Feniletiķskābe
Vikipēdijas raksts
| Feniletiķskābe | |
|---|---|
|  Feniletiķskābes struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula: | C8H8O2 | 
| Molmasa: | 136,15 g/mol | 
| Blīvums: | 1081 kg/m3 | 
| Kušanas temperatūra: | 76 - 79°C | 
| Viršanas temperatūra: | 265°C (sublimējas) | 
Feniletiķskābe (alfa-toluilskābe, C6H5CH2COOH) pieder pie aromātiskajām karbonskābēm ar karboksilgrupu sānķēdē. Feniletiķskābe ir balta, kristāliska viela ar nepatīkamu aromātu, kas mazās koncentrācijās atgādina medus smaržu.
| Satura rādītājs | 
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Atrodama augos kā vājas iedarbības augšanas hormons.
Feniletiķskābe, kas veidojas dzīvnieku organismā, savienojas ar glicīnu, rodoties fenacetūrskābei C6H5CH2CONHCH2COOH. Šādā veidā feniletiķskābe tiek izvadīta no organisma.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Visvienkāršāk feniletiķskābi iegūt no benzilhlorīda, pārvēršot to par benzilcianīdu, ko pēc tam pārziepo:
C6H5CH2Cl → C6H5CH2CN → C6H5CH2COOH
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Feniletiķskābe ir nedaudz vājāka skābe par benzoskābi. Feniletiķskābes metilēngrupai piemīt augsta reaģētspēja, šo īpašību izmanto organiskajā sintēzē citu savienojumu iegūšanai.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Feniletiķskābi un tās esterus lieto kā smaržvielas, ko pievieno vaskam.
| Svarīgākās aromātiskās karbonskābes Benzoskābe | Toluilskābe | Feniletiķskābe | Kanēļskābe | Ftalskābe | Naftalskābe | Melitskābe | Salicilskābe | 

