Glicīns
Vikipēdijas raksts
| Glicīns | |
|---|---|
|    Glicīna struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula: | H2NCH2COOH | 
| Molmasa: | 75,07 g/mol | 
| Blīvums: | 1607 kg/m3 | 
| Kušanas temperatūra: | 232 - 236°C (sadalās) | 
| Viršanas temperatūra: | - | 
| Izoelektriskais punkts: | 6,06 | 
Glicīns (Gly, aminoetiķskābe, glikokols, H2NCH2COOH) ir vienkāršākā aminoskābe. Tā ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī, un kam ir salda garša (grieķu: glykys - salds; no tā cēlies vielas nosaukums). Tā kā glicīnam pie alfa oglekļa atoma ir divi ūdeņraža atomi, tas nav optiski aktīvs, atšķirībā no citām aminoskābēm.
Par glicīnu dažreiz sauc fotogrāfijā lietojamo paraoksifenilaminoetiķskābi.
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Lielākajā daļā olbaltumvielu glicīns ir sastopams visai mazos daudzumos, izņēmums ir kolagēns, kur tas ir ~ 1/3.
[izmainīt šo sadaļu] Bioloģiskā nozīme
Organismā no glicīna sintezējas porfirīni un purīna bāzes. Glicīns pieder pie neiromediatoriem.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Glicīnu lieto medicīnā kā sedatīvu līdzekli ar vieglu trankvilizējošu un antidepresīvu iedarbību. Tas mazina alkohola un opiātu abstinences simptomus. Lieto arī kā pārtikas piedevu (E640).
| Dzīvo organismu aminoskābes Alanīns | Arginīns | Asparagīns | Asparagīnskābe | Cisteīns | Fenilalanīns | Glicīns | Glutamīns | Glutamīnskābe | Histidīns | Izoleicīns | Leicīns | Lizīns | Metionīns | Prolīns | Serīns | Tirozīns | Treonīns | Triptofāns | Valīns | 

