Lārisa (pavadonis)
Vikipēdijas raksts
|  | |
| Divi «Voyager-2» attēli | |
|---|---|
| Orbitālie parametri | |
| Apocentrs | 73 574 km. | 
| Pericentrs | 73 427 km. | 
| Ekscentrisms (izstiepums) | 0,001 (ļoti tuva riņķa līnijai) | 
| Orbitālais periods | 0,555 dienas | 
| Orbītas slīpums | 0.25° (pret ekvatoru) | 
| Fiziskie parametri | |
| Izmēri | 216×204×164 km. | 
| Masa | ~4.2 18 kg. | 
| Blīvums | ~1.2 g/cm3 | 
| Brīvās krišanas paātrinājums | 0,0355 м/sek.2 | 
| Rotācijas periods | sinhronizēts (ar vienu pusi vienmēr pagriezts pret planētu) | 
| Griešanās ass slīpums | 0° | 
| Albedo (virsmas atstarošanas koef.) | 0.09 | 
| Virsmas temperatūra | ~51 К (−223°С) | 
| Atmosfēra | nav. | 
Lārisa (gr. Λάρισσα) ir piektais tuvākais Neptūna pavadonis. Pavadonis nosaukts Lārisas, sengrieķu mitoloģiskas būtnes, Poseidona (Neptūna) mīļākās vardā.
[izmainīt šo sadaļu] Atklāšana
Lārisas atklāšana tiek piedēvēta Haraldam Reitsemam (Harold J. Reitsema) 1981. gada 24 maijā novērojot zvaigžņu pārklāšanos. Tam tika dots pagaidu nosaukums S/1981 N 1. Starpplanētu zondei „Voyager-2”, pārlidojot Neptūna orbītu 1989. gadā, Lārisa tika vēlreiz atklāta, un tai tika dots jauns nosaukums S/1989 N 2. Tika nosūtīti arī pavadoņa attēli.
[izmainīt šo sadaļu] Fiziskais raksturojums
Lārisa ir neregulāras formas pavadonis (216×204×168 km.), iespējams, ar triecienkrāteriem pārklātu virsmu bez ģeoloģiskās aktivitātes pazīmēm. Attēlos novērojami vairāki 30-50 km. lieli krāteri. Pagaidām par šo pavadoni ir pārāk maz informācijas.

