Alanīns
Vikipēdijas raksts
| Alanīns | |
|---|---|
|  L-alanīna struktūrformula  L-alanīna molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula: | C3H7NO2 | 
| Molmasa: | 89,1 g/mol | 
| Blīvums: | 1401 kg/m3 | 
| Kušanas temperatūra: | 297°C (sadalās) | 
| Viršanas temperatūra: | sublimējas | 
| Izoelektriskais punkts: | 6,11 | 
Alanīns (Ala, 2-aminopropionskābe, CH3CHNH2COOH) ir α-aminoskābe. Alanīns ir balta kristāliska viela. Alanīns ir otra vienkāršākā aminoskābe, pēc glicīna. Tam ir divi optiskie izomēri. Alanīnam ir arī struktūrizomērs - β-alanīns (CH2(NH2)CH2COOH).
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
L-alanīns ir viena no 20 dzīvo organismu olbaltumvielās sastopamajām aminoskābēm. D-alanīns ir sastopams dažās baktērijās. Alanīns ir otrā izplatītākā aminoskābe olbaltumvielās, pēc leicīna. Alanīns aknās viegli pārvēršas par glikozi un atpakaļ (tā saucamais glikozes-alanīna cikls). Tādēļ alanīns pieder pie aizstājamām aminoskābēm, ko organisms sintezē pats. Ja organismam trūkst ogļhidrātu, tas veido tos no muskuļu olbaltumvielās esošā alanīna, lai nodrošinātu glikozes līmeni asinīs.
β-Alanīns kā beta-aminoskābe olbaltumvielu sastāvā neietilpst, taču tas ir aminoskābju vielmaiņas produkts. β-Alanīna struktūra ietilpst vairāku svarīgu bioloģiski aktīvu vielu (karnozīna, anserīna, kofermenta A, pantotēnskābes) sastāvā.
| Dzīvo organismu aminoskābes Alanīns | Arginīns | Asparagīns | Asparagīnskābe | Cisteīns | Fenilalanīns | Glicīns | Glutamīns | Glutamīnskābe | Histidīns | Izoleicīns | Leicīns | Lizīns | Metionīns | Prolīns | Serīns | Tirozīns | Treonīns | Triptofāns | Valīns | 

