Pikrīnskābe
Vikipēdijas raksts
| Nosaukums | pikrīnskābe |
| Ķīmiskā formula | C6H2(NO2)3OH |
| Molmasa | 229.1056 g/mol |
| Blīvums | 1763 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 395.65 K (122.5°C) |
| Viršanas temperatūra | nav zināma |
Pikrīnskābe (2,4,6-trinitrofenols, C6H2(NO2)3OH) ir dzeltena, kristāliska viela. Pikrīnskābi var izmantot par sprāgstvielu. Pirms 1. pasaules kara to ļoti plaši lietoja artilērijas šāviņu pildījumam ar nosaukumiem melinīts, lidīts, šimoza. Pikrīnskābe reaģē ar metāliem, veidojot sāļus - pikrātus, tie ir vēl nestabilāki par pašu pikrīnskābi (tas dažkārt izraisīja ar pikrīnskābi lādētas munīcijas patvaļīgas eksplozijas). Pikrīnskābi var iegūt, nitrējot fenolu, benzolu vai acetilsalicilskābi. Pikrīnskābi lietoja arī par dzelteno krāsvielu.

