | |- |align="left"|{{sortname|Alekss|Vilsons|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Portsmouth FC|Portsmouth]]||1949||1967||18|| | |- |align="left"|{{sortname|Rolfs|Retšlāgs}}||align="left"|Austrumvācija||[[1. FC Magdeburg]]||1961||1972||11||182 | |- |align="left"|{{sortname|Herberts|Vimmers}}||align="left"|Rietumvācija||[[Borussia Mönchengladbach]]||1966||1978||12|| | |- |align="left"|{{sortname|Zigfrīds|Volfs|dab=}}||align="left"|Austrumvācija||[[Wismut Aue]]||1950||1964||14||330 | |- |align="left"|{{sortname|Tomass|Volters}}||align="left"|Vācija||[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]||1984||1998||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Villijs|Vudbērns}}||align="left"|Skotija||[[Rangers F.C.|Rangers]]||1938||1955||17||216 | |- |align="left"|{{sortname|Arturs|Vudvords|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Watford F.C.|Watford]]||1926||1945||19||391||<ref name=jones>{{cite book|title=The Watford Football Club Illustrated Who's Who|url=https://archive.org/details/watfordfootballc0000jone|last=Jones|first=Trefor|year=1996|publisher=T.G. Jones |isbn= 0-9527458-0-1}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Billijs|Raits|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]||1939||1959||20||490 | |- |align="left"|{{sortname|Džekijs|Raits}}||align="left"|Skotija||[[Greenock Morton F.C.|Greenock Morton]]||1911||1924||13||389 | |- |align="left"|{{sortname|Tomijs|Raits|dab=}}||align="left"|Anglija||[[Everton F.C.|Everton]]||1964||1974||10||373 | |- |align="left"|{{sortname|Alekss|Vailijs|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Everton F.C.|Everton]]||1890||1901||11||162 | |- |align="left"|{{sortname|Nobuhisa|Jamada}}|| align="left" |Japāna||[[Urawa Red Diamonds]]||1994||2014||20||540 | |- |align="left"|{{sortname|Jangs|Kipengs}}||align="left"|Ķīna||[[Tianjin Jinmen Tiger F.C.|Tianjin Tiger]]||2004||2021||17||106 | |- |align="left"|{{sortname|Jangs|Pu}}||align="left"|Ķīna||[[Beijing Guoan F.C.|Beijing Guoan]]||1998||2009||11||212 | |- |align="left"|{{sortname|Djego|Jancs|nolink=1}}||align="left"|Šveice||[[FC Rapperswil-Jona|Rapperswil-Jona]]||2008||2023||15||257 | |- |align="left"|{{sortname|Žasems|Jakubs}}||align="left"|Kuveita||[[Qadsia SC|Qadsia]]||1969||1983||14||142 | |- |align="left"|{{sortname|Ļevs|Jašins}}|| align="left" |Padomju Savienība||[[FC Dynamo Moscow|Dynamo Moscow]]||1949||1971||22||326||<ref name=manutd/> |- |align="left"|{{sortname|Rabī|Jasins}}||align="left"|Ēģipte||[[Al Ahly]]||1979||1991||12||320 | |- |align="left"|{{sortname|Ulvi|Jenals}}||align="left"|Turcija||[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]||1923||1933||10|| | |- |align="left"|{{sortname|Hajretins|Jerlikaja}}||align="left"|Turcija||[[Sivasspor]]||1999||2013||14||277 | |- |align="left"|{{sortname|Haki|Jetens}}||align="left"|Turcija||[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]||1931||1948||17||439 | |- |align="left"|{{sortname|Mijdats|Jetkiners}}||align="left"|Turcija||[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]||1980||1995||15||429 | |- |align="left"|{{sortname|Hanss-Georgs|Moldenhauers}}||align="left"|Austrumvācija||[[1. FC Magdeburg]]||1960||1971||11||134 | |- |align="left"|{{sortname|Mizdats|Jetkiners}}||align="left"|Turcija||[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]||1942||1955||13|| | |- |align="left"|{{sortname|Jiannakis|Jiangudakis}}||align="left"|Kipra||[[Apollon Limassol|Apollon]]||1980||1995||15||195 | |- |align="left"|{{sortname|Džordžs|Jangs|dab=}}||align="left"|Skotija||[[Rangers F.C.|Rangers]]||1941||1957||16||293 | |- |align="left"|{{sortname|Ju|Genvei}}||align="left"|Ķīna||[[Tianjin Jinmen Tiger F.C.|Tianjin Jinmen Tiger]]||1994||2005||11||197 | |- |align="left"|{{sortname|Eduards|Jugrins}}||align="left"|Krievija||[[FC KAMAZ Naberezhnye Chelny|KAMAZ]]||1986||1998||12||186 | |- |align="left"|{{sortname|Sju|Junlongs}}||align="left"|Ķīna||[[Beijing Guoan F.C.|Beijing Guoan]]||1999||2016||17||415 | |- |align="left"|{{sortname|Frančesko|Dzagati}}||align="left"|Itālija||[[AC Milan|Milan]]||1951||1963||12||214 | |- |align="left"|{{sortname|Šāndors|Zambo}}||align="left"|Ungārija||[[Újpest FC|Újpest]]||1963||1980||17|| | |- |align="left"|{{sortname|Hesuss Marija|Samora}}||align="left"|Spānija||[[Real Sociedad]]||1975||1989||14||455 | |- |align="left"|{{sortname|Manfrēds|Cafs}}||align="left"|Austrumvācija||[[1. FC Magdeburg]]||1964||1979||17||327 | |- |align="left"|{{sortname|Gastone|Dzanons|nolink=1}}||align="left"|Itālija||[[Padova Calcio|Padova]]||1944||1957||13|| | |- |align="left"|{{sortname||Zē du Munte|}}||align="left"|Brazīlija||[[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]]||1946||1956||10||320 |<ref>{{cite web|url=https://atletico.com.br/idolos/ze-do-monte/ |title=Zé do Monte |website=atletico.com.br |access-date=20 March 2024 |language=pt}}</ref> |- |align="left"|{{sortname|Fevzi|Zemzems}}||align="left"|Turcija||[[Göztepe S.K.|Göztepe]]||1959||1973||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Masuds|Zeraei}}||align="left"|Katara||[[Al-Arabi SC (Qatar)|Al-Arabi]]||1999||2019||20||125 | |- |align="left"|{{sortname|Žangs|Sjofei}}||align="left"|Ķīna||[[Changchun Yatai F.C.|Changchun Yatai]]||2002||2019||17||447 | |- |align="left"|Magnuss Torvaldsons||align="left"|Islande||[[Víkingur Reykjavík]]||1972||1986||14|| | |- |align="left"|{{sortname|Žao|Junže}}||align="left"|Ķīna||[[Liaoning F.C.|Liaoning]]||1998||2016||18||432 | |- |align="left"|{{sortname|Žu|Juņs}}||align="left"|Ķīna||[[Jiangsu F.C.|Jiangsu]]||2008||2021||13||228 | |- |align="left"|{{sortname|Dāvids|Cibungs}}||align="left"|Šveice||[[FC Luzern|Luzern]]||2003||2021||18||392+ | |- |align="left"|{{sortname|Marsels|Cīgls}}||align="left"|Austrija||[[SV Ried|Ried]]||2008||2024||16||307 | |- |align="left"|{{sortname|Mihaels|Corks}}||align="left"|Vācija||[[Borussia Dortmund]]||1981||1998||17||463 | |- |align="left"|{{sortname|Greiems|Zusi}}||align="left"|ASV||[[Sporting Kansas City]]||2009||2023||15||355 |<ref>{{cite web |title=Graham Zusi |url=https://fbref.com/en/players/9ba42447/Graham-Zusi |work=FBref |accessdate=September 13, 2025}}</ref> |- |align="left"|[[Dangs Trančins]] |align="left"|Vjetnama |[[Saigon Port FC]] |1984 |1995 |11 | |<ref>{{Cite web |date=2009-06-25 |title=VFF - Một thời tung hoành sân cỏ - Thăng trầm Đặng Trần Chỉnh |url=https://vff.org.vn/mot-thoi-tung-hoanh-san-co-thang-tram-dang-tran-chinh/ |access-date=2025-05-05 |website=VFF |language=vi-VN}}</ref> |- |align="left"|[[Havongs Ngaunajs]] |align="left"|Vjetnama |[[Saigon Port FC]] |1983 |1995 |12 | |<ref>{{Cite web |last=thanhnien.vn |date=2020-05-12 |title=Hà Vương Ngầu Nại: "Giật lùi đẩy tới" như muỗi lăng quăng |url=https://thanhnien.vn/ha-vuong-ngau-nai-giat-lui-day-toi-nhu-muoi-lang-quang-1851352530.htm |access-date=2025-05-05 |website=thanhnien.vn |language=vi}}</ref> |- |align="left"|[[Vohoangs Bu]] |align="left"|Vjetnama |[[Saigon Port FC]] |1988 |2005 |17 |108 | |- |} == Aktīvie spēlētāji == <gallery> Attēls:Lee_Casciaro.jpg|[[Lī Kašaro]] spēlē "[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]]" komandā kopš 1998. gada. Attēls:Igor_Akinfeev.jpg|[[Maskavas CSKA (futbols)|Maskavas CSKA]] kapteinis [[Igors Akinfejevs]] 22 sezonu laikā ir piedalījies vairāk nekā 790 spēlēs. Attēls:Iñaki_Williams.png|[[Injaki Viljamss]] "[[Athletic Bilbao]]" 10 sezonu laikā ir piedalījies vairāk nekā 420 spēlēs. Attēls:Koke_2019.jpg|[[Koke (futbolists)|Koke]] ir piedalījies vairāk nekā 600 spēlēs "[[Atlético Madrid]]" sastāvā kopš 2009. gada. Attēls:Martin_Männel.jpg|[[Martins Mennels]] "[[Erzgebirge Aue]]" komandā spēlē 17 gadus, komandas sastāvā piedzīvojot divas paaugstināšanas un divas pazemināšanas. </gallery>''Atjaunots 2025. gada 30. jūnijā.'' {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align: center;" !Vārds !Nācija !Klubs !Debija !Periods (gadi) !Līgas spēles |- | align="left" |{{sortname|Patriks|Sikora}} | align="left" |Polija |[[Ruch Chorzów]] |2007 |18 |104<ref>{{citation|url=http://www.90minut.pl/kariera.php?id=33651|title=Patryk Sikora - kariera|language=pl|publisher=90minut.pl}}</ref> |- | align="left" |{{sortname|Lī|Kašaro}} | align="left" |Gibraltārs |[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]] |1998 |27 |258 |- | align="left" |{{sortname|Gērijs|Mensons|nolink=1}} | align="left" |Skotija |[[Wick Academy]] |2000 |23{{refn|Nespēlēja 2020.–21. gada sezonā un nav spēlējis galvenajā komandā kopš 2023.–24. gada sezonas.|group=notes}} |702 |- | align="left" |{{sortname|Menhtogtohins|Idersaihans}} | align="left" |Mongolija |[[Khangarid]] |2002 |23 |{{citation needed|date=September 2025}} |- | align="left" |{{sortname|Viljams|Vests|nolink=1}} | align="left" |Skotija |[[Fraserburgh F.C.|Fraserburgh]] |2003 |22 |682<ref>{{cite web|url=https://www.thebroch.online/player/1013/22?fsur=West&fplist=current&fdfaShowAll=&fplayout=|title=William West - Squad list - The Broch Online|website=www.thebroch.online|access-date=17 June 2025|language=en}}</ref> |- | align="left" |{{sortname|Igors|Akinfejevs}} | align="left" |Krievija |[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]] |2003 |22 |596 |- | align="left" |{{sortname|Selvi|Vatnhamars}} | align="left" |Fēru Salas |[[LÍF Leirvík]]&nbsp;/&nbsp;[[Víkingur Gøta]]{{refn|"[[LÍF Leirvík]]" apvienojās ar "[[GÍ Gøta]]", 2008. gadā izveidojot "[[Víkingur Gøta]]".|group=notes}} |2003 |23 |497<!-- mid-season, 15 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname||Paks Čoljins}} | align="left" |Ziemeļkoreja |[[Amnokgang Sports Club|Amrokgang]] |2003 |22 | |- | align="left" |{{sortname|Ovi|Brims|nolink=1}} | align="left" |Fēru Salas |[[B68 Toftir|B68]] |2003 |10{{refn|Spēlēja tikai rezervistu sastāvā no 2009. līdz 2013. gadam, 2016. gadā, un galvenajā komandā nav spēlējis kopš 2018. gada.|group=notes}} |108<ref>{{cite web|url=https://www.faroesoccer.com/players/view/737|title=Ovi Brim|website=FaroeSoccer {{!}} Føroysk fótbóltshagtøl|access-date=9 June 2025|language=fo}}</ref><!-- 2025 season not counted --> |- | align="left" |{{sortname|Slobodans|Lučičs|nolink=1}} | align="left" |Serbija |[[FK Budućnost Dobanovci|Budućnost Dobanovci]] |2004 |21 |492+<ref>{{cite news|url=https://www.zurnal.rs/scc/clanak/77525/fudbal/javor-porazen-u-beogradu-tsc-posle-minimalca-u-novom-pazaru-sam-kolo-vodi-video|title=Јавор поражен у Београду, ТСЦ после минималца у Новом Пазару сам коло води (ВИДЕО)|work=Politika Online|access-date=17 June 2025}}</ref><ref>{{cite web|url=https://srbijasport.net/player/4823-slobodan-lucic|title=Slobodan Lučić|website=srbijasport.net|access-date=17 June 2025|language=sr}}</ref> |- | align="left" |{{sortname|Purevsurens|Žargalsaihans|nolink=1}} | align="left" |Mongolija |[[Erchim]] |2004 |21 | |- | align="left" |{{sortname|Suhbaatars|Bajarzajaa|nolink=1}} | align="left" |Mongolija |[[Khangarid]] |2004 |21 |<ref>[https://www.statfoot-amat.fr/people/sukhbaatar-bayarzayaa/171641/ statfoot-amat.fr]</ref> |- | align="left" |{{sortname|Hisaši|Džogo}} | align="left" |Japāna |[[Avispa Fukuoka]] |2005 |20 |494<!-- 2025 season not counted --> |- | align="left" |{{sortname||Jongs Čolmins}} | align="left" |Ziemeļkoreja |[[Rimyongsu]] |2005 |20 | |- | align="left" |{{sortname||Kims Kjongils|dab=}} | align="left" |Ziemeļkoreja |[[Rimyongsu]] |2005 |20 | |- | align="left" |{{sortname||Juns Jongils}} | align="left" |Ziemeļkoreja |[[Wolmido Sports Club|Wolmido]] |2005 |20 | |- | align="left" |{{sortname|Braiens|Hejs|nolink=1}} | align="left" |Skotija |[[Fraserburgh F.C.|Fraserburgh]] |2006 |19 |554<ref>{{cite web|url=https://www.thebroch.online/player/1013/2?fsur=Hay&fplist=current&fdfaShowAll=&fplayout=|title=Bryan Hay - Squad list - The Broch Online|website=www.thebroch.online|access-date=17 June 2025|language=en}}</ref> |- | align="left" |{{sortname||Vangs Šenčao}} | align="left" |Ķīna |[[Shanghai Port F.C.|Shanghai Port]] |2006 |20 |457+<!-- mid-season, 13 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Anhels|Pahvelo|nolink=1}} | align="left" |Spānija |[[CF Villanovense|Villanovense]] |2006 |19 |401+<ref>{{cite web|url=https://www.lapreferente.com/J10884/cf-villanovense/pajuelo.html|title=Pajuelo - C.F. Villanovense|website=www.lapreferente.com|access-date=22 June 2025}}</ref> |- | align="left" |{{sortname||Lū Venjuņs}} | align="left" |Ķīna |[[Shanghai Port F.C.|Shanghai Port]] |2006 |19 |397+<!-- mid-season, 2 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Baraks|Lavi|nolink=1}} | align="left" |Izraēla |[[Maccabi Herzliya]] |2006 |19 |374+<ref>{{cite web|url=https://www.football.org.il/en/players/player/?player_id=1894|title=ההתאחדות לכדורגל בישראל - Barak LAVI|website=www.football.org.il|access-date=15 June 2025|language=en}}</ref> |- | align="left" |{{sortname|Igors|Arauhu}} | align="left" |Portugāle |[[S.C. Covilhã|Sporting da Covilhã]] |2006 |15{{refn|Bija tikai kā neizmantots rezervists 2017.–18., 2018.–19., 2021.–22. un 2024.–25. gada sezonās.|group=notes}} |166 |- | align="left" |{{sortname||Ri Čolmjongs}} | align="left" |Ziemeļkoreja |[[Pyongyang Sports Club|Pyongyang]] |2006 |19 | |- | align="left" |{{sortname|Džordans|Ouenss}} | align="left" |Ziemeļīrija |[[Crusaders FC|Crusaders]] |2007 |18 |548 |- | align="left" |{{sortname|Dāvids|Kovāčs}} | align="left" |Ungārija |[[Újbuda FC|Újbuda]]&nbsp;/&nbsp;[[Budafoki MTE]]{{refn|"[[Újbuda FC]]" 2013. gadā apvienojās ar "[[Budafoki MTE]]".|group=notes}} |2007 |18 |486 |- | align="left" |{{sortname|Žilamē|Žanē}} | align="left" |Francija |[[US Concarneau|Concarneau]] |2007 |18 |467+ |- | align="left" |{{sortname|Hasans|Al-Haidoss}} | align="left" |Katara |[[Al Sadd SC|Al Sadd]] |2007 |19 |347 |- | align="left" |{{sortname|Žeremī|Kolēns|nolink=1}} | align="left" |Francija |[[SAS Épinal|Épinal]] |2007 |16{{refn|Spēlēja tikai rezervistu sastāvā 2007.–08. un 2008.–09. gada sezonās.|group=notes}}{{refn|2020.–21. gada amatieru sezona Francijā nenotika [[COVID-19 pandēmija Francijā|COVID-19 pandēmijas Francijā]] dēļ|group=notes|name=FR-covid}} |291+<ref>{{cite news|url=https://www.sportmag.fr/sas-epinal-jeremy-colin-quelque-chose-de-magique/|title=SAS Épinal – Jérémy Colin : « Quelque chose de magique »|access-date=13 June 2025|date=6 February 2020|language=fr-FR|agency=SPORTMAG}}</ref>{{citation needed|date=August 2025}} <!-- has not played since summer 2024 but has not retired either |- |align="left"|{{sortname|Itumeleng|Khune}}||align="left"|South Africa||[[Kaizer Chiefs]]||2007||17||286 --> |- | align="left" |{{sortname|Fahads|Hamuds|nolink=1}} | align="left" |Kuveita |[[Kuwait SC]] |2007 |18 | |- | align="left" |{{sortname||Ro Haksu}} | align="left" |Ziemeļkoreja |[[Rimyongsu]] |2007 |18 | |- | align="left" |{{sortname|Martins|Mennels}} | align="left" |Vācija |[[FC Erzgebirge Aue|Erzgebirge Aue]] |2008 |17 |538 |- | align="left" |{{sortname|Ivans|Turriljo|nolink=1}} | align="left" |Spānija |[[Algeciras CF|Algeciras]] |2008 |18 |516<ref>{{cite web|url=https://www.lapreferente.com/J24296/algeciras-cf/ivan-turrillo.html|title=Iván Turrillo - Algeciras C.F.|website=www.lapreferente.com|access-date=22 June 2025}}</ref> |- | align="left" |{{sortname|Hiroki|Mijazava}} | align="left" |Japāna |[[Hokkaido Consadole Sapporo]] |2008 |18 |507<!-- mid-season, 7 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Braiens|Kamerons|nolink=1}} | align="left" |Skotija |[[Elgin City F.C.|Elgin City]] |2008 |18 |497<ref>{{cite web|url=https://www.elgincity.net/team/players/brian-cameron|title=Brian Cameron|website=Elgin City FC|access-date=17 June 2025|language=en}}</ref> |- | align="left" |{{sortname|Manu|Olmedilja|nolink=1}} | align="left" |Spānija |[[Gimnástica Segoviana CF|Gimnástica Segoviana]] |2008 |17 |475+<ref>{{cite web|url=https://www.lapreferente.com/J93271/gimnastica-segoviana/manu.html|title=Manu - Gimnástica Segoviana|website=www.lapreferente.com|access-date=22 June 2025}}</ref> |- | align="left" |{{sortname||Jaņs Juņlings}} | align="left" |Ķīna |[[Shanghai Port F.C.|Shanghai Port]] |2008 |18 |397<!-- mid-season, 12 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Fredijs|Vinsts}} | align="left" |Zviedrija |[[IFK Värnamo|Värnamo]] |2008 |17 |387<!-- mid-season, 1 game of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Dendi|Santoso}} | align="left" |Indonēzija |[[Arema FC|Arema]] |2008 |16 |316 |- | align="left" |{{sortname|Stanislavs|Dostāls}} | align="left" |Čehija |[[FC Trinity Zlín|Zlín]] |2008 |15{{refn|group=notes|Spēlēja tikai rezervistu sastāvā 2009.–10. un 2012.–13. gada sezonās.}} |279 |- | align="left" |{{sortname|Andrea|Paroni}} | align="left" |Itālija |[[Virtus Entella]] |2008 |14{{refn|group=notes|Bija tikai neizmantots rezervists 2021.–22., 2022.–23. un 2024.–25. gada sezonās.}} |252 |- | align="left" |{{sortname|Sāds|Al-Šēbs}} | align="left" |Katara |[[Al Sadd SC|Al Sadd]] |2008 |17 |245 |- | align="left" |{{sortname||Ri Junils}} | align="left" |Ziemeļkoreja |[[Sobaeksu]] |2008 |17 | |- | align="left" |{{sortname|Kims|Jinhjeons}} | align="left" |Dienvidkoreja |[[Cerezo Osaka]] |2009 |17 |539<!-- mid-season, 8 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Miltons|Molina}} | align="left" |Salvadora |[[Isidro Metapán]] |2009 |17 |517+ |- | align="left" |{{sortname||Koke|Koke (futbolists)}} | align="left" |Spānija |[[Atlético Madrid]] |2009 |17 |488 |- | align="left" |{{sortname||Čupo|nolink=1}} | align="left" |Spānija |[[Gimnástica Segoviana CF|Gimnástica Segoviana]] |2009 |16 |426+<ref>{{cite web|url=https://www.lapreferente.com/J93305/gimnastica-segoviana/chupo.html|title=Chupo - Gimnástica Segoviana|website=www.lapreferente.com|access-date=22 June 2025}}</ref> |- | align="left" |{{sortname|Takumi|Jamada}} | align="left" |Japāna |[[Montedio Yamagata]] |2009 |17 |388<!-- mid-season, 5 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Snirs|Šokers}} | align="left" |Izraēla |[[Hapoel Ra'anana A.F.C.|Hapoel Ra'anana]] |2009 |16 |356 |- | align="left" |{{sortname|Necips|Ujsals}} | align="left" |Turcija |[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]] |2009 |16 |335 |- | align="left" |{{sortname|Raiens|Grants}} | align="left" |Austrālija |[[Sydney FC]] |2009 |17 |316 |- | align="left" |{{sortname|Andri|Rafns Jeomans|nolink=1}} | align="left" |Islande |[[Breiðablik men's football|Breiðablik]] |2009 |17 |308<ref>{{cite web|url=https://www.ksi.is/mot/leikmadur/?leikmadur=164033|title=Leikmaður - Andri Rafn Yeoman|website=www.ksi.is|access-date=15 June 2025|language=is}}</ref><!-- mid-season, 11 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Kiriakoss|Kiriaku|nolink=1}} | align="left" |Kipra |[[Othellos Athienou FC|Othellos Athienou]] |2009 |17 |296+<ref>{{cite web|url=https://www.cfa.com.cy/En/player/34/109915|title=Kiriakos Kiriakou|website=www.cfa.com.cy|access-date=8 June 2025}}</ref>{{citation needed|date=August 2025}} |- | align="left" |{{sortname|Niklass|Bergers|nolink=1}} | align="left" |Vācija |[[Victoria Rosport]] |2009 |16 |279+{{citation needed|date=August 2025}} |- | align="left" |{{sortname|Valēds|Al-Hajams}} | align="left" |Bahreina |[[Muharraq Club]] |2009 |16 |107 |- | align="left" |{{sortname||Paks Sunghjoks}} | align="left" |Ziemeļkoreja |[[Sobaeksu]] |2009 |16 | |- | align="left" |{{sortname||Ri Iljins}} | align="left" |Ziemeļkoreja |[[Sobaeksu]] |2009 |16 |{{citation needed|date=September 2025}} |- | align="left" |{{sortname||Ri Phjongčols|nolink=1}} | align="left" |Ziemeļkoreja |[[Pyongyang Sports Club|Pyongyang]] |2009 |16 | |- | align="left" |{{sortname|Larss-Kristofers|Vilsviks}} | align="left" |Norvēģija |[[Strømsgodset Toppfotball|Strømsgodset]] |2010 |16 |402<!-- mid-season, 9 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Žefrē|Franzonī|nolink=1}} | align="left" |Francija |[[FC Differdange 03|Differdange 03]] |2010 |15 |371{{citation needed|date=August 2025}} |- | align="left" |{{sortname|Bjorns|Kristensens}} | align="left" |Malta |[[Hibernians FC|Hibernians]] |2010 |15 |352 |- | align="left" |{{sortname|Takuma|Arano}} | align="left" |Japāna |[[Hokkaido Consadole Sapporo]] |2010 |13 |344<!-- mid-season, 10 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Žengs|Žengs}} | align="left" |Ķīna |[[Shandong Taishan F.C.|Shandong Taishan]] |2010 |16 |337<!-- mid-season, 8 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Džeimss|Forests}} | align="left" |Skotija |[[Celtic F.C.|Celtic]] |2010 |16 |336 |- | align="left" |{{sortname|Karims|Budjafs|}} | align="left" |Katara |[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]] |2010 |15 |272 |- | align="left" |{{sortname|Ross|Alans|nolink=1}} | align="left" |Skotija |[[Wick Academy]] |2010 |13 |265 |- | align="left" |{{sortname|Vangs|Tongs}} | align="left" |Ķīna |[[Shandong Taishan F.C.|Shandong Taishan]] |2010 |13 |255<!-- mid-season, 4 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Skerdjans|Perja}} | align="left" |Albānija |[[KF Besa Kavajë|Besa Kavajë]] |2010 |15 |218 |- | align="left" |{{sortname|Andrea|Deida|nolink=1}} | align="left" |Luksemburga |[[Jeunesse Esch]] |2010 |14{{refn|Traumas dēļ nav spēlējis kopš 2023.–24. gada sezonas.|group=notes|name="inj2324"}} |210 |- | align="left" |{{sortname|Ali|Asadalla}} | align="left" |Katara |[[Al Sadd SC|Al Sadd]] |2010 |14{{refn|Nespēlēja galvenajā komandā 2010.–11. un 2011.–12. gada sezonās.|group=notes}} |204 |- | align="left" |{{sortname|Ali Salims|Al-Nahars}} | align="left" |Omāna |[[Dhofar Club|Dhofar]] |2010 |15 | |- | align="left" |{{sortname|Sami|Al-Sanea|nolink=1}} | align="left" |Kuveita |[[Kuwait SC]] |2010 |15 | |- | align="left" |{{sortname|Davaažavs|Bators}} | align="left" |Mongolija |[[Erchim]] |2010 |15 | |- | align="left" |{{sortname||Ri Hjongjins|nolink=1}} | align="left" |Ziemeļkoreja |[[April 25 Sports Club|25 April]] |2010 |15 | |- | align="left" |{{sortname|Maksimilians|Arnolds}} | align="left" |Vācija |[[VfL Wolfsburg]] |2011 |14 |379 |- | align="left" |{{sortname|Kārels|Tinns|nolink=1}} | align="left" |Igaunija |[[FC Elva|Elva]] |2011 |15 |350<ref>{{cite web|url=https://jalgpall.ee/voistlused/player/12068|title=Kaarel Tinn|website=jalgpall.ee|access-date=9 June 2025|language=et}}</ref><!-- mid-season, 1 game of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Teiturs|Gestsons}} | align="left" |Fēru Salas |[[Havnar Bóltfelag|HB]] |2011 |14 |343<ref>{{cite web|url=https://www.faroesoccer.com/players/view/3842|title=Teitur Gestsson|website=FaroeSoccer {{!}} Føroysk fótbóltshagtøl|access-date=9 June 2025|language=fo}}</ref><!-- 2025 season not counted --> |- | align="left" |{{sortname|Kīrans|Milss-Evanss|nolink=1}} | align="left" |Velsa |[[Newtown F.C.|Newtown]] |2011 |13{{refn|group=notes|name="inj2324"}} |316 |- | align="left" |{{sortname|Ulriks|Saltness}} | align="left" |Norvēģija |[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] |2011 |15 |289<!-- mid-season, 10 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Simons|Šerders}} | align="left" |Vācija |[[Preußen Münster]] |2011 |11{{refn|group=notes|Savainojumu dēļ izlaida visu 2015.–16. un 2016.–17. gada sezonas.}} |277 |- | align="left" |{{sortname|Tibo|Sinkēns|nolink=1}} | align=" left " |Francija |[[US Concarneau|Concarneau]] |2011 |14 |275{{citation needed|date=August 2025}} |- | align="left" |{{sortname|Rjota|Ošima}} | align="left" |Japāna |[[Kawasaki Frontale]] |2011 |15 |267<!-- mid-season, 4 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Braiens|Gomešs|nolink=1}} | align="left" |Portugāle |[[US Rumelange|Rumelange]] |2011 |14 |261{{citation needed|date=August 2025}} |- | align="left" |{{sortname|Āsgeirs|Eitorsons|nolink=1}} | align="left" |Islande |[[Fylkir]] |2011 |15 |237<ref>{{cite web|url=https://www.ksi.is/mot/leikmadur/?leikmadur=165109|title=Leikmaður - Ásgeir Eyþórsson|website=www.ksi.is|access-date=15 June 2025|language=is}}</ref><!-- mid-season, 10 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Jonatans|Vits|nolink=1}} | align="left" |Denmark |[[Hillerød Fodbold|Hillerød F]] |2011 |14 |226+{{citation needed|date=August 2025}} |- | align="left" |{{sortname|Vahju|Subo Seto}} | align="left" |Indonēzija |[[Bhayangkara F.C.|Bhayangkara]] |2011 |14{{refn|Izlaida visu 2020. gada sezonu (kurā bija tikai trīs spēles dēļ [[COVID-19 pandēmija Indonēzijā|COVID-19 pandēmijas Indonēzijā]]).|group=notes}} |220 |- | align="left" |{{sortname|Alans|Hjūzs|nolink=1}} | align="left" |Skotija |[[Wick Academy]] |2011 |15 |209<ref>{{cite web|url=https://wick-academy.co.uk/playerstats/player.php?id=254|title=Alan Hughes {{!}} Player Statistics {{!}} Wick Academy (Academy Match Centre)|website=wick-academy.co.uk|access-date=17 June 2025|language=en}}</ref> |- | align="left" |{{sortname|Šahins|Abdulrahmans}} | align="left" |Apvienotie Arābu Emirāti |[[Sharjah FC|Sharjah]] |2011 |14 |199 |- | align="left" |{{sortname|Mikola|Lihovidovs}} | align="left" |Ukraina |[[FC Real Pharma Odesa|Real Pharma Odesa]] |2011 |14 |192 |- | align="left" |{{sortname|Selvi|Egilsons|nolink=1}} | align="left" |Fēru Salas |[[07 Vestur]] |2011 |11{{refn|Spēlēja tikai rezervistu sastāvā 2013. gadā, un galvenajā komandā nav spēlējis kopš 2022. gada.|group=notes}} |179<ref>{{cite web|url=https://www.faroesoccer.com/players/view/5870|title=Sølvi Egilsson|website=FaroeSoccer {{!}} Føroysk fótbóltshagtøl|access-date=9 June 2025|language=fo}}</ref><!-- 2025 season not counted --> |- | align="left" |{{sortname|Rasjids|Bakri}} | align="left" |Indonēzija |[[PSM Makassar]] |2011 |14 |170 |- | align="left" |{{sortname|Mehrans|Golzari|nolink=1}} | align="left" |Irāna |[[Gol Gohar]] |2011 |14 |154+ |- | align="left" |{{sortname|Nkosingifils|Gumede}} | align="left" |Dienvidāfrika |[[Lamontville Golden Arrows F.C.|Golden Arrows]] |2011 |10{{refn|Bija tikai neizmantots rezervists 2020.–21., 2023.–24. un 2024.–25. gada sezonās.|group=notes}} |118 |- | align="left" |{{sortname||Oms Čolsongs}} | align="left" |Ziemeļkoreja |[[April 25 Sports Club|25 April]] |2011 |14 | |- | align="left" |{{sortname|Altansuhiins|Erdenebajars}} | align="left" |Mongolija |[[Khangarid]] |2011 |14 | |- | align="left" |{{sortname|Munhbaatarins|Altanhuu}} | align="left" |Mongolija |[[Khangarid]] |2011 |14 | |- | align="left" |{{sortname|Behbatins|Ganbats}} | align="left" |Mongolija |[[Ulaanbaataryn Unaganuud]] |2011 |14 | |- | align="left" |{{sortname|Olzvoins|Očbajars}} | align="left" |Mongolija |[[Ulaanbaataryn Unaganuud]] |2011 |14 | |- | align="left" |{{sortname|Ojuunbatins|Bajaržargals}} | align="left" |Mongolija |[[Ulaanbaatar FC]] |2011 |14 | |- | align="left" |{{sortname|Domeniko|Berardi}} | align="left" |Itālija |[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]] |2012 |13 |380 |- | align="left" |{{sortname|Kristians|Ginters}} | align="left" |Vācija |[[SC Freiburg|Freiburg]] |2012 |13 |377 |- | align="left" |{{sortname|Ross|Makgīčijs|nolink=1}} | align="left" |Skotija |[[Stirling Albion]] |2012 |13 |356<ref>{{cite news|url=https://stirlingalbionfc.co.uk/one-club-man-ross-mcgeachie-makes-400th-appearance/|title=One-Club Man Ross McGeachie Makes 400th Appearance|access-date=17 June 2025|date=14 February 2025|last1=Gallacher|first1=Scott|agency=Stirling Albion Football Club}}</ref> |- | align="left" |{{sortname|Simons|Johanšons}} | align="left" |Zviedrija |[[Västerås SK Fotboll|Västerås]] |2012 |14 |330<ref>{{Cite web|url=https://fotbolltransfers.com/spelare/simon-johansson/4330|title=Simon Johansson|website=Fotbolltransfers|access-date=16 March 2024|language=sv}}</ref><!-- mid-season, 4 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Celals|Dumanli}} | align="left" |Turcija |[[Bodrum F.K.]] |2012 |13 |317 |- | align="left" |{{sortname|Hosē|Gaja}} | align="left" |Spānija |[[Valencia CF|Valencia]] |2012 |13 |311 |- | align="left" |{{sortname|Artjoms|Škinjovs|nolink=1}} | align="left" |Igaunija |[[JK Narva Trans|Narva Trans]] |2012 |14 |306<ref>{{cite web|url=https://jalgpall.ee/voistlused/player/16994|title=Artjom Škinjov|website=jalgpall.ee|access-date=9 June 2025|language=et}}</ref><!-- mid-season, 3 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Andress|Kamačo|nolink=1}} | align="left" |Argentīna |[[CSD Flandria|Flandria]] |2012 |12 |303<ref>{{cite web|url=https://www.fotmob.com/es/players/791611/andres-camacho|title=Andres Camacho - estadísticas, carrera y valor de mercado|website=FotMob|access-date=29 June 2025|language=es}}</ref><!-- Apertura 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Stians|Nīgards|nolink=1}} | align="left" |Norvēģija |[[Åsane Fotball|Åsane]] |2012 |14 |297<ref>{{cite web|url=https://www.fotball.no/fotballdata/person/statistikk/?fiksId=3614475|title=Stian Bogetveit Nygard - Statistikk|website=fotball.no - Norges Fotballforbund|access-date=16 June 2025|language=no}}</ref><!-- mid-season, 3 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Astrits|Hisenlari|nolink=1}} | align="left" |Albānija |[[KS Pogradeci|Pogradeci]] |2012 |13 |278<ref>{{cite web|url=https://fshf.org/garat/?query=info&player_id=238129|title=Garat Astrit Hysenllari|website=FSHF|access-date=8 June 2025|language=sq}}</ref> |- | align="left" |{{sortname|Šunta|Nišijama}} | align="left" |Japāna |[[YSCC Yokohama]] |2012 |14 |264<!-- mid-season, 4 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Benjamins|Heinesens|nolink=1}} | align="left" |Fēru Salas |[[B36 Tórshavn]] |2012 |14 |240<ref>{{cite web|url=https://www.faroesoccer.com/players/view/6200|title=Benjamin Heinesen|website=FaroeSoccer {{!}} Føroysk fótbóltshagtøl|access-date=9 June 2025|language=fo}}</ref><!-- mid-season, 4 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname||Liu Biņbiņs}} | align="left" |Ķīna |[[Shandong Taishan F.C.|Shandong Taishan]] |2012 |14 |237<!-- mid-season, 4 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Rafaēls|Delviņs|nolink=1}} | align="left" |Francija |[[ÉFC Fréjus Saint-Raphaël|Fréjus Saint-Raphaël]] |2012 |14 |231{{citation needed|date=August 2025}} |- | align="left" |{{sortname|Ahmeds|Šambihs}} | align="left" |Apvienotie Arābu Emirāti |[[Al-Nasr SC (Dubai)|Al-Nasr]] |2012 |14 |225 |- | align="left" |{{sortname|Ahmeds|Fatī}} | align="left" |Katara |[[Al-Arabi SC (Qatar)|Al-Arabi]] |2012 |14 |222 |- | align="left" |{{sortname|Toms|Bens Zakens}} | align="left" |Izraēla |[[F.C. Ashdod|Ashdod]] |2012 |13{{refn|Nespēlēja 2013.–14. gada sezonā.|group=notes}} |209 |- | align="left" |{{sortname|Tomass|Roters}} | align="left" |Austrija |[[TSV Hartberg]] |2012 |12{{refn|Nav spēlējis galvenajā komandā kopš 2023.–24. gada sezonas.|group=notes}} |200 |- | align="left" |{{sortname||Hu Sens}} | align="left" |Ķīna |[[Beijing Guoan F.C.|Beijing Guoan]] |2012 |12{{refn|Bija tikai neizmantots rezervists 2014. un 2015. gada sezonās.|group=notes}} |127<!-- mid-season, 10 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Bilguuns|Ganbolds}} | align="left" |Mongolija |[[Erchim]] |2012 |13 | |- | align="left" |{{sortname|Daniels|Paulsons|nolink=1}} | align="left" |Zviedrija |[[Örgryte IS|Örgryte]] |2013 |13 |309<ref>{{Cite web|url=https://www.svenskfotboll.se/spelarfakta/d78122fb-5a3c-4a55-a624-861e83239cdf/|title=Daniel Paulson Spelarstatistik på Svenska Fotboll|access-date=22 June 2025|archive-date=7 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231107232909/https://www.svenskfotboll.se/spelarfakta/d78122fb-5a3c-4a55-a624-861e83239cdf/}}</ref><!-- mid-season, 14 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Tomāšs|Stašs}} | align="left" |Slovākija |[[MFK Tatran Liptovský Mikuláš|Liptovský Mikuláš]] |2013 |13 |302 |- | align="left" |{{sortname|Daniels|Mikičs}} | align="left" |Vācija |[[SC Verl|Verl]] |2013 |12 |300 |- | align="left" |{{sortname|Žordāns|Marī}} | align="left" |Francija |[[Dijon FCO|Dijon]] |2013 |13 |293 |- | align="left" |{{sortname|Lirans|Serdals}} | align="left" |Izraēla |[[Hapoel Haifa F.C.|Hapoel Haifa]] |2013 |12 |292 |- | align="left" |{{sortname|Milošs|Todorovičs|nolink=1}} | align="left" |Luksemburga |[[Jeunesse Esch]] |2013 |13 |285{{citation needed|date=August 2025}} |- | align="left" |{{sortname|Klemāns|Basēns|nolink=1}} | align="left" |Francija |[[FC Rouen|Rouen]] |2013 |12 |274<ref>{{cite web|url=http://www.federationculsrouges.fr/historique/joueurs/clement-bassin/|title=Clément Bassin|website=Fédération des Culs Rouges|access-date=12 June 2025|date=7 November 2015|language=fr-FR}}</ref> |- | align="left" |{{sortname|Luišs|Fariņa|nolink=1}} | align="left" |Portugāle |[[Caldas S.C.|Caldas]] |2013 |12 |274{{citation needed|date=August 2025}} |- | align="left" |{{sortname|Jurgens|Degabriele}} | align="left" |Malta |[[Hibernians FC|Hibernians]] |2013 |12 |272 |- | align="left" |{{sortname|Deniss|Rahmanovs|nolink=1}} | align="left" |Krievija |[[FC Volga Ulyanovsk|Volga Ulyanovsk]] |2013 |12{{refn|Spēlēja tikai rezervistu sastāvā 2013.–14. gada sezonā.|group=notes|name=res1314}} |261 |- | align="left" |{{sortname|Bartals|Vardums}} | align="left" |Fēru Salas |[[Havnar Bóltfelag|HB]] |2013 |13 |243<!-- mid-season, 11 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Aļaksandrs|Jemeljanavs|nolink=1}} | align="left" |Baltkrievija |[[FC Osipovichi|Asipovichy]] |2013 |13 |243<!-- mid-season, 10 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Raiens|Kasars|nolink=1}} | align="left" |Malta |[[Naxxar Lions F.C.|Naxxar Lions]] |2013 |12 |241{{citation needed|date=August 2025}} |- | align="left" |{{sortname|Ross|Metjūss}} | align="left" |Skotija |[[Raith Rovers F.C.|Raith Rovers]] |2013 |12 |241 |- | align="left" |{{sortname|Dmitrijs|Rahmanovs|nolink=1}} | align="left" |Krievija |[[FC Volga Ulyanovsk|Volga Ulyanovsk]] |2013 |12{{refn|group=notes|name=res1314}} |241 |- | align="left" |{{sortname|Nazarijs|Fedorivskis}} | align="left" |Ukraina |[[FC Obolon Kyiv|Obolon Kyiv]] |2013 |12 |216 |- | align="left" |{{sortname|Daniels|Itodo}} | align="left" |Nigērija |[[Plateau United]] |2013 |13 |215+ |- | align="left" |{{sortname|Olehs|Slobodjans}} | align="left" |Ukraina |[[FC Obolon Kyiv|Obolon Kyiv]] |2013 |12 |208 |- | align="left" |{{sortname|Loizoss|Kosmass|nolink=1}} | align="left" |Kipra |[[Enosis Neon Paralimni FC|Enosis Neon Paralimni]] |2013 |13 |194<ref>{{cite web|url=https://www.worldfootball.net/person/pe330755/loizos-kosmas/|title=Loizos Kosmas|website=worldfootball.net|access-date=8 June 2025|language=en}}</ref><ref>{{cite web|url=https://cfa.com.cy/En/player/34/142218|title=Loizos Kosmas|website=cfa.com.cy|access-date=8 June 2025}}</ref> |- | align="left" |{{sortname|Dangs|Antuans}} | align="left" |Vjetnama |[[SHB Da Nang]] |2013 |13 |179 |- | align="left" |{{sortname|Benžamēns|Brelivē|nolink=1}} | align="left" |Francija |[[Les Herbiers VF|Les Herbiers]] |2013 |12{{refn|Spēlēja tikai rezervistu sastāvā 2017.–18. gada sezonā.|group=notes}} |169<ref>{{cite web|url=https://www.vendeelesherbiersfootball.fr/national-2/effectif/details-joueur/57-brelivet-benjamin.html|title=BRELIVET Benjamin - VHF|website=www.vendeelesherbiersfootball.fr|access-date=12 June 2025}}</ref>{{citation needed|date=August 2025}} |- | align="left" |{{sortname|Abdullahs|Ganems}} | align="left" |Apvienotie Arābu Emirāti |[[Sharjah FC|Sharjah]] |2013 |12 |167 |- | align="left" |{{sortname|Andrijs|Lihovidovs}} | align="left" |Ukraina |[[FC Real Pharma Odesa|Real Pharma Odesa]] |2013 |12 |165 |- | align="left" |{{sortname|Haleds|Mahmudi}} | align="left" |Katara |[[Qatar SC|Katara]] |2013 |12 |155 |- | align="left" |{{sortname|Mahers|Sabra}} | align="left" |Libāna |[[Nejmeh SC|Nejmeh]] |2013 |12 |144 |- | align="left" |{{sortname|Dadi|Olafsons|nolink=1}} | align="left" |Islande |[[Fylkir]] |2013 |11{{refn|Nespēlēja 2023. gadā.|group=notes}} |123<ref>{{cite web|url=https://www.ksi.is/mot/leikmadur/?leikmadur=173130|title=Leikmaður - Daði Ólafsson|website=www.ksi.is|access-date=15 June 2025|language=is}}</ref><!-- 2025 season not counted --> |- | align="left" |{{sortname|Mohameds Hedi|Gāluls}} | align="left" |Tunisija |[[CS Sfaxien]] |2013 |11{{refn|Bija tikai neizmantots rezervists 2015.–16. gada sezonā.|group=notes}} |47 |- | align="left" |{{sortname|Ganhujags|Serodjanživs}} | align="left" |Mongolija |[[Khangarid]] |2013 |12 | |- | align="left" |{{sortname|Injaki|Viljiamss}} | align="left" |Gana |[[Athletic Bilbao]] |2014 |11 |377 |- | align="left" |{{sortname|Blērs|Kārsvels|nolink=1}} | align="left" |Skotija |[[The Spartans F.C.|The Spartans]] |2014 |12 |307{{citation needed|date=August 2025}} |- | align="left" |{{sortname|Lindons|Keins|nolink=1}} | align="left" |Ziemeļīrija |[[Coleraine F.C.|Coleraine]] |2014 |11 |285<ref>{{cite web|url=https://colerainefc.com/player/lyndon-kane/|title=Lyndon Kane|last1=McNabb|first1=Jonathan|website=Coleraine FC|access-date=16 June 2025|date=10 September 2014}}</ref> |- | align="left" |{{sortname|Gžegožs|Draziks|nolink=1}} | align="left" |Polija |[[GKS Jastrzębie]] |2014 |11 |258<ref>{{cite web|url=http://www.90minut.pl/kariera.php?id=28387|title=Grzegorz Drazik|website=www.90minut.pl|access-date=16 June 2025}}</ref> |- | align="left" |{{sortname|Jākups|Andreasens}} | align="left" |Fēru Salas |[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]] |2014 |12 |230<!-- mid-season, 14 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Tomass|Kastella}} | align="left" |Šveice |[[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]] |2014 |11 |229 |- | align="left" |{{sortname|Igo|Budēns|nolink=1}} | align="left" |Francija |[[Stade Briochin]] |2014 |11 |227{{citation needed|date=August 2025}} |- | align="left" |{{sortname|Lekss|Nikolā|nolink=1}} | align="left" |Luksemburga |[[FC Etzella Ettelbruck|Etzella Ettelbruck]] |2014 |11 |213{{citation needed|date=August 2025}} |- | align="left" |{{sortname|Elmars Atli|Gardarsons|nolink=1}} | align="left" |Islande |[[BÍ/Bolungarvík]]/[[Vestri (men's football)|Vestri]]{{refn|"[[BÍ/Bolungarvík]]" apvienojās ar "[[Vestri]]" 2016. gadā.|group=notes}} |2014 |12 |194<ref>{{cite web|url=https://www.ksi.is/mot/leikmadur/?leikmadur=180793|title=Leikmaður - Elmar Atli Garðarsson|website=www.ksi.is|access-date=15 June 2025|language=is}}</ref><!-- mid-season, 3 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Deivids|Soaress|nolink=1}} | align="left" |Luksemburga |[[Jeunesse Esch]] |2014 |11 |185{{citation needed|date=August 2025}} |- | align="left" |{{sortname|Tuguldurs|Galts}} | align="left" |Mongolija |[[Erchim]] |2014 |11 | |- | align="left" |{{sortname|Mikels|Ojarsavals}} | align="left" |Spānija |[[Real Sociedad]] |2015 |10 |315 |- | align="left" |{{sortname|Nunu|Žanvariu|nolink=1}} | align="left" |Portugāle |[[Caldas S.C.|Caldas]] |2015 |10 |232{{citation needed|date=August 2025}} |- | align="left" |{{sortname|Rikijs|Fadžrins}} | align="left" |Indonēzija |[[Bali United F.C.|Bali United]] |2015 |10 |222 |- | align="left" |{{sortname|Bence|Lenšērs}} | align="left" |Ungārija |[[Paksi FC|Paks]] |2015 |11 |221 |- | align="left" |{{sortname|Askers|Deloks|nolink=1}} | align="left" |Krievija |[[FC Druzhba Maykop|Druzhba Maykop]] |2015 |11 |219 |- | align="left" |{{sortname|Marsels|Sobotka}} | align="left" |Vācija |[[Fortuna Düsseldorf]] |2015 |10 |212 |- | align="left" |{{sortname|Suhails|Al-Nubi}} | align="left" |Apvienotie Arābu Emirāti |[[Baniyas SC|Baniyas]] |2015 |11 |194 |- | align="left" |{{sortname|Erlingurs|Agnarsons|nolink=1}} | align="left" |Islande |[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]] |2015 |11 |169<ref>{{cite web|url=https://www.ksi.is/mot/leikmadur/?leikmadur=179862|title=Leikmaður - Erlingur Agnarsson|website=www.ksi.is|access-date=15 June 2025|language=is}}</ref><!-- mid-season, 13 games of 2025 --> |- | align="left" |{{sortname|Žuljēns|Muljons|nolink=1}} | align="left" |Francija |[[ÉFC Fréjus Saint-Raphaël|Fréjus Saint-Raphaël]] |2015 |11 |162{{citation needed|date=August 2025}} |- | align="left" |{{sortname|Dāvids|Banai}} | align="left" |Ungārija |[[Újpest FC|Újpest]] |2015 |11 |131 |- | align="left" |{{sortname|Tuns|Rauens|nolink=1}} | align="left" |Luksemburga |[[FC Jeunesse Canach|Jeunesse Canach]] |2015 |10 |116{{citation needed|date=August 2025}} |} == Spēlētāja karjera un karjera pēc tās == Papildus tiem, kuri visu savu spēlētāja karjeru pavadījuši vienā klubā, ir vairāki piemēri, kad spēlētāji visu savu karjeru – spēlējot, trenējot un vadot – ir palikuši vienā klubā. Ievērojami piemēri ir uzskaitīti zemāk. * [[Jākobs Ālmans]] ("[[AaB Fodbold|AaB]]"): spēlētājs no 2009.–2024. g.; skauts no 2024. g.–pašlaik. * [[Ilšats Aitkulovs]] ("[[FK Orenburg|Orenburg]]"): spēlētājs no 1990.–2003. g.; asistents no 2003.–2005. g. un kopš 2020. g.; galvenais treneris 2005. g.; pienākumu izpildītājs 2006., 2009., 2011., 2020. g. un 2024. g. * [[Maikls Anhausers]] ("[[Charleston Battery]]"): spēlētājs no 1994.–1998. g.; treneris no 1999.–2021. g. * [[Džo Bakuci]] ("[[Fulham FC|Fulham]]"): spēlētājs no 1935.–1956. g.; rezerves komandas treneris no 1956.–1965. g. * [[Franko Barēzi]] ("[[AC Milan]]"): spēlētājs no 1977.–1997. g.; jauniešu komandas treneris no 2002.–2008. g.; mārketinga valdes loceklis no 2008.–2017. g.; zīmola vēstnieks no 2017.–2020. g.; goda viceprezidents kopš 2020. g. * [[Šerefs Bejs]] ([[Besiktas]]): galvenais treneris no 1911.–1925. g. * [[Edmunds Bjalass]] ([[Poznaņas "Lech"]]): spēlētājs no 1934.–1951. g.; galvenais treneris no 1956.–1976. g. ar pārtraukumiem. * [[Freds Blankemeijers]] ("[[Feyenoord]]"): spēlētājs no 1942.–1952. g., tehniskais direktors, valdes loceklis, jauniešu treneris un skauts no 1940.–2010. g. * [[Džampjēro Boniperti]] ("[[Juventus F.C.|Juventus]]"): spēlētājs no 1946.–1961. g.; valdes loceklis no 1962.–1971. g.; kluba prezidents no 1971.–1990. g.; izpilddirektors no 1991.–1994. g.; kluba goda prezidents no 2006.–2021. g. (savai nāvei). * [[Džordžs Brejs]] ("[[Burnley FC|Burnley]]"): spēlētājs no 1937.–1952. g.; treneris no 1952.–1974. g.; spēlētāju ekipējuma menedžeris no 1974.–1992. g.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Clarets Collection 1946–1996|last=Simpson|first=Ray|publisher=Burnley FC|year=1996|isbn=0-9521799-0-3|pages=32–33}}</ref> * [[Ross Keivens]] ("[[Queen's Park FC|Queen's Park]]"): spēlētājs no 1982.–2002. g.; direktors kopš 2001. g. * [[Volodimirs Česnakovs]] ("[[Vorskla Poltava]]"): spēlētājs no 2007.–2024. g.; galvenā trenera asistents 2024. g. * [[Kusme Damjau]] ("[[Benfica]]"): futbolists no 1904.–1916. g. (galvenajā komandā no 1907.–1916. g.); lauka hokejists; galvenais treneris no 1908.–1926. g. (spēlētājs-treneris no 1908.–1916. g.); kluba sporta laikraksta direktors no 1913.–1931. g.; kluba Ģenerālās asamblejas prezidents no 1931.–1935. g. * [[Romēns Danzē]] ("[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]"): spēlētājs no 2006.–2019. g.; jauniešu komandas trenera asistents 2019. g.; sabiedrisko attiecību un attīstības direktors kopš 2020. g. * [[Renē Domingo]] ("[[AS Saint-Étienne|Saint-Etienne]]"): spēlētājs no 1949.–1964. g., rezerves komandas treneris no 1964.–1968. g. * [[Stigs Ekmans]] ("[[Degerfors IF]]"): spēlētājs no 1963.–1969. g., treneru štābs kopš 1993. g. * [[Agustins Gainsa]] ("[[Athletic Bilbao]]"): spēlētājs no 1940.–1959. g.; rezerves treneris no 1964.–1965. g.; galvenais treneris no 1965.–1968. g. * [[Boriss Gavrilovs]] ([[Jaroslavļas "Šinņik"|Jaroslavļas]] [[Jaroslavļas "Šinņik"|"Šinņik"]]): spēlētājs no 1971.–1989. g.; galvenā trenera asistents no 1989.–1992. g. * [[Džons Grīgs]] ("[[Rangers F.C.|Rangers]]"): spēlētājs no 1961.–1978. g.; galvenais treneris no 1978.–1983. g.; sabiedrisko attiecību vadītājs no 1990.–1998. g.; jaunatnes attīstības treneris no 1998.–2001. g.; direktors no 2003.–2011. g.; goda mūža prezidents kopš 2015. g. * [[Less Hārts]] ("[[Bury F.C.|Bury]]"): spēlētājs no 1936.–1953. g.; treneris/fizioterapeits no 1954.–1968. g.; galvenais treneris no 1969.–1971. g.; fizioterapeits no 1972.–1980. g. * [[Patriks Hermanis]] ([[Menhengladbahas "Borussia"]]): spēlētājs no 2010.–2024. g.; sponsoru menedžeris kopš 2024. g. * [[Edijs Hanters]] ("[[Queen's Park FC|Queens Park]]"): spēlētājs no 1964.–1974. g.; treneris no 1974.–1979. g.; galvenais treneris no 1979.–1994. g. * [[Anatolijs Iļjins]] ([[Maskavas "Spartak" (futbols)|Maskavas "Spartak"]]): spēlētājs no 1949.–1962. g.; jauniešu treneris no 1962.–1995. g. * [[Tonijs Jančke]] ([[Menhengladbahas "Borussia"]]): spēlētājs no 2008.–2024. g.; jauniešu komandas trenera asistents kopš 2024. g. * [[Āge Rū Jensens]] ("[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]"): spēlētājs no 1941.–1962. g.; handbolists; tenisists; vingrotājs un peldētājs "AGF"; galvenais treneris 1963. g.; prezidents no 1964.-1967. g. * [[Dragans Jovanovičs]] ("[[SK Jugoslavija]]"): spēlētājs no 1921.–1929. g., treneris no 1929.–1933. g. * [[Ledlijs Kings]] ("[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]"): spēlētājs no 1999.–2012. g.; vēstnieks kopš 2012. g.; pirmās komandas trenera asistents no 2020.–2021. g. * [[Kolecs Kraja]] ("[[FK Partizani Tirana|Partizani]]"): spēlētājs no 1956.–1964. g.; treneris no 1988.–1989. g. * [[Dīns Lūingtons]] ([[Wimbledon F.C.|Wimbledon]] / [[Miltonkīnsas "Dons"|Miltonkīnsas]] [[Miltonkīnsas "Dons"|"Dons"]]): spēlētājs no 2003.–2025. g.; pagaidu treneris 2021., 2022. un 2024. g.; attīstības komandas treneris kopš 2025. g. * [[Nets Lofthauss]] ([[Boltonas "Wanderers"|Boltonas]] [[Boltonas "Wanderers"|"Wanderers"]]): spēlētājs no 1939.–1960. g.; trenera asistents no 1961.–1967. g.; treneris 1967. g.; galvenais treneris no 1968.–1971. un 1985. g.; administratīvais vadītājs; galvenais skauts; izpilddirektors no 1978.–1985. g.; kluba prezidents no 1986.–2011. g. (savai nāvei). * [[Mikola Lihovidovs]] ([[Odesas "Real Pharma"]]): prezidents kopš 2000. g.; spēlētājs kopš 2000. g. (profesionālis kopš 2011. g.); galvenais treneris no 2000.–2003., 2009.–2012., 2016.–2017. un 2019.–2020. g. * [[Paolo Maldīni]] ("[[AC Milan]]"): spēlētājs no 1984.–2009. g.; sporta stratēģijas un attīstības direktors no 2018.–2019. g.; tehniskais direktors no 2019.–2023. g. * [[Donijs Makinons]] ("[[Partick Thistle FC|Partick Thistle]]"): spēlētājs no 1959.–1973. g., treneris/fizioterapeits no 1973.–1989. g. * [[Vilijs Millers]] ("[[Aberdeen FC|Aberdeen]]"): spēlētājs no 1972.–1990. g.; treneris no 1990.–1992. g.; galvenais treneris no 1992.–1995. g.; futbola direktors no 2004.–2012. g. * [[Bils Nikolsons]] ("[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]"): spēlētājs no 1938.–1955. g.; galvenais treneris no 1958.–1974. g. * [[Kenets Olšons]] ("[[Hammarby IF]]"): spēlētājs no 1966.–1983. g.; treneris no 1989.–1992. g. * [[Bobs Peislijs]] ("[[Liverpool FC|Liverpool]]"): spēlētājs no 1939.–1954. g.; treneris/fizioterapeits no 1954.–1959. g.; trenera asistents no 1959.–1974. g.; galvenais treneris no 1974.–1983. g. * [[Žans Petī]] ("[[AS Monaco FC|Monaco]]"): spēlētājs no 1969.–1982. g.; trenera asistents no 1987.–1994. g.; treneris 1994. g.; trenera asistents no 1994.–2005. g.; treneris 2005. g.; trenera asistents no 2011.–2014. g. * [[Steinars Petersens]] ("[[Strømsgodset IF]]"): spēlētājs no 1962.–1975. g.; bendija spēlētājs 60. gados; treneris 1979. g. * Luī Provelli ("[[US Valenciennes|Valenciennes-Anzin]]"): spēlētājs no 1957.–1970. g.; treneris 1970. g. * [[Karless Pujols]] ("[[FC Barcelona|Barcelona]]"): spēlētājs no 1999.–2014. g.; futbola direktora asistents no 2014.–2015. g. * [[Žoans Radē]] ("[[AJ Auxerre|Auxerre]]"): spēlētājs no 1996.–2007. g.; trešās komandas treneris no 2011.–2012. g.; rezerves treneris no 2012.–2013. g.; jaunatnes komandas treneris no 2013.–2014. g.; rezerves treneris no 2014.–2016. g. * [[Romans Rogočs]] ([[Gdaņskas "Lechia"]]): spēlētājs no 1947.–1962. g.; galvenais treneris un jauniešu komandas galvenais treneris no 1962.–1975. g. ar pārtraukumiem. * [[Huseins Saīds]] ("[[Al-Talaba SC|Al-Talaba]]"): spēlētājs no 1975.–1990. g.; galvenais treneris 1992. g.; viceprezidents no 1985.–1992. g. * Džozefs Saliba ("[[Qormi F.C.|Qormi]]"): spēlētājs no 1992.–2011. g., tehniskais personāls 2021. g.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo/?fbid=135659608770539&set=a.133884498948050|title=Qormi - 🚨 Transfer Market Update🚨 Joseph Saliba is a Yellow ✅ Joseph re-joins Qormi FC as part of our technical staff. He's a former player & captained the club for many years winning several promotions including trophies. He will serve as a valuable addition to our technical staff providing immense experience. We would like to give Joseph a warm welcome back to our beloved Football Club! Come on Yellows! {{!}} Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> * [[Suleimans Seba]] ("[[Besiktas]]"): spēlētājs no 1946.–1953. g.; direktors no 1963.–1984. g.; kluba prezidents no 1984.–2000. g.; goda priekšsēdētājs no 2000.–2014. g. (savai nāvei). * [[Nikolā Sobe]] ("[[SM Caen|Caen]]"): spēlētājs no 2001.–2017. g.; jauniešu komandas trenera asistents no 2017.–2019. g.; rezerves asistents no 2019.–2020. g.; jauniešu komandas treneris no 2020.–2022. g.; taktiskais direktors kopš 2021. g.; rezerves treneris no 2022.–2023. g.; treneris no 2023.–2024. g. * [[Ēriks Sikora]] ("[[RC Lens|Lens]]"): spēlētājs no 1985.–2004. g.; trenera asistents no 2005.–2006. g.; jauniešu komandas treneris no 2006.–2012. g.; trenera asistents 2012. g.; treneris no 2012.–2013. g.; rezerves komandas treneris no 2013.–2017. g.; treneris no 2017.–2018. g.; jauniešu komandas treneris no 2021.–2022. g.; pēctreniņu taktiskais vadītājs kopš 2022. g.; galvenā trenera asistents kopš 2025. g. * [[Vadims Sosnihins]] ([[Kijivas "Dinamo"]]): spēlētājs no 1960.–1973. g.; jauniešu komandas treneris no 1974.–1991. g.; veterānu komandas direktors 1992.–2003. g. (savai nāvei). * [[Arnolds Sovinskis]] ("[[RC Lens|Lens]]"): spēlētājs no 1952.–1966. g.; treneris no 1969.–1978., 1979.–1981., 1988., 1989. g. * [[Rojs Sprousons]] ("[[Port Vale F.C.|Port Vale]]"): spēlētājs no 1949.–1972. g. un galvenais treneris no 1974.–1977. g. * [[Džordžs Stīvensons (futbolists)|Džordžs Stīvensons]] ("[[Motherwell FC|Motherwell]]"): spēlētājs no 1923.–1939. g.; galvenais treneris no 1946.–1955. g. * [[Lajošs Tihijs]] ([[Budapeštas "Honvéd"]]): spēlētājs no 1953.–1971. g.; galvenais treneris no 1976.–1982. g. * [[Frančesko Toti]] ("[[A.S. Roma]]"): spēlētājs no 1993.–2017. g.; tehniskais direktors no 2017.–2019. g. * [[Andrijs Cviks]] ("[[Stal Alchevsk]]"): spēlētājs no 1987.–2005. g.; rezervistu treneris no 2005.–2007. g.; trenera asistents no 2007.–2015. g. * [[Hosu Urrutija]] ("[[Athletic Bilbao]]"): spēlētājs no 1987.–2003. g.; kluba prezidents no 2011.–2018. g. * [[Antons Verlegs]] ("[[NAC Breda]]"): spēlētājs no 1912.–1931. g.; galvenais treneris, priekšsēdētājs, goda priekšsēdētājs no 1931.–1960. g. * [[Heincs Vēverss]] ("[[Rot-Weiss Essen]]"): spēlētājs no 1949.–1962. g.; stadiona kroga vadītājs no 1957.–aptuveni 1962. g.; galvenais treneris 1967. g. * [[Džons Stjuarts Raits]] ("[[Greenock Morton FC|Greenock Morton]]"): spēlētājs no 1911.–1924. g.; galvenais treneris no 1927.–1929. un no 1934.–1939. g. * [[Ļevs Jašins]] ([[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]]): spēlētājs no 1949.–1971. g.; kluba administrācijas loceklis no 1971.–1990. g. * [[Ali Sami Jens]] ("[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]"): spēlētājs no 1905.–1909. g.; galvenais treneris no 1916.–1917. g.; kluba prezidents no 1905.–1918. un 1925. g. * [[Haki Jetens]] ("[[Besiktas]]"): spēlētājs no 1931.–1948. g.; galvenais treneris 1949. g. un no 1950.–1951. g.; kluba prezidents no 1960.–1963. g., no 1964.–1966. g. un no 1967.–1968. g. * [[Frančesko Dzagati]] ("[[AC Milan]]"): spēlētājs no 1951.–1963. g.; jauniešu komandas treneris no 1963.–1982. g.; pagaidu treneris 1982. g.; kluba skauts no 1982.–2002. g. * [[Mihaels Corks]] ([[Dortmundes "Borussia"|Dortmundes]] [[Dortmundes "Borussia"|"Borussia"]]): spēlētājs no 1981.–1998. g.; futbola ģenerālmenedžeris no 1998.–2022. g. == Skatīt arī == * [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm]] == Piezīmes == {{Reflist|group=notes|30em}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Vīriešu futbolistu uzskaitījumi]] heze6wb71zbkri2wu6g9yp6xn4nsagv 0 624934 4509605 4452183 2026-08-19T02:38:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509605 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Ādolfs Krauss ap 1950.JPG|thumb|Ādolfs Krauss (ap 1950)]] '''Ādolfs Krauss''' (dzimis 1905. gada 8. februārī, miris 1958. gada 30. decembrī) bija [[Latvijas PSR]] Veselības aizsardzības ministrs (1946—1958).<ref>[https://timenote.info/lv/dolfs-Krauss timenote.info]{{Novecojusi saite}}</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1905. gadā [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]] Andreja Krausa ģimenē. 1928. ɡadā absolvēja studijas [[Ļeņingrada]]s 1. Medicīnas institūtā, strādāja [[Tadžikijas PSR]] par lauku ārstu, no 1930. ɡada par Tadžikijas PSR Sanitāri bakterioloģiskā institūta direktoru, bija Veselības aizsardzības tautas komisariāta padomes loceklis un no 1934. ɡada Veselības aizsardzības tautas komisāra vietnieka pienākumu izpildītājs, [[Staļinabada]]s Medicīnas institūta direktors (1939—1942), vadīja vairāku evakuēto slimnīcu darbu.<ref>[https://centrasia.org/person2.php?st=1247898701#gsc.tab=0 КРАУС Адольф Андреевич]</ref> Pēc kara beiɡām 1945. gadā Ādolfu Krausu nosūtīja uz okupēto Rīgu un iecēla par Veselības aizsardzības ministra vietnieku, tad ministru (1946—1958), līdztekus viņš bija Latvijas PSR Augstākās padomes deputāts (1947—1951), tad no 1952. ɡada [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas Institūta]] katedras vadītājs. Miris 1958. gada 30. decembrī, apbedīts Raiņa kapos Rīgā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krauss, Ādolfs}} [[Kategorija:Pleskavas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti]] 0rbed4zgr9ixfx2p3ltpyjtsfz6cfba 0 625037 4509553 4457629 2026-08-18T19:56:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509553 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Vladislavs Korzāns pēc 1970.JPG|thumb|Vladislavs Korzāns (pēc 1970)]] '''Vladislavs Korzāns''' (dzimis 1931. gada 16. martā, miris {{dat|2002|04|05}}) bija latviešu bioķīmiķis, [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūta]] (RMI) [[rektors]] (1963—1992). == Dzīvesɡājums == Dzimis 1931. gadā [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimē Rīgā poļu izcelsmes<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/242535-Vladislavs-Korz%C4%81ns Nacionālā enciklopēdija]</ref> strādnieka Aleksandra Korzāna un viņa sievas Matrjonas, dzimušas Ivanovas, ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas 25. pamatskolā (1938—1944), [[Rīgas 6. vidusskola|Rīgas 6. vidusskolā]] (1944—1945) un [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]] (1945—1949). 1949. ɡadā uzsāka studijas [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātes]] Stomatoloģijas nodaļā, pēc Rīgas Medicīnas institūta izveides līdz 1954. ɡadam studēja RMI Stomatoloģijas fakultātē, tad turpināja studijas Rīgas Medicīnas institūta aspirantūrā (1954—1957). Strādāja par asistentu RMI Bioloģiskās ķīmijas katedrā (1956—1961), aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju par B vitamīnu kompleksa ietekmi uz parenterāli ievadīta fibrīna hidrolizāta slāpekļa savienojumu izmantošanu organismā (vadītājs [[Aleksandrs Šmits]], 1958). 1961. ɡadā viņš iestājās [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskajā partijā]] un kļuva par RMI prorektoru mācību lietās,<ref>{{LPE|5<small>1</small>|366}}</ref> 1962. ɡadā par RMI Bioķīmijas katedras docentu, bet 1963. ɡadā par RMI rektoru. V. Korzāns bija viens no Centrālās zinātniski pētnieciskās laboratorijas izveides iniciatoriem (1963). 1968. ɡadā [[Kauņas Medicīnas institūts|Kauņas Medicīnas institūtā]] viņš aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju par parenterālās tauku barošanās teorētiskajiem un eksperimentālajiem pamatiem. 1968. gadā kļuva par Rīgas Tautas deputātu padomes deputātu. 1969. ɡadā viņu ievēlēja par RMI Bioķīmijas katedras profesoru, 1973. ɡadā par RMI Bioķīmijas katedras vadītāju. 1969. gadā RMI Stomatoloģijas fakultāte pārcēlās uz ēku Dzirciema ielā 20, no 1981. līdz 1987. ɡadam viņa vadībā Dzirciema ielā 16 uzbūvēja Rīgas Medicīnas institūta ēkas. 1990. ɡadā piekrita RMI pārdēvēšanai par Latvijas Medicīnas akadēmiju (AML jeb ''Academia Medicinae Latviensis''). Miris 2002. gadā [[smadzeņu infarkts|smadzeņu infarkta]] dēļ, apbedīts Meža kapos Rīgā.<ref>[https://timenote.info/lv/Vladislavs-Korzans timenote.info]{{Novecojusi saite}}</ref> == Apbalvojumi un paɡodinājumi == * Darba Sarkanā Karoga ordenis (1971) * Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1975) * Latvijas PSR Ministru Padomes prēmija par RMI teorētisko mācību korpusa celtniecību (1989) * 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (2002)<ref>[https://www.rsu.lv/sites/default/files/book_download/Korzans_2015_fin.pdf “Profesors Vladislavs Korzāns. Cilvēks un Rektors”] Rīgas Stradiņa universitāte, 2015</ref> == Darbi == * Korzāns, Vladislavs. B-kompleksa vitamīnu ietekme uz parenterāli ievadīta fibrīna hidrolizāta slāpekļa izmantošanu. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. Nr. 5 (1958), 61.—70. lpp. * Корзан, В. А. Материалы по изучению парентерального питания жиром: об изготовлении эмульсии жира, пригодных для внут ренного введения. Известия Академии наук Латвийской ССР. — № 2 (1961), с. 161—164. * Корзан, В. А. Материалы по изучению парентерального питания жиром: изменения количества холестерина сыворотки крови у крыс после внутренного введения эмульсии жира. Известия Академии наук Латвийской ССР. — № 2 (1962), с. 99—101. * В. Р. Бауман, О. Я. Пупеле, И. А. Киенкас, В. К. Шелухина, В. А. Корзан. Латентность лизосомальных ферментов миокарда при экспери ментальной патологии сердца. Кровообращение (Ереван) — 1985. — Т. 18, № 2, с. 3—7. * В. А. Корзан, Л. Я. Утно, А. Г. Моисеенок, В. И. Горен штейн, В. Б. Чигер, С. Н. Омельянчик. Содержание длинноцепочечных ацил-CoA митохондрий мио карда как энзимомодулирующий фактор в условиях глубо кой гипотермии. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. — Nr. 7 (1989), 87. —[89.] lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Korzāns, Vladislavs}} [[Kategorija:Latvijas poļi]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta darbinieki]] dy9gg8kl0ibugx2fm6dc7cpmgi6ewk2 0 625054 4509547 4463740 2026-08-18T19:43:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509547 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Vladimirs Ozoliņš''' (dzimis 1909. gada 25. februārī, miris 1975. gada 23. septembrī) bija latviešu [[psihiatrs]], veica pētījumus par sēra injekciju izmantošanu [[šizofrēnija]]s ārstēšanā.<ref>[https://latgalesdati.du.lv/persona/11883 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Latvijas PSR]] Veselības aizsardzības ministrs (1959—1962). == Dzīvesɡājums == Dzimis 1909. gadā [[Novočerkaska|Novočerkaskā]]. 1932. ɡadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē]], strādāja par [[Ģintermuižas slimnīca]]s ārstu (1932—1933), tad par Daugavpils psihiatriskās slimnīcas nodaļas vadītāju (1933—1937), [[Sarkankalna slimnīca]]s ārstu (1937—1938), [[Atašiene]]s pagasta ārstu (1938—1939), tad par Jelgavas psihiatriskās slimnīcas direktoru (1939—1941). [[Latvijas PSR]] laikā bija Jelgavas pilsētas veselības nodaļas vadītājs (1940—1941), bet vācu okupācijas laikā [[Mārkalne]]s paɡasta ārsts (1941—1944). Pēc kara beiɡām bija Veselības aizsardzības ministra [[Ādolfs Krauss|Ādolfa Krausa]] vietnieks (1946—1950) un [[Strenču psihiatriskā slimnīca|Strenču psihiatriskās slimnīcas]] galvenais ārsts (1951—1956), tad atkārtoti Veselības aizsardzības ministra vietnieks (1956—1959) un ministrs (1959—1962). Līdztekus bija arī [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas Institūta]]̩ Psihiatrijas katedras mācību spēks un vadītājs (1956—1966). Miris 1975. gada 23. septembrī Rīgā.<ref>[https://timenote.info/lv/Vladimirs-Ozolins-25.02.1909 timenote.info]{{Novecojusi saite}}</ref> == Darbi == * Озолиньш, В. А. Организация психиатрической помощи Прибалтике в ХIХ веке. Из истории медицины, т.6, 1964, c. 158—161. == Literatūra == * VLADIMIRS OZOLIŅŠ. “[[Rīgas Balss]]” 1975. 25. septembrī * Lībiete, I. Psihiatrijas attīstība Latvijā no 1918. līdz 1940. gadam. Promocijas darbs (14.08.2020) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ozoliņš, Vladimirs}} [[Kategorija:Rostovas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta darbinieki]] myzbtlcbv95w1vld3ipv665bt9cwf0u 0 627496 4509562 4463749 2026-08-18T20:13:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509562 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Voldemārs Jānis Viktors Pruss | vārds_orig = | attēls = Vladimir Pruss.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Pruss 1923. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1906 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1968 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 25 | m_vieta = [[Kurgāna]], [[Padomju Savienība]] (tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = vēsturnieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Voldemārs Jānis Viktors Pruss''' (dzimis {{dat|1906|4|22}} [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], miris {{dat|1968|3|25}} [[Kurgāna|Kurgānā]]) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[vēsturnieks]], [[Kazahstāna]]s [[Atirau]] Universitātes vēstures nodaļas dibinātājs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1906. gada [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] kara ārsta [[Jānis Ādams Voldemārs Pruss|Jāņa Ādama Voldemāra Prusa]] un Šarlotes Moras ģimenē. Kristīts [[Carskoje Selo]] evaņģēliski luteriskajā draudzē, jo viņa vectēvs no mātes puses [[Jēkabs Mors]] šajā pilsētā strādāja par ģimnāzijas direktoru. Bērnības gadus Pruss pavadīja [[Somija|Somijā]], kur viņa tēvs dienēja par Helsinku Kara hospitāļa galveno ārstu. Pēc [[1917. gada Krievijas revolūcija]]s ģimene emigrēja uz [[Igaunija|Igauniju]], bet 1920. gados Pruss atgriezās Sanktpēterburgā un kļuva par padomju pilsoni. Beidzis [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Sanktpēterburgas Valsts universitātes]] vēstures fakultāti, pēc tam pasniedza dažos institūtos. 1938. gadā viņa jaunākais brālis Nikolajs Vladislavs Ādolfs Pruss tika nošauts [[Vorkuta|Vorkutā]] kā [[anarhisms|anarhists]], un Voldemāru izsūtīja uz [[Urāli |Urāliem]] kā "tautas ienaidnieka radinieku".<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Прусс Николай Владимирович|website = Электронный архив Фонда Иофе|url = https://arch2.iofe.center/person/31790|language = ru|access-date = {{dat|2026|04|01||bez}}|archive-date = {{dat|2024|07|26||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20240726152057/https://arch2.iofe.center/person/31790}}</ref> 1940. gadā Pruss sāka strādāt Gurjevas (tagad [[Atirau]]) pilsētas skolotāju institūtā Rietumkazahstānā kā vēstures nodaļas vadītājs. Bija arī Gurjevas apgabala novadpētniecības muzeja zinātniskais darbinieks, publicēja rakstus par pilsētas vēsturi vietējos laikrakstos gan krievu, gan kazahu valodā. 1948. gadā aizstāvēja kandidāta disertāciju "Pavlovs-Siļvanskis un krievu feodālisma problēma".