Lignocerīnskābe
Vikipēdijas raksts
| Lignocerīnskābe | |
|---|---|
|  | |
| Ķīmiskā formula: | C24H48O2 | 
| Molmasa: | 368,64 g/mol | 
| Blīvums: | 820,7 kg/m3 | 
| Kušanas temperatūra: | 81-83,5°C | 
| Viršanas temperatūra: | ? | 
Lignocerīnskābe (tetrakozānskābe, С23Н47СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Lignocerīnskābe ir balta kristāliska (adatveida kristāli) viela.
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Atrodama koku sveķos, vaskos ( no cēlies vielas nosaukums - latīņu: lignum - koks, latīņu: cera - vasks), cerebrozīdos, iespējams, zemesriekstu eļļā. Lignocerīnskābe atrodama arī karnaubas vaskā (Brazīlijas vaska palmas lapu vaskā), tādēļ senāk to sauca par karnaubas skābi.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Rodas lignīna ražošanā kā blakusprodukts. Gandrīz tīru lignocerīnskābi var iegūt no buksuskoka sveķiem.
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Reducējot lignocerīnskābi, var iegūt lignocerilspirtu.
| Svarīgākās piesātinātās vienvērtīgās karbonskābes Skudrskābe | Etiķskābe | Propionskābe | Sviestskābe | Baldriānskābe | Kapronskābe | Enantskābe | Kaprilskābe | Pelargonskābe | Kaprīnskābe | Laurīnskābe | Miristīnskābe | Palmitīnskābe | Margarīnskābe | Stearīnskābe | Arahīnskābe | Eikozānkarbonskābe | Behenskābe | Lignocerīnskābe | Cerotīnskābe | Montānskābe | Melisīnskābe | Psillastearilskābe | 

