Izoleicīns
Vikipēdijas raksts
| Izoleicīns | |
|---|---|
|    L-izoleicīna struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula: | C6H13NO2 | 
| Molmasa: | 131,18 g/mol | 
| Blīvums: | ? kg/m3 | 
| Kušanas temperatūra: | 284°C | 
| Viršanas temperatūra: | - | 
| Izoelektriskais punkts: | 6,02 | 
Izoleicīns (Ile, 2-amino-3-metilpentānskābe, α-amino-β-metilbaldriānskābe, C6H13NO2) ir neaizstājamā aminoskābe. Izoleicīns ir leicīna struktūrizomērs. Izoleicīna molekulā ir 2 hirālie oglekļa atomi, tāpēc tam ir iespējami 4 optiskie izomēri.
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Izoleicīns ir visu olbaltumvielu sastāvdaļa. Dzīvnieki nespēj paši sintezēt izoleicīnu, bet augi un mikroorganismi to sintezē no pirovīnogskābes un α-ketoglutarāta.
[izmainīt šo sadaļu] Bioloģiskā nozīme
Piedalās enerģijas apmaiņā. Ja organismā trūkst fermenta, kas katalizē izoleicīna dekarboksilēšanos, rodas ketoacidūrija.
| Dzīvo organismu aminoskābes Alanīns | Arginīns | Asparagīns | Asparagīnskābe | Cisteīns | Fenilalanīns | Glicīns | Glutamīns | Glutamīnskābe | Histidīns | Izoleicīns | Leicīns | Lizīns | Metionīns | Prolīns | Serīns | Tirozīns | Treonīns | Triptofāns | Valīns | 