<ref name=pruss>{{Tīmekļa atsauce|url = https://pruss.shabashewitz.com/|author = Dors Šabaševics|title = IV. Voldemārs Pruss un Marija Škļara|website = Prusu dzimtas vēsture|year = 2024|language = ru|access-date = {{dat|2026|04|01||bez}}|archive-date = {{dat|2024|07|27||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20240727151040/https://pruss.shabashewitz.com/}}</ref> Kopš 1955. gada līdz pat savai nāvei dzīvoja [[Kurgāna|Kurgānā]] un strādāja vietējā universitātē, kur publicēja daudzus zinātniskus rakstus par Urālu reģiona lauksaimniecības un zemnieku dzīves sociālo un ekonomisko vēsturi.<ref>{{cite web|author = Пундани В. В., Павлуцких Г. Г., Маслюженко Д. Н.|title = Истфаку 60 лет: долгий путь из прошлого в будущее|website = Институт развития образования и социальных технологий в Кургане|url = http://wikikurgan.ru/images/4/43/%D0%9F%D1%83%D0%BD%D0%B4%D0%B0%D0%BD%D0%B8_%D0%92.%D0%92.%2C_%D0%9F%D0%B0%D0%B2%D0%BB%D1%83%D1%86%D0%BA%D0%B8%D1%85_%D0%93.%D0%93.%2C_%D0%9C%D0%B0%D1%81%D0%BB%D1%8E%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%BA%D0%BE_%D0%94.%D0%9D._%D0%98%D1%81%D1%82%D1%84%D0%B0%D0%BA%D1%83_60_%D0%BB%D0%B5%D1%82_%D0%B4%D0%BE%D0%BB%D0%B3%D0%B8%D0%B9_%D0%BF%D1%83%D1%82%D1%8C_%D0%B8%D0%B7_%D0%BF%D1%80%D0%BE%D1%88%D0%BB%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D0%B2_%D0%B1%D1%83%D0%B4%D1%83%D1%89%D0%B5%D0%B5._VI_Emelyanovskie_chtenia._2012.pdf|year = 2012|language = ru|access-date = {{dat|2026|04|01||bez}}|archive-date = {{dat|2022|02|08||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20220208133449/http://wikikurgan.ru/images/4/43/%D0%9F%D1%83%D0%BD%D0%B4%D0%B0%D0%BD%D0%B8_%D0%92.%D0%92.%2C_%D0%9F%D0%B0%D0%B2%D0%BB%D1%83%D1%86%D0%BA%D0%B8%D1%85_%D0%93.%D0%93.%2C_%D0%9C%D0%B0%D1%81%D0%BB%D1%8E%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%BA%D0%BE_%D0%94.%D0%9D._%D0%98%D1%81%D1%82%D1%84%D0%B0%D0%BA%D1%83_60_%D0%BB%D0%B5%D1%82_%D0%B4%D0%BE%D0%BB%D0%B3%D0%B8%D0%B9_%D0%BF%D1%83%D1%82%D1%8C_%D0%B8%D0%B7_%D0%BF%D1%80%D0%BE%D1%88%D0%BB%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D0%B2_%D0%B1%D1%83%D0%B4%D1%83%D1%89%D0%B5%D0%B5._VI_Emelyanovskie_chtenia._2012.pdf}}</ref> == Ģimene == Dzīvesbiedre — Marija Škļara, [[ebreji|ebreju]] izcelsmes vēsturniece no [[Baltkrievija]]s. Vienīgā meita — [[Irina Pruse]], žurnāliste, dzimusi 1943. gadā Atirau pilsētā. Latviešu strēlnieks un komunistiskā genocīda upuris [[Teodors Pruss]] bija Voldemāra Prusa tēvocis, bet Latvijas krievu dzejnieks [[Igors Činnovs]] bija viņa otrās pakāpes brālēns. == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pruss, Voldemars Janis Viktors}} [[Kategorija:1906. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1968. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Krievijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] 1ydogutdoxcrqcjc831grxc253wrlwn 0 628494 4509434 4452148 2026-08-18T17:36:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509434 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Vilis Zemtautis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1889 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 2 | dz_vieta = [[Svitenes pagasts]], [[Bauskas apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1954 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 20 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Jelgava}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = pedagogs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Vilis Zemtautis''' (dzimis {{dat|1870|5|2}} [[Svitenes pagasts|Svitenes pagastā]], miris {{dat|1954|7|20}} [[Jelgava|Jelgavā]]) bija [[latvieši|latviešu]] pedagogs, [[Astrahaņa|Astrahaņas]] [[Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja|Latviešu bēgļu apgādāšanas komitejas]] priekšsēdētājs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1889. gadā [[Svitenes pagasts|Svitenes pagastā]] "Rateniekos" saimnieka Viļuma Zemtauša un Annas, dzim. Krastiņas ģimenē. 1906. gadā beidzis Bauskas pilsētas skolu. 1907.-1909. gados strādāja [[Svētes pagasts|Svētes pagasta]] skolā, pēc tam Jelgavas kurlmēmo skolā. 1913. gadā pārcēlās uz [[Astrahaņa|Astrahaņu]] un sāka mācīt Astrahaņas kurlmēmo skolā, kas atradās Kutumas upes krastā Jamgurčevas apkaimē. 20. gadsimta sākumā šajā skolā strādāja daudzi citi latvieši: [[Jēkabs Vēzis]], Pauls Bendrups, Augusts Jākobsons un Alberts Rutkis. 1915. gadā apprecējās ar vietējā fabrikanta Aleksandra Norkina meitu Zinaidu Astrahaņas Sv. Pētera un Pāvila baznīcā. Laulību liecinieks bija viņa kolēģis Pauls Bendrups.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Vilis Zemtautis|website = Geni|url = https://www.geni.com/people/Jēkabs-Vēzis/6000000206586296854}}</ref> Tajā pašā gadā Vilis Zemtautis kopā ar Bendrupu un savu brāli Kārli Zemtauti nodibināja Latviešu bēgļu apgādāšanas komitejas nodaļu Astrahaņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Дело по обвинению председателя Астраханского латышского комитета по оказанию помощи беженцам Земтаута Вилюма Вилюмовича и его брата Карла в выдаче удостоверений на поддельные имена|website = Яндекс.Архивы|url = https://yandex.ru/archive/catalog/c1bbe053-9ee5-4773-bc4c-0b666873df42/108|language = ru}}</ref> 1919. gadā atgriezās Latvijā. 1920. un 1930. gados mācīja skolās Basukā, Jelgavā un Rīgā. Kopš 1946. gada pasniedza [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] Filoloģijas fakultātes krievu valodas un literatrūras nodaļā. Miris 1954. gadā, apbedīts Jelgavas Meža kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Vilis Zemtauts|website = Timenote|url = https://timenote.info/lv/Vilis-Zemtautis|access-date = {{dat|2026|04|07||bez}}|archive-date = {{dat|2026|04|12||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20260412210859/https://timenote.info/lv/Vilis-Zemtautis}}</ref> == Radinieki == Latvijas Valsts universitātes studentu pretošanās grupas "Brīvās Latvijas atjaunotāji" vadītājs un padomju genocīda upuris Gunārs Zemtautis un Bauskas politiski represēto kluba "Rēta" vadītājs Jānis Zemtautis ir Viļa Zemtauša brāļadēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Lai Gunāra Zemtauša cīņa turpinās!|website = Latvijas Nacionālā fronte|url = https://fronte.lv/2019/07/lai-gunara-zemtausa-cina-turpinas/}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Zemtautis, Vilis}} [[Kategorija:Krievijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] 1umqotdmbh1h9y4rnknn5tp5b3z8maw 0 632156 4509458 4508355 2026-08-18T18:44:19Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4509458 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[attēls:J.W. von Zinnendorf.JPG|thumb|Johans Vilhelms fon Cinendorfs]] '''Johans Vilhelms fon Cinendorfs''' ({{val|de|Johann Wilhelm Kellner von Zinnendorf}}, dzimis 1731. ɡada 10. auɡustā, miris 1782. gada 8. jūnijā) bija vācu ārsts, [[Prūsija]]s armijas galvenais mediķis (''Generalfeldstabsmedikus'') un [[Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža|Vācijas Brīvmūrnieku Lielās Zemes Ložas]] dibinātājs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Cinendorfs, Johans Vilhelms fon}} [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Prūsijas cilvēki]] fl5jyslxdoo6rmb2x53rl0cxzejud1o 0 634509 4509731 4486384 2026-08-19T08:50:28Z Biafra 13794 preciz. 4509731 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lūharsa | official_name = ''Leuchars''<br/>''Luachars'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = St. Athernase Church, Leuchars, Fife, Scotland.JPG | image_caption = Svētā Aternasa baznīca Lūharsā | image_flag = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Skotija#Faifa#Apvienotā Karaliste | latd = 56| latm = 22| lats = 44| latNS = N | longd = 2 | longm = 53| longs = 10| longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Skotija]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Faifa]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 3160 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 12 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = KY16 | website = | footnotes = }} '''Lūharsa''' ([[skotu valoda|skotu]] un {{val|en|Leuchars}}, {{val|gd|Luachars}}) ir mazpilsēta (''town'') un pagasts [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s [[Faifa]]s apgabalā. Tā atrodas netālu no [[Ziemeļjūra]]s piekrastes un Edenas upes grīvas, aptuveni 9 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no vēsturiskās [[Sentendrūsa]]s pilsētas. Vēstures avotos apmetne un tās draudze minēta jau kopš 12. gadsimta, un tās nosaukums cēlies no [[Gēlu valoda|gēlu valodas]], un tulkojumā nozīmē "grīšļains/purvains apvidus". == Vēsture un arhitektūra == Lūharsai ir bagāta viduslaiku vēsture. Ciemata centrālais lepnums ir Svētā Aternasa draudzes baznīca (''St Athanasius Church''), kas celta ap 1180. gadu un tiek uzskatīta par vienu no visizcilākajiem un vislabāk saglabātajiem normāņu jeb romāņu stila arhitektūras paraugiem visā Skotijā, īpaši izceļoties ar tās seno apsīdu un kora daļu. Gadsimtiem ilgi apmetne attīstījās kā lauksaimniecisks centrs, līdz tā nozīme krasi mainījās 19. gadsimta vidū līdz ar dzelzceļa tīkla izbūvi, kas pārvērsa Lūharsu par svarīgu transporta mezglu virzienā uz Sentendrūsu un [[Dandī]]. == Militārā bāze un infrastruktūra == Mūsdienās Lūharsa ir plašāk pazīstama saistībā ar tās militāro infrastruktūru. Kopš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] šeit darbojās [[Karaliskie Gaisa spēki|Karalisko gaisa spēku]] (RAF) aviācijas bāze ''RAF Leuchars'', kas gadu desmitiem bija viena no Lielbritānijas galvenajām [[Pretgaisa aizsardzība|pretgaisa aizsardzības]] bāzēm un mājvieta iznīcinātājiem. 2015. gadā bēze tika nodota Lielbritānijas Sauszemes armijas pakļautībā un pārdēvēta par Lūharsas staciju (''Leuchars Station''), kurā šobrīd ir stacionētas armijas militārās vienības. Militārā klātbūtne joprojām ir galvenais vietējās ekonomikas dzinējspēks un darba devējs. Ciematā darbojas Lūharsas dzelzceļa stacija, kas nodrošina regulāru satiksmi ar [[Edinburga|Edinburgu]] un [[Aberdīna|Aberdīnu]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] d6qm08yw1dhwb9tdbq61efgdm3odml9 0 635347 4509361 4496963 2026-08-18T13:24:53Z Veigueli 64336 Tabulas datu precizējumi. Darbu turpināšu 4509361 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | company_name = PICHE | company_logo = | logo_size = 180px | type = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | industry = nekustamo īpašumu attīstīšana | foundation = {{dat|2005}} | founder = Pēteris Senkāns | location_country = Latvija | num_employees = ~200 (2025) | homepage = {{URL|piche.eu}} }} === PICHE ir Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs, kas specializējās biznesa parku, noliktavu, loģistikas centru, biroja ēku un dzīvojamo projektu attīstīsānā, būvniecībā un apsaimniekošanā. === PICHE, galvenokārt, darbojas Latvijā, attīstot industriālos un dzīvojamos nekustamā īpašuma projektus, kā arī nodrošina to pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Kopš dibināšanas 2005. gadā uzņēmums īstenojis vairāku industriālo parku un dzīvojamo ēku projektus Rīgas un Pierīgas teritorijā. PICHE darbība galvenokārt saistīta ar ilgtspējīgu industriālās infrastruktūras attīstību un komerctelpu izbūvi uzņēmumiem, vienlaikus paplašinot darbību arī dzīvojamā nekustamā īpašuma segmentā. Uzņēmuma attīstītie projekti regulāri atspoguļoti Latvijas biznesa medijos. == Vēsture == PICHE dibināts 2005. gadā. Sākotnēji uzņēmums koncentrējās uz industriālo un komercobjektu attīstīšanu, vēlāk kļūstot par vienu no aktīvākajiem industriālo parku attīstītājiem Latvijā. Uzņēmuma darbība sākotnēji bija koncentrēta Mārupes novadā pie starptautiskās lidostas "Rīga", kur izveidoti vairāki industriālie parki loģistikas, ražošanas un biroju vajadzībām. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/piche-lidostas-tuvuma-buves-jau-treso-industrialo-parku|title=DB}}</ref> 2020. gadoā uzņēmums paplašināja darbību arī citās teritorijās, tostarp Dreiliņos un Valdlaučos, kā arī uzsāka dzīvojamo projektu attīstīšanu. 2025. gadā uzņēmums paziņoja par vairāk nekā 130 miljonu eiro investīcijām sešu jaunu industriālo parku attīstībā Rīgas reģionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liaa.business.gov.lv/en/news/piche-investing-eur-130-million-developing-six-new-industrial-parks|title=LIAA}}</ref> == Darbības virzieni == === Industriālie parki === PICHE attīsta industriālos parkus, kas paredzēti loģistikas, ražošanas, biroju un komercdarbības vajadzībām. Uzņēmums nodrošina pilnu attīstības ciklu — no zemes attīstīšanas un projektēšanas līdz būvniecībai, telpu pielāgošanai nomnieku vajadzībām un īpašumu pārvaldīšanai. Industriālie parki galvenokārt izvietoti Rīgā un Pierīgā, nodrošinot uzņēmumiem piekļuvi nozīmīgākajiem transporta mezgliem un infrastruktūrai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liaa.business.gov.lv/aktualitates/piche-investe-130-miljonus-eiro-sesu-jaunu-industrialo-parku-attistiba|title=LIAA}}</ref> === Dzīvojamie projekti === Papildus industriālajam segmentam PICHE attīsta arī dzīvojamā nekustamā īpašuma projektus. Uzņēmuma dzīvojamie projekti ietver daudzdzīvokļu ēkas un rindu mājas, koncentrējoties uz energoefektīviem risinājumiem un mūsdienīgu dzīves vidi Rīgas un Pierīgas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/piche-investe-140-miljonus-eiro-jaunos-industrialajos-parkos|title=DB}}</ref> === Īpašumu pārvaldīšana === PICHE nodrošina arī uzņēmuma attīstīto industriālo un komerciālo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, organizējot ēku tehnisko uzturēšanu, infrastruktūras pārvaldību un nomnieku apkalpošanu. Šī darbība ir daļa no uzņēmuma pilna cikla pieejas nekustamā īpašuma attīstīšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liaa.business.gov.lv/aktualitates/piche-investe-130-miljonus-eiro-sesu-jaunu-industrialo-parku-attistiba|title=LIAA}}</ref> == Darbības mērogs == Līdz 2025. gadam PICHE bija īstenojis vairāk nekā 160 industriālos projektus, izbūvējis vairāk nekā 400 000 m² industriālo un komerciālo platību, un uzņēmumā strādāja aptuveni 200 darbinieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.piche.eu/buvet|title=PICHE}}</ref> PICHE projektu portfelis aptver industriālos parkus, loģistikas centrus, biroju ēkas un dzīvojamā nekustamā īpašuma attīstības projektus dažādās Latvijas vietās. Daudzi no tiem īstenoti sadarbībā ar vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem, veidojot mūsdienīgu uzņēmējdarbības un dzīves vidi. Zemāk apkopoti daži no uzņēmuma nozīmīgākajiem projektiem, kas raksturo dažādus PICHE attīstības posmus un darbības virzienus. {| class="wikitable sortable mw-collapsible" |+PICHE projekti skaitļos !Projekts !Lokācija !Veids !Kopējā platība |- |Ulmaņa Parks 2 |Mārupe |Industriālais parks |21 420 m² |- |Mārupes Parks 1 |Mārupe |Industriālais parks |12 768 m² |- |Mārupes Parks 2 |Mārupe |Industriālais parks |14 457 m² |- |Mārupes Parks 3 |Mārupe |Industriālais parks |16 307 m² |- |Green Park 1 |Mārupe |Industriālais parks |26 277 m² |- |Green Park 2 |Mārupe |Industriālais parks |28 588 m² |- |Green Park 3 |Mārupe |Industriālais parks |8042 m² |- |Green Park 4 |Mārupe |Industriālais parks |15 426 m² |- |Lidostas Parks 2 |Mārupe |Industriālais parks |11 849 m² |- |Lidostas Parks 3 |Mārupe |Industriālais parks |14 156 m² |- |Lidostas Parks 4 |Mārupe |Industriālais parks |17 174 m² |- |Lidostas Parks 5 |Mārupe |Industriālais parks |30 964 m² |- |Valdlauču Parks |Valdlauči, Pierīga |Industriālais parks |27 044 m² |- |Next Park |Rīga |Industriālais parks |34 825 m² |- |"Dižozoli" dzīvokļu mājas |Mārupe |Dzīvojamais projekts |7 950 m² |- |"Priežu Rezidences" rindu mājas |Mārupe |Dzīvojamais projekts | |} k3pl8fw5em7omvn1nlr3zlocwhorvmr 4509712 4509361 2026-08-19T07:58:27Z Veigueli 64336 Galējais izmaiņas 4509712 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | company_name = PICHE | company_logo = | logo_size = 180px | type = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | industry = nekustamo īpašumu attīstīšana | foundation = {{dat|2005}} | founder = Pēteris Senkāns | location_country = Latvija | num_employees = ~200 (2025) | homepage = {{URL|piche.eu}} }} === PICHE ir Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs, kas specializējās biznesa parku, noliktavu, loģistikas centru, biroja ēku un dzīvojamo projektu attīstīsānā, būvniecībā un apsaimniekošanā. === PICHE, galvenokārt, darbojas Latvijā, attīstot industriālos un dzīvojamos nekustamā īpašuma projektus, kā arī nodrošina to pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Kopš dibināšanas 2005. gadā uzņēmums īstenojis vairāku industriālo parku un dzīvojamo ēku projektus Rīgas un Pierīgas teritorijā. PICHE darbība galvenokārt saistīta ar ilgtspējīgu industriālās infrastruktūras attīstību un komerctelpu izbūvi uzņēmumiem, vienlaikus paplašinot darbību arī dzīvojamā nekustamā īpašuma segmentā. Uzņēmuma attīstītie projekti regulāri atspoguļoti Latvijas biznesa medijos. == Vēsture == PICHE dibināts 2005. gadā. Sākotnēji uzņēmums koncentrējās uz industriālo un komercobjektu attīstīšanu, vēlāk kļūstot par vienu no aktīvākajiem industriālo parku attīstītājiem Latvijā. Uzņēmuma darbība sākotnēji bija koncentrēta Mārupes novadā pie starptautiskās lidostas "Rīga", kur izveidoti vairāki industriālie parki loģistikas, ražošanas un biroju vajadzībām. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/piche-lidostas-tuvuma-buves-jau-treso-industrialo-parku|title=DB}}</ref> 2020. gadoā uzņēmums paplašināja darbību arī citās teritorijās, tostarp Dreiliņos un Valdlaučos, kā arī uzsāka dzīvojamo projektu attīstīšanu. 2025. gadā uzņēmums paziņoja par vairāk nekā 130 miljonu eiro investīcijām sešu jaunu industriālo parku attīstībā Rīgas reģionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liaa.business.gov.lv/en/news/piche-investing-eur-130-million-developing-six-new-industrial-parks|title=LIAA}}</ref> == Darbības virzieni == === Industriālie parki === PICHE attīsta industriālos parkus, kas paredzēti loģistikas, ražošanas, biroju un komercdarbības vajadzībām. Uzņēmums nodrošina pilnu attīstības ciklu — no zemes attīstīšanas un projektēšanas līdz būvniecībai, telpu pielāgošanai nomnieku vajadzībām un īpašumu pārvaldīšanai. Industriālie parki galvenokārt izvietoti Rīgā un Pierīgā, nodrošinot uzņēmumiem piekļuvi nozīmīgākajiem transporta mezgliem un infrastruktūrai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liaa.business.gov.lv/aktualitates/piche-investe-130-miljonus-eiro-sesu-jaunu-industrialo-parku-attistiba|title=LIAA}}</ref> === Dzīvojamie projekti === Papildus industriālajam segmentam PICHE attīsta arī dzīvojamā nekustamā īpašuma projektus. Uzņēmuma dzīvojamie projekti ietver daudzdzīvokļu ēkas un rindu mājas, koncentrējoties uz energoefektīviem risinājumiem un mūsdienīgu dzīves vidi Rīgas un Pierīgas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/piche-investe-140-miljonus-eiro-jaunos-industrialajos-parkos|title=DB}}</ref> === Īpašumu pārvaldīšana === PICHE nodrošina arī uzņēmuma attīstīto industriālo un komerciālo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, organizējot ēku tehnisko uzturēšanu, infrastruktūras pārvaldību un nomnieku apkalpošanu. Šī darbība ir daļa no uzņēmuma pilna cikla pieejas nekustamā īpašuma attīstīšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liaa.business.gov.lv/aktualitates/piche-investe-130-miljonus-eiro-sesu-jaunu-industrialo-parku-attistiba|title=LIAA}}</ref> == Darbības mērogs == Līdz 2025. gadam PICHE bija īstenojis vairāk nekā 160 industriālos projektus, izbūvējis vairāk nekā 400 000 m² industriālo un komerciālo platību, un uzņēmumā strādāja aptuveni 200 darbinieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.piche.eu/buvet|title=PICHE}}</ref> PICHE projektu portfelis aptver industriālos parkus, loģistikas centrus, biroju ēkas un dzīvojamā nekustamā īpašuma attīstības projektus dažādās Latvijas vietās. Daudzi no tiem īstenoti sadarbībā ar vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem, veidojot mūsdienīgu uzņēmējdarbības un dzīves vidi. Zemāk apkopoti daži no uzņēmuma nozīmīgākajiem projektiem, kas raksturo dažādus PICHE attīstības posmus un darbības virzienus. {| class="wikitable sortable mw-collapsible" |+PICHE projekti skaitļos !Projekts !Lokācija !Veids !Kopējā platība |- |Ulmaņa Parks 2 |Mārupe |Industriālais parks |21 420 m² |- |Mārupes Parks 1 |Mārupe |Industriālais parks |12 768 m² |- |Mārupes Parks 2 |Mārupe |Industriālais parks |14 457 m² |- |Mārupes Parks 3 |Mārupe |Industriālais parks |16 307 m² |- |Green Park 1 |Mārupe |Industriālais parks |26 277 m² |- |Green Park 2 |Mārupe |Industriālais parks |28 588 m² |- |Green Park 3 |Mārupe |Industriālais parks |8042 m² |- |Green Park 4 |Mārupe |Industriālais parks |15 426 m² |- |Lidostas Parks 2 |Mārupe |Industriālais parks |11 849 m² |- |Lidostas Parks 3 |Mārupe |Industriālais parks |14 156 m² |- |Lidostas Parks 4 |Mārupe |Industriālais parks |17 174 m² |- |Lidostas Parks 5 |Mārupe |Industriālais parks |30 964 m² |- |Valdlauču Parks |Valdlauči, Pierīga |Industriālais parks |27 044 m² |- |Next Park |Rīga |Industriālais parks |34 825 m² |- |"Dižozoli" dzīvokļu mājas |Mārupe |Dzīvojamais projekts |7 950 m² |- |"Priežu Rezidences" rindu mājas |Mārupe |Dzīvojamais projekts |13 022 m² |} 9lsah43co8sor8cb3q3gf1o96mn1bet 4509715 4509712 2026-08-19T08:07:48Z Veigueli 64336 Veigueli pārvietoja lapu [[Dalībnieks:Veigueli/Smilšu kaste]] uz [[PICHE]]: Raksts sagatavots smilšu kastē un gatavs publicēšanai. 4509712 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | company_name = PICHE | company_logo = | logo_size = 180px | type = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | industry = nekustamo īpašumu attīstīšana | foundation = {{dat|2005}} | founder = Pēteris Senkāns | location_country = Latvija | num_employees = ~200 (2025) | homepage = {{URL|piche.eu}} }} === PICHE ir Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs, kas specializējās biznesa parku, noliktavu, loģistikas centru, biroja ēku un dzīvojamo projektu attīstīsānā, būvniecībā un apsaimniekošanā. === PICHE, galvenokārt, darbojas Latvijā, attīstot industriālos un dzīvojamos nekustamā īpašuma projektus, kā arī nodrošina to pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Kopš dibināšanas 2005. gadā uzņēmums īstenojis vairāku industriālo parku un dzīvojamo ēku projektus Rīgas un Pierīgas teritorijā. PICHE darbība galvenokārt saistīta ar ilgtspējīgu industriālās infrastruktūras attīstību un komerctelpu izbūvi uzņēmumiem, vienlaikus paplašinot darbību arī dzīvojamā nekustamā īpašuma segmentā. Uzņēmuma attīstītie projekti regulāri atspoguļoti Latvijas biznesa medijos. == Vēsture == PICHE dibināts 2005. gadā. Sākotnēji uzņēmums koncentrējās uz industriālo un komercobjektu attīstīšanu, vēlāk kļūstot par vienu no aktīvākajiem industriālo parku attīstītājiem Latvijā. Uzņēmuma darbība sākotnēji bija koncentrēta Mārupes novadā pie starptautiskās lidostas "Rīga", kur izveidoti vairāki industriālie parki loģistikas, ražošanas un biroju vajadzībām. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/piche-lidostas-tuvuma-buves-jau-treso-industrialo-parku|title=DB}}</ref> 2020. gadoā uzņēmums paplašināja darbību arī citās teritorijās, tostarp Dreiliņos un Valdlaučos, kā arī uzsāka dzīvojamo projektu attīstīšanu. 2025. gadā uzņēmums paziņoja par vairāk nekā 130 miljonu eiro investīcijām sešu jaunu industriālo parku attīstībā Rīgas reģionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liaa.business.gov.lv/en/news/piche-investing-eur-130-million-developing-six-new-industrial-parks|title=LIAA}}</ref> == Darbības virzieni == === Industriālie parki === PICHE attīsta industriālos parkus, kas paredzēti loģistikas, ražošanas, biroju un komercdarbības vajadzībām. Uzņēmums nodrošina pilnu attīstības ciklu — no zemes attīstīšanas un projektēšanas līdz būvniecībai, telpu pielāgošanai nomnieku vajadzībām un īpašumu pārvaldīšanai. Industriālie parki galvenokārt izvietoti Rīgā un Pierīgā, nodrošinot uzņēmumiem piekļuvi nozīmīgākajiem transporta mezgliem un infrastruktūrai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liaa.business.gov.lv/aktualitates/piche-investe-130-miljonus-eiro-sesu-jaunu-industrialo-parku-attistiba|title=LIAA}}</ref> === Dzīvojamie projekti === Papildus industriālajam segmentam PICHE attīsta arī dzīvojamā nekustamā īpašuma projektus. Uzņēmuma dzīvojamie projekti ietver daudzdzīvokļu ēkas un rindu mājas, koncentrējoties uz energoefektīviem risinājumiem un mūsdienīgu dzīves vidi Rīgas un Pierīgas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/piche-investe-140-miljonus-eiro-jaunos-industrialajos-parkos|title=DB}}</ref> === Īpašumu pārvaldīšana === PICHE nodrošina arī uzņēmuma attīstīto industriālo un komerciālo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, organizējot ēku tehnisko uzturēšanu, infrastruktūras pārvaldību un nomnieku apkalpošanu. Šī darbība ir daļa no uzņēmuma pilna cikla pieejas nekustamā īpašuma attīstīšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liaa.business.gov.lv/aktualitates/piche-investe-130-miljonus-eiro-sesu-jaunu-industrialo-parku-attistiba|title=LIAA}}</ref> == Darbības mērogs == Līdz 2025. gadam PICHE bija īstenojis vairāk nekā 160 industriālos projektus, izbūvējis vairāk nekā 400 000 m² industriālo un komerciālo platību, un uzņēmumā strādāja aptuveni 200 darbinieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.piche.eu/buvet|title=PICHE}}</ref> PICHE projektu portfelis aptver industriālos parkus, loģistikas centrus, biroju ēkas un dzīvojamā nekustamā īpašuma attīstības projektus dažādās Latvijas vietās. Daudzi no tiem īstenoti sadarbībā ar vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem, veidojot mūsdienīgu uzņēmējdarbības un dzīves vidi. Zemāk apkopoti daži no uzņēmuma nozīmīgākajiem projektiem, kas raksturo dažādus PICHE attīstības posmus un darbības virzienus. {| class="wikitable sortable mw-collapsible" |+PICHE projekti skaitļos !Projekts !Lokācija !Veids !Kopējā platība |- |Ulmaņa Parks 2 |Mārupe |Industriālais parks |21 420 m² |- |Mārupes Parks 1 |Mārupe |Industriālais parks |12 768 m² |- |Mārupes Parks 2 |Mārupe |Industriālais parks |14 457 m² |- |Mārupes Parks 3 |Mārupe |Industriālais parks |16 307 m² |- |Green Park 1 |Mārupe |Industriālais parks |26 277 m² |- |Green Park 2 |Mārupe |Industriālais parks |28 588 m² |- |Green Park 3 |Mārupe |Industriālais parks |8042 m² |- |Green Park 4 |Mārupe |Industriālais parks |15 426 m² |- |Lidostas Parks 2 |Mārupe |Industriālais parks |11 849 m² |- |Lidostas Parks 3 |Mārupe |Industriālais parks |14 156 m² |- |Lidostas Parks 4 |Mārupe |Industriālais parks |17 174 m² |- |Lidostas Parks 5 |Mārupe |Industriālais parks |30 964 m² |- |Valdlauču Parks |Valdlauči, Pierīga |Industriālais parks |27 044 m² |- |Next Park |Rīga |Industriālais parks |34 825 m² |- |"Dižozoli" dzīvokļu mājas |Mārupe |Dzīvojamais projekts |7 950 m² |- |"Priežu Rezidences" rindu mājas |Mārupe |Dzīvojamais projekts |13 022 m² |} 9lsah43co8sor8cb3q3gf1o96mn1bet 0 636241 4509558 4499856 2026-08-18T20:07:14Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260818)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4509558 wikitext text/x-wiki '''Kakistokrātija'''<ref name="lsm">{{ziņu atsauce |title=Sandis Šrāders: Apzināta aizsardzības jautājuma ignorēšana ir novedusi pie krīzes Eiropā |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/brivibas-bulvaris/sandis-sraders-apzinata-aizsardzibas-jautajuma-ignoresana-ir-nov.a200484/ |accessdate={{dat|2026|7|28||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2024|12|10||bez}} |language=lv |quote=Jēdziens kakistokrātija nozīmē valsts iekārtu, kurā pie varas atrodas sabiedrības sliktākie pārstāvji, un par to sāka runāt uzreiz pēc Donalda Trampa kļūšanas par ASV prezidentu.}}</ref> ({{val|el|κακιστοκρατία}}, ''kakistokratía''; no {{gree|κάκιστος}}, ''kákistos'' — ‘sliktāk’, {{gree|κράτος}}, ''krátos'' — ‘vara’) ir [[valsts pārvaldes forma]], kur vara pieder vissliktākajiem, vismazāk kvalificētajiem, nekompetentākajiem vai negodīgākajiem cilvēkiem.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Bowler |first=Peter |title=The superior person's book of words |url=https://archive.org/details/superiorpersons000bowl |date=1985 |isbn=0-87923-556-X |edition=1 |location=Boston |oclc=11757334 |publisher=David R. Godine |page=[https://archive.org/details/superiorpersons000bowl/page/54 54] }}</ref><ref name="fiske">{{grāmatas atsauce|last1=Fiske|first1=Robert Hartwell|title=The Best Words|date=2011|publisher=Marion Street Press|isbn=9781933338828|url=https://books.google.com/books?id=az5IE6Tu8OkC&pg=PA71|accessdate=21 November 2016|language=en}}</ref><ref name=":0">{{grāmatas atsauce |last=Bowler |first=Peter |title=The Completely Superior Person's Book of Words. |date=2017 |publisher=Bloomsbury Publishing Plc |isbn=978-1-4088-8595-6 |location=London |oclc=1021803310}}</ref> == Vēsture == Agrākais vārda lietojums ir datējams ar [[17. gadsimts|17. gadsimtu]],<ref name="mw2962017">{{ziņu atsauce |date=29 June 2017 |title=Trending: When Government Is Just The Worst |url=https://www.merriam-webster.com/news-trend-watch/when-government-is-just-the-worst-20170629 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170629175949/https://www.merriam-webster.com/news-trend-watch/when-government-is-just-the-worst-20170629 |archive-date=29 Jun 2017 |accessdate=22 June 2017 |work=[[Merriam Webster]] |language=en}}</ref> vārds kakistokrātija (''kakistocracy'') pirmo reizi minēts angļu mācītāja Pola Gosnolda (''Paul Gosnold'') 1644. gada 9. augusta sprediķī [[Oksforda]]s baznīcā.<ref name="mw2962017"/><ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Gosnold|first1=Paul|title=A sermon preached at the publique fast the ninth day of Aug. 1644 at St. Maries, Oxford, before the honorable members of the two Houses of Parliament there assembled by Paul Gosnold ... ; and published by authority.|url=http://tei.it.ox.ac.uk/tcp/Texts-HTML/free/A41/A41582.html|publisher=University of Oxford Text Archive|accessdate=22 August 2017|language=en|date=1644|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112190850/http://tei.it.ox.ac.uk/tcp/Texts-HTML/free/A41/A41582.html}}</ref> [[Franču revolūcija]]s laikā šo terminu lietoja [[Maksimiljēns Robespjērs|Robespjēra]] valdības kritiķi. Itāļu rakstnieks [[Vitorio Alfieri]] 1797. gadā lietoja vārdu kakistokrātija (''kakistocrazia'') kā [[Ironija|sarkastisku]] vārda "[[aristokrātija]]" sagrozījumu, lai sērotu par [[Venēcijas Republika]]s galu, kad tajā iebruka [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] armija.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Alfieri |first1=Vittorio |title=Opere postume, XI |date={{dat|1804||||bez}} |location=London (really Firenze) |page=93}}</ref> Angļu rakstnieks [[Tomass Lavs Pīkoks]] šo terminu lietoja savā 1829.&nbsp;gada romānā ''The Misfortunes of Elphin'', kurā viņš skaidro, ka kakistokrātija ir aristokrātijas pretstats, jo ''aristos'' ({{gree|ἄριστος}}) grieķu valodā nozīmē "labākais".<ref name="dict">{{tīmekļa atsauce|title=Kakistocracy|url=http://www.dictionary.com/browse/kakistocracy|publisher=Dictionary.com}}</ref> Savā 1838.&nbsp;gadā izdotajā ''Memoir on Slavery'' [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV Senāts|senators]] un [[Verdzība ASV|verdzība]]s atbalstītājs [[Viljams Hārpers]] salīdzināja kakistokrātiju ar [[Anarhija|anarhiju]] un rakstīja, ka kakistokrātija ir reti pastāvējusi:<ref name="harper">{{grāmatas atsauce|last1=Harper|first1=William|title=Memoir on Slavery: Read Before the Society for the Advancement of Learning, of South Carolina, at its annual meeting at Columbia, 1837|date=1838|publisher=J. S. Burges|page=49|url=https://books.google.com/books?id=-hZWAAAAYAAJ&pg=PA49|accessdate=27 November 2016|language=en}}</ref> {{Citāts|Anarhija nav tik daudz valdības neesamība, cik vissliktākās valdības — nevis aristokrātijas, bet gan kakistokrātijas — stāvoklis, kas, mūsu dabai par godu, reti ir sastopams cilvēku vidū un, iespējams, pilnībā izpaudās tikai Franču revolūcijas vissliktākajos laikos, kad šī briesmīgā [[elle]] dega ar savu visbriesmīgāko liesmu. Šādā stāvoklī tikt apsūdzētam nozīmē tikt nosodītam — aizstāvēt nevainīgo nozīmē būt vainīgam; un, iespējams, vissliktākā ietekme ir tā, ka pat labākas dabas cilvēkus, kuriem viņu pašu darbi ir pretīgi, bailes mudina būt atklātiem un sajūsminātiem vainas un vardarbības darbos.}} Amerikāņu dzejnieks [[Džeimss Rasels Lovels]] šo terminu lietoja 1876. gadā vēstulē rakstniekam [[Džoels Bentons|Džoelam Bentonam]], rakstot: "Mani ar šaubām un neapmierinātību piepilda morālā toņa degradācija. Vai tas ir vai nav [[demokrātija]]s rezultāts? Vai mūsu valdība ir "tautas valdība, ko īsteno tauta tautas labā", vai drīzāk kakistokrātija, kas gūst labumu no blēžiem uz muļķu rēķina?"<ref name="scudder">{{grāmatas atsauce|last1=Scudder|first1=Horace|title=James Russell Lowell, A Biography|date=1901|publisher=Riverside Press, Cambridge, Mass|pages=193–196|url=https://archive.org/details/lowellbiography02scudrich/page/n216/mode/1up|accessdate=13 May 2022|language=en}}</ref> == Lietojums == Iepriekš termins ir dažādi lietots, lai aprakstītu [[Krievija]]s [[Krievijas Federācijas valdība|valdības]] [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] un [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] valdīšanas ērās,<ref>{{laikraksta atsauce|last=Abadjian|first=Vahram|date=July 2010|title=Kakistocracy or the true story of what happened in the post-Soviet area|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1879366510000254|journal=[[Journal of Eurasian Studies]]|volume=1|issue=2|pages=153.–163. lpp|via=[[Science Direct]]}}</ref> [[Ēģipte]]s pārvaldi [[Abdelfatāhs es Sīsī|Abdelfatāha es Sīsī]] vadībā,<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Ali|first=Amro|date=12 November 2016|title=Kakistocracy: a word we need to revive|url=https://www.opendemocracy.net/en/north-africa-west-asia/kakistocracy-word-we-need-to-revive/|archive-url=|archive-date=|access-date=|website=[[openDemocracy]]}}</ref> valdības [[Subsahāras Āfrika]]s valstīs,<ref>{{laikraksta atsauce|last1=Okafor|first1=Collins|last2=Smith|first2=L. Murphy|last3=Ujah|first3=Nacasius U.|date=29 July 2014|title=Kleptocracy, nepotism, kakistocracy: impact of corruption in Sub-Saharan African countries|url=https://www.inderscienceonline.com/doi/abs/10.1504/IJEA.2014.063736|journal=International Journal of Economics and Accounting|volume=5|issue=2|page=97. lpp}}</ref> [[Filipīnas|Filipīnu]] valdību [[Rodrigo Duterte]]s valdīšanas laikā,<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2016-12-21|title=We're no longer a democracy. Are we now a kakistocracy?|url=https://www.manilatimes.net/2016/12/21/opinion/columnists/topanalysis/no-longer-democracy-now-kakistocracy/302949|access-date=2022-04-29|website=manilatimes.net|language=en}}</ref> [[Brazīlija]]s valdību [[Žairs Bolsonaru|Žaira Bolsonaru]] pilnvaru termiņa laikā<ref name="f507">{{laikraksta atsauce | last=Costa-Pereira | first=Raul | title=Letter from Brazil: Teaching and Mentoring in a Sadder Nation | journal=The Bulletin of the Ecological Society of America | volume=102 | issue=4 | date=2021 | issn=0012-9623 }}</ref> un dažu [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] vadītās valdības.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Spicer|first=André|date=18 April 2018|title=Donald Trump's 'kakistocracy' is not the first, but it's revived an old word|url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2018/apr/18/donald-trump-kakistocracy-john-brennan-us-twitter|access-date=2026. gada 28. jūlijs|website=[[The Guardian]]}}</ref> Kopš 2016. gada novembra [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] kritiķi bieži ir lietojuši šo vārdu, lai aprakstītu [[Donalda Trampa kabinets|Trampa kabinetu]],<ref>{{ziņu atsauce|title=Government by the Worst Men|author=Bouie|first=Jamelle|url=http://www.slate.com/articles/news_and_politics/politics/2016/11/donald_trump_is_bringing_america_government_by_the_worst_men.html|work=Slate|date=2016-11-18|access-date=2016-11-21|archive-date=2017-01-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20170123050546/http://www.slate.com/articles/news_and_politics/politics/2016/11/donald_trump_is_bringing_america_government_by_the_worst_men.html}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|title=Stay Tuned For Trump's Reality Show 'American Kakistocracy'|author=Del Signore|first=John|url=http://gothamist.com/2016/11/17/will_america_fire_itself.php|work=Gothamist|date=2016-11-17|access-date=2016-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20161120114818/http://gothamist.com/2016/11/17/will_america_fire_itself.php|archive-date=2016-11-20}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|title=Kakistocracy may just be the perfect word to describe the Trump government|author=Marsden|first=Harriet|url=https://www.indy100.com/article/donald-trump-us-president-new-government-white-house-kakistocracy-7422706|work=The Independent|date=2016-11-17|access-date=2016-11-21|archive-date=2016-11-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20161122153943/https://www.indy100.com/article/donald-trump-us-president-new-government-white-house-kakistocracy-7422706}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|title=Trump's presidency is shaping up to be a kakistocracy: government by the worst possible people|author=Wolf|first=Stephen|url=http://www.dailykos.com/stories/2016/11/25/1602547/-Trump-s-presidency-is-shaping-up-to-be-a-kakistocracy-government-by-the-worst-possible-people|work=Daily Kos|date=2016-11-25|access-date=2016-11-27|archive-date=2016-11-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20161126163151/http://www.dailykos.com/stories/2016/11/25/1602547/-Trump-s-presidency-is-shaping-up-to-be-a-kakistocracy-government-by-the-worst-possible-people}}</ref><ref name="lsm" /> tādējādi veicinot šī termina popularitāti.<ref name="mw2962017"/><ref>{{ziņu atsauce |last1=Selk |first1=Avi |title=Kakistocracy, a 374-year-old word that means 'government by the worst,' just broke the dictionary |url=https://www.washingtonpost.com/news/the-intersect/wp/2018/04/13/kakistocracy-a-374-year-old-word-that-means-government-by-the-worst-just-broke-the-dictionary/ |accessdate= 2018-11-21|newspaper=[[The Washington Post]] |date=13 April 2018 |language=en}}</ref><ref name="lsm" /> [[Čikāga]]s mēra [[Brendons Džonsons|Brendona Džonsona]] administrāciju 2024. gada nogalē žurnāls ''[[National Review]]'' raksturoja kā kakistokrātiju.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2024-11-27 |title=Further Excrescences from Brandon Johnson's Chicago Kakistocracy |url=https://www.nationalreview.com/corner/further-excrescences-from-brandon-johnsons-chicago-kakistocracy/ |access-date=2025-02-19 |website=National Review |language=en}}</ref> Žurnāls ''[[The Economist]]'' šo terminu nosauca par gada vārdu 2024. gadā.<ref>{{ziņu atsauce |title=The Economist's word of the year for 2024 |url=https://www.economist.com/culture/2024/11/29/the-economists-word-of-the-year-for-2024 |access-date=2024-12-08 |newspaper=The Economist}}</ref> == Skatīt arī == * [[Oligarhija]] * [[Ohlokrātija]] * [[Plutokrātija]] * [[Aristokrātija]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{Wiktionary-inline}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valsts pārvaldes formas]] [[Kategorija:Politiskās sistēmas]] [[Kategorija:Politiski termini]] mm3p0ef7hhzolowjklpp0lkru3jjdt0 0 636258 4509619 4499924 2026-08-19T03:21:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509619 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Čaks Rasels | vārds_orig = ''Chuck Russell'' | attēls = Chuck Russell, 26 July 2024.jpg | komentārs = Čaks Rasels 2024. gadā | dz vārds = Čārlzs Reimonds Rasels | dz datums = {{dat|1952|5|9}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Pārkridža}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2026|7|22|1952|5|9}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sandjego}} | nodarbošanās = kinorežisors, scenārists, producents | darbības gadi = 1973–2026 | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Čārlzs Reimonds Rasels''' ({{val|en|Charles Raymond Russell}}; dzimis {{dat|1952|5|9}}, miris {{dat|2026|7|22}}) bija [[amerikāņi|amerikāņu]] kinorežisors, scenārists un producents. Viņš vislabāk pazīstams kā tādu filmu režisors kā ''[[A Nightmare on Elm Street 3: Dream Warriors]]'' (1987), ''[[The Blob (1988. gada filma)|The Blob]]'' (1988),<ref name="NYT">{{Tīmekļa atsauce|author=Maslin, Janet|date=August 5, 1988|title=Review/Film, The Blob, Modernized|url=https://www.nytimes.com/movie/review?res=940DE1D9113AF936A3575BC0A96E948260|work=[[The New York Times]]}}</ref> "[[Maska (filma)|Maska]]" (1994), "[[Sargs (filma)|Sargs]]" (''Eraser'', 1996) un "[[Skorpionu karalis]]" (2002). == Dzīvesgājums == Čārlzs Reimonds Rasels piedzima 1952. gada 9. maijā [[Pārkridža|Pārkridžā]], [[Ilinoisa]]s štatā. Filmu industrijā viņš sāka darboties kā [[neatkarīgā filma|neatkarīgo filmu]] producēšanas vadītājs un režisora ​​asistents, vienlaikus rakstot scenārijus. Filmas ''[[Hell Night]]'' tapšanas laikā viņš satika scenāristu [[Frenks Darabons|Frenku Darabonu]], ar kuru uzsāka ciešu sadarbību. Viņa pirmais producētais scenārijs bija 1984. gada filma ''[[Dreamscape]]'', kuras režisors bija [[Džozefs Rubens]] un galveno lomu atveidoja [[Deniss Kveids]]. Rasela režisora debija bija 1987. gadā ar filmu ''[[A Nightmare on Elm Street 3: Dream Warriors]]''. Tobrīd studija ''[[New Line Cinema]]'' nebija pārliecināta par filmas cikla nākotni. Rasels pārliecināja studiju, ka filmas cikls varētu spert soli tālāk Fredija murgu pasaulē, izmantojot progresīvus [[vizuālie efekti|vizuālos efektus]], un ar "Sapņu karotāju" koncepcijas palīdzību dramatizēt saikni starp Fredija jaunajiem upuriem. Filmas panākumi atdzīvināja filmas ciklu nopelnot vairāk nekā pirmās divas filmas kopā. 1988. gadā viņš kļuva par [[kulta filma|kulta]] [[šausmu filma]]s ''[[The Blob (1988. gada filma)|The Blob]]'' scenārija autoru un režisoru,<ref name=NYT/> vēlreiz paplašinot vizuālo efektu robežas ierobežotā filmas budžetā. Pēc tam viņš saņēma starptautisku atzinību ar filmu "[[Maska (filma)|Maska]]", kurā bankas darbinieks atrod senu masku, kas viņu pārvērš par ļaunprātīgu jokdari, kurš izmanto jokus, lai cīnītos pret noziedzību. Rasels šai filmai radīja revolucionāras digitālās tehnoloģijas sadarbojoties ar [[Džordžs Lūkass|Džordža Lūkasa]] uzņēmumu ''[[Industrial Light & Magic]]'', apvienojot spēlfilmu sniegumu ar radikāli jaunām vizuālo efektu koncepcijām. Rasela darbu pie filmas novērtēja izvirzot to [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie vizuālie efekti]]". Filma "Maska" padarīja starptautiski slavenus aktierus [[Džims Kerijs|Džimu Keriju]] un [[Kemerone Diasa|Kemeroni Diasu]]. Ar 18 miljonu dolāru lielu ražošanas budžetu filma "Maska" visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā 350 miljonus dolāru. Pēc tam Rasels režisēja [[asa sižeta filma|asa sižeta filmu]] "[[Sargs (filma)|Sargs]]" (''Eraser'', 1996) ar [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldu Švarcenegeru]] galvenajā lomā, kas starptautiski nopelnīja vairāk nekā 240 miljonus dolāru, un filmu "[[Skorpionu karalis]]" (2002), kas bija ''[[WWE]]'' zvaigznes [[Dveins Džonsons|Dveina Džonsona]] pirmā galvenā loma. Abas filmas kļuva par kases grāvējiem. Sākotnēji Rasels bija piesaistīts 2004. gada filmas "[[Līdzzinātājs]]" režijai, lai gan galu galā filmas režiju uzticēja [[Maikls Manns|Maiklam Mannam]]. Rasels saglabāja izpildproducenta statusu, savukārt Darabons bija titros neminēts scenārija autors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2020-09-15|title=IN CONVERSATION WITH FRANK DARABONT-by Chris Hewitt-Scraps from the loft|url=https://scrapsfromtheloft.com/2018/07/26/frank-darabont-empire-interview-2008/|access-date=2024-03-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20200915065213/https://scrapsfromtheloft.com/2018/07/26/frank-darabont-empire-interview-2008/ |archive-date=September 15, 2020 }}</ref> Pēc 14 gadu pārtraukuma no režijas (izņemot 2010. gada televīzijas seriāla "[[Viņpus]]" sēriju) Rasela nākamā filma bija ''[[I Am Wrath]]'' (2016) ar [[Džons Travolta|Džonu Travoltu]] galvenajā lomā. 2019. gadā viņš režisēja indiešu [[piedzīvojumu filma|piedzīvojumu filmu]] ''[[Junglee]]''. 2022. gadā Rasels režisēja filmu "[[Paradīzes pilsēta]]" (''Paradise City'') ar [[Brūss Viliss|Brūsu Vilisu]] un Travoltu galvenajās lomās. 2024. gadā Rasels uzrakstīja scenāriju un režisēja filmu ''[[Witchboard (2024. gada filma)|Witchboard]]'', kas bija [[Witchboard|1986. gada filmas]] pārveidojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Hamman|first=Cody|date=2019-05-13|title=Dream Warriors Chuck Russell to direct a remake of Witchboard|url=https://www.joblo.com/dream-warriors-chuck-russell-to-direct-a-remake-of-witchboard/|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331174355/https://www.joblo.com/dream-warriors-chuck-russell-to-direct-a-remake-of-witchboard/|archive-date=March 31, 2023|access-date=2023-03-31|website=JoBlo}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|date=March 29, 2023|title=What's Shooting|url=https://www.actramontreal.ca/whats-shooting/|dead-url=yes|archive-url=https://web.archive.org/web/20230723014654/https://www.actramontreal.ca/whats-shooting/|archive-date=July 23, 2023|access-date=2023-07-23|website=ACTRA Montreal}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Deckelmeier|first=Joe|date=2023-08-01|title=SDCC 2023: Witchboard Director Chuck Russell On Revisiting A Classic Horror Movie|url=https://screenrant.com/witchboard-movie-director-chuck-russell-sdcc-interview/|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20230810230640/https://screenrant.com/witchboard-movie-director-chuck-russell-sdcc-interview/|archive-date=August 10, 2023|access-date=2023-08-10|website=[[Screen Rant]]}}</ref> Rasels bija filmu producēšanas uzņēmuma ''A-Nation'', kas izmanto [[blokķēde]]s tehnoloģiju, līdzdibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=A Nation Media–First High Budget Tokenized Film Production Company|url=https://anation.media/|access-date=2024-03-13|language=en|archive-date=2024-09-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20240916052542/https://anation.media/}}</ref> 2026. gada 22. jūlijā 74 gadu vecumā Rasels nomira savās mājās [[Sandjego]] apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Chuck Russell, Director of 'The Mask,' Dies at 74 |url=https://variety.com/2026/film/news/chuck-russell-dead-the-mask-the-blob-1236820565/ |date=2026-07-24 |website=Variety}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Mask Director Chuck Russell Dies at 74 |url=https://people.com/the-mask-director-chuck-russell-dies-at-74-12026710 |date=2026-07-24 |magazine=People}}</ref> == Filmogrāfija == === Kino === {| class="wikitable" ! Gads ! Nosaukums ! width="65"|Režisors ! width="65"|Scenārists ! Producents |- | 1984 | ''[[Dreamscape]]'' | {{No}} | {{Yes}} | {{yes}} |- | 1987 | ''[[A Nightmare on Elm Street 3: Dream Warriors]]'' | {{Yes}} | {{Yes}} | {{no}} |- | 1988 | ''[[The Blob (1988. gada filma)|The Blob]]'' | {{Yes}} | {{Yes}} | {{no}} |- | 1994 | "[[Maska (filma)|Maska]]" (''The Mask'') | {{Yes}} | {{No}} | {{yes}} |- | 1996 | "[[Sargs (filma)|Sargs]]" (''Eraser'') | {{Yes}} | {{No}} | {{yes}} |- | 2000 | ''[[Bless the Child]]'' | {{Yes}} | {{No}} | {{no}} |- | 2002 | "[[Skorpionu karalis]]" (''The Scorpion King'') | {{Yes}} | {{No}} | {{no}} |- | 2016 | ''[[I Am Wrath]]'' | {{Yes}} | {{No}} | {{no}} |- | 2019 | ''[[Junglee]]'' | {{yes}} | {{no}} | {{no}} |- | 2022 | "[[Paradīzes pilsēta]]" (''Paradise City'') | {{Yes}} | {{Yes}} | {{no}} |- | 2024 | ''[[Witchboard (2024. gada filma)|Witchboard]]'' | {{yes}} | {{yes}} | {{yes}} |} === Producents === {| class="wikitable" |- ! Gads ! Nosaukums ! Režisors ! Piezīme |- | 1979 | ''Cheerleaders' Wild Weekend'' | Džefs Verners | |- | 1980 | ''[[The Hearse]]'' | [[Džordžs Bouerss]] | līnijproducents |- | 1981 | ''[[Hell Night]]'' | [[Toms DeSimons]] |rowspan=2|izpildproducents |- | 1982 | ''[[The Seduction]]'' | [[Deivids Šmoelers]] |- | 1984 | ''[[Body Rock]]'' | Marselo Epstīns | asociētais producents |- | 1985 | ''[[Girls Just Want to Have Fun]]'' |rowspan=2|[[Alans Meters]] | |- | 1986 | ''[[Back to School]]'' | |- | 2004 | "[[Līdzzinātājs]]" (''Collateral'') | [[Maikls Manns]] | izpildproducents |- |} === Televīzija === {| class="wikitable" |+ ! Gads ! Nosaukums ! Piezīme |- | 2010 | "[[Viņpus]]" (''Fringe'') | sērija: ''The Abducted''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sfscope.com/2010/12/candy-manfringes-the-abducted.html|title=Candy Man—Fringe's "The Abducted"|date=2010-12-03|access-date=2022-09-14|publisher=SFScope|first=Sarah|last=Stegall|dead-url=yes|archive-url=https://web.archive.org/web/20120514230222/http://sfscope.com/2010/12/candy-manfringes-the-abducted.html|archive-date=2012-05-14}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rasels, Čaks}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] ndl8jaacpt5q9h6gt22sn54gavb6c44 0 636570 4509367 4509323 2026-08-18T13:55:32Z Egilus 27634 Pie foto tekstos autorus nenorāda. 4509367 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Linda Zala - foto Kaspars Filips Dobrovolskis.jpg|thumb|Linda Zaļā]] '''Linda Zaļā''' ir Latvijas [[ainavu arhitektūra|ainavu arhitekte]] un telpiskās attīstības plānotāja.<ref>[https://www.makslinieki.lv/makslinieku-registrs/linda-zala?u=3726 Linda Zaļā]. Latvijas Mākslinieku savienības mākslinieku reģistrs. Skatīts 2026. gada 28. jūlijā.</ref><ref name="fold-fica">[https://www.fold.lv/forsa-fica-linda-zala/ Forša fīča. Linda Zaļā]. ''FOLD'', 2025. gada 7. novembris.</ref> Zaļajai ir vairāk nekā divdesmit gadu pieredze ainavu arhitektūrā.<ref name="fold-fica" /> Viņa vada ainavu arhitektūras praksi ''Zala Landscape Architects''.<ref>[https://liaa.business.gov.lv/uznemumi/sia-zala-landscape-architecture SIA Zala Landscape Architecture]. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Skatīts 2026. gada 28. jūlijā.</ref> Zaļā izstrādāja [[Uzvaras parks|Uzvaras parka]] revitalizācijas telpiskās attīstības koncepciju, plānojumu un abu kārtu ainavu dizainu. Projekts 2025. gadā saņēma Latvijas Ainavu arhitektūras balvas Dižbalvu kategorijā „Telpa”.<ref name="laaba-2025">[https://www.laaab.lv/noskaidroti-latvijas-ainavu-arhitekturas-balvas-2025-uzvaretaji-lielako-atzinibu-gust-uzvaras-parka-revitalizacija/ Noskaidroti Latvijas Ainavu arhitektūras balvas 2025 uzvarētāji]. Latvijas Ainavu arhitektu asociācija, 2025. gada 12. oktobris.</ref> == Profesionālā darbība == === Uzvaras parka revitalizācija === [[Attēls:Uzvaras parks. Foto - Artis Veigurs.jpg|thumb|Uzvaras parks pēc revitalizācijas]] [[Uzvaras parks|Uzvaras parka]] revitalizācija [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]], īstenota divās kārtās. Linda Zaļā izstrādāja parka telpiskās attīstības koncepciju, plānojumu un abu kārtu ainavu dizainu. Viņa piedalījās arī otrās kārtas ainavu būvprojekta tehnisko risinājumu sagatavošanā.<ref name="laaba-2025" /> Abu kārtu būvprojekta vadītājs bija arhitekts [[Mārcis Mežulis]]. Atsevišķus ainavu, būvkonstrukciju un inženiertehniskos risinājumus izstrādāja citi projekta komandas speciālisti.<ref name="laaba-2025" /> Parka pirmā kārta aptvēra aptuveni deviņus hektārus un tika atklāta 2023. gada 11 novembrī parka simtgades jubilejā. Parkā izveidota jauna ūdenstilpe, apstādījumi, pastaigu celiņi kā arī atpūtas, sporta un rotaļu zonas.<ref>[https://id.riga.lv/2023/11/21/uzvaras-parkam-100-gadi-un-jauns-veidols/ Uzvaras parkam 100 gadi un jauns veidols]. Rīgas domes Īpašuma departaments, 2023. gada 21. novembris.</ref><ref name="lsm-2karta">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.08.2024-uzvaras-parka-riga-veidos-aktivas-atputas-zonu-ar-veloparku-un-kafejnicu.a563666 Uzvaras parkā Rīgā veidos aktīvās atpūtas zonu ar veloparku un kafejnīcu]. LSM, 2024. gada 2. augusts.</ref> Aptuveni četrus hektārus plašā otrā kārta veidota kā aktīvās atpūtas zona. Tās programma precizēta pēc iedzīvotāju aptaujas. Aptaujas dalībnieki vēlējās papildu apstādījumus, kafejnīcu, vingrošanas iekārtas un dažādu vecumu apmeklētājiem piemērotas atpūtas vietas.<ref name="lsm-2karta" /> Otrajā kārtā ierīkots veloparks, rotaļu un vingrošanas zonas, kā arī apmeklētājiem ar kustību traucējumiem pielāgoti risinājumi. Veloparka trasē paredzētas zonas bērniem, senioriem un cilvēkiem ratiņkrēslos.<ref>[https://www.riga.lv/lv/notikums/atklas-uzvaras-parka-labiekartosanas-projekta-2kartu-iedzivotaji-aicinati-piedalities Atklās Uzvaras parka labiekārtošanas projekta otro kārtu]. Rīgas pašvaldība, 2025. gada 26. augusts.</ref> Skaidrojot parka koncepciju, Zaļā uzsvērusi drošu savienojumu veidošanu starp parka daļām, vienotu zaļo struktūru un nepārtrauktu ūdens sistēmu no [[Māras dīķis|Māras dīķa]] [[Mārupīte]]s virzienā. Otrajā kārtā Mārupītes tēls interpretēts ūdens rotaļu laukuma un mikroreljefa risinājumos.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/366226-uzvaras-parka-2-karta-cetru-hektaru-platiba-taps-aktivas-atputas-zona-2024 Uzvaras parka otrajā kārtā četru hektāru platībā taps aktīvās atpūtas zona]. LV portāls, 2024. gada 2. augusts.</ref> Uzvaras parka revitalizācija 2025. gada Latvijas Ainavu arhitektūras balvā saņēma Dižbalvu kategorijā „Telpa” un sabiedrības simpātiju balvu. Projektam piešķirta arī kokkopības nozares speciālbalva.<ref name="laaba-2025" /><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/12.10.2025-latvijas-ainavu-arhitekturas-balva-2025-lielako-atzinibu-izpelnas-revitalizetais-uzvaras-parks.a618028 Latvijas Ainavu arhitektūras balvā lielāko atzinību izpelnās revitalizētais Uzvaras parks]. LSM, 2025. gada 12. oktobris.</ref> === Citi publiskās ārtelpas darbi === ;Ģenerāļa Radziņa krastmalas laukums [[Ģenerāļa Radziņa krastmala|Ģenerāļa Radziņa krastmalas]] pārbūvē Zaļā izstrādāja telpiskās attīstības koncepciju un vietas identitātes risinājumus. Viņa noteica arī gājēju un velosipēdu rampas izvietojumu un formu.<ref>[https://www.laaab.lv/laaba-balva/pieteikumi-2025/generala-radzina-krastmalas-laukums/ Ģenerāļa Radziņa krastmalas laukums]. Latvijas Ainavu arhitektu asociācija.</ref> ''Rail Baltica'' infrastruktūras integrācijas projektā teritorijā pie [[Rīgas Centrāltirgus]], kur iepriekš atradās degradēts automašīnu stāvlaukums, izveidoja publisku atpūtas laukumu. Tajā ierīkoti apstādījumi, soliņi, velosipēdu novietnes, dzeramā ūdens brīvkrāns un apgaismojums.<ref>[https://www.riga.lv/lv/jaunums/nodoti-ekspluatacija-rigas-realizetie-projekti-rail-baltica-integracijai-pilsetas-centra Nodoti ekspluatācijā Rīgas realizētie projekti ''Rail Baltica'' integrācijai pilsētas centrā]. Rīgas pašvaldība.</ref> Projekts saņēma atzinību konkursā „Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2024”.<ref>[https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-pasvaldiba-gust-atzinibu-par-ilgtspejigakajiem-pilsetas-labiekartojumu-projektiem Rīgas pašvaldība gūst atzinību par ilgtspējīgākajiem pilsētas labiekārtojumu projektiem]. Rīgas pašvaldība.</ref> ;VERDE biroju komplekss Zaļā ir ainavu arhitektūras autore A klases biroju kompleksam ''VERDE'' Rīgas [[Skanste]]s apkaimē. Projekts tapis sadarbībā ar arhitektu birojiem ''ARHIS Arhitekti'' un ''AROUND''. Ainavu arhitektūras risinājumi aptver publisko ārtelpu, iekšpagalmu un vairāk nekā 600 m² plašas apzaļumotas terases uz ēku pārsegumiem.<ref name="verde">[https://zala.lv/projects/verde/ VERDE]. ''Zala Landscape Architecture''.</ref> Projektā izveidota daudzslāņaina stādījumu sistēma, kas pielāgota augšanai uz pārsegumiem. Terasēs ierīkotas āra darba un atpūtas vietas. Apstādījumu izvēlē ņemta vērā sezonālā mainība un piemērotība apputeksnētājiem un putniem.<ref name="verde" /> Zaļās zonas izvietotas zemes līmenī un uz jumta terasēm.<ref>[https://verde.lv/home VERDE].</ref><ref>[https://verde.lv/lv/news/main-trees-of-the-verde-project-the-trees-that-will-be-a-part-of-the-600-m2-green-terrace-have-been-planted-at-skanste Skanstē iestādīti VERDE projekta pamatkoki]. VERDE.</ref> ;''AC Hotel Riga'' publiskais laukums Publiskā laukuma izveidē pie viesnīcas ''AC Hotel Riga'' agrākā šaurā ietve un taksometru pieturvieta iekļauta gājējiem pieejamā pilsētas telpā. Laukumā izvietoti koki, sēdvietas, āra terase un neliela bērnu zona. Projekta ainavu arhitektūras autore bija Linda Zaļā, kura strādāja kopā ar arhitektiem Jāni Zālīti un Arni Kleinbergu.<ref>[https://www.fold.lv/2019/10/viesnicas-skvers-zala-landscape-architecture-un-arhis-arhitekti/ Viesnīcas skvērs]. ''FOLD'', 2019. gada 8. oktobris.</ref> Laukums bija viens no Latvijas Ainavu arhitektūras balvas 2019 laureātiem.<ref>[https://www.fold.lv/2019/09/pirmo-latvijas-ainavu-arhitekturas-dizbalvu-sanem-rigas-kanalmalas-apstadijumi/ Pirmo Latvijas Ainavu arhitektūras dižbalvu saņem Rīgas kanālmalas apstādījumi]. ''FOLD'', 2019. gada 16. septembris.</ref> ;Mellužu koncertdārzs Linda Zaļā bija ainavu arhitektūras projekta līdzautore [[Melluži|Mellužu]] koncertdārza atjaunošanas projektā [[Jūrmala|Jūrmalā]], kopā ar arhitektiem Māru Ābeli un Mārtiņu Jaunromānu (birojs "Jaunromāns un Ābele"). Projekts izstrādāts no 2016. līdz 2018. gadam, bet būvniecība īstenota no 2018. līdz 2020. gadam.<ref>[https://www.laaab.lv/laaba-balva/pieteikumi-2022/melluzu-koncertdarzs/ Mellužu koncertdārzs]. Latvijas Ainavu arhitektu asociācija.</ref> Atjaunošanas gaitā saglabāja vēsturisko estrādi un parka funkciju, ierīkoja jaunus celiņus, rotaļu laukumu, āra trenažierus, apgaismojumu un velosipēdu novietnes.<ref>[https://www.visitjurmala.lv/lv/redzi-un-dari/apskates-vietas/parki-un-skveri/melluzu-parks-un-estrade/ Mellužu parks un estrāde]. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības tūrisma informācijas centrs.</ref> Mellužu koncertdārza pārbūve bija [[Latvijas Arhitektūras gada balva]]s 2020 fināliste.<ref>[https://www.latarh.lv/gada-balva-2020 Latvijas Arhitektūras gada balva 2020]. Latvijas Arhitektu savienība.</ref> ;Ventspils Lielais laukums [[Ventspils]] Lielā laukuma apstādījumu koncepciju Zaļā izstrādāja kopā ar ainavu arhitektēm Ilzi Rukšāni un Madaru Lezdiņu. Lielais laukums un vides objekts „Fregate „Valzivs”” 2016. gadā saņēma [[Latvijas Dizaineru savienība]]s gada balvu vides dizainā.<ref>[https://www.fold.lv/2016/10/latvijas-dizaineru-savienibas-balva-dizaina-2016-uzvaretaji/ Latvijas Dizaineru savienības balvas „Dizaina 2016” uzvarētāji]. ''FOLD'', 2016. gada 7. oktobris.</ref> ;Kuldīgas strūklaka „Meitene ar ūdens krūzi” Zaļā kopā ar projekta komandu piedalījās [[Kuldīga]]s vēsturiskās strūklakas „Meitene ar ūdens krūzi”, sauktas arī par Anniņas strūklaku, un tās apkārtnes atjaunošanā. Projekts ietvēra strūklakas restaurāciju, apstādījumu atjaunošanu un publiskās telpas labiekārtošanu. Darbs saņēma atzinību Latvijas Ainavu arhitektūras balvā 2025.<ref>[https://kuldigasnovads.lv/atjaunota-anninas-struklaka-sanem-atzinibu-konkursa-latvijas-ainavu-arhitekturas-balva-2025/ Atjaunotā Anniņas strūklaka saņem atzinību konkursā „Latvijas Ainavu arhitektūras balva 2025”]. Kuldīgas novada pašvaldība.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://zala.lv/ ''Zala Landscape Architecture'' tīmekļvietne] {{DEFAULTSORT:Zaļā, Linda}} [[Kategorija:Latvijas ainavu arhitekti]] lsn1nl2x7u84vw61jlrlw90ouguo3zp 4509384 4509367 2026-08-18T15:19:42Z Meistars Joda 781 4509384 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Linda Zala - foto Kaspars Filips Dobrovolskis.jpg|thumb|Linda Zaļā]] '''Linda Zaļā''' ir Latvijas [[ainavu arhitektūra|ainavu arhitekte]] un telpiskās attīstības plānotāja.<ref>[https://www.makslinieki.lv/makslinieku-registrs/linda-zala?u=3726 Linda Zaļā]. Latvijas Mākslinieku savienības mākslinieku reģistrs. Skatīts 2026. gada 28. jūlijā.</ref><ref name="fold-fica">[https://www.fold.lv/forsa-fica-linda-zala/ Forša fīča. Linda Zaļā]. ''FOLD'', 2025. gada 7. novembris.</ref> L. Zaļajai ir vairāk nekā divdesmit gadu pieredze ainavu arhitektūrā.<ref name="fold-fica" /> Viņa vada ainavu arhitektūras praksi ''Zala Landscape Architects''.<ref>[https://liaa.business.gov.lv/uznemumi/sia-zala-landscape-architecture SIA Zala Landscape Architecture]. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Skatīts 2026. gada 28. jūlijā.</ref> L. Zaļā izstrādāja [[Uzvaras parks|Uzvaras parka]] revitalizācijas telpiskās attīstības koncepciju, plānojumu un abu kārtu ainavu dizainu. Projekts 2025. gadā saņēma Latvijas Ainavu arhitektūras balvas Dižbalvu kategorijā „Telpa”.<ref name="laaba-2025">[https://www.laaab.lv/noskaidroti-latvijas-ainavu-arhitekturas-balvas-2025-uzvaretaji-lielako-atzinibu-gust-uzvaras-parka-revitalizacija/ Noskaidroti Latvijas Ainavu arhitektūras balvas 2025 uzvarētāji]. Latvijas Ainavu arhitektu asociācija, 2025. gada 12. oktobris.</ref> == Profesionālā darbība == === Uzvaras parka revitalizācija === [[Attēls:Uzvaras parks. Foto - Artis Veigurs.jpg|thumb|Uzvaras parks pēc revitalizācijas]] [[Uzvaras parks|Uzvaras parka]] revitalizācija [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]] tika īstenota divās kārtās. Linda Zaļā izstrādāja parka telpiskās attīstības koncepciju, plānojumu un abu kārtu ainavu dizainu. Viņa piedalījās arī otrās kārtas ainavu būvprojekta tehnisko risinājumu sagatavošanā.<ref name="laaba-2025" /> Abu kārtu būvprojekta vadītājs bija arhitekts [[Mārcis Mežulis]]. Atsevišķus ainavu, būvkonstrukciju un inženiertehniskos risinājumus izstrādāja citi projekta komandas speciālisti.<ref name="laaba-2025" /> Parka pirmā kārta aptvēra aptuveni deviņus hektārus un tika atklāta 2023. gada 11 novembrī parka simtgades jubilejā. Parkā izveidota jauna ūdenstilpe, apstādījumi, pastaigu celiņi, kā arī atpūtas, sporta un rotaļu zonas.<ref>[https://id.riga.lv/2023/11/21/uzvaras-parkam-100-gadi-un-jauns-veidols/ Uzvaras parkam 100 gadi un jauns veidols]. Rīgas domes Īpašuma departaments, 2023. gada 21. novembris.</ref><ref name="lsm-2karta">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.08.2024-uzvaras-parka-riga-veidos-aktivas-atputas-zonu-ar-veloparku-un-kafejnicu.a563666 Uzvaras parkā Rīgā veidos aktīvās atpūtas zonu ar veloparku un kafejnīcu]. LSM, 2024. gada 2. augusts.</ref> Aptuveni četrus hektārus plašā otrā kārta veidota kā aktīvās atpūtas zona. Tās programma precizēta pēc iedzīvotāju aptaujas. Aptaujas dalībnieki vēlējās papildu apstādījumus, kafejnīcu, vingrošanas iekārtas un dažādu vecumu apmeklētājiem piemērotas atpūtas vietas.<ref name="lsm-2karta" /> Otrajā kārtā ierīkots veloparks, rotaļu un vingrošanas zonas, kā arī apmeklētājiem ar kustību traucējumiem pielāgoti risinājumi. Veloparka trasē paredzētas zonas bērniem, senioriem un cilvēkiem ratiņkrēslos.<ref>[https://www.riga.lv/lv/notikums/atklas-uzvaras-parka-labiekartosanas-projekta-2kartu-iedzivotaji-aicinati-piedalities Atklās Uzvaras parka labiekārtošanas projekta otro kārtu]. Rīgas pašvaldība, 2025. gada 26. augusts.</ref> Skaidrojot parka koncepciju, Linda Zaļā uzsvērusi drošu savienojumu veidošanu starp parka daļām, vienotu zaļo struktūru un nepārtrauktu ūdens sistēmu no [[Māras dīķis|Māras dīķa]] [[Mārupīte]]s virzienā. Otrajā kārtā Mārupītes tēls interpretēts ūdens rotaļu laukuma un mikroreljefa risinājumos.