Butanols
Vikipēdijas raksts
| Butanols | |
|---|---|
|    n-butanola struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula: | C4H9OH | 
| Molmasa: | 74,12 g/mol | 
| Blīvums: | 809,8 kg/m3 | 
| Kušanas temperatūra: | −89,5 °C (183,7 K) | 
| Viršanas temperatūra: | 117,73 °C (390,9 K) | 
Butanols (butilspirts, propilkarbinols, C4H9OH) ir vienvērtīgs spirts ar četriem oglekļa atomiem molekulā. Butanolam ir 4 struktūrizomēri.
|  |  |  |  | 
|  |  |  |  | 
| (n-butanols) | (2-butanols) | (2-metil-1-propanols) | (2-metil-2-propanols) | 
2-Butanols turklāt ir hirāls savienojums un tam ir 2 spoguļizomēri.
Butanols ir bezkrāsains šķidrums ar asu sīveļļas smaku. Trešējais butanols kūst pie 25,4°C, tādēļ normālos apstākļos ir cieta viela.
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
1-butanols veidojas, rūgstot glicerīnam vai mannītam baktēriju Bacterium butylicus iedarbībā. Izobutanols ietilpst sīveļļu jeb fūzeļu sastāvā (tas veidojas no valīna rūgšanas procesos).
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
- 1-Butanolu var iegūt, iedarbojoties uz cieti ar baktērijām Bacterium acetobutylicum.
- 2-butanolu iegūst, reducējot metiletilketonu ar ūdeņradi.
- Izobutanolu var izdalīt no sīveļļām, tās pārdestilējot, kā arī no sintēzes gāzes kobalta katalizatora klātienē.
- Trešējo butanolu var iegūt no acetona un metilmagnija halogenīdiem Griņjāra reakcijā.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Butanolu galvenokārt lieto kā šķīdinātāju. To izmanto arī ķīmiskajām sintēzēm un kā degvielu.
| Svarīgākie spirti Metanols | Etanols | Propanols | Izopropanols | Butanols | Amilspirts | Allilspirts | Propargilspirts | 1,2-propāndiols | 1,3-propāndiols | Etilēnglikols | Glicerīns | Pentaeritrīts | Feniletilspirts | 

