Akonītskābe
Vikipēdijas raksts
| Akonītskābe | |
|---|---|
|  Akonītskābes struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula: | C6H6O6 | 
| Molmasa: | 174,12 g/mol | 
| Blīvums: | ? kg/m3 | 
| Kušanas temperatūra: | 191 - 195°C (sadalās) | 
| Viršanas temperatūra: | sadalās | 
Akonītskābe (cis-1,2,3-propēntrikarbonskābe, HOOC−CH=C(COOH)−CH2−СООН) ir vienkāršākā nepiesātinātā trīsvērtīgā karbonskābe. Akonītskābe kristalizējas no ūdens kā bezkrāsaini adatveida vai plāksnīšveida kristāli. Akonītskābes sāļus un esterus sauc par akonitātiem.
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Akonītskābe atklāta gundegu dzimtas kurpīšu ģints augos, no tā cēlies akonītskābes nosaukums (latīņu: aconitum - kurpīte). Akonītskābes jons (akonitāts) ir bioķīmiskā trikarbonskābju cikla sastāvdaļa.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Var iegūt, uzmanīgi karsējot citronskābi.
| Svarīgākās nepiesātinātās vairākvērtīgās karbonskābes Maleīnskābe | Fumārskābe | Citrakonskābe | Mezakonskābe | Itakonskābe | Akonītskābe | 