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/366226-uzvaras-parka-2-karta-cetru-hektaru-platiba-taps-aktivas-atputas-zona-2024 Uzvaras parka otrajā kārtā četru hektāru platībā taps aktīvās atpūtas zona]. LV portāls, 2024. gada 2. augusts.</ref> Uzvaras parka revitalizācija 2025. gada Latvijas Ainavu arhitektūras balvā saņēma Dižbalvu kategorijā „Telpa” un sabiedrības simpātiju balvu. Projektam piešķirta arī kokkopības nozares speciālbalva.<ref name="laaba-2025" /><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/12.10.2025-latvijas-ainavu-arhitekturas-balva-2025-lielako-atzinibu-izpelnas-revitalizetais-uzvaras-parks.a618028 Latvijas Ainavu arhitektūras balvā lielāko atzinību izpelnās revitalizētais Uzvaras parks]. LSM, 2025. gada 12. oktobris.</ref> === Citi publiskās ārtelpas darbi === ;Ģenerāļa Radziņa krastmalas laukums [[Ģenerāļa Radziņa krastmala|Ģenerāļa Radziņa krastmalas]] pārbūvē L. Zaļā izstrādāja telpiskās attīstības koncepciju un vietas identitātes risinājumus. Viņa noteica arī gājēju un velosipēdu rampas izvietojumu un formu.<ref>[https://www.laaab.lv/laaba-balva/pieteikumi-2025/generala-radzina-krastmalas-laukums/ Ģenerāļa Radziņa krastmalas laukums]. Latvijas Ainavu arhitektu asociācija.</ref> ''Rail Baltica'' infrastruktūras integrācijas projektā teritorijā pie [[Rīgas Centrāltirgus]], kur iepriekš atradās degradēts automašīnu stāvlaukums, izveidoja publisku atpūtas laukumu. Tajā ierīkoti apstādījumi, soliņi, velosipēdu novietnes, dzeramā ūdens brīvkrāns un apgaismojums.<ref>[https://www.riga.lv/lv/jaunums/nodoti-ekspluatacija-rigas-realizetie-projekti-rail-baltica-integracijai-pilsetas-centra Nodoti ekspluatācijā Rīgas realizētie projekti ''Rail Baltica'' integrācijai pilsētas centrā]. Rīgas pašvaldība.</ref> Projekts saņēma atzinību konkursā „Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2024”.<ref>[https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-pasvaldiba-gust-atzinibu-par-ilgtspejigakajiem-pilsetas-labiekartojumu-projektiem Rīgas pašvaldība gūst atzinību par ilgtspējīgākajiem pilsētas labiekārtojumu projektiem]. Rīgas pašvaldība.</ref> ;VERDE biroju komplekss Linda Zaļā ir ainavu arhitektūras autore A klases biroju kompleksam ''VERDE'' Rīgas [[Skanste]]s apkaimē. Projekts tapis sadarbībā ar arhitektu birojiem ''ARHIS Arhitekti'' un ''AROUND''. Ainavu arhitektūras risinājumi aptver publisko ārtelpu, iekšpagalmu un vairāk nekā 600 m² plašas apzaļumotas terases uz ēku pārsegumiem.<ref name="verde">[https://zala.lv/projects/verde/ VERDE]. ''Zala Landscape Architecture''.</ref> Projektā izveidota daudzslāņaina stādījumu sistēma, kas pielāgota augšanai uz pārsegumiem. Terasēs ierīkotas āra darba un atpūtas vietas. Apstādījumu izvēlē ņemta vērā sezonālā mainība un piemērotība apputeksnētājiem un putniem.<ref name="verde" /> Zaļās zonas izvietotas zemes līmenī un uz jumta terasēm.<ref>[https://verde.lv/home VERDE].</ref><ref>[https://verde.lv/lv/news/main-trees-of-the-verde-project-the-trees-that-will-be-a-part-of-the-600-m2-green-terrace-have-been-planted-at-skanste Skanstē iestādīti VERDE projekta pamatkoki]. VERDE.</ref> ;''AC Hotel Riga'' publiskais laukums Publiskā laukuma izveidē pie viesnīcas ''AC Hotel Riga'' agrākā šaurā ietve un taksometru pieturvieta iekļauta gājējiem pieejamā pilsētas telpā. Laukumā izvietoti koki, sēdvietas, āra terase un neliela bērnu zona. Projekta ainavu arhitektūras autore bija Linda Zaļā, kura strādāja kopā ar arhitektiem Jāni Zālīti un Arni Kleinbergu.<ref>[https://www.fold.lv/2019/10/viesnicas-skvers-zala-landscape-architecture-un-arhis-arhitekti/ Viesnīcas skvērs]. ''FOLD'', 2019. gada 8. oktobris.</ref> Laukums bija viens no Latvijas Ainavu arhitektūras balvas 2019 laureātiem.<ref>[https://www.fold.lv/2019/09/pirmo-latvijas-ainavu-arhitekturas-dizbalvu-sanem-rigas-kanalmalas-apstadijumi/ Pirmo Latvijas Ainavu arhitektūras dižbalvu saņem Rīgas kanālmalas apstādījumi]. ''FOLD'', 2019. gada 16. septembris.</ref> ;Mellužu koncertdārzs Linda Zaļā bija ainavu arhitektūras projekta līdzautore [[Melluži|Mellužu]] koncertdārza atjaunošanas projektā [[Jūrmala|Jūrmalā]], kopā ar arhitektiem Māru Ābeli un Mārtiņu Jaunromānu (birojs "Jaunromāns un Ābele"). Projekts izstrādāts no 2016. līdz 2018. gadam, bet būvniecība īstenota no 2018. līdz 2020. gadam.<ref>[https://www.laaab.lv/laaba-balva/pieteikumi-2022/melluzu-koncertdarzs/ Mellužu koncertdārzs]. Latvijas Ainavu arhitektu asociācija.</ref> Atjaunošanas gaitā saglabāja vēsturisko estrādi un parka funkciju, ierīkoja jaunus celiņus, rotaļu laukumu, āra trenažierus, apgaismojumu un velosipēdu novietnes.<ref>[https://www.visitjurmala.lv/lv/redzi-un-dari/apskates-vietas/parki-un-skveri/melluzu-parks-un-estrade/ Mellužu parks un estrāde]. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības tūrisma informācijas centrs.</ref> Mellužu koncertdārza pārbūve bija [[Latvijas Arhitektūras gada balva]]s 2020 fināliste.<ref>[https://www.latarh.lv/gada-balva-2020 Latvijas Arhitektūras gada balva 2020]. Latvijas Arhitektu savienība.</ref> ;Ventspils Lielais laukums [[Ventspils]] Lielā laukuma apstādījumu koncepciju L. Zaļā izstrādāja kopā ar ainavu arhitektēm Ilzi Rukšāni un Madaru Lezdiņu. Lielais laukums un vides objekts „Fregate „Valzivs”” 2016. gadā saņēma [[Latvijas Dizaineru savienība]]s gada balvu vides dizainā.<ref>[https://www.fold.lv/2016/10/latvijas-dizaineru-savienibas-balva-dizaina-2016-uzvaretaji/ Latvijas Dizaineru savienības balvas „Dizaina 2016” uzvarētāji]. ''FOLD'', 2016. gada 7. oktobris.</ref> ;Kuldīgas strūklaka „Meitene ar ūdens krūzi” Linda Zaļā kopā ar projekta komandu piedalījās [[Kuldīga]]s vēsturiskās strūklakas „Meitene ar ūdens krūzi”, sauktas arī par Anniņas strūklaku, un tās apkārtnes atjaunošanā. Projekts ietvēra strūklakas restaurāciju, apstādījumu atjaunošanu un publiskās telpas labiekārtošanu. Darbs saņēma atzinību Latvijas Ainavu arhitektūras balvā 2025.<ref>[https://kuldigasnovads.lv/atjaunota-anninas-struklaka-sanem-atzinibu-konkursa-latvijas-ainavu-arhitekturas-balva-2025/ Atjaunotā Anniņas strūklaka saņem atzinību konkursā „Latvijas Ainavu arhitektūras balva 2025”]. Kuldīgas novada pašvaldība.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://zala.lv/ ''Zala Landscape Architecture'' tīmekļvietne] {{DEFAULTSORT:Zaļā, Linda}} [[Kategorija:Latvijas ainavu arhitekti]] 4cnfs1c7imbs0pczj41hbaxlzmfrgyl 0 636808 4509578 4504153 2026-08-18T22:16:37Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260818)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4509578 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Main Cast (206644687).jpeg|thumb|Filmēšanas komanda un aktieri strādā kopā filmēšanas laikā]] '''Filmu veidošana''' jeb '''filmu ražošana''' ir [[kinofilma]]s radīšanas process. Tradicionāli par filmu veidošanu uzskata procesu, kas raksturīgs tikai [[mākslas filma|spēlfilmu]] veidošanai; tomēr tās ikonisko metodoloģiju izmanto arī cita veida filmētas produkcijas veidošanā, tostarp filmu un [[seriāls|seriālu]] ([[straumēšana]]i un [[tīkla apraide]]i), [[televīzijas reklāma|reklāmu]] un reklāmas materiālu, [[animācija|animāciju]], [[mūzikas videoklips|mūzikas videoklipu]] un [[dokumentālā filma|dokumentālo filmu]] veidošanā. Tā sevī ietver vairākus atšķirīgus posmus, tostarp sākotnējo stāsta ideju vai pasūtījumu, kam seko [[scenārijs|scenārija]] rakstīšana, [[aktieru atlase]], [[pirmsražošana]], [[filmēšana]], [[skaņas ierakstīšana]], [[pēcapstrāde]] un gatavā produkta demonstrēšana auditorijai, kas var novest pie filmas izdošanas un demonstrēšanas. Process ir nelineārs, jo filmu veidotājs parasti neievēro scenārija secību, atkārto filmēšanas dubļus pēc nepieciešamības un vēlāk tos saliek kopā, veicot montāžu. Filmu veidošana notiek dažādos ekonomiskajos, sociālajos un politiskajos kontekstos visā pasaulē, un tajā izmanto plašu tehnoloģiju un kinematogrāfisko metožu klāstu. Lai gan sākotnēji filmas ierakstīja uz [[kinolente]]s, lielākā daļa mūsdienu filmu veidošanas ir [[digitālā kinematogrāfija|digitāla]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2013-01-09|title=The New World of Digital Filmmaking|url=https://www.filmconnection.com/reference-library/film-entrepreneurs/the-new-world-of-digital-filmmaking-0411/|access-date=2021-10-07|website=Film Connection Film Institute|language=en|archive-date=2021-10-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20211007204042/https://www.filmconnection.com/reference-library/film-entrepreneurs/the-new-world-of-digital-filmmaking-0411/|dead-url=no}}</ref> Filmas veidošana parasti sastāv no pieciem galvenajiem posmiem. Pirmais ir izstrāde, kurā izpēta filmas sākotnējo ideju un nepieciešamības gadījumā nodrošina [[intelektuālais īpašums|intelektuālā īpašuma]] (IP) tiesības, saraksta scenāriju un iegūst finansējumu. Pēc tam seko pirmsražošana, kurā veic visus filmēšanas pasākumu sagatavošanās darbus, tostarp [[aktieris|aktieru]] un filmēšanas komandas nolīgšanu, filmēšanas vietu izpēti un nodrošināšanu, kā arī [[dekorācija|dekorāciju]] izgatavošanu. Trešais posms ir filmēšana, kurā iegūst neapstrādātus filmas materiālus. Pēc filmēšanas beigām projekts nonāk pēcapstrādē. Šajā posmā rediģē neapstrādāto materiālu, miksē skaņu, pievieno [[vizuālie efekti|vizuālos efektus]], kā arī komponē un ieraksta muzikālo partitūru. Pēdējais posms ir [[filmu izplatīšana|izplatīšana]], kurā gatavo filmu demonstrē skatītājiem. Tā sevī ietver mārketingu un reklamēšanu, un filmu var demonstrēt [[kinoteātris|kinoteātros]], izlaist [[mājas video]] formātā vai padarīt pieejamu straumēšanas pakalpojumos, kabeļtelevīzijā vai [[televīzija|televīzijā]]. Daži filmu veidotāji darbojas ārpus galvenās sistēmas un iesaistās [[neatkarīgā filma|neatkarīgo filmu]] veidošanā, kas kļuvusi pieejamāka, pateicoties pieejamu digitālo tehnoloģiju un straumēšanas platformu esamībai. == Filmu veidošanas posmi == Filmas veidošana sastāv no pieciem galvenajiem posmiem:<ref>{{grāmatas atsauce |last=Steiff |first=Josef |title=The Complete Idiot's Guide to Independent Filmmaking |url=https://archive.org/details/completeidiotsgu0000stei_s0b7 |publisher=Alpha Books |year=2005 |pages=[https://archive.org/details/completeidiotsgu0000stei_s0b7/page/26 26]–28}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |date=2023-02-22 |title=The Stages of Film Production: From Script to Marketing |url=https://www.backstage.com/magazine/article/film-production-stages-76000/ |access-date=2026-06-18 |website=www.backstage.com |language=en}}</ref> * Izstrāde — radītas filmas idejas, iegādātas tiesības uz esošajiem intelektuālajiem īpašumiem un uzrakstīts scenārijs. Meklēts un iegūts projekta [[finanses|finansējums]]. * [[Pirmsražošana]] — veikti filmēšanas sagatavošanās darbi, piemēram, aktieru un [[filmēšanas komanda]]s nolīgšana, filmēšanas vietu izvēle un dekorāciju veidošana. * [[Filmēšana]] — ierakstīti neapstrādāti filmas materiāli. * [[Pēcapstrāde]] - filmas montāža, skaņas ieraksts un vizuālo efektu pievienošana filmai. * [[filmu izplatīšana|Izplatīšana]] - gatavās produkcijas (filmas) izplatīšana, pārdošana reģionāliem izplatītājiem un demonstrēšana kinoteātros, kā izdošana mājas video formātā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kino]] mnos3vyuqhejpx4gsfltfx6ri7fafk9 0 636956 4509369 4506250 2026-08-18T14:15:44Z Papuass 88 noņēmu [[Kategorija:Latviešu mūzikas kritiķi]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas mūzikas kritiķi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4509369 wikitext text/x-wiki '''Klāss Vāvere''' (dzimis {{dat|1964|3|4}},<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/volfa-dziesma-strawberry-fields-forever-klasa-vaveres-dzimsanas-dienu-sagaidot.a226325/|title=Volfa dziesma: «Strawberry Fields Forever», Klāsa Vāveres dzimšanas dienu sagaidot|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-10|language=lv}}</ref> miris {{dat|2026|7|31}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/08.08.2026-muziba-devies-muzikas-zurnalists-klass-vavere.a658026/|title=Mūžībā devies mūzikas žurnālists Klāss Vāvere|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-10|language=lv}}</ref>) bija latviešu mūzikas apskatnieks, populārās mūzikas pētnieks, grāmatu autors un tulkotājs. Kopš 20. gadsimta 80. gadiem publicējies Latvijas presē, vadījis mūzikai veltītus radioraidījumus un sastādījis mūzikas ierakstu izlases. Vāvere bija vairāku populārajai un rokmūzikai veltītu grāmatu autors un [[Nacionālā enciklopēdija (Latvija)|Nacionālās enciklopēdijas]] Nozaru redakcijas kolēģijas pārstāvis populārās mūzikas jomā. == Darbība == Vāvere ar mūzikas aprakstīšanu nodarbojās kopš 20. gadsimta 80. gadu vidus. Viņš publicējās laikrakstos un žurnālos "[[Padomju Jaunatne]]", "[[Liesma (žurnāls)|Liesma]]", "[[Latvijas Jaunatne]]", "[[Labrīt]]", "[[Diena (laikraksts)|Diena]]", "Nakts", "[[Klubs]]", "[[Mūzikas Saule]]", "[[9Vīri]]" un citos izdevumos. 20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē žurnālā "Liesma" Vāvere sāka veidot Latvijas [[rokmūzika|roka]] enciklopēdiju. Vāvere vadījis autorraidījumu "Šūpuļdziesmas pieaugušajiem" radiostacijā [[Radio SWH]]. Viņš arī sastādījis [[kompaktdisks|CD]] izlašu sēriju "Lullabies/Šūpuļdziesmas". 2004. gadā izdeva šajā sērijā viņa sastādīto izlasi "Film Lullabies/Kino šūpuļdziesmas", kurā apkopota dažādu [[kinofilma|kinofilmu]] mūzika. 2009. gadā izdevniecībā "[[Dienas Grāmata]]" iznāca Vāveres grāmata "101 mūzikas albums vērtīgai kolekcijai", kurā autors aprakstījis 101 [[populārā mūzika|populārās mūzikas]] albumu, aptverot dažādus izpildītājus un mūzikas žanrus. 2016. gadā apgāds "Mansards" izdeva Vāveres grāmatu "Šūpuļdziesmas pieaugušajiem". Tā veidota kā autobiogrāfisks stāsts, kurā autora dzīves pieredze aplūkota caur attiecībām ar populāro mūziku. 2017. gadā Vāvere publicēja grāmatas audiopielikumu "Šūpuļdziesmu radio" — 333 skaņdarbu izlasi no 29 albumiem. == Darbība Nacionālajā enciklopēdijā == Vāvere bija [[Nacionālā enciklopēdija (Latvija)|Nacionālās enciklopēdijas]] Nozaru redakcijas kolēģijas pārstāvis populārās mūzikas jomā. Viņš koordinēja un veidoja enciklopēdijas saturu par ārvalstu populāro mūziku. Līdz 2020. gadam Vāvere enciklopēdijai bija sagatavojis vairāk nekā 100 šķirkļu. Viņš sarakstījis šķirkļus par populārās mūzikas žanriem un stilistiku, tostarp par populāro mūziku, popmūziku, [[rokenrols|rokenrolu]], [[kantrimūzika|kantrimūziku]] un [[šlāgermūzika|šlāgermūziku]], kā arī daudzus šķirkļus par starptautiski pazīstamiem mūziķiem un grupām, tostarp ''[[ABBA]]'', ''[[Bee Gees]]'' un ''[[The Rolling Stones]]''. == Nāve == Dzīves beigās Klāss Vāvere ilgāku laiku dzīvoja [[Meksika|Meksikā]]. 2026. gada 31. jūlijā viņš devās pārgājienā kalnos, kur pazuda. Viņa līķi atrada 2. augustā kādā ūdenstilpē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.08.2026-meksikas-mediji-klass-vavere-gajis-boja-pargajiena-laika-kalnos.a658141/|title=Meksikas mediji: Klāss Vāvere gājis bojā pārgājiena laikā kalnos|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-10|language=lv}}</ref> == Bibliogrāfija == * "101 mūzikas albums vērtīgai kolekcijai" (2009) * "Šūpuļdziesmas pieaugušajiem" (2016) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vāvere, Klāss}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas mūzikas kritiķi]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] pacc4lqldf8od3mq6w2vo1mxravxbs7 0 637282 4509454 4507219 2026-08-18T18:40:22Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Rīga-Bolderāja Telegrāfa līnija]] uz [[Rīgas—Bolderājas telegrāfa līnija]]: Nosaukuma saskaņošana ar tekstu 4507219 wikitext text/x-wiki '''Rīgas–Bolderājas telegrāfa līnija''' bija viena no pirmajām civilajām elektriskā telegrāfa sakaru līnijām Krievijas impērijā. Tā savienoja Rīgu ar Bolderāju un tika atklāta 1852. gada 1. novembrī. Līnijas izveidi galvenokārt noteica Rīgas ostas un Bolderājas kā Rīgas priekšostas nozīme, jo tirgotājiem bija nepieciešams ātrāk saņemt informāciju par kuģu kustību un ostas apstākļiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/events/Atklata-garaka-publiska-telegrafa-linija-Ziemeleiropa-un-pirma-elektromagnetiska-linija-Krievijas-imperija-Ta-sakas-Bolderaja|title=1}}</ref> == Vēsture == 19. gadsimta vidū Bolderāja bija nozīmīga Rīgas priekšosta pie Daugavas ietekas jūrā. Bolderājas un Daugavgrīvas apkārtnē atradās osta un muitas iestādes, bet Rīgas ostas darbība bija cieši saistīta ar kuģu satiksmi. Informācijas nodošana starp Rīgu un Bolderāju līdz tam bija atkarīga no pasta un citiem samērā lēniem sakaru veidiem. Telegrāfa līnijas izveidi atbalstīja Rīgas biržas komiteja. [[Latvijas Vēstnesis]] publicētajā vēsturiskajā apskatā norādīts, ka būvei tika piešķirti 12 138 rubļi. Līniju projektēja Berlīnes uzņēmums [[Siemens & Halske]], bet būvdarbus vadīja tehniķis Brederskis. Citā vēsturiskā pētījumā kopējās projekta izmaksas norādītas 14 558 sudraba rubļu apmērā. gada 1. novembrī līnija tika atklāta. Tā kļuva par pirmo civilai lietošanai paredzēto elektriskā telegrāfa savienojumu Krievijas impērijā un tajā laikā bija īpaši nozīmīga Rīgas ostas vajadzībām. Telegrāfs ļāva daudz ātrāk nekā iepriekš nodot informāciju starp Rīgu un Bolderāju. Līnijas galvenais praktiskais uzdevums bija nodrošināt Rīgas tirgotājiem informāciju par ostas darbību, tostarp par kuģu ierašanos un aizbraukšanu, kā arī par laika un ledus apstākļiem.<ref name=":0" /> == Nozīme == Rīgas–Bolderājas līnija bija nozīmīgs solis telegrāfa sakaru attīstībā Latvijas teritorijā. Pēc tās izveides Rīga tika savienota ar citiem telegrāfa tīkliem. 1855. gadā tika izveidots telegrāfa savienojums starp Rīgu un Sanktpēterburgu, bet 1857. gadā – ar Vāciju. 19. gadsimta otrajā pusē telegrāfa tīkls Rīgā un pārējā Latvijas teritorijā turpināja paplašināties. Telegrāfa sakaru ieviešana kopā ar ziemas ostas izveidi un vēlāk uzcelto Rīgas–Bolderājas dzelzceļu veicināja Bolderājas saimniecisko attīstību. 19. gadsimta otrajā pusē apkaimē attīstījās rūpniecība un tirdzniecība.<ref name=":0" /> {{atsauces}} [[Kategorija:1852. gads Latvijā]] 5arum6ja0ucr9sokavf2zr4wnt5s48h 4509463 4509454 2026-08-18T18:46:46Z Egilus 27634 Kāds normāls avots te gan derētu, rakstīt par telegrāfu pēc Timenote - tā jau ir degradācija. 4509463 wikitext text/x-wiki '''Rīgas—Bolderājas telegrāfa līnija''' bija viena no pirmajām civilajām elektriskā [[Telegrāfs|telegrāfa]] sakaru līnijām [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijā]]. Tā savienoja [[Rīga|Rīgu]] ar [[Bolderāja|Bolderāju]] un tika atklāta 1852. gada 1. novembrī. Līnijas izveidi galvenokārt noteica [[Rīgas osta|Rīgas ostas]] un Bolderājas kā Rīgas priekšostas nozīme, jo tirgotājiem bija nepieciešams ātrāk saņemt informāciju par kuģu kustību un ostas apstākļiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/events/Atklata-garaka-publiska-telegrafa-linija-Ziemeleiropa-un-pirma-elektromagnetiska-linija-Krievijas-imperija-Ta-sakas-Bolderaja|title=Timenote}}</ref> == Vēsture == 19. gadsimta vidū Bolderāja bija nozīmīga Rīgas priekšosta pie Daugavas ietekas jūrā. Bolderājas un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] apkārtnē atradās osta un muitas iestādes, bet Rīgas ostas darbība bija cieši saistīta ar kuģu satiksmi. Informācijas nodošana starp Rīgu un Bolderāju līdz tam bija atkarīga no pasta un citiem samērā lēniem sakaru veidiem. Telegrāfa līnijas izveidi atbalstīja [[Rīgas birža|Rīgas biržas komiteja]]. [[Latvijas Vēstnesis|Latvijas Vēstneša]] publicētajā vēsturiskajā apskatā norādīts, ka būvei tika piešķirti 12 138 rubļi. Līniju projektēja Berlīnes uzņēmums [[Siemens & Halske]], bet būvdarbus vadīja tehniķis Brederskis. Citā vēsturiskā pētījumā kopējās projekta izmaksas norādītas 14 558 sudraba rubļu apmērā. 1852. gada 1. novembrī līnija tika atklāta. Tā kļuva par pirmo civilai lietošanai paredzēto elektriskā telegrāfa savienojumu Krievijas impērijā un tajā laikā bija īpaši nozīmīga Rīgas ostas vajadzībām. Telegrāfs ļāva daudz ātrāk nekā iepriekš nodot informāciju starp Rīgu un Bolderāju. Līnijas galvenais praktiskais uzdevums bija nodrošināt Rīgas tirgotājiem informāciju par ostas darbību, tostarp par kuģu ierašanos un aizbraukšanu, kā arī par laika un ledus apstākļiem.<ref name=":0" /> == Nozīme == Rīgas—Bolderājas līnija bija nozīmīgs solis telegrāfa sakaru attīstībā Latvijas teritorijā. Pēc tās izveides Rīga tika savienota ar citiem telegrāfa tīkliem. 1855. gadā tika izveidots telegrāfa savienojums starp Rīgu un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], bet 1857. gadā — ar [[Vācija|Vāciju]]. 19. gadsimta otrajā pusē telegrāfa tīkls Rīgā un pārējā Latvijas teritorijā turpināja paplašināties. Telegrāfa sakaru ieviešana kopā ar ziemas ostas izveidi un vēlāk uzcelto [[Rīgas—Bolderājas dzelzceļš|Rīgas—Bolderājas dzelzceļu]] veicināja Bolderājas saimniecisko attīstību. 19. gadsimta otrajā pusē apkaimē attīstījās rūpniecība un tirdzniecība.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sakari Latvijā]] kro8a7mqyr0vm8bdll0gzbxc6171k7n 0 637493 4509366 4509059 2026-08-18T13:54:48Z Kleivas 2704 4509366 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] medaļnieki'''. Tās bija '''II vasaras olimpiskās spēles''' un norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]].<ref>[https://www.olympics.com/en/olympic-games/paris-1900 Paris 1900], Starptautiskā Olimpiskā komiteja</ref> 1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas. Par pirmo vietu tika piešķirta sudraba medaļa, bet par otro vietu — bronzas medaļa. Starptautiskā Olimpiskā komiteja ir retrospektīvi piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri ieguva attiecīgi 1. , 2. un 3. vietu, lai agrīnās olimpiskās spēles atbilstu pašreizējiem apbalvojumiem.<ref>{{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}</ref> == Medaļnieki == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' === Vīrieši === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; " |- ! Sportists || Pārstāvētā valsts || Sporta veids || Disciplīnas, kurās <br/> izcīnīta medaļa !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Albērs|Aijā}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri – profesionāļi]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Vladimirs|Aitofs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ābels|Albērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Albērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Pjērs|Almāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Amermanis}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hosē de|Amesola}} || align=left|{{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Basku pelota|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alberts|Amrheins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Karls Alberts|Andersens}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Andersons|Viljams Andersons (kriketists)}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Aršenols}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pauls van|Asbruks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Atrils}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Azbruks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Ābels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Bahs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Klods|Bakenhems}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans de|Bakers}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Baklijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Volters|Bakmesters}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=5|{{sortname|Ērvings|Baksters}} || align=left rowspan=5|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=5|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || 1 || — || — || rowspan=5|'''5''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Rožē de|Barbarēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermanis|Barelē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (M1x)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Bastjēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rūdolfs|Bauers}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Antoniuss|Bauvenss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Beiliss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Čārlzs|Benets}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Frānsiss|Berčels}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Beresfords}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Solko van den|Bergs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Toms|Beridžs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žozefs|Bertrāns|Žozefs Bertrāns (peldētājs)}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hugo|Betings}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Francis|Bēkli}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Tomass|Bērdžess}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Bērtlzs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Bilārs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leons|Binošs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Birkets}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bīčkrofts}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Blanšī}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Blohs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Bodrjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Žaks|Bodrjē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || rowspan=2|'''3''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Bovermens}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Fransuā|Brants}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Viljams|Braunings}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Breids}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Brejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Prospērs|Brigemans}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Hermanuss|Brokmans}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņu četrinieki (M4+)]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Enriko|Brusoni}} || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Bukērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Marsels|Bulenžē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žilbērs|Buņols}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Čalks}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Darbijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|De Bērs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žils|De Bišops}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Oskars|De Koks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harijs|Debeks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Debelks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfonss|Dekupērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Dekužī}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Lorenss|Dohertijs}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu viensspēles]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Redžinalds|Dohertijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu vienspēles]] || — || — || 1 || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Klements|Deikens}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Johanness van|Deiks}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Deniss|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans|Dekāzs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Anrī|Deložs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Karloss|Deltūrs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Delšambrs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Oskars|Desomvills}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls|Devendevils}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Dibosks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Dibuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Žils|Dibuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Ditfuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Divāls}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Domēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Donni}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Donns}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ernsts|Hopenbergs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Druārs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Kārlis|Duils}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žaks|Dukē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Džons Artūrs|Džārviss}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || 1 || — || — |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Harijs|Džefersons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Džerviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Džonss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Džuvenals}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Ekslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Eksšovs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Ells}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Konstantīns|Enrikess}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Eptons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Anrī|Eruēns}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Žans|Ervē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Eustakiu de|Eskandons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Manuels de|Eskandons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pablo de|Eskandons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Ūle|Estmo}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, stāvus pozīcijā]] || — || 1 || — || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, guļus pozīcijā]] || — || — || 1 |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Sentdžordžs|Ešs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (M1x)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs de la|Falēzs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Aleksandrs|Faramons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans|Fardels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ernsts|Fasts}} || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|[[Favjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fernāns|Feijarts}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ernsts|Felle}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Oto|Fikkeizens}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Antuāns|Fiolē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Fiso}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Zīgfrīds|Flešs}} || align=left|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Ramons|Fonsts}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri un profesionāļi]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Emīls Žans|Fontēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ežēns|Fraiss}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Jūliuss|Frejs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Olafs|Fridenlunds}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Frīks}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emanuels|Fulons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Robērs|Furnjē-Sarlovēze}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viržils|Gaijārs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Roberts|Garets}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Dominiks|Gardērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bezils de|Garmendija}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Garnjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Geigers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pjērs|Gellē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Moriss|Giflē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Robērs|Giflē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Gijo}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Gills}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Dirks Būsts|Gipss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls|Girē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Glinē}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Andrē|Godēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (M1x)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Godinē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Šarls|Gonduāns}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Gustavs|Goslers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Kārlis|Goslers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Oskars|Goslers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Goslings}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans Gijs|Gotjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Granžāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Oskars|Greguārs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Džons|Gretons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Emīls|Grimjo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Griters}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Hainle}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Zoltāns|Halmai}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || — || 1 || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Emē|Hāgemans}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Edvīns|Hedlijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Moriss|Hemelsūts}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Henrijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Jakobs|Hermanis}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Helmers|Hermansens}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Heslems}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hendriks van|Hēkelums}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Loids|Hildebrands}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Konrāds|Hībendāls}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Villijs|Hofmeisters}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Kriss|Hoijkāss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Holands}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Deivids|Hols}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Ernsts|Hopenbergs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Roberts|Horns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Edvards|Hors}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Hūds}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls|Igo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Františeks|Janda-Suks}} || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Valters|Kacenšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Kadē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Kamelins}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Kamings}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fernāns|Kanels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Lorns|Karijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Viljams|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Vilhelms|Karstenss}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Selvins|Karverlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Andrē|Kastaņē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Kavadīni}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gastons|Kejo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rauls|Kelekoms}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Emīls|Kellenbergers}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|Šautene, 300 metri, pozīcijā uz ceļiem]] || — || 1 || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Pīters|Kemps}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Kentions}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Jūliuss|Kerners}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfonss|Kiršhofers}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fokshols|Kīns}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žistinjēns de|Klarī}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Rūlofs|Kleins}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Žils|Kleveno}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Tomass|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Koens}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Žans|Kollā}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Meredits|Kolkets}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Konolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Antonio|Konte|Antonio Konte (paukotājs)}} || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harijs|Korners}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Koste}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žilbērs de|Kotiņons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Kregans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermanis|Kreicers|Hermanis Kreicers (regbists)}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Francis|Krēverats}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Kristiāns}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Marsels van|Krombrigs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Roberts|Krošovs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ežēns|Kulons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Sesils|Kventins}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Kvošs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hanss|Lača}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Marsels|Lambērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Konstants van|Langendonks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds van|Landegems}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Arnolds|Landfoigts}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Lardanšē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žaks Le|Lavasjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Žans|Le Brē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Marsels|Lebūts}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ibērs|Lefēvrs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Leijē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons Henrijs|Leiks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Frederiks|Leins}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || 1 || — || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Moriss|Lekoks}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Renē|Lerišs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rūrds|Lēgstra}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Kārlis|Lēle}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pēders|Likebergs}} || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Limps}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Lindbergs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Robērs|Linzeljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Frīdrihs|Liti}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Patriks|Līhijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Luijs|Lofrē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|M. L.|Logans}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rosko|Lokvuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Londo}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Maksvels|Longs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Lorāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] || — || —|| 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gērts|Lotsijs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pauls|Lotsijs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Herberts|Lovets}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ērihs|Ludvigs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rihards|Ludvigs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans de|Madre}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Larss Jergens|Madsens}} || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, stāvus pozīcijā]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Harolds|Mahoni}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu viensspēles]] || — || 1 || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 |- | align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Moriss|Makērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|H.|Makhenrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Makīvojs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Džosija|Makrakens}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Volters|Makrīrijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Makkejs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Maklīns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Eduārs|Mantuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fēlikss|Markots}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Marks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Luijs|Martēns}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || — || — || 1 || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Viljams|Martēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Martinē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Masons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Māršs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ādolfs|Mellers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Marsels|Merāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Meriņaks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Mersjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Dezirē|Meršē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Anrī|Mialarē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Valters|Midelbergs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fricis|Millers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans Batists|Mimjagē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs Napoleons|Mirā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Mišāns}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Emīls|Mišelē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''3''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Eldžernons|Modslijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Molonijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Monno}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Robērs de|Monteskjū}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Leons|Moro}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Ernests|Moro de Melēns}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gustavs|Motss}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ežēns|Mužēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Nagelmakers}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Georgs|Naue}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Žans de|Neflīzs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Milans|Neraličs}} || align=left|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ežēns|Nēfss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Nikolass}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Herberts|Nikols}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Anderss Peters|Nīlsens}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || — || 1 || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, guļus pozīcijā]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|Šautene, 300 metri, pozīcijā uz ceļiem]] || — || 1 || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Artūrs|Noriss}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu viensspēles]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Franks|Odbergs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hendriks|Oferhauss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Ogists-Dormijs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žozefs|Olivjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Gastons|Omuats}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Džordžs|Ortons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Moriss|Ošpjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Ošpjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Ahils|Parošs}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, guļus pozīcijā]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Pistole, 50 metri, individuāli]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Gistavs|Pelgrimss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Pesljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Pesluā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rauls|Paoli}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gastons|Peltjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls|Perēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pols|Perkē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Perrē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Herberts fon|Petersdorfs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Heinrihs|Peterss}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Šarls Frederiks|Petī}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Polslends}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Eduards|Pope}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Andrē|Prevo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}) || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Normens|Pričards}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Žaks de|Prinelē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Pauls|Probsts}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bernārs de|Purtalē}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Hermanis de|Purtalē}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Gastons|Rageno}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Giljermo Heidens|Raits}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Moriss|Rauls-Duvāls}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Heinrihs|Reics}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Franss|Reišels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfonss|Renjē}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Resežaks-Diparks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Volters|Rezerfords}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Karls|Rēderers}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Pistole, 50 metri, individuāli]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Džons|Rimmers}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Luijs|Rišardē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Pistole, 300 metri, komandas]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Andrē|Rišmans}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hugo|Rīsters}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Deivids|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Duglass|Robinsons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Sidnijs|Robinsons}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Ipolits|Rokē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Romā}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Eduards de|Rotšilds}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Stens|Roulijs}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || — || — || 1 || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metri, komandu skrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Roulinsons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Karls|Ruberls}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Andrē|Rūzvelts}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Saimss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Sakrē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Italo|Santelli}} || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Emīls|Sarāds}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Fernāns|Sāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Sendss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gijoms|Serons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Ogists|Serurjē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Ūle|Seters}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Leons|Sē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri un profesionāļi]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Toms|Sēbergs}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Andrē|Siks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henriks|Sillems}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leons|Sisē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Valentīns|Smits}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henri|Smulderss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Sonnemanss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žaks|Sotero}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ilērs|Spanogs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Freds|Spekmens}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Steipltons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Daniels|Subērāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Antoni|Sveiss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Šampions}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Šampudrī}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs de|Šamsavēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs de la|Šapels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}) || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans Batists|Šarko}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|[[Šarlo (airētājs)|Šarlo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Žans|Šastanjē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || — || — || 1 |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Luiss|Šeldons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || — || — || 1 |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Ričards|Šeldons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Makss|Šēne}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ferdinands|Šlāters}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Augusts|Šmīrers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Šneido}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Konrāds|Štēli}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|Šautene, 300 metri, pozīcijā uz ceļiem]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Pistole, 50 metri, individuāli]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Ādolfs|Štokhauzens}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ernsts|Šulcs}} || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|M. V.|Talbots}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Tartara}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Mišels|Teato}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons Hovards|Teilors}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Valters|Teisens}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fransuā|Teksjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Teksjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Telandjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leons|Teljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Terijs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Johanness|Tervogts}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ričards|Tērners}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Viktors|Tibo}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || — || 1 || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Alfrēds|Tisē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Valdemārs|Tītgenss}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leons|Tjēbo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=5|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left rowspan=5|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=5|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || 1 || — || — || rowspan=5|'''5''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Montagu|Tollers}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Tomā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Filips|Tomelins}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leons|Toms}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ēriks|Torntons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Toršbēfs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Tozēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls|Trefels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žils|Trinitē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Džans Džordžo|Trisīno}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Henrikuss|Tromps}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Truseljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Uto}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Valefs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žils|Valtons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Harijs|Van Bergens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Žoržs|Van der Pūls}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Hūberts|Van Inniss}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Pols|Vasērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Oto|Vāle}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Antuāns|Vedrēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Vegelēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Kretjēns|Veideliks}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] || 1 || — || — || rowspan=2 |'''2''' |- | align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Arijs van der|Veldens}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Otokārs|Veize}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Georgs|Venderots}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žils|Verbeks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Moriss|Verdonks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls Pomjē di|Veržē}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, stāvus pozīcijā]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fransuā|Vilamitjana}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Fransisko|Viljota}} || align=left|{{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Basku pelota|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermanis|Vilkers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frēnsiss|Vilsons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Moriss|Viņero}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Klods|Vitindeils}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Reimons|Vitindeils}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Pauls|Vīzners}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Voliss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Arčibalds|Vordens}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeks|Zīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pjērs|Žervē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Žilardoni}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Žirū}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Žoržs|Žoēns}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Timotē|Žordāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- |} === Sievietes === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; " |- ! Sportists || Pārstāvētā valsts || Sporta veids || Disciplīnas, kurās <br/> izcīnīta medaļa !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left|{{sortname|Margareta|Ebota}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Meriona|Džonsa Farkuara}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Šarlote|Kūpere}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Darja|Preta}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Ivonne|Prevo}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Helēna de|Purtalē}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Hedviga|Rozenbaumova}} || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Polīna|Vitjēra}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |} == Skatīt arī == * [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.olympic.org/en/content/Olympic-Games/All-Past-Olympic-Games/Summer/Athens-1896/ Athens 1896 — Olympic.org] {{en ikona}}/{{fr ikona}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Olimpisko spēļu medaļnieki}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Medaļnieki]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki| ]] [[Kategorija:Vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījumi]] ragl25c6c66zusvpkmsuqn0bqafhkyd 4509427 4509366 2026-08-18T17:23:04Z Kleivas 2704 /* Medaļnieki */ 4509427 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] medaļnieki'''. Tās bija '''II vasaras olimpiskās spēles''' un norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]].<ref>[https://www.olympics.com/en/olympic-games/paris-1900 Paris 1900], Starptautiskā Olimpiskā komiteja</ref> 1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas. Par pirmo vietu tika piešķirta sudraba medaļa, bet par otro vietu — bronzas medaļa. Starptautiskā Olimpiskā komiteja ir retrospektīvi piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri ieguva attiecīgi 1. , 2. un 3. vietu, lai agrīnās olimpiskās spēles atbilstu pašreizējiem apbalvojumiem.<ref>{{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}</ref> == Medaļnieki == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' === Vīrieši === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; " |- ! Sportists || Pārstāvētā valsts || Sporta veids || Disciplīnas, kurās <br/> izcīnīta medaļa !