Floroglucīns
Vikipēdijas raksts
| Floroglucīns | |
|---|---|
|  | |
| Ķīmiskā formula: | C6H6O3 | 
| Molmasa: | 126,11 g/mol | 
| Blīvums: | ? kg/m3 | 
| Kušanas temperatūra: | 218-221°C | 
| Viršanas temperatūra: | sadalās | 
Floroglucīns (1,3,5-trihidroksibenzols, simetriskais trioksibenzols, С6Н3(ОН)3) pieder pie trīsvērtīgajiem fenoliem. Floroglucīns ir dzelteni plāksnīšveida kristāli ar saldu garšu. Ūdenī šķīst diezgan slikti, labi šķīst etanolā un ēterī.
Floroglucīnam ir 2 izomēri - oksihidrohinons un pirogallols. Izomēri atšķiras ar hidroksilgrupu savstarpējo novietojumu molekulā.
| Satura rādītājs | 
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Floroglucīna atvasinājumi plaši sastopami dabā, piemēram, flavonos un antociānos.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Iegūst no 1,3,5-triaminobenzola hlorīda, kurš karsējot ūdens šķīdumā hidrolizējas. Tāpat hidrolizējas arī 2,4,6-triaminobenzoskābe, no kuras turklāt vēl atšķeļas CO2 un rodas floroglucīns. Floroglucīns veidojas arī, sakausējot benzol-1,3,5-trisulfoskābi ar sārmu.
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Floroglucīns veido kristālhidrātu ar 2 molekulām ūdens (kūst pie 113-116°C). Floroglucīns ir reducētājs. Ar dzelzs (III) hlorīdu floroglucīns dod violetu krāsojumu.
Šķīdumos floroglucīns viegli veido tautomēro ketoformu un reaģē ketona veidā, piemēram, ar hidroksilamīnu veido trioksīmu.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Floroglucīnu izmanto analītiskajā ķīmijā. Nosakot ogļhidrātus - pentozes - floroglucīns dod nešķīstošas nogulsnes ar furfurolu, kas rodas, vārot pentozes sālsskābos šķīdumos. Floroglucīnu lieto arī, lai atklātu koksnes vielas (lignīnu), ar kurām tas dod ķiršsarkanu krāsojumu sālsskābes klātienē.
| Svarīgākie fenoli Fenols | Krezols | Timols (karvakrols) | Pirokatehīns | Rezorcīns | Hidrohinons | Pirogallols | Oksihidrohinons | Floroglucīns | Heksaoksibenzols | Naftols | Pikrīnskābe | Stifnīnskābe | 



