Alabandīts
Vikipēdijas raksts
| Alabandīts | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Klase: | Sulfīdu minerāls | 
| Štrunca ID: | 2/C.15-30 | 
| Ķīmiskā formula: | Mn2+S | 
| Singonija: | kubiskā | 
| Īpašības | |
| Krāsa: | Dzelzs krāsā, brūns, pelēks, zaļš | 
| Svītras krāsa: | Tumšzaļa, brūna | 
| Habituss: | Mazi graudiņi, vidēji līdz labi izteikti kristāli, masīvs | 
| Skaldnība: | Ļoti laba trīs plaknēs | 
| Lūzums: | Nelīdzens | 
| Cietība pēc Mosa skalas: | 3,5-4 | 
| Spīdums: | Pusmetālisks | 
| Caurspīdīgums: | Necaurspīdīgs | 
| Laušanas koeficients: | |
| Pleohroisms: | |
| Blīvums: | 3,99 g/cm3 | 
Alabandīts (nosaukts varbūtējās pirmās atradnes vārdā Turcijā) - ne pārāk rets minerāls. Pirmoreiz zinātniskajā literatūrā aprakstīts 1832. gadā.
[izmainīt šo sadaļu] Atradnes
Atrod epitermālu sulfīdu dzīslu iegulās un arī dažos meteorītos. Eiropā atrod šādās valstīs:
- Bulgārija - Plovdivas apgabals, Rodopi, Madana
- Čehija - Bohēmija, Pardubices apgabals
- Francija - Augstie Pireneji - trīs atradnes
- Grieķija - Maķedonijas departaments
- Itālija - Ligūrija
- Krievijas Eiropas daļā - Kolas pussala, Hibīni un Urāli, Serova
- Lielbritānija - Kornvola
- Norvēģija
- Polija - Ļubļinas vojevodiste, Zaklodzas meteorīts
- Rumānija - Alba un Hunedoara
- Slovākija - astoņas atradnes
- Somija - trīs atradnes
- Vācija - Saksija un Tīringene
- Zviedrija - piecas atradnes