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Albērs|Aijā}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri – profesionāļi]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Vladimirs|Aitofs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ābels|Albērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Albērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Pjērs|Almāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Amermanis}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hosē de|Amesola}} || align=left|{{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Basku pelota|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alberts|Amrheins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Karls Alberts|Andersens}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Andersons|Viljams Andersons (kriketists)}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Aršenols}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pauls van|Asbruks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Atrils}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Azbruks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Ābels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Bahs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Klods|Bakenhems}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans de|Bakers}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Baklijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Volters|Bakmesters}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=5|{{sortname|Ērvings|Baksters}} || align=left rowspan=5|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=5|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || 1 || — || — || rowspan=5|'''5''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Rožē de|Barbarēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermanis|Barelē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (M1x)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Remons|Basē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Bastjēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rūdolfs|Bauers}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Antoniuss|Bauvenss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Noēls|Bā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Beiliss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Čārlzs|Benets}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Frānsiss|Berčels}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Beresfords}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Solko van den|Bergs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Toms|Beridžs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žozefs|Bertrāns|Žozefs Bertrāns (peldētājs)}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hugo|Betings}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Francis|Bēkli}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Tomass|Bērdžess}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Bērtlzs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Bilārs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leons|Binošs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Birkets}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bīčkrofts}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Blanšī}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Blohs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Bodrjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Žaks|Bodrjē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || rowspan=2|'''3''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Bovermens}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Fransuā|Brants}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Viljams|Braunings}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Breids}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Brejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Prospērs|Brigemans}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Hermanuss|Brokmans}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņu četrinieki (M4+)]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Enriko|Brusoni}} || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Bukērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Marsels|Bulenžē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žilbērs|Buņols}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Čalks}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Darbijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|De Bērs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žils|De Bišops}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Oskars|De Koks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harijs|Debeks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Debelks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfonss|Dekupērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Dekužī}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Demanē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Lorenss|Dohertijs}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu viensspēles]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Redžinalds|Dohertijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu vienspēles]] || — || — || 1 || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Klements|Deikens}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Johanness van|Deiks}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Deniss|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans|Dekāzs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Anrī|Deložs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Karloss|Deltūrs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Delšambrs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Oskars|Desomvills}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls|Devendevils}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Dibosks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Dibuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Žils|Dibuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Ditfuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Divāls}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Domēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Donni}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Donns}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ernsts|Hopenbergs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Druārs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Kārlis|Duils}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žaks|Dukē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Džons Artūrs|Džārviss}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || 1 || — || — |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Harijs|Džefersons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Džerviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Džonss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Džuvenals}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Ekslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Eksšovs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Ells}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Konstantīns|Enrikess}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Eptons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Anrī|Eruēns}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Žans|Ervē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Eustakiu de|Eskandons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Manuels de|Eskandons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pablo de|Eskandons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Ūle|Estmo}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, stāvus pozīcijā]] || — || 1 || — || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, guļus pozīcijā]] || — || — || 1 |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Sentdžordžs|Ešs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (M1x)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs de la|Falēzs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Aleksandrs|Faramons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans|Fardels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ernsts|Fasts}} || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|[[Favjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fernāns|Feijarts}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ernsts|Felle}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Oto|Fikkeizens}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Antuāns|Fiolē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Fiso}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Zīgfrīds|Flešs}} || align=left|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Ramons|Fonsts}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri un profesionāļi]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Emīls Žans|Fontēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ežēns|Fraiss}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Jūliuss|Frejs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Olafs|Fridenlunds}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Frīks}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emanuels|Fulons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Robērs|Furnjē-Sarlovēze}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viržils|Gaijārs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Roberts|Garets}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Dominiks|Gardērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bezils de|Garmendija}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Garnjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Geigers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pjērs|Gellē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Moriss|Giflē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Robērs|Giflē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Gijo}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Gills}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Dirks Būsts|Gipss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls|Girē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Glinē}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Andrē|Godēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (M1x)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Godinē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Šarls|Gonduāns}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Gustavs|Goslers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Kārlis|Goslers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Oskars|Goslers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Goslings}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans Gijs|Gotjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Granžāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Oskars|Greguārs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Džons|Gretons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Emīls|Grimjo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Griters}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Hainle}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Zoltāns|Halmai}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || — || 1 || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Emē|Hāgemans}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Edvīns|Hedlijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Moriss|Hemelsūts}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Henrijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Jakobs|Hermanis}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Helmers|Hermansens}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Heslems}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hendriks van|Hēkelums}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Loids|Hildebrands}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Konrāds|Hībendāls}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Villijs|Hofmeisters}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Kriss|Hoijkāss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Holands}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Deivids|Hols}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Ernsts|Hopenbergs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Roberts|Horns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Edvards|Hors}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Hūds}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls|Igo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Františeks|Janda-Suks}} || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Valters|Kacenšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Kadē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Kamelins}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Kamings}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fernāns|Kanels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Lorns|Karijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Viljams|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Vilhelms|Karstenss}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Selvins|Karverlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Andrē|Kastaņē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Kavadīni}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gastons|Kejo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rauls|Kelekoms}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Emīls|Kellenbergers}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|Šautene, 300 metri, pozīcijā uz ceļiem]] || — || 1 || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Pīters|Kemps}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Kentions}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Jūliuss|Kerners}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfonss|Kiršhofers}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fokshols|Kīns}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žistinjēns de|Klarī}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Rūlofs|Kleins}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Žils|Kleveno}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Tomass|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Koens}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Žans|Kollā}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Meredits|Kolkets}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Konolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Antonio|Konte|Antonio Konte (paukotājs)}} || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harijs|Korners}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Koste}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žilbērs de|Kotiņons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Kregans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermanis|Kreicers|Hermanis Kreicers (regbists)}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Francis|Krēverats}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Kristiāns}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Marsels van|Krombrigs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Roberts|Krošovs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ežēns|Kulons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Sesils|Kventins}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Kvošs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hanss|Lača}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Marsels|Lambērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Konstants van|Langendonks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds van|Landegems}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Arnolds|Landfoigts}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Lardanšē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žaks Le|Lavasjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Žans|Le Brē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Marsels|Lebūts}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ibērs|Lefēvrs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Leijē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons Henrijs|Leiks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Frederiks|Leins}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || 1 || — || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Moriss|Lekoks}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Renē|Lerišs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rūrds|Lēgstra}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Kārlis|Lēle}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pēders|Likebergs}} || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Limps}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Lindbergs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Robērs|Linzeljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Frīdrihs|Liti}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Patriks|Līhijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Luijs|Lofrē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|M. L.|Logans}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rosko|Lokvuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Londo}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Maksvels|Longs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Lorāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] || — || —|| 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gērts|Lotsijs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pauls|Lotsijs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Herberts|Lovets}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ērihs|Ludvigs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rihards|Ludvigs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans de|Madre}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Larss Jergens|Madsens}} || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, stāvus pozīcijā]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Harolds|Mahoni}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu viensspēles]] || — || 1 || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 |- | align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Moriss|Makērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|H.|Makhenrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Makīvojs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Džosija|Makrakens}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Volters|Makrīrijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Makkejs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Maklīns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Eduārs|Mantuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fēlikss|Markots}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Marks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Luijs|Martēns}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || — || — || 1 || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Viljams|Martēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Martinē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Masons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Māršs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ādolfs|Mellers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Marsels|Merāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Meriņaks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Mersjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Dezirē|Meršē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Anrī|Mialarē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Valters|Midelbergs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fricis|Millers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans Batists|Mimjagē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs Napoleons|Mirā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Mišāns}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Emīls|Mišelē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''3''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Eldžernons|Modslijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Molonijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Monno}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Robērs de|Monteskjū}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Leons|Moro}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Ernests|Moro de Melēns}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gustavs|Motss}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ežēns|Mužēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Nagelmakers}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Georgs|Naue}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Žans de|Neflīzs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Milans|Neraličs}} || align=left|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ežēns|Nēfss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Nikolass}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Herberts|Nikols}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Augusts|Nilsons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Anderss Peters|Nīlsens}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || — || 1 || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, guļus pozīcijā]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|Šautene, 300 metri, pozīcijā uz ceļiem]] || — || 1 || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Artūrs|Noriss}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu viensspēles]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Franks|Odbergs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hendriks|Oferhauss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Ogists-Dormijs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žozefs|Olivjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Edgars|Obje}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Gastons|Omuats}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Džordžs|Ortons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Moriss|Ošpjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Ošpjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Ahils|Parošs}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, guļus pozīcijā]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Pistole, 50 metri, individuāli]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Gistavs|Pelgrimss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Pesljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Pesluā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rauls|Paoli}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gastons|Peltjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls|Perēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pols|Perkē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Perrē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Herberts fon|Petersdorfs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Heinrihs|Peterss}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Šarls Frederiks|Petī}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Polslends}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Eduards|Pope}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Andrē|Prevo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}) || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Normens|Pričards}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Žaks de|Prinelē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Pauls|Probsts}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bernārs de|Purtalē}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Hermanis de|Purtalē}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Gastons|Rageno}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Giljermo Heidens|Raits}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Moriss|Rauls-Duvāls}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Heinrihs|Reics}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Franss|Reišels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfonss|Renjē}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Resežaks-Diparks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Volters|Rezerfords}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Karls|Rēderers}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Pistole, 50 metri, individuāli]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Džons|Rimmers}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Luijs|Rišardē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Pistole, 300 metri, komandas]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Andrē|Rišmans}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hugo|Rīsters}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Deivids|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Duglass|Robinsons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Sidnijs|Robinsons}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Žozefs|Rofo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ipolits|Rokē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Romā}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Eduards de|Rotšilds}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Stens|Roulijs}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || — || — || 1 || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metri, komandu skrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Roulinsons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Karls|Ruberls}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Andrē|Rūzvelts}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Saimss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Sakrē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gistavs|Sandrā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Italo|Santelli}} || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Emīls|Sarāds}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Fernāns|Sāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Sendss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gijoms|Serons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Ogists|Serurjē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Ūle|Seters}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Leons|Sē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri un profesionāļi]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Toms|Sēbergs}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gustavs|Sēderstrēms}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Andrē|Siks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henriks|Sillems}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leons|Sisē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Valentīns|Smits}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henri|Smulderss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Sonnemanss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žaks|Sotero}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ilērs|Spanogs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Freds|Spekmens}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Steipltons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Daniels|Subērāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fransisko Enrikess de|Subirija}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Antoni|Sveiss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Šampions}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Šampudrī}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs de|Šamsavēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs de la|Šapels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}) || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans Batists|Šarko}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|[[Šarlo (airētājs)|Šarlo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Žans|Šastanjē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || — || — || 1 |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Luiss|Šeldons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || — || — || 1 |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Ričards|Šeldons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Makss|Šēne}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ferdinands|Šlāters}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Eižens|Šmits}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Augusts|Šmīrers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Šneido}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Kārlis|Štāfs}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Konrāds|Štēli}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|Šautene, 300 metri, pozīcijā uz ceļiem]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Pistole, 50 metri, individuāli]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Ādolfs|Štokhauzens}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ernsts|Šulcs}} || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|M. V.|Talbots}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Tartara}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Mišels|Teato}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons Hovards|Teilors}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Valters|Teisens}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fransuā|Teksjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Teksjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Telandjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leons|Teljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Terijs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Johanness|Tervogts}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ričards|Tērners}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Viktors|Tibo}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || — || 1 || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Alfrēds|Tisē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Valdemārs|Tītgenss}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leons|Tjēbo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=5|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left rowspan=5|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=5|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || 1 || — || — || rowspan=5|'''5''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Montagu|Tollers}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Tomā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Filips|Tomelins}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leons|Toms}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ēriks|Torntons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Toršbēfs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Tozēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls|Trefels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žils|Trinitē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Džans Džordžo|Trisīno}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Henrikuss|Tromps}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Truseljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Uto}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Valefs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žils|Valtons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Harijs|Van Bergens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Žoržs|Van der Pūls}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Hūberts|Van Inniss}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Pols|Vasērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Oto|Vāle}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Antuāns|Vedrēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Vegelēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Kretjēns|Veideliks}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] || 1 || — || — || rowspan=2 |'''2''' |- | align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Arijs van der|Veldens}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Otokārs|Veize}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Georgs|Venderots}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žils|Verbeks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Moriss|Verdonks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls Pomjē di|Veržē}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, stāvus pozīcijā]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fransuā|Vilamitjana}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Fransisko|Viljota}} || align=left|{{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Basku pelota|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermanis|Vilkers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frēnsiss|Vilsons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Vinklers}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Moriss|Viņero}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Klods|Vitindeils}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Reimons|Vitindeils}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Pauls|Vīzners}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Voliss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Arčibalds|Vordens}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeks|Zīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pjērs|Žervē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Žilardoni}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Žirū}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Žoržs|Žoēns}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Timotē|Žordāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- |} === Sievietes === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; " |- ! Sportists || Pārstāvētā valsts || Sporta veids || Disciplīnas, kurās <br/> izcīnīta medaļa !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left|{{sortname|Margareta|Ebota}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Meriona|Džonsa Farkuara}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Šarlote|Kūpere}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Darja|Preta}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Ivonne|Prevo}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Helēna de|Purtalē}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Hedviga|Rozenbaumova}} || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Polīna|Vitjēra}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |} == Skatīt arī == * [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.olympic.org/en/content/Olympic-Games/All-Past-Olympic-Games/Summer/Athens-1896/ Athens 1896 — Olympic.org] {{en ikona}}/{{fr ikona}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Olimpisko spēļu medaļnieki}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Medaļnieki]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki| ]] [[Kategorija:Vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījumi]] lk2pmaaeycu8cb1v96h4gi3hzb0rxh3 4509429 4509427 2026-08-18T17:28:54Z Kleivas 2704 4509429 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] medaļnieki'''. Tās bija '''II vasaras olimpiskās spēles''' un norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]].<ref>[https://www.olympics.com/en/olympic-games/paris-1900 Paris 1900], Starptautiskā Olimpiskā komiteja</ref> 1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas. Par pirmo vietu tika piešķirta sudraba medaļa, bet par otro vietu — bronzas medaļa. Starptautiskā Olimpiskā komiteja ir retrospektīvi piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri ieguva attiecīgi 1. , 2. un 3. vietu, lai agrīnās olimpiskās spēles atbilstu pašreizējiem apbalvojumiem.<ref>{{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}</ref> Olimpiskās medaļas 1900. gada spēlēs saņēma 465 vīrieši un 8 sievietes, iespējams medaļu ieguvēji varētu būt vairāk, jo atsevišķos sporta veidos nav identificēti visi medaļnieki. Amerikāņu vieglatlēti [[Ērvings Baksters]] un [[Alvins Krencleins]] bija medaļām bagātājie sportisti šajās olimpiskajās spēlēs, iegūstot katrs pa 5 olimpiskajām medaļām. Savukārt amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais sportists, kas izcīnīja četras zelta medaļas. == Medaļnieki == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' === Vīrieši === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; " |- ! Sportists || Pārstāvētā valsts || Sporta veids || Disciplīnas, kurās <br/> izcīnīta medaļa !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Albērs|Aijā}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri – profesionāļi]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Vladimirs|Aitofs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ābels|Albērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Albērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Pjērs|Almāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Amermanis}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hosē de|Amesola}} || align=left|{{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Basku pelota|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alberts|Amrheins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Karls Alberts|Andersens}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Andersons|Viljams Andersons (kriketists)}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Aršenols}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pauls van|Asbruks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Atrils}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Azbruks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Ābels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Bahs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Klods|Bakenhems}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans de|Bakers}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Baklijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Volters|Bakmesters}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=5|{{sortname|Ērvings|Baksters}} || align=left rowspan=5|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=5|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || 1 || — || — || rowspan=5|'''5''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Rožē de|Barbarēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermanis|Barelē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (M1x)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Remons|Basē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Bastjēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rūdolfs|Bauers}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Antoniuss|Bauvenss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Noēls|Bā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Beiliss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Čārlzs|Benets}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Frānsiss|Berčels}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Beresfords}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Solko van den|Bergs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Toms|Beridžs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žozefs|Bertrāns|Žozefs Bertrāns (peldētājs)}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hugo|Betings}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Francis|Bēkli}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Tomass|Bērdžess}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Bērtlzs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Bilārs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leons|Binošs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Birkets}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bīčkrofts}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Blanšī}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Blohs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Bodrjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Žaks|Bodrjē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || rowspan=2|'''3''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Bovermens}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Fransuā|Brants}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Viljams|Braunings}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Breids}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Brejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Prospērs|Brigemans}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Hermanuss|Brokmans}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņu četrinieki (M4+)]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Enriko|Brusoni}} || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Bukērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Marsels|Bulenžē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žilbērs|Buņols}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Čalks}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Darbijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|De Bērs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žils|De Bišops}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Oskars|De Koks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harijs|Debeks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Debelks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfonss|Dekupērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Dekužī}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Demanē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Lorenss|Dohertijs}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu viensspēles]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Redžinalds|Dohertijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu vienspēles]] || — || — || 1 || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Klements|Deikens}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Johanness van|Deiks}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Deniss|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans|Dekāzs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Anrī|Deložs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Karloss|Deltūrs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Delšambrs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Oskars|Desomvills}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls|Devendevils}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Dibosks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Dibuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Žils|Dibuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Ditfuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Divāls}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Domēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Donni}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Donns}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ernsts|Hopenbergs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Druārs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Kārlis|Duils}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žaks|Dukē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Džons Artūrs|Džārviss}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || 1 || — || — |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Harijs|Džefersons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Džerviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Džonss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Džuvenals}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Ekslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Eksšovs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Ells}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Konstantīns|Enrikess}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Eptons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Anrī|Eruēns}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Žans|Ervē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Eustakiu de|Eskandons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Manuels de|Eskandons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pablo de|Eskandons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Ūle|Estmo}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, stāvus pozīcijā]] || — || 1 || — || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, guļus pozīcijā]] || — || — || 1 |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Sentdžordžs|Ešs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (M1x)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs de la|Falēzs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Aleksandrs|Faramons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans|Fardels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ernsts|Fasts}} || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|[[Favjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fernāns|Feijarts}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ernsts|Felle}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Oto|Fikkeizens}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Antuāns|Fiolē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Fiso}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Zīgfrīds|Flešs}} || align=left|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Ramons|Fonsts}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri un profesionāļi]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Emīls Žans|Fontēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ežēns|Fraiss}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Jūliuss|Frejs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Olafs|Fridenlunds}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Frīks}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emanuels|Fulons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Robērs|Furnjē-Sarlovēze}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viržils|Gaijārs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Roberts|Garets}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Dominiks|Gardērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bezils de|Garmendija}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Garnjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Geigers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pjērs|Gellē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Moriss|Giflē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Robērs|Giflē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Gijo}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Gills}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Dirks Būsts|Gipss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls|Girē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Glinē}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Andrē|Godēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (M1x)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Godinē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Šarls|Gonduāns}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Gustavs|Goslers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Kārlis|Goslers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Oskars|Goslers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Goslings}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans Gijs|Gotjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Granžāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Oskars|Greguārs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Džons|Gretons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Emīls|Grimjo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Griters}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Hainle}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Zoltāns|Halmai}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || — || 1 || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Emē|Hāgemans}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Edvīns|Hedlijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Moriss|Hemelsūts}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Henrijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Jakobs|Hermanis}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Helmers|Hermansens}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Heslems}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hendriks van|Hēkelums}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Loids|Hildebrands}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Konrāds|Hībendāls}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Villijs|Hofmeisters}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Kriss|Hoijkāss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Holands}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Deivids|Hols}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Ernsts|Hopenbergs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Roberts|Horns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Edvards|Hors}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Hūds}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls|Igo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Františeks|Janda-Suks}} || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Valters|Kacenšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Kadē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Kamelins}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Kamings}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fernāns|Kanels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Lorns|Karijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Viljams|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Vilhelms|Karstenss}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Selvins|Karverlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Andrē|Kastaņē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Kavadīni}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gastons|Kejo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rauls|Kelekoms}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Emīls|Kellenbergers}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|Šautene, 300 metri, pozīcijā uz ceļiem]] || — || 1 || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Pīters|Kemps}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Kentions}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Jūliuss|Kerners}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfonss|Kiršhofers}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fokshols|Kīns}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žistinjēns de|Klarī}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Rūlofs|Kleins}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Žils|Kleveno}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Tomass|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Koens}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Žans|Kollā}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Meredits|Kolkets}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Konolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Antonio|Konte|Antonio Konte (paukotājs)}} || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harijs|Korners}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Koste}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žilbērs de|Kotiņons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Kregans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermanis|Kreicers|Hermanis Kreicers (regbists)}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Francis|Krēverats}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Kristiāns}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Marsels van|Krombrigs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Roberts|Krošovs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ežēns|Kulons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Sesils|Kventins}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Kvošs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hanss|Lača}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Marsels|Lambērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Konstants van|Langendonks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds van|Landegems}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Arnolds|Landfoigts}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Lardanšē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žaks Le|Lavasjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Žans|Le Brē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Marsels|Lebūts}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ibērs|Lefēvrs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Leijē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons Henrijs|Leiks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Frederiks|Leins}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || 1 || — || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Moriss|Lekoks}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Renē|Lerišs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rūrds|Lēgstra}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Kārlis|Lēle}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pēders|Likebergs}} || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Limps}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Lindbergs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Robērs|Linzeljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Frīdrihs|Liti}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Patriks|Līhijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Luijs|Lofrē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|M. L.|Logans}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rosko|Lokvuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Londo}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Maksvels|Longs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Lorāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] || — || —|| 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gērts|Lotsijs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pauls|Lotsijs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Herberts|Lovets}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ērihs|Ludvigs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rihards|Ludvigs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans de|Madre}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Larss Jergens|Madsens}} || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, stāvus pozīcijā]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Harolds|Mahoni}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu viensspēles]] || — || 1 || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 |- | align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Moriss|Makērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|H.|Makhenrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Makīvojs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Džosija|Makrakens}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Volters|Makrīrijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Makkejs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Maklīns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Eduārs|Mantuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fēlikss|Markots}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Marks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Luijs|Martēns}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || — || — || 1 || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Viljams|Martēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Martinē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Masons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Māršs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ādolfs|Mellers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Marsels|Merāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Meriņaks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Mersjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Dezirē|Meršē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Anrī|Mialarē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Valters|Midelbergs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fricis|Millers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans Batists|Mimjagē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs Napoleons|Mirā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Mišāns}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Emīls|Mišelē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''3''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Eldžernons|Modslijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Molonijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Monno}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Robērs de|Monteskjū}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Leons|Moro}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Ernests|Moro de Melēns}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gustavs|Motss}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ežēns|Mužēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Nagelmakers}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Georgs|Naue}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Žans de|Neflīzs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Milans|Neraličs}} || align=left|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ežēns|Nēfss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Nikolass}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Herberts|Nikols}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Augusts|Nilsons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Anderss Peters|Nīlsens}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || — || 1 || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, guļus pozīcijā]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|Šautene, 300 metri, pozīcijā uz ceļiem]] || — || 1 || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Artūrs|Noriss}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu viensspēles]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Franks|Odbergs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hendriks|Oferhauss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Ogists-Dormijs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žozefs|Olivjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Edgars|Obje}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Gastons|Omuats}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Džordžs|Ortons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Moriss|Ošpjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Ošpjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Ahils|Parošs}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, guļus pozīcijā]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Pistole, 50 metri, individuāli]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Gistavs|Pelgrimss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Pesljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Pesluā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rauls|Paoli}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gastons|Peltjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls|Perēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pols|Perkē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Perrē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Herberts fon|Petersdorfs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Heinrihs|Peterss}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Šarls Frederiks|Petī}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Polslends}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Eduards|Pope}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Andrē|Prevo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}) || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Normens|Pričards}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Žaks de|Prinelē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Pauls|Probsts}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bernārs de|Purtalē}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Hermanis de|Purtalē}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Gastons|Rageno}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Giljermo Heidens|Raits}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Moriss|Rauls-Duvāls}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Heinrihs|Reics}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Franss|Reišels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfonss|Renjē}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Resežaks-Diparks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Volters|Rezerfords}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Karls|Rēderers}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Pistole, 50 metri, individuāli]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Džons|Rimmers}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Luijs|Rišardē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Pistole, 300 metri, komandas]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Andrē|Rišmans}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hugo|Rīsters}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Deivids|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Duglass|Robinsons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Sidnijs|Robinsons}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Žozefs|Rofo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ipolits|Rokē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Romā}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Eduards de|Rotšilds}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Stens|Roulijs}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || — || — || 1 || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metri, komandu skrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Roulinsons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Karls|Ruberls}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Andrē|Rūzvelts}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Saimss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Sakrē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gistavs|Sandrā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Italo|Santelli}} || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Emīls|Sarāds}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Fernāns|Sāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Sendss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gijoms|Serons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Ogists|Serurjē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Ūle|Seters}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Leons|Sē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri un profesionāļi]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Toms|Sēbergs}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gustavs|Sēderstrēms}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Andrē|Siks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henriks|Sillems}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leons|Sisē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Valentīns|Smits}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henri|Smulderss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Sonnemanss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žaks|Sotero}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ilērs|Spanogs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Freds|Spekmens}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Steipltons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Daniels|Subērāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fransisko Enrikess de|Subirija}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Antoni|Sveiss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Šampions}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Šampudrī}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs de|Šamsavēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs de la|Šapels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}) || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans Batists|Šarko}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|[[Šarlo (airētājs)|Šarlo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Žans|Šastanjē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || — || — || 1 |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Luiss|Šeldons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || — || — || 1 |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Ričards|Šeldons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Makss|Šēne}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ferdinands|Šlāters}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Eižens|Šmits}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Augusts|Šmīrers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Šneido}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Kārlis|Štāfs}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Konrāds|Štēli}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|Šautene, 300 metri, pozīcijā uz ceļiem]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Pistole, 50 metri, individuāli]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Ādolfs|Štokhauzens}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ernsts|Šulcs}} || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|M. V.|Talbots}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Tartara}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Mišels|Teato}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons Hovards|Teilors}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Valters|Teisens}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fransuā|Teksjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Teksjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Telandjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leons|Teljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Terijs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Johanness|Tervogts}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ričards|Tērners}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Viktors|Tibo}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || — || 1 || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Alfrēds|Tisē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Valdemārs|Tītgenss}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leons|Tjēbo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=5|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left rowspan=5|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=5|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || 1 || — || — || rowspan=5|'''5''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Montagu|Tollers}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Tomā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Filips|Tomelins}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leons|Toms}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ēriks|Torntons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Toršbēfs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Tozēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls|Trefels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žils|Trinitē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Džans Džordžo|Trisīno}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Henrikuss|Tromps}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Truseljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Uto}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Valefs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žils|Valtons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Harijs|Van Bergens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Žoržs|Van der Pūls}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Hūberts|Van Inniss}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Pols|Vasērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Oto|Vāle}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Antuāns|Vedrēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Vegelēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Kretjēns|Veideliks}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] || 1 || — || — || rowspan=2 |'''2''' |- | align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Arijs van der|Veldens}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Otokārs|Veize}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Georgs|Venderots}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žils|Verbeks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Moriss|Verdonks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls Pomjē di|Veržē}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, stāvus pozīcijā]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fransuā|Vilamitjana}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Fransisko|Viljota}} || align=left|{{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Basku pelota|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermanis|Vilkers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frēnsiss|Vilsons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Vinklers}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Moriss|Viņero}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Klods|Vitindeils}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Reimons|Vitindeils}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Pauls|Vīzners}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Voliss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Arčibalds|Vordens}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeks|Zīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pjērs|Žervē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Žilardoni}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Žirū}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Žoržs|Žoēns}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Timotē|Žordāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- |} === Sievietes === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; " |- ! Sportists || Pārstāvētā valsts || Sporta veids || Disciplīnas, kurās <br/> izcīnīta medaļa !