Spāņu valoda
Vikipēdijas raksts
| Spāņu valoda (español) | |
|---|---|
| Lieto | visā Latīņamerikā, izņemot Brazīliju un vēl dažas nelielas valstis; Spānijā, ASV. | 
| Runātāju skaits | apm. 417 miljoni (dzimtā) - 2.izplatītākā pasaulē | 
| Statuss | Valsts valoda: gandrīz visās Latīņamerikas valstīs, Spānija, Puertoriko un ASV Ņūmeksikas štats. | 
| Rakstība | latīņu alfabēts | 
| Literatūra | no 12.gs | 
| Valodas kods | ISO 639 - es, spa; SIL - SPN | 
| Klasifikācija | |
| Saime | indoeiropiešu valodas | 
| Grupa | romāņu valodas | 
| Apakšgrupa | rietumromāņu valodas | 
[izmainīt šo sadaļu] Skaņu izruna spāņu valodā
- a - a
- b - vārda sākumā vai pēc m un n - b, citur - v
- c - k izņemot pirms e un i, kad izrunā kā Ө(šļupstošs s)
- ch - č
- d - d
- e - e
- f - f
- g - g, izņemot pirms e un i, kad izrunā kā h
- gu - pirms e un i - g
- h - neizrunā
- i - i
- j - h
- k - k (tikai aizgūtos vārdos)
- l - l
- ll - ļj (var variēt, piem., lj, ļ, j atkarībā no reģiona)
- m - m
- n - n
- ñ - ņj
- o - o
- p - p
- qu - k
- r - r
- s - s
- t - t
- u - u
- v - vārda sākumā vai pēc m un n - b, citur - v
- w - w (tikai aizgūtos vārdos)
- x - ks
- y - pirms patskaņiem - j,atsevišķi - i
- z - Ө(šļupstošs s)
[izmainīt šo sadaļu] Uzsvars
Uzsvērta:
- priekšpēdējā zilbe, ja vārds beidzas ar patskani vai n, vai s (flores);
- pēdējā zilbe, ja vārds beidzas ar līdzskani, kas nav n vai s (trabajar);
- pārējos gadījumos uzsvars tiek atzīmēts virs attiecīgā burta (corazón).
[izmainīt šo sadaļu] Artikuls (El artículo)
Spāņu valodā ir:
- noteiktais artikuls
| 
 | vienskaitlī | daudzskaitlī | 
| vīr. dz. siev. dz. | el la | los las | 
- nenoteiktais artikuls
| 
 | vienskaitlī | daudzskaitlī | 
| vīr. dz. siev. dz. | un una | unos unas | 

