Behenskābe
Vikipēdijas raksts
| Behenskābe | |
|---|---|
|  Behenskābes struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula: | C22H44O2 | 
| Molmasa: | 340,58 g/mol | 
| Blīvums: | ? kg/m3 | 
| Kušanas temperatūra: | 74-78°C | 
| Viršanas temperatūra: | 306°C pie 60 mmHg | 
Behenskābe (dokozānskābe, С21Н43СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Behenskābe ir balta vai iedzeltena kristāliska (adatveida kristāli) vai pulverveida viela.
| Satura rādītājs | 
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Glicerīda veidā atrodama rāceņu, rapšu un zemesriekstu eļļā, kā arī Indijas koka Moringa oleifera sēklu eļļā (ben oil jeb behen oil - no tā cēlies behenskābes nosaukums). Tonna zemesriekstu čaumalu satur 5-6 kg behenskābes. Behenskābe cilvēkam izraisa holesterīna līmeņa paaugstināšanos asinīs.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Iegūst no moringas koka eļļas.
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Reducējot behenskābi, var iegūt behenilspirtu.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Behenskābi pielieto kosmētikā matu kopšanas līdzekļu sastāvā.
| Svarīgākās piesātinātās vienvērtīgās karbonskābes Skudrskābe | Etiķskābe | Propionskābe | Sviestskābe | Baldriānskābe | Kapronskābe | Enantskābe | Kaprilskābe | Pelargonskābe | Kaprīnskābe | Laurīnskābe | Miristīnskābe | Palmitīnskābe | Margarīnskābe | Stearīnskābe | Arahīnskābe | Eikozānkarbonskābe | Behenskābe | Lignocerīnskābe | Cerotīnskābe | Montānskābe | Melisīnskābe | Psillastearilskābe | 