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left|{{sortname|Margareta|Ebota}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Meriona|Džonsa Farkuara}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Šarlote|Kūpere}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Darja|Preta}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Ivonne|Prevo}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Helēna de|Purtalē}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Hedviga|Rozenbaumova}} || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Polīna|Vitjēra}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |} == Skatīt arī == * [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.olympic.org/en/content/Olympic-Games/All-Past-Olympic-Games/Summer/Athens-1896/ Athens 1896 — Olympic.org] {{en ikona}}/{{fr ikona}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Olimpisko spēļu medaļnieki}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Medaļnieki]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki| ]] [[Kategorija:Vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījumi]] 0fgpmnowyhsa7yr1mho7z1edjg0wb57 4509430 4509429 2026-08-18T17:29:47Z Kleivas 2704 4509430 wikitext text/x-wiki [[File:Olympic_medals_Paris_1900.jpg|thumb|Apzeltītas sudraba, sudraba un bronzas medaļas 1900. gada Olimpiskajām spēlēm Olimpiskā muzeja kolekcijā.]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] medaļnieki'''. Tās bija '''II vasaras olimpiskās spēles''' un norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]].<ref>[https://www.olympics.com/en/olympic-games/paris-1900 Paris 1900], Starptautiskā Olimpiskā komiteja</ref> 1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas. Par pirmo vietu tika piešķirta sudraba medaļa, bet par otro vietu — bronzas medaļa. Starptautiskā Olimpiskā komiteja ir retrospektīvi piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri ieguva attiecīgi 1. , 2. un 3. vietu, lai agrīnās olimpiskās spēles atbilstu pašreizējiem apbalvojumiem.<ref>{{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}</ref> Olimpiskās medaļas 1900. gada spēlēs saņēma 465 vīrieši un 8 sievietes, iespējams medaļu ieguvēji varētu būt vairāk, jo atsevišķos sporta veidos nav identificēti visi medaļnieki. Amerikāņu vieglatlēti [[Ērvings Baksters]] un [[Alvins Krencleins]] bija medaļām bagātājie sportisti šajās olimpiskajās spēlēs, iegūstot katrs pa 5 olimpiskajām medaļām. Savukārt amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais sportists, kas izcīnīja četras zelta medaļas. == Medaļnieki == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' === Vīrieši === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; " |- ! Sportists || Pārstāvētā valsts || Sporta veids || Disciplīnas, kurās <br/> izcīnīta medaļa !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Albērs|Aijā}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri – profesionāļi]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Vladimirs|Aitofs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ābels|Albērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Albērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Pjērs|Almāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Amermanis}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hosē de|Amesola}} || align=left|{{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Basku pelota|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alberts|Amrheins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Karls Alberts|Andersens}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Andersons|Viljams Andersons (kriketists)}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Aršenols}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pauls van|Asbruks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Atrils}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Azbruks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Ābels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Bahs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Klods|Bakenhems}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans de|Bakers}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Baklijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Volters|Bakmesters}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=5|{{sortname|Ērvings|Baksters}} || align=left rowspan=5|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=5|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || 1 || — || — || rowspan=5|'''5''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Rožē de|Barbarēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermanis|Barelē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (M1x)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Remons|Basē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Bastjēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rūdolfs|Bauers}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Antoniuss|Bauvenss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Noēls|Bā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Beiliss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Čārlzs|Benets}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Frānsiss|Berčels}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Beresfords}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Solko van den|Bergs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Toms|Beridžs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žozefs|Bertrāns|Žozefs Bertrāns (peldētājs)}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hugo|Betings}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Francis|Bēkli}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Tomass|Bērdžess}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Bērtlzs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Bilārs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leons|Binošs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Birkets}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bīčkrofts}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Blanšī}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Blohs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Bodrjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Žaks|Bodrjē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || rowspan=2|'''3''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Bovermens}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Fransuā|Brants}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Viljams|Braunings}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Breids}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Brejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Prospērs|Brigemans}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Hermanuss|Brokmans}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņu četrinieki (M4+)]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Enriko|Brusoni}} || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Bukērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Marsels|Bulenžē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žilbērs|Buņols}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Čalks}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Darbijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|De Bērs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žils|De Bišops}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Oskars|De Koks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harijs|Debeks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Debelks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfonss|Dekupērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Dekužī}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Demanē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Lorenss|Dohertijs}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu viensspēles]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Redžinalds|Dohertijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu vienspēles]] || — || — || 1 || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Klements|Deikens}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Johanness van|Deiks}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Deniss|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans|Dekāzs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Anrī|Deložs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Karloss|Deltūrs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Delšambrs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Oskars|Desomvills}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls|Devendevils}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Dibosks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Dibuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Žils|Dibuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Ditfuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Divāls}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Domēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Donni}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Donns}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ernsts|Hopenbergs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Druārs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Kārlis|Duils}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žaks|Dukē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Džons Artūrs|Džārviss}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || 1 || — || — |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Harijs|Džefersons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Džerviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Džonss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Džuvenals}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Ekslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Eksšovs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Ells}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Konstantīns|Enrikess}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Eptons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Anrī|Eruēns}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Žans|Ervē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Eustakiu de|Eskandons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Manuels de|Eskandons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pablo de|Eskandons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Ūle|Estmo}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, stāvus pozīcijā]] || — || 1 || — || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, guļus pozīcijā]] || — || — || 1 |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Sentdžordžs|Ešs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (M1x)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs de la|Falēzs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Aleksandrs|Faramons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans|Fardels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ernsts|Fasts}} || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|[[Favjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fernāns|Feijarts}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ernsts|Felle}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Oto|Fikkeizens}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Antuāns|Fiolē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Fiso}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Zīgfrīds|Flešs}} || align=left|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Ramons|Fonsts}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri un profesionāļi]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Emīls Žans|Fontēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ežēns|Fraiss}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Jūliuss|Frejs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Olafs|Fridenlunds}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Frīks}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emanuels|Fulons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Robērs|Furnjē-Sarlovēze}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viržils|Gaijārs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Roberts|Garets}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Dominiks|Gardērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bezils de|Garmendija}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Garnjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Geigers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pjērs|Gellē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Moriss|Giflē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Robērs|Giflē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Gijo}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Gills}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Dirks Būsts|Gipss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls|Girē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Glinē}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Andrē|Godēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (M1x)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Godinē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Šarls|Gonduāns}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Gustavs|Goslers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Kārlis|Goslers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Oskars|Goslers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Goslings}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans Gijs|Gotjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Granžāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Oskars|Greguārs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Džons|Gretons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Emīls|Grimjo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Griters}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Hainle}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Zoltāns|Halmai}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || — || 1 || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Emē|Hāgemans}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Edvīns|Hedlijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Moriss|Hemelsūts}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Henrijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Jakobs|Hermanis}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Helmers|Hermansens}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Heslems}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hendriks van|Hēkelums}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Loids|Hildebrands}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Konrāds|Hībendāls}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Villijs|Hofmeisters}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Kriss|Hoijkāss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Holands}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Deivids|Hols}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Ernsts|Hopenbergs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Roberts|Horns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Edvards|Hors}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Hūds}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls|Igo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Františeks|Janda-Suks}} || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Valters|Kacenšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Kadē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Kamelins}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Kamings}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fernāns|Kanels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Lorns|Karijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Viljams|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Vilhelms|Karstenss}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Selvins|Karverlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Andrē|Kastaņē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Kavadīni}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gastons|Kejo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rauls|Kelekoms}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Emīls|Kellenbergers}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|Šautene, 300 metri, pozīcijā uz ceļiem]] || — || 1 || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Pīters|Kemps}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Kentions}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Jūliuss|Kerners}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfonss|Kiršhofers}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fokshols|Kīns}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žistinjēns de|Klarī}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Rūlofs|Kleins}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Žils|Kleveno}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Tomass|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Koens}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Žans|Kollā}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Meredits|Kolkets}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Konolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Antonio|Konte|Antonio Konte (paukotājs)}} || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harijs|Korners}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Koste}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žilbērs de|Kotiņons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Kregans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermanis|Kreicers|Hermanis Kreicers (regbists)}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Francis|Krēverats}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Kristiāns}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Marsels van|Krombrigs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Roberts|Krošovs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ežēns|Kulons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Sesils|Kventins}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Kvošs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hanss|Lača}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Marsels|Lambērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Konstants van|Langendonks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds van|Landegems}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Arnolds|Landfoigts}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Lardanšē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žaks Le|Lavasjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Žans|Le Brē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Marsels|Lebūts}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ibērs|Lefēvrs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Leijē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons Henrijs|Leiks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Frederiks|Leins}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || 1 || — || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Moriss|Lekoks}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Renē|Lerišs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rūrds|Lēgstra}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Kārlis|Lēle}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pēders|Likebergs}} || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Limps}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Lindbergs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Robērs|Linzeljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Frīdrihs|Liti}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Patriks|Līhijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Luijs|Lofrē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|M. L.|Logans}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rosko|Lokvuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Londo}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Maksvels|Longs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Lorāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] || — || —|| 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gērts|Lotsijs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pauls|Lotsijs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Herberts|Lovets}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ērihs|Ludvigs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rihards|Ludvigs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans de|Madre}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Larss Jergens|Madsens}} || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, stāvus pozīcijā]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Harolds|Mahoni}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu viensspēles]] || — || 1 || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 |- | align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Moriss|Makērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|H.|Makhenrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Makīvojs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Džosija|Makrakens}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Volters|Makrīrijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Makkejs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Maklīns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Eduārs|Mantuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fēlikss|Markots}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Marks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Luijs|Martēns}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || — || — || 1 || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Viljams|Martēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Martinē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Masons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Māršs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ādolfs|Mellers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Marsels|Merāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Meriņaks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Mersjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Dezirē|Meršē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Anrī|Mialarē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Valters|Midelbergs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fricis|Millers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans Batists|Mimjagē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs Napoleons|Mirā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Mišāns}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Emīls|Mišelē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''3''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Eldžernons|Modslijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Molonijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Monno}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Robērs de|Monteskjū}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Leons|Moro}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Ernests|Moro de Melēns}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gustavs|Motss}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ežēns|Mužēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Nagelmakers}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Georgs|Naue}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Žans de|Neflīzs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Milans|Neraličs}} || align=left|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ežēns|Nēfss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Nikolass}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Herberts|Nikols}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Augusts|Nilsons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Anderss Peters|Nīlsens}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || — || 1 || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, guļus pozīcijā]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|Šautene, 300 metri, pozīcijā uz ceļiem]] || — || 1 || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Artūrs|Noriss}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu viensspēles]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Franks|Odbergs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hendriks|Oferhauss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Ogists-Dormijs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žozefs|Olivjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Edgars|Obje}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Gastons|Omuats}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Džordžs|Ortons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Moriss|Ošpjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Ošpjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Ahils|Parošs}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, guļus pozīcijā]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Pistole, 50 metri, individuāli]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Gistavs|Pelgrimss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Pesljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Pesluā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Rauls|Paoli}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gastons|Peltjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls|Perēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pols|Perkē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Perrē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Herberts fon|Petersdorfs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Heinrihs|Peterss}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Šarls Frederiks|Petī}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Polslends}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Eduards|Pope}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Andrē|Prevo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}) || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Normens|Pričards}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Žaks de|Prinelē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Pauls|Probsts}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bernārs de|Purtalē}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Hermanis de|Purtalē}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Gastons|Rageno}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Giljermo Heidens|Raits}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}}</small>) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Moriss|Rauls-Duvāls}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Heinrihs|Reics}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Franss|Reišels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfonss|Renjē}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Resežaks-Diparks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Volters|Rezerfords}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Karls|Rēderers}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Pistole, 50 metri, individuāli]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Džons|Rimmers}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Luijs|Rišardē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Pistole, 300 metri, komandas]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Andrē|Rišmans}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hugo|Rīsters}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Deivids|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Duglass|Robinsons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=3|{{sortname|Sidnijs|Robinsons}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Žozefs|Rofo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ipolits|Rokē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Romā}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Eduards de|Rotšilds}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Stens|Roulijs}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || — || — || 1 || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metri, komandu skrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Roulinsons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Karls|Ruberls}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Andrē|Rūzvelts}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Saimss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Sakrē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gistavs|Sandrā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Italo|Santelli}} || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Emīls|Sarāds}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Fernāns|Sāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Sendss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gijoms|Serons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Ogists|Serurjē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Ūle|Seters}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Leons|Sē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri un profesionāļi]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Toms|Sēbergs}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gustavs|Sēderstrēms}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Andrē|Siks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henriks|Sillems}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leons|Sisē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Valentīns|Smits}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henri|Smulderss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viktors|Sonnemanss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žaks|Sotero}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ilērs|Spanogs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Freds|Spekmens}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Steipltons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Daniels|Subērāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fransisko Enrikess de|Subirija}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Antoni|Sveiss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Šampions}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Šampudrī}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs de|Šamsavēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žoržs de la|Šapels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}) || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žans Batists|Šarko}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|[[Šarlo (airētājs)|Šarlo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Žans|Šastanjē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || — || — || 1 |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Luiss|Šeldons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || — || — || 1 |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Ričards|Šeldons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Makss|Šēne}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ferdinands|Šlāters}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Eižens|Šmits}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Augusts|Šmīrers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Šneido}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Kārlis|Štāfs}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Konrāds|Štēli}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|Šautene, 300 metri, pozīcijā uz ceļiem]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 |- | align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Pistole, 50 metri, individuāli]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Ādolfs|Štokhauzens}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ernsts|Šulcs}} || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|M. V.|Talbots}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Tartara}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Mišels|Teato}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons Hovards|Teilors}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Valters|Teisens}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fransuā|Teksjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Teksjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Albērs|Telandjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leons|Teljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Terijs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Johanness|Tervogts}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ričards|Tērners}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Viktors|Tibo}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || — || 1 || — |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Alfrēds|Tisē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Valdemārs|Tītgenss}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leons|Tjēbo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=5|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left rowspan=5|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=5|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || 1 || — || — || rowspan=5|'''5''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Montagu|Tollers}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Tomā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Filips|Tomelins}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leons|Toms}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ēriks|Torntons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Toršbēfs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Tozēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls|Trefels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žils|Trinitē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Džans Džordžo|Trisīno}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Henrikuss|Tromps}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Luijs|Truseljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Uto}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Renē|Valefs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žils|Valtons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Harijs|Van Bergens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Žoržs|Van der Pūls}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=4|{{sortname|Hūberts|Van Inniss}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4''' |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || 1 || — || — |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || — || 1 || — |- | align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Pols|Vasērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Oto|Vāle}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Antuāns|Vedrēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Vegelēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Kretjēns|Veideliks}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] || 1 || — || — || rowspan=2 |'''2''' |- | align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Arijs van der|Veldens}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Otokārs|Veize}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Georgs|Venderots}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Žils|Verbeks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Moriss|Verdonks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Šarls Pomjē di|Veržē}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, stāvus pozīcijā]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Fransuā|Vilamitjana}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Fransisko|Viljota}} || align=left|{{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Basku pelota|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermanis|Vilkers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frēnsiss|Vilsons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Vinklers}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Moriss|Viņero}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Klods|Vitindeils}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Reimons|Vitindeils}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Pauls|Vīzners}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Voliss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Arčibalds|Vordens}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeks|Zīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Pjērs|Žervē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Anrī|Žilardoni}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ogists|Žirū}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Žoržs|Žoēns}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Timotē|Žordāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |- |} === Sievietes === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; " |- ! Sportists || Pārstāvētā valsts || Sporta veids || Disciplīnas, kurās <br/> izcīnīta medaļa !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left|{{sortname|Margareta|Ebota}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Meriona|Džonsa Farkuara}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Šarlote|Kūpere}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || 1 || — || — |- | align=left|{{sortname|Darja|Preta}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Ivonne|Prevo}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || 1 || — |- | align=left|{{sortname|Helēna de|Purtalē}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left rowspan=2|{{sortname|Hedviga|Rozenbaumova}} || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2''' |- | align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <small>({{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}})</small> || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 |- | align=left|{{sortname|Polīna|Vitjēra}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1''' |} == Skatīt arī == * [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.olympic.org/en/content/Olympic-Games/All-Past-Olympic-Games/Summer/Athens-1896/ Athens 1896 — Olympic.org] {{en ikona}}/{{fr ikona}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Olimpisko spēļu medaļnieki}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Medaļnieki]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki| ]] [[Kategorija:Vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījumi]] io73cfdovhn3qel53zrfpicur5d1162 0 637502 4509576 4508485 2026-08-18T21:45:26Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260818)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4509576 wikitext text/x-wiki {{medicīniskais brīdinājums}} {{Slimības infokaste | name = Rahīts | image = XrayRicketsLegssmall.jpg | alt = | caption = Divus gadus veca bērna rentgenuzņēmums, kur redzama rahīta izpausme | specialitāte = [[endokrinoloģija]], [[pediatrija]], [[reimatoloģija]] | simptomi = {{ubl|kaulu sāpes vai jutīgums, īpaši kājās, iegurnī, mugurā un ribās|muskuļu vājums un ātra noguršana|nevēlēšanās staigāt, sāpīga vai grīļīga gaita|aizkavēta sēdēšanas, rāpošanas vai staigāšanas apguve|{{nobr|lēnāka augšana un vecumam neatbilstoši}} mazs augums|plaukstu locītavu, potīšu un garo kaulu galu paplašināšanās}} | ilgums = <!--- slimošanas ilgums ---> | cēloņi = {{ubl|[[D vitamīns|D vitamīna]] deficīts|nepietiekama [[kalcijs|kalcija]] uzņemšana|[[uzturvielas|uzturvielu]] uzsūkšanās traucējumi|aknu vai nieru slimības|iedzimti D vitamīna vielmaiņas traucējumi}} | riski = {{ubl|mātes D vitamīna deficīts grūtniecības vai zīdīšanas laikā|D vitamīna papilddevas nesaņemšana zīdaiņa vecumā|uzturs ar mazu D vitamīna vai kalcija daudzumu|nepietiekams uzturs, nabadzība vai stingri ierobežojošas diētas|nepietiekama ultravioletā starojuma iedarbība}} | diagnoze = <!--- veids, kā nosaka saslimšanu ar konkrētu slimību ---> | DiseasesDB = | ICD10 = | ICD9 = 268.0 | ICDO = | OMIM = | MedlinePlus = | MeSH = | GeneReviewsNBK = | GeneReviewsName = | PME = rahits }} '''Rahīts''' ({{val|la|rachitis}}) ir augoša bērna [[skelets|skeleta]] slimība, kurai raksturīga nepietiekama [[augšanas plātnīte|augšanas plātnīšu]] [[skrimslis|skrimšļa]] un jaunveidoto [[kaulaudi|kaulaudu]] [[mineralizācija]]. Mineralizācijas traucējumi kavē normālu [[endohondrālā osifikācija|endohondrālo kaula veidošanos]] un var izraisīt [[kauls|kaulu]] mīkstināšanos un [[skeleta deformācija|deformācijas]], [[augšanas aizture|augšanas aizturi]], kaulu sāpes, [[muskuļu vājums|muskuļu vājumu]] un [[iešana|gaitas]] traucējumus. Raksturīgas var būt arī kāju izliekšanās un plaukstu un potīšu [[metafīze|metafīžu]] paplašināšanās. Rahīts rodas bērniem, kam augšanas plātnītes vēl nav slēgušās. Līdzīgu jau izveidojušos kaulaudu mineralizācijas traucējumu pēc augšanas plātnīšu slēgšanās sauc par [[osteomalācija|osteomalāciju]]. Visizplatītākā slimības forma pasaulē ir uzturvielu deficīta rahīts, ko izraisa nepietiekams [[D vitamīns|D vitamīna]] nodrošinājums un/vai nepietiekama [[kalcijs|kalcija]] uzņemšana ar [[uzturs|uzturu]]. Tomēr rahīts nav viena cēloņa slimība. Mineralizācijas traucējumus var izraisīt arī [[iedzimta slimība|iedzimti]] D vitamīna [[vielmaiņa]]s vai darbības defekti, [[fosfāti|fosfātu]] vielmaiņas traucējumi, tostarp iedzimtas [[hipofosfatēmija]]s formas, kā arī [[nieres|nieru]] un citas slimības, kas izjauc kalcija un fosfātu [[homeostāze|homeostāzi]]. == Vēsture == Rahīts cilvēkiem ir pazīstams kopš senatnes, tomēr par atsevišķu slimību tas tika sistemātiski aprakstīts tikai 17. gadsimtā. Slimība kļuva īpaši izplatīta Eiropas pilsētās industrializācijas laikā, un tās vēsture ir cieši saistīta ar izpratnes veidošanos par [[D vitamīns|D vitamīnu]], [[Kalcijs|kalcija]] vielmaiņu un saules gaismas nozīmi cilvēka organismā. Viens no pirmajiem detalizētajiem rahīta klīniskajiem aprakstiem publicēts 1645. gadā, kad angļu ārsts Daniels Vistlers (''Daniel Whistler'') savā disertācijā aprakstīja bērnu slimību ar raksturīgām skeleta deformācijām. Dažus gadus vēlāk angļu ārsts [[Frānsiss Glisons]] kopā ar kolēģiem veica sistemātisku slimības izpēti. 1650. gadā viņš publicēja darbu ''De Rachitide'', kurā detalizēti aprakstīja rahīta klīniskās pazīmes un anatomiskās izmaiņas.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Glisson|first=Francis|title=De Rachitide sive Morbo Puerili, qui vulgo The Rickets dicitur|url=https://archive.org/details/BIUSante_71768|year=1650|language=la}}</ref> 18. un īpaši 19. gadsimtā rahīts kļuva ļoti izplatīts strauji augošajās Eiropas un Ziemeļamerikas rūpniecības pilsētās. Slimība bieži skāra bērnus, kuri dzīvoja blīvi apbūvētos un piesārņotos pilsētu rajonos. Ierobežota saules gaismas iedarbība kopā ar nepilnvērtīgu uzturu veicināja D vitamīna deficīta attīstību. Rahīts kļuva tik raksturīgs industrializētajām pilsētām, ka to dažkārt dēvēja par <nowiki>''angļu slimību''</nowiki> ({{val|en|English disease}}). 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā zinātnieki sāka noskaidrot saistību starp rahītu, uzturu un saules gaismu. 1919. gadā vācu ārsts [[Kurts Huldšinskis]] parādīja, ka bērnus ar rahītu iespējams ārstēt ar [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]]. Eksperimentos viņš izmantoja dzīvsudraba kvarca lampas un konstatēja, ka apstarošana veicināja kaulu mineralizāciju.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Huldschinsky|first=Kurt|year=1919|title=Heilung von Rachitis durch künstliche Höhensonne|language=de}}</ref> Aptuveni tajā pašā laikā tika atklāts, ka rahītu iespējams novērst vai ārstēt arī ar noteiktiem pārtikas produktiem. Īpaši efektīva izrādījās [[zivju eļļa]], kuras ārstnieciskās īpašības rahīta gadījumā bija novērotas jau agrāk. 1920. gadu sākumā amerikāņu bioķīmiķis [[Elmers Makolums]] un viņa līdzstrādnieki eksperimentāli parādīja, ka zivju eļļā atrodas pret rahītu iedarbīga viela, kas atšķiras no jau zināmā [[A vitamīns|A vitamīna]]. Jaunatklāto vielu nosauca par [[D vitamīns|D vitamīnu]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last1=McCollum|first1=Elmer V.|last2=Simmonds|first2=Nina|last3=Becker|first3=J. Ernest|last4=Shipley|first4=Percy G.|year=1922|title=Studies on Experimental Rickets. XXI. An Experimental Demonstration of the Existence of a Vitamin Which Promotes Calcium Deposition|journal=Journal of Biological Chemistry|volume=53|pages=293–312}}</ref> 1920. gados tika noskaidrots arī tas, ka ultravioletais starojums var radīt pret rahītu iedarbīgas vielas organismā un noteiktos pārtikas produktos. Turpmākie pētījumi ļāva identificēt dažādas D vitamīna formas un izskaidrot tā nozīmi kalcija un [[Fosfāti|fosfātu]] vielmaiņā. 20. gadsimta pirmajā pusē daudzās valstīs sāka īstenot rahīta profilakses pasākumus. Bērniem tika dota zivju eļļa un D vitamīna preparāti, bet atsevišķus pārtikas produktus, īpaši pienu, sāka bagātināt ar D vitamīnu. Šie pasākumi kopā ar uztura un dzīves apstākļu uzlabošanos ievērojami samazināja uzturvielu deficīta rahīta izplatību industrializētajās valstīs. 20. gadsimta otrajā pusē, attīstoties [[Ģenētika|ģenētikai]], [[Endokrinoloģija|endokrinoloģijai]] un molekulārajai bioloģijai, kļuva skaidrs, ka ne visi rahīta gadījumi rodas D vitamīna trūkuma dēļ. Tika identificētas vairākas iedzimtas slimības, kas izraisa D vitamīna vielmaiņas, fosfātu regulācijas vai nieru darbības traucējumus. Tādējādi rahītu sāka klasificēt pēc tā bioķīmiskā un ģenētiskā cēloņa. Mūsdienās uzturvielu deficīta rahīts daudzās attīstītajās valstīs ir ievērojami retāks nekā 19. gadsimtā, tomēr tas nav izzudis. Slimība joprojām sastopama dažādos pasaules reģionos, īpaši bērniem ar nepietiekamu D vitamīna vai kalcija uzņemšanu, ierobežotu saules gaismas iedarbību vai noteiktām hroniskām un iedzimtām slimībām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{medicīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kaulu slimības]] [[Kategorija:Endokrīnās slimības]] 3wi7ktios8g10rw6h3wu3h2mdxds038 0 637509 4509564 4508548 2026-08-18T20:16:27Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260818)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4509564 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mihails Rodzjanko | vārds_orģ = ''Михаил Родзянко'' | attēls = Photo_of_Mikhail_Rodzianko.jpg | mazs_att = | apraksts = Mihails Rodzjanko <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Krievijas Valsts dome]]s priekšsēdētājs | term_sākums = {{dat|1911|3|22|N}} | term_beigas = {{dat|1917|3|12|N}} | priekštecis = [[Aleksandrs Gučkovs]] | pēctecis = amats likvidēts <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dat|1917|3|9}} | dzim_vieta = Jekaterinoslavas guberņa, [[Krievijas Impērija]] | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1924|1|24|1859|3|9}} | mir_vieta = [[Belgrada]], [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] | apglabāts = | tautība = krievs | partija = [[17. oktobra savienība]] | apvienība = [[Progresīvais bloks]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Mihails Rodzjanko''' ({{val|ru|Михаил Владимирович Родзянко}}; dzimis {{dat|1859|3|9}}, miris {{dat|1924|1|24}}) bija [[Krievija|krievu]] politiķis, [[Krievijas Valsts dome]]s deputāts un tās priekšsēdētājs no 1911. līdz 1917. gadam. Viņš bija viens no ievērojamākajiem [[17. oktobra savienība|oktobristu]] politiķiem un ieņēma nozīmīgu lomu [[Februāra revolūcija Krievijā|1917. gada Februāra revolūcijas]] laikā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1859. gadā Jekaterinoslavas guberņā turīgā muižnieku ģimenē. Ieguva militāro izglītību un jaunībā dienēja Krievijas Impērijas armijas kavalērijā, bet vēlāk pievērsās savu zemes īpašumu pārvaldīšanai un sabiedriskajai darbībai. Pēc [[1905. gada revolūcija Krievijā|1905. gada revolūcijas]] Rodzjanko iesaistījās parlamentārajā politikā un pievienojās 17. oktobra savienībai. Viņš tika ievēlēts [[Krievijas Valsts dome]]s III un IV sasaukumā. Rodzjanko pārstāvēja mēreni konservatīvus un konstitucionālus uzskatus, atbalstot monarhijas saglabāšanu vienlaikus ar parlamenta politiskās nozīmes palielināšanu. 1911. gadā pēc [[Aleksandrs Gučkovs|Aleksandra Gučkova]] atkāpšanās Rodzjanko tika ievēlēts par Valsts domes priekšsēdētāju. Šo amatu viņš saglabāja līdz monarhijas sabrukumam 1917. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spartacus-educational.com/RUSrodzianko.htm|title=Mikhail Rodzianko|website=Spartacus Educational|access-date=2026-08-16}}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Rodzjanko arvien vairāk kritizēja cara valdības darbību, īpaši ministru biežo nomaiņu un [[Grigorijs Rasputins|Grigorija Rasputina]] ietekmi galmā. 1915. gadā viņš piedalījās [[Progresīvais bloks|Progresīvā bloka]] izveidē, kura dalībnieki pieprasīja izveidot valdību, kas baudītu Valsts domes uzticību. 1917. gada sākumā Rodzjanko vairākkārt brīdināja imperatoru [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaju II]] par pieaugošo politisko un sociālo krīzi. Sākoties Februāra revolūcijai Petrogradā, viņš nosūtīja imperatoram telegrammas, kurās norādīja uz situācijas nopietnību un nepieciešamību nekavējoties veikt politiskas pārmaiņas. 1917. gada 12. martā (27. februārī pēc tolaik Krievijā lietotā [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]) Valsts domes deputāti izveidoja Valsts domes Pagaidu komiteju, par kuras priekšsēdētāju kļuva Rodzjanko. Komiteja kļuva par vienu no varas centriem monarhijas sabrukuma laikā un piedalījās [[Krievijas Pagaidu valdība|Krievijas Pagaidu valdības]] izveidošanā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Figes |first=Orlando |title=A People's Tragedy: The Russian Revolution 1891–1924 |url=https://archive.org/details/peoplestragedyru0000fige_a6t5 |publisher=Jonathan Cape |year=1996 |language=en}}</ref> Rodzjanko sākotnēji centās saglabāt konstitucionālu monarhiju, taču pēc Nikolaja II atteikšanās no troņa Krievijā tika izveidota jauna politiskā sistēma. Pēc Februāra revolūcijas Rodzjanko politiskā ietekme pakāpeniski samazinājās. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s viņš bija naidīgi noskaņots pret [[boļševiki]]em. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā Rodzjanko atradās boļševiku pretinieku kontrolētajās teritorijās un uzturēja sakarus ar [[Baltā kustība|Balto kustību]]. Pēc boļševiku uzvaras Rodzjanko emigrēja no Krievijas un apmetās [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste|Serbu, horvātu un slovēņu karalistē]]. Trimdā viņš publicēja atmiņas par Krievijas Impērijas pēdējiem gadiem un 1917. gada revolūciju. Miris 1924. gada 24. janvārī [[Belgrada|Belgradā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rodzjanko, Mihails}} [[Kategorija:1859. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1924. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] [[Kategorija:Krievijas revolūcija]] j363s7069l2kv1ftdnm7vlscjo7z3gl 0 637510 4509580 4508545 2026-08-18T22:50:42Z InternetArchiveBot 77366 Adding 2 books to verify (20260818)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4509580 wikitext text/x-wiki '''Progresīvais bloks''' ({{val|ru|Прогрессивный блок}}) bija politiska koalīcija [[Krievijas Impērija]]s [[Krievijas Valsts dome|Valsts domē]], kas tika izveidota 1915. gada augustā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Tajā apvienojās vairākas mēreni liberālas un konservatīvas politiskās grupas, kuru galvenā prasība bija izveidot valdību, kas baudītu sabiedrības un parlamenta uzticību. Bloks pastāvēja līdz [[Februāra revolūcija Krievijā|1917. gada Februāra revolūcijai]]. == Vēsture == Progresīvais bloks izveidojās 1915. gada vasarā, kad Krievijas armija Austrumu frontē piedzīvoja smagus zaudējumus un bija spiesta atkāpties no plašām teritorijām. Militārās neveiksmes, problēmas armijas apgādē un neapmierinātība ar valdības darbību pastiprināja konfliktu starp [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] valdību un Valsts domi. 1915. gada augustā vairāku Valsts domes frakciju pārstāvji vienojās izveidot kopīgu politisku bloku. Tajā ietilpa [[Konstitucionāli demokrātiskā partija|konstitucionālie demokrāti (kadeti)]], [[17. oktobra savienība|oktobristi]], progresisti un vairākas mēreni konservatīvas deputātu grupas. Bloku atbalstīja vairākums IV Valsts domes deputātu.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Figes |first=Orlando |title=A People's Tragedy: The Russian Revolution 1891–1924 |url=https://archive.org/details/peoplestragedyru0000fige_a6t5 |publisher=Jonathan Cape |year=1996 |language=en}}</ref> Viens no galvenajiem bloka politiskajiem mērķiem bija tā sauktās sabiedrības uzticības valdības izveidošana. Bloka dalībnieki neprasīja monarhijas likvidēšanu, bet vēlējās panākt, lai ministri būtu politiski pieņemami Valsts domei un ciešāk sadarbotos ar parlamentu un sabiedriskajām organizācijām. Progresīvā bloka programmā bija arī prasības pēc pārvaldes reformām, politisko un reliģisko ierobežojumu mazināšanas, vietējās pašpārvaldes paplašināšanas un pasākumiem, kas uzlabotu valsts spēju turpināt karu. Imperators Nikolajs II noraidīja prasības pēc būtiskas valdības pārveidošanas. 1915. gada septembrī Valsts domes sesija tika pārtraukta. Turpmākajos gados attiecības starp parlamenta opozīciju un cara valdību turpināja pasliktināties. 1916. gadā Progresīvā bloka politiķi arvien asāk kritizēja valdību. Īpašu neapmierinātību izraisīja biežā ministru nomaiņa, galma politiskā ietekme un [[Grigorijs Rasputins|Grigorija Rasputina]] loma. 1916. gada novembrī kadetu līderis [[Pāvels Miļukovs]] Valsts domē uzstājās ar plaši pazīstamu runu, kurā kritizēja valdības darbību un vairākkārt uzdeva jautājumu „muļķība vai nodevība?” ({{val|ru|глупость или измена?}}).<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Smith |first=S. A. |title=Russia in Revolution: An Empire in Crisis, 1890 to 1928 |url=https://archive.org/details/russiainrevoluti0000smit |publisher=Oxford University Press |year=2017 |language=en}}</ref> Bloka politiķu vidū nebija vienprātības par to, cik tālu jāiet cīņā pret cara valdību. Daļa vēlējās saglabāt monarhiju un panākt reformas sadarbībā ar imperatoru, savukārt politiskās krīzes padziļināšanās laikā pieauga atbalsts radikālākām pārmaiņām. [[Februāra revolūcija Krievijā|Februāra revolūcijas]] laikā 1917. gada martā cara valdība zaudēja kontroli pār [[Petrograda|Petrogradu]]. Valsts domes deputāti izveidoja [[Valsts domes Pagaidu komiteja|Valsts domes Pagaidu komiteju]], kuru vadīja domes priekšsēdētājs [[Mihails Rodzjanko]]. Vairāki ievērojami Progresīvā bloka politiķi vēlāk piedalījās [[Krievijas Pagaidu valdība|Krievijas Pagaidu valdības]] izveidošanā. Pēc Nikolaja II atteikšanās no troņa un monarhijas sabrukuma Progresīvais bloks zaudēja savu sākotnējo politisko nozīmi un faktiski beidza pastāvēt. == Nozīme == Progresīvais bloks bija viens no nozīmīgākajiem mēģinājumiem Pirmā pasaules kara laikā apvienot Krievijas Impērijas parlamenta mēreno opozīciju. Tā dalībnieki centās pārveidot impērijas politisko sistēmu parlamentārākā virzienā, vienlaikus saglabājot monarhiju. Cara atteikšanās pieņemt bloka galvenās prasības veicināja politiskās elites un monarhijas savstarpējo atsvešināšanos. Vairāki bloka līderi — tostarp Mihails Rodzjanko un Pāvels Miļukovs — ieņēma nozīmīgu lomu politiskajos procesos, kas pavadīja monarhijas sabrukumu 1917. gada Februāra revolūcijas laikā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas Impērijas politika]] [[Kategorija:Krievijas politiskās organizācijas]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] fadpkln8gkk74bv4u3yy4ni12o7z0w7 0 637513 4509577 4508540 2026-08-18T21:48:12Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260818)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4509577 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sasak1.jpg|thumb|Sasaku bērni ]] '''Sasaki''' ([[Sasaku valoda|sasaku]]: ''Sasak'') ir [[Austronēziešu valodas|austronēziešu]] tauta, kas galvenokārt dzīvo [[Lomboka]]s salā [[Indonēzija|Indonēzijā]]. Sasaki veido lielāko daļu Lombokas iedzīvotāju, un viņu kopējais skaits tiek lēsts vairāk nekā trīs miljonu apmērā. Sasaku dzimtā valoda ir [[sasaku valoda]], taču plaši tiek lietota arī [[indonēziešu valoda]]. Lielākā daļa sasaku ir [[sunnītu islāms|sunnītu musulmaņi]]. Sasaku kultūra vēsturiski veidojusies vietējo austronēziešu tradīciju, [[hinduisms|hinduisma]], [[budisms|budisma]], islāma un kaimiņos esošās [[Bali]] salas kultūras ietekmē. == Vēsture == Sasaku senči bija daļa no austronēziešu valodās runājošajām iedzīvotāju grupām, kas aizvēsturiskajā periodā apdzīvoja Indonēzijas arhipelāgu. Precīza sasaku etnoģenēze nav pilnībā noskaidrota, tomēr viņu kultūra un valoda vēsturiski attīstījās galvenokārt Lombokas salā. Viduslaikos Lomboka atradās dažādu Javas un Bali politisko un kultūras centru ietekmē. Sasaku sabiedrībā izplatījās hinduisma un budisma elementi, savukārt vietējās kopienas saglabāja arī senākus reliģiskos priekšstatus un paražas. Aptuveni 16. gadsimtā Lombokā sāka nostiprināties [[islāms]], kas pakāpeniski kļuva par sasaku dominējošo reliģiju. Islamizācijas process norisinājās pakāpeniski un dažādos salas apgabalos atšķīrās. Tā rezultātā izveidojās arī reliģiskas tradīcijas, kurās islāma prakse tika apvienota ar vietējām paražām. 17. un 18. gadsimtā ievērojami pieauga [[balieši|baliešu]] politiskā ietekme Lombokā. 18. gadsimtā Bali izcelsmes Karangasemas valdnieki nostiprināja kontroli pār lielu salas daļu. Baliešu valdīšana būtiski ietekmēja sasaku sabiedrību, mākslu, rakstību un politisko organizāciju, tomēr salas iedzīvotāju vairākums saglabāja sasaku valodu un musulmaņu identitāti. 19. gadsimta beigās konflikti starp baliešu valdniekiem un sasaku grupām kļuva par vienu no priekšnoteikumiem [[Nīderlandes Austrumindija|Nīderlandes Austrumindijas]] koloniālās varas iejaukšanās procesam. 1894. gadā Nīderlande uzsāka militāru ekspedīciju Lombokā, kuras rezultātā tika sagrauta vietējā baliešu valdnieku vara un sala nonāca Nīderlandes kontrolē.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Vickers |first=Adrian |title=A History of Modern Indonesia |url=https://archive.org/details/historyofmoderni0000vick |publisher=Cambridge University Press |year=2013 |language=en}}</ref> 20. gadsimta pirmajā pusē sasaki dzīvoja Nīderlandes koloniālās pārvaldes pakļautībā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Lomboku kopā ar pārējo Nīderlandes Austrumindiju okupēja [[Japānas Impērija]]. Pēc [[Indonēzijas neatkarības karš|Indonēzijas neatkarības cīņām]] Lomboka kļuva par Indonēzijas daļu. Mūsdienās tā ietilpst [[Rietumu Nusa Tengara]] provincē. == Valoda == Sasaki runā [[sasaku valoda|sasaku valodā]], kas pieder [[austronēziešu valodas|austronēziešu valodu]] saimei. Valodai ir vairāki dialekti, kas dažādās Lombokas daļās var ievērojami atšķirties. Mūsdienās daudzi sasaki ir bilingvāli un papildus sasaku valodai pārvalda Indonēzijas valsts valodu — indonēziešu valodu. Indonēziešu valodu galvenokārt izmanto izglītībā, valsts pārvaldē un saziņā ar citu Indonēzijas tautu pārstāvjiem. == Reliģija == Lielākā daļa sasaku ir sunnītu musulmaņi. Islāms ir viens no būtiskākajiem mūsdienu sasaku identitātes elementiem. Vēsturiski daļā sasaku sabiedrības pastāvēja reliģiskā tradīcija, ko parasti sauc par ''Wetu Telu''. Tajā islāma elementi bija apvienoti ar vietējām paražām, senču kultu un agrāku reliģisko tradīciju elementiem. Tai pretstatīja ''Waktu Lima'' („pieci laiki”) tradīciju, kas uzsvēra ortodoksālāku sunnītu islāma praksi un piecas ikdienas lūgšanas.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Bartholomew |first=John Ryan |title=Alif Lam Mim: Kearifan Masyarakat Sasak |publisher=Tiara Wacana |year=2001 |language=id}}</ref> 20. un 21. gadsimtā Waktu Lima kļuva dominējoša, savukārt tradicionālā Wetu Telu prakse saglabājusies galvenokārt atsevišķās kopienās un kā sasaku kultūras mantojuma sastāvdaļa. == Kultūra == Sasaku tradicionālajā sabiedrībā nozīmīga loma ir ģimenei, ciema kopienai un reliģiskajām institūcijām. Tradicionālajā arhitektūrā pazīstamas dzīvojamās mājas ''bale'' un rīsu glabātavas ''lumbung'', kuru raksturīgās formas kļuvušas par vienu no Lombokas kultūras simboliem. Sasaku kultūrā saglabājušās tradicionālās mūzikas, deju, aušanas un mutvārdu literatūras tradīcijas. Īpaši pazīstama ir ar rokām austu audumu izgatavošana. Dažādos Lombokas apgabalos saglabājušās arī vietējās ceremonijas un paražas, kurās apvienojas islāma un senākas vietējās kultūras elementi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austronēziešu tautas]] [[Kategorija:Indonēzijas tautas]] [[Kategorija:Rietumu Nusa Tengara]] i5ggwu411bc80u94hmc6nkm1d2d0d81 0 637570 4509385 4509286 2026-08-18T15:25:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4509385 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}[[File:Colo-Colo v Palestino 20200128 03.jpg|thumb|right|VAR monitors ''[[Estadio Monumental David Arellano]]'' stadionā [[Santjago]], Čīlē]] [[File:VAR System Logo.svg|thumb|VAR simbols, kas tika izmantots [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], un pārskatīšanas procesa laikā tika attēlots ekrānā]] '''Video tiesneša asistents''' ({{Val-en|Video assistant referee}} (''VAR'')) ir [[Futbols|futbola]] spēles [[Tiesneša asistents|tiesnešu brigādes]] loceklis, kurš palīdz tiesnesim, pārskatot lēmumus, izmantojot videoierakstus, un pēc pārskatīšanas sniedzot tiesnesim ieteikumus. '''Video tiesneša asistenta palīgs''' (a''ssistant video assistant referee'' (''AVAR'')) ir spēles tiesnešu brigādes loceklis, kurš palīdz VAR videooperāciju telpā un ap laukumu. Ir trīs AVAR — AVAR1, AVAR2 (dažkārt saukts par '''atbalsta video tiesneša asistentu''') un AVAR3. Viņiem ir uzticēti dažādi spēles aspekti, kas jāuzrauga, un viņi pastāvīgi sazinās ar VAR par iespējamām situācijām, kuras varētu būt nepieciešams pārskatīt. AVAR1 uzrauga galveno kameras skatu un ziņo par dažiem acīmredzamākiem spēles noteikumu pārkāpumiem. AVAR2 atrodas aizmugures stāvokļa pārbaudes vietā un palīdz VAR noteikt aizmugures stāvokļa situācijas, kā arī ziņo par iespējamām nepamanītām aizmugures stāvokļa epizodēm. AVAR3 uzrauga televīzijas programmas un palīdz nodrošināt saziņu starp AVAR2 un VAR, jo AVAR2 atrodas aizmugures stāvokļa pārbaudes vietā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/innovation/world-cup-2022/video-assistant-referee-var|title=Video Assistant Referee (VAR)|website=inside.fifa.com|access-date=2026-08-17|language=en}}</ref> Papildus VAR un AVAR ir arī trīs video atkārtojumu operatori, kuri palīdz VAR un AVAR izvēlēties kameras ar vispiemērotāko skata leņķi.