Arahidonskābe
Vikipēdijas raksts
| Arahidonskābe | |
|---|---|
|  Arahidonskābes struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula: | C20H32O2 | 
| Molmasa: | 304,47 g/mol | 
| Blīvums: | 922 kg/m3 | 
| Kušanas temperatūra: | -49,5°C | 
| Viršanas temperatūra: | 169 - 171°C pie 0,15 mmHg (sadalās) | 
Arahidonskābe (cis,cis,cis,cis-5,8,11,14-eikozāntetraēnskābe, CH3(CH2)4CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CH(CH2)3COOH) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar četrām divkāršajām saitēm molekulā (omega-6 taukskābe). Arahidonskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums.
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Arahidonskābes nosaukums atvasināts no arahīnskābes nosaukuma (latīņu: arachis - zemesrieksts), jo abām šim skābēm oglekļa ķēdē ir 20 atomi. Tomēr, atšķirībā no arahīnskābes, arahidonskābe augos tikpat kā nav sastopama. Arahidonskābi glicerīdu veidā satur dzīvnieku valsts produkti - piens, gaļa, olas, smadzenes, aknas.
Arahidonskābe tiek pieskaitīta pie neaizstājamajām nepiesātinātajām taukskābēm, kaut arī organismā tā spēj veidoties no citas neaizstājamās taukskābes - linolskābes. Arahidonskābei ir liela bioloģiska nozīme, jo tā ietilpst šūnu membrānu fosfolipīdu sastāvā (sevišķi nepieciešama normālai smadzeņu un virsnieru darbībai). Arahidonskābe ir neatņemama šūnu bioķīmiskās regulācijas mehānismu sastāvdaļa; tā nepieciešama arī prostaglandīnu un citu bioloģiski aktīvu vielu biosintēzei.
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Hidrogenējot arahidonskābi, iegūst arahīnskābi. Arahidonskābe gaisā ātri oksidējas un pieder pie ātri žūstošām taukskābēm.
| Svarīgākās nepiesātinātās vienvērtīgās karbonskābes Akrilskābe | Krotonskābe (izokrotonskābe) | Angelikskābe (tiglīnskābe) | Oleīnskābe (elaidīnskābe) | Erukskābe (brasidīnskābe) | Nervonskābe | Sorbīnskābe | Ģerānijskābe | Linolskābe | Eleostearīnskābe | Linolēnskābe | Arahidonskābe | Klupanodonskābe | Cervonskābe | Propiolskābe | Stearolskābe (tarirīnskābe) | 



