Hidrohinons
Vikipēdijas raksts
| Hidrohinons | |
|---|---|
|  Hidrohinona struktūrformula  Hidrohinona molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula: | С6Н4(ОН)2 | 
| Molmasa: | 110,1 g/mol | 
| Blīvums: | 1300 kg/m3 | 
| Kušanas temperatūra: | 172°C | 
| Viršanas temperatūra: | 287°C | 
Hidrohinons (para-dihidroksibenzols, С6Н4(ОН)2) pieder pie divvērtīgajiem fenoliem. Hidrohinons ir bezkrāsaini prizmveidīgi kristāli, kas samērā labi šķīst ūdenī.
Hidrohinonam ir 2 izomēri - rezorcīns un pirokatehīns. Izomēri atšķiras ar hidroksilgrupu savstarpējo novietojumu molekulā.
| Satura rādītājs | 
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Hidrohinons pirmo reizi tika iegūts, pārdestilējot hinonskābi (Kavents, Peltjē).
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Hidrohinona glikozīds - arbutīns atrodams daudzos augos, piemēram, miltenēs (Arctostaphylos) un viršos. Hidrohinons ir viena no bombardētājvaboļu sekrēta sastāvdaļām.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Iegūst, reducējot hinonu ar ūdeņradi:
Var iegūt arī no acetilēna un oglekļa oksīda, karsējot katalizatoru klātienē:
2HC≡CH + 3CO + H2O → p-HOC6H4OH + CO2
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Viegli oksidējas atpakaļ par hinonu, tādēļ dzelzs (III) hlorīds hidrohinona šķīdumu nokrāso tumši zaļu, jo veidojas hinona un hidrohinona savienojums - hinhidrons.
Viegli reducē sudraba sāļus.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Tā kā hidrohinons ir labs reducētājs, to izmanto fotogrāfijā kā attīstītāju. Lieto arī krāsvielu sintēzēm, kā antioksidantu un polimerizācijas inhibitoru.
| Svarīgākie fenoli Fenols | Krezols | Timols (karvakrols) | Pirokatehīns | Rezorcīns | Hidrohinons | Pirogallols | Oksihidrohinons | Floroglucīns | Heksaoksibenzols | Naftols | Pikrīnskābe | Stifnīnskābe | 