<ref name=":0" /> Pēc plašiem izmēģinājumiem vairākās nozīmīgās sacensībās, 2018. gada 3. martā [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]] (IFAB) oficiāli iekļāva VAR sistēmu [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/news/historic-step-for-greater-fairness-in-football/|title=Historic step for greater fairness in football {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-17}}</ref> Sistēma darbojas pēc principa “minimāla iejaukšanās, maksimāls ieguvums”,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44508993|title=World Cup 2018: VAR helps tournament reach 10 penalties - so is it working?|work=BBC Sport|access-date=2026-08-17|date=2018-06-20|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportsvideo.org/2018/10/12/evs-xeebra-replay-system-facilitates-var-implementation-for-copa-do-brasil-tournament/|title=EVS Xeebra Replay System Facilitates VAR Implementation for Copa do Brasil Tournament - Sports Video Group|access-date=2026-08-17|date=2018-10-12|language=en-US}}</ref> un tās mērķis ir nodrošināt iespēju labot “skaidras un acīmredzamas kļūdas” un “nopietnus nepamanītus incidentus”. == Procedūra == Ir četras lēmumu kategorijas, kuras var pārskatīt.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://theifab.com/laws/var-protocol/chapters/protocol-principles-practicalities-and-procedures|title=VAR protocol|website=theifab.com|access-date=August 17, 2026|language=en|archive-date={{dat|2019|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190508041140/http://theifab.com/laws/var-protocol/chapters/protocol-principles-practicalities-and-procedures}}</ref> * '''Vārti/nav vārtu''' — [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)|uzbrūkošās komandas pārkāpums]], bumba ārpus spēles, bumbas nonākšana vārtos, aizmugures stāvoklis, spēle ar roku, pārkāpumi un priekšlaicīga ieskriešana soda laukumā 11 metru soda sitiena izpildes laikā. * '''[[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiens/nav 11 metru soda sitiena]]''' — uzbrūkošās komandas pārkāpums, bumba ārpus spēles, pārkāpuma vieta, kļūdaini piešķirts 11 metru soda sitiens vai pārkāpums, par kuru 11 metru soda sitiens nav piešķirts. * '''Tiešā [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)#Sarkan%C4%81 kart%C4%ABte (noraid%C4%ABjums)|sarkanā kartīte]]''' — acīmredzamas vārtu gūšanas iespējas apturēšana, rupjš pārkāpums, vardarbīga uzvedība, košana vai spļaušana, kā arī aizvainojošu, aizskarošu vai rupju vārdu vai žestu izmantošana. * '''Kļūdaina spēlētāja identificēšana''', piešķirot sarkano vai [[Soda kartīte|dzelteno kartīti]]. Tiesneša sākotnēji pieņemtais lēmums netiek mainīts, ja vien videoieraksta pārskatīšana skaidri neparāda, ka pieņemtais lēmums ir bijusi “skaidra un acīmredzama kļūda”. Galīgo lēmumu vienmēr pieņem tiesnesis — vai nu pamatojoties uz VAR sniegto informāciju, vai arī pēc tam, kad pats tiesnesis ir veicis “pārbaudi laukumā” (OFR — ''on-field review''). === Pārbaude === [[File:VAR decision.jpg|thumb|VAR lēmums FA kausa spēlē ''[[City of Manchester Stadium]]'' stadionā, Mančestrā.]] VAR un AVAR automātiski pārbauda katru laukumā pieņemto tiesneša lēmumu, kas ietilpst vienā no četrām pārskatāmajām kategorijām. VAR var veikt “kluso pārbaudi”, paziņojot tiesnesim, ka kļūda nav pieļauta, neradot spēles aizkavēšanos. Savukārt dažkārt VAR pārbaude var izraisīt spēles apturēšanu vai aizkavēšanos, kamēr VAR noskaidro, vai, iespējams, ir pieļauta kļūda. Tiesnesis var atlikt spēles atsākšanu, lai to būtu iespējams izdarīt, un par notiekošu pārbaudi signalizē, pieliekot roku pie auss. Ja VAR konstatē iespējamu skaidru un acīmredzamu kļūdu, pastāv trīs iespējamie scenāriji:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://football-technology.fifa.com/en/media-tiles/video-assistant-referee-var/|title=VIDEO ASSISTANT REFEREES (VAR)|website=FIFA|access-date=Aug 18, 2026|language=en|archive-date={{dat|2021|05|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210521235046/http://football-technology.fifa.com/en/media-tiles/video-assistant-referee-var/}}</ref> * Lēmums tiek mainīts pēc VAR ieteikuma * Tiek ieteikts veikt pārbaudi laukumā (OFR) * Tiesnesis izvēlas neņemt vērā VAR ieteikumu Parasti lēmumu var mainīt bez OFR, ja tas attiecas uz faktisku apstākli. Piemēram, VAR var noteikt, vai ir bijis aizmugures stāvoklis vai vai pārkāpums noticis soda laukumā vai ārpus tā, un par to informēt tiesnesi, neveicot pārbaudi laukumā. Savukārt VAR ieteiks veikt OFR, ja jāpieņem subjektīvs lēmums, piemēram, jāizvērtē, vai pārkāpums vispār ir noticis vai vai par konkrēto pārkāpumu būtu jāpiešķir sarkanā kartīte. Visos gadījumos galīgo lēmumu pieņem tiesnesis, un viņš var izvēlēties pilnībā neņemt vērā VAR ieteikumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-technology.fifa.com/en/innovations/VAR-at-the-World-Cup/|title=VAR at the 2018 FIFA World Cup|website=FIFA|access-date=Aug 18, 2026|language=en|archive-date={{dat|2021|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116111503/https://football-technology.fifa.com/en/innovations/VAR-at-the-World-Cup/}}</ref> === Pārbaude laukumā (OFR) === [[File:Baldomero Toledo checks VAR - Seattle Sounders vs. Sporting Kansas City.jpg|thumb|right|''[[Major League Soccer]]'' tiesnesis pārskata spēles epizodi, izmantojot monitoru laukuma malā]] Pārbaudi laukumā (OFR) var veikt tikai pēc VAR ieteikuma. Tas nodrošina, ka galīgo lēmumu vienmēr pieņem tiesnesis pats laukumā un ka OFR netiek izmantota katra apšaubāma lēmuma gadījumā. OFR var veikt, kad bumba atrodas ārpus spēles, vai arī tad, ja tiesnesis aptur spēli tieši šādas pārbaudes veikšanai.<ref name=":1" /> Tiesnesis signalizē par OFR, ar rokām iezīmējot taisnstūri, tādējādi norādot uz videoekrānu. OFR notiek īpaši norādītā tiesneša pārbaudes zonā (RRA — ''referee review area''), kas atrodas blakus spēles laukumam un ir redzama skatītājiem, lai nodrošinātu procesa pārredzamību. Palēninātus video atkārtojumus izmanto tikai, lai noteiktu kontakta vietu fizisku pārkāpumu un spēles ar roku gadījumos. Savukārt, lai noteiktu pārkāpuma intensitāti vai to, vai spēle ar roku vispār ir notikusi, tiek rādīti atkārtojumi normālā ātrumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/video-assistant-referee-var-protocol/#procedures|title=Video Assistant Referee (VAR) protocol {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-18}}</ref> OFR laikā VAR pārraida tiesnesim vairākus video atkārtojumus no dažādiem kameras leņķiem, lai palīdzētu pieņemt lēmumu. Kad OFR ir pabeigta, tiesnesis vēlreiz parāda video pārbaudes signālu un pēc tam norāda pieņemto lēmumu. Ja bumba pārbaudes brīdī atradās ārpus spēles, spēle tiek atsākta atbilstoši sākotnējam lēmumam vai jaunajam lēmumam, ja lēmums laukumā tika mainīts. Ja spēle tika apturēta tieši OFR veikšanai un lēmums netiek mainīts, spēle tiek atsākta ar strīdus bumbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/the-start-and-restart-of-play/|title=Law 8 - The Start and Restart of Play {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-18}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola noteikumi]] [[Kategorija:Futbola tiesneši]] [[Kategorija:Video]] gw3fvlfwy699wfa6uj1277n8kst1nfj 4509407 4509385 2026-08-18T16:30:21Z Lietotaajs 19361 4509407 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}[[File:Colo-Colo v Palestino 20200128 03.jpg|thumb|right|VAR monitors ''[[Estadio Monumental David Arellano]]'' stadionā [[Santjago]], Čīlē]] [[File:VAR System Logo.svg|thumb|VAR simbols, kas tika izmantots [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], un pārskatīšanas procesa laikā tika attēlots ekrānā]] '''Video tiesneša asistents''' ({{Val-en|Video assistant referee}} (''VAR'')) ir [[Futbols|futbola]] spēles [[Tiesneša asistents|tiesnešu brigādes]] loceklis, kurš palīdz tiesnesim, pārskatot lēmumus, izmantojot videoierakstus, un pēc pārskatīšanas sniedzot tiesnesim ieteikumus. '''Video tiesneša asistenta palīgs''' (a''ssistant video assistant referee'' (''AVAR'')) ir spēles tiesnešu brigādes loceklis, kurš palīdz VAR videooperāciju telpā un ap laukumu. Ir trīs AVAR — AVAR1, AVAR2 (dažkārt saukts par '''atbalsta video tiesneša asistentu''') un AVAR3. Viņiem ir uzticēti dažādi spēles aspekti, kas jāuzrauga, un viņi pastāvīgi sazinās ar VAR par iespējamām situācijām, kuras varētu būt nepieciešams pārskatīt. AVAR1 uzrauga galveno kameras skatu un ziņo par dažiem acīmredzamākiem spēles noteikumu pārkāpumiem. AVAR2 atrodas aizmugures stāvokļa pārbaudes vietā un palīdz VAR noteikt aizmugures stāvokļa situācijas, kā arī ziņo par iespējamām nepamanītām aizmugures stāvokļa epizodēm. AVAR3 uzrauga televīzijas programmas un palīdz nodrošināt saziņu starp AVAR2 un VAR, jo AVAR2 atrodas aizmugures stāvokļa pārbaudes vietā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/innovation/world-cup-2022/video-assistant-referee-var|title=Video Assistant Referee (VAR)|website=inside.fifa.com|access-date=2026-08-17|language=en}}</ref> Papildus VAR un AVAR ir arī trīs video atkārtojumu operatori, kuri palīdz VAR un AVAR izvēlēties kameras ar vispiemērotāko skata leņķi.<ref name=":0" /> Pēc plašiem izmēģinājumiem vairākās nozīmīgās sacensībās, 2018. gada 3. martā [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]] (IFAB) oficiāli iekļāva VAR sistēmu [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/news/historic-step-for-greater-fairness-in-football/|title=Historic step for greater fairness in football {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-17}}</ref> Sistēma darbojas pēc principa “minimāla iejaukšanās, maksimāls ieguvums”,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44508993|title=World Cup 2018: VAR helps tournament reach 10 penalties - so is it working?|work=BBC Sport|access-date=2026-08-17|date=2018-06-20|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportsvideo.org/2018/10/12/evs-xeebra-replay-system-facilitates-var-implementation-for-copa-do-brasil-tournament/|title=EVS Xeebra Replay System Facilitates VAR Implementation for Copa do Brasil Tournament - Sports Video Group|access-date=2026-08-17|date=2018-10-12|language=en-US}}</ref> un tās mērķis ir nodrošināt iespēju labot “skaidras un acīmredzamas kļūdas” un “nopietnus nepamanītus incidentus”. == Procedūra == Ir četras lēmumu kategorijas, kuras var pārskatīt.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://theifab.com/laws/var-protocol/chapters/protocol-principles-practicalities-and-procedures|title=VAR protocol|website=theifab.com|access-date=August 17, 2026|language=en|archive-date={{dat|2019|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190508041140/http://theifab.com/laws/var-protocol/chapters/protocol-principles-practicalities-and-procedures}}</ref> * '''Vārti/nav vārtu''' — [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)|uzbrūkošās komandas pārkāpums]], bumba ārpus spēles, bumbas nonākšana vārtos, aizmugures stāvoklis, spēle ar roku, pārkāpumi un priekšlaicīga ieskriešana soda laukumā 11 metru soda sitiena izpildes laikā. * '''[[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiens/nav 11 metru soda sitiena]]''' — uzbrūkošās komandas pārkāpums, bumba ārpus spēles, pārkāpuma vieta, kļūdaini piešķirts 11 metru soda sitiens vai pārkāpums, par kuru 11 metru soda sitiens nav piešķirts. * '''Tiešā [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)#Sarkan%C4%81 kart%C4%ABte (noraid%C4%ABjums)|sarkanā kartīte]]''' — acīmredzamas vārtu gūšanas iespējas apturēšana, rupjš pārkāpums, vardarbīga uzvedība, košana vai spļaušana, kā arī aizvainojošu, aizskarošu vai rupju vārdu vai žestu izmantošana. * '''Kļūdaina spēlētāja identificēšana''', piešķirot sarkano vai [[Soda kartīte|dzelteno kartīti]]. Tiesneša sākotnēji pieņemtais lēmums netiek mainīts, ja vien videoieraksta pārskatīšana skaidri neparāda, ka pieņemtais lēmums ir bijusi “skaidra un acīmredzama kļūda”. Galīgo lēmumu vienmēr pieņem tiesnesis — vai nu pamatojoties uz VAR sniegto informāciju, vai arī pēc tam, kad pats tiesnesis ir veicis “pārbaudi laukumā” (OFR — ''on-field review''). === Pārbaude === [[File:VAR decision.jpg|thumb|VAR lēmums FA kausa spēlē ''[[City of Manchester Stadium]]'' stadionā, Mančestrā.]] VAR un AVAR automātiski pārbauda katru laukumā pieņemto tiesneša lēmumu, kas ietilpst vienā no četrām pārskatāmajām kategorijām. VAR var veikt “kluso pārbaudi”, paziņojot tiesnesim, ka kļūda nav pieļauta, neradot spēles aizkavēšanos. Savukārt dažkārt VAR pārbaude var izraisīt spēles apturēšanu vai aizkavēšanos, kamēr VAR noskaidro, vai, iespējams, ir pieļauta kļūda. Tiesnesis var atlikt spēles atsākšanu, lai to būtu iespējams izdarīt, un par notiekošu pārbaudi signalizē, pieliekot roku pie auss. Ja VAR konstatē iespējamu skaidru un acīmredzamu kļūdu, pastāv trīs iespējamie scenāriji:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://football-technology.fifa.com/en/media-tiles/video-assistant-referee-var/|title=VIDEO ASSISTANT REFEREES (VAR)|website=FIFA|access-date=Aug 18, 2026|language=en|archive-date={{dat|2021|05|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210521235046/http://football-technology.fifa.com/en/media-tiles/video-assistant-referee-var/}}</ref> * Lēmums tiek mainīts pēc VAR ieteikuma * Tiek ieteikts veikt pārbaudi laukumā (OFR) * Tiesnesis izvēlas neņemt vērā VAR ieteikumu Parasti lēmumu var mainīt bez OFR, ja tas attiecas uz faktisku apstākli. Piemēram, VAR var noteikt, vai ir bijis aizmugures stāvoklis vai vai pārkāpums noticis soda laukumā vai ārpus tā, un par to informēt tiesnesi, neveicot pārbaudi laukumā. Savukārt VAR ieteiks veikt OFR, ja jāpieņem subjektīvs lēmums, piemēram, jāizvērtē, vai pārkāpums vispār ir noticis vai vai par konkrēto pārkāpumu būtu jāpiešķir sarkanā kartīte. Visos gadījumos galīgo lēmumu pieņem tiesnesis, un viņš var izvēlēties pilnībā neņemt vērā VAR ieteikumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-technology.fifa.com/en/innovations/VAR-at-the-World-Cup/|title=VAR at the 2018 FIFA World Cup|website=FIFA|access-date=Aug 18, 2026|language=en|archive-date={{dat|2021|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116111503/https://football-technology.fifa.com/en/innovations/VAR-at-the-World-Cup/}}</ref> === Pārbaude laukumā (OFR) === [[File:Baldomero Toledo checks VAR - Seattle Sounders vs. Sporting Kansas City.jpg|thumb|right|''[[Major League Soccer]]'' tiesnesis pārskata spēles epizodi, izmantojot monitoru laukuma malā]] Pārbaudi laukumā (OFR) var veikt tikai pēc VAR ieteikuma. Tas nodrošina, ka galīgo lēmumu vienmēr pieņem tiesnesis pats laukumā un ka OFR netiek izmantota katra apšaubāma lēmuma gadījumā. OFR var veikt, kad bumba atrodas ārpus spēles, vai arī tad, ja tiesnesis aptur spēli tieši šādas pārbaudes veikšanai.<ref name=":1" /> Tiesnesis signalizē par OFR, ar rokām iezīmējot taisnstūri, tādējādi norādot uz videoekrānu. OFR notiek īpaši norādītā tiesneša pārbaudes zonā (RRA — ''referee review area''), kas atrodas blakus spēles laukumam un ir redzama skatītājiem, lai nodrošinātu procesa pārredzamību. Palēninātus video atkārtojumus izmanto tikai, lai noteiktu kontakta vietu fizisku pārkāpumu un spēles ar roku gadījumos. Savukārt, lai noteiktu pārkāpuma intensitāti vai to, vai spēle ar roku vispār ir notikusi, tiek rādīti atkārtojumi normālā ātrumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/video-assistant-referee-var-protocol/#procedures|title=Video Assistant Referee (VAR) protocol {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-18}}</ref> OFR laikā VAR pārraida tiesnesim vairākus video atkārtojumus no dažādiem kameras leņķiem, lai palīdzētu pieņemt lēmumu. Kad OFR ir pabeigta, tiesnesis vēlreiz parāda video pārbaudes signālu un pēc tam norāda pieņemto lēmumu. Ja bumba pārbaudes brīdī atradās ārpus spēles, spēle tiek atsākta atbilstoši sākotnējam lēmumam vai jaunajam lēmumam, ja lēmums laukumā tika mainīts. Ja spēle tika apturēta tieši OFR veikšanai un lēmums netiek mainīts, spēle tiek atsākta ar strīdus bumbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/the-start-and-restart-of-play/|title=Law 8 - The Start and Restart of Play {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-18}}</ref> === Pārkāpumi === Spēles noteikumos ir noteikti vairāki pārkāpumi, kas saistīti ar VAR procedūru. Gan spēlētājs, gan komandas amatpersona var saņemt dzelteno kartīti, ja pārmērīgi protestē pret laukumā pieņemtu lēmumu, ar rokām rādot video pārbaudes (TV) signālu. Dzelteno kartīti saņem arī jebkurš spēlētājs vai komandas amatpersona, kas ieiet tiesneša pārbaudes zonā (RRA). Savukārt ieiešana videooperāciju telpā (VOR — ''video operation room'') nozīmē spēlētāja vai komandas amatpersonas noraidīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/football-rules-governance/lawsandrules/laws/football-11-11/law-12---fouls-and-misconduct|title=Law 12 - Fouls and Misconduct|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2026-08-18|language=en}}</ref>[[File:VAR AVAR.jpg|thumb|right|Video tiesneša asistenta palīgi darbībā [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas Profesionālās līgas]] spēles laikā]] === Atrašanās vieta === VAR un AVAR bieži atrodas stadionā, kurā notiek spēle. Tomēr dažas līgas ir sākušas izmantot centralizētas pārbaudes vietas. Piemēram, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] VAR brigādes atrodas videooperāciju telpā (VOR) [[Stokliparka|Stokliparkā]], [[Londona|Londonā]], savukārt [[Vācijas Futbola asociācija]] savas VAR brigādes izvieto [[Deica|Deicā]], [[Ķelne|Ķelnē]].<ref>{{Atsauce|title=So funktioniert der Video-Assistent {{!}} Exklusiver Einblick ins Video-Assist-Center in Köln|url=https://www.youtube.com/watch?v=UlT1UTOTztk|date=2019-02-20|accessdate=2026-08-18|last=DFB}}</ref> 2022. gada sezonā ASV ''[[Major League Soccer]]'' izveidoja Video pārbaudes centru [[Atlanta|Atlantā]], kur darbojas visas tās VAR brigādes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/news/what-to-know-about-mls-s-new-video-review-center-in-atlanta|title=What to know about MLS's new Video Review Center in Atlanta {{!}} MLSSoccer.com|last=mlssoccer|website=mlssoccer|access-date=2026-08-18|language=en}}</ref> === Kameru sistēma === VAR sistēma sastāv no 42 kamerām, tostarp palēninātas un īpaši palēninātas (''ultra slow motion'') kameras, kā arī kamerām, ko izmanto aizmugures stāvokļa noteikšanas tehnoloģijā. Sistēmā tiek izmantotas arī visas FIFA oficiālā televīzijas raidītāja kameras pārraides, lai VAR varētu iegūt vislabāko iespējamo skata leņķi katrā spēles epizodē.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola noteikumi]] [[Kategorija:Futbola tiesneši]] [[Kategorija:Video]] kksc9h9ig9284gyvr6vwqi3x10y3fyr 0 637578 4509358 4509002 2026-08-18T13:22:22Z Papuass 88 4509358 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilnis Burtnieks | vārds_orig = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1936 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 22 | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | dzimums = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }}'''Vilnis Burtnieks''' (dzimis {{dat|1936|10|22}} [[Rundēni|Rundēnos]]) ir bijušais [[Latvija|Latvijas]] [[Hokejs|hokejists]] un hokeja funkcionārs. Spēlēja uzbrucēja pozīcijā un pārstāvēja Rīgas “Daugavas” meistarkomandu [[PSRS čempionāts hokejā|PSRS čempionātā]]. No 1992. līdz 1994. gadam bija pirmais [[Latvijas Hokeja federācija|Latvijas Hokeja federācijas]] (LHF) prezidents pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lhf.lv/lv/vesture/latvijas-hokeja-personibas/vilnis-burtnieks|title=Latvijas hokeja personības {{!}} LHF|last=idea|first=A. B. C.|website=www.lhf.lv|access-date=2026-08-17|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/4835-hokejs-Latvij%C4%81|title=hokejs Latvijā|access-date=2026-08-17|language=lv-LV}}</ref> == Dzīvesgājums == Burtnieks dzimis 1936. gada 22. oktobrī [[Rundēni|Rundēnos]]. 1941. gada 14. jūnijā piecu gadu vecumā kopā ar ģimeni tika izsūtīts uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Latvijā viņš atgriezās 1946. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/maja/sarunas/68676-dzintras-gekas-sibirijas-saga.htm|title=Dzintras Gekas Sibīrijas sāga|website=nra.lv|access-date=2026-08-17|language=lv}}</ref> 1951. gadā Burtnieks sāka trenēties hokejā; viņa pirmais treneris bija [[Arvīds Pētersons]].<ref name=":0" /> == Hokejista karjera == Burtnieks spēlēja uzbrucēja pozīcijā. 1950. gadu otrajā pusē un 1960. gadu sākumā viņš pārstāvēja Rīgas “Daugavas” meistarkomandu PSRS hokeja čempionātā. Viņš bija komandas sastāvā arī 1957. gada PSRS čempionātā. Burtnieks trīs reizes kļuva par Latvijas PSR čempionu hokejā. Pēc spēlētāja karjeras viņš darbojās Latvijas PSR hokeja federācijā.<ref name=":0" /> == Darbība Latvijas Hokeja federācijā == Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Burtnieks iesaistījās Latvijas hokeja starptautiskā statusa atjaunošanā. 1992. gada maijā viņš vadīja Latvijas delegāciju [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] (IIHF) kongresā [[Prāga|Prāgā]], kur Latvija tika atjaunota pilntiesīgas IIHF dalībvalsts statusā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/hokeja-federacija-uzruna-vairakus-valstsvienibas-galvena-trenera-amata-kandidatus.a204958/|title=Hokeja federācija uzrunā vairākus valstsvienības galvenā trenera amata kandidātus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-17|language=lv}}</ref> 1992. gada 9. jūlijā Latvijas Hokeja federācijas kongresā Burtnieks tika ievēlēts par pirmo LHF prezidentu pēc neatkarības atjaunošanas. Amatu viņš ieņēma līdz 1994. gada 15. septembrim. Pēc viņa LHF vadību pārņēma [[Kirovs Lipmans]]. Burtnieka prezidentūras laikā Latvijas vīriešu hokeja izlase pēc neatkarības atjaunošanas atsāka dalību pasaules čempionātos. 1993. gadā valstsvienība piedalījās pasaules čempionāta C grupas turnīrā un ieguva tiesības nākamajā sezonā spēlēt B grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lhf.lv/lv/vesture/latvijas-hokeja-vesture/1992-|title=1992 - ... {{!}} LHF|last=idea|first=A. B. C.|website=www.lhf.lv|access-date=2026-08-17|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] 2f2rpnfbe3luiqexdn7f6b6xjs48cgk 4509360 4509358 2026-08-18T13:24:00Z Papuass 88 4509360 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilnis Burtnieks | vārds_orig = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1936 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 22 | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | dzimums = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }}'''Vilnis Burtnieks''' (dzimis {{dat|1936|10|22}} [[Rundēni|Rundēnos]]) ir bijušais [[Latvija|Latvijas]] [[Hokejs|hokejists]] un hokeja funkcionārs. Spēlēja uzbrucēja pozīcijā un pārstāvēja Rīgas “Daugavas” meistarkomandu [[PSRS čempionāts hokejā|PSRS čempionātā]]. No 1992. līdz 1994. gadam bija pirmais [[Latvijas Hokeja federācija|Latvijas Hokeja federācijas]] (LHF) prezidents pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lhf.lv/lv/vesture/latvijas-hokeja-personibas/vilnis-burtnieks|title=Latvijas hokeja personības {{!}} LHF|last=idea|first=A. B. C.|website=www.lhf.lv|access-date=2026-08-17|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/4835-hokejs-Latvij%C4%81|title=hokejs Latvijā|access-date=2026-08-17|language=lv-LV}}</ref> == Dzīvesgājums == Burtnieks dzimis 1936. gada 22. oktobrī [[Rundēni|Rundēnos]]. 1941. gada 14. jūnijā piecu gadu vecumā kopā ar ģimeni tika izsūtīts uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Latvijā viņš atgriezās 1946. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/maja/sarunas/68676-dzintras-gekas-sibirijas-saga.htm|title=Dzintras Gekas Sibīrijas sāga|website=nra.lv|access-date=2026-08-17|language=lv}}</ref> 1951. gadā Burtnieks sāka trenēties hokejā; viņa pirmais treneris bija [[Arvīds Pētersons]].<ref name=":0" /> == Hokejista karjera == Burtnieks spēlēja uzbrucēja pozīcijā. 1950. gadu otrajā pusē un 1960. gadu sākumā viņš pārstāvēja Rīgas “Daugavas” meistarkomandu PSRS hokeja čempionātā. Viņš bija komandas sastāvā arī 1957. gada PSRS čempionātā. Burtnieks trīs reizes kļuva par Latvijas PSR čempionu hokejā. Pēc spēlētāja karjeras viņš darbojās Latvijas PSR hokeja federācijā.<ref name=":0" /> == Darbība Latvijas Hokeja federācijā == Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Burtnieks iesaistījās Latvijas hokeja starptautiskā statusa atjaunošanā. 1992. gada maijā viņš vadīja Latvijas delegāciju [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] (IIHF) kongresā [[Prāga|Prāgā]], kur Latvija tika atjaunota pilntiesīgas IIHF dalībvalsts statusā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/hokeja-federacija-uzruna-vairakus-valstsvienibas-galvena-trenera-amata-kandidatus.a204958/|title=Hokeja federācija uzrunā vairākus valstsvienības galvenā trenera amata kandidātus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-17|language=lv}}</ref> 1992. gada 9. jūlijā Latvijas Hokeja federācijas kongresā Burtnieks tika ievēlēts par pirmo LHF prezidentu pēc neatkarības atjaunošanas. Amatu viņš ieņēma līdz 1994. gada 15. septembrim. Pēc viņa LHF vadību pārņēma [[Kirovs Lipmans]]. Burtnieka prezidentūras laikā Latvijas vīriešu hokeja izlase pēc neatkarības atjaunošanas atsāka dalību pasaules čempionātos. 1993. gadā valstsvienība piedalījās pasaules čempionāta C grupas turnīrā un ieguva tiesības nākamajā sezonā spēlēt B grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lhf.lv/lv/vesture/latvijas-hokeja-vesture/1992-|title=1992 - ... {{!}} LHF|last=idea|first=A. B. C.|website=www.lhf.lv|access-date=2026-08-17|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] 6da5569vlakhn3eoiwv8wsezdyq64t8 0 637635 4509695 4509272 2026-08-19T06:31:15Z Vylks 50297 /* Izslēgšanas kārta */ 4509695 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Sporta sezonas infokaste | title = 2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona | league = [[UEFA Čempionu līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Atleti vs Villarreal - September 2025.jpg | pixels = | caption = ''[[Metropolitano stadions|Metropolitano]]'' stadions [[Madride|Madridē]], kur notiks fināls | duration = '''Kvalifikācija''': <br />2026. gada 7. jūlijs — 26. augusts<br />'''Pamatturnīrs''': <br />2026. gada 8. septembris — 2027. gada 5. jūnijs | no_of_teams = 36 (līgas fāze)<br />81 (ieskaitot kvalifikāciju) | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s | pag_sez = [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] | nak_sez = ''[[2027.—2028. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 72. sezona un 35. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar 1. kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|7||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 26. augustam. Pamatturnīrs (līgas fāze) sāksies {{dat|2026|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2027|6|5||bez}} ar finālu [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadionā]] [[Madride|Madridē]], Spānijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-host-2027-champions-league-final-atletico-madrids-stadium-2025-05-20/ |title=Spain to host 2027 Champions' League final at Atletico Madrid's stadium |date={{dat|2025|5|20|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=reuters.com}}</ref> == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20d57cfcd03e-407c22a7f465-1000--2026-27-champions-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Champions League: Teams, dates, draws, format, final|date={{dat|2026|8|14|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=UEFA.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="3"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2026. gada 16. jūnijs |2026. gada 7.—8. jūlijs |2026. gada 14.—15. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2026. gada 17. jūnijs |2026. gada 21.—22. jūlijs |2026. gada 28.—29. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2026. gada 20. jūlijs |2026. gada 4.—5. augusts |2026. gada 11. augusts |- |''Play-off'' |''Play-off'' kārta |2026. gada 3. augusts |2026. gada 18.—19. augusts |2026. gada 25.—26. augusts |- |rowspan="8"|Līgas fāze |1. kārta |rowspan="8"|2026. gada 27. augusts |colspan="2"|2026. gada 8.—10. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2026. gada 13.—14. oktobris |- |3. kārta |colspan="2"|2026. gada 20.—21. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2026. gada 3.—4. novembris |- |5. kārta |colspan="2"|2026. gada 24.—25. novembris |- |6. kārta |colspan="2"|2026. gada 8.—9. decembris |- |7. kārta |colspan="2"|2027. gada 19.—20. janvāris |- |8. kārta |colspan="2"|2027. gada 27. janvāris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1. izslēgšanas kārta |rowspan="1"|2027. gada 29. janvāris |2027. gada 16.—17. februāris |2027. gada 23.—24. februāris |- |Astotdaļfināli |rowspan="4"|2027. gada 26. februāris |2027. gada 9.—10. marts |2027. gada 16.—17. marts |- |Ceturtdaļfināli |2027. gada 6.—7. aprīlis |2027. gada 13.—14. aprīlis |- |Pusfināli |2027. gada 27.—28. aprīlis |2027. gada 4.—5. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2027. gada 5. jūnijs, [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadions]], [[Madride]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|16||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df9860a261-5068e9b6c51c-1000--uefa-champions-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=16 June 2027 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 7. un 8. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 14.—15. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. Divu pāru zaudētāji pēc izlozes uzreiz iekļuva Konferences līgas trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|4–1|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|3–5|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|2–0|1–5}} {{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|4–5|'''[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]'''|GEO|2–3|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]'''|GIB|4–2|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]|SMR|1–3|'''[[Larne F.C.|Larne]]'''|NIR|0–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|4–3|[[Riga FC|Riga]]|LVA|2–0|2–3}} {{TwoLegResult|[[FK Vardar|Vardar]]|MKD|3–4|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|0–2|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|4–3|[[FC Drita|Drita]]|KOS|1–1|3–2}} {{TwoLegResult|[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]|BLR|1–5|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–4|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|2–7|'''[[KF Egnatia|Egnatia]]'''|ALB|1–1|1–6}} {{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|1–5|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|3–2|[[Győri ETO FC|ETO Győr]]|HUN|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|4–1|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska]]|MNE|2–1|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]'''|FRO|4–2|[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]|LUX|2–1|2–1}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|17||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df98635dbd-bd0f9ed2d71e-1000--uefa-champions-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=17 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 21.—22. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 28.—29. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Mjällby AIF]]'''|SWE|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3−0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–9|'''[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]'''|SRB|0−4|0–5}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|3–0|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|1−0|2–0}} {{TwoLegResult|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|0-1|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|0−0|0-1}} {{TwoLegResult|'''[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]'''|DEN|5–5 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[Lech Poznań]]|POL|1–4|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|3–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|2−0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–2|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|1–1 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|1–0|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|3–4|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1−1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2−3|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|2−1|0−2}} {{TwoLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|1–3|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|0−2|1–1}} {{TwoLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|5−5 (1−4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|3-3|2-2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|TUR|2–1|[[Górnik Zabrze]]|POL|1−0|1–1}} {{TwoLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|6–0|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|4−0|2–0}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-211a524fc0ef-eb55dc7dccd8-1000--uefa-champions-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League third qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=20 July 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 4.—5. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 11. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas ''play-off'' kvalifikācijas kārtai. Čempionu zara zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] ''play-off'' kvalifikācijas kārtā, bet līgas zara zaudētāji — Eiropas līgas pamatturnīrā (līgas fāzē). {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|7-1|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|5–0|2-1}} {{TwoLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|1–4|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|1−2|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|2–0|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|1−0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|2–5|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2−1|0−4}} {{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|2–3|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|2−1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–0|[[Red Star Belgrade]]|SRB|1–0|2–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–2|'''[[NEC Nijmegen|NEC]]'''|NED|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|5-6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|3–3|2-3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–0|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|2–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|2–4|'''[[Olympique Lyonnais|Lyon]]'''|FRA|2–1|0–3}} |} === Izslēgšanas kārta === Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-2133e87717bc-9913021d47f2-1000--uefa-champions-league-play-off-draw/ |title=UEFA Champions League play-off draw |website=UEFA.com |language=en|date=3 August 2026|access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notiks 18. un 19. augustā, bet atbildes spēles tiks aizvadītas 25. un 26. augustā. Uzvarētāji kvalificēsies Čempionu līgas pamatturnīram (līgas fāzei), bet zaudētāji sezonu turpinās [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] līgas fāzē. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL||[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|0–0|26. augustā}} {{TwoLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO||[[LASK]]|AUT|19. augustā|25. augustā}} {{TwoLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO||[[Viking FK|Viking]]|NOR|2–2|26. augustā}} {{TwoLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK||[[NK Celje|Celje]]|SVN|19. augustā|26. augustā}} {{TwoLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR||[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|19. augustā|25. augustā}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|TUR||[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|1–1|26. augustā}} {{TwoLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED||[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|19. augustā|25. augustā}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] 4od0wm2dc5cbcgtc598c5lfa6m4ajrj 0 637643 4509346 4509319 2026-08-18T12:06:42Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4509346 wikitext text/x-wiki [[attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|thumb|[[Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] 1873. ɡada 22. oktobrī.]] '''Triju ķeizaru savienība''' ({{val-de|Dreikaiserabkommen}}, {{val-ru|Союз трёх императоров}}) bija 1873. gadā [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] noslēɡts neitralitātes un draudzības līgums starp [[Austroungārija]]s, [[Vācijas impērija]]s un [[Krievijas impērija]]s valdniekiem, ko ierosināja [[Vācijas kanclers]] [[Oto fon Bismarks]]. == Vēsture == 1872. gadā Bismarks sāka rīkot tikšanos, kurā piedalītos [[Vilhelms I]], [[Francis Jozefs I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]]. Vācijas mērķis bija novērst Austroungārijas un Francijas tuvināšanos un izvairīties no kara ar Krieviju. Austroungārijas mērķis bija nodrošināt savu ietekmi Balkānos. Krievija mērķis bija ieɡūt sabiedrotos cīņai pret [[Britu impērija]]s un [[Osmaņu impērija]]s ietekmi [[Centrālāzija]]s un [[Kaukāzs|Kaukāza]] reģionos. . Triju ķeizaru savienības pirmais posms ilɡa no 1873. gada līdz [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresam]] 1878. gadā. Sakarā ar Krievijas ekspansiju Balkānos 1879. gadā Austrounɡārija noslēdza slepenu divsavienību ar Vāciju, kas 1882. gadā pārveidojās par [[Trejsavienība (1882)|Trejsavienību]], kad tai pievienojās [[Itālija]]. Tomēr Bismarks joprojām centās turpināt sadarbību starp trim ķeizariem, un pēc [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] nākšanas pie varas 1882. gadā savienību pagarināja kā neitralitātes līgumu. 1887. gadā to vēlreiz pagarināja kā Pārapdrošināšanas līgumu. Triju ķeizaru savienību pārtrauca 1890. gadā, kas veicināja Francijas un Krievijas savienību, kas vēlāk pārtapa [[Antante|Antantē]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārās savienības]] [[Kategorija:vācijas vēsture]] [[Kategorija:austrijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] bnutt2vsijrjp40ferl6gjfbznab147 4509347 4509346 2026-08-18T12:10:00Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4509347 wikitext text/x-wiki [[attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|thumb|[[Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] 1873. ɡada 22. oktobrī.]] '''Triju ķeizaru savienība''' ({{val-de|Dreikaiserabkommen}}, {{val-ru|Союз трёх императоров}}) bija 1873. gadā [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] noslēɡts neitralitātes un draudzības līgums starp [[Austroungārija]]s, [[Vācijas impērija]]s un [[Krievijas impērija]]s valdniekiem, ko ierosināja [[Vācijas kanclers]] [[Oto fon Bismarks]]. == Vēsture == 1872. gadā Bismarks sāka rīkot tikšanos, kurā piedalītos [[Vilhelms I]], [[Francis Jozefs I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]]. Vācijas mērķis bija novērst Austroungārijas un Francijas tuvināšanos un izvairīties no kara ar Krieviju. Austroungārijas mērķis bija nodrošināt savu ietekmi Balkānos. Krievija mērķis bija ieɡūt sabiedrotos cīņai pret [[Britu impērija]]s un [[Osmaņu impērija]]s ietekmi [[Centrālāzija]]s un [[Kaukāzs|Kaukāza]] reģionos. . Triju ķeizaru savienības pirmais posms ilɡa no 1873. gada līdz [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresam]] 1878. gadā. Sakarā ar Krievijas ekspansiju Balkānos 1879. gadā Austrounɡārija noslēdza slepenu divsavienību ar Vāciju, kas 1882. gadā pārveidojās par [[Trejsavienība (1882)|Trejsavienību]], kad tai pievienojās [[Itālija]]. Tomēr Bismarks joprojām centās turpināt sadarbību starp trim ķeizariem, un pēc [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] nākšanas pie varas 1882. gadā savienību pagarināja kā neitralitātes līgumu. 1887. gadā to vēlreiz pagarināja kā Pārapdrošināšanas līgumu. Triju ķeizaru savienību pārtrauca pēc [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelms II]] nonākšanas pie varas 1890. gadā, kas veicināja Francijas un Krievijas savienību, kas vēlāk pārtapa [[Antante|Antantē]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārās savienības]] [[Kategorija:vācijas vēsture]] [[Kategorija:austrijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] dhmnclsngvxfv50pd7qjtuypt0330uz 4509348 4509347 2026-08-18T12:10:37Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4509348 wikitext text/x-wiki [[attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|thumb|[[Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] 1873. ɡada 22. oktobrī.]] '''Triju ķeizaru savienība''' ({{val-de|Dreikaiserabkommen}}, {{val-ru|Союз трёх императоров}}) bija 1873. gadā [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] noslēɡts neitralitātes un draudzības līgums starp [[Austroungārija]]s, [[Vācijas impērija]]s un [[Krievijas impērija]]s valdniekiem, ko ierosināja [[Vācijas kanclers]] [[Oto fon Bismarks]]. == Vēsture == 1872. gadā Bismarks sāka rīkot tikšanos, kurā piedalītos [[Vilhelms I]], [[Francis Jozefs I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]]. Vācijas mērķis bija novērst Austroungārijas un Francijas tuvināšanos un izvairīties no kara ar Krieviju. Austroungārijas mērķis bija nodrošināt savu ietekmi Balkānos. Krievija mērķis bija ieɡūt sabiedrotos cīņai pret [[Britu impērija]]s un [[Osmaņu impērija]]s ietekmi [[Centrālāzija]]s un [[Kaukāzs|Kaukāza]] reģionos. . Triju ķeizaru savienības pirmais posms ilɡa no 1873. gada līdz [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresam]] 1878. gadā. Sakarā ar Krievijas ekspansiju Balkānos 1879. gadā Austrounɡārija noslēdza slepenu divsavienību ar Vāciju, kas 1882. gadā pārveidojās par [[Trejsavienība (1882)|Trejsavienību]], kad tai pievienojās [[Itālija]]. Tomēr Bismarks joprojām centās turpināt sadarbību starp trim ķeizariem, un pēc [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] nākšanas pie varas 1882. gadā savienību pagarināja kā neitralitātes līgumu. 1887. gadā to vēlreiz pagarināja kā Pārapdrošināšanas līgumu. Triju ķeizaru savienību pārtrauca pēc [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] nonākšanas pie varas 1890. gadā, kas veicināja Francijas un Krievijas savienību, kas vēlāk pārtapa [[Antante|Antantē]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārās savienības]] [[Kategorija:vācijas vēsture]] [[Kategorija:austrijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] e3rfzo8g23s7qkx21v2l43fqwj8fz7k 0 637649 4509351 2026-08-18T12:37:30Z Egilus 27634 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1366437759|Alberts Eichelis]]" 4509351 wikitext text/x-wiki '''Alberts Eihelis''' {{Efn|Also known as Albert Eichelis, Albert Eihelis, Alberts Eihelis, Albert Yanovich Eichelis, and other variations.}} (dzimis 1912. gada 7. janvārī [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[Rozulas pagasts|Rozulas pagasta]] Jaunpaukšņos – 1984) bija [[Latvieši|Latvijas]] armijnieks un vēlāk nacistu kolaborants policijā.<ref name="FBI">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/readingroom/docs/MAIKOVSKIS%2C%20BOLESLAVS_0006.pdf|title=Boleslavs Maikovskis|publisher=[[U.S. Department of Justice]]|website=[[Federal Bureau of Investigation]]|access-date=2026-02-22|date=19 April 1966}}</ref> == Dzīvesgājums == Mācījās Rozulas pamatskolā un [[Cēsu ģimnāzija|Cēsu ģimnāzijā]], no 1927. gada jūnija bija [[Skautu kustība|skauts]], no 1933. gada septembra dienēja [[Latvijas Bruņotie spēki|armijā]]. 1934. gadā beidza virsnieku vietnieku kursus, būdams [[Latviešu zemnieku savienība|Latviešu Zemnieku savienības]] biedrs, kopš 1936. gada februāra – 10. Cēsu aizsargu pulka sporta kluba biedrs, 1939. gadā kļuva par galvenā grāmatveža vietnieku [[Latvijas darba savienība|Latvijas darba savienības]] pārvaldē.<ref name=":0">https://www.facebook.com/agris.dzenis/posts/pfbid02rcxfnkh5NVDJEYZsBQ52EQDywkbjXh8KQbZoLKmkhUpdsZcpoHAjQZN88XXkyLAGl Vēsturnieks Agris Dzenis. Katrai tautai ir tiesības...</ref> Pirms kara bijis policijas kārtībnieks Cēsīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/505|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-08-18}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas laikā Latvijā,]] Eihelis kopš 1941. gada 26. septembra dienēja par policijas priekšnieku [[Rēzekne|Rēzeknes]] apriņķī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/8306|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-08-18}}</ref> Eihelis vadīja [[Ebreju vēsture Latvijā|Latvijas ebreju]], [[Genocīds pret čigāniem|čigānu]] un komunistu nāvessodu izpildi. Bija arī atbildīgais redaktors propagandas laikrakstam "Rēzeknes ziņas".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lakuga.lv/2023/08/25/slapkaveibys-zuodzeibys-nalaimis-gadini-nuzidzeibys-atspigeluojums-laikroksta-rezeknes-zinas-1942-1944/|title=Slapkaveibys, zuodzeibys, nalaimis gadīni – nūzīdzeibys atspīgeļuojums laikrokstā “Rēzeknes Ziņas” (1942–1944)|last=lakuga.lv|first=Portals|website=lakuga.lv|access-date=2026-08-18|date=2023-08-25|language=latg-LTG}}</ref> Atbildīgs par Audriņu ciema gandrīz visu iedzīvotāju nogalināšanu, pārsniedzot okupantu pavēli par 30 cilvēku publisku nošaušanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/audrinu-tragedijas-80-gadadiena-rezekne-notiek-izstades-un-zinatniskie-lasijumi.a437383/|title=Audriņu traģēdijas 80. gadadienā Rēzeknē notiek izstādes un zinātniskie lasījumi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> Kalpojot par Rēzeknes apriņķa militārās policijas priekšnieku, Eihelis komandēja savus tautiešus [[Haralds Puntulis|Haraldu Puntuli]] un [[Boļeslavs Maikovskis|Boļeslavu Maikovski]]. Eihelis deva norādījumus Puntulim, Maikovskim un citiem veikt masu slepkavības [[Malta (Maltas pagasts)|Maltā]] un [[Audriņi|Audriņu slaktiņu]], nogalinot visus ciema iedzīvotājus, tostarp publisku nāvessodu 30 ciema iedzīvotājiem Rēzeknes publiskajā laukumā.<ref name="FBI">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/readingroom/docs/MAIKOVSKIS%2C%20BOLESLAVS_0006.pdf|title=Boleslavs Maikovskis|publisher=[[U.S. Department of Justice]]|website=[[Federal Bureau of Investigation]]|access-date=2026-02-22|date=19 April 1966}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.cia.gov/readingroom/docs/MAIKOVSKIS%2C%20BOLESLAVS_0006.pdf "Boleslavs Maikovskis"] <span class="cs1-format">(DECLASSIFIED AND RELEASED BY THE [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CENTRAL INTELLIGENCE AGENCY]] SOURCES METHODS EXEMPT I ON3821i. NAZI WAR CRIMES DISCLOSURE ACT DATE 2003-2006 - DBB 45286)</span>. ''[[Federālais izmeklēšanas birojs|Federal Bureau of Investigation]]''. New York, NY: [[ASV Tieslietu departaments|U.S. Department of Justice]]. 19 April 1966<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">22 February</span> 2026</span>.</cite></ref> 1944. gadā Eiheli atcēla no Rēzeknes policijas priekšnieka amata. 1944. gada 20. aprīlī, būdams policijas majors un Liepājas apriņķa priekšnieks, viņš apbalvots ar 2. pakāpes Kaujas nopelnu krustu.<ref name=":0" /> Eihelis bija precējies un pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz [[Karlsrūe|Karlsrūi]] Vācijā, Neireites-Osvaldas rajonā pie Klamvegas.<ref name="FBI" /> === 1965. gada tiesas prāva Latvijas PSR === 1965. gadā [[Latvijas PSR|Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika]] rīkoja paraugprāvu <ref name="Ezergailis">{{Tīmekļa atsauce|url=https://holocaustinlatvia.org/index.php?en/Soviet/sov-050-Soviet-Legacies.ssi|title=Holocaust's Soviet Legacies in Latvia|last=Ezergailis, Andrew|authorlink=Andrew Ezergailis|publisher=Holocaust Archives of Latvia USA|website=[[Ithaca College]]|access-date=2026-02-23|date=2026}}</ref> kas notika laikā no 12. <ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1965/10/12/archives/latvia-opens-trial-of-61-on-charge-of-war-killings.html|title=Latvia Opens Trial of 61 On Charge of War Killings|work=[[The New York Times]]|access-date=2026-02-23|date=October 12, 1965}}</ref> līdz 30. oktobrim [[Latvijas Augstākā tiesa|Augstākajā tiesā]] [[Rīga|Rīgā]]. Seši vīrieši, visi bijušie Latvijas policijas darbinieki, tika apsūdzēti 15 000 cilvēku, tostarp 2000 bērnu, slepkavībās un masveida nāvessodos Rēzeknes apriņķī, kad tas atradās vācu okupācijā. Klātienē piedalījās Latvijas iedzīvotāji Jāzeps Basankovičs, Jānis Krasovskis un Pēteris Vaičuks; bet neklātienē tiesāja Eiheli, Puntuli un Maikovski, jo tie bija pametuši Latviju pēc Otrā pasaules kara. 1965. gadā [[Padomju Savienība|PSRS]] pieprasīja viņus izdot. Rietumvācijas, Kanādas un ASV valdības atteicās.<ref name="FBI" /> Saskaņā ar tiesā sniegtajām liecībām Eihelis jau 1941. gada jūlija pirmajās dienās stāstīja, ka strādā Rīgas prefektūras operatīvajā grupā. Tā sastāvēja no [[Arāja komanda|Arāja vienības]] un politiskās policijas. Bija veicis [[Holokausts|ebreju apšaušanas]] šajā laikā un par aktivitāti un īpašu nežēlību saņēmis Rēzeknes apriņķa policijas priekšnieka vietu.<ref name=":0" /> Liecināja arī, ka šai amatā Eihelis uzvedies iedomīgi un veicis slepkavības arī mantkārības nolūkos,<ref>LVA, 1986.f., 1.apr., 45038.lieta, 7. sēj., 48.-51.lp.</ref> kā arī naidīgi izturējies ne tikai pret čigāniem un ebrejiem, bet arī pret [[Latgalieši|latgaliešiem]] un visiem citiem Latgales iedzīvotājiem.<ref name=":0" /><ref>LVA, 1986.f., 1.apr., 45038.lieta, 9. sēj., 160.lp.</ref> Viņš arī pārsniedza vācu varas pavēles, dažu norādīto čigānu vietā liekot apšaut visus, ko sasniedza. Tiesā tika iesniegti pierādījumi, ka Eihelis lika Puntulim un Maikovskim izpildīt 30 ciema iedzīvotāju publisku nāvessodu Rēzeknes publiskajā laukumā. Audriņu ciems tika nodedzināts līdz pamatiem un bijušo iedzīvotāju īpašumi iznīcināti.<ref name="FBI">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/readingroom/docs/MAIKOVSKIS%2C%20BOLESLAVS_0006.pdf|title=Boleslavs Maikovskis|publisher=[[U.S. Department of Justice]]|website=[[Federal Bureau of Investigation]]|access-date=2026-02-22|date=19 April 1966}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.cia.gov/readingroom/docs/MAIKOVSKIS%2C%20BOLESLAVS_0006.pdf "Boleslavs Maikovskis"] <span class="cs1-format">(DECLASSIFIED AND RELEASED BY THE [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CENTRAL INTELLIGENCE AGENCY]] SOURCES METHODS EXEMPT I ON3821i. NAZI WAR CRIMES DISCLOSURE ACT DATE 2003-2006 - DBB 45286)</span>. ''[[Federālais izmeklēšanas birojs|Federal Bureau of Investigation]]''. New York, NY: [[ASV Tieslietu departaments|U.S. Department of Justice]]. 19 April 1966<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">22 February</span> 2026</span>.</cite></ref> Tiesas procesā tika konstatēts, ka Eihelis bija pavēlējis, ka "...neviens ebrejs nedrīkst palikt dzīvs Rēzeknē..."; un licis citiem izpildīt šo pavēli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.jhsnj-archives.org/?a=d&d=njjn19651105-01.1.3&e=-------en-20--1--txt-txIN-------|title=War Criminals Face Their Past|work=[[New Jersey Jewish News]]|access-date=2026-02-22|date=5 November 1965|page=3}}</ref> Eihelis tika notiesāts par 750 cilvēku, kas bija [[Ebreju vēsture Latvijā|Latvijas ebreji]], čigāni un komunisti, slepkavību. Puntulis un Maikovskis arī tika notiesāti par slepkavību un viņiem aizmuguriski piespriests nāvessods. Tāpat kā Eihelis, arī Puntulis un Maikovskis, palikdami Rietumos, izvairījās no nāvessoda.<ref name="JA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jeffansell.com/jeffs-war-criminals-article|title=The War Criminals|last=Ansell, Jeff|last2=Appleby, Paul|website=TODAY Magazine|access-date=2026-02-22|date=28 August 1982|pages=9–14}}</ref><ref name="Robert McG. Thomas 1996">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1996/05/08/nyregion/boleslavs-maikovskis-92-fled-war-crimes-investigation.html|title=Boleslavs Maikovskis, 92; Fled War-Crimes Investigation|work=[[The New York Times]]|access-date=4 December 2009|date=8 May 1996|last=Thomas, Robert McG.}}</ref> Basankovičs un Krasovskis tika atzīti par vainīgiem slepkavībā un notiesāti uz nāvi. Vaičuks tika notiesāts un viņam piesprieda 15 gadu cietumsodu.<ref name="Ezergailis">{{Tīmekļa atsauce|url=https://holocaustinlatvia.org/index.php?en/Soviet/sov-050-Soviet-Legacies.ssi|title=Holocaust's Soviet Legacies in Latvia|last=Ezergailis, Andrew|authorlink=Andrew Ezergailis|publisher=Holocaust Archives of Latvia USA|website=[[Ithaca College]]|access-date=2026-02-23|date=2026}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFEzergailis,_Andrew2026">[[Andrievs Ezergailis|Ezergailis, Andrew]] (2026). [https://holocaustinlatvia.org/index.php?en/Soviet/sov-050-Soviet-Legacies.ssi "Holocaust's Soviet Legacies in Latvia"]. ''[[Ithaca College]]''. Holocaust Archives of Latvia USA<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">23 February</span> 2026</span>.</cite></ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/audrinu-tragedijai--80-kad-nacisti-likvideja-gandriz-visus-nelielas-latgales-sadzas-iedzivotajus.a435839/|title=Audriņu traģēdijai – 80. Kad nacisti likvidēja gandrīz visus nelielās Latgales sādžas iedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> === 1984. gada tiesas prāva Rietumvācijā === 1980. gadā Eihelim tika izvirzītas jaunas apsūdzības par slepkavību un sazvērestību 270 vīriešu, sieviešu un bērnu masveida nāvessodā netālu no [[Rēzekne|Rēzeknes]] pilsētas, tostarp 170 Audriņu ciema iedzīvotāju nogalināšanā 1942. gada janvārī un 100 ebreju nogalināšanā 1941. gada septembrī un oktobrī. Puntulis, joprojām dzīvodams Kanādā, bija spiests sniegt parakstītu liecību par Eiheļa rīcību,<ref name="JTA 1980">{{Ziņu atsauce|url=https://www.jta.org/archive/germany-to-question-ex-latvian-cop|title=Germany to Question Ex-latvian Cop|work=[[Jewish Telegraphic Agency]]|access-date=2026-02-22|date=1980-03-18}}</ref> lai to izmantotu otrajā tiesas procesā. Rakstveida paziņojumos pirms<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hgimanhattan.com/nazi-hunting-herman-ziering|title=Testimony of Alberts Eichelis|last=Eichelis, Alberts|website=|access-date=2026-02-22|date=1975-10-06}}</ref> un tiesas procesa laikā, kas notika Rietumvācijā, Eihelis kategoriski noliedza savu iesaisti slepkavībās, apgalvojot, ka tās vai nu veica vācu amatpersonas, vai arī viņš nezināja, ka tās notikušas. 1984. un 1985. gadā tika ziņots, ka Landau tiesā Eihelis tika notiesāts uz sešiem gadiem cietumā pēc tam, kad viņš tika atzīts par vainīgu 170 civiliedzīvotāju slepkavībās Latvijā 1942. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ajr.org.uk/wp-content/uploads/2018/02/1985_january.pdf|title=Soviet Protests At Sentence|work=AJR Information|access-date=2026-02-22|date=January 1985|issue=1|volume=XL|page=5}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.britishnewspaperarchive.co.uk/search/results/1984-06-01/1984-06-30?basicsearch=latvia&exactsearch=false&retrievecountrycounts=false&newspapertitle=yorkshire%2bpost%2band%2bleeds%2bintelligencer|title=War criminal|work=[[Yorkshire Post and Leeds Intelligencer]]|access-date=2026-02-22|date=27 June 1984|page=9|location=Yorkshire, England}}</ref> Drīz pēc tam viņš nomira. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1984. gadā mirušie]] [[Kategorija:1912. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] 0c813zpxte338s22uwwobkk96etmyed 4509353 4509351 2026-08-18T12:45:26Z Egilus 27634 4509353 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Alberts Eihelis''' (dzimis {{dat|1912|4|7}} [[Krievijas Impērija]]s [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[Rozulas pagasts|Rozulas pagasta]] Jaunpaukšņos — 1984. gadā [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]) bija [[Latvija]]s armijnieks un vēlāk nacistu kolaborants policijā.<ref name="FBI">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/readingroom/docs/MAIKOVSKIS%2C%20BOLESLAVS_0006.pdf|title=Boleslavs Maikovskis|publisher=U.S. Department of Justic]|website=Federal Bureau of Investigation|access-date=2026-02-22|date=19 April 1966}}</ref> == Dzīvesgājums == Mācījās Rozulas pamatskolā un [[Cēsu ģimnāzija|Cēsu ģimnāzijā]], no 1927. gada jūnija bija [[Skautu kustība|skauts]], no 1933. gada septembra dienēja [[Latvijas Bruņotie spēki|armijā]]. 1934. gadā beidza virsnieku vietnieku kursus, būdams [[Latviešu Zemnieku savienība]]s biedrs, kopš 1936. gada februāra — 10. Cēsu aizsargu pulka sporta kluba biedrs, 1939. gadā kļuva par galvenā grāmatveža vietnieku [[Latvijas darba savienība]]s pārvaldē.<ref name=":0">[https://www.facebook.com/agris.dzenis/posts/pfbid02rcxfnkh5NVDJEYZsBQ52EQDywkbjXh8KQbZoLKmkhUpdsZcpoHAjQZN88XXkyLAGl Vēsturnieks Agris Dzenis. Katrai tautai ir tiesības...]</ref> Pirms kara bijis policijas kārtībnieks Cēsīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/505|title=Latgales dati. 505|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-08-18}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas laikā Latvijā,]] Eihelis kopš 1941. gada 26. septembra dienēja par policijas priekšnieku [[Rēzekne]]s apriņķī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/8306|title=Latgales dati. 8306|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-08-18}}</ref> Eihelis vadīja [[Ebreju vēsture Latvijā|Latvijas ebreju]], [[Genocīds pret čigāniem|čigānu]] un komunistu nāvessodu izpildi. Bija arī atbildīgais redaktors propagandas laikrakstam "Rēzeknes ziņas".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lakuga.lv/2023/08/25/slapkaveibys-zuodzeibys-nalaimis-gadini-nuzidzeibys-atspigeluojums-laikroksta-rezeknes-zinas-1942-1944/|title=Slapkaveibys, zuodzeibys, nalaimis gadīni – nūzīdzeibys atspīgeļuojums laikrokstā “Rēzeknes Ziņas” (1942–1944)|last=lakuga.lv|first=Portals|website=lakuga.lv|access-date=2026-08-18|date=2023-08-25|language=latg-LTG}}</ref> Atbildīgs par Audriņu ciema gandrīz visu iedzīvotāju nogalināšanu, pārsniedzot okupantu pavēli par 30 cilvēku publisku nošaušanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/audrinu-tragedijas-80-gadadiena-rezekne-notiek-izstades-un-zinatniskie-lasijumi.a437383/|title=Audriņu traģēdijas 80. gadadienā Rēzeknē notiek izstādes un zinātniskie lasījumi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> Kalpojot par Rēzeknes apriņķa militārās policijas priekšnieku, Eihelis komandēja savus tautiešus [[Haralds Puntulis|Haraldu Puntuli]] un [[Boļeslavs Maikovskis|Boļeslavu Maikovski]]. Eihelis deva norādījumus Puntulim, Maikovskim un citiem veikt masu slepkavības [[Malta (Maltas pagasts)|Maltā]] un [[Audriņi|Audriņu slaktiņu]], nogalinot visus ciema iedzīvotājus, tostarp publisku nāvessodu 30 ciema iedzīvotājiem Rēzeknes publiskajā laukumā.<ref name="FBI" /> 1944. gadā Eiheli atcēla no Rēzeknes policijas priekšnieka amata. 1944. gada 20. aprīlī, būdams policijas majors un Liepājas apriņķa priekšnieks, viņš apbalvots ar 2. pakāpes Kaujas nopelnu krustu.<ref name=":0" /> Eihelis bija precējies un pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz [[Karlsrūe|Karlsrūi]] Vācijā, Neireites-Osvaldas rajonā pie Klamvegas.<ref name="FBI" /> === 1965. gada tiesas prāva Latvijas PSR === 1965. gadā [[Latvijas PSR]] rīkoja paraugprāvu<ref name="Ezergailis">{{Tīmekļa atsauce|url=https://holocaustinlatvia.org/index.php?en/Soviet/sov-050-Soviet-Legacies.ssi|title=Holocaust's Soviet Legacies in Latvia|last=Ezergailis, Andrew|authorlink=Andrew Ezergailis|publisher=Holocaust Archives of Latvia USA|website=Ithaca College|access-date=2026-02-23|date=2026}}</ref> kas notika laikā no 12.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1965/10/12/archives/latvia-opens-trial-of-61-on-charge-of-war-killings.html|title=Latvia Opens Trial of 61 On Charge of War Killings|work=The New York Times|access-date=2026-02-23|date=October 12, 1965}}</ref> līdz 30. oktobrim [[Latvijas Augstākā tiesa|Augstākajā tiesā]] [[Rīga|Rīgā]]. Seši vīrieši, visi bijušie Latvijas policijas darbinieki, tika apsūdzēti 15 000 cilvēku, tostarp 2000 bērnu, slepkavībās un masveida nāvessodos Rēzeknes apriņķī, kad tas atradās vācu okupācijā. Klātienē piedalījās Latvijas iedzīvotāji Jāzeps Basankovičs, Jānis Krasovskis un Pēteris Vaičuks; bet neklātienē tiesāja Eiheli, Puntuli un Maikovski, jo tie bija pametuši Latviju pēc Otrā pasaules kara. 1965. gadā [[Padomju Savienība|PSRS]] pieprasīja viņus izdot. Rietumvācijas, Kanādas un ASV valdības atteicās.<ref name="FBI" /> Saskaņā ar tiesā sniegtajām liecībām Eihelis jau 1941. gada jūlija pirmajās dienās stāstīja, ka strādā Rīgas prefektūras operatīvajā grupā. Tā sastāvēja no [[Arāja komanda|Arāja vienības]] un politiskās policijas. Bija veicis [[Holokausts|ebreju apšaušanas]] šajā laikā un par aktivitāti un īpašu nežēlību saņēmis Rēzeknes apriņķa policijas priekšnieka vietu.<ref name=":0" /> Liecināja arī, ka šai amatā Eihelis uzvedies iedomīgi un veicis slepkavības arī mantkārības nolūkos,<ref>LVA, 1986.f., 1.apr., 45038.lieta, 7. sēj., 48.-51.lp.</ref> kā arī naidīgi izturējies ne tikai pret čigāniem un ebrejiem, bet arī pret [[latgalieši]]em un visiem citiem Latgales iedzīvotājiem.<ref name=":0" /><ref>LVA, 1986.f., 1.apr., 45038.lieta, 9. sēj., 160.lp.</ref> Viņš arī pārsniedza vācu varas pavēles, dažu norādīto čigānu vietā liekot apšaut visus, ko sasniedza. Tiesā tika iesniegti pierādījumi, ka Eihelis lika Puntulim un Maikovskim izpildīt 30 ciema iedzīvotāju publisku nāvessodu Rēzeknes publiskajā laukumā. Audriņu ciems tika nodedzināts līdz pamatiem un bijušo iedzīvotāju īpašumi iznīcināti.<ref name="FBI" /> Tiesas procesā tika konstatēts, ka Eihelis bija pavēlējis, ka "...neviens ebrejs nedrīkst palikt dzīvs Rēzeknē..."; un licis citiem izpildīt šo pavēli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.jhsnj-archives.org/?a=d&d=njjn19651105-01.1.3&e=-------en-20--1--txt-txIN-------|title=War Criminals Face Their Past|work=New Jersey Jewish News|access-date=2026-02-22|date=5 November 1965|page=3}}</ref> Eihelis tika notiesāts par 750 cilvēku, kas bija [[Ebreju vēsture Latvijā|Latvijas ebreji]], čigāni un komunisti, slepkavību. Puntulis un Maikovskis arī tika notiesāti par slepkavību un viņiem aizmuguriski piespriests nāvessods. Tāpat kā Eihelis, arī Puntulis un Maikovskis, palikdami Rietumos, izvairījās no nāvessoda.