Metionīns
Vikipēdijas raksts
| Metionīns | |
|---|---|
L-metionīna struktūrformula un molekulas modelis |
|
| Ķīmiskā formula: | C5H11NO2S |
| Molmasa: | 149,21 g/mol |
| Blīvums: | 1340 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | 281°C (sadalās) |
| Viršanas temperatūra: | - |
| Izoelektriskais punkts: | 5,41 |
Metionīns (Met, α-amino-γ-metilmerkaptosviestskābe, C5H11NO2S) ir neaizvietojamā aminoskābe. Metionīns ir viena no divām sēru saturošajām aminoskābēm (otra ir cisteīns). Metionīns ir heksagonālu plāksnīšu veida kristāli.
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Ietilpst olbaltumvielu sastāvā. Metionīns cilvēkam obligāti jāuzņem ar pārtiku.
[izmainīt šo sadaļu] Bioķīmiskā nozīme
Metionīns organismā kalpo kā metilgrupu donors holīna, adrenalīna un citu bioloģiski aktīvu vielu sintēzē. No metionīna veidojas arī aminoskābe cisteīns.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Sintētisko metionīnu lieto pārtikas produktu un lopbarības bagātināšanai. Medicīnā lieto organisma funkciju uzlabošanai (samazina holesterīna līmeni asinīs, tauku uzkrāšanos aknās, veicina fosfolipīdu sintēzi). Metionīnam ir arī mērena antidepresīva iedarbība.
| Dzīvo organismu aminoskābes
Alanīns | Arginīns | Asparagīns | Asparagīnskābe | Cisteīns | Fenilalanīns | Glicīns | Glutamīns | Glutamīnskābe | Histidīns | Izoleicīns | Leicīns | Lizīns | Metionīns | Prolīns | Serīns | Tirozīns | Treonīns | Triptofāns | Valīns |

