Búlgaru
De Uiquipedia
| Búlgaru (български) | |
|---|---|
| Faláu en: | Bulgaria |
| Rexón: | Los Balcanes |
| Númberu de falantes: | 9 millones |
| Llugar pol númberu: | 88 |
| Clasificación xenética: | Indoeuropéu Llinguas eslavas |
| Estatus oficial | |
| Llingua Oficial de: | Bulgaria |
| Códigu | |
| ISO 639-1 | bg |
| ISO 639-2(B) | bul |
| ISO 639-2(T) | abc |
| SIL | BLG |
| Esti artículu forma parte de la serie Llinguas eslavas |
||
| Tueiros llingüísticos | ||
|
El búlgaru (български език) ye un idioma indoeuropéu de la rama eslava faláu en Bulgaria y en dellas partes de Serbia y Ucrania por unos 9 millones de presonas. En Macedonia fálase un dialeutu oucidental del búlgaru.
Forma parte col serbiocroata y eslovenu el grupu de llinguas eslavas meridionales. El búlgaru antiguo yera ya inda ye la llingua oficial de la Ilesia Ortodoxa.
Emprega l'alfabetu cirílicu.
Tabla de conteníos |
[editar] Fonética y fonoloxía
La vocales:
| Alfabetu | IPA | X-SAMPA | Descrición | asemeya na pronuncia llionesa/asturiana |
|---|---|---|---|---|
| и | [i] | [i] | frontal zarráu non redondeáu | máquIna |
| е | [ɛ] | [E] | frontal medio-abiertu non redondeáu | pEnte |
| а | [a] | [a] | central abiertu non redondeáu | pÁ |
| ъ | [ə] | [@] | central medio-abiertu non redondeáu | interpretE (pertés) |
| у | [u] | [u] | posterior zarráu redondeáu | mantU |
| о | [ɔ] | [o] | posterior medio-abiertu redondeáu | Onde |
Las consonantes:
| Alfabetu cirílicu | IPA | X-SAMPA | Descricion | Asemeya a la pronuncia llionesa/asturiana |
|---|---|---|---|---|
| б | [b] | [b] | bilabial plosiva | Brancu |
| бьо/бю/бя | [bʲ] | [b'] | bilabial plosive | Biácora |
| в | [v] | [v] | llabiodental fricativa | aVó (pertués) |
| вьо/вю/вя | [vʲ] | [v'] | llabiodental fricativa | aviar (pertués) |
| г | [g] | [g] | sonora velar oclusiva | Galeira |
| гьо/гю/гя | [gʲ] | [g’] | palatal oclusiva | auGua |
| д | [d] | [d] | alveolar oclusiva | Día |
| дьо/дю/дя | [dʲ] | [d'] | sonora postalveolar oclusiva | Dióu |
| ж | [ʒ] | [Z] | postalveolar fricativa | Janela (pertués) |
| дж | [ʤ] | [dZ] | postalveolar africada | Jack (inglés) |
| з | [z] | [z] | alveolar fricativa | caSa (pertués) |
| зьо/зю/зя | [zʲ] | [z’] | alveolar fricativa | as you (inglés) |
| к | [k] | [k] | velar plosiva | Casa |
| кьо/кю/кя | [kʲ] | [k’] | palatal oclusiva | QUién |
| л | [l] | [l] | alveolar aproximante | aLó (pertués) |
| льо/лю/ля | [ʎ] | [L] | palatal lateral aproximante | volume (inglés) |
| м | [m] | [m] | billabial nasal | Manu |
| мьо/мю/мя | [mʲ] | [m'] | billabial nasal | Miéu |
| н | [n] | [n] | alveolar nasal | eNantes |
| ньо/ню/ня | [ɲ] | [J] | palatal nasal | caÑón |
| п | [p] | [p] | billabial oclusiva | Parque |
| пьо/пю/пя | [pʲ] | [p'] | billabial oclusiva | Pyong-yang |
| р | [r] | [r] | alveolar vibrante | caRRu |
| рьо/рю/ря | [rʲ] | [r'] | palatal vibrante | Riestra |
| с | [s] | [s] | alveolar fricativa | caSa |
| сьо/сю/ся | [sʲ] | [s’] | alveolar fricativa | Kyoto |
| т | [t] | [t] | alveolar oclusiva | Teitu |
| тьо/ тю/ тя | [tʲ] | [t'] | postalveolar oclusiva | Tiagu |
| ф | [f] | [f] | llabiodental fricativa | Falar |
| фьо/фю/фя | [fʲ] | [f'] | sorda palatal labiodental fricativa | caFiante |
| х | [x] | [x] | velar fricativa | caJa (castellán) |
| ц | [ʦ] | [ts] | alveolar africada | L.Laciana |
| цьо/цю/ця | [ʦʲ] | [ts’] | alveolar africada | L.Liuta |
| ч | [ʧ] | [tS] | postalveolar africada | CHina |
| ш | [ʃ] | [S] | postalveolar fricativa | paisaXe |
[editar] Hestoria de la llingua
El desendolcu hestóricu del búlgaru pué dividise en deillos periodos:
- Prehestóricu: protoeslavu. Duróu ta'l 860. Ye'l tiempu de las invasiones eslavas y de la misión de San Cirilu y San Metodiu.
- Búlgaru antiguu (sieglos IX-XI): antiguu eslavu eclesiásticu. Los escolinos de los dous santos ortodoxos tornan la Biblia al eslavu.
- Búlgaru mediu (sieglos XII-XV).
- Búlgaru modernu (sieglos XVI-XIX).
- Búlgaru autual.
El desendolcu del búlgaru carauterízase pola transición d'una llingua sintética ta una analítica.
[editar] Frases corrientes
- Здравей (zdravei) — hola
- Здрасти (zdrasti) — hola (informal)
- Добро утро (dobro utro) — buenos días
- Добър ден (dober den) — un buen día
- Добър вечер (dober vecher) — buenas tardes
- Лека нощ (leka nosht) — buenas nueites
- Довиждане (dovijdane) — adiéus
- Как си (kak si) — ¿cómu tas?
- Добре съм (dobre sum) — toi bien
- Поздрави (pozdravi) — saludos
- Благодаря (blagodarya) — ubrigáu