<ref name="JA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jeffansell.com/jeffs-war-criminals-article|title=The War Criminals|last=Ansell, Jeff|last2=Appleby, Paul|website=TODAY Magazine|access-date=2026-02-22|date=28 August 1982|pages=9–14}}</ref><ref name="Robert McG. Thomas 1996">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1996/05/08/nyregion/boleslavs-maikovskis-92-fled-war-crimes-investigation.html|title=Boleslavs Maikovskis, 92; Fled War-Crimes Investigation|work[The New York Times|access-date=4 December 2009|date=8 May 1996|last=Thomas, Robert McG.}}</ref> Basankovičs un Krasovskis tika atzīti par vainīgiem slepkavībā un notiesāti uz nāvi. Vaičuks tika notiesāts un viņam piesprieda 15 gadu cietumsodu.<ref name="Ezergailis" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/audrinu-tragedijai--80-kad-nacisti-likvideja-gandriz-visus-nelielas-latgales-sadzas-iedzivotajus.a435839/|title=Audriņu traģēdijai – 80. Kad nacisti likvidēja gandrīz visus nelielās Latgales sādžas iedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> === 1984. gada tiesas prāva Rietumvācijā === 1980. gadā Eihelim tika izvirzītas jaunas apsūdzības par slepkavību un sazvērestību 270 vīriešu, sieviešu un bērnu masveida nāvessodā netālu no [[Rēzekne]]s pilsētas, tostarp 170 Audriņu ciema iedzīvotāju nogalināšanā 1942. gada janvārī un 100 ebreju nogalināšanā 1941. gada septembrī un oktobrī. Puntulis, joprojām dzīvodams Kanādā, bija spiests sniegt parakstītu liecību par Eiheļa rīcību,<ref name="JTA 1980">{{Ziņu atsauce|url=https://www.jta.org/archive/germany-to-question-ex-latvian-cop|title=Germany to Question Ex-latvian Cop|work=Jewish Telegraphic Agency|access-date=2026-02-22|date=1980-03-18}}</ref> lai to izmantotu otrajā tiesas procesā. Rakstveida paziņojumos pirms<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hgimanhattan.com/nazi-hunting-herman-ziering|title=Testimony of Alberts Eichelis|last=Eichelis, Alberts|website=|access-date=2026-02-22|date=1975-10-06}}</ref> un tiesas procesa laikā, kas notika Rietumvācijā, Eihelis kategoriski noliedza savu iesaisti slepkavībās, apgalvojot, ka tās vai nu veica vācu amatpersonas, vai arī viņš nezināja, ka tās notikušas. 1984. un 1985. gadā tika ziņots, ka Landau tiesā Eihelis tika notiesāts uz sešiem gadiem cietumā pēc tam, kad viņš tika atzīts par vainīgu 170 civiliedzīvotāju slepkavībās Latvijā 1942. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ajr.org.uk/wp-content/uploads/2018/02/1985_january.pdf|title=Soviet Protests At Sentence|work=AJR Information|access-date=2026-02-22|date=January 1985|issue=1|volume=XL|page=5}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.britishnewspaperarchive.co.uk/search/results/1984-06-01/1984-06-30?basicsearch=latvia&exactsearch=false&retrievecountrycounts=false&newspapertitle=yorkshire%2bpost%2band%2bleeds%2bintelligencer|title=War criminal|work=Yorkshire Post and Leeds Intelligencer|access-date=2026-02-22|date=27 June 1984|page=9|location=Yorkshire, England}}</ref> Drīz pēc tam viņš nomira. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1984. gadā mirušie]] [[Kategorija:1912. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kara noziedznieki]] dye87oj3usfc9ohmghy1dxo3i60yn1u 4509425 4509353 2026-08-18T17:20:41Z Votre Provocateur 111653 4509425 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Alberts Eihelis''' (dzimis {{dat|1912|4|7}} [[Krievijas Impērija]]s [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[Rozulas pagasts|Rozulas pagasta]] Jaunpaukšņos — 1984. gadā [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]) bija [[Latvija]]s armijnieks un vēlāk nacistu [[kolaborants]] policijā.<ref name="FBI">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/readingroom/docs/MAIKOVSKIS%2C%20BOLESLAVS_0006.pdf|title=Boleslavs Maikovskis|publisher=U.S. Department of Justic]|website=Federal Bureau of Investigation|access-date=2026-02-22|date=19 April 1966}}</ref> == Dzīvesgājums == Mācījās Rozulas pamatskolā un [[Cēsu ģimnāzija|Cēsu ģimnāzijā]], no 1927. gada jūnija bija [[Skautu kustība|skauts]], no 1933. gada septembra dienēja [[Latvijas Bruņotie spēki|armijā]]. 1934. gadā beidza virsnieku vietnieku kursus, būdams [[Latviešu Zemnieku savienība]]s biedrs, kopš 1936. gada februāra — 10. Cēsu aizsargu pulka sporta kluba biedrs, 1939. gadā kļuva par galvenā grāmatveža vietnieku [[Latvijas darba savienība]]s pārvaldē.<ref name=":0">[https://www.facebook.com/agris.dzenis/posts/pfbid02rcxfnkh5NVDJEYZsBQ52EQDywkbjXh8KQbZoLKmkhUpdsZcpoHAjQZN88XXkyLAGl Vēsturnieks Agris Dzenis. Katrai tautai ir tiesības...]</ref> Pirms kara bijis policijas kārtībnieks Cēsīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/505|title=Latgales dati. 505|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-08-18}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas laikā Latvijā,]] Eihelis kopš 1941. gada 26. septembra dienēja par policijas priekšnieku [[Rēzekne]]s apriņķī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/8306|title=Latgales dati. 8306|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-08-18}}</ref> Eihelis vadīja [[Ebreju vēsture Latvijā|Latvijas ebreju]], [[Genocīds pret čigāniem|čigānu]] un komunistu nāvessodu izpildi. Bija arī atbildīgais redaktors propagandas laikrakstam "Rēzeknes ziņas".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lakuga.lv/2023/08/25/slapkaveibys-zuodzeibys-nalaimis-gadini-nuzidzeibys-atspigeluojums-laikroksta-rezeknes-zinas-1942-1944/|title=Slapkaveibys, zuodzeibys, nalaimis gadīni – nūzīdzeibys atspīgeļuojums laikrokstā “Rēzeknes Ziņas” (1942–1944)|last=lakuga.lv|first=Portals|website=lakuga.lv|access-date=2026-08-18|date=2023-08-25|language=latg-LTG}}</ref> Atbildīgs par Audriņu ciema gandrīz visu iedzīvotāju nogalināšanu, pārsniedzot okupantu pavēli par 30 cilvēku publisku nošaušanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/audrinu-tragedijas-80-gadadiena-rezekne-notiek-izstades-un-zinatniskie-lasijumi.a437383/|title=Audriņu traģēdijas 80. gadadienā Rēzeknē notiek izstādes un zinātniskie lasījumi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> Kalpojot par Rēzeknes apriņķa militārās policijas priekšnieku, Eihelis komandēja savus tautiešus [[Haralds Puntulis|Haraldu Puntuli]] un [[Boļeslavs Maikovskis|Boļeslavu Maikovski]]. Eihelis deva norādījumus Puntulim, Maikovskim un citiem veikt masu slepkavības [[Malta (Maltas pagasts)|Maltā]] un [[Audriņi|Audriņu slaktiņu]], nogalinot visus ciema iedzīvotājus, tostarp publisku nāvessodu 30 ciema iedzīvotājiem Rēzeknes publiskajā laukumā.<ref name="FBI" /> 1944. gadā Eiheli atcēla no Rēzeknes policijas priekšnieka amata. 1944. gada 20. aprīlī, būdams policijas majors un Liepājas apriņķa priekšnieks, viņš apbalvots ar 2. pakāpes Kaujas nopelnu krustu.<ref name=":0" /> Eihelis bija precējies un pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz [[Karlsrūe|Karlsrūi]] Vācijā, Neireites-Osvaldas rajonā pie Klamvegas.<ref name="FBI" /> === 1965. gada tiesas prāva Latvijas PSR === 1965. gadā [[Latvijas PSR]] rīkoja paraugprāvu<ref name="Ezergailis">{{Tīmekļa atsauce|url=https://holocaustinlatvia.org/index.php?en/Soviet/sov-050-Soviet-Legacies.ssi|title=Holocaust's Soviet Legacies in Latvia|last=Ezergailis, Andrew|authorlink=Andrew Ezergailis|publisher=Holocaust Archives of Latvia USA|website=Ithaca College|access-date=2026-02-23|date=2026}}</ref> kas notika laikā no 12.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1965/10/12/archives/latvia-opens-trial-of-61-on-charge-of-war-killings.html|title=Latvia Opens Trial of 61 On Charge of War Killings|work=The New York Times|access-date=2026-02-23|date=October 12, 1965}}</ref> līdz 30. oktobrim [[Latvijas Augstākā tiesa|Augstākajā tiesā]] [[Rīga|Rīgā]]. Seši vīrieši, visi bijušie Latvijas policijas darbinieki, tika apsūdzēti 15 000 cilvēku, tostarp 2000 bērnu, slepkavībās un masveida nāvessodos Rēzeknes apriņķī, kad tas atradās vācu okupācijā. Klātienē piedalījās Latvijas iedzīvotāji Jāzeps Basankovičs, Jānis Krasovskis un Pēteris Vaičuks; bet neklātienē tiesāja Eiheli, Puntuli un Maikovski, jo tie bija pametuši Latviju pēc Otrā pasaules kara. 1965. gadā [[Padomju Savienība|PSRS]] pieprasīja viņus izdot. Rietumvācijas, Kanādas un ASV valdības atteicās.<ref name="FBI" /> Saskaņā ar tiesā sniegtajām liecībām Eihelis jau 1941. gada jūlija pirmajās dienās stāstīja, ka strādā Rīgas prefektūras operatīvajā grupā. Tā sastāvēja no [[Arāja komanda|Arāja vienības]] un politiskās policijas. Bija veicis [[Holokausts|ebreju apšaušanas]] šajā laikā un par aktivitāti un īpašu nežēlību saņēmis Rēzeknes apriņķa policijas priekšnieka vietu.<ref name=":0" /> Liecināja arī, ka šai amatā Eihelis uzvedies iedomīgi un veicis slepkavības arī mantkārības nolūkos,<ref>LVA, 1986.f., 1.apr., 45038.lieta, 7. sēj., 48.-51.lp.</ref> kā arī naidīgi izturējies ne tikai pret čigāniem un ebrejiem, bet arī pret [[latgalieši]]em un visiem citiem Latgales iedzīvotājiem.<ref name=":0" /><ref>LVA, 1986.f., 1.apr., 45038.lieta, 9. sēj., 160.lp.</ref> Viņš arī pārsniedza vācu varas pavēles, dažu norādīto čigānu vietā liekot apšaut visus, ko sasniedza. Tiesā tika iesniegti pierādījumi, ka Eihelis lika Puntulim un Maikovskim izpildīt 30 ciema iedzīvotāju publisku nāvessodu Rēzeknes publiskajā laukumā. Audriņu ciems tika nodedzināts līdz pamatiem un bijušo iedzīvotāju īpašumi iznīcināti.<ref name="FBI" /> Tiesas procesā tika konstatēts, ka Eihelis bija pavēlējis, ka "...neviens ebrejs nedrīkst palikt dzīvs Rēzeknē..."; un licis citiem izpildīt šo pavēli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.jhsnj-archives.org/?a=d&d=njjn19651105-01.1.3&e=-------en-20--1--txt-txIN-------|title=War Criminals Face Their Past|work=New Jersey Jewish News|access-date=2026-02-22|date=5 November 1965|page=3}}</ref> Eihelis tika notiesāts par 750 cilvēku, kas bija [[Ebreju vēsture Latvijā|Latvijas ebreji]], čigāni un komunisti, slepkavību. Puntulis un Maikovskis arī tika notiesāti par slepkavību un viņiem aizmuguriski piespriests nāvessods. Tāpat kā Eihelis, arī Puntulis un Maikovskis, palikdami Rietumos, izvairījās no nāvessoda.<ref name="JA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jeffansell.com/jeffs-war-criminals-article|title=The War Criminals|last=Ansell, Jeff|last2=Appleby, Paul|website=TODAY Magazine|access-date=2026-02-22|date=28 August 1982|pages=9–14}}</ref><ref name="Robert McG. Thomas 1996">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1996/05/08/nyregion/boleslavs-maikovskis-92-fled-war-crimes-investigation.html|title=Boleslavs Maikovskis, 92; Fled War-Crimes Investigation|work[The New York Times|access-date=4 December 2009|date=8 May 1996|last=Thomas, Robert McG.}}</ref> Basankovičs un Krasovskis tika atzīti par vainīgiem slepkavībā un notiesāti uz nāvi. Vaičuks tika notiesāts un viņam piesprieda 15 gadu cietumsodu.<ref name="Ezergailis" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/audrinu-tragedijai--80-kad-nacisti-likvideja-gandriz-visus-nelielas-latgales-sadzas-iedzivotajus.a435839/|title=Audriņu traģēdijai – 80. Kad nacisti likvidēja gandrīz visus nelielās Latgales sādžas iedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> === 1984. gada tiesas prāva Rietumvācijā === 1980. gadā Eihelim tika izvirzītas jaunas apsūdzības par slepkavību un sazvērestību 270 vīriešu, sieviešu un bērnu masveida nāvessodā netālu no [[Rēzekne]]s pilsētas, tostarp 170 Audriņu ciema iedzīvotāju nogalināšanā 1942. gada janvārī un 100 ebreju nogalināšanā 1941. gada septembrī un oktobrī. Puntulis, joprojām dzīvodams Kanādā, bija spiests sniegt parakstītu liecību par Eiheļa rīcību,<ref name="JTA 1980">{{Ziņu atsauce|url=https://www.jta.org/archive/germany-to-question-ex-latvian-cop|title=Germany to Question Ex-latvian Cop|work=Jewish Telegraphic Agency|access-date=2026-02-22|date=1980-03-18}}</ref> lai to izmantotu otrajā tiesas procesā. Rakstveida paziņojumos pirms<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hgimanhattan.com/nazi-hunting-herman-ziering|title=Testimony of Alberts Eichelis|last=Eichelis, Alberts|website=|access-date=2026-02-22|date=1975-10-06}}</ref> un tiesas procesa laikā, kas notika Rietumvācijā, Eihelis kategoriski noliedza savu iesaisti slepkavībās, apgalvojot, ka tās vai nu veica vācu amatpersonas, vai arī viņš nezināja, ka tās notikušas. 1984. un 1985. gadā tika ziņots, ka Landau tiesā Eihelis tika notiesāts uz sešiem gadiem cietumā pēc tam, kad viņš tika atzīts par vainīgu 170 civiliedzīvotāju slepkavībās Latvijā 1942. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ajr.org.uk/wp-content/uploads/2018/02/1985_january.pdf|title=Soviet Protests At Sentence|work=AJR Information|access-date=2026-02-22|date=January 1985|issue=1|volume=XL|page=5}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.britishnewspaperarchive.co.uk/search/results/1984-06-01/1984-06-30?basicsearch=latvia&exactsearch=false&retrievecountrycounts=false&newspapertitle=yorkshire%2bpost%2band%2bleeds%2bintelligencer|title=War criminal|work=Yorkshire Post and Leeds Intelligencer|access-date=2026-02-22|date=27 June 1984|page=9|location=Yorkshire, England}}</ref> Drīz pēc tam viņš nomira. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1984. gadā mirušie]] [[Kategorija:1912. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kara noziedznieki]] nn5sjrhn49r62jq4k15vvg94mud19si 0 637650 4509373 2026-08-18T14:55:24Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = personāls | Vārds = Ramins Džavadi | Vārds_orig = ''Ramin Djawadi'' | Attēls = Ramin Djawadi.jpg | Att_izm = | Apraksts = Ramins Džavadi 2008. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1974|7|19}} | Vieta_dz = {{vieta|Vācija|Ziemeļreina-Vestfālene|Duisburga}} | Miris = | Vieta_mr = |... 4509373 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = personāls | Vārds = Ramins Džavadi | Vārds_orig = ''Ramin Djawadi'' | Attēls = Ramin Djawadi.jpg | Att_izm = | Apraksts = Ramins Džavadi 2008. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1974|7|19}} | Vieta_dz = {{vieta|Vācija|Ziemeļreina-Vestfālene|Duisburga}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[filmu mūzika]] | Nodarbošanās = komponists, diriģents, mūzikas producents | Instrumenti = [[klavieres]] | Gadi = 1998–pašlaik |Izdevējkompānija = [[WaterTower Music]] | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = V }} '''Ramins Džavadi''' ({{val|de|Ramin Djawadi}}; dzimis {{dat|1974|7|19}}) ir [[Irāņu tautas|irāņu]]-[[vācieši|vācu]]<ref>{{cite web |first=Rachel |last=Brodsky |title=Music Is Coming: Composer Ramin Djawadi Looks Back On Eight Epic Seasons Of 'Game Of Thrones' |url=https://www.grammy.com/news/music-coming-composer-ramin-djawadi-looks-back-eight-epic-seasons-game-thrones |publisher=[[Grammy Awards]] |date=2019-04-14 |access-date=2021-12-27}}</ref><ref name=BBC>{{cite web |url=https://www.allmusic.com/artist/ramin-djawadi-mn0000940397/biography |first=James Christopher |last=Monger |title=Ramin Djawadi Biography |publisher=[[AllMusic]] |access-date=2019-05-09 |archive-date=2019-04-22 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190422071840/https://www.allmusic.com/artist/ramin-djawadi-mn0000940397/biography |url-status=}}</ref> izcelsmes filmu mūzikas [[komponists]], [[diriģents]] un ierakstu producents. Viņš ir pazīstams ar savu mūziku filmām “[[Dzelzs vīrs (filma)|Dzelzs vīrs]]”, “Pacific Rim” un [[HBO]] [[seriāls|seriāliem]] “[[Troņu spēle]]” un “Westworld”. Džavadi ir radījis mūziku tādām filmām kā “Titānu cīņa”, “[[Warcraft: Sākums|Warcraft]]”, “A Wrinkle in Time” un “[[Mūžīgie]]”, kā arī televīzijas seriāliem, tostarp HBO “Troņu spēles” prīkvela seriālam “[[Pūķa nams]]”, “3 Body Problem”, “[[Izlaušanās]]”, “[[Izvēlētā persona]]”, “Džeks Raiens” un “Fallout”. Viņš ir arī komponējis mūziku [[videospēle|videospēlēm]] “Medal of Honor” franšīzei, “Gears of War” franšīzei un “System Shock 2”. Viņš ir ieguvis divas [[Primetime Emmy balva|Emmy balvas]] (abas par “Troņu spēli”), vienu [[Annijas balva|Annijas balvu]] (par “Win ​​or Lose”), trīs [[Grammy balva|Grammy]] balvas nominācijas un septiņas Emmy balvas nominācijas.<ref>{{Cite web |title=53rd Annual Annie Awards |url=https://annieawards.org/ |access-date=2026-02-22 |website=annieawards.org |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |title=Ramin Djawadi |url=https://www.televisionacademy.com/bios/ramin-djawadi |access-date=2026-02-22 |website=Television Academy |language=en}}</ref> Viņam tika piešķirta BMI Icon balva Broadcast Music Inc. 40. ikgadējā filmu, TV un vizuālo mediju balvu pasniegšanas ceremonijā 2024. gadā. == Personīgā dzīve == Džavadi ir precējies ar Dženiferu Houksu, filmu industrijas mūzikas vadītāju. Viņiem ģimenē ir dvīņi. Pēc Džavadi teiktā, viņš piedzīvo uztveres fenomenu, kas pazīstams kā [[sinestēzija]], kuras laikā viņš var "saistīt krāsas ar mūziku vai mūziku ar krāsām", kas ļauj viņam vizualizēt mūziku. == Koncerttūres == * [[Game of Thrones Live Concert Experience|''Game of Thrones'' Live Concert Experience]] (2017–2019) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{wikiquote}} <!-- per [[WP:ELMINOFFICIAL]], choose one official website only --> * {{Official website|https://www.ramindjawadi.com/}} * {{IMDb name|1014697}} {{DEFAULTSORT:Džavadi, Ramins}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:Vācu komponisti]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] lpotohfw6t8qzqkeneulrzhtxsh0kkg 4509374 4509373 2026-08-18T14:57:29Z ZANDMANIS 91184 4509374 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = personāls | Vārds = Ramins Džavadi | Vārds_orig = ''Ramin Djawadi'' | Attēls = Ramin Djawadi.jpg | Att_izm = | Apraksts = Ramins Džavadi 2008. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1974|7|19}} | Vieta_dz = {{vieta|Vācija|Ziemeļreina-Vestfālene|Duisburga}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[filmu mūzika]] | Nodarbošanās = komponists, diriģents, mūzikas producents | Instrumenti = [[klavieres]] | Gadi = 1998–pašlaik |Izdevējkompānija = [[WaterTower Music]] | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = V }} '''Ramins Džavadi''' ({{val|de|Ramin Djawadi}}; dzimis {{dat|1974|7|19}}) ir [[Irāņu tautas|irāņu]]-[[vācieši|vācu]]<ref>{{cite web |first=Rachel |last=Brodsky |title=Music Is Coming: Composer Ramin Djawadi Looks Back On Eight Epic Seasons Of 'Game Of Thrones' |url=https://www.grammy.com/news/music-coming-composer-ramin-djawadi-looks-back-eight-epic-seasons-game-thrones |publisher=[[Grammy Awards]] |date=2019-04-14 |access-date=2021-12-27}}</ref><ref name=BBC>{{cite web |url=https://www.allmusic.com/artist/ramin-djawadi-mn0000940397/biography |first=James Christopher |last=Monger |title=Ramin Djawadi Biography |publisher=[[AllMusic]] |access-date=2019-05-09 |archive-date=2019-04-22 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190422071840/https://www.allmusic.com/artist/ramin-djawadi-mn0000940397/biography |url-status=}}</ref> izcelsmes filmu mūzikas [[komponists]], [[diriģents]] un ierakstu producents. Viņš ir pazīstams ar savu mūziku filmām “[[Dzelzs vīrs (filma)|Dzelzs vīrs]]”, “Pacific Rim” un [[HBO]] [[seriāls|seriāliem]] “[[Troņu spēle]]” un “Westworld”. Džavadi ir radījis mūziku tādām filmām kā “Titānu cīņa”, “[[Warcraft: Sākums|Warcraft]]”, “A Wrinkle in Time” un “[[Mūžīgie]]”, kā arī televīzijas seriāliem, tostarp HBO “Troņu spēles” prīkvela seriālam “[[Pūķa nams]]”, “3 Body Problem”, “[[Izlaušanās]]”, “[[Izvēlētā persona]]”, “Džeks Raiens” un “Fallout”. Viņš ir arī komponējis mūziku [[videospēle|videospēlēm]] “Medal of Honor” franšīzei, “Gears of War” franšīzei un “System Shock 2”. Viņš ir ieguvis divas [[Primetime Emmy balva|Emmy balvas]] (abas par “Troņu spēli”), vienu [[Annijas balva|Annijas balvu]] (par “Win ​​or Lose”), trīs [[Grammy balva|Grammy]] balvas nominācijas un septiņas Emmy balvas nominācijas.<ref>{{Cite web |title=53rd Annual Annie Awards |url=https://annieawards.org/ |access-date=2026-02-22 |website=annieawards.org |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |title=Ramin Djawadi |url=https://www.televisionacademy.com/bios/ramin-djawadi |access-date=2026-02-22 |website=Television Academy |language=en}}</ref> Viņam tika piešķirta BMI Icon balva Broadcast Music Inc. 40. ikgadējā filmu, TV un vizuālo mediju balvu pasniegšanas ceremonijā 2024. gadā. == Personīgā dzīve == Džavadi ir precējies ar Dženiferu Houksu, filmu industrijas mūzikas vadītāju. Viņiem ģimenē ir dvīņi. Pēc Džavadi teiktā, viņš piedzīvo uztveres fenomenu, kas pazīstams kā [[sinestēzija]], kuras laikā viņš var "saistīt krāsas ar mūziku vai mūziku ar krāsām", kas ļauj viņam vizualizēt mūziku. == Koncerttūres == * [[Game of Thrones Live Concert Experience|''Game of Thrones'' Live Concert Experience]] (2017–2019) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{wikiquote}} <!-- per [[WP:ELMINOFFICIAL]], choose one official website only --> * {{Official website|https://www.ramindjawadi.com/}} * {{IMDb name|1014697}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Džavadi, Ramins}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:Vācu komponisti]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] c460ne6rpkf2g2v4iijz6w4jw4hcclm 0 637651 4509391 2026-08-18T15:51:18Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Stāsts]] 4509391 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Stāsts]] eovsx27sgwwaa1g02her7drz70qs6ce 0 637652 4509393 2026-08-18T15:56:20Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par Meksikas rakstnieku 4509393 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Karloss Fuentess Masijass | vārds_orig = ''Carlos Fuentes Macías'' | attēls = Carlos Fuentes 1987.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = Karloss Fuentess 1987. gadā | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|Panama|Panama|2s=Panama (pilsēta)}} | m_gads = 2012 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 15 | m_vieta = {{vieta|Meksika|Mehiko}} | pilsonība = {{MEX}} | tautība = [[meksikāņi|meksikānis]] | dzimums = V | dzīvesbiedrs = {{ubl|[[Rita Masedo]]|[[Silvija Lemusa]]}} | bērni = 3 | paraksts = Firma de Carlos Fuentes.jpg | nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[esejists]], [[dramaturgs]], [[diplomāts]] | rakstīšanas valoda = [[spāņu valoda]] | periods = 1954—2012 | žanri = [[romāns]], [[īsais stāsts]], [[eseja]], [[luga]] | temati = {{ubl|[[Meksikas vēsture]] un nacionālā identitāte|[[Meksikas revolūcija]]|vara un politiskā korupcija|pagātnes un tagadnes attiecības|Eiropas un Amerikas kultūru mijiedarbība}} | lit virzieni = [[Latīņamerikas literatūras bums]] | slavenākie darbi = {{ubl|''[[La región más transparente]]'' (1958)|[[Artēmio Krusa nāve]] (1962)|[[Aura (Fuentesa romāns)|Aura]] (1962)|''[[Terra Nostra (romāns)|Terra Nostra]]'' (1975)|''[[Gringo viejo]]'' (1985)}} | ietekmējies = [[Migels de Servantess]], [[Onorē de Balzaks]], [[Viljams Folkners]] | alma_mater = {{ubl|[[Meksikas Nacionālā autonomā universitāte]]|[[Ženēvas Starptautisko studiju institūts]]}} | apbalvojumi = {{ubl|[[Romulo Galjegosa balva]] (1977)|[[Migela de Servantesa balva]] (1987)|[[Astūrijas prinča balva literatūrā]] (1994)|[[Belisario Domingesa Goda medaļa]] (1999)}} }} '''Karloss Fuentess Masijass''' ({{val|es|Carlos Fuentes Macías}}; dzimis {{dat|1928|11|11}}, miris {{dat|2012|5|15}}) bija [[Meksika]]s [[rakstnieks]], [[esejists]], [[dramaturgs]] un [[diplomāts]], viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta [[spāņu valoda|spāņu valodā]] rakstošajiem autoriem un viens no [[Latīņamerikas literatūras bums|Latīņamerikas literatūras “buma”]] centrālajiem pārstāvjiem. Viņš piedzima [[Panama|Panamā]] meksikāņu diplomāta ģimenē un bērnībā dzīvoja vairākās [[Amerika]]s valstīs, tomēr pēc izcelsmes, [[pilsonība|pilsoniskās]] un [[kultūra]]s piederības bija meksikānis. Vēlāk arī pats veidoja diplomāta karjeru un no 1975. līdz 1977. gadam bija [[Meksikas vēstnieks Francijā|Meksikas vēstnieks]] [[Francija|Francijā]]. Fuentess savā [[daiļliteratūra|daiļradē]] plaši pievērsās [[Meksikas vēsture]]i un [[nacionālā identitāte|nacionālajai identitātei]], [[Meksikas revolūcija]]s mantojumam, [[vara (socioloģija)|varai]] un [[politiskā korupcija|politiskajai korupcijai]], pagātnes un tagadnes mijiedarbībai, kā arī [[Eiropa]]s un Amerikas [[kultūra|kultūru]] attiecībām. Starp viņa nozīmīgākajiem darbiem ir [[romāns|romāni]] ''[[La región más transparente]]'' (1958), “[[Artēmio Krusa nāve]]” (1962), ''[[Terra Nostra (romāns)|Terra Nostra]]'' (1975) un ''[[Gringo viejo]]'' (1985), kā arī [[novele]] “[[Aura (Karlosa Fuentesa novele)|Aura]]” (1962). Fuentess saņēma daudzus starptautiskus [[literatūras balva|literārus apbalvojumus]], tostarp [[Migela de Servantesa prēmija|Migela de Servantesa prēmiju]] 1987. gadā un [[Astūrijas prinča balva|Astūrijas prinča balvu literatūrā]] 1994. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Meksika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fuentess, Karloss}} [[Kategorija:Meksikas rakstnieki]] [[Kategorija:Panamas rakstnieki]] iqprkci2rpq1kul45ua4h3ub6yhkypv 0 637653 4509397 2026-08-18T16:00:12Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Karloss Fuentess]] 4509397 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Karloss Fuentess]] rpcftwaiqn6w8r21qezfcmjbq75p4ch 14 637654 4509398 2026-08-18T16:01:15Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Rakstnieki pēc valsts]] [[Kategorija:Meksikas cilvēki|Rakstnieki]] 4509398 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Rakstnieki pēc valsts]] [[Kategorija:Meksikas cilvēki|Rakstnieki]] elv6ghf6cvk5muennb5dsh32clnyppg 0 637655 4509399 2026-08-18T16:06:07Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bjūtšīra | official_name = ''Buteshire''<br/>''Siorrachd Bhòid'' | settlement_type = grāfiste | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Cìr Mhòr seen from Glen Rosa (cropped).jpg | image2 = Town Hall & Sheriff Court, Rothesay (geograph 3571144).jpg | image3 = Cumbrae Par... 4509399 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bjūtšīra | official_name = ''Buteshire''<br/>''Siorrachd Bhòid'' | settlement_type = grāfiste | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Cìr Mhòr seen from Glen Rosa (cropped).jpg | image2 = Town Hall & Sheriff Court, Rothesay (geograph 3571144).jpg | image3 = Cumbrae Parish Church, Millport, Cumbrae, Scotland 02.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Glenrosas ieleja Eranas salā; Grāfistes padomes ēka Rotsejā; Milportas baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | flag_size = 120px | shield_link = | shield_size = 65px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Buteshire - Scotland.svg | map_caption1 = Bjūtšīras grāfiste Skotijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = [[Skotijas pašvaldību apgabali|Apgabals]] | subdivision_name2 = [[Ārgaila un Bjūta]], [[Ziemeļēršīra]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Rotseja]] | established_title = Dibināta | established_date = 2385 | established_title1 = Likvidēta | established_date1 = 1975 | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = apgabals | area_total_km2 = 583 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 1971 | population_total = 13312 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 55 | latm = 45 | lats = | latNS = N | longd = 5 | longm = 15 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = 875 | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = | website = }} '''Bjūtšīra''' ({{val|en|Buteshire}}, {{val|gd|Siorrachd Bhòid}}) ir viena no [[Skotija]]s tradicionālajām grāfistēm, mūsdienās ietilpst [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]] un [[Ziemeļēršīra]]s pašvaldību apgabalos. Kā administratīva vienība likvidēta 1975. gada reformā, bet turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste. Atrodas Skotijas dienvidrietumu daļā, aizņem vairākas salas [[Fērtofklaids|Fērtofklaida]] līcī starp [[Ārgaila|Ārgailu]] rietumos un ziemeļos un [[Ēršīra|Ēršīru]] austrumos. Galvenās salas ir [[Erana]] (432 km², {{sk|4618}} iedzīvotāji), [[Bjūta]] (122 km², {{sk|6047}} iedzīvotāji), Lielā Kambreja (12 km², {{sk|1293}} iedzīvotāji), Holiailenda (2,6 km², 17 iedzīvotāji) un neapdzīvotās Mazā Kambreja (3,1 km²) un Inšmārnoka (2,7 km²). Grāfistes galvenā pilsēta un lielākā apdzīvotā vieta bija [[Rotseja]] ({{sk|4207}} iedzīvotāji). == Vēsture == Bjūtšīru kā patsta'vīgu širu (šerifa pārvaldītu apgabalu) izveidoja [[Roberts II]] ap 1385. gadu; līdz tam Fērtofklaida salas nepiederēja nevienai širai, bet vēsturiski piederēja [[Salu Karaliste]]i. Bjūtas šerifa amats sākotnēji tika piešķirts Roberta ārlaulības dēlam Džonam Stjuartam un pēc tam tika nodots Džona pēctečiem, kuri kļuva par Bjūtas grāfiem 1703. gadā.<ref>[https://books.google.com/books?id=lh7ofHb6IMIC&pg=PA28 Chalmers, George (1894). ''Caledonia''. Paisley: Alexander Gardner.]</ref> Mantotās šerifa pašvaldības tika atceltas ar 1746. gada Mantojamo jurisdikciju likumu, pēc kura šerifus amatā iecēla kronis. Pēc tam ar 1747. gada Šerifu likumu Bjūtšīra tika pakļauta kopīgam šerifam ar kaimiņos esošo [[Ārgaila|Ārgailu]]. 1890. gada reformā Bjūtšīru reorganizēja par administratīvo grāfisti ar vēlētu grāfistes padomi.<ref>[https://archive.org/details/bub_gb_meygAAAAMAAJ/page/n189/mode/2up Shennan, Hay (1892). ''Boundaries of counties and parishes in Scotland as settled by the Boundary Commissioners under the Local Government (Scotland) Act 1889.'' Edinburgh: W. Green]</ref> 1975. gada reformā Bjūtšīras grāfiste tika likvidēta, tās teritoriju iekļaujot Stratklaidas reģionā. Bjūtas salu iekļāva Ārgailas distriktā, bet Eranu un Kambrejas salas — Kaningemas distriktā. 1996. gada reformā distriktu pašvaldības likvidēja; Ārgailas distrikts kopā ar Bjūtas salu kļuva par [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]] pašvaldības apgabalu, bet Kaningemas distrikts ar Eranu un Kambrejas slām — par [[Ziemeļēršīra]]s apgabalu.<ref>[https://legislation.gov.uk/uksi/1996/731/made "The Lord-Lieutenants (Scotland) Order 1996", ''legislation.gov.uk'', The National Archives]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} dkbw9a20nfolmytjbwhswgt4cw6l6zh 0 637656 4509400 2026-08-18T16:07:13Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Bjūtšīra]] 4509400 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Bjūtšīra]] 7aq5bm0lofglzqnz57f4iy18pkqk4mo 0 637657 4509401 2026-08-18T16:07:29Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Bjūtšīra]] 4509401 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Bjūtšīra]] 7aq5bm0lofglzqnz57f4iy18pkqk4mo 0 637658 4509403 2026-08-18T16:12:29Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Nortuista]] 4509403 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Nortuista]] 55ddb56e5crmibpp082it86anzvye3m 14 637659 4509451 2026-08-18T18:33:51Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Panamas cilvēki|Rakstnieki]] [[Kategorija:Rakstnieki pēc valsts]] 4509451 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Panamas cilvēki|Rakstnieki]] [[Kategorija:Rakstnieki pēc valsts]] au76oxtl8zoaquazh8u67izqtmaxcwz 0 637660 4509455 2026-08-18T18:40:22Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Rīga-Bolderāja Telegrāfa līnija]] uz [[Rīgas—Bolderājas telegrāfa līnija]]: Nosaukuma saskaņošana ar tekstu 4509455 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rīgas—Bolderājas telegrāfa līnija]] n9on74roo25djjjimsxbyoktjteg6wt 0 637661 4509519 2026-08-18T19:05:47Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par rubiju dzimtas augu 4509519 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Citronlapu morinda | binomial = Morinda citrifolia | autors = [[Kārlis Linnejs|L.]], 1753 | attēls = Noni fruit (Morinda citrifolia).jpg | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Gentianales | rinda_lv = Genciānu rinda | dzimta = Rubiaceae | dzimta_lv = Rubiju dzimta | ģints = Morinda | ģints_lv = Morindas | suga = M. citrifolia | suga_lv = Citronlapu morinda | kategorijas = nē }} '''Citronlapu morinda''' (''Morinda citrifolia''), plaši pazīstama ar polinēziešu nosaukumu '''noni''', ir [[mūžzaļš augs|mūžzaļš]] [[krūms]] vai neliels [[koks]] no [[rubiju dzimta]]s (''Rubiaceae''). Tā dabiskais [[izplatības areāls]] aptver [[tropi|tropu]] un [[subtropu josla|subtropu]] [[Āzija|Āziju]] līdz [[Austrālija (kontinents)|Austrālijas]] ziemeļiem, bet cilvēka darbības rezultātā suga [[introdukcija (bioloģija)|introducēta]] un [[naturalizācija (bioloģija)|naturalizējusies]] daudzās [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] un [[Karību jūra]]s salās, [[Centrālamerika|Centrālamerikā]] un citos tropu apvidos. Augam raksturīgas lielas, vienkāršas un pretēji novietotas, spīdīgi zaļas [[lapas]] un sīki, balti, cauruļveida [[zieds|ziedi]], kas sakopoti blīvās [[ziedkopa|ziedkopās]]. No vairākām savstarpēji saaugušām [[auglenīca|auglenīcām]] izveidojas gaišs, parasti olveidīgs vai neregulārs [[kopauglis]], kas nogatavojoties kļūst mīksts un izdala ļoti spēcīgu, bieži par nepatīkamu raksturotu [[smarža|smaržu]]. Dažādas citronlapu morindas daļas tropu Āzijas un Klusā okeāna reģiona tautu tradicionālajās [[kultūra|kultūrās]] izmantotas [[pārtika|pārtikā]], [[krāsviela|krāsvielu]] ieguvē un [[tautas medicīna|tautas medicīnā]]. No [[sakne|sakņu]] [[miza]]s vēsturiski ieguva sarkanbrūnu krāsvielu [[audums|tekstilizstrādājumiem]], savukārt [[auglis|augļus]] un citas auga daļas lietoja pārtikā un tradicionālos ārstniecības līdzekļos. Kopš 20. gadsimta beigām augs starptautiski kļuvis īpaši pazīstams ar komerciāliem noni augļu un [[sula|sulas]] produktiem. Noni sula [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] tika vērtēta un atļauta arī kā [[jaunā pārtika|jaunās pārtikas]] sastāvdaļa. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rubiju dzimta]] ct06mxwyjtheeekp34530cpv2lezm6v 0 637662 4509521 2026-08-18T19:06:39Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Citronlapu morinda]] 4509521 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Citronlapu morinda]] p0b7be8evavmsonw7u1js5rwvjcx4me 0 637663 4509523 2026-08-18T19:07:23Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Citronlapu morinda]] 4509523 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Citronlapu morinda]] p0b7be8evavmsonw7u1js5rwvjcx4me 0 637664 4509524 2026-08-18T19:07:52Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Citronlapu morinda]] 4509524 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Citronlapu morinda]] p0b7be8evavmsonw7u1js5rwvjcx4me 0 637665 4509528 2026-08-18T19:09:51Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Citronlapu morinda]] 4509528 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Citronlapu morinda]] p0b7be8evavmsonw7u1js5rwvjcx4me 0 637666 4509548 2026-08-18T19:43:40Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par pilsētu Itālijā 4509548 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vinči | official_name = ''Vinci'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Itālija#Toskāna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ITA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Tuscany.svg}} [[Toskāna]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = {{flagicon image|Flag of the Province of Florence.svg}} [[Florences metropole]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 54.19 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2026. gadā | population_footnotes = | population_total = 14513 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 43 | latm = 47 | lats = | latNS = N | longd = 10 | longm = 55 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 50059 | elevation_footnotes = | elevation_m = 97 | website = {{URL|https://www.comune.vinci.fi.it/}} | footnotes = }} '''Vinči''' ({{val|it|Vinci}}, {{izrunā|ˈvintʃi}}) ir [[pilsēta]] un [[pašvaldība]] [[Toskāna]]s reģionā [[Itālija|Itālijā]], [[Florences metropole]]s sastāvā. Tā atrodas [[Montalbāno]] pakalnos starp [[Florence]]s, [[Prato]] un [[Pistoija]]s apkārtni. Vinči ir vēsturiska [[viduslaiki|viduslaiku]] apdzīvota vieta, kuras pirmsākumi saistīti ar [[Konti Gvidi]] dzimtas valdījumiem agrīnajos viduslaikos. Pilsētas [[vēsturiskais centrs|vēsturiskā centra]] galvenais [[nocietinājums]] ir [[Konti Gvidi pils]] (''Castello dei Conti Guidi''). Vinči [[kultūras identitāte]] ir cieši saistīta ar [[Leonardo da Vinči]], kurš 1452. gadā piedzima [[Ankjāno]] (''Anchiano'') ciemā aptuveni trīs kilometrus no pilsētas centra. Pilsētā darbojas [[Leonardo muzejs]] (''Museo Leonardiano''), kura [[muzeja ekspozīcija|ekspozīcijas]] izvietotas Konti Gvidi pilī un ''[[Palazzina Uzielli]]'' un kurās apskatāmi pēc Leonardo [[zīmējums|zīmējumiem]] rekonstruēti [[mehānisms|mehānismu]] un [[izgudrojums|izgudrojumu]] modeļi. Netālu atrodas arī 13. gadsimtā celtā [[Santakroses baznīca]], kurā saglabāta 15. gadsimta [[kristāmtrauks|kristāmtrauka]] vieta, kur, pēc tradīcijas, kristīts Leonardo. Vinči apkārtnei raksturīga Toskānas paugurainā [[kultūrainava]] ar [[vīna dārzs|vīna dārziem]] un [[olīvkoks|olīvu audzēm]]. Montalbāno reģionā [[vīnkopība]] un [[olīveļļa]]s ražošana ir tradicionālas [[lauksaimniecība]]s nozares. Mūsdienās pilsētas nozīme lielā mērā saistīta ar [[kultūras tūrisms|kultūras tūrismu]] un Leonardo [[kultūras mantojums|mantojumu]], savukārt apkārtējā teritorijā būtiska saglabājusies arī lauksaimniecība, īpaši [[vīns|vīna]] un olīveļļas ražošana. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Toskānas pilsētas]] 1mhhjqkchv45vq2rziifdgwbe6xzism 0 637667 4509554 2026-08-18T19:57:15Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sesto Fjorentīno | official_name = ''Sesto Fiorentino'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Itālija#Toskāna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivis... 4509554 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sesto Fjorentīno | official_name = ''Sesto Fiorentino'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Itālija#Toskāna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ITA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Tuscany.svg}} [[Toskāna]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = {{flagicon image|Flag of the Province of Florence.svg}} [[Florences metropole]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 48.80 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2026. gada 31. maijā | population_footnotes = | population_total = 49301 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 43 | latm = 50 | lats = | latNS = N | longd = 11 | longm = 12 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 50019 | elevation_footnotes = | elevation_m = 55 | website = {{URL|https://www.comune.sesto-fiorentino.fi.it/}} | footnotes = }} '''Sesto Fjorentīno''' ({{val|it|Sesto Fiorentino}}) ir [[pilsēta]] un [[pašvaldība]] [[Toskāna]]s reģionā [[Itālija|Itālijā]], [[Florences metropole]]s sastāvā. Tā atrodas dažus kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Florence]]s, plašajā līdzenumā starp Florenci un [[Prato]], [[Monte Morello]] kalna pakājē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.comune.sesto-fiorentino.fi.it/it/biblioteca/presentazione-della-citta |title=Presentazione della città |publisher=Comune di Sesto Fiorentino |language=it}}</ref> Sesto Fjorentīno apkārtne bijusi apdzīvota jau aizvēsturiskos laikos, un pašvaldības teritorijā saglabājušās nozīmīgas [[etruski|etrusku]] arheoloģiskās liecības, tostarp ''[[Tomba della Montagnola]]'' un ''Tomba della Mula'' kapenes. Pilsētas nosaukums tradicionāli tiek saistīts ar tās atrašanos pie sestās [[Romas impērija|romiešu]] jūdzes no Florences. Viduslaikos par vienu no nozīmīgākajiem vietējās apdzīvotības centriem kļuva [[Sanmartīno baznīca (Sesto Fjorentīno)|Sanmartīno baznīca]] (''Pieve di San Martino''). Nozīmīga loma pilsētas ekonomiskajā un kultūras attīstībā bijusi [[keramika]]s un [[porcelāns|porcelāna]] ražošanai. 18. gadsimtā marķīzs [[Karlo Džinori]] (''Carlo Ginori'') [[Dočja (Sesto Fjorentīno)|Dočjā]] izveidoja porcelāna manufaktūru, kas vēlāk kļuva pazīstama kā ''[[Richard-Ginori]]'' un izveidoja Sesto Fjorentīno par vienu no nozīmīgākajiem Itālijas keramikas ražošanas centriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.comune.sesto-fiorentino.fi.it/it/biblioteca/la-ceramica-sestese |title=La ceramica sestese |publisher=Comune di Sesto Fiorentino |language=it}}</ref> Vēsturiskās manufaktūras mantojumu glabā [[Džinori muzejs]] (''Museo Ginori''), savukārt bijušajā Dočjas kompleksā atrodas arī [[Ernesto Radžonjeri bibliotēka]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.comune.sesto-fiorentino.fi.it/it/biblioteca/la-storia-della-biblioteca |title=La Storia della Biblioteca |publisher=Comune di Sesto Fiorentino |language=it}}</ref> Mūsdienās Sesto Fjorentīno ir cieši integrēta Florences pilsētas aglomerācijā, un tās ekonomikā nozīmīga loma ir rūpniecībai, tehnoloģiju uzņēmumiem, tirdzniecībai un pakalpojumiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Toskānas pilsētas]] hi89vp4dosbs4rhdgc9xooxizmwugy3 4509620 4509554 2026-08-19T03:29:25Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Sesto Fiorentino]] uz [[Sesto Fjorentīno]]: Saskaņo raksta nosaukumu ar rakstā eso 4509554 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sesto Fjorentīno | official_name = ''Sesto Fiorentino'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Itālija#Toskāna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ITA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Tuscany.svg}} [[Toskāna]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = {{flagicon image|Flag of the Province of Florence.svg}} [[Florences metropole]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 48.80 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2026. gada 31. maijā | population_footnotes = | population_total = 49301 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 43 | latm = 50 | lats = | latNS = N | longd = 11 | longm = 12 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 50019 | elevation_footnotes = | elevation_m = 55 | website = {{URL|https://www.comune.sesto-fiorentino.fi.it/}} | footnotes = }} '''Sesto Fjorentīno''' ({{val|it|Sesto Fiorentino}}) ir [[pilsēta]] un [[pašvaldība]] [[Toskāna]]s reģionā [[Itālija|Itālijā]], [[Florences metropole]]s sastāvā. Tā atrodas dažus kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Florence]]s, plašajā līdzenumā starp Florenci un [[Prato]], [[Monte Morello]] kalna pakājē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.comune.sesto-fiorentino.fi.it/it/biblioteca/presentazione-della-citta |title=Presentazione della città |publisher=Comune di Sesto Fiorentino |language=it}}</ref> Sesto Fjorentīno apkārtne bijusi apdzīvota jau aizvēsturiskos laikos, un pašvaldības teritorijā saglabājušās nozīmīgas [[etruski|etrusku]] arheoloģiskās liecības, tostarp ''[[Tomba della Montagnola]]'' un ''Tomba della Mula'' kapenes. Pilsētas nosaukums tradicionāli tiek saistīts ar tās atrašanos pie sestās [[Romas impērija|romiešu]] jūdzes no Florences. Viduslaikos par vienu no nozīmīgākajiem vietējās apdzīvotības centriem kļuva [[Sanmartīno baznīca (Sesto Fjorentīno)|Sanmartīno baznīca]] (''Pieve di San Martino''). Nozīmīga loma pilsētas ekonomiskajā un kultūras attīstībā bijusi [[keramika]]s un [[porcelāns|porcelāna]] ražošanai. 18. gadsimtā marķīzs [[Karlo Džinori]] (''Carlo Ginori'') [[Dočja (Sesto Fjorentīno)|Dočjā]] izveidoja porcelāna manufaktūru, kas vēlāk kļuva pazīstama kā ''[[Richard-Ginori]]'' un izveidoja Sesto Fjorentīno par vienu no nozīmīgākajiem Itālijas keramikas ražošanas centriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.comune.sesto-fiorentino.fi.it/it/biblioteca/la-ceramica-sestese |title=La ceramica sestese |publisher=Comune di Sesto Fiorentino |language=it}}</ref> Vēsturiskās manufaktūras mantojumu glabā [[Džinori muzejs]] (''Museo Ginori''), savukārt bijušajā Dočjas kompleksā atrodas arī [[Ernesto Radžonjeri bibliotēka]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.comune.sesto-fiorentino.fi.it/it/biblioteca/la-storia-della-biblioteca |title=La Storia della Biblioteca |publisher=Comune di Sesto Fiorentino |language=it}}</ref> Mūsdienās Sesto Fjorentīno ir cieši integrēta Florences pilsētas aglomerācijā, un tās ekonomikā nozīmīga loma ir rūpniecībai, tehnoloģiju uzņēmumiem, tirdzniecībai un pakalpojumiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Toskānas pilsētas]] hi89vp4dosbs4rhdgc9xooxizmwugy3 4509622 4509620 2026-08-19T03:29:59Z Treisijs 347 {{Toskānas pilsētas}} 4509622 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sesto Fjorentīno | official_name = ''Sesto Fiorentino'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Itālija#Toskāna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ITA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Tuscany.svg}} [[Toskāna]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = {{flagicon image|Flag of the Province of Florence.svg}} [[Florences metropole]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 48.80 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2026. gada 31. maijā | population_footnotes = | population_total = 49301 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 43 | latm = 50 | lats = | latNS = N | longd = 11 | longm = 12 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 50019 | elevation_footnotes = | elevation_m = 55 | website = {{URL|https://www.comune.sesto-fiorentino.fi.it/}} | footnotes = }} '''Sesto Fjorentīno''' ({{val|it|Sesto Fiorentino}}) ir [[pilsēta]] un [[pašvaldība]] [[Toskāna]]s reģionā [[Itālija|Itālijā]], [[Florences metropole]]s sastāvā. Tā atrodas dažus kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Florence]]s, plašajā līdzenumā starp Florenci un [[Prato]], [[Monte Morello]] kalna pakājē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.comune.sesto-fiorentino.fi.it/it/biblioteca/presentazione-della-citta |title=Presentazione della città |publisher=Comune di Sesto Fiorentino |language=it}}</ref> Sesto Fjorentīno apkārtne bijusi apdzīvota jau aizvēsturiskos laikos, un pašvaldības teritorijā saglabājušās nozīmīgas [[etruski|etrusku]] arheoloģiskās liecības, tostarp ''[[Tomba della Montagnola]]'' un ''Tomba della Mula'' kapenes. Pilsētas nosaukums tradicionāli tiek saistīts ar tās atrašanos pie sestās [[Romas impērija|romiešu]] jūdzes no Florences. Viduslaikos par vienu no nozīmīgākajiem vietējās apdzīvotības centriem kļuva [[Sanmartīno baznīca (Sesto Fjorentīno)|Sanmartīno baznīca]] (''Pieve di San Martino''). Nozīmīga loma pilsētas ekonomiskajā un kultūras attīstībā bijusi [[keramika]]s un [[porcelāns|porcelāna]] ražošanai. 18. gadsimtā marķīzs [[Karlo Džinori]] (''Carlo Ginori'') [[Dočja (Sesto Fjorentīno)|Dočjā]] izveidoja porcelāna manufaktūru, kas vēlāk kļuva pazīstama kā ''[[Richard-Ginori]]'' un izveidoja Sesto Fjorentīno par vienu no nozīmīgākajiem Itālijas keramikas ražošanas centriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.comune.sesto-fiorentino.fi.it/it/biblioteca/la-ceramica-sestese |title=La ceramica sestese |publisher=Comune di Sesto Fiorentino |language=it}}</ref> Vēsturiskās manufaktūras mantojumu glabā [[Džinori muzejs]] (''Museo Ginori''), savukārt bijušajā Dočjas kompleksā atrodas arī [[Ernesto Radžonjeri bibliotēka]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.comune.sesto-fiorentino.fi.it/it/biblioteca/la-storia-della-biblioteca |title=La Storia della Biblioteca |publisher=Comune di Sesto Fiorentino |language=it}}</ref> Mūsdienās Sesto Fjorentīno ir cieši integrēta Florences pilsētas aglomerācijā, un tās ekonomikā nozīmīga loma ir rūpniecībai, tehnoloģiju uzņēmumiem, tirdzniecībai un pakalpojumiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{Toskānas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Toskānas pilsētas]] h5y81h9gd67o6rcs70j58swdgwfzarw 0 637668 4509556 2026-08-18T20:00:44Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kampi Bizencio | official_name = ''Campi Bisenzio'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Itālija#Toskāna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_t... 4509556 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kampi Bizencio | official_name = ''Campi Bisenzio'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Itālija#Toskāna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ITA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Tuscany.svg}} [[Toskāna]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = {{flagicon image|Flag of the Province of Florence.svg}} [[Florences metropole]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28.75 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025. gadā | population_footnotes = | population_total = 47993 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 43 | latm = 49 | lats = 32 | latNS = N | longd = 11 | longm = 8 | longs = 0 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 50013 | elevation_footnotes = | elevation_m = 38 | website = {{URL|https://www.comune.campi-bisenzio.fi.it/}} | footnotes = }} '''Kampi Bizencio''' ({{val|it|Campi Bisenzio}}) ir [[pilsēta]] un [[pašvaldība]] [[Toskāna]]s reģionā [[Itālija|Itālijā]], [[Florences metropole]]s sastāvā. Tā atrodas aptuveni desmit kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Florence]]s, [[Florences—Prato—Pistoijas līdzenums|Florences—Prato—Pistoijas līdzenumā]], un pilsētu šķērso [[Bizencio]] upe. Apdzīvotās vietas vēsture aizsākas [[viduslaiki|viduslaikos]], un tās vēsturiskais centrs izveidojās ap [[Santo Stefano baznīca (Kampi Bizencio)|Santo Stefano baznīcu]]. Viduslaikos Kampi bija stratēģiski nozīmīgs nocietinājums Florences apkārtnē. 14. gadsimtā [[Florences Republika]] pilsētas aizsardzībai uzcēla [[Rocca Strozzi|Stroci cietoksni]] (''Rocca Strozzi''), kas vēlāk nonāca ietekmīgās [[Stroci dzimta|Stroci dzimtas]] īpašumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/campi-bisenzio_%28Enciclopedia-Italiana%29/ |title=Campi Bisenzio |publisher=Treccani |language=it}}</ref> Līdz 19. gadsimtam pilsētu parasti sauca vienkārši par ''Campi'', bet 1862. gadā tās nosaukumam tika pievienots Bizencio upes nosaukums. Nozīmīga loma Kampi Bizencio attīstībā bija [[lauksaimniecība]]i un vēlāk [[rūpniecība]]i. 19. un 20. gadsimtā pilsēta strauji paplašinājās līdz ar Florences un [[Prato]] rūpnieciskās teritorijas attīstību. Viens no ievērojamākajiem pilsētas vēsturiskajiem kompleksiem ir [[Villa Montalvo]], kas bija viena no inženiera [[Feliče Mateuči]] rezidencēm. Mateuči kopā ar priesteri un izgudrotāju [[Eudžēnio Barsanti]] 19. gadsimta vidū strādāja pie agrīna [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēja]] izstrādes, un Villa Montalvo bija viena no vietām, kas saistīta ar viņu zinātnisko sadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://barsantiematteucci.it/i-luoghi/ |title=I Luoghi |publisher=Fondazione Barsanti e Matteucci |language=it}}</ref> Pie ievērojamiem arhitektūras pieminekļiem pieder arī arhitekta [[Džovanni Mikeluči]] projektētā [[San Giovanni Battista baznīca (Kampi Bizencio)|San Giovanni Battista baznīca]], kas uzcelta 20. gadsimta 60. gados pie [[Autostrada A1 (Itālija)|A1 automaģistrāles]]. Mūsdienās Kampi Bizencio ir cieši integrēta Florences aglomerācijā, un pilsētas ekonomikā nozīmīga loma ir rūpniecībai, tirdzniecībai, loģistikai un pakalpojumu nozarei. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Toskānas pilsētas]] qyh25yksytyeay1f8v9objw20suk88e 4509596 4509556 2026-08-19T01:26:01Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Campi Bisenzio]] uz [[Kampi Bizencio]]: Nosaukuma novienādošana ar rakstu 4509556 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kampi Bizencio | official_name = ''Campi Bisenzio'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Itālija#Toskāna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ITA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Tuscany.svg}} [[Toskāna]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = {{flagicon image|Flag of the Province of Florence.svg}} [[Florences metropole]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28.75 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025. gadā | population_footnotes = | population_total = 47993 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 43 | latm = 49 | lats = 32 | latNS = N | longd = 11 | longm = 8 | longs = 0 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 50013 | elevation_footnotes = | elevation_m = 38 | website = {{URL|https://www.comune.campi-bisenzio.fi.it/}} | footnotes = }} '''Kampi Bizencio''' ({{val|it|Campi Bisenzio}}) ir [[pilsēta]] un [[pašvaldība]] [[Toskāna]]s reģionā [[Itālija|Itālijā]], [[Florences metropole]]s sastāvā. Tā atrodas aptuveni desmit kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Florence]]s, [[Florences—Prato—Pistoijas līdzenums|Florences—Prato—Pistoijas līdzenumā]], un pilsētu šķērso [[Bizencio]] upe. Apdzīvotās vietas vēsture aizsākas [[viduslaiki|viduslaikos]], un tās vēsturiskais centrs izveidojās ap [[Santo Stefano baznīca (Kampi Bizencio)|Santo Stefano baznīcu]]. Viduslaikos Kampi bija stratēģiski nozīmīgs nocietinājums Florences apkārtnē. 14. gadsimtā [[Florences Republika]] pilsētas aizsardzībai uzcēla [[Rocca Strozzi|Stroci cietoksni]] (''Rocca Strozzi''), kas vēlāk nonāca ietekmīgās [[Stroci dzimta|Stroci dzimtas]] īpašumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/campi-bisenzio_%28Enciclopedia-Italiana%29/ |title=Campi Bisenzio |publisher=Treccani |language=it}}</ref> Līdz 19. gadsimtam pilsētu parasti sauca vienkārši par ''Campi'', bet 1862. gadā tās nosaukumam tika pievienots Bizencio upes nosaukums. Nozīmīga loma Kampi Bizencio attīstībā bija [[lauksaimniecība]]i un vēlāk [[rūpniecība]]i. 19. un 20. gadsimtā pilsēta strauji paplašinājās līdz ar Florences un [[Prato]] rūpnieciskās teritorijas attīstību. Viens no ievērojamākajiem pilsētas vēsturiskajiem kompleksiem ir [[Villa Montalvo]], kas bija viena no inženiera [[Feliče Mateuči]] rezidencēm. Mateuči kopā ar priesteri un izgudrotāju [[Eudžēnio Barsanti]] 19. gadsimta vidū strādāja pie agrīna [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēja]] izstrādes, un Villa Montalvo bija viena no vietām, kas saistīta ar viņu zinātnisko sadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://barsantiematteucci.it/i-luoghi/ |title=I Luoghi |publisher=Fondazione Barsanti e Matteucci |language=it}}</ref> Pie ievērojamiem arhitektūras pieminekļiem pieder arī arhitekta [[Džovanni Mikeluči]] projektētā [[San Giovanni Battista baznīca (Kampi Bizencio)|San Giovanni Battista baznīca]], kas uzcelta 20. gadsimta 60. gados pie [[Autostrada A1 (Itālija)|A1 automaģistrāles]]. Mūsdienās Kampi Bizencio ir cieši integrēta Florences aglomerācijā, un pilsētas ekonomikā nozīmīga loma ir rūpniecībai, tirdzniecībai, loģistikai un pakalpojumu nozarei. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Toskānas pilsētas]] qyh25yksytyeay1f8v9objw20suk88e 4509598 4509596 2026-08-19T01:27:12Z Egilus 27634 4509598 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kampi Bizencio | official_name = ''Campi Bisenzio'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Itālija#Toskāna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ITA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Tuscany.svg}} [[Toskāna]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = {{flagicon image|Flag of the Province of Florence.svg}} [[Florences metropole]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28.75 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025. gadā | population_footnotes = | population_total = 47993 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 43 | latm = 49 | lats = 32 | latNS = N | longd = 11 | longm = 8 | longs = 0 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 50013 | elevation_footnotes = | elevation_m = 38 | website = {{URL|https://www.comune.campi-bisenzio.fi.it/}} | footnotes = }} '''Kampi Bizencio''' ({{val|it|Campi Bisenzio}}) ir [[pilsēta]] un [[pašvaldība]] [[Toskāna]]s reģionā [[Itālija|Itālijā]], [[Florences metropole]]s sastāvā. Tā atrodas aptuveni desmit kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Florence]]s, [[Florences—Prato—Pistoijas līdzenums|Florences—Prato—Pistoijas līdzenumā]], un pilsētu šķērso [[Bizencio]] upe. Apdzīvotās vietas vēsture aizsākas [[viduslaiki|viduslaikos]], un tās vēsturiskais centrs izveidojās ap [[Santo Stefano baznīca (Kampi Bizencio)|Santo Stefano baznīcu]]. Viduslaikos Kampi bija stratēģiski nozīmīgs nocietinājums Florences apkārtnē. 14. gadsimtā [[Florences Republika]] pilsētas aizsardzībai uzcēla [[Rocca Strozzi|Stroci cietoksni]] (''Rocca Strozzi''), kas vēlāk nonāca ietekmīgās [[Stroci dzimta|Stroci dzimtas]] īpašumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/campi-bisenzio_%28Enciclopedia-Italiana%29/ |title=Campi Bisenzio |publisher=Treccani |language=it}}</ref> Līdz 19. gadsimtam pilsētu parasti sauca vienkārši par ''Campi'', bet 1862. gadā tās nosaukumam tika pievienots Bizencio upes nosaukums. Nozīmīga loma Kampi Bizencio attīstībā bija [[lauksaimniecība]]i un vēlāk [[rūpniecība]]i. 19. un 20. gadsimtā pilsēta strauji paplašinājās līdz ar Florences un [[Prato]] rūpnieciskās teritorijas attīstību. Viens no ievērojamākajiem pilsētas vēsturiskajiem kompleksiem ir [[Villa Montalvo]], kas bija viena no inženiera [[Feliče Mateuči]] rezidencēm. Mateuči kopā ar priesteri un izgudrotāju [[Eudžēnio Barsanti]] 19. gadsimta vidū strādāja pie agrīna [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēja]] izstrādes, un Villa Montalvo bija viena no vietām, kas saistīta ar viņu zinātnisko sadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://barsantiematteucci.it/i-luoghi/ |title=I Luoghi |publisher=Fondazione Barsanti e Matteucci |language=it}}</ref> Pie ievērojamiem arhitektūras pieminekļiem pieder arī arhitekta [[Džovanni Mikeluči]] projektētā [[Sandžovanni Batistas baznīca]], kas uzcelta 20. gadsimta 60. gados pie [[Autostrada A1 (Itālija)|A1 automaģistrāles]]. Mūsdienās Kampi Bizencio ir cieši integrēta Florences aglomerācijā, un pilsētas ekonomikā nozīmīga loma ir rūpniecībai, tirdzniecībai, loģistikai un pakalpojumu nozarei. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Toskānas pilsētas]] ci8jk3cw7sch49jwof27q4pp2muncjp 4509623 4509598 2026-08-19T03:33:15Z Treisijs 347 {{Toskānas pilsētas}} 4509623 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kampi Bizencio | official_name = ''Campi Bisenzio'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Itālija#Toskāna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ITA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Tuscany.svg}} [[Toskāna]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = {{flagicon image|Flag of the Province of Florence.svg}} [[Florences metropole]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28.75 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025. gadā | population_footnotes = | population_total = 47993 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 43 | latm = 49 | lats = 32 | latNS = N | longd = 11 | longm = 8 | longs = 0 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 50013 | elevation_footnotes = | elevation_m = 38 | website = {{URL|https://www.comune.campi-bisenzio.fi.it/}} | footnotes = }} '''Kampi Bizencio''' ({{val|it|Campi Bisenzio}}) ir [[pilsēta]] un [[pašvaldība]] [[Toskāna]]s reģionā [[Itālija|Itālijā]], [[Florences metropole]]s sastāvā. Tā atrodas aptuveni desmit kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Florence]]s, [[Florences—Prato—Pistoijas līdzenums|Florences—Prato—Pistoijas līdzenumā]], un pilsētu šķērso [[Bizencio]] upe. Apdzīvotās vietas vēsture aizsākas [[viduslaiki|viduslaikos]], un tās vēsturiskais centrs izveidojās ap [[Santo Stefano baznīca (Kampi Bizencio)|Santo Stefano baznīcu]]. Viduslaikos Kampi bija stratēģiski nozīmīgs nocietinājums Florences apkārtnē. 14. gadsimtā [[Florences Republika]] pilsētas aizsardzībai uzcēla [[Rocca Strozzi|Stroci cietoksni]] (''Rocca Strozzi''), kas vēlāk nonāca ietekmīgās [[Stroci dzimta|Stroci dzimtas]] īpašumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/campi-bisenzio_%28Enciclopedia-Italiana%29/ |title=Campi Bisenzio |publisher=Treccani |language=it}}</ref> Līdz 19. gadsimtam pilsētu parasti sauca vienkārši par ''Campi'', bet 1862. gadā tās nosaukumam tika pievienots Bizencio upes nosaukums. Nozīmīga loma Kampi Bizencio attīstībā bija [[lauksaimniecība]]i un vēlāk [[rūpniecība]]i. 19. un 20. gadsimtā pilsēta strauji paplašinājās līdz ar Florences un [[Prato]] rūpnieciskās teritorijas attīstību. Viens no ievērojamākajiem pilsētas vēsturiskajiem kompleksiem ir [[Villa Montalvo]], kas bija viena no inženiera [[Feliče Mateuči]] rezidencēm. Mateuči kopā ar priesteri un izgudrotāju [[Eudžēnio Barsanti]] 19. gadsimta vidū strādāja pie agrīna [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēja]] izstrādes, un Villa Montalvo bija viena no vietām, kas saistīta ar viņu zinātnisko sadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://barsantiematteucci.it/i-luoghi/ |title=I Luoghi |publisher=Fondazione Barsanti e Matteucci |language=it}}</ref> Pie ievērojamiem arhitektūras pieminekļiem pieder arī arhitekta [[Džovanni Mikeluči]] projektētā [[Sandžovanni Batistas baznīca]], kas uzcelta 20. gadsimta 60. gados pie [[Autostrada A1 (Itālija)|A1 automaģistrāles]]. Mūsdienās Kampi Bizencio ir cieši integrēta Florences aglomerācijā, un pilsētas ekonomikā nozīmīga loma ir rūpniecībai, tirdzniecībai, loģistikai un pakalpojumu nozarei. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{Toskānas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Toskānas pilsētas]] b25mow2v0os3ex6ij0682m99lthzo9e 3 637669 4509560 2026-08-18T20:12:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4509560 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Airnep99}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 18. augusts, plkst. 23.12 (EEST) fk1rtsrrhdgerrnm3z8q552j7w4fs7m 3 637670 4509590 2026-08-19T00:10:44Z JJPMaster 95425 JJPMaster pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:DreamRimmer]] uz [[Dalībnieka diskusija:Max]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/DreamRimmer|DreamRimmer]]" to "[[Special:CentralAuth/Max|Max]]" 4509590 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Max]] kfg01jftv8bcgxy5utuh2l3fsudetb2 0 637671 4509597 2026-08-19T01:26:01Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Campi Bisenzio]] uz [[Kampi Bizencio]]: Nosaukuma novienādošana ar rakstu 4509597 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kampi Bizencio]] jy0jgqvfb1i9ousn4j2fpp3piml357f 0 637672 4509610 2026-08-19T03:05:03Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ķirbju dzimta]] 4509610 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ķirbju dzimta]] 08gykjr6iukrsn91zr05jf1xlqdzs45 0 637673 4509612 2026-08-19T03:12:17Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par ķirbju dzimtas augu 4509612 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Ēdamais čajots | binomial = Sicyos edulis | autors = [[Nikolajs Jozefs fon Žakēns|Jacq.]], 1760 | attēls = Sechium edule dsc07767.jpg | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Cucurbitales | rinda_lv = Ķirbju rinda | dzimta = Cucurbitaceae | dzimta_lv = Ķirbju dzimta | ģints = Sicyos | ģints_lv = | suga = S. edulis | suga_lv = Ēdamais čajots | suga_r = Čajots | iedalījums = | sinonīmi = {{ubl|''Sechium edule'' (Jacq.) Sw.