Serīns
Vikipēdijas raksts
| Serīns | |
|---|---|
|    L-serīna struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula: | C3H7NO3 | 
| Molmasa: | 105,09 g/mol | 
| Blīvums: | 1537 kg/m3 | 
| Kušanas temperatūra: | 228°C (sadalās) | 
| Viršanas temperatūra: | - | 
| Izoelektriskais punkts: | 5,68 | 
Serīns (Ser, 2-amino-3-hidroksipropionskābe, β-oksialanīns, C3H7NO3) ir dzīvo organismu aminoskābe. Serīns pieder pie hidroksiaminoskābēm. Serīns ir bezkrāsaina kristāliska viela (heksagonāli kristāli).
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Serīns ietilpst gandrīz visu dabā sastopamo olbaltumvielu sastāvā. Visvairāk serīna ir zīda olbaltumvielās. Organismā serīns sintezējas no glikolīzes starpprodukta - 3-fosfoglicerāta.
[izmainīt šo sadaļu] Bioloģiskā nozīme
Serīns nodrošina daudzu fermentu funkcijas, piedaloties to aktīvo centru veidošanā. Olbaltumvielas šķeļošie fermenti ar šādiem aktīvajiem centriem tiek dēvēti par serīna endopeptidāzēm. Serīns piedalās vairāku citu aizstājamo aminoskābju - glicīna, cisteīna, metionīna, triptofāna - biosintēzē.
Serīna noārdīšanās procesā tas dezaminējas, veidojoties pirovīnogskābei.
Fosfororganiskās indes ir toksiskas, jo iedarbojas uz serīna hidroksilgrupām - pievienojoties tām, šādas indes un kaujas vielas bloķē fermentu (galvenokārt acetilholīnesterāzes) katalītisko aktivitāti.
| Dzīvo organismu aminoskābes Alanīns | Arginīns | Asparagīns | Asparagīnskābe | Cisteīns | Fenilalanīns | Glicīns | Glutamīns | Glutamīnskābe | Histidīns | Izoleicīns | Leicīns | Lizīns | Metionīns | Prolīns | Serīns | Tirozīns | Treonīns | Triptofāns | Valīns | 

