Acetoetiķskābe
Vikipēdijas raksts
| Acetoetiķskābe | |
|---|---|
|  Acetoetiķskābes struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula: | С4Н6О3 | 
| Molmasa: | 102,09 g/mol | 
| Blīvums: | ? kg/m3 | 
| Kušanas temperatūra: | 36,5°C (?) | 
| Viršanas temperatūra: | <100°C sadalās | 
Acetoetiķskābe (3-oksobutānskābe, acetiletiķskābe, dietiķskābe, CH3−CO−CH2−СООН) ir vienkāršākā β-ketokarbonskābe. Acetoetiķskābe ir bezkrāsains, viskozs, nestabils šķidrums, kas jaucas ar ūdeni jebkurās attiecībās. Acetoetiķskābes sāļus un esterus sauc par acetoacetātiem. Svarīgākais acetoetiķskābes esteris ir etilacetoacetāts.
| Satura rādītājs | 
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Nelielā daudzumā acetoetiķskābe atrodas organismā kā glikozes veidošanās starpprodukts. Diabēta slimniekiem vielmaiņas traucējumu rezultātā acetoetiķskābe rodas lielākā daudzumā. Acetoetiķskābe un tās dekarboksilēšanās produkts - acetons - izdalās ar urīnu, tādēļ diabēta slimnieku urīnam ir acetona aromāts.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Iegūst, hidrolizējot etilacetoacetātu.
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Kā visas β-ketokarbonskābes, acetoetiķskābe ir nestabila viela un jau istabas temperatūrā sadalās par acetonu un ogļskābo gāzi.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Nestabilitātes dēļ β-ketokarbonskābes praktiski neizmanto. Etilacetoacetātu plaši lieto preparatīvajā ķīmijā.
| Svarīgākās ketokarbonskābes un aldehīdkarbonskābes Glioksilskābe | Pirovīnogskābe | Acetoetiķskābe | Levulīnskābe | 