|''Chayota edulis''}} | izplatība = [[Vidusamerika]] | kategorijas = nē }} '''Ēdamais čajots''' (''Sicyos edulis'') ir [[ķirbju dzimta]]s (''Cucurbitaceae'') [[daudzgadīgs augs|daudzgadīgs]] [[kāpelējošs augs]], ko galvenokārt [[kultūraugs|kultivē]] ēdamo [[auglis|augļu]] dēļ. Agrāk suga plaši bija pazīstama ar [[binārā nomenklatūra|zinātnisko nosaukumu]] ''Sechium edule'', taču pašlaik šo nosaukumu uzskata par ''Sicyos edulis'' sinonīmu un ''Sicyos edulis'' — par pieņemto [[suga]]s nosaukumu. Sugas dabiskais [[izplatības areāls]] ir teritorija no [[Meksika]]s līdz [[Beliza]]i, savukārt pētījumi par čajota [[izcelsme|izcelsmi]] un [[ģenētiskā daudzveidība|ģenētisko daudzveidību]] tā [[domestikācija|domestikāciju]] saista ar [[Vidusamerika|Vidusameriku]], īpaši Meksikas dienvidu daļu. Čajots mūsdienās ir plaši kultivēts [[tropi|tropu]] un [[subtropu josla|subtropu]] reģionos un no [[Amerika]]s izplatījies arī [[Āzija|Āzijā]], [[Āfrika|Āfrikā]] un daudzās tropu [[sala|salās]]. Tā ir [[introdukcija (bioloģija)|introducēta suga]] daudzviet [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Karību reģions|Karību jūras reģionā]], Āzijā, Āfrikā un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] salās. [[Pārtika|Pārtikā]] visbiežāk izmanto čajota augļus, taču ēdami ir arī jaunie [[dzinums|dzinumi]] un [[lapas]], bet dažviet uzturā lieto arī auga sabiezinātās jeb bumbuļveida [[sakne|saknes]]. Kultivētajiem čajotiem raksturīga izteikta augļu [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskā daudzveidība]] — tie atšķiras pēc lieluma, formas, [[krāsa|krāsas]], virsmas un dzeloņainības. Čajots ir tradicionāli nozīmīgs kultūraugs vairākās [[Latīņamerika]]s zemēs, bet tā izplatīšanās ārpus Vidusamerikas padarījusi to par pazīstamu [[dārzenis|dārzeni]] arī daudzās Āzijas un Āfrikas valstīs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķirbju dzimta]] [[Kategorija:Dārzeņi]] 9eq4d6vfxj6hgrtigwi9xtpeh9kgbbs 4509617 4509612 2026-08-19T03:14:36Z Treisijs 347 4509617 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Ēdamais čajots | binomial = Sicyos edulis | autors = [[Nikolajs Jozefs fon Žakēns|Jacq.]], 1760 | attēls = Sechium edule dsc07767.jpg | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Cucurbitales | rinda_lv = Ķirbju rinda | dzimta = Cucurbitaceae | dzimta_lv = Ķirbju dzimta | ģints = Sicyos | ģints_lv = | suga = S. edulis | suga_lv = Ēdamais čajots | suga_r = Čajots | iedalījums = | sinonīmi = {{ubl|''Sechium edule'' (Jacq.) Sw.|''Chayota edulis''}} | izplatība = [[Vidusamerika]] | kategorijas = nē }} '''Ēdamais čajots''' (''Sicyos edulis''), arī '''dārzeņu bumbieris''', ir [[ķirbju dzimta]]s (''Cucurbitaceae'') [[daudzgadīgs augs|daudzgadīgs]] [[kāpelējošs augs]], ko galvenokārt [[kultūraugs|kultivē]] ēdamo [[auglis|augļu]] dēļ. Agrāk suga plaši bija pazīstama ar [[binārā nomenklatūra|zinātnisko nosaukumu]] ''Sechium edule'', taču pašlaik šo nosaukumu uzskata par ''Sicyos edulis'' sinonīmu un ''Sicyos edulis'' — par pieņemto [[suga]]s nosaukumu. Sugas dabiskais [[izplatības areāls]] ir teritorija no [[Meksika]]s līdz [[Beliza]]i, savukārt pētījumi par čajota [[izcelsme|izcelsmi]] un [[ģenētiskā daudzveidība|ģenētisko daudzveidību]] tā [[domestikācija|domestikāciju]] saista ar [[Vidusamerika|Vidusameriku]], īpaši Meksikas dienvidu daļu. Čajots mūsdienās ir plaši kultivēts [[tropi|tropu]] un [[subtropu josla|subtropu]] reģionos un no [[Amerika]]s izplatījies arī [[Āzija|Āzijā]], [[Āfrika|Āfrikā]] un daudzās tropu [[sala|salās]]. Tā ir [[introdukcija (bioloģija)|introducēta suga]] daudzviet [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Karību reģions|Karību jūras reģionā]], Āzijā, Āfrikā un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] salās. [[Pārtika|Pārtikā]] visbiežāk izmanto čajota augļus, taču ēdami ir arī jaunie [[dzinums|dzinumi]] un [[lapas]], bet dažviet uzturā lieto arī auga sabiezinātās jeb bumbuļveida [[sakne|saknes]]. Kultivētajiem čajotiem raksturīga izteikta augļu [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskā daudzveidība]] — tie atšķiras pēc lieluma, formas, [[krāsa|krāsas]], virsmas un dzeloņainības. Čajots ir tradicionāli nozīmīgs kultūraugs vairākās [[Latīņamerika]]s zemēs, bet tā izplatīšanās ārpus Vidusamerikas padarījusi to par pazīstamu [[dārzenis|dārzeni]] arī daudzās Āzijas un Āfrikas valstīs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķirbju dzimta]] [[Kategorija:Dārzeņi]] 5zbxdtacpjbw8bcgj38uhb7rqzj3as1 0 637674 4509613 2026-08-19T03:13:10Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Čajots]] 4509613 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čajots]] ln45brly00sxqw6j6ktp3wbrxwo7bj9 0 637675 4509614 2026-08-19T03:13:26Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Čajots]] 4509614 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čajots]] ln45brly00sxqw6j6ktp3wbrxwo7bj9 0 637676 4509615 2026-08-19T03:13:45Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Čajots]] 4509615 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čajots]] ln45brly00sxqw6j6ktp3wbrxwo7bj9 0 637677 4509616 2026-08-19T03:14:02Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Čajots]] 4509616 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čajots]] ln45brly00sxqw6j6ktp3wbrxwo7bj9 0 637678 4509618 2026-08-19T03:14:50Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Čajots]] 4509618 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čajots]] ln45brly00sxqw6j6ktp3wbrxwo7bj9 0 637679 4509621 2026-08-19T03:29:25Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Sesto Fiorentino]] uz [[Sesto Fjorentīno]]: Saskaņo raksta nosaukumu ar rakstā eso 4509621 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sesto Fjorentīno]] bgmdbgacv0njcsdgwham9lheq8kxhh8 3 637680 4509625 2026-08-19T03:34:16Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4509625 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ahaga284}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. augusts, plkst. 06.34 (EEST) 2ltneu3w4942y0lvsdabgt00vivwzt4 3 637681 4509627 2026-08-19T03:35:09Z Mfield 25789 Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Newland Trading]] uz [[Dalībnieka diskusija:TarkioRoad]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Newland Trading|Newland Trading]]" to "[[Special:CentralAuth/TarkioRoad|TarkioRoad]]" 4509627 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:TarkioRoad]] 0digzffwdz1zacwbqzbu5wiaccv8sgv 0 637682 4509634 2026-08-19T04:33:34Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Erana |attēls = Standing stones on Machrie Moor - geograph.org.uk - 799916.jpg |attēla paraksts = Makrīmūra megalīti |attēla izmērs = |vietas karte = Arran topographic map.png |vietaskarte = Skotija#Ziemeļēršīra#Apvienotā Karaliste |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = <!-- kartes platums, atšķirīgs no... 4509634 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Erana |attēls = Standing stones on Machrie Moor - geograph.org.uk - 799916.jpg |attēla paraksts = Makrīmūra megalīti |attēla izmērs = |vietas karte = Arran topographic map.png |vietaskarte = Skotija#Ziemeļēršīra#Apvienotā Karaliste |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = <!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |title = <!-- kartes paraksts; tikai pārprotamās situācijās --> |vietējais nosaukums = ''Isle of Arran''<br />''Eilean Arainn'' |izvietojums = [[Fērtofklaids]] |apskalo = <!-- TIKAI ZEMSRAGIEM --> |atdala = <!-- TIKAI PUSSALĀM UN ZEMESRAGIEM --> |latd= 55 |latm = 34 |lats = 39 |latNS= N |longd= 5 |longm= 14 |longs= 15 |longEW= W |arhipelāgs = |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 432 |platība_ha = <!-- tikai skaitli ha --> |garums = 33<!-- tikai skaitli km --> |platums = 17<!-- tikai skaitli km --> |krasta līnija = <!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = Gotfels |augstums = 875 |valsts = Apvienotā Karaliste |valsts adm vienības tips = Zeme |valsts adm vienība = {{SCO}} |valsts adm vienības tips1 = Apgabals |valsts adm vienība1 = [[Ziemeļēršīra]] |valsts adm vienības tips2 = <!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = <!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Lamleša |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 4618 |iedzīvotāju gads = 2025<ref>[https://infogram.com/1pl6y95m7p3022iqpv1mkdevrrczq6e5x59 "Scottish Islands Data Dashboard". RESAS/Scottish Government. 2025]</ref> |blīvums = 10,7 |pamatiedzīvotāji = [[skoti]] |piezīme = |citas daļas = }} '''Erana''' ({{val|en|Isle of Arran}}, {{val|gd|Eilean Arainn}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] piederoša sala [[Īrijas jūra]]s [[Fērtofklaids|Fērtofklaida]] līcī, [[Skotija]]s septītā lielākā sala. Administratīvi ietilpst [[Ziemeļēršīra]]s pašvaldības apgabalā, bet vēsturiski bijusi [[Bjūtšīra]]s grāfistes daļa. Lielākās apdzīvotās vietas ir Lamlešas ({{sk|1100}} iedzīvotāji) un Brodikas ({{sk|890}} iedzīvotāji) ciemi. == Ģeogrāfija == [[File:Brodick Tideline - panoramio (cropped).jpg|thumb|left|250px|Salas augstākā virsotne Gotfels]] Sala atrodas Skotijas rietumu piekrastē, [[Fērtofklaids|Fērtofklaida]] līča lielākā sala. Lai arī kulturāli un fizioģeogrāfiski līdzīga pārējām [[Iekšējās Hebridu salas|Iekšējām Hebridu salām]], no tām Eranu atdala [[Kintairas pussala]]. Bieži Eranu dēvē par "Skotiju miniatūrā" — salu augstieņu un zemieņu apgabalos sadala Hailendas lūzumzonas turpinājums un to apraksta kā "ģeologu paradīzi". Sala 33 km gara un 17,4 km plata, izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā. No Kintairas pussalas rietumos to atdala 4,6 km platais Kilbrānanas šaurums, bet no Bjūtas salas ziemeļaustrumos — 9 km platais Bjūtas šaurums. Krasti mēreni izroboti, vietām krauji un klinšaini. Dienvidaustrumu piekrastē atrodas 2,6 km² lielā Holiailenda. Salas ziemeļdaļa kalnaina, augstākā virsotne ir Gotfels 875 m vjl. Dienviddaļa ir līdzenāka, bet daži pauguri paceļas virs 300 m. == Vēsture == Sala apdzīvota vismaz kopš [[Neolīts|neolīta]], par ko liecina vairāki kērni un megalīti, tajā skaitā Makrīmūra akmens apļi. Ap 6. gadsimtu salu kolonizēji gēli no [[Īrija (sala)|Īrija]]s. [[Vikingi|Vikingu]] ekspansijas laikā 9. gadsimtā sala kļuva par [[Norvēģija]]s kroņa īpašumu un 11. gadsimtā iekļāvās [[Salu Karaliste|Salu Karalistē]], kas 13. gadsimtā savukārt formāli iekļāvās Skotijas karalistē. 19. gadsimta "Hailendas tīrīšanas" laikā sala piedzīvoja ievērojamu depopulāciju, kā arī zaudēja gēlisko valodu un dzīvesveidu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hebridu salas]] [[Kategorija:Eiropas salas]] 5cndx3spwhszj1817mpe9nldzp6mfo9 4509660 4509634 2026-08-19T05:30:27Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ 4509660 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Erana |attēls = Standing stones on Machrie Moor - geograph.org.uk - 799916.jpg |attēla paraksts = Makrīmūra megalīti |attēla izmērs = |vietas karte = Arran topographic map.png |vietaskarte = Skotija#Ziemeļēršīra#Apvienotā Karaliste |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = <!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |title = <!-- kartes paraksts; tikai pārprotamās situācijās --> |vietējais nosaukums = ''Isle of Arran''<br />''Eilean Arainn'' |izvietojums = [[Fērtofklaids]] |apskalo = <!-- TIKAI ZEMSRAGIEM --> |atdala = <!-- TIKAI PUSSALĀM UN ZEMESRAGIEM --> |latd= 55 |latm = 34 |lats = 39 |latNS= N |longd= 5 |longm= 14 |longs= 15 |longEW= W |arhipelāgs = |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 432 |platība_ha = <!-- tikai skaitli ha --> |garums = 33<!-- tikai skaitli km --> |platums = 17<!-- tikai skaitli km --> |krasta līnija = <!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = Gotfels |augstums = 875 |valsts = Apvienotā Karaliste |valsts adm vienības tips = Zeme |valsts adm vienība = {{SCO}} |valsts adm vienības tips1 = Apgabals |valsts adm vienība1 = [[Ziemeļēršīra]] |valsts adm vienības tips2 = <!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = <!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Lamleša |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 4618 |iedzīvotāju gads = 2025<ref>[https://infogram.com/1pl6y95m7p3022iqpv1mkdevrrczq6e5x59 "Scottish Islands Data Dashboard". RESAS/Scottish Government. 2025]</ref> |blīvums = 10,7 |pamatiedzīvotāji = [[skoti]] |piezīme = |citas daļas = }} '''Erana''' ({{val|en|Isle of Arran}}, {{val|gd|Eilean Arainn}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] piederoša sala [[Īrijas jūra]]s [[Fērtofklaids|Fērtofklaida]] līcī, [[Skotija]]s septītā lielākā sala. Administratīvi ietilpst [[Ziemeļēršīra]]s pašvaldības apgabalā, bet vēsturiski bijusi [[Bjūtšīra]]s grāfistes daļa. Lielākās apdzīvotās vietas ir Lamlešas ({{sk|1100}} iedzīvotāji) un Brodikas ({{sk|890}} iedzīvotāji) ciemi. == Ģeogrāfija == [[File:Brodick Tideline - panoramio (cropped).jpg|thumb|left|250px|Salas augstākā virsotne Gotfels]] Sala atrodas Skotijas rietumu piekrastē, [[Fērtofklaids|Fērtofklaida]] līča lielākā sala. Lai arī kulturāli un fizioģeogrāfiski līdzīga pārējām [[Iekšējās Hebridu salas|Iekšējām Hebridu salām]], no tām Eranu atdala [[Kintairas pussala]]. Bieži Eranu dēvē par "Skotiju miniatūrā" — salu augstieņu un zemieņu apgabalos sadala Hailendas lūzumzonas turpinājums un to apraksta kā "ģeologu paradīzi". Sala 33 km gara un 17,4 km plata, izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā. No Kintairas pussalas rietumos to atdala 4,6 km platais Kilbrānanas šaurums, bet no [[Bjūta]]s salas ziemeļaustrumos — 9 km platais Bjūtas šaurums. Krasti mēreni izroboti, vietām krauji un klinšaini. Dienvidaustrumu piekrastē atrodas 2,6 km² lielā Holiailenda. Salas ziemeļdaļa kalnaina, augstākā virsotne ir Gotfels 875 m vjl. Dienviddaļa ir līdzenāka, bet daži pauguri paceļas virs 300 m. == Vēsture == Sala apdzīvota vismaz kopš [[Neolīts|neolīta]], par ko liecina vairāki kērni un megalīti, tajā skaitā Makrīmūra akmens apļi. Ap 6. gadsimtu salu kolonizēji gēli no [[Īrija (sala)|Īrija]]s. [[Vikingi|Vikingu]] ekspansijas laikā 9. gadsimtā sala kļuva par [[Norvēģija]]s kroņa īpašumu un 11. gadsimtā iekļāvās [[Salu Karaliste|Salu Karalistē]], kas 13. gadsimtā savukārt formāli iekļāvās Skotijas karalistē. 19. gadsimta "Hailendas tīrīšanas" laikā sala piedzīvoja ievērojamu depopulāciju, kā arī zaudēja gēlisko valodu un dzīvesveidu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hebridu salas]] [[Kategorija:Eiropas salas]] 6osa529j17jm0o2xxhsh39hl2dbu8k7 0 637683 4509635 2026-08-19T04:34:37Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Erana]] 4509635 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Erana]] feta6umyj7ea3mi8dzcabjolrqzqyt8 0 637684 4509637 2026-08-19T04:36:14Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par pašvaldību Spānijā 4509637 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Durvelo de la Sjerra | official_name = ''Duruelo de la Sierra'' | settlement_type = pašvaldība | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Kastīlija un Leona#Spānija#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ESP}} | subdivision_type1 = Autonomais apgabals | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Castile and León.svg}} [[Kastīlija un Leona]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = {{flagicon image|Flag Soria province.svg}} [[Sorijas province]] | subdivision_type3 = Komarka | subdivision_name3 = [[Pinaresas komarka]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 44.84 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025. gadā | population_footnotes = | population_total = 1035 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 41 | latm = 57 | lats = 15 | latNS = N | longd = 2 | longm = 55 | longs = 54 | longEW = W | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 42158 | elevation_footnotes = | elevation_m = 1205 | website = | footnotes = }} '''Durvelo de la Sjerra''' ({{val|es|Duruelo de la Sierra}}) ir [[pilsēta]] un [[pašvaldība]] [[Spānija|Spānijā]], [[Kastīlija un Leona]]s autonomajā apgabalā, [[Sorijas province|Sorijas provincē]]. Tā atrodas provinces ziemeļrietumu kalnainajā daļā pie [[Burgosas province|Burgosas]] un [[Larjohas province|Larjohas provinču]] robežām, [[Sjerra de Urbjona|Sjerras de Urbjonas]] (''Sierra de Urbión'') dienvidu [[nogāze|nogāzēs]]. Pašvaldības apkārtne ietilpst plašajā Sorijas [[priežu mežs|priežu mežu]] apvidū. Tās [[ainava|ainavā]] dominē [[parastā priede|priežu]] meži, [[kalnu pļava|kalnu pļavas]], klinšainas nogāzes un [[Duero]] augštece. Duero upe sākas Sjerrā de Urbjonā netālu no [[Urbjona]]s virsotnes — vietā, ko sauc par ''Fuente del Duero'', apmēram 2140 m augstumā — un savā augštecē plūst caur Durvelo de la Sjerras teritoriju. Durvelo de la Sjerra ir vēsturiska [[apdzīvota vieta]], kuras [[viduslaiki|viduslaiku]] mantojumu īpaši pārstāv [[Svētā Erceņģeļa Miķeļa baznīca (Durvelo de la Sjerra)|Svētā Erceņģeļa Miķeļa baznīca]] (''Iglesia de San Miguel Arcángel'') un tai līdzās esošā [[nekropole]] ar vairāk nekā simt [[klinšu kaps|klinšu kapu]], plākšņu kapu un [[sarkofāgs|sarkofāgu]], kas datējami galvenokārt ar 9.–13. gadsimtu. Nozīmīgākais apkārtnes dabas objekts ir [[Kastrovjeho]] (''Castroviejo'') — savdabīgu [[klinšu veidojums|klinšu veidojumu]] un skatu vietu komplekss priežu mežos, kas kopā ar Urbjonas kalniem, Duero izteku un [[ūdenskritums|ūdenskritumiem]] ir viens no galvenajiem vietējā [[dabas tūrisms|dabas]] un [[aktīvais tūrisms|aktīvā tūrisma]] galamērķiem. Pašvaldības [[saimniecība]] tradicionāli ir cieši saistīta ar [[mežsaimniecība|mežsaimniecību]] un [[kokapstrāde|kokapstrādi]]. Apkārtnes [[mežs|mežu]] izmantošana un [[koksne]]s pārstrāde gadsimtiem bijusi nozīmīga vietējās saimniecības un [[identitāte]]s daļa, bet 20. gadsimtā Durvelo de la Sjerrā attīstījās arī [[kokzāģētava]]s, [[mēbeles|mēbeļu]] ražošana un kokapstrādes [[kooperatīvs|kooperatīvi]]. Mūsdienās līdzās mežsaimniecībai un kokapstrādei arvien lielāka nozīme ir dabas un aktīvajam tūrismam, ko veicina plašie priežu meži, [[kalnu ainava]]s un [[pārgājiens|pārgājienu]] un [[kalnu riteņbraukšana]]s maršruti Sjerras de Urbjonas apkārtnē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Spānija-aizmetnis}} {{Sorijas provinces municipalitātes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sorijas provinces municipalitātes]] 6yaccrkbd28x95j15zzajpi15vm9m4p 0 637685 4509638 2026-08-19T04:37:10Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Durvelo de la Sjerra]] 4509638 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Durvelo de la Sjerra]] qbkunzi2uyqmgq3mpqn60j2za37etcd 0 637686 4509649 2026-08-19T05:11:57Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par grauzēju ģinti 4509649 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Šinšillas | binomial = Chinchilla | autors = Bennett, 1829 | attēls = Chinchilla lanigera (Wroclaw zoo)-2.JPG | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Chinchilla lanigera|}} | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Rodentia | kārta_lv = Grauzēji | apakškārta = Hystricomorpha | apakškārta_lv = Dzeloņcūkveidīgo apakškārta | virsdzimta = Chinchilloidea | virsdzimta_lv = Šinšillu virsdzimta | dzimta = Chinchillidae | dzimta_lv = Šinšillu dzimta | apakšdzimta = Chinchillinae | apakšdzimta_lv = Šinšillu apakšdzimta | ģints = Chinchilla | ģints_lv = Šinšillas | izplatība = [[Attēls:Range of Chinchilla lanigera and Chinchilla brevicaudata.svg|230px]] | kategorijas = nē }} '''Šinšillas''' (''Chinchilla'') ir [[grauzēji|grauzēju]] ģints no [[šinšillu dzimta]]s (''Chinchillidae'') un [[šinšillu apakšdzimta]]s (''Chinchillinae''). Mūsdienās ģintī atzīst divas [[suga]]s — ''[[Chinchilla chinchilla]]'' un ''[[Chinchilla lanigera]]''. Tai pašā apakšdzimtā ietilpst arī tuvi radniecīgās [[kalnu viskačas]] (''Lagidium''). Savvaļā šinšillas sastopamas [[Dienvidamerika]]s [[Andi|Andu]] reģionā, galvenokārt [[Čīle|Čīlē]] un atsevišķos [[Centrālie Andi|Centrālo Andu]] apvidos, kur tās apdzīvo sausas un akmeņainas [[kalnu nogāze|kalnu nogāzes]] un izmanto [[klints|klinšu]] plaisas par slēptuvēm. Šinšillām raksturīgs īpaši biezs un mīksts [[apmatojums]], lielas ārējās [[auss|ausis]], garas [[vibrisas|taustes ūsas]] un spēcīgas pakaļkājas, kas piemērotas kustībai pa nelīdzenu, klinšainu [[reljefs|reljefu]]. Tās ir galvenokārt [[krēslas dzīvnieki|krēslas]] un [[nakts dzīvnieki]] un dzīvo sabiedriski, veidojot [[kolonija (bioloģija)|kolonijas]] un kopīgi izmantojot klinšu slēptuves. Īpaši vērtīgā kažoka dēļ šinšillas vēsturiski tika intensīvi [[medības|medītas]], un [[kažokāda|kažokādu]] tirdzniecība izraisīja krasu savvaļas [[populācija|populāciju]] samazināšanos un [[izplatības areāls|areāla]] sadrumstalotību. Abas mūsdienās atzītās šinšillu sugas ir [[izmirstošas sugas|apdraudētas]]. Vienlaikus šinšillas plaši audzē nebrīvē, vēsturiski galvenokārt kažokādu ieguvei, bet mūsdienās arī kā [[mājdzīvnieki|mājdzīvniekus]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grauzēji]] [[Kategorija:Mājdzīvnieki]] qhkhdt7hykb7leq8pwifpiqq1u8p860 4509656 4509649 2026-08-19T05:14:09Z Treisijs 347 {{Mājdzīvnieki}} 4509656 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Šinšillas | binomial = Chinchilla | autors = Bennett, 1829 | attēls = Chinchilla lanigera (Wroclaw zoo)-2.JPG | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Chinchilla lanigera|}} | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Rodentia | kārta_lv = Grauzēji | apakškārta = Hystricomorpha | apakškārta_lv = Dzeloņcūkveidīgo apakškārta | virsdzimta = Chinchilloidea | virsdzimta_lv = Šinšillu virsdzimta | dzimta = Chinchillidae | dzimta_lv = Šinšillu dzimta | apakšdzimta = Chinchillinae | apakšdzimta_lv = Šinšillu apakšdzimta | ģints = Chinchilla | ģints_lv = Šinšillas | izplatība = [[Attēls:Range of Chinchilla lanigera and Chinchilla brevicaudata.svg|230px]] | kategorijas = nē }} '''Šinšillas''' (''Chinchilla'') ir [[grauzēji|grauzēju]] ģints no [[šinšillu dzimta]]s (''Chinchillidae'') un [[šinšillu apakšdzimta]]s (''Chinchillinae''). Mūsdienās ģintī atzīst divas [[suga]]s — ''[[Chinchilla chinchilla]]'' un ''[[Chinchilla lanigera]]''. Tai pašā apakšdzimtā ietilpst arī tuvi radniecīgās [[kalnu viskačas]] (''Lagidium''). Savvaļā šinšillas sastopamas [[Dienvidamerika]]s [[Andi|Andu]] reģionā, galvenokārt [[Čīle|Čīlē]] un atsevišķos [[Centrālie Andi|Centrālo Andu]] apvidos, kur tās apdzīvo sausas un akmeņainas [[kalnu nogāze|kalnu nogāzes]] un izmanto [[klints|klinšu]] plaisas par slēptuvēm. Šinšillām raksturīgs īpaši biezs un mīksts [[apmatojums]], lielas ārējās [[auss|ausis]], garas [[vibrisas|taustes ūsas]] un spēcīgas pakaļkājas, kas piemērotas kustībai pa nelīdzenu, klinšainu [[reljefs|reljefu]]. Tās ir galvenokārt [[krēslas dzīvnieki|krēslas]] un [[nakts dzīvnieki]] un dzīvo sabiedriski, veidojot [[kolonija (bioloģija)|kolonijas]] un kopīgi izmantojot klinšu slēptuves. Īpaši vērtīgā kažoka dēļ šinšillas vēsturiski tika intensīvi [[medības|medītas]], un [[kažokāda|kažokādu]] tirdzniecība izraisīja krasu savvaļas [[populācija|populāciju]] samazināšanos un [[izplatības areāls|areāla]] sadrumstalotību. Abas mūsdienās atzītās šinšillu sugas ir [[izmirstošas sugas|apdraudētas]]. Vienlaikus šinšillas plaši audzē nebrīvē, vēsturiski galvenokārt kažokādu ieguvei, bet mūsdienās arī kā [[mājdzīvnieki|mājdzīvniekus]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{Mājdzīvnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grauzēji]] [[Kategorija:Mājdzīvnieki]] 447971748x80etjknikoyqobzccz28d 0 637687 4509650 2026-08-19T05:12:31Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Šinšillas]] 4509650 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šinšillas]] g5ow82ki8jz5lvgbk8gnjmmeuhpz9m1 0 637688 4509651 2026-08-19T05:12:52Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Šinšillas]] 4509651 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šinšillas]] g5ow82ki8jz5lvgbk8gnjmmeuhpz9m1 0 637689 4509653 2026-08-19T05:13:07Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Šinšillas]] 4509653 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šinšillas]] g5ow82ki8jz5lvgbk8gnjmmeuhpz9m1 0 637690 4509654 2026-08-19T05:13:18Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Šinšillas]] 4509654 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šinšillas]] g5ow82ki8jz5lvgbk8gnjmmeuhpz9m1 0 637691 4509699 2026-08-19T06:56:22Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Aizspriedums]] 4509699 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Aizspriedums]] gb0igpusba1exj3f3bmqd1iyw2q2159 0 637692 4509704 2026-08-19T07:31:31Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par sieviešu nīšanu 4509704 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Election Day!-E W Guston.jpg|thumbnail|upright=1.0|1909. gada karikatūra, kurā sieviešu piedalīšanās [[vēlēšanas|vēlēšanās]] attēlota kā atteikšanās no tradicionālajiem mājsaimniecības un bērnu aprūpes pienākumiem]] '''Mizogīnija''' ({{val|grc|μισογυνία}}, ''misogunía'' — ‘nīst sievietes’) jeb '''sieviešu nicināšana''' ir [[naids]], [[nicinājums]], [[aizspriedums|aizspriedumi]] vai izteikti negatīva attieksme pret [[sieviete|sievietēm]], kas var izpausties gan individuālos [[pārliecība|uzskatos]] un rīcībā, gan [[norma (socioloģija)|sociālajās normās]] un [[iestāde|institucionālās]] praksēs. Mizogīnija var būt saistīta ar priekšstatiem par sieviešu zemāku [[sabiedriskais stāvoklis|statusu]], tradicionālām [[dzimumu loma|dzimumu lomām]] un [[dzimumu stereotips|dzimumu stereotipiem]], un tās izpausmes var ietvert sieviešu noniecināšanu un [[objektificēšana|objektivizēšanu]], [[diskriminācija|diskrimināciju]], [[seksuāla uzmākšanās|seksuālu uzmākšanos]], [[vardarbība pret sievietēm|vardarbību]] un mēģinājumus ierobežot sieviešu sociālo, ekonomisko vai [[politiskā autonomija|politisko autonomiju]]. Mizogīnija ir cieši saistīta ar [[seksisms|seksismu]], tomēr abi jēdzieni nav pilnīgi [[sinonīms|sinonīmi]]. Seksisms plašāk attiecas uz aizspriedumiem, [[ideoloģija|ideoloģijām]] un diskriminējošām praksēm, kas balstītas [[dzimums|dzimumā]], savukārt vairākās mūsdienu teorētiskajās pieejās mizogīnija tiek aplūkota specifiskāk kā attieksmju un sociālu mehānismu kopums, kas vērsts pret sievietēm vai soda sievietes par noteiktu [[dzimumu hierarhija|dzimumu hierarhiju]] un normu pārkāpšanu. Jēdziens tiek izmantots [[socioloģija|socioloģijā]], [[psiholoģija|psiholoģijā]], [[dzimtes studijas|dzimtes studijās]], [[filozofija|filozofijā]] un [[politoloģija|politoloģijā]], pētot gan individuālus aizspriedumus, gan [[vara (socioloģija)|varas attiecības]] un institucionālus procesus. Mizogīniskas idejas un priekšstati dažādos vēsturiskos laikmetos analizēti [[reliģija]]s, filozofijas, [[literatūra]]s, [[politika]]s un [[masu kultūra]]s kontekstā, piemēram, [[feminisms|feministiskajā]] filozofijas vēsturē īpaša uzmanība pievērsta vēsturiskiem tekstiem, kuros sievietes raksturotas kā zemākas par [[vīrietis|vīriešiem]]. 21. gadsimtā nozīmīga pētniecības joma ir mizogīnija [[digitālā vide|digitālajā vidē]]. Tā var izpausties kā [[dzimumā balstīta vardarbība|dzimumā balstīta]] [[naida runa]], pazemošana, [[draudi]], [[vajāšana]], seksuāla uzmākšanās, [[dezinformācija]] un [[intīmu attēlu izplatīšana bez piekrišanas]]. [[Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts]] norāda, ka tiešsaistes dzimumā balstīta naida runa pret sievietēm var būt izteikti mizogīniska un ka [[digitālā vardarbība|digitālās vardarbības]] sekas var pāriet arī ārpus [[tiešsaiste]]s vides. Digitālās mizogīnijas izplatība un formas ir kļuvušas arī par [[starpdisciplinaritāte|starpdisciplināru]] pētījumu objektu [[sociālās zinātnes|sociālajās zinātnēs]] un [[datorzinātne|datorzinātnēs]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Diskriminācija]] [[Kategorija:Feminisms]] eu3vnajmzr3jl58j7qbbcza708rinvr 0 637693 4509705 2026-08-19T07:32:30Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Mizogīnija]] 4509705 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mizogīnija]] kvjjey3j2wf27euhltggn0eu3wkndzo 0 637694 4509706 2026-08-19T07:33:01Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Mizogīnija]] 4509706 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mizogīnija]] kvjjey3j2wf27euhltggn0eu3wkndzo 0 637695 4509707 2026-08-19T07:33:32Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Mizogīnija]] 4509707 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mizogīnija]] kvjjey3j2wf27euhltggn0eu3wkndzo 0 637696 4509714 2026-08-19T08:03:08Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Bjūta |attēls = Dunagon and Lubas Bays (35942660960).jpg |attēla paraksts = Salas ainava |attēla izmērs = |vietas karte = Bute topographic map.png |vietaskarte = Skotija#Ārgaila un Bjūta#Apvienotā Karaliste |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = <!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label... 4509714 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Bjūta |attēls = Dunagon and Lubas Bays (35942660960).jpg |attēla paraksts = Salas ainava |attēla izmērs = |vietas karte = Bute topographic map.png |vietaskarte = Skotija#Ārgaila un Bjūta#Apvienotā Karaliste |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = <!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |title = <!-- kartes paraksts; tikai pārprotamās situācijās --> |vietējais nosaukums = ''Isle of Bute''<br />''Eilean Bhòid'' |izvietojums = [[Fērtofklaids]] |apskalo = <!-- TIKAI ZEMSRAGIEM --> |atdala = <!-- TIKAI PUSSALĀM UN ZEMESRAGIEM --> |latd= 55 |latm = 49 |lats = 26 |latNS= N |longd= 5 |longm= 06 |longs= 39 |longEW= W |arhipelāgs = |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 122 |platība_ha = <!-- tikai skaitli ha --> |garums = 25<!-- tikai skaitli km --> |platums = 8<!-- tikai skaitli km --> |krasta līnija = <!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = Vindīhils |augstums = 278 |valsts = Apvienotā Karaliste |valsts adm vienības tips = Zeme |valsts adm vienība = {{SCO}} |valsts adm vienības tips1 = Apgabals |valsts adm vienība1 = [[Ārgaila un Bjūta]] |valsts adm vienības tips2 = <!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = <!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = [[Rotseja]] |valsts ciems = |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = 4207 <small>(2022)</small> |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 6047 |iedzīvotāju gads = 2025<ref>[https://infogram.com/1pl6y95m7p3022iqpv1mkdevrrczq6e5x59 "Scottish Islands Data Dashboard". RESAS/Scottish Government. 2025]</ref> |blīvums = 49,5 |pamatiedzīvotāji = [[skoti]] |piezīme = |citas daļas = }} '''Bjūta''' ({{val|en|Isle of Bute}}, {{val|gd|Eilean Bhòid}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] piederoša sala [[Īrijas jūra]]s [[Fērtofklaids|Fērtofklaida]] līcī. Administratīvi ietilpst [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]] pašvaldības apgabalā, bet vēsturiski bijusi [[Bjūtšīra]]s grāfistes daļa. Lielākā apdzīvotā vieta ir bijusī Bjūtšīras grāfistes pilsēta [[Rotseja]] ({{sk|4207}} iedzīvotāji). == Ģeogrāfija == [[File:The path to Glencallum Bay on the West Island Way - geograph.org.uk - 7774005.jpg|thumb|left|250px|Glenkelumas līča piekraste salas dienvidu galā]] Sala atrodas Skotijas rietumu piekrastē, [[Fērtofklaids|Fērtofklaida]] līča otra lielākā sala. Sala 25 km gara un ap 8 km plata, izstiepta ziemeļurietumu—dienvidaustrumu virzienā. No Kovalas pussalas ziemeļos to atdala 0,4—2,5 km platais Kailsofbjūtas šaurums, bet no [[Erana]]s salas dienvidrietumos — 9 km platais Bjūtas šaurums. Krasti ievērojami izroboti ar vairākiem līčiem, vietām krauji un klinšaini. Rietumu piekrastē atrodas 2,7 km² lielā neapdzīvotā Inšmārnokas sala. Salas ziemeļdaļa pauguraina, augstākā virsotne ir Vindīhils 278 m vjl. Centrālā un dienviddaļa ir līdzenāka, vietām pārpurvota. == Vēsture == Sala apdzīvota vismaz kopš [[Neolīts|neolīta]], par ko liecina vairāki kērni. Ap 6. gadsimtu salu kolonizēji gēli no [[Īrija (sala)|Īrija]]s. [[Vikingi|Vikingu]] ekspansijas laikā 9. gadsimtā sala kļuva par [[Norvēģija]]s kroņa īpašumu un 11. gadsimtā iekļāvās Krovanu dinastijas pārvaldītajā [[Salu Karaliste|Salu Karalistē]], kas 13. gadsimtā savukārt formāli iekļāvās Skotijas karalistē. 14. gadsimta beigās izveidojās patstāvīga Bjūtšīras grāfiste ar centru salas galvenajā pilsētā Rotsejā. 1975. gada administratīvajā reformā grāfiste tika sadalīta, Bjūtas salu pievienojot [[Ārgaila]]i, bet Eranu un Kambrejas salas — vienam no [[Ēršīra]]s distriktiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hebridu salas]] [[Kategorija:Eiropas salas]] b95qyyd0y6b97l8y4fs7c3xdesvkfn4 2 637697 4509716 2026-08-19T08:07:49Z Veigueli 64336 Veigueli pārvietoja lapu [[Dalībnieks:Veigueli/Smilšu kaste]] uz [[PICHE]]: Raksts sagatavots smilšu kastē un gatavs publicēšanai. 4509716 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[PICHE]] qdrluetvf4uq2lm4r6c2r7oqgg82xa6 0 637698 4509717 2026-08-19T08:18:28Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rotseja | official_name = ''Rothesay''<br/>''Baile Bhòid'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2 | image1 = Rothesay Harbour (501... 4509717 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rotseja | official_name = ''Rothesay''<br/>''Baile Bhòid'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2 | image1 = Rothesay Harbour (50173556908).jpg | image2 = Town Hall & Sheriff Court, Rothesay (geograph 3571144).jpg | image3 = RothesayCastleNW.JPG }} | image_caption = Pilsētas osta un krastmala; Rātsnams un bijusī grāfistes pārvaldes ēka; Rotsejas pils drupas | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Skotija#Ārgaila un Bjūta#Lielbritānija | latd = 55| latm = 50| lats = 09 | latNS = N | longd = 05| longm = 03| longs = 18 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Ārgaila un Bjūta]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Bjūtšīra]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 4207 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = PA20 | website = | footnotes = }} '''Rotseja''' ({{val|en|Rothesay}}, {{val|gd|Baile Bhòid}}) ir pilsēta (''town'') un bijušais karaliskais boro (''royal burgh'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s rietumos, [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]] apgabalā. Tā ir lielākā apdzīvotā vieta un galvenais satiksmes mezgls [[Bjūta|Bjūtas salā]] [[Fērtofklaids|Fērtofklaida]] līcī. Vēsturiski Rotseja bija [[Bjūtšīra]]s grāfistes administratīvais un tieslietu centrs. Pilsētas nosaukums ir skandināvu un gēlu izcelsmes un nozīmē ‘Roda sala’ (no skandināvu tēvavārda vai vārda ''Ruaidhri'' un gēlu/skandināvu vārda ''ey'' — ‘sala’). == Vēsture == Apdzīvotās vietas attīstība vēsturiski cieši saistīta ar nocietināto Rotsejas pili (''Rothesay Castle''), kuras celtniecība sākās 13. gadsimta sākumā. Pils atradās stratēģiski svarīgā vietā, lai aizsargātu Skotijas rietumu piekrasti no vikingu uzbrukumiem. 1400. gadā karalis [[Roberts III]] piešķīra Rotsejai karaliskā boro (''royal burgh'') statusu. Viņš arī izveidoja Rotsejas hercoga (''Duke of Rothesay'') titulu, ko tradicionāli piešķir Skotijas (un vēlāk Lielbritānijas) troņmantiniekam (mūsdienās šo titulu nēsā [[Viljams, Velsas princis|princis Viljams]]). 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, līdz ar tvaikoņu satiksmes attīstību Klaidas līcī, Rotseja kļuva par vienu no populārākajiem [[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]] piejūras kūrortiem Skotijā. Pilsētā tika uzbūvētas krāšņas viesnīcas, atpūtas piestātnes un piejūras promenāde, kuras piesaistīja tūkstošiem atpūtnieku no [[Glāzgova]]s un citiem Skotijas rūpniecības centriem. == Saimniecība un satiksme == Mūsdienās Rotsejas saimniecība balstās galvenokārt tūrismā, pakalpojumu nozarē un vietējā mazumtirdzniecībā. Pilsētā atrodas galvenā salu savienojošā prāmju piestātne, no kuras satiksmi nodrošina uzņēmums ''CalMac''. Regularie prāmju reisi savieno Rotseju ar Vemisas līci (''Wemyss Bay'') Skotijas cietzemē, no kurienes pieejams tiešais dzelzceļa savienojums ar Glāzgovu. == Ievērojamas vietas == * Rotsejas pils (''Rothesay Castle'') — viduslaiku pils drupas pilsētas centrā ar unikālu apaļu plānojumu un sauszemes aizsarggrāvi. * Viktorijas laikmeta publiskās tualetes (''Victorian Toilets'') — 1899. gadā celtas un grezni dekorsīvi izstrādātas vīriešu tualetes pie ostas piestātnes, kas saglabājušās kā valsts nozīmes arhitektūras un vēstures piemineklis. * Bjūtas muzejs (''Bute Museum'') — muzejs, kurā eksponēti priekšmeti par salas dabasvēsturi, arheoloģiju un sociālo vēsturi. * Rotsejas paviljons — 1938. gadā celta ''International Style'' un ''Art Deco'' stila sabiedriskā un koncertzāles ēka piekrastes promenādē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.visitbute.com/ Bjūtas salas tūrisma oficiālā vietne] {{en icon}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] td8u3b9hcbn8w6bgard2fgdfl1i6swe 0 637699 4509718 2026-08-19T08:19:21Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Rotseja]] 4509718 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rotseja]] ii9szgnd84m7hprcn7qsk40pq2f0kjw 0 637700 4509719 2026-08-19T08:19:49Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Rotseja]] 4509719 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rotseja]] ii9szgnd84m7hprcn7qsk40pq2f0kjw 0 637701 4509720 2026-08-19T08:20:04Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Rotseja]] 4509720 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rotseja]] ii9szgnd84m7hprcn7qsk40pq2f0kjw 1 637702 4509726 2026-08-19T08:38:53Z Feens 37 /* Koreksts Tomsona miršanas gads */ jauna sadaļa 4509726 wikitext text/x-wiki == Koreksts Tomsona miršanas gads == Citur avotos (piemēram, literature.lv) ir 1884. gads. [[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 19. augusts, plkst. 11.38 (EEST) q0q88lvixqx9wiywvg66yeq3we4mh0a 4509727 4509726 2026-08-19T08:39:07Z Feens 37 /* Koreksts Tomsona miršanas gads */ 4509727 wikitext text/x-wiki == Korekts Tomsona miršanas gads == Citur avotos (piemēram, literature.lv) ir 1884. gads. [[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 19. augusts, plkst. 11.38 (EEST) 8x0pmh89jcog5acpss7duplcw961cq4 0 637703 4509737 2026-08-19T09:40:15Z Pirags 3757 jauna lpp 4509737 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = "Baltijas Zemkopis" | image_file = File:Baltijas Zemkopis Nr 10 1882.JPG | image_size = | image_caption = 10. numurs (1882) | editor = [[Māteru Juris]] (1875-1880), [[J. Štāls]] (1880-1883), [[A. Šiliņš]] (1883–1885) | staff_writer = | frequency = | category = | company = | firstdate = | country = [[Baltijas guberņas]] | language = latviešu | website = }} '''"Baltijas Zemkopis"''' bija nedēļas laikraksts, kas iznāca no 1875. līdz 1885. gadam. Laikrakstu 1875. ɡadā nodibināja [[Māteru Juris]] ar nolūku palīdzēt uzplaukt latviešu zemniecībai ar iedrošinājumu un padomu. Kopš 1876 ɡada tajā publicēja politisko notikumu hroniku. Laikrakstā nozīmīga loma bija polemikām ar [[vācbaltieši]]em, [[Rīgas Latviešu biedrība]]s vīriem un "[[Baltijas Vēstnesis|Baltijas Vēstneša]]" redaktoru Bernhardu Dīriķi. 1878. gadā avīzei bija literārais pielikums, kurā publicējās arī "Baltijas Vēstneša" līdzstrādnieki. 1880. gadā avīzes izdošanu pārņēma [[Gothards Eilenbergs]] jeb [[Pūcīšu Ģederts]]. 1885. gadā tās izdošanu pārtrauca.<ref>[https://www.literatura.lv/en/organisations/1415161 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts]</ref> == Pielikumi == * "Skola" (1875) * "Baltijas Zemkopja" pielikums (1877-1885), kurā būtiska loma [[satīra]]i === Oficiālie redaktori === * Juris Māters, * J. Štāls, ar 1880. gada 5. novembri (nr. 45) * A. Šiliņš, ar 1883. gada 16. novembri (nr. 46) == Atsauces == {{atsauces}} {{Prese-aizmetnis}} [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti latviešu valodā]] rqqjnt81gjmlevcp26urnm7f8aabs84 4509741 4509737 2026-08-19T09:46:07Z Pirags 3757 4509741 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = "Baltijas Zemkopis" | image_file = File:Baltijas Zemkopis Nr 10 1882.JPG | image_size = | image_caption = 10. numurs (1882) | editor = [[Māteru Juris]] (1875-1880), [[J. Štāls]] (1880-1883), [[A. Šiliņš]] (1883–1885) | staff_writer = | frequency = | category = | company = | firstdate = | country = [[Baltijas guberņas]] | language = latviešu | website = }} '''"Baltijas Zemkopis"''' bija nedēļas laikraksts, kas Jelɡavā, vēlāk Rīɡā iznāca no 1875. līdz 1885. gadam. Laikrakstu 1875. ɡadā nodibināja [[Māteru Juris]] ar nolūku palīdzēt uzplaukt latviešu zemniecībai ar iedrošinājumu un padomu. Kopš 1876 ɡada tajā publicēja politisko notikumu hroniku. Laikrakstā nozīmīga loma bija polemikām ar [[vācbaltieši]]em, [[Rīgas Latviešu biedrība]]s vīriem un "[[Baltijas Vēstnesis|Baltijas Vēstneša]]" redaktoru Bernhardu Dīriķi. 1878. gadā avīzei bija literārais pielikums, kurā publicējās arī "Baltijas Vēstneša" līdzstrādnieki. 1880. gadā avīzes izdošanu pārņēma [[Pūcīšu Ģederts]] (Eilenbergs). 1885. gadā tās izdošanu pārtrauca.<ref>[https://www.literatura.lv/en/organisations/1415161 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts]</ref> == Pielikumi == * "Skola" (1875) * "Baltijas Zemkopja" pielikums (1877-1885), kurā būtiska loma [[satīra]]i === Oficiālie redaktori === * Juris Māters, * J. Štāls, ar 1880. gada 5. novembri (nr. 45) * A. Šiliņš, ar 1883. gada 16. novembri (nr. 46) == Atsauces == {{atsauces}} {{Prese-aizmetnis}} [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti latviešu valodā]] 31pw1ljtpwwcvzki9229uerb2u7mddy 4509742 4509741 2026-08-19T09:47:18Z Pirags 3757 4509742 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = "Baltijas Zemkopis" | image_file = File:Baltijas Zemkopis Nr 10 1882.JPG | image_size = | image_caption = 10. numurs (1882. ɡada 10. martā) | editor = [[Māteru Juris]] (1875-1880), [[J. Štāls]] (1880-1883), [[A. Šiliņš]] (1883–1885) | staff_writer = | frequency = | category = | company = | firstdate = | country = [[Baltijas guberņas]] | language = latviešu | website = }} '''"Baltijas Zemkopis"''' bija nedēļas laikraksts, kas Jelɡavā, vēlāk Rīɡā iznāca no 1875. līdz 1885. gadam. Laikrakstu 1875. ɡadā nodibināja [[Māteru Juris]] ar nolūku palīdzēt uzplaukt latviešu zemniecībai ar iedrošinājumu un padomu. Kopš 1876 ɡada tajā publicēja politisko notikumu hroniku. Laikrakstā nozīmīga loma bija polemikām ar [[vācbaltieši]]em, [[Rīgas Latviešu biedrība]]s vīriem un "[[Baltijas Vēstnesis|Baltijas Vēstneša]]" redaktoru Bernhardu Dīriķi. 1878. gadā avīzei bija literārais pielikums, kurā publicējās arī "Baltijas Vēstneša" līdzstrādnieki. 1880. gadā avīzes izdošanu pārņēma [[Pūcīšu Ģederts]] (Eilenbergs). 1885. gadā tās izdošanu pārtrauca.<ref>[https://www.literatura.lv/en/organisations/1415161 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts]</ref> == Pielikumi == * "Skola" (1875) * "Baltijas Zemkopja" pielikums (1877-1885), kurā būtiska loma [[satīra]]i === Oficiālie redaktori === * Juris Māters, * J. Štāls, ar 1880. gada 5. novembri (nr. 45) * A. Šiliņš, ar 1883. gada 16. novembri (nr. 46) == Atsauces == {{atsauces}} {{Prese-aizmetnis}} [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti latviešu valodā]] m9kxkmqqhg7ui23qh6172oore1w37p1 4509743 4509742 2026-08-19T09:48:54Z Pirags 3757 4509743 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = "Baltijas Zemkopis" | image_file = File:Baltijas Zemkopis Nr 10 1882.JPG | image_size = 250px | image_caption = 10. numurs (1882. ɡada 10. martā) | editor = [[Māteru Juris]] (1875-1880), [[J. Štāls]] (1880-1883), [[A. Šiliņš]] (1883–1885) | staff_writer = | frequency = reizi nedēļā | category = | company = | firstdate = | country = [[Baltijas guberņas]] | language = latviešu | website = }} '''"Baltijas Zemkopis"''' bija nedēļas laikraksts, kas Jelɡavā, vēlāk Rīɡā iznāca no 1875. līdz 1885. gadam. Laikrakstu 1875. ɡadā nodibināja [[Māteru Juris]] ar nolūku palīdzēt uzplaukt latviešu zemniecībai ar iedrošinājumu un padomu. Kopš 1876 ɡada tajā publicēja politisko notikumu hroniku. Laikrakstā nozīmīga loma bija polemikām ar [[vācbaltieši]]em, [[Rīgas Latviešu biedrība]]s vīriem un "[[Baltijas Vēstnesis|Baltijas Vēstneša]]" redaktoru Bernhardu Dīriķi. 1878. gadā avīzei bija literārais pielikums, kurā publicējās arī "Baltijas Vēstneša" līdzstrādnieki. 1880. gadā avīzes izdošanu pārņēma [[Pūcīšu Ģederts]] (Eilenbergs). 1885. gadā tās izdošanu pārtrauca.<ref>[https://www.literatura.lv/en/organisations/1415161 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts]</ref> == Pielikumi == * "Skola" (1875) * "Baltijas Zemkopja" pielikums (1877-1885), kurā būtiska loma [[satīra]]i === Oficiālie redaktori === * Juris Māters, * J. Štāls, ar 1880. gada 5. novembri (nr. 45) * A. Šiliņš, ar 1883. gada 16. novembri (nr. 46) == Atsauces == {{atsauces}} {{Prese-aizmetnis}} [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti latviešu valodā]] hkjrxmc3zmsci8dlm3vqfgpci666jp0 6 637704 4509738 2026-08-19T09:41:50Z Pirags 3757 izɡriezts no https://dom.lndb.lv/data/obj/file/12946615.pdf {{NA-70}} 4509738 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == izɡriezts no https://dom.lndb.lv/data/obj/file/12946615.pdf {{NA-70}} sp90s11mqrbnx290fvrxxgz0syfed4r 0 637705 4509747 2026-08-19T10:02:31Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Mērija Volstonkrafta]] uz [[Mērija Volstonkrāfta]]: Angļu īpašvārdu atveidošanas noteikumi; kā arī Letonikā tā ir (skatī https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=Volstonkr%c4%81fta&s=0&g=1&r=1 ) 4509747 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mērija Volstonkrāfta]] 0690u2dnaahwsxo1m6zltmldrbku6eh 0 637706 4509748 2026-08-19T10:02:59Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Mērija Volstonkrāfta]] 4509748 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mērija Volstonkrāfta]] 0690u2dnaahwsxo1m6zltmldrbku6eh 3 637707 4509758 2026-08-19T10:37:16Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4509758 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ēriks Pozemkovskis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. augusts, plkst. 13.37 (EEST) evry887agb5ygjso566xtv519jcmcar 0 637708 4509760 2026-08-19T10:38:08Z Pirags 3757 jauna lpp 4509760 wikitext text/x-wiki '''Pūcīšu Ģederts''', īstajā vārdā '''Ģederts Eilenbergs''' (1847–1919) bija [[Pirmā atmoda|Pirmās tautas atmodas]] laika latviešu grāmatizdevējs, žurnālists, vēlāk namīpašnieks un fabrikants. == Dzīvesgājums == Dzimis 1847. ɡada 30. jūlijā. Pēc [[Jelgavas ģimnāzija]]s absolvēšanas studēja medicīnu [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas]], vēlāk [[Jēnas Universitāte|Jēnas universitātē]], kur 1879. gadā ieguva medicīnas doktora grādu. Pēc aɡriešanās dzimtenē 1880. gadā nopirka Kristapa Buša grāmatu veikalu un atvēra maksas bibliotēku. Bija laikrakstu „[[Baltijas Zemkopis]]” (1880—1885), "[[Dienas Lapa]]" (1891—1894), "Skatuve" (1906) un „Sadzīve” (1909—1914) izdevējs. Līdz 1912. gadam savā apgādā izdeva ap 130 ɡrāmatu, kuru autori bija [[Brāļi Kaudzītes|Matīss un Reinis Kaudzītes]], [[Frīdrihs Mālberģis]], [[Lapas Mārtiņš]], [[Jānis Frīdenbergs-Mieriņš]], [[Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš]], [[Andrejs Pumpurs]], [[Vensku Edvarts]], [[Jānis Ilsters]], [[Frīdrihs Šillers]], [[Šāndors Petēfi]], [[Nikolajs Gogolis]], [[Ivans Turgeņevs]], kā arī mācību grāmatas. Miris 1919. ɡada 3. jūnijā.<ref>[https://www.literatura.lv/en/persons/gederts-pucisu literatura.lv]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pūcīšu Ģederts}} [[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Jaunlatvieši]] spovobotnl3kgphei39p2913a9o6cgb 4509763 4509760 2026-08-19T10:42:41Z Pirags 3757 4509763 wikitext text/x-wiki [[attēls:Pūcīšu Ģederts.JPG|thumb|Pūcīšu Ģederts]] '''Pūcīšu Ģederts''', īstajā vārdā '''Ģederts Eilenbergs''' (1847–1919) bija [[Pirmā atmoda|Pirmās tautas atmodas]] laika latviešu grāmatizdevējs, žurnālists, vēlāk namīpašnieks un fabrikants. == Dzīvesgājums == Dzimis 1847. ɡada 30. jūlijā. Pēc [[Jelgavas ģimnāzija]]s absolvēšanas studēja medicīnu [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas]], vēlāk [[Jēnas Universitāte|Jēnas universitātē]], kur 1879. gadā ieguva medicīnas doktora grādu. Pēc aɡriešanās dzimtenē 1880. gadā nopirka Kristapa Buša grāmatu veikalu un atvēra maksas bibliotēku. Bija laikrakstu „[[Baltijas Zemkopis]]” (1880—1885), "[[Dienas Lapa]]" (1891—1894), "Skatuve" (1906) un „Sadzīve” (1909—1914) izdevējs. Līdz 1912. gadam savā apgādā izdeva ap 130 ɡrāmatu, kuru autori bija [[Brāļi Kaudzītes|Matīss un Reinis Kaudzītes]], [[Frīdrihs Mālberģis]], [[Lapas Mārtiņš]], [[Jānis Frīdenbergs-Mieriņš]], [[Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš]], [[Andrejs Pumpurs]], [[Vensku Edvarts]], [[Jānis Ilsters]], [[Frīdrihs Šillers]], [[Šāndors Petēfi]], [[Nikolajs Gogolis]], [[Ivans Turgeņevs]], kā arī mācību grāmatas. Miris 1919. ɡada 3. jūnijā.<ref>[https://www.literatura.lv/en/persons/gederts-pucisu literatura.lv]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pūcīšu Ģederts}} [[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Jaunlatvieši]] rt8kha1pzzagas0nblkounst5onw4th 4509768 4509763 2026-08-19T10:50:41Z Pirags 3757 4509768 wikitext text/x-wiki [[attēls:Pūcīšu Ģederts.JPG|thumb|Pūcīšu Ģederts]] '''Pūcīšu Ģederts''', īstajā vārdā '''Ģederts Eilenbergs''' (1847–1919) bija [[Pirmā atmoda|Pirmās tautas atmodas]] laika latviešu grāmatizdevējs, žurnālists, vēlāk namīpašnieks un fabrikants. == Dzīvesgājums == Dzimis 1847. ɡada 30. jūlijā. Pēc [[Jelgavas ģimnāzija]]s absolvēšanas studēja medicīnu [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas]], vēlāk [[Jēnas Universitāte|Jēnas universitātē]], kur 1879. gadā ieguva medicīnas doktora grādu. Pēc aɡriešanās dzimtenē 1880. gadā nopirka Kristapa Buša grāmatu veikalu un atvēra maksas bibliotēku. Bija laikrakstu „[[Baltijas Zemkopis]]” (1880—1885), "[[Dienas Lapa]]" (1891—1894), "Skatuve" (1906) un „Sadzīve” (1909—1914) izdevējs. Līdz 1912. gadam savā apgādā izdeva ap 130 ɡrāmatu, kuru autori bija [[Brāļi Kaudzītes|Matīss un Reinis Kaudzītes]], [[Frīdrihs Mālberģis]], [[Lapas Mārtiņš]], [[Jānis Frīdenbergs-Mieriņš]], [[Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš]], [[Andrejs Pumpurs]], [[Vensku Edvarts]], [[Jānis Ilsters]], [[Frīdrihs Šillers]], [[Šāndors Petēfi]], [[Nikolajs Gogolis]], [[Ivans Turgeņevs]], kā arī mācību grāmatas. Miris 1919. ɡada 3. jūnijā.<ref>[https://www.literatura.lv/en/persons/gederts-pucisu literatura.lv]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pūcīšu Ģederts}} [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] aq3ldryaf1dy583a4ec7armb97s4721 4509778 4509768 2026-08-19T11:04:45Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap 4509778 wikitext text/x-wiki [[attēls:Pūcīšu Ģederts.JPG|thumb|Pūcīšu Ģederts]] '''Pūcīšu Ģederts''', īstajā vārdā '''Ģederts Eilenbergs''' (1847–1919) bija [[Pirmā atmoda|Pirmās tautas atmodas]] laika latviešu grāmatizdevējs, žurnālists, vēlāk namīpašnieks un fabrikants. == Dzīvesgājums == Dzimis 1847. ɡada 30. jūlijā [[Platones pagasts|Kroņa Vircavas pagasta]] "Pūču" mājās lauksaimnieka ģimenē. Pēc [[Jelgavas ģimnāzija]]s absolvēšanas studēja medicīnu [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas]], vēlāk [[Jēnas Universitāte|Jēnas universitātē]], kur 1879. gadā ieguva medicīnas doktora grādu. Pēc aɡriešanās dzimtenē 1880. gadā nopirka Kristapa Buša grāmatu veikalu Tērbatas ielā 22 un atvēra maksas bibliotēku. No 1881. līdz 1882. gadam bija [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Teātra komisijas priekšsēdis, 1883. gadā nodibināja [[Rīgas latviešu amatnieku palīdzības biedrība]]s krāšanas un aizdošanas kasi, darbojās atturības biedrībā "Auseklis". No 1910. līdz 1912. gadam bija [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s teātra komisijas priekšsēdis, vadīja Jelgavas savstarpīgo kredītbiedrību. Bija laikrakstu „[[Baltijas Zemkopis]]” (1880—1885), "[[Dienas Lapa]]" (1891—1894), "Skatuve" (1906) un „Sadzīve” (1909—1914) izdevējs. Līdz 1912. gadam savā apgādā izdeva ap 130 ɡrāmatu, kuru autori bija [[Brāļi Kaudzītes|Matīss un Reinis Kaudzītes]], [[Frīdrihs Mālberģis]], [[Lapas Mārtiņš]], [[Jānis Frīdenbergs-Mieriņš]], [[Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš]], [[Andrejs Pumpurs]], [[Vensku Edvarts]], [[Jānis Ilsters]], [[Frīdrihs Šillers]], [[Šāndors Petēfi]], [[Nikolajs Gogolis]], [[Ivans Turgeņevs]], kā arī mācību grāmatas. Miris 1919. ɡada 3. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]].<ref>[https://www.literatura.lv/en/persons/gederts-pucisu literatura.lv]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pūcīšu Ģederts}} [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] 1z2t419qdaa7hrs6ntc02ev1z32ph5w 4509785 4509778 2026-08-19T11:46:36Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4509785 wikitext text/x-wiki [[attēls:Pūcīšu Ģederts.JPG|thumb|Pūcīšu Ģederts]] '''Pūcīšu Ģederts''', īstajā vārdā '''Ģederts Eilenbergs''' (1847–1919) bija [[Pirmā atmoda|Pirmās tautas atmodas]] laika latviešu grāmatizdevējs, žurnālists, vēlāk namīpašnieks un fabrikants. == Dzīvesgājums == Dzimis 1847. ɡada 30. jūlijā [[Platones pagasts|Kroņa Vircavas pagasta]] "Pūču" mājās lauksaimnieka ģimenē. Pēc [[Jelgavas ģimnāzija]]s absolvēšanas studēja medicīnu [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas]], vēlāk [[Jēnas Universitāte|Jēnas universitātē]], kur 1879. gadā ieguva medicīnas doktora grādu. Pēc aɡriešanās dzimtenē 1880. gadā pārdeva savas lauku mājas un nopirka Kristapa Buša grāmatu veikalu Tērbatas ielā 22, atvēra maksas bibliotēku. No 1881. līdz 1882. gadam bija [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Teātra komisijas priekšsēdis, 1883. gadā nodibināja [[Rīgas latviešu amatnieku palīdzības biedrība]]s krāšanas un aizdošanas kasi, darbojās atturības biedrībā "Auseklis". No 1910. līdz 1912. gadam bija [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s teātra komisijas priekšsēdis, vadīja Jelgavas savstarpīgo kredītbiedrību. Bija laikrakstu „[[Baltijas Zemkopis]]” (1880—1885), "[[Dienas Lapa]]" (1891—1894), "Skatuve" (1906) un „Sadzīve” (1909—1914) izdevējs. Līdz 1912. gadam savā apgādā izdeva ap 130 ɡrāmatu, kuru autori bija [[Brāļi Kaudzītes|Matīss un Reinis Kaudzītes]], [[Frīdrihs Mālberģis]], [[Lapas Mārtiņš]], [[Jānis Frīdenbergs-Mieriņš]], [[Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš]], [[Andrejs Pumpurs]], [[Vensku Edvarts]], [[Jānis Ilsters]], [[Frīdrihs Šillers]], [[Šāndors Petēfi]], [[Nikolajs Gogolis]], [[Ivans Turgeņevs]], kā arī mācību grāmatas. Miris 1919. ɡada 3. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]].<ref>[https://www.literatura.lv/en/persons/gederts-pucisu literatura.lv]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pūcīšu Ģederts}} [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] q2rr1r3o3ijyg2ku4hzwxnztverjprv 4509786 4509785 2026-08-19T11:47:21Z Pirags 3757 4509786 wikitext text/x-wiki [[attēls:Pūcīšu Ģederts.JPG|thumb|Pūcīšu Ģederts]] '''Pūcīšu Ģederts''', īstajā vārdā '''Ģederts Eilenbergs''' (1847–1919) bija [[Pirmā atmoda|Pirmās tautas atmodas]] laika latviešu grāmatizdevējs, žurnālists, vēlāk namīpašnieks un ķieģeļu fabrikants. == Dzīvesgājums == Dzimis 1847. ɡada 30. jūlijā [[Platones pagasts|Kroņa Vircavas pagasta]] "Pūču" mājās lauksaimnieka ģimenē. Pēc [[Jelgavas ģimnāzija]]s absolvēšanas studēja medicīnu [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas]], vēlāk [[Jēnas Universitāte|Jēnas universitātē]], kur 1879. gadā ieguva medicīnas doktora grādu. Pēc aɡriešanās dzimtenē 1880. gadā pārdeva savas lauku mājas un nopirka Kristapa Buša grāmatu veikalu Tērbatas ielā 22, atvēra maksas bibliotēku. No 1881. līdz 1882. gadam bija [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Teātra komisijas priekšsēdis, 1883. gadā nodibināja [[Rīgas latviešu amatnieku palīdzības biedrība]]s krāšanas un aizdošanas kasi, darbojās atturības biedrībā "Auseklis". No 1910. līdz 1912. gadam bija [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s teātra komisijas priekšsēdis, vadīja Jelgavas savstarpīgo kredītbiedrību. Bija laikrakstu „[[Baltijas Zemkopis]]” (1880—1885), "[[Dienas Lapa]]" (1891—1894), "Skatuve" (1906) un „Sadzīve” (1909—1914) izdevējs. Līdz 1912. gadam savā apgādā izdeva ap 130 ɡrāmatu, kuru autori bija [[Brāļi Kaudzītes|Matīss un Reinis Kaudzītes]], [[Frīdrihs Mālberģis]], [[Lapas Mārtiņš]], [[Jānis Frīdenbergs-Mieriņš]], [[Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš]], [[Andrejs Pumpurs]], [[Vensku Edvarts]], [[Jānis Ilsters]], [[Frīdrihs Šillers]], [[Šāndors Petēfi]], [[Nikolajs Gogolis]], [[Ivans Turgeņevs]], kā arī mācību grāmatas. Miris 1919. ɡada 3. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]].<ref>[https://www.literatura.lv/en/persons/gederts-pucisu literatura.lv]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pūcīšu Ģederts}} [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] k2imahav5fl1d19kmvq3s5d4oc3edl5 4509787 4509786 2026-08-19T11:50:36Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap 4509787 wikitext text/x-wiki [[attēls:Pūcīšu Ģederts.JPG|thumb|Pūcīšu Ģederts]] '''Pūcīšu Ģederts''', īstajā vārdā '''Ģederts Eilenbergs''' (1847–1919) bija [[Pirmā atmoda|Pirmās tautas atmodas]] laika latviešu grāmatizdevējs, žurnālists, vēlāk namīpašnieks un ķieģeļu fabrikants. == Dzīvesgājums == Dzimis 1847. ɡada 30. jūlijā [[Platones pagasts|Kroņa Vircavas pagasta]] "Pūču" mājās lauksaimnieka ģimenē. Mācījās Vircavas pagasta Mādžu skolā. Pēc [[Jelgavas ģimnāzija]]s absolvēšanas studēja medicīnu [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas]], vēlāk [[Jēnas Universitāte|Jēnas universitātē]], kur 1879. gadā ieguva medicīnas doktora grādu. Pēc aɡriešanās dzimtenē 1880. gadā pārdeva savas lauku mājas un nopirka Kristapa Buša grāmatu veikalu Tērbatas ielā 22, atvēra maksas bibliotēku. No 1881. līdz 1882. gadam bija [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Teātra komisijas priekšsēdis, 1883. gadā nodibināja [[Rīgas latviešu amatnieku palīdzības biedrība]]s krāšanas un aizdošanas kasi, darbojās atturības biedrībā "Auseklis". No 1910. līdz 1912. gadam bija [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s teātra komisijas priekšsēdis, vadīja Jelgavas savstarpīgo kredītbiedrību. Bija laikrakstu „[[Baltijas Zemkopis]]” (1880—1885), "[[Dienas Lapa]]" (1891—1894), "Skatuve" (1906) un „Sadzīve” (1909—1914) izdevējs. Līdz 1912. gadam savā apgādā izdeva ap 130 ɡrāmatu, kuru autori bija [[Brāļi Kaudzītes|Matīss un Reinis Kaudzītes]], [[Frīdrihs Mālberģis]], [[Lapas Mārtiņš]], [[Jānis Frīdenbergs-Mieriņš]], [[Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš]], [[Andrejs Pumpurs]], [[Vensku Edvarts]], [[Jānis Ilsters]], [[Frīdrihs Šillers]], [[Šāndors Petēfi]], [[Nikolajs Gogolis]], [[Ivans Turgeņevs]], kā arī mācību grāmatas. Miris 1919. ɡada 3. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]]. Apbedīts agrākā Vecsvirlaukas pagasta Vimbas kapsētā.<ref>[https://www.literatura.lv/en/persons/gederts-pucisu literatura.lv]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pūcīšu Ģederts}} [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] i77tb4341yfymfbwace1bzc5e0az58w 4509788 4509787 2026-08-19T11:51:25Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4509788 wikitext text/x-wiki [[attēls:Pūcīšu Ģederts.JPG|thumb|Pūcīšu Ģederts]] '''Pūcīšu Ģederts''', īstajā vārdā '''Ģederts Eilenbergs''' (1847–1919) bija [[Pirmā atmoda|Pirmās tautas atmodas]] laika latviešu grāmatizdevējs, žurnālists, vēlāk namīpašnieks un ķieģeļu fabrikants. == Dzīvesgājums == Dzimis 1847. ɡada 30. jūlijā [[Platones pagasts|Kroņa Vircavas pagasta]] "Pūču" mājās lauksaimnieka ģimenē. Mācījās Vircavas pagasta Mādžu skolā. Pēc [[Jelgavas ģimnāzija]]s absolvēšanas studēja medicīnu [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas]], vēlāk [[Jēnas Universitāte|Jēnas universitātē]], kur 1879. gadā ieguva medicīnas doktora grādu. Pēc aɡriešanās dzimtenē 1880. gadā pārdeva savas lauku mājas un nopirka Kristapa Buša grāmatu veikalu Tērbatas ielā 22, atvēra maksas bibliotēku. No 1881. līdz 1882. gadam bija [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Teātra komisijas priekšsēdis, 1883. gadā nodibināja [[Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrība]]s krāšanas un aizdošanas kasi, darbojās atturības biedrībā "Auseklis". No 1910. līdz 1912. gadam bija [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s teātra komisijas priekšsēdis, vadīja Jelgavas savstarpīgo kredītbiedrību. Bija laikrakstu „[[Baltijas Zemkopis]]” (1880—1885), "[[Dienas Lapa]]" (1891—1894), "Skatuve" (1906) un „Sadzīve” (1909—1914) izdevējs. Līdz 1912. gadam savā apgādā izdeva ap 130 ɡrāmatu, kuru autori bija [[Brāļi Kaudzītes|Matīss un Reinis Kaudzītes]], [[Frīdrihs Mālberģis]], [[Lapas Mārtiņš]], [[Jānis Frīdenbergs-Mieriņš]], [[Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš]], [[Andrejs Pumpurs]], [[Vensku Edvarts]], [[Jānis Ilsters]], [[Frīdrihs Šillers]], [[Šāndors Petēfi]], [[Nikolajs Gogolis]], [[Ivans Turgeņevs]], kā arī mācību grāmatas. Miris 1919. ɡada 3. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]]. Apbedīts agrākā Vecsvirlaukas pagasta Vimbas kapsētā.<ref>[https://www.literatura.lv/en/persons/gederts-pucisu literatura.lv]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pūcīšu Ģederts}} [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] ay6lonczdhoijugoggb31jf5ysbzndp 6 637709 4509764 2026-08-19T10:43:20Z Pirags 3757 no https://www.literatura.lv/en/persons/gederts-pucisu {{NA-70}} 4509764 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.literatura.lv/en/persons/gederts-pucisu {{NA-70}} fael6voc8782719wke2rhqeuqe5p3ql 0 637710 4509773 2026-08-19T10:56:04Z Pirags 3757 jauna lpp 4509773 wikitext text/x-wiki [[attēls:Jānis Frīdenbergs-Mieriņš.JPG|thumb|Jānis Frīdenbergs-Mieriņš]] '''Jānis Frīdenbergs-Mieriņš''', īstajā vārdā '''Jānis Frīdenbergs''' (1869–1894) bija [[Pirmā atmoda|Pirmās tautas atmodas]] laika latviešu dzejnieks.<ref>[https://www.literatura.lv/personas/janis-fridenbergs-mierins literatura.lv]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Frīdenbergs-Mieriņš, Jānis}} [[Kategorija:Latviešu dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] dmoyngasa0ma87bis28ef71kn0gkkdt 6 637711 4509774 2026-08-19T10:56:49Z Pirags 3757 no https://www.literatura.lv/personas/janis-fridenbergs-mierins {{NA-70}} 4509774 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.literatura.lv/personas/janis-fridenbergs-mierins {{NA-70}} ec1tkb5eixnp196502w9zt8lr0rk4bg 1 637712 4509784 2026-08-19T11:32:58Z Egilus 27634 /* Bosings un bašings */ jauna sadaļa 4509784 wikitext text/x-wiki == Bosings un bašings == Anonīma izmaiņas liek man domāt, ka te ir saputroti divi jēdzieni un saistība ar Wikidatiem ir nepareiza. Normālu atsauču trūkums neļauj to pārbaudīt, jo raksts, šķiet, ir tikai kaut kādu progresīvu literātu reklāma. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 19. augusts, plkst. 14.32 (EEST) fmzh5b12sdk026n8xw1tmz7m5iw879n