Izopropanols
Vikipēdijas raksts
| Izopropanols | |
|---|---|
|    Izopropanola struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula: | (CH3)2CHOH | 
| Molmasa: | 60,10 g/mol | 
| Blīvums: | 780 kg/m3 | 
| Kušanas temperatūra: | 185 K (-88°C) | 
| Viršanas temperatūra: | 355 K (82°C) | 
Izopropanols (2-propanols, izopropilspirts, (CH3)2CHOH) ir vienkāršākais otrējais spirts. Tas labi šķīst ūdenī (veido azeotropo maisījumu), un to lieto kā šķīdinātāju.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Izopropanolu lielākoties iegūst, hidratējot propēnu. Izopropanolu ir iespējams oksidēt par acetonu. Izopropanols ir viens no diviem propanola izomēriem, otrs izomērs ir 1-propanols.
[izmainīt šo sadaļu] Reakcijas
- Izopropanolu var oksidēt (vai dehidrogenēt) par acetonu, par oksidētājiem var lietot hromskābi, par dehidrogenēšanas katalizatoru var lietot vara katalizatoru:
- (CH3)2CHOH + 0,5O2 → (CH3)2C=O + H2O
- Bromēšana par 2-brompropānu ar fosfora bromīdu (PBr3):
- (CH3)2CHOH + PBr3 → (CH3)2CHBr + POBr + HBr
- Dehidratācija par propilēnu (karsējot kopā ar sērskābi):
- (CH3)2CHOH → CH3CH=CH2 + H2O
- Reakcijas ar aktīviem metāliem, veidojot izopropoksīdus:
- 2(CH3)2CHOH + 2K → 2(CH3)2CHOK + H2
Reakcijas ar aktīviem metāliem notiek viegli. Lielāka praktiska nozīme ir mazāk aktīvu metālu (Al, Ti) propoksīdiem, tur reakcijas norisei ir nepieciešami katalizatori.
| Svarīgākie spirti Metanols | Etanols | Propanols | Izopropanols | Butanols | Amilspirts | Allilspirts | Propargilspirts | 1,2-propāndiols | 1,3-propāndiols | Etilēnglikols | Glicerīns | Pentaeritrīts | Feniletilspirts | 

